Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.12 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 34 4498044 4067660 2026-07-23T20:33:40Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498044 wikitext text/x-wiki '''Faktoru analīze''' ir statistiska metode, kas ļauj atrast faktorus, kas atrodas vairāku mainīgo lielumu saistības pamatā, bet dod arī iespēju noskaidrot šīs saistības tuvumu starp faktoru un novērotajām pazīmēm, proti, atbildēt uz jautājumu, cik liels ir faktora īpatsvars katrā pazīmē. Faktoru analīze ir radusies un attīstījusies [[Psiholoģija|psiholoģijā]], to ļoti plaši lieto intelekta struktūras un personības iezīmju izpētē, dažāda veida testu izveidē. Mūsdienās šo metodi ļoti plaši izmanto arī citās zinātnēs — [[Ekonomika|ekonomikā]], [[Medicīna|medicīnā]], sociālajās zinātnēs (viena no [[Daudzdimensiju analīze|daudzdimensiju analīzes sastāvdaļām]]), matemātikā un citur. [[Maikls Porters (ekonomists)|Maikls Porters]] nacionālo salīdzinošo priekšrocību analīzē veiksmīgi izmantojis tādus faktorus kā: : [[cilvēks|cilvēku]] [[resurss|resursi]] — daudzums, [[izglītība]], amatu prasme, [[izmaksas]]; : fiziskie resursi — daudzums, [[kvalitāte]], pieejamība un izmaksas valstīm, ūdeņiem, [[minerāls|minerāliem]], [[koksne|kokmateriāliem]], dabīgiem [[enerģija]]s avotiem, [[zivis|zivju]] vietām u.c. Klimata nosacījumi, valsts atrašanās vieta un ģeogrāfiskie izmēri, kā arī kaimiņvalstis — [[produkts|produktu]] pircēji vai resursu pārdevēji; : [[zināšanas|zināšanu]] resursi — [[zinātne]]s sasniegumi, [[saimniecība|saimnieciskās]] un [[tehnika|tehniskās]] iemaņas; : [[kapitāls|kapitāla]] resursi — [[uzkrājumi]], [[rezerve]]s, [[nauda]]s līdzekļi, iespējas aizņemties līdzekļus u.c.; : [[infrastruktūra]] — tips, kvalitāte un [[transports|transportēšanas]] izmaksas. Lai gan M. Porters minētos faktorus izmantojis, galvenokārt, mūsdienu (divdesmitā gadsimta) valstu saimnieciskās attīstības analīzē, šo faktoru noteicošā loma ir acīmredzama visā cilvēces attīstības gaitā. M. Portera dažādu, ar cilvēku, valstu, tautu un uzņēmumu darbības un attīstības procesu analīzes veids, lietojot iepriekš noteiktu faktoru sistēmu, mūsdienās ieguvis tik plašu izplatību, ka kļuvis par vienu no populārākajām zinātniskajām metodēm — [[Portera piecu spēku analīze]].<ref>Michael E. Porter. The Competitive Advantage of Nations</ref> Faktoru analīze lielā mērā ir dažādu zināšanu [[sintēze]], ko zinātne pazīst jau gadsimtiem ilgi. Tā, ilgstošam analīzes periodam zinātnē parasti seko sintētisks [[Izziņa (filozofija)|izziņas]] posms, kura laikā uzkrātie fakti, [[informācija]], atziņas u.c. tiek izmantoti jaunu, augstāka līmeņa ([[abstrakcija|abstraktāku]]) vispārinājumu izstrādāšanai, kas palīdz dziļāk izprast sabiedrības attīstības noteicošos faktorus un [[tendence]]s. Arī pēdējo gadu desmitu dramatiskās [[politika|politiskās]] izmaiņas — [[PSRS sabrukums]], [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, [[terorisms|terorisma]] izplatība utt., devušas lielu skaitu jaunu faktoloģisku materiālu, kuru analīze ved pie atziņām, kas liek pārvērtēt arī citus, daudz senākus [[vēsture|vēsturiskus]] procesus. Faktoru analīze būtībā ir samērā jauna metode, kā šādos gadījumos efektīvāk lietot tradicionālo zinātniskās sintēzes metodi. Apskatot daudzu ekonomisko un politisko procesu atspoguļojumu vēsturē šobrīd, 21. gadsimtā, arvien vairāk jūtama šajā jomā uzkrāto zināšanu pārvērtēšanas un tai sekojošas sintēzes nepieciešamība. Šī nepieciešamība briedusi jau ilgāku laiku. To nosaka pēdējo gadu desmitos mainījušies priekšstati par atsevišķu faktoru lomu sabiedrības attīstībā. Tā, pagājušā gadsimta pēdējā trešdaļā arvien izplatītāka kļuva atziņa par to, ka zināšanām un [[jauninājums|jaunievedumiem]] [[civilizācija]]s attīstībā ir daudz svarīgāka loma, nekā tas parasti tika uzskatīts. == Faktoru analīze ekonomikā == Pēdējo desmitu gadu laikā faktoru analīzi veiksmīgi izmanto ekonomikā. Ar faktoru analīzes palīdzību veido [[faktoru modelis|faktoru modeļus]] ekonomiskai analīzei un prognozēšanai. Tā, piemēram, [[J.H.Stock|Džeimsa Stoka]] un [[Mark Watson|Marka Votsona]] veiksmīgi lieto faktoru analīzi dinamiskā faktoru modeļa izveidošanai (skatīt [[Stoka-Vatsona modelis|Stoka-Vatsona]] faktoru modeli) un prognozē galvenos makroekonomiskus rādītājus.<ref>STOCK, James H., WATSON, Mark W. Macroeconomic Forecasting Using Diffusion Indexes. Journal of Business & Economic Statistics, vol. 20, No. 2, April 2002.</ref> Citi slavenie ekonomisti [[Bens Bernanke]], Dž. Boivins, P. Eliašs izmanto faktoru analīzi un izveido vektoru augoregressīvo modeli ar papildinātiem faktoriem jeb [[FAVAR modelis|FAVAR modeli]] (''Factor-Augmented VAR model''). == Skatīt arī == * [[Statistika]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Statistika]] [[Kategorija:Analīze]] [[Kategorija:Sabiedrība]] 4nqr7l05nh6r2ey5nt4yuyawf80upxs 0 57 4498127 4348855 2026-07-24T09:17:58Z ~2026-41445-25 148296 /* Pētera Šmita uzskati par māšu kultu */ 4498127 wikitext text/x-wiki {{Baltu reliģija}} [[Attēls:Ansis Cīrulis Latvju dainu 6. sējumam 1931.jpg|thumb|300px|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] ilustrācija [[Latvju dainas|Latvju dainu]] 6. sējumam (1931)]] '''Latviešu mitoloģija''' ir [[latviešu kultūra]]i raksturīgo [[mīti|mītu]] un [[ticējumi|ticējumu]] kopums, kas veidojies [[baltu reliģija]]s, [[kristietība]]s un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]]) mijiedarbībā. Latviešu mitoloģijai ir ne vien līdzība ar citu [[balti|baltu]] tautu ([[lietuviešu mitoloģija|lietuviešu]] un [[prūšu mitoloģija|prūšu]]) [[baltu mitoloģija|mitoloģiju]], bet arī ar [[somugri]]em — [[līvi]]em un [[igauņi]]em — raksturīgajiem dabas kultiem. Ieskatu latviešu mitoloģijā sniedz lielākoties 18.—20. gadsimtā pierakstītās un apkopotās [[latvieši|latviešu]] [[tautasdziesmas]], kā arī kopš 12. gadsimta veiktie [[hronika|hroniku]] ieraksti, ceļojumu apraksti, baznīcu vizitāciju protokoli, vārdnīcas u.c. avoti.<ref name="MI">{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija 2 |year=1994 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-044-6 |page=167}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Baumanis Liktena zirgs.jpg|thumb|300px|[[Artūrs Baumanis|Artūra Baumaņa]] 1887. gada glezna „Likteņa zirgs”]] No arheoloģiskajām liecībām secināms, ka Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu priekštečiem nozīmīgu vietu ieņēma [[fetišisms]], [[totēmisms]], [[uguns]], [[Saule]]s, [[Mēness]] un [[Pērkons (dabas parādība)|Pērkona]] kulti, kā arī dažādi [[maģija]]s veidi.<ref name="MI"/> Senākās rakstiskās liecības par senlatviešu ticējumiem un rituāliem ir saglabājušās no 12. gadsimta rakstiem. 1199. gada 5. oktobrī [[Romas pāvests]] [[Inocents III]] izdeva bullu pret [[Livonija]]s atkritējiem no [[katoļticība|katoļu ticības]], pret „[[barbari]]em, kas Dievam pienācīgo godu dod truliem kustoņiem, lapotiem kokiem, dzidriem ūdeņiem, zaļojošiem kokiem un nešķīstiem gariem”.<ref name="MI"/> 13. gadsimta sākumā tapušajā [[Indriķa hronika]]s tekstā atkārtoti ir norādes par senlatviešu ticējumiem. Kad pēc 1187. gada [[Turaida (zeme)|Turaidas]] [[līvi]] gribēja ziedot katoļu priesteri [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihu]] saviem dieviem, viņi dievu gribu esot izzinājuši, zīlējot ar „Likteņa zirga” palīdzību. Zirga mugurā pēc viņu ticības neredzams sēdēja pats [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievs]]. Tā kā zirgs divas reizes kāpa pār zemē nolikto šķēpu ar dzīvības lēmēju kāju, tad priesterim tika saglabāta dzīvība.<ref>[[Indriķa hronika]]s I.10.</ref> 1207. gada notikumu aprakstā, lai uzzinātu savu dievu prātu, [[Imera]]s [[letgaļi]] meta lozes, vai viņiem pakļauties [[pareizticība|krievu ortodoksajai]] vai [[katoļticība|latīņu katoļu kristībai]].<ref>Indriķa hronikas XI.7.</ref> Tāpat [[zemgaļi]] meta lozes, lai iztaujātu savus dievus par nākotni un izlūgtos viņu labvēlību 1208. gada karagājienā pret lietuvjiem.<ref>Indriķa hronikas XII. 2.—4.</ref> [[Bartolomejs Anglis]] savā pēc 1230. gada sarakstītajā enciklopēdijā „Par lietu īpašībām” (''De proprietatibus rerum'') rakstīja, ka „līvi pielūguši vairākus dievus un ziedojuši viņiem, lai ar zīmēm izlūgtos viņu lēmumu; savus miroņus viņi sadedzinājuši uz sārta kopā ar vergiem, kalponēm, lopiem un citām lietām, ticēdami ka jaunā laimīgākā tēvzemē tās noderēs viņu nelaiķa kungam.”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/index.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. — dokuments nr. 236. |access-date={{dat|2012|07|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |archivedate={{dat|2012|07|17||bez}} }}</ref> 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] [[kurši|kuršu]] ticējumus aprakstīja šādi: {{citāts|Minētiem kuršiem, lai gan viņi esot dzimuši kā kristītie spaidu kārtā, ir viena sekta (''une secte''), kas pēc nāves liek sevi sadedzināt apbedīšanas vietā, tos sadedzina apģērbtus un izgreznotus ar viņu labākajām rotām kādā tiem tuvākā birzī vai mežā, sārtu tie taisa no tīras ozolu malkas, viņi tic, ka tai gadījumā, kad dūmi kāpj taisni debesis, [[dvēsele]] esot glābta, bet, kad tos pūš uz sāniem, dvēselei esot jāiet bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/raksts/izvilkumi-no-francu-bruninieka-zilbera-de-lanua-guillebert-de-lannoy-celojuma-apraksta-par |author=Valters Grīviņš |date=2014. gada 19. janvāris |title=Izvilkumi no Franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā (''Guillebert de Lannoy'') ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse) |access-date={{dat|2014|05|03||bez}}}}</ref>}} [[Attēls:Nocirstais_ozols.jpg|thumb|left|250px|Alegorisks attēls par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Senlatvijas kristianizēšanu]]. Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv. Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs [[vaidelotis]] ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkona]] sadragātais [[Elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. No Romas pāvestam dāvātā albuma ''[[Terra Mariana]]'']] 1428. gadā pēc [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Hennings Šarpenbergs|Henninga Šarpenberga]] ierosmes sasauktajā sinodē tika apspriests Rīgas baznīcas provinces nožēlojamais reliģiskais stāvoklis un pieminēta vietējo iedzīvotāju pagāniskā tradīcija „mielot dvēseles” (veļus). Turklāt latvieši mirušos apglabā mežainos laukos un citās neiesvētītās vietās, kur apbedīti viņu vecāki un draugi. Lai vērstos pret šīm paražām, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas koncila provinces]] statūtos ({{val|la|Statuta provincialia concilii Rigensis}}) ierakstīta nepieciešamība noturēt [[dievkalpojums|dievkalpojumus]] nevis [[latīņu valoda|latīņu]], bet [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. 1525. gada [[Jezuīti|jezuītu]] ziņojumā klosterim Rīgā minēts, ka „Visi iedzīvotāji šeit ap Ludzu un Rēzekni ir šausmīgi pagāni. Tie upurē Pērkonam, Ūsiņam un citiem elkiem. Gandrīz katrā mājā ir dzīvo arī [[burvji]], pesteļotāji un citi velna kalpi..”<ref name="MI"/> Jau 1570. gada [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] baznīcas likumu krājumā minēts, ka luterāņu mācītājiem jāraugās, lai latviešu zemnieki no [[Miķeļi]]em līdz [[Visu svēto diena]]i nepiekoptu „dvēseļu mielošanu” (''Dwessel Meley''). Tāpat tika aizliegta vaska, sveču, vilnas, vistu, olu, [[sviests|sviesta]] u.tml. ziedošana.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/katalogi/Katalogs.pdf Kurzemes un Zemgales hercogistes 450. dzimšanas dienas izstādes dokumenti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140829234809/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/katalogi/Katalogs.pdf |date={{dat|2014|08|29||bez}} }} Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīgā, 2011.</ref> [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] baznīcu inspektors [[Zalomons Hennings]] savā „Vidzemes un Kurzemes hronikā no 1554. līdz 1590. gadam...” rakstīja, ka latvieši turējuši čūskas un krupjus par dieviem, un kad kādu nosituši, tad sanākušas vecas vaimanātājas un kliegušas: ''Man pene Math, man pene Math'' (Mana Piena māte, mana Piena māte).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm |title=SALOMON HENNING'S CHRONICLE OF COURLAND AND LIVONIA. Translated and edited by Jerry C. Smith, William Urban and Ward Jones. Wisconsin Baltic Studies, (Valdis Zeps, ed.) Baltic Studies Center 1992 |access-date={{dat|2011|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110809135340/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm |archivedate={{dat|2011|08|09||bez}} }}</ref> [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karu]] laikā Rīgas jezuītu kolēģijas pāters Jānis Stribings (''Joannis Stribingius'') 1606. gadā apceļoja [[Rēzekne]]s un [[Ludza]]s apvidus un savā ziņojumā sīki aprakstīja vietējo iedzīvotāju ticējumus. Latvieši (''Lothavi'') stāstījuši, ka ir dievs, kas valda pār debesīm un dievs, kas valda pār zemi un kuram ir pakļauti dažādi zemākie dievi. Ir dievs, kas dod zivis, dievs, kas dod medījumu, tāpat ir labības, lauku, dārzu, zirgu, govju u.c. dievi. Ziedojumus nesa pie kokiem un [[svētbirzs|svētbirzīm]]. Ozolu dēvēja par vīru un tam zināmā laikā ziedoja divas olas, liepu dēvēja par sievieti un tai ziedoja pienu, sviestu, sieru un taukus. Zirgu dievam, ko dēvēja par [[Ūsiņš|Dieviņu Ūsiņu]] (''Dewing Uschinge''), ugunī sviežot ziedoja divus naudas un divus maizes gabalus un treknas gaļas gabalu. Govju dievei [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māršai]] (''Deo Moschel'') pie svētā koka ziedoja sviestu, pienu, sieru. Līdumu dieviņam [[Cerēliņš|Cerēliņam]] (''Dewing Cerehlicing'' vai ''Deus Cerehling'') zināmā laikā mežā ziedoja melnu vērsi, melnu vistu, melnu sivēnu un mucas alus. Pirmo kumosu pirms ēšanas svieda ugunī, tāpat pirmo alus malku lej ugunī. Ticēja, ka cilvēku dvēseles var pārvērsties par vilkiem, lāčiem vai dievībām, tās ir jāpabaro dvēseļu dienā.<ref>[http://lingua.id.lv/LatinPages/Societas.Jesu.Residentia.Rigensis.II.pdf#page=8 P. Joannes Stribingus. Annus 1606. Ab initio Januarii usque ad initium Aprilis. Confessi 875. In: "Annales collegii Rigensis Societatis Jesu 1604-1618". 105.—107. lpp.] {{latīniski}}</ref> [[Zemgale]]s [[luterticība|luterāņu]] mācītājs [[Pauls Einhorns]] 1627. gadā izdotajā „Elkdievības un māņticības atspēkojumā” (''Widerlegung der Abgötterei und Aberglaubens'') uzskaitījis vairākas latviešu [[Lielā pirmmāte|mitoloģiskās mātes]]: [[Jūras māte|Jūras māti]], [[Lauka māte|Lauka māti]], [[Meža māte|Meža māti]], [[Ceļa māte|Ceļa māti]], [[Dārza māte|Dārza māti]]. Pēc Einhorna vārdiem, šīs mātes piesaucot attiecīgo darbu darītāji vai tie, kam ar to kāda saistība. [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] dieve izmantota par juceklīgās latviešu māņticības (''confusum chaos'') paraugu, rādot, kā [[Jaunava Marija|Svētā Marija]] sajaukusies ar pagānisku lopu dievieti un cik slikti savu darbu darījuši iepriekšējie jezuītu sludinātāji, toties klāt nāk „sieviešu dieve” [[Laima]], kas ir [[Fortūna]] (''Fortuna'') jeb veiksmes dieviete, un par to zemākā [[Dēkla]], kas tikai iešūpo un uzrauga jaundzimušos. Aprakstot latviešu svētkus, paradumus un mēnešu nosaukumus, Einhorns piemin dvēseļu mielošanu un Dieva dienas, kas „apzīmē to pašu laiku”, ko Veļu mēnesis (''Wälla-Mänes''). Par vārda „dievs” nozīmi un izcelsmi Einhornam komentāru nav, tas netiek minēts kā patstāvīga dievība, tikai salikumos Jūras dieve un Mežadievs.<ref>Paul Einhorn. Widerlegung der Abgötterei und nichtigen Aberglaubens, so vorzeiten auß der Heidnischen Abgötterei in diesem Lande entsprossen, u.s.w. Rīga, 1627.</ref> Tāpat mitoloģijā ir arī [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkoņtēvs]] un Jāņa Tēvs. Daudzās vietās jēdzieni „dievs” un „tēvs” sakrīt. [[Attēls:Cīrulis Ziemassvētki.JPG|250px|right|thumb|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] 1921. gada glezna „Ziemassvētki”, kurā parādās kristīgo un latviešu mitoloģisko motīvu sajaukšana — [[Laima]], [[Dēkla]] un [[Kārta (mitoloģija)|Kārta]] [[Ziemassvētku vakars|Ziemassvētku vakarā]] no augšas noraugās uz [[Jēzus Kristus]] dzimšanu]] Rīgas rātskungs Reinholds Lubenaus 1585. gadā apraksta kuršu [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] izdarības: {{citāts|Kurši braukuši medīt savā Svētajā mežā, kur cauru gadu nedz nogalināts kāds zvērs, nedz arī nocirsta nūja. Samedījuši stirnas, briežus un zaķus, ļaudis novilkuši tiem ādas, zvērus izcepuši, salikuši uz gara galda un salipinājuši pa galdu veselu kaudzi vaska svecīšu — saviem mirušajiem piederīgajiem. Viņi ēduši un dzēruši, gan stāvēdami, gan turp un atpakaļ staigādami, un piedāvājuši arī viesiem. Pēc tam atnesuši tukšu alus mucu, situši uz tās ar diviem sprunguļiem un vīri, sievas un bērni dejojuši apkārt galdam visu nakti.}} Latviešu izcelsmes [[Rauna]]s luterāņu mācītāju [[Jānis Reiters|Jāni Reiteru]] 1664. gadā apsūdzēja [[ķecerība|ķecerībā]] par to, ka viņš [[Bērtuļa diena]]s dievkalpojumā esot novietojis uz altāra Marijas un Bērtuļa koka tēlus, dedzinājis to priekšā vaska sveces un pieņēmis no draudzes vasku kā ziedojumu. Tas tika uzskatīts par luterāņu ticībai neatbilstošu latviešu mitoloģisko ticējumu sajaukšanu ar katolismu.<ref>[http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=75 Jānis Reiters (aptuveni 1632—1697)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305072125/http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=75 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} No „Latviešu literatūras vēsture” O. Čakars, A. Grigulis, M. Losberga.</ref> Disputā ar [[Vidzemes ģenerālsuperintendents|Vidzemes ģenerālsuperintendentu]] [[Johaness Geceliuss|Johanesu Geceliusu]] mācītājs Reiters aizstāvēja savus reliģiskos uzskatus, tomēr tika atcelts no amata. No 1739. gada tiesas sprieduma zināms, ka notikusi slepena mirušo apbedīšana [[Zilaiskalns (kalns)|Zilā kalna]] nogāzēs. Tiesa nosprieda, ka apbedījumi Zilā kalnā ir likvidējami un par katru slepeni apbedīto jāsamaksā soda nauda 3—5 [[dālderis|dālderu]] apmērā.<ref>Grīns Marģers, Grīna Māra. Latviešu gads, gadskārta un godi. Rīga, 1992.</ref> Luterāņu mācītāju kritizētā elkdievība Ziemeļvidzemē saglabājās vismaz līdz 19. gadsimta vidum. Tā avīzes [[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]] 1836. gada 21. numurā [[Ērģeme]]s mācītājs P. Karlbloms rakstīja: "Pie mums citiem saimniekiem elkdievi ir cienījami, ko saka par mājas kungiem. Šiem ir mājas vieta voi kādā kokā, voi kādā vecā krāsmatā, voi sētmalā, voi kādā akmiņā uz pašu lauku. Šās vietas ir cienījamas saimniekam, kas mājas kungus tur, un tur citi nedrīkstot pieiet klāt. Pats saimnieks vienīgais savādās dienās tur mielo savus elkadievus, upurus nesdams. Jurģu dienā, Miķeļa dienā un daudzās citās dienās šie mājas kungi ir cienījami un mielojami. Brendavīns, jauns alus šiem gauži patīkot un to izlej tai cienījamā vietā. Cits gaili noslaktē un ierok turpat līdzās, un cits atkal dzīvu gaili ierokot zemē. Blēņu ticīgi ļaudis saka, šie mājas kungi esot ļauni gari, ko vajagot apmīļot, lai ne kādu skādi ne dara pie mājas."<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19055399.pdf Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi.] [[Juris Urtāns]]. Avots, 1990. — 88 lpp.}} == Mēģinājumi rekonstruēt seno latviešu dievību panteonu == === Stendera un Langes uzskati === [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] luterāņu mācītāji [[Jānis Lange]] (1615—1685/1690) un [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796) savās skaidrojošajās latviešu-vācu vārdnīcās mēģināja rekonstruēt seno latviešu dievību panteonu, kas ietvēra gan vēsturiski dokumentētas dievības kā [[Dēkla|Dēklu]] (zīdaiņu dieviete un mazu bērnu kopēja, kurai tiem miers un izdošanās jādod, Stenders 1783), [[Jods (latviešu mitoloģija)|Jodu]] (lauka vai meža velns, spoks, Stenders 1783; Meža velns, Lange 1773), [[Lauma|Laumu]] (zemes dieviete, kas pār zemi valdīja, kurai vakars pirms piektdienas tika svētīts, Stenders 1783), gan arī tādas fantastiskas dievības kā [[Pekkols]] (gaisa garu, elles un tumsas/aptumsumu dievs, Stenders 1783), [[Pīkals]] (Piegals, latviešu kalnu dievs, Lange 1773) un [[Trimpus]] (pagānisko latviešu dzīru dievs, kuram tie pusi sava lauka novēlēja, Stenders 1783).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/Stendera-Langes_tabula.html |title=Stendera—Langes skaidrojošā dievību tabula |access-date={{dat|2013|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120722002626/http://www.lfk.lv/Stendera-Langes_tabula.html |archivedate={{dat|2012|07|22||bez}} }}</ref> 19. un 20. gadsimta mijā to pārņēma un dažkārt tālāk papildināja [[jaunlatvieši]], cenšoties to tuvināt [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu]] un [[indiešu mitoloģija|indiešu]] dievu panteonam.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija 2 |year=1994 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-044-6 |page=168}}</ref> === Jēkaba Lautenbaha uzskati === [[Tērbatas Universitāte]]s Vēstures un filozofijas fakultātes [[latviešu valoda]]s lektors [[Jēkabs Lautenbahs]] (pseidonīms Jūsmiņš) no 1881. gada līdz 1882. gadam vadīja literāro žurnālu „Pagalms”, kurā pauda uzskatus, ka „būtu vēlams, ka arī ikkatrs, kas vien spēj, savu garu un roku cilātu, vectēvu dārgās mantas krādams un sijādams [..] Ātrāk tak nevar daiļa literatūra pilnam uzplaukt, pirms nav mitoloģija, kas tak katras tautiskas literatūras pamats, skaidri izdibināta, zināma.”<ref>J. Lautenbahs. Par sentēvu dievu Ūsiņu. Pagalms. 1881. Nr. 3.</ref> Viņa rakstos bija uzsvērta mitoloģiska satura [[latviešu tautasdziesma|latviešu tautasdziesmu]] nozīme. Jau savā pirmajā dzejas krājumā „Līga” (1880) viņš popularizēja no [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecā Stendera]] aizgūtās senlatviešu dievības. 1887. gadā ar rakstu „Latviešu reliģija” ({{val|de|Der Religion der Letten}}) ieguva filozofijas kandidāta grādu. Sekojot mitoloģiskā sabrukuma hipotēzei, J. Lautenbahs uzskatīja, ka [[senprūši]]em, [[lietuvieši]]em un [[latvieši]]em bijusi vienota pirmtauta ar kopīgu mitoloģiju.<ref>Lautenbach J. Über der Religion der Letten. Magazin, herausgegeben von der lettisch-literārischen Gessellschaft. 1901. Bd 20. St.2, S. 101. (Raksts par latviešu reliģiju [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] rakstu krājuma 20. sējumā)</ref> 1891. gadā izdotajā eposā „Niedrīšu Vidvuds” Lautenbahs pārveidoja un paplašināja [[Simons Grūnavs|S. Grūnava]] stāstu par teiksmaino senprūšu ciltstēvu [[Vidvuds|Vidvudu]].<ref>Needrischu Widwuds, jeb, Warenu wihru darbi Latwijas senatnē. Jelgava: H. J. Drawin̦-Dravnieka apgāds, 1891.</ref> [[RLB]] Zinību komisijas 1893. un 1894. gadā izdotajos rakstu krājumos viņš publicēja apcerējumus „Par Jupi”, „Par likteņa dievībām jeb trim Laimiņām” un citus.<ref>RLB ZK 8. rakstu krājums. 1893. 1.—15. lpp.; RLB ZK 9. rakstu krājums. 1894. 1.—22. lpp.</ref> === Pētera Šmita uzskati par mātes kultu === Kā norāda valodnieks un etnogrāfs [[Pēteris Šmits]], īpaša latviešu mitoloģijas iezīme ir tā sauktais māšu kults, kāds nav sastopams ne vien pārējo baltu mitoloģijā, bet arī daudzu citu indoeiropiešu tautu mitoloģijā. Viņš latviešu mitoloģijā saskaitīja vairāk nekā 40 dažādas mātes, no kurām tikai četrām — Zemes mātei, Lauka mātei, Vēja mātei un Rauga mātei — atbilst līdzīgas dievības lietuviešu mitoloģijā — [[Žemepatis]] ({{val|lt|Žemėpatis}}), Laukopatis jeb Laukosargs (''Laukosargas''), Vejopatis (''Vėjopatis'') un ''Raugopatis'' (no {{val|lt|patis}} — 'kungs'). Savukārt [[igauņu mitoloģija|igauņu mitoloģijā]] sastopama Vēja māte ({{val|et|Tuule-ema}}) Jūras māte (''Mere-ema''), Ūdens māte (''Vee-ema'') un Maura māte (''Muru-ema''). Mātes kults visticamāk pastāvējis arī pie [[galli]]em un [[ģermāņi]]em, kas to varētu būt aizguvuši no kādas Eiropas pirmtautas ar matriarhālu iekārtu un mātes fīlāciju, kurā tuvāko radniecību rēķināja nevis pēc tēva, bet mātes. Šāda mātes filācija visticamāk bijusi arī pie [[pikti]]em un [[ibērieši]]em. Viens no uzskatiem ir, ka mātes kults latviešu valodā aizgūts no [[lībieši]]em vai [[igauņi]]em vai arī no kādas daudz senākas Eiropas tautas, kas bijuši Vidzemes pirmiedzīvotāji, kam pievienojas arī Šmits, piebilstot, ka „tik tālu attīstījies matronu kults pie latviešiem nekāda ziņā nevarēja celties jaunākos laikos”.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu mītoloģija |edition=otrais pārstrādāts |author=Pēteris Šmits |authorlink=Pēteris Šmits |year=1926 |publisher=Valtera un Rapas akciju sabiedrības izdevums |location=Rīga |page=86.—88 |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0309065526%7carticle:DIVL417%7cpage:88%7cissueType:B |accessdate={{dat|2018|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0309065526%7carticle:DIVL417%7cpage:88%7cissueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> === Haralda Biezā uzskati === [[Latvijas Universitāte]]s privātdocents [[Haralds Biezais]], kas Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, 1955. gadā [[Upsāla]]s Universitātē aizstāvēja filozofijas doktora grādu ar disertāciju „Seno latviešu galvenās dievietes” (''Die Hauptgöttinnen der alten Letten''), vēlāk kā Upsālas Universitātes profesors 1961. gadā publicēja grāmatu „Dieva tēls latviešu tautas reliģijā” (''Die Gottesgestalt der lettischen Volksreligion''), bet 1972. gadā grāmatu „Seno latviešu Debesu dievu ģimene” (''Die himmlische Götterfamilie der alten Letten''). Haralda Biezā disertācija bija pētījums par senlatviešu reliģijas dievēm Laimu, Māru, Dēklu un Kārtu. Biezais ir aplūkojis latviešu mitoloģiju starptautiski un vēsturiski salīdzinošā kontekstā, vispusīgi izvērtējis un apzinājis iepriekš pētīto un devis būtisku ieguldījumu daudzu nozīmīgu problēmu risinājumā, veicot detalizētus un faktu materiālā balstītus pētījumus. Reliģijas pētnieki recenzijās par viņa trīs grāmatām atzīmēja, ka „agrāk nav iznācis tik monumentāls darbs par seno latviešu reliģiju salīdzināmās reliģiju zinātnes ietvaros. Triloģiju par to var sagaidīt tikai vienreiz gadsimtā”.<ref>[http://garamantas.lv/lv/person/25052/Haralds-Biezais garamantas.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Profesors Biezais bija arī enciklopēdijas „Reliģija pagātnē un tagadnē” (''Die Religion in Geschichte und Gegenwart'') līdzstrādnieks, [[Britu Enciklopēdija]]s izdevumos atrodami viņa raksti par baltu reliģijām. == Seši mītisko būtņu līmeņi == Katra zemākā līmeņa dievības ir vai nu pakļautas augstāka līmeņa dievībām, vai arī ir to izpausmes. # Kosmiskās dievības ([[Saule (dievība)|Saule]], [[Mēness (dievība)|Mēness]], [[Auseklis (dievība)|Auseklis]], [[Rieteklis (dievība)|Rieteklis]]), # Kārtības, debesu, pazemes un haosa dievības ([[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]], [[Dievs (latviešu mitoloģijā)|Dieviņš]], [[Velns (latviešu mitoloģijā)|Velns]], Jods (Jupis)), # Liktens lēmējdievības — veiksmes, laika un dzīvības devēja ([[Laima (latviešu mitoloģijā)|Laima]], [[Kārta (mitoloģija)|Kārta]], [[Dēkla]]), # Auglības, dzīvnieku, ziedoņa, līdumu, lauku, ražības, kalnu, dzīru u.c. dievības ([[Jānis (mitoloģija)|Jānis]], [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māra]], [[Ūsiņš]], [[Cerēliņš]], [[Lauma]], [[Jumis]]), # [[Lielā pirmmāte|Dabas mātes]] ([[Meža māte]], [[Jūras māte]], [[Vēju māte]], [[Veļu māte]], [[Zemes māte]], u.c.), # Zemākā līmeņa būtnes (Rēgi, [[Sumpurņi]], [[Vilkači]], [[Vadātājs]], [[Vārava]], [[Svēte (mitoloģija)|Svēte]]). Pēc visām pazīmēm Liktenis atbilst nāves dievam, kuram ir analogi citās baltu tautu mitoloģijās. === Attēlu galerija === <gallery> Rozentals_Nave.jpg|[[Janis Rozentāls]] „Nāve” (1897) Rozentals Melna cuska.jpg|Janis Rozentāls „Melna čūska miltus mala” (1903) A.Cīrulis Jānis.jpg|[[Ansis Cīrulis]] „Jānis” (1931) A.Cīrulis Laima.png|Ansis Cīrulis „Laima” Jēkabs Bīne. Saules vedējs Ūsiņš (1934).jpg|[[Jēkabs Bīne]] „Saules vedējs Ūsiņš” (1934) Jēkabs Bīne Dievs, Laima, Māra (1932).jpg|Jēkabs Bīne „Dievs, Laima, Māra” (1941) Jēkabs Bīne Pērkons (1941).jpg|Jēkabs Bīne „Senatne” (1941) Rozentals Saules meitas.jpg|Janis Rozentāls „Saules meitas” (~1912) Jēkabs Strazdiņš Mēnessmeita.jpg|[[Jēkabs Strazdiņš]] „Mēnessmeita” (1943) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0304041522|issueType:B Senlatviešu reliģija vēlajā dzelzs laikmetā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0304041522{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120331063506/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/latvija/kullat1/teksts1.htm Latviešu mitoloģija] {{latviski}} {{Mitoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu mitoloģija]] cfqfkpsn8fiyodoy2pgfjkf30toh7vl 4498128 4498127 2026-07-24T09:19:12Z ~2026-41445-25 148296 /* Pētera Šmita uzskati par mātes kultu */ 4498128 wikitext text/x-wiki {{Baltu reliģija}} [[Attēls:Ansis Cīrulis Latvju dainu 6. sējumam 1931.jpg|thumb|300px|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] ilustrācija [[Latvju dainas|Latvju dainu]] 6. sējumam (1931)]] '''Latviešu mitoloģija''' ir [[latviešu kultūra]]i raksturīgo [[mīti|mītu]] un [[ticējumi|ticējumu]] kopums, kas veidojies [[baltu reliģija]]s, [[kristietība]]s un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]]) mijiedarbībā. Latviešu mitoloģijai ir ne vien līdzība ar citu [[balti|baltu]] tautu ([[lietuviešu mitoloģija|lietuviešu]] un [[prūšu mitoloģija|prūšu]]) [[baltu mitoloģija|mitoloģiju]], bet arī ar [[somugri]]em — [[līvi]]em un [[igauņi]]em — raksturīgajiem dabas kultiem. Ieskatu latviešu mitoloģijā sniedz lielākoties 18.—20. gadsimtā pierakstītās un apkopotās [[latvieši|latviešu]] [[tautasdziesmas]], kā arī kopš 12. gadsimta veiktie [[hronika|hroniku]] ieraksti, ceļojumu apraksti, baznīcu vizitāciju protokoli, vārdnīcas u.c. avoti.<ref name="MI">{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija 2 |year=1994 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-044-6 |page=167}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Baumanis Liktena zirgs.jpg|thumb|300px|[[Artūrs Baumanis|Artūra Baumaņa]] 1887. gada glezna „Likteņa zirgs”]] No arheoloģiskajām liecībām secināms, ka Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu priekštečiem nozīmīgu vietu ieņēma [[fetišisms]], [[totēmisms]], [[uguns]], [[Saule]]s, [[Mēness]] un [[Pērkons (dabas parādība)|Pērkona]] kulti, kā arī dažādi [[maģija]]s veidi.<ref name="MI"/> Senākās rakstiskās liecības par senlatviešu ticējumiem un rituāliem ir saglabājušās no 12. gadsimta rakstiem. 1199. gada 5. oktobrī [[Romas pāvests]] [[Inocents III]] izdeva bullu pret [[Livonija]]s atkritējiem no [[katoļticība|katoļu ticības]], pret „[[barbari]]em, kas Dievam pienācīgo godu dod truliem kustoņiem, lapotiem kokiem, dzidriem ūdeņiem, zaļojošiem kokiem un nešķīstiem gariem”.<ref name="MI"/> 13. gadsimta sākumā tapušajā [[Indriķa hronika]]s tekstā atkārtoti ir norādes par senlatviešu ticējumiem. Kad pēc 1187. gada [[Turaida (zeme)|Turaidas]] [[līvi]] gribēja ziedot katoļu priesteri [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihu]] saviem dieviem, viņi dievu gribu esot izzinājuši, zīlējot ar „Likteņa zirga” palīdzību. Zirga mugurā pēc viņu ticības neredzams sēdēja pats [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievs]]. Tā kā zirgs divas reizes kāpa pār zemē nolikto šķēpu ar dzīvības lēmēju kāju, tad priesterim tika saglabāta dzīvība.<ref>[[Indriķa hronika]]s I.10.</ref> 1207. gada notikumu aprakstā, lai uzzinātu savu dievu prātu, [[Imera]]s [[letgaļi]] meta lozes, vai viņiem pakļauties [[pareizticība|krievu ortodoksajai]] vai [[katoļticība|latīņu katoļu kristībai]].<ref>Indriķa hronikas XI.7.</ref> Tāpat [[zemgaļi]] meta lozes, lai iztaujātu savus dievus par nākotni un izlūgtos viņu labvēlību 1208. gada karagājienā pret lietuvjiem.<ref>Indriķa hronikas XII. 2.—4.</ref> [[Bartolomejs Anglis]] savā pēc 1230. gada sarakstītajā enciklopēdijā „Par lietu īpašībām” (''De proprietatibus rerum'') rakstīja, ka „līvi pielūguši vairākus dievus un ziedojuši viņiem, lai ar zīmēm izlūgtos viņu lēmumu; savus miroņus viņi sadedzinājuši uz sārta kopā ar vergiem, kalponēm, lopiem un citām lietām, ticēdami ka jaunā laimīgākā tēvzemē tās noderēs viņu nelaiķa kungam.”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/index.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. — dokuments nr. 236. |access-date={{dat|2012|07|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |archivedate={{dat|2012|07|17||bez}} }}</ref> 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] [[kurši|kuršu]] ticējumus aprakstīja šādi: {{citāts|Minētiem kuršiem, lai gan viņi esot dzimuši kā kristītie spaidu kārtā, ir viena sekta (''une secte''), kas pēc nāves liek sevi sadedzināt apbedīšanas vietā, tos sadedzina apģērbtus un izgreznotus ar viņu labākajām rotām kādā tiem tuvākā birzī vai mežā, sārtu tie taisa no tīras ozolu malkas, viņi tic, ka tai gadījumā, kad dūmi kāpj taisni debesis, [[dvēsele]] esot glābta, bet, kad tos pūš uz sāniem, dvēselei esot jāiet bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/raksts/izvilkumi-no-francu-bruninieka-zilbera-de-lanua-guillebert-de-lannoy-celojuma-apraksta-par |author=Valters Grīviņš |date=2014. gada 19. janvāris |title=Izvilkumi no Franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā (''Guillebert de Lannoy'') ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse) |access-date={{dat|2014|05|03||bez}}}}</ref>}} [[Attēls:Nocirstais_ozols.jpg|thumb|left|250px|Alegorisks attēls par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Senlatvijas kristianizēšanu]]. Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv. Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs [[vaidelotis]] ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkona]] sadragātais [[Elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. No Romas pāvestam dāvātā albuma ''[[Terra Mariana]]'']] 1428. gadā pēc [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Hennings Šarpenbergs|Henninga Šarpenberga]] ierosmes sasauktajā sinodē tika apspriests Rīgas baznīcas provinces nožēlojamais reliģiskais stāvoklis un pieminēta vietējo iedzīvotāju pagāniskā tradīcija „mielot dvēseles” (veļus). Turklāt latvieši mirušos apglabā mežainos laukos un citās neiesvētītās vietās, kur apbedīti viņu vecāki un draugi. Lai vērstos pret šīm paražām, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas koncila provinces]] statūtos ({{val|la|Statuta provincialia concilii Rigensis}}) ierakstīta nepieciešamība noturēt [[dievkalpojums|dievkalpojumus]] nevis [[latīņu valoda|latīņu]], bet [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. 1525. gada [[Jezuīti|jezuītu]] ziņojumā klosterim Rīgā minēts, ka „Visi iedzīvotāji šeit ap Ludzu un Rēzekni ir šausmīgi pagāni. Tie upurē Pērkonam, Ūsiņam un citiem elkiem. Gandrīz katrā mājā ir dzīvo arī [[burvji]], pesteļotāji un citi velna kalpi..”<ref name="MI"/> Jau 1570. gada [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] baznīcas likumu krājumā minēts, ka luterāņu mācītājiem jāraugās, lai latviešu zemnieki no [[Miķeļi]]em līdz [[Visu svēto diena]]i nepiekoptu „dvēseļu mielošanu” (''Dwessel Meley''). Tāpat tika aizliegta vaska, sveču, vilnas, vistu, olu, [[sviests|sviesta]] u.tml. ziedošana.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/katalogi/Katalogs.pdf Kurzemes un Zemgales hercogistes 450. dzimšanas dienas izstādes dokumenti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140829234809/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/katalogi/Katalogs.pdf |date={{dat|2014|08|29||bez}} }} Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīgā, 2011.</ref> [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] baznīcu inspektors [[Zalomons Hennings]] savā „Vidzemes un Kurzemes hronikā no 1554. līdz 1590. gadam...” rakstīja, ka latvieši turējuši čūskas un krupjus par dieviem, un kad kādu nosituši, tad sanākušas vecas vaimanātājas un kliegušas: ''Man pene Math, man pene Math'' (Mana Piena māte, mana Piena māte).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm |title=SALOMON HENNING'S CHRONICLE OF COURLAND AND LIVONIA. Translated and edited by Jerry C. Smith, William Urban and Ward Jones. Wisconsin Baltic Studies, (Valdis Zeps, ed.) Baltic Studies Center 1992 |access-date={{dat|2011|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110809135340/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm |archivedate={{dat|2011|08|09||bez}} }}</ref> [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karu]] laikā Rīgas jezuītu kolēģijas pāters Jānis Stribings (''Joannis Stribingius'') 1606. gadā apceļoja [[Rēzekne]]s un [[Ludza]]s apvidus un savā ziņojumā sīki aprakstīja vietējo iedzīvotāju ticējumus. Latvieši (''Lothavi'') stāstījuši, ka ir dievs, kas valda pār debesīm un dievs, kas valda pār zemi un kuram ir pakļauti dažādi zemākie dievi. Ir dievs, kas dod zivis, dievs, kas dod medījumu, tāpat ir labības, lauku, dārzu, zirgu, govju u.c. dievi. Ziedojumus nesa pie kokiem un [[svētbirzs|svētbirzīm]]. Ozolu dēvēja par vīru un tam zināmā laikā ziedoja divas olas, liepu dēvēja par sievieti un tai ziedoja pienu, sviestu, sieru un taukus. Zirgu dievam, ko dēvēja par [[Ūsiņš|Dieviņu Ūsiņu]] (''Dewing Uschinge''), ugunī sviežot ziedoja divus naudas un divus maizes gabalus un treknas gaļas gabalu. Govju dievei [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māršai]] (''Deo Moschel'') pie svētā koka ziedoja sviestu, pienu, sieru. Līdumu dieviņam [[Cerēliņš|Cerēliņam]] (''Dewing Cerehlicing'' vai ''Deus Cerehling'') zināmā laikā mežā ziedoja melnu vērsi, melnu vistu, melnu sivēnu un mucas alus. Pirmo kumosu pirms ēšanas svieda ugunī, tāpat pirmo alus malku lej ugunī. Ticēja, ka cilvēku dvēseles var pārvērsties par vilkiem, lāčiem vai dievībām, tās ir jāpabaro dvēseļu dienā.<ref>[http://lingua.id.lv/LatinPages/Societas.Jesu.Residentia.Rigensis.II.pdf#page=8 P. Joannes Stribingus. Annus 1606. Ab initio Januarii usque ad initium Aprilis. Confessi 875. In: "Annales collegii Rigensis Societatis Jesu 1604-1618". 105.—107. lpp.] {{latīniski}}</ref> [[Zemgale]]s [[luterticība|luterāņu]] mācītājs [[Pauls Einhorns]] 1627. gadā izdotajā „Elkdievības un māņticības atspēkojumā” (''Widerlegung der Abgötterei und Aberglaubens'') uzskaitījis vairākas latviešu [[Lielā pirmmāte|mitoloģiskās mātes]]: [[Jūras māte|Jūras māti]], [[Lauka māte|Lauka māti]], [[Meža māte|Meža māti]], [[Ceļa māte|Ceļa māti]], [[Dārza māte|Dārza māti]]. Pēc Einhorna vārdiem, šīs mātes piesaucot attiecīgo darbu darītāji vai tie, kam ar to kāda saistība. [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] dieve izmantota par juceklīgās latviešu māņticības (''confusum chaos'') paraugu, rādot, kā [[Jaunava Marija|Svētā Marija]] sajaukusies ar pagānisku lopu dievieti un cik slikti savu darbu darījuši iepriekšējie jezuītu sludinātāji, toties klāt nāk „sieviešu dieve” [[Laima]], kas ir [[Fortūna]] (''Fortuna'') jeb veiksmes dieviete, un par to zemākā [[Dēkla]], kas tikai iešūpo un uzrauga jaundzimušos. Aprakstot latviešu svētkus, paradumus un mēnešu nosaukumus, Einhorns piemin dvēseļu mielošanu un Dieva dienas, kas „apzīmē to pašu laiku”, ko Veļu mēnesis (''Wälla-Mänes''). Par vārda „dievs” nozīmi un izcelsmi Einhornam komentāru nav, tas netiek minēts kā patstāvīga dievība, tikai salikumos Jūras dieve un Mežadievs.<ref>Paul Einhorn. Widerlegung der Abgötterei und nichtigen Aberglaubens, so vorzeiten auß der Heidnischen Abgötterei in diesem Lande entsprossen, u.s.w. Rīga, 1627.</ref> Tāpat mitoloģijā ir arī [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkoņtēvs]] un Jāņa Tēvs. Daudzās vietās jēdzieni „dievs” un „tēvs” sakrīt. [[Attēls:Cīrulis Ziemassvētki.JPG|250px|right|thumb|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] 1921. gada glezna „Ziemassvētki”, kurā parādās kristīgo un latviešu mitoloģisko motīvu sajaukšana — [[Laima]], [[Dēkla]] un [[Kārta (mitoloģija)|Kārta]] [[Ziemassvētku vakars|Ziemassvētku vakarā]] no augšas noraugās uz [[Jēzus Kristus]] dzimšanu]] Rīgas rātskungs Reinholds Lubenaus 1585. gadā apraksta kuršu [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] izdarības: {{citāts|Kurši braukuši medīt savā Svētajā mežā, kur cauru gadu nedz nogalināts kāds zvērs, nedz arī nocirsta nūja. Samedījuši stirnas, briežus un zaķus, ļaudis novilkuši tiem ādas, zvērus izcepuši, salikuši uz gara galda un salipinājuši pa galdu veselu kaudzi vaska svecīšu — saviem mirušajiem piederīgajiem. Viņi ēduši un dzēruši, gan stāvēdami, gan turp un atpakaļ staigādami, un piedāvājuši arī viesiem. Pēc tam atnesuši tukšu alus mucu, situši uz tās ar diviem sprunguļiem un vīri, sievas un bērni dejojuši apkārt galdam visu nakti.}} Latviešu izcelsmes [[Rauna]]s luterāņu mācītāju [[Jānis Reiters|Jāni Reiteru]] 1664. gadā apsūdzēja [[ķecerība|ķecerībā]] par to, ka viņš [[Bērtuļa diena]]s dievkalpojumā esot novietojis uz altāra Marijas un Bērtuļa koka tēlus, dedzinājis to priekšā vaska sveces un pieņēmis no draudzes vasku kā ziedojumu. Tas tika uzskatīts par luterāņu ticībai neatbilstošu latviešu mitoloģisko ticējumu sajaukšanu ar katolismu.<ref>[http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=75 Jānis Reiters (aptuveni 1632—1697)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305072125/http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=75 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} No „Latviešu literatūras vēsture” O. Čakars, A. Grigulis, M. Losberga.</ref> Disputā ar [[Vidzemes ģenerālsuperintendents|Vidzemes ģenerālsuperintendentu]] [[Johaness Geceliuss|Johanesu Geceliusu]] mācītājs Reiters aizstāvēja savus reliģiskos uzskatus, tomēr tika atcelts no amata. No 1739. gada tiesas sprieduma zināms, ka notikusi slepena mirušo apbedīšana [[Zilaiskalns (kalns)|Zilā kalna]] nogāzēs. Tiesa nosprieda, ka apbedījumi Zilā kalnā ir likvidējami un par katru slepeni apbedīto jāsamaksā soda nauda 3—5 [[dālderis|dālderu]] apmērā.<ref>Grīns Marģers, Grīna Māra. Latviešu gads, gadskārta un godi. Rīga, 1992.</ref> Luterāņu mācītāju kritizētā elkdievība Ziemeļvidzemē saglabājās vismaz līdz 19. gadsimta vidum. Tā avīzes [[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]] 1836. gada 21. numurā [[Ērģeme]]s mācītājs P. Karlbloms rakstīja: "Pie mums citiem saimniekiem elkdievi ir cienījami, ko saka par mājas kungiem. Šiem ir mājas vieta voi kādā kokā, voi kādā vecā krāsmatā, voi sētmalā, voi kādā akmiņā uz pašu lauku. Šās vietas ir cienījamas saimniekam, kas mājas kungus tur, un tur citi nedrīkstot pieiet klāt. Pats saimnieks vienīgais savādās dienās tur mielo savus elkadievus, upurus nesdams. Jurģu dienā, Miķeļa dienā un daudzās citās dienās šie mājas kungi ir cienījami un mielojami. Brendavīns, jauns alus šiem gauži patīkot un to izlej tai cienījamā vietā. Cits gaili noslaktē un ierok turpat līdzās, un cits atkal dzīvu gaili ierokot zemē. Blēņu ticīgi ļaudis saka, šie mājas kungi esot ļauni gari, ko vajagot apmīļot, lai ne kādu skādi ne dara pie mājas."<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19055399.pdf Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi.] [[Juris Urtāns]]. Avots, 1990. — 88 lpp.}} == Mēģinājumi rekonstruēt seno latviešu dievību panteonu == === Stendera un Langes uzskati === [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] luterāņu mācītāji [[Jānis Lange]] (1615—1685/1690) un [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796) savās skaidrojošajās latviešu-vācu vārdnīcās mēģināja rekonstruēt seno latviešu dievību panteonu, kas ietvēra gan vēsturiski dokumentētas dievības kā [[Dēkla|Dēklu]] (zīdaiņu dieviete un mazu bērnu kopēja, kurai tiem miers un izdošanās jādod, Stenders 1783), [[Jods (latviešu mitoloģija)|Jodu]] (lauka vai meža velns, spoks, Stenders 1783; Meža velns, Lange 1773), [[Lauma|Laumu]] (zemes dieviete, kas pār zemi valdīja, kurai vakars pirms piektdienas tika svētīts, Stenders 1783), gan arī tādas fantastiskas dievības kā [[Pekkols]] (gaisa garu, elles un tumsas/aptumsumu dievs, Stenders 1783), [[Pīkals]] (Piegals, latviešu kalnu dievs, Lange 1773) un [[Trimpus]] (pagānisko latviešu dzīru dievs, kuram tie pusi sava lauka novēlēja, Stenders 1783).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/Stendera-Langes_tabula.html |title=Stendera—Langes skaidrojošā dievību tabula |access-date={{dat|2013|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120722002626/http://www.lfk.lv/Stendera-Langes_tabula.html |archivedate={{dat|2012|07|22||bez}} }}</ref> 19. un 20. gadsimta mijā to pārņēma un dažkārt tālāk papildināja [[jaunlatvieši]], cenšoties to tuvināt [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu]] un [[indiešu mitoloģija|indiešu]] dievu panteonam.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija 2 |year=1994 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-044-6 |page=168}}</ref> === Jēkaba Lautenbaha uzskati === [[Tērbatas Universitāte]]s Vēstures un filozofijas fakultātes [[latviešu valoda]]s lektors [[Jēkabs Lautenbahs]] (pseidonīms Jūsmiņš) no 1881. gada līdz 1882. gadam vadīja literāro žurnālu „Pagalms”, kurā pauda uzskatus, ka „būtu vēlams, ka arī ikkatrs, kas vien spēj, savu garu un roku cilātu, vectēvu dārgās mantas krādams un sijādams [..] Ātrāk tak nevar daiļa literatūra pilnam uzplaukt, pirms nav mitoloģija, kas tak katras tautiskas literatūras pamats, skaidri izdibināta, zināma.”<ref>J. Lautenbahs. Par sentēvu dievu Ūsiņu. Pagalms. 1881. Nr. 3.</ref> Viņa rakstos bija uzsvērta mitoloģiska satura [[latviešu tautasdziesma|latviešu tautasdziesmu]] nozīme. Jau savā pirmajā dzejas krājumā „Līga” (1880) viņš popularizēja no [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecā Stendera]] aizgūtās senlatviešu dievības. 1887. gadā ar rakstu „Latviešu reliģija” ({{val|de|Der Religion der Letten}}) ieguva filozofijas kandidāta grādu. Sekojot mitoloģiskā sabrukuma hipotēzei, J. Lautenbahs uzskatīja, ka [[senprūši]]em, [[lietuvieši]]em un [[latvieši]]em bijusi vienota pirmtauta ar kopīgu mitoloģiju.<ref>Lautenbach J. Über der Religion der Letten. Magazin, herausgegeben von der lettisch-literārischen Gessellschaft. 1901. Bd 20. St.2, S. 101. (Raksts par latviešu reliģiju [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] rakstu krājuma 20. sējumā)</ref> 1891. gadā izdotajā eposā „Niedrīšu Vidvuds” Lautenbahs pārveidoja un paplašināja [[Simons Grūnavs|S. Grūnava]] stāstu par teiksmaino senprūšu ciltstēvu [[Vidvuds|Vidvudu]].<ref>Needrischu Widwuds, jeb, Warenu wihru darbi Latwijas senatnē. Jelgava: H. J. Drawin̦-Dravnieka apgāds, 1891.</ref> [[RLB]] Zinību komisijas 1893. un 1894. gadā izdotajos rakstu krājumos viņš publicēja apcerējumus „Par Jupi”, „Par likteņa dievībām jeb trim Laimiņām” un citus.<ref>RLB ZK 8. rakstu krājums. 1893. 1.—15. lpp.; RLB ZK 9. rakstu krājums. 1894. 1.—22. lpp.</ref> === Pētera Šmita uzskati par mātes kultu === Kā norāda valodnieks un etnogrāfs [[Pēteris Šmits]], īpaša latviešu mitoloģijas iezīme ir tā sauktais mātes kults, kāds nav sastopams ne vien pārējo baltu mitoloģijā, bet arī daudzu citu indoeiropiešu tautu mitoloģijā. Viņš latviešu mitoloģijā saskaitīja vairāk nekā 40 dažādas mātes, no kurām tikai četrām — Zemes mātei, Lauka mātei, Vēja mātei un Rauga mātei — atbilst līdzīgas dievības lietuviešu mitoloģijā — [[Žemepatis]] ({{val|lt|Žemėpatis}}), Laukopatis jeb Laukosargs (''Laukosargas''), Vejopatis (''Vėjopatis'') un ''Raugopatis'' (no {{val|lt|patis}} — 'kungs'). Savukārt [[igauņu mitoloģija|igauņu mitoloģijā]] sastopama Vēja māte ({{val|et|Tuule-ema}}) Jūras māte (''Mere-ema''), Ūdens māte (''Vee-ema'') un Maura māte (''Muru-ema''). Mātes kults visticamāk pastāvējis arī pie [[galli]]em un [[ģermāņi]]em, kas to varētu būt aizguvuši no kādas Eiropas pirmtautas ar matriarhālu iekārtu un mātes fīlāciju, kurā tuvāko radniecību rēķināja nevis pēc tēva, bet mātes. Šāda mātes filācija visticamāk bijusi arī pie [[pikti]]em un [[ibērieši]]em. Viens no uzskatiem ir, ka mātes kults latviešu valodā aizgūts no [[lībieši]]em vai [[igauņi]]em vai arī no kādas daudz senākas Eiropas tautas, kas bijuši Vidzemes pirmiedzīvotāji, kam pievienojas arī Šmits, piebilstot, ka „tik tālu attīstījies matronu kults pie latviešiem nekāda ziņā nevarēja celties jaunākos laikos”.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu mītoloģija |edition=otrais pārstrādāts |author=Pēteris Šmits |authorlink=Pēteris Šmits |year=1926 |publisher=Valtera un Rapas akciju sabiedrības izdevums |location=Rīga |page=86.—88 |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0309065526%7carticle:DIVL417%7cpage:88%7cissueType:B |accessdate={{dat|2018|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0309065526%7carticle:DIVL417%7cpage:88%7cissueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> === Haralda Biezā uzskati === [[Latvijas Universitāte]]s privātdocents [[Haralds Biezais]], kas Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, 1955. gadā [[Upsāla]]s Universitātē aizstāvēja filozofijas doktora grādu ar disertāciju „Seno latviešu galvenās dievietes” (''Die Hauptgöttinnen der alten Letten''), vēlāk kā Upsālas Universitātes profesors 1961. gadā publicēja grāmatu „Dieva tēls latviešu tautas reliģijā” (''Die Gottesgestalt der lettischen Volksreligion''), bet 1972. gadā grāmatu „Seno latviešu Debesu dievu ģimene” (''Die himmlische Götterfamilie der alten Letten''). Haralda Biezā disertācija bija pētījums par senlatviešu reliģijas dievēm Laimu, Māru, Dēklu un Kārtu. Biezais ir aplūkojis latviešu mitoloģiju starptautiski un vēsturiski salīdzinošā kontekstā, vispusīgi izvērtējis un apzinājis iepriekš pētīto un devis būtisku ieguldījumu daudzu nozīmīgu problēmu risinājumā, veicot detalizētus un faktu materiālā balstītus pētījumus. Reliģijas pētnieki recenzijās par viņa trīs grāmatām atzīmēja, ka „agrāk nav iznācis tik monumentāls darbs par seno latviešu reliģiju salīdzināmās reliģiju zinātnes ietvaros. Triloģiju par to var sagaidīt tikai vienreiz gadsimtā”.<ref>[http://garamantas.lv/lv/person/25052/Haralds-Biezais garamantas.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Profesors Biezais bija arī enciklopēdijas „Reliģija pagātnē un tagadnē” (''Die Religion in Geschichte und Gegenwart'') līdzstrādnieks, [[Britu Enciklopēdija]]s izdevumos atrodami viņa raksti par baltu reliģijām. == Seši mītisko būtņu līmeņi == Katra zemākā līmeņa dievības ir vai nu pakļautas augstāka līmeņa dievībām, vai arī ir to izpausmes. # Kosmiskās dievības ([[Saule (dievība)|Saule]], [[Mēness (dievība)|Mēness]], [[Auseklis (dievība)|Auseklis]], [[Rieteklis (dievība)|Rieteklis]]), # Kārtības, debesu, pazemes un haosa dievības ([[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]], [[Dievs (latviešu mitoloģijā)|Dieviņš]], [[Velns (latviešu mitoloģijā)|Velns]], Jods (Jupis)), # Liktens lēmējdievības — veiksmes, laika un dzīvības devēja ([[Laima (latviešu mitoloģijā)|Laima]], [[Kārta (mitoloģija)|Kārta]], [[Dēkla]]), # Auglības, dzīvnieku, ziedoņa, līdumu, lauku, ražības, kalnu, dzīru u.c. dievības ([[Jānis (mitoloģija)|Jānis]], [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māra]], [[Ūsiņš]], [[Cerēliņš]], [[Lauma]], [[Jumis]]), # [[Lielā pirmmāte|Dabas mātes]] ([[Meža māte]], [[Jūras māte]], [[Vēju māte]], [[Veļu māte]], [[Zemes māte]], u.c.), # Zemākā līmeņa būtnes (Rēgi, [[Sumpurņi]], [[Vilkači]], [[Vadātājs]], [[Vārava]], [[Svēte (mitoloģija)|Svēte]]). Pēc visām pazīmēm Liktenis atbilst nāves dievam, kuram ir analogi citās baltu tautu mitoloģijās. === Attēlu galerija === <gallery> Rozentals_Nave.jpg|[[Janis Rozentāls]] „Nāve” (1897) Rozentals Melna cuska.jpg|Janis Rozentāls „Melna čūska miltus mala” (1903) A.Cīrulis Jānis.jpg|[[Ansis Cīrulis]] „Jānis” (1931) A.Cīrulis Laima.png|Ansis Cīrulis „Laima” Jēkabs Bīne. Saules vedējs Ūsiņš (1934).jpg|[[Jēkabs Bīne]] „Saules vedējs Ūsiņš” (1934) Jēkabs Bīne Dievs, Laima, Māra (1932).jpg|Jēkabs Bīne „Dievs, Laima, Māra” (1941) Jēkabs Bīne Pērkons (1941).jpg|Jēkabs Bīne „Senatne” (1941) Rozentals Saules meitas.jpg|Janis Rozentāls „Saules meitas” (~1912) Jēkabs Strazdiņš Mēnessmeita.jpg|[[Jēkabs Strazdiņš]] „Mēnessmeita” (1943) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0304041522|issueType:B Senlatviešu reliģija vēlajā dzelzs laikmetā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0304041522{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120331063506/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/latvija/kullat1/teksts1.htm Latviešu mitoloģija] {{latviski}} {{Mitoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu mitoloģija]] s4maw8ar7gucu7a3v15d2we5l619vax 4498168 4498128 2026-07-24T11:23:32Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-41445-25|~2026-41445-25]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags 4348855 wikitext text/x-wiki {{Baltu reliģija}} [[Attēls:Ansis Cīrulis Latvju dainu 6. sējumam 1931.jpg|thumb|300px|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] ilustrācija [[Latvju dainas|Latvju dainu]] 6. sējumam (1931)]] '''Latviešu mitoloģija''' ir [[latviešu kultūra]]i raksturīgo [[mīti|mītu]] un [[ticējumi|ticējumu]] kopums, kas veidojies [[baltu reliģija]]s, [[kristietība]]s un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]]) mijiedarbībā. Latviešu mitoloģijai ir ne vien līdzība ar citu [[balti|baltu]] tautu ([[lietuviešu mitoloģija|lietuviešu]] un [[prūšu mitoloģija|prūšu]]) [[baltu mitoloģija|mitoloģiju]], bet arī ar [[somugri]]em — [[līvi]]em un [[igauņi]]em — raksturīgajiem dabas kultiem. Ieskatu latviešu mitoloģijā sniedz lielākoties 18.—20. gadsimtā pierakstītās un apkopotās [[latvieši|latviešu]] [[tautasdziesmas]], kā arī kopš 12. gadsimta veiktie [[hronika|hroniku]] ieraksti, ceļojumu apraksti, baznīcu vizitāciju protokoli, vārdnīcas u.c. avoti.<ref name="MI">{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija 2 |year=1994 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-044-6 |page=167}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Baumanis Liktena zirgs.jpg|thumb|300px|[[Artūrs Baumanis|Artūra Baumaņa]] 1887. gada glezna „Likteņa zirgs”]] No arheoloģiskajām liecībām secināms, ka Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu priekštečiem nozīmīgu vietu ieņēma [[fetišisms]], [[totēmisms]], [[uguns]], [[Saule]]s, [[Mēness]] un [[Pērkons (dabas parādība)|Pērkona]] kulti, kā arī dažādi [[maģija]]s veidi.<ref name="MI"/> Senākās rakstiskās liecības par senlatviešu ticējumiem un rituāliem ir saglabājušās no 12. gadsimta rakstiem. 1199. gada 5. oktobrī [[Romas pāvests]] [[Inocents III]] izdeva bullu pret [[Livonija]]s atkritējiem no [[katoļticība|katoļu ticības]], pret „[[barbari]]em, kas Dievam pienācīgo godu dod truliem kustoņiem, lapotiem kokiem, dzidriem ūdeņiem, zaļojošiem kokiem un nešķīstiem gariem”.<ref name="MI"/> 13. gadsimta sākumā tapušajā [[Indriķa hronika]]s tekstā atkārtoti ir norādes par senlatviešu ticējumiem. Kad pēc 1187. gada [[Turaida (zeme)|Turaidas]] [[līvi]] gribēja ziedot katoļu priesteri [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihu]] saviem dieviem, viņi dievu gribu esot izzinājuši, zīlējot ar „Likteņa zirga” palīdzību. Zirga mugurā pēc viņu ticības neredzams sēdēja pats [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievs]]. Tā kā zirgs divas reizes kāpa pār zemē nolikto šķēpu ar dzīvības lēmēju kāju, tad priesterim tika saglabāta dzīvība.<ref>[[Indriķa hronika]]s I.10.</ref> 1207. gada notikumu aprakstā, lai uzzinātu savu dievu prātu, [[Imera]]s [[letgaļi]] meta lozes, vai viņiem pakļauties [[pareizticība|krievu ortodoksajai]] vai [[katoļticība|latīņu katoļu kristībai]].<ref>Indriķa hronikas XI.7.</ref> Tāpat [[zemgaļi]] meta lozes, lai iztaujātu savus dievus par nākotni un izlūgtos viņu labvēlību 1208. gada karagājienā pret lietuvjiem.<ref>Indriķa hronikas XII. 2.—4.</ref> [[Bartolomejs Anglis]] savā pēc 1230. gada sarakstītajā enciklopēdijā „Par lietu īpašībām” (''De proprietatibus rerum'') rakstīja, ka „līvi pielūguši vairākus dievus un ziedojuši viņiem, lai ar zīmēm izlūgtos viņu lēmumu; savus miroņus viņi sadedzinājuši uz sārta kopā ar vergiem, kalponēm, lopiem un citām lietām, ticēdami ka jaunā laimīgākā tēvzemē tās noderēs viņu nelaiķa kungam.”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/index.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. — dokuments nr. 236. |access-date={{dat|2012|07|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |archivedate={{dat|2012|07|17||bez}} }}</ref> 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] [[kurši|kuršu]] ticējumus aprakstīja šādi: {{citāts|Minētiem kuršiem, lai gan viņi esot dzimuši kā kristītie spaidu kārtā, ir viena sekta (''une secte''), kas pēc nāves liek sevi sadedzināt apbedīšanas vietā, tos sadedzina apģērbtus un izgreznotus ar viņu labākajām rotām kādā tiem tuvākā birzī vai mežā, sārtu tie taisa no tīras ozolu malkas, viņi tic, ka tai gadījumā, kad dūmi kāpj taisni debesis, [[dvēsele]] esot glābta, bet, kad tos pūš uz sāniem, dvēselei esot jāiet bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/raksts/izvilkumi-no-francu-bruninieka-zilbera-de-lanua-guillebert-de-lannoy-celojuma-apraksta-par |author=Valters Grīviņš |date=2014. gada 19. janvāris |title=Izvilkumi no Franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā (''Guillebert de Lannoy'') ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse) |access-date={{dat|2014|05|03||bez}}}}</ref>}} [[Attēls:Nocirstais_ozols.jpg|thumb|left|250px|Alegorisks attēls par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Senlatvijas kristianizēšanu]]. Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv. Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs [[vaidelotis]] ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkona]] sadragātais [[Elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. No Romas pāvestam dāvātā albuma ''[[Terra Mariana]]'']] 1428. gadā pēc [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Hennings Šarpenbergs|Henninga Šarpenberga]] ierosmes sasauktajā sinodē tika apspriests Rīgas baznīcas provinces nožēlojamais reliģiskais stāvoklis un pieminēta vietējo iedzīvotāju pagāniskā tradīcija „mielot dvēseles” (veļus). Turklāt latvieši mirušos apglabā mežainos laukos un citās neiesvētītās vietās, kur apbedīti viņu vecāki un draugi. Lai vērstos pret šīm paražām, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas koncila provinces]] statūtos ({{val|la|Statuta provincialia concilii Rigensis}}) ierakstīta nepieciešamība noturēt [[dievkalpojums|dievkalpojumus]] nevis [[latīņu valoda|latīņu]], bet [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. 1525. gada [[Jezuīti|jezuītu]] ziņojumā klosterim Rīgā minēts, ka „Visi iedzīvotāji šeit ap Ludzu un Rēzekni ir šausmīgi pagāni. Tie upurē Pērkonam, Ūsiņam un citiem elkiem. Gandrīz katrā mājā ir dzīvo arī [[burvji]], pesteļotāji un citi velna kalpi..”<ref name="MI"/> Jau 1570. gada [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] baznīcas likumu krājumā minēts, ka luterāņu mācītājiem jāraugās, lai latviešu zemnieki no [[Miķeļi]]em līdz [[Visu svēto diena]]i nepiekoptu „dvēseļu mielošanu” (''Dwessel Meley''). Tāpat tika aizliegta vaska, sveču, vilnas, vistu, olu, [[sviests|sviesta]] u.tml. ziedošana.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/katalogi/Katalogs.pdf Kurzemes un Zemgales hercogistes 450. dzimšanas dienas izstādes dokumenti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140829234809/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/katalogi/Katalogs.pdf |date={{dat|2014|08|29||bez}} }} Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīgā, 2011.</ref> [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] baznīcu inspektors [[Zalomons Hennings]] savā „Vidzemes un Kurzemes hronikā no 1554. līdz 1590. gadam...” rakstīja, ka latvieši turējuši čūskas un krupjus par dieviem, un kad kādu nosituši, tad sanākušas vecas vaimanātājas un kliegušas: ''Man pene Math, man pene Math'' (Mana Piena māte, mana Piena māte).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm |title=SALOMON HENNING'S CHRONICLE OF COURLAND AND LIVONIA. Translated and edited by Jerry C. Smith, William Urban and Ward Jones. Wisconsin Baltic Studies, (Valdis Zeps, ed.) Baltic Studies Center 1992 |access-date={{dat|2011|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110809135340/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm |archivedate={{dat|2011|08|09||bez}} }}</ref> [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karu]] laikā Rīgas jezuītu kolēģijas pāters Jānis Stribings (''Joannis Stribingius'') 1606. gadā apceļoja [[Rēzekne]]s un [[Ludza]]s apvidus un savā ziņojumā sīki aprakstīja vietējo iedzīvotāju ticējumus. Latvieši (''Lothavi'') stāstījuši, ka ir dievs, kas valda pār debesīm un dievs, kas valda pār zemi un kuram ir pakļauti dažādi zemākie dievi. Ir dievs, kas dod zivis, dievs, kas dod medījumu, tāpat ir labības, lauku, dārzu, zirgu, govju u.c. dievi. Ziedojumus nesa pie kokiem un [[svētbirzs|svētbirzīm]]. Ozolu dēvēja par vīru un tam zināmā laikā ziedoja divas olas, liepu dēvēja par sievieti un tai ziedoja pienu, sviestu, sieru un taukus. Zirgu dievam, ko dēvēja par [[Ūsiņš|Dieviņu Ūsiņu]] (''Dewing Uschinge''), ugunī sviežot ziedoja divus naudas un divus maizes gabalus un treknas gaļas gabalu. Govju dievei [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māršai]] (''Deo Moschel'') pie svētā koka ziedoja sviestu, pienu, sieru. Līdumu dieviņam [[Cerēliņš|Cerēliņam]] (''Dewing Cerehlicing'' vai ''Deus Cerehling'') zināmā laikā mežā ziedoja melnu vērsi, melnu vistu, melnu sivēnu un mucas alus. Pirmo kumosu pirms ēšanas svieda ugunī, tāpat pirmo alus malku lej ugunī. Ticēja, ka cilvēku dvēseles var pārvērsties par vilkiem, lāčiem vai dievībām, tās ir jāpabaro dvēseļu dienā.<ref>[http://lingua.id.lv/LatinPages/Societas.Jesu.Residentia.Rigensis.II.pdf#page=8 P. Joannes Stribingus. Annus 1606. Ab initio Januarii usque ad initium Aprilis. Confessi 875. In: "Annales collegii Rigensis Societatis Jesu 1604-1618". 105.—107. lpp.] {{latīniski}}</ref> [[Zemgale]]s [[luterticība|luterāņu]] mācītājs [[Pauls Einhorns]] 1627. gadā izdotajā „Elkdievības un māņticības atspēkojumā” (''Widerlegung der Abgötterei und Aberglaubens'') uzskaitījis vairākas latviešu [[Lielā pirmmāte|mitoloģiskās mātes]]: [[Jūras māte|Jūras māti]], [[Lauka māte|Lauka māti]], [[Meža māte|Meža māti]], [[Ceļa māte|Ceļa māti]], [[Dārza māte|Dārza māti]]. Pēc Einhorna vārdiem, šīs mātes piesaucot attiecīgo darbu darītāji vai tie, kam ar to kāda saistība. [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] dieve izmantota par juceklīgās latviešu māņticības (''confusum chaos'') paraugu, rādot, kā [[Jaunava Marija|Svētā Marija]] sajaukusies ar pagānisku lopu dievieti un cik slikti savu darbu darījuši iepriekšējie jezuītu sludinātāji, toties klāt nāk „sieviešu dieve” [[Laima]], kas ir [[Fortūna]] (''Fortuna'') jeb veiksmes dieviete, un par to zemākā [[Dēkla]], kas tikai iešūpo un uzrauga jaundzimušos. Aprakstot latviešu svētkus, paradumus un mēnešu nosaukumus, Einhorns piemin dvēseļu mielošanu un Dieva dienas, kas „apzīmē to pašu laiku”, ko Veļu mēnesis (''Wälla-Mänes''). Par vārda „dievs” nozīmi un izcelsmi Einhornam komentāru nav, tas netiek minēts kā patstāvīga dievība, tikai salikumos Jūras dieve un Mežadievs.<ref>Paul Einhorn. Widerlegung der Abgötterei und nichtigen Aberglaubens, so vorzeiten auß der Heidnischen Abgötterei in diesem Lande entsprossen, u.s.w. Rīga, 1627.</ref> Tāpat mitoloģijā ir arī [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkoņtēvs]] un Jāņa Tēvs. Daudzās vietās jēdzieni „dievs” un „tēvs” sakrīt. [[Attēls:Cīrulis Ziemassvētki.JPG|250px|right|thumb|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] 1921. gada glezna „Ziemassvētki”, kurā parādās kristīgo un latviešu mitoloģisko motīvu sajaukšana — [[Laima]], [[Dēkla]] un [[Kārta (mitoloģija)|Kārta]] [[Ziemassvētku vakars|Ziemassvētku vakarā]] no augšas noraugās uz [[Jēzus Kristus]] dzimšanu]] Rīgas rātskungs Reinholds Lubenaus 1585. gadā apraksta kuršu [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] izdarības: {{citāts|Kurši braukuši medīt savā Svētajā mežā, kur cauru gadu nedz nogalināts kāds zvērs, nedz arī nocirsta nūja. Samedījuši stirnas, briežus un zaķus, ļaudis novilkuši tiem ādas, zvērus izcepuši, salikuši uz gara galda un salipinājuši pa galdu veselu kaudzi vaska svecīšu — saviem mirušajiem piederīgajiem. Viņi ēduši un dzēruši, gan stāvēdami, gan turp un atpakaļ staigādami, un piedāvājuši arī viesiem. Pēc tam atnesuši tukšu alus mucu, situši uz tās ar diviem sprunguļiem un vīri, sievas un bērni dejojuši apkārt galdam visu nakti.}} Latviešu izcelsmes [[Rauna]]s luterāņu mācītāju [[Jānis Reiters|Jāni Reiteru]] 1664. gadā apsūdzēja [[ķecerība|ķecerībā]] par to, ka viņš [[Bērtuļa diena]]s dievkalpojumā esot novietojis uz altāra Marijas un Bērtuļa koka tēlus, dedzinājis to priekšā vaska sveces un pieņēmis no draudzes vasku kā ziedojumu. Tas tika uzskatīts par luterāņu ticībai neatbilstošu latviešu mitoloģisko ticējumu sajaukšanu ar katolismu.<ref>[http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=75 Jānis Reiters (aptuveni 1632—1697)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305072125/http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=75 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} No „Latviešu literatūras vēsture” O. Čakars, A. Grigulis, M. Losberga.</ref> Disputā ar [[Vidzemes ģenerālsuperintendents|Vidzemes ģenerālsuperintendentu]] [[Johaness Geceliuss|Johanesu Geceliusu]] mācītājs Reiters aizstāvēja savus reliģiskos uzskatus, tomēr tika atcelts no amata. No 1739. gada tiesas sprieduma zināms, ka notikusi slepena mirušo apbedīšana [[Zilaiskalns (kalns)|Zilā kalna]] nogāzēs. Tiesa nosprieda, ka apbedījumi Zilā kalnā ir likvidējami un par katru slepeni apbedīto jāsamaksā soda nauda 3—5 [[dālderis|dālderu]] apmērā.<ref>Grīns Marģers, Grīna Māra. Latviešu gads, gadskārta un godi. Rīga, 1992.</ref> Luterāņu mācītāju kritizētā elkdievība Ziemeļvidzemē saglabājās vismaz līdz 19. gadsimta vidum. Tā avīzes [[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]] 1836. gada 21. numurā [[Ērģeme]]s mācītājs P. Karlbloms rakstīja: "Pie mums citiem saimniekiem elkdievi ir cienījami, ko saka par mājas kungiem. Šiem ir mājas vieta voi kādā kokā, voi kādā vecā krāsmatā, voi sētmalā, voi kādā akmiņā uz pašu lauku. Šās vietas ir cienījamas saimniekam, kas mājas kungus tur, un tur citi nedrīkstot pieiet klāt. Pats saimnieks vienīgais savādās dienās tur mielo savus elkadievus, upurus nesdams. Jurģu dienā, Miķeļa dienā un daudzās citās dienās šie mājas kungi ir cienījami un mielojami. Brendavīns, jauns alus šiem gauži patīkot un to izlej tai cienījamā vietā. Cits gaili noslaktē un ierok turpat līdzās, un cits atkal dzīvu gaili ierokot zemē. Blēņu ticīgi ļaudis saka, šie mājas kungi esot ļauni gari, ko vajagot apmīļot, lai ne kādu skādi ne dara pie mājas."<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19055399.pdf Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi.] [[Juris Urtāns]]. Avots, 1990. — 88 lpp.}} == Mēģinājumi rekonstruēt seno latviešu dievību panteonu == === Stendera un Langes uzskati === [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] luterāņu mācītāji [[Jānis Lange]] (1615—1685/1690) un [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796) savās skaidrojošajās latviešu-vācu vārdnīcās mēģināja rekonstruēt seno latviešu dievību panteonu, kas ietvēra gan vēsturiski dokumentētas dievības kā [[Dēkla|Dēklu]] (zīdaiņu dieviete un mazu bērnu kopēja, kurai tiem miers un izdošanās jādod, Stenders 1783), [[Jods (latviešu mitoloģija)|Jodu]] (lauka vai meža velns, spoks, Stenders 1783; Meža velns, Lange 1773), [[Lauma|Laumu]] (zemes dieviete, kas pār zemi valdīja, kurai vakars pirms piektdienas tika svētīts, Stenders 1783), gan arī tādas fantastiskas dievības kā [[Pekkols]] (gaisa garu, elles un tumsas/aptumsumu dievs, Stenders 1783), [[Pīkals]] (Piegals, latviešu kalnu dievs, Lange 1773) un [[Trimpus]] (pagānisko latviešu dzīru dievs, kuram tie pusi sava lauka novēlēja, Stenders 1783).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/Stendera-Langes_tabula.html |title=Stendera—Langes skaidrojošā dievību tabula |access-date={{dat|2013|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120722002626/http://www.lfk.lv/Stendera-Langes_tabula.html |archivedate={{dat|2012|07|22||bez}} }}</ref> 19. un 20. gadsimta mijā to pārņēma un dažkārt tālāk papildināja [[jaunlatvieši]], cenšoties to tuvināt [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu]] un [[indiešu mitoloģija|indiešu]] dievu panteonam.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija 2 |year=1994 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-044-6 |page=168}}</ref> === Jēkaba Lautenbaha uzskati === [[Tērbatas Universitāte]]s Vēstures un filozofijas fakultātes [[latviešu valoda]]s lektors [[Jēkabs Lautenbahs]] (pseidonīms Jūsmiņš) no 1881. gada līdz 1882. gadam vadīja literāro žurnālu „Pagalms”, kurā pauda uzskatus, ka „būtu vēlams, ka arī ikkatrs, kas vien spēj, savu garu un roku cilātu, vectēvu dārgās mantas krādams un sijādams [..] Ātrāk tak nevar daiļa literatūra pilnam uzplaukt, pirms nav mitoloģija, kas tak katras tautiskas literatūras pamats, skaidri izdibināta, zināma.”<ref>J. Lautenbahs. Par sentēvu dievu Ūsiņu. Pagalms. 1881. Nr. 3.</ref> Viņa rakstos bija uzsvērta mitoloģiska satura [[latviešu tautasdziesma|latviešu tautasdziesmu]] nozīme. Jau savā pirmajā dzejas krājumā „Līga” (1880) viņš popularizēja no [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecā Stendera]] aizgūtās senlatviešu dievības. 1887. gadā ar rakstu „Latviešu reliģija” ({{val|de|Der Religion der Letten}}) ieguva filozofijas kandidāta grādu. Sekojot mitoloģiskā sabrukuma hipotēzei, J. Lautenbahs uzskatīja, ka [[senprūši]]em, [[lietuvieši]]em un [[latvieši]]em bijusi vienota pirmtauta ar kopīgu mitoloģiju.<ref>Lautenbach J. Über der Religion der Letten. Magazin, herausgegeben von der lettisch-literārischen Gessellschaft. 1901. Bd 20. St.2, S. 101. (Raksts par latviešu reliģiju [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] rakstu krājuma 20. sējumā)</ref> 1891. gadā izdotajā eposā „Niedrīšu Vidvuds” Lautenbahs pārveidoja un paplašināja [[Simons Grūnavs|S. Grūnava]] stāstu par teiksmaino senprūšu ciltstēvu [[Vidvuds|Vidvudu]].<ref>Needrischu Widwuds, jeb, Warenu wihru darbi Latwijas senatnē. Jelgava: H. J. Drawin̦-Dravnieka apgāds, 1891.</ref> [[RLB]] Zinību komisijas 1893. un 1894. gadā izdotajos rakstu krājumos viņš publicēja apcerējumus „Par Jupi”, „Par likteņa dievībām jeb trim Laimiņām” un citus.<ref>RLB ZK 8. rakstu krājums. 1893. 1.—15. lpp.; RLB ZK 9. rakstu krājums. 1894. 1.—22. lpp.</ref> === Pētera Šmita uzskati par māšu kultu === Kā norāda valodnieks un etnogrāfs [[Pēteris Šmits]], īpaša latviešu mitoloģijas iezīme ir tā sauktais māšu kults, kāds nav sastopams ne vien pārējo baltu mitoloģijā, bet arī daudzu citu indoeiropiešu tautu mitoloģijā. Viņš latviešu mitoloģijā saskaitīja vairāk nekā 40 dažādas mātes, no kurām tikai četrām — Zemes mātei, Lauka mātei, Vēja mātei un Rauga mātei — atbilst līdzīgas dievības lietuviešu mitoloģijā — [[Žemepatis]] ({{val|lt|Žemėpatis}}), Laukopatis jeb Laukosargs (''Laukosargas''), Vejopatis (''Vėjopatis'') un ''Raugopatis'' (no {{val|lt|patis}} — 'kungs'). Savukārt [[igauņu mitoloģija|igauņu mitoloģijā]] sastopama Vēja māte ({{val|et|Tuule-ema}}) Jūras māte (''Mere-ema''), Ūdens māte (''Vee-ema'') un Maura māte (''Muru-ema''). Mātes kults visticamāk pastāvējis arī pie [[galli]]em un [[ģermāņi]]em, kas to varētu būt aizguvuši no kādas Eiropas pirmtautas ar matriarhālu iekārtu un mātes fīlāciju, kurā tuvāko radniecību rēķināja nevis pēc tēva, bet mātes. Šāda mātes filācija visticamāk bijusi arī pie [[pikti]]em un [[ibērieši]]em. Viens no uzskatiem ir, ka mātes kults latviešu valodā aizgūts no [[lībieši]]em vai [[igauņi]]em vai arī no kādas daudz senākas Eiropas tautas, kas bijuši Vidzemes pirmiedzīvotāji, kam pievienojas arī Šmits, piebilstot, ka „tik tālu attīstījies matronu kults pie latviešiem nekāda ziņā nevarēja celties jaunākos laikos”.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu mītoloģija |edition=otrais pārstrādāts |author=Pēteris Šmits |authorlink=Pēteris Šmits |year=1926 |publisher=Valtera un Rapas akciju sabiedrības izdevums |location=Rīga |page=86.—88 |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0309065526%7carticle:DIVL417%7cpage:88%7cissueType:B |accessdate={{dat|2018|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0309065526%7carticle:DIVL417%7cpage:88%7cissueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> === Haralda Biezā uzskati === [[Latvijas Universitāte]]s privātdocents [[Haralds Biezais]], kas Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, 1955. gadā [[Upsāla]]s Universitātē aizstāvēja filozofijas doktora grādu ar disertāciju „Seno latviešu galvenās dievietes” (''Die Hauptgöttinnen der alten Letten''), vēlāk kā Upsālas Universitātes profesors 1961. gadā publicēja grāmatu „Dieva tēls latviešu tautas reliģijā” (''Die Gottesgestalt der lettischen Volksreligion''), bet 1972. gadā grāmatu „Seno latviešu Debesu dievu ģimene” (''Die himmlische Götterfamilie der alten Letten''). Haralda Biezā disertācija bija pētījums par senlatviešu reliģijas dievēm Laimu, Māru, Dēklu un Kārtu. Biezais ir aplūkojis latviešu mitoloģiju starptautiski un vēsturiski salīdzinošā kontekstā, vispusīgi izvērtējis un apzinājis iepriekš pētīto un devis būtisku ieguldījumu daudzu nozīmīgu problēmu risinājumā, veicot detalizētus un faktu materiālā balstītus pētījumus. Reliģijas pētnieki recenzijās par viņa trīs grāmatām atzīmēja, ka „agrāk nav iznācis tik monumentāls darbs par seno latviešu reliģiju salīdzināmās reliģiju zinātnes ietvaros. Triloģiju par to var sagaidīt tikai vienreiz gadsimtā”.<ref>[http://garamantas.lv/lv/person/25052/Haralds-Biezais garamantas.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Profesors Biezais bija arī enciklopēdijas „Reliģija pagātnē un tagadnē” (''Die Religion in Geschichte und Gegenwart'') līdzstrādnieks, [[Britu Enciklopēdija]]s izdevumos atrodami viņa raksti par baltu reliģijām. == Seši mītisko būtņu līmeņi == Katra zemākā līmeņa dievības ir vai nu pakļautas augstāka līmeņa dievībām, vai arī ir to izpausmes. # Kosmiskās dievības ([[Saule (dievība)|Saule]], [[Mēness (dievība)|Mēness]], [[Auseklis (dievība)|Auseklis]], [[Rieteklis (dievība)|Rieteklis]]), # Kārtības, debesu, pazemes un haosa dievības ([[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]], [[Dievs (latviešu mitoloģijā)|Dieviņš]], [[Velns (latviešu mitoloģijā)|Velns]], Jods (Jupis)), # Liktens lēmējdievības — veiksmes, laika un dzīvības devēja ([[Laima (latviešu mitoloģijā)|Laima]], [[Kārta (mitoloģija)|Kārta]], [[Dēkla]]), # Auglības, dzīvnieku, ziedoņa, līdumu, lauku, ražības, kalnu, dzīru u.c. dievības ([[Jānis (mitoloģija)|Jānis]], [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māra]], [[Ūsiņš]], [[Cerēliņš]], [[Lauma]], [[Jumis]]), # [[Lielā pirmmāte|Dabas mātes]] ([[Meža māte]], [[Jūras māte]], [[Vēju māte]], [[Veļu māte]], [[Zemes māte]], u.c.), # Zemākā līmeņa būtnes (Rēgi, [[Sumpurņi]], [[Vilkači]], [[Vadātājs]], [[Vārava]], [[Svēte (mitoloģija)|Svēte]]). Pēc visām pazīmēm Liktenis atbilst nāves dievam, kuram ir analogi citās baltu tautu mitoloģijās. === Attēlu galerija === <gallery> Rozentals_Nave.jpg|[[Janis Rozentāls]] „Nāve” (1897) Rozentals Melna cuska.jpg|Janis Rozentāls „Melna čūska miltus mala” (1903) A.Cīrulis Jānis.jpg|[[Ansis Cīrulis]] „Jānis” (1931) A.Cīrulis Laima.png|Ansis Cīrulis „Laima” Jēkabs Bīne. Saules vedējs Ūsiņš (1934).jpg|[[Jēkabs Bīne]] „Saules vedējs Ūsiņš” (1934) Jēkabs Bīne Dievs, Laima, Māra (1932).jpg|Jēkabs Bīne „Dievs, Laima, Māra” (1941) Jēkabs Bīne Pērkons (1941).jpg|Jēkabs Bīne „Senatne” (1941) Rozentals Saules meitas.jpg|Janis Rozentāls „Saules meitas” (~1912) Jēkabs Strazdiņš Mēnessmeita.jpg|[[Jēkabs Strazdiņš]] „Mēnessmeita” (1943) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0304041522|issueType:B Senlatviešu reliģija vēlajā dzelzs laikmetā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0304041522{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120331063506/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/latvija/kullat1/teksts1.htm Latviešu mitoloģija] {{latviski}} {{Mitoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu mitoloģija]] 4c627tb812u9y3zp3nh6k687mtkqwvp 0 927 4498045 4349527 2026-07-23T20:38:01Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498045 wikitext text/x-wiki '''Vēsture''' ir [[zinātne]], kas pēta [[cilvēks|cilvēku]] [[sabiedrība]]s attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām. Tā atklāj un apraksta pagātnes notikumus, un noskaidro arī kopsakaru pagātnes norisēm. Vēstures pētniecība galvenokārt tiek balstīta uz dažādiem [[vēstures avoti]]em (rakstveida liecības, mutvārdu mantojums, senlietas, ekoloģiskie marķieri un citi). Savukārt pašas vēstures zinātnes (teoriju attīstību, skolu koncepciju utt.) pētniecību dēvē par [[Historiogrāfija|historiogrāfiju]]. == Vēstures periodi == Viens no galvenajiem strukturizācijas kritērijiem vēsturē ir [[laiks]]. Agrīno [[cilvēce]]s vēsturi pieņemts dalīt trīs laikmetos — akmens, bronzas un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]]. Pirmais šādu dalījumu 1836. gadā piedāvājis dāņu [[antikvārs]] [[Kristiāns Jurgensens Tomsens]] (1788—1865). Šāds hronoloģisks dalījums ļauj izsekot cilvēces attīstībai, atkarībā no konkrētās [[civilizācija]]s tehniskā līmeņa. Taču šī trīs laikmetu hronoloģija nav saistīta ar fizisko laiku kā tādu. Dažādas civilizācijas, kuras dzīvoja vienlaicīgi dažādos reģionos, bet raksturojās ar atšķirīgu attīstības līmeni, var tikt attiecinātas uz dažādiem laikmetiem. Pastāv arī cita pieeja vēstures periodizācijā. To var iedalīt divos lielos posmos — [[Aizvēsture|aizvēsturē]] un vēsturiskajā laikmetā, atkarībā no vēsturiskajiem rakstītajiem avotiem. Par tik, par cik senatnē rakstītās liecības un novērojumi ļauj rekonstruēt attiecīgā laika notikumus, to pieņemts saukt par vēsturisko laikmetu. Tomēr, cilvēces attīstība notika arī tūkstošiem gadu pirms [[rakstība]]s izgudrošanas un ieviešanas. Tas gan nenozīmē, ka nebūtu iespējams neko izdibināt par šo laikmetu. Savākt faktus par vissenākajiem notikumiem ļauj [[arheoloģija]]. Arheoloģiskās liecības ir daudz neprecīzāks informācijas avots par rakstītiem materiāliem un vēstures tecējumu daudzos gadījumos ir iespējams noteikt visai aptuveni. Tādēļ to pieņemts apzīmēt par aizvēsturi. Ja skatām cilvēces vēsturi kopumā, tad aizvēstures un vēstures mija attiecināma uz IV gadu tūkstoša beigām p.m.ē, kad sāka parādīties pirmie ar zināšanām saistītie [[jauninājums|jaunievedumi]]. Proti, rakstītie avoti — [[Šumera|šumeru]] [[ķīļu raksts]], [[ēģiptiešu hieroglifi]] u.c. Jāatzīmē, ka arī šajā gadījumā aizvēstures pāreja vēsturē attiecināma tikai uz tām teritorijām un to apdzīvojušām tautām, kur senie raksti tika atrasti. Citām tautām no aizvēstures iekļūšana vēsturē datējama vēlākos gadsimtos. Piemēram, [[Baltijas valstis|Baltijas]] un [[Latvija]]s teritorijas apdzīvojošām tautām vēsture tās periodizācijas izpratnē sākas tikai mūsu ēras XI—XII gadsimtā, kad sāka parādīties pirmās [[hronika]]s par Baltijas zemēm un tautām. {| class="wikitable" ! colspan=2 | Periods ! Eiropā ! Latvijā |- | colspan=2 | [[Aizvēsture]] | līdz 2500. gadam p.m.ē. | līdz 1186. gadam m.ē. |- | colspan=2 | [[Senie laiki]] | 2500. gads p.m.ē.—476. gads m.ē. | — |- | colspan=2 | [[Viduslaiki]] | 476—1492 | 1186—1561 |- | rowspan=2 | [[Jaunie laiki]] | [[Agrīnie jaunie laiki]] | 1492—1789 | 1561—1795 |- | [[Jaunākie laiki]] | kopš 1914. gada | |} Latvijas teritorijā rakstība ienāk reizē ar viduslaikiem, līdz ar to var pieņemt, ka Latvijā nav bijuši senie laiki, jo tie sākas ar rakstības parādīšanos un beidzas ar viduslaikiem. Vēstures literatūrā figurē arī citas vēstures periodu klasifikācijas. == Vēstures zinātnes palīgnozares == * [[Arheoloģija]] * [[Arheogrāfija]] * [[Heraldika]] * [[Numismātika]] * [[Ģenealoģija]] * [[Sfragistika]] * [[Diplomātika]] * [[Hronoloģija]] * [[Paleogrāfija]] == Vēsturnieku skolas == Kaut arī vēstures fakti paši par sevi ir bezkaislīgi, ir ļoti plašas iespējas tos traktēt, atkarībā no autora simpātijām, politiskās [[pārliecība]]s, interesēm un zināšanu līmeņa. Vēsturnieku grupas, kurās pieņemts līdzīgs traktējums, notiek savstarpēja sadarbība un domu apmaiņa, pieņemts dēvēt par "vēsturnieku skolām". Tādas ir, piemēram: * [[Latvijas vēsturnieku komisija]] * [[Annāļu skola]] * [[Frankfurtes skola]] * [[Hamburgas skola (vēsture)]] Kā arī virzieni, kas iziet ārpus skolu rāmjiem, piemēram [[Revizionisms]], vai diskusijas, kuras kļūst tik apjomīgas, ka veido jau atsevišķu historiografijas segmentu, piemēram, [[Vēsturnieku strīds]]. == Reģioni == Tā kā faktu materiāls ir milzīgs, bet kultūras, mentalitātes un civilizācijas atšķirības dažādās zemeslodes vietās un laikos ievērojamas, vēsturnieki specializējas kāda konkrēta reģiona vēstures pētniecībā, piemēram: * [[Latvijas vēsture]] * [[Eiropas vēsture]] * [[Āzijas vēsture]] == Ārējās saites == {{portāls2|Vēsture}} * [http://www.historia.lv Latvijas vēsture internetā] * [http://www.letonika.lv/history/ Tildes datorenciklopēdija Latvijas Vēsture] * [https://web.archive.org/web/20080410092117/http://vesture.sauc.lv/ Pasaules un Latvijas vēsture internetā] * [http://www.world-history.ru/ Pasaules vēsture internetā] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100106215615/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=53&Itemid=1 Kukarceva M. XX gs. otrās puses Ziemeļamerikas vēstures filosofijas pamatiezīmes.] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vēstures zinātne]] [[Kategorija:Sociālās zinātnes]] ok3zctq4b4cdrn3wv6szmhmj6ri2wri 0 1143 4498046 4350400 2026-07-23T20:46:34Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498046 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Waldseemuller map 2.jpg|thumb|upright=1.3|[[Valdzemilera karte]], 1507. gads]] '''Agrīnie jaunie laiki''' ({{val|en|early modern period}}) ir [[Eiropas vēsture]]s periods starp vēlīnajiem [[viduslaiki]]em un [[jaunākie laiki|jaunākajiem laikiem]], daļa no [[jaunie laiki|jaunajiem laikiem]]. [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] to ievadīja [[Eiropa]]s aizjūru ekspansija un [[renesanse]] [[15. gadsimts|15. gadsimtā]], Latvijā — [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukums [[16. gadsimts|16. gadsimtā]]. Agrīnie jaunie laiki beidzās ar [[apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] iestāšanos [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās, Latvijā — ar [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanu]], kas ievadīja jaunākos (modernos) laikus. == Jauno laiku jēdziens == Jaunie laiki, kā uzskata vairums vēsturnieku, apzīmē vēstures periodu pēc viduslaikiem, t.i., apmēram no 1500. līdz aptuveni 1800. gadam. Gan jauno laiku sākuma, gan beigu gads ir nosacīti. Daudzas jauno laiku pazīmes bija vērojamas vairākus gadsimtus agrāk. Dažkārt uzskata, ka jau itāļu renesansē saskatāmi agrīni jauno laiku [[kultūra]]s iedīgļi. Vēl skaidrāk tie samanāmi [[Zinātniskā revolūcija|zinātniskajā revolūcijā]] un [[Reformācija|reformācijā]], bet [[lielie ģeogrāfiskie atklājumi]] ne tikai pavēra Eiropai durvis uz pārējo pasauli, bet radīja Eiropas [[sabiedrība|sabiedrībā]] vairāk vai mazāk vienotas eiropiešu [[civilizācija]]s apziņu. Šādā izpratnē termins “jaunā pasaule” (''New World'') pirmo reizi konstatēts kādā 1494. gada dokumentā, bet iespiestā veidā 1505. gadā [[Florence|Florencē]] (''Mundus novus''). Kopš tā brīža daudzos vēsturiskos un filozofiskos sacerējumos eiropiešu kā civilizācijas kopīgās pazīmes parasti skaidro kā kopīgu kultūru, kuras saknes ir Eiropas kontinenta vēsturē, reliģijā (to saprotot kā Rietumu kristietību), tradīcijās, [[dzīvesveids|dzīvesveidā]], paradumos utt. Kā viena no acīmredzamām jauno laiku pazīmēm tiek minēta arī filozofija, kā [[Senie laiki|seno laiku]] klasiķu mantojums, taču būtiski papildināts un pilnveidots ar [[Humānisms|humānisma]] un zinātniskās revolūcijas idejām. Taču kopš jauno laiku sākuma tiek brīdināts nepārspīlēt “vienotās Eiropas” ideju, jo tajā bez vienotības elementiem ir arī ne mazums iekšējo pretrunu. Dažās jomās pat ir pamats runāt par agrākās viduslaiku vienotības zudumu vēlākos gadsimtos. Kā uzskatāmu piemēru var minēt [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] šķelšanos reformācijā. == Jauno laiku vēstures periodizācijas problēmas == Jaunie laiki ir laika periods starp vēlajiem jeb attīstītajiem viduslaikiem un [[Jaunākie laiki|Jaunākajiem laikiem]] jeb mūsdienām. Periodizācijā šobrīd dominē divas pamattendences: a) atgriešanās pie tradicionālā dalījuma lielos vēstures periodos un Jauno laiku sākuma datēšana ar [[renesanse]]s humānisma ideju izplatīšanos un reformāciju 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā, kā arī lielo ģeogrāfisko atklājumu sākšanos šajā laikā; b) Jauno laiku robežas noteikšana ar 17. gadsimta vidu, proti, [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu karu]], ko [[PSRS]] historiogrāfijā uzskatīja par pirmo "buržuāzisko revolūciju", savukārt Jaunos laikus sadalīja divos periodos: no angļu revolūcijas līdz [[Parīzes Komūna]]i un no 1870. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]; c) par Jauno laiku sākumu noteikt [[Franču revolūcija|Franču revolūciju]]. Latvijas vēsturnieki lielākoties atbalsta datējumu ar [[renesanse]]s un [[reformācija]]s sākšanos, jo: * humānisma un reformācijas idejas spēcīgi sašķēla viduslaiku Eiropu, izmainīja cilvēku domāšanas tipu un vērtību skalu, iedragāja [[Romas Katoļu baznīca]]s monopoltiesības uz cilvēka garīgo attīstību; * [[lielie ģeogrāfiskie atklājumi]] paplašināja eiropiešu redzesloku, spēcīgi ietekmēja ekonomisko attīstību, būtiski ietekmēja sociālo attīstību: mazinājās kārtu noslēgtība, parādījās jaunas kārtas un jauni amati, dzimtbūšana; * šī perioda sākumu iezīmē visdažādāko jaunu politisko, sociālo un saimniecisko attiecību rašanos un līdzāspastāvēšanu, kas nav raksturīgas viduslaikiem. Atkarībā no katra konkrētā reģiona ģeogrāfiskā novietojuma, ekonomiskās un politiskās attīstības līmeņa jaunie laiki dažādos reģionos sākās un izpaudās dažādi. Visagrāk tie sākās Itālijā, [[Francija|Francijā]], Spānijā un Anglijā; Livonijā tie sākās ar baznīcas reformācijas uzvaru; Krievijā līdz ar [[Pēteris I|Pētera I]] kariem un [[Krievijas Impērija]]s izveidi. Jauno laiku raksturīgākās iezīmes: protestantisms reformēja baznīcu un garīgo dzīvi; veidojās modernā sabiedrība; centralizētas, nacionālas, suverēnas valstis, kur valsts nosaka visiem obligātu likumdošanu, tiesu sistēmu, robežas, nodokļus; regulāra armija; apgaismība un [[absolūtisms]]; dzīves un kultūras sekularizācija, zinātnes attīstība; rūpnieciska preču ražošana; relatīvi brīvs tirgus, starptautiskā masveida tirdzniecība; valsts banku parādīšanās. == Iedzīvotāji == [[Attēls:Schedelsche Weltchronik - Paris.jpg|thumb|upright=1.0|Parīze 15. gadsimtā]] Iedzīvotāju skaits jaunajos laikos Eiropā nav precīzi nosakāms, var droši apgalvot tikai to, ka tas bija ļoti svārstīgs. Daži vēsturnieki lēš, ka ap 1500. gadu iedzīvotāju skaits visā pasaulē varētu būt bijis ap 425 miljoniem, tai skaitā Eiropā ([[Krievija|Krieviju]] ieskaitot) tas varētu būt bijis ap 80 miljoniem. Savukārt nākamo trīs gadsimtu laikā pasaules iedzīvotāju skaits varētu būt gandrīz divkāršojies, pieaugot līdz apmēram 900 miljoniem, bet Eiropā tas varēja būt sasniedzis gandrīz 200 miljonus, t.i., gandrīz trīskāršojies.<ref>History of Europe. Roberts J.M. London, 1996., p.235.{{en ikona}}</ref> Neskatoties uz daudzajiem sasniegumiem vēlajos viduslaikos un jauno laiku sākumā, vairuma Eiropas iedzīvotāju dzīvesveids un dzīves līmenis bija mainījies nedaudz. Ap 1800 gadu, tāpat kā pirms trīs gadsimtiem, vairākums dzīvoja laukos. Lielākā daļa [[pilsēta|pilsētu]] bija nelielas, lai gan to bija samērā daudz. Taču ap 1700. gadu Eiropā diez vai bijis vairāk par duci pilsētu ar iedzīvotāju skaitu virs 100 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits Eiropā, sākot ar 16 gadsimtu, sāka apsteigt [[darba ražīgums|darba ražīguma]] pieaugumu [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]. Šī procesa pamatā bija ne tik daudz zemes trūkums vai pārāk lēns [[tehniskais progress]] lauksaimniecībā, cik kopš viduslaikiem joprojām saglabājušās [[feodālisms|feodālās]] tradīcijas un kārtība, kas bremzēja progresu šajā jomā. Kavējās [[nauda]]s attiecību ieviešana, tātad arī [[tirdzniecība]], ierobežota bija arī iedzīvotāju mobilitāte, līdz ar to daudzi Eiropas reģioni ekonomiskā ziņā ilgstoši bija izolēti. Rezultātā atsevišķos reģionos sāka parādīties relatīvas pārapdzīvotības pazīmes un daudzviet sāka trūkt [[pārtika]]s, bet 17. gadsimtā bads, it īpaši savienojumā ar [[karš|kariem]] un slimību [[epidēmija|epidēmijām]], bija kļuvis par regulāru parādību. [[Attēls:Riga woodcut 1575.gif|left|thumb|upright=1.0|Rīga 16. gadsimtā]]Tas spieda daudzus eiropiešus doties izdzīvošanas meklējumos ārpus Eiropas, un [[emigrācija]] 17.—18. gadsimtā jau bija kļuvusi par masveida parādību. Tiek lēsts, ka vismaz 2 miljoni eiropiešu šajā laikā pametuši dzimtās mājas un atstājuši Eiropu, tajā skaitā 1,75 miljoni [[briti|britu]], ap 200 tūkstošiem [[vācieši|vāciešu]], kā arī ap 100 tūkstošiem [[spāņi|spāņu]] un [[portugāļi|portugāļu]]. == Saimniecība == Viduslaiku feodālajā saimniecībā jau 15 gadsimtā sāka izkristalizēties tendences, kas vairāku nākamo gadsimtu laikā pakāpeniski kļuva par jauno laiku raksturīgākajām [[ekonomika]]s iezīmēm. Dažādos Eiropas reģionos šīs tendences noritēja atšķirīgi, un nevienāds bija arī to temps. Taču kopīgs visai Eiropai vairākos jauno laiku gadsimtos bija tas, ka lielākā daļa eiropiešu joprojām dzīvoja laukos un lauksaimniecība vēl ilgi bija galvenā viņu nodarbošanās joma. === Maltusa teorija === Britu garīdznieks [[Tomass Maltuss]] 1798. gadā uzrakstīja sacerējumu „Eseja par iedzīvotājiem" (''The Essay on Population''), ko vēlāk sāka dēvēt par [[Maltusa teorija|Maltusa teoriju]].<ref name="Dolan">{{grāmatas atsauce |title=Malthus, Medicine & Morality: Malthusianism after 1798 |author=Dolan, Brian |year=2000 |publisher=Rodopi |url=https://books.google.com/books?id=2znzI0_nzXcC&lpg |isbn=978-90-420-0851-9}}{{en ikona}}</ref> Tās galvenā doma bija, ka, iedzīvotāju skaitam pieaugot, agrāk vai vēlāk tiek sasniegta robeža, kad lauksaimnieciskai apstrādei pieejamā zemes platība vairs nespēj nodrošināt pieaugušo iedzīvotāju skaitu ar pārtiku. Tad sākas bads, vai arī epidēmiskas slimības vai kari, un iedzīvotāju skaits samazinās līdz līmenim, kad lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība atkal spēj palikušos iedzīvotājus nodrošināt ar pārtiku. Cita, mazāk dramatiska alternatīva ir iedzīvotāju emigrācija uz pasaules reģioniem, kur zeme apstrādei ir pietiekamā daudzumā. Vēlākie pētījumi parādīja, ka, lai gan atsevišķos laika posmos vai atsevišķos reģionos līdzīga likumsakarība dažādu faktoru sakritības dēļ var tikt novērota, to nevar attiecināt uz cilvēces attīstību kopumā. Maltusa teorija ignorēja produktivitātes palielināšanos lauksaimniecībā, kas atsevišķos laika posmos bija lēna, citos straujāka, taču ilgākā laikā tā, pateicoties daudziem [[jauninājums|jaunievedumiem]], veicināja lauksaimniecības produkcijas tālāku pieaugumu. Taču par pilnīgi aplamu Maltusa teoriju arī nevarēja uzskatīt, jo tā lielā mērā atspoguļoja viņa dzīves laikā vēl pastāvošās feodālās saimniekošanas sistēmas pretrunas, kuras bremzēja nobriedušie ekonomiskie jaunievedumi, it īpaši naudas preču attiecību ieviešanu un tirgus veidošanos. Tās, vēl nesen feodālās, kā arī zemnieku saimniecības, kas pirmās bija pārgājušas uz naudas preču attiecību sistēmu un savu produkciju pārdeva tirgū, ieguva daudz spēcīgāku attīstības motivāciju, kā arī naudas līdzekļus efektīvākas tehnikas izmantošanai un, līdz ar to, arī darba ražīguma ātrākam pieaugumam. === Lauksaimniecība === Īpaši uzskatāmi lauksaimniecības attīstība izpaudās [[Nīderlande|Nīderlandē]], kur bija daudz pilsētu un praktiski katrā no tām bija tirgus. Rosīgā tirdzniecība un naudas apgrozība veicināja ne tikai tehnisko progresu, bet arī lielāka mēroga projektu īstenošanu reģionālā un nacionālā mērogā, it īpaši [[apūdeņošana|apūdeņošanu]], kanālu sistēmas izbūvi. Lai tas kļūtu iespējams, agrāk sadrumstalotie, feodālismam raksturīgie sīkie zemes gabaliņi, tika apvienoti lielākās sējas platībās un ganībās. Līdz ar to zemes ražība šajā Eiropas reģionā būtiski palielinājās, tā deva labākas un stabilākas ražas, nekā daudzviet citur Eiropā, kā arī nodrošināja lielāku ganāmpulku uzturēšanu. Turklāt sazarotā kanālu sistēma bija pamats lēta iekšzemes transporta attīstībai, līdz ar to veicinot intensīvāku preču apmaiņu starp reģioniem. Arī [[Lielbritānija]] bija viena no pirmajām, kur agrārais sektors īsā laikā tika būtiski reformēts. Zeme līdz 18. gadsimta beigām praktiski bija kļuvusi gandrīz par tādu pašu preci, kā jebkura cita, bet tradicionālie [[zemnieki (šķira)|zemnieki]] kā šķira šeit 19. gadsimta sākumā jau bija gandrīz pilnībā izzuduši, — tie kļuva par patstāvīgiem fermeriem vai [[laukstrādnieki]]em. Progresīvas izmaiņas lauksaimniecībā un citās jomās izplatījās arī Vācijā un tālāk uz austrumiem. Šeit zemes daudzviet bija nabadzīgākas, nekā Eiropas rietumos, tādēļ reformas bija vēl aktuālākas. Taču vietējie zemes īpašnieki sīksti turējās pie feodālās sistēmas principiem. Tā, ja Lielbritānijā algoti laukstrādnieki gandrīz pilnībā bija nomainījuši dzimtļaudis jau ap 1500. gadu, tad Vācijā šis process aptvēra vēl nākamos apmēram 200 gadus, bet [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] tas turpinājās vēl ilgāk un arī tad daudzi dzimtbūšanas elementi joprojām palika neskarti. Tā, piemēram, vēl 19 gadsimta pirmajā pusē Baltijā zemnieks nedrīkstēja doties darbos jebkur citur bez attiecīgas saimnieka atļaujas, tāpat ne vienmēr tas varēja apprecēties ar savu izredzēto bez [[muižniecība|muižnieka]] ziņas. Līdz ar to [[Polija]]s, Krievijas, [[Ungārija]]s, Baltijas un dažu citu Eiropas reģionu saimnieciskā atpalicība, kas bija jūtama jau 16. gadsimta sākumā, nākamo trīs gadsimtu laikā paplašinājās vēl vairāk. Viena no būtiskām iezīmēm lauksaimniecības tālākā progresā, kas arvien acīmredzamāk sāka izpausties līdz ar tirgus un preču apmaiņas attīstību, bija [[specializācija]]. Tā, piemēram, drīz vien noskaidrojās, ka [[aita]]s Anglijas leknajās ganībās nobarojas manāmi lielākas un no tām var iegūt vairāk gaļas, nekā no [[Spānija]]s sausajā, ar zāli nabadzīgākajā klimatā audzētajām. Taču Spānijas aitu vilna bija kvalitatīvāka. Šādi piemēri gan lopkopības, gan augkopības jomā Eiropā sāka atklāties arvien lielākā skaitā. Rezultātā fermeru saimniecības sāka arvien vairāk specializēties jomās, kurās to darba rezultāti bija produktīvāki, mazāk mēģinot audzēt paši visu ikdienas dzīvei nepieciešamo. Kļuva izdevīgāk arvien lielāku daļu savas produkcijas pārdot tirgū, turpat nopērkot pašu saimniecībā trūkstošo. === Tirdzniecība === [[Feodālisms|Feodālā]] saimniekošanas sistēma arvien vairāk pārveidojās [[nauda]]s, preču un tirgus sistēmā, lauksaimniecībā padziļinājās specializācija un preču apmaiņa, kā rezultātā sāka arvien vairāk uzplaukt jauna nozare — [[tirdzniecība]]. 18. gadsimta beigās, 19. gadsimta sākumā tā jau bija vairāk vai mazāk integrēta sistēma, kurā bija izveidojusies liela daļa arī mūsdienās galveno komercdarbības elementu gan [[mikroekonomika|mikro]], gan [[makroekonomika|makro]], gan arī starptautiskajā līmenī. [[Attēls:Dieppe-port.jpg|thumb|upright=1.0|Djepes osta (Francija)]] Cita būtiska izmaiņa saimnieciskajā jomā bija tā, ka Eiropas ekonomiskais „gravitācijas centrs” no [[Vidusjūra]]s reģiona uz visiem laikiem bija novirzījies uz Atlantijas okeāna piekrasti. Viens no galvenajiem iemesliem tam bija [[Osmaņu impērija]]s izplešanās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kā arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Savukārt Lielie ģeogrāfiskie atklājumi un jaunatklāto zemju resursi aiz Atlantijas okeāna un gar Āfrikas rietumu piekrasti, deva acīmredzamas priekšrocības valstīm, kas atradās šinī Atlantijas okeāna piekrastē. Tā 16. gadsimtā par spēcīgu Eiropas komerciālo centru izvirzījās [[Antverpene]]. Taču neatkarības cīņu no Spānijas kundzības laikā, bet vēlāk, sakarā ar kuģošanas aizliegumu [[Šeldas upe|Šeldas upē]] saskaņā ar 1648. gada [[Minsteres līgums|Minsteres līgumu]], neļāva tai nostiprināties un tās lomu drīz pārņēma [[Amsterdama]] un [[Londona]]. Abos šajos gadījumos par galvenajiem noteicošajiem faktoriem to veiksmē izrādījās kuģošanai ērtas jūras ostas, kā arī blīva apdzīvotība zemes iekšienē to tuvumā, kas veicināja dziļāku darba dalīšanu, specializāciju un, līdz ar to arī lielāku un lētāku preču apgrozījumu. [[Attēls:Magdeburger Börse.jpg|left|thumb|upright=0.8|Vēsturiskā Magdeburgas birža (Vācija)]] Plaukstošā tirdzniecība veicināja arī finanšu sistēmas attīstību. Arī šajā jomā Rietumeiropas [[banka]]s drīz vien atņēma prioritāti Itālijas bankām, līdz ar tur izgudroto [[vekselis|vekseli]], kā vienu no galvenajiem norēķinu sistēmas elementiem. Amsterdamas banka jau 17. gadsimta sākumā bija kļuvusi par starptautisku finanšu institūciju. Par tādu īsā laikā pēc nodibināšanas kļuva arī Anglijas banka, lai gan tā tika izveidota stipri vēlāk — tikai 1694. gadā. Lielā skaitā tika dibinātas arī citas bankas un dažādas finanšu un komercdarbības institūcijas — [[klīrings|klīringa]] un tirdzniecības nami, [[fondu birža]]s utt., kas operēja ar 18. gadsimtā laikā ieviesto papīra naudu, [[čeks|čekiem]], [[akcija (vērtspapīrs)|akcijām]] un citiem [[vērtspapīrs|vērtspapīriem]]. [[Loterija]]s un citas spēles par naudu bija kļuvušas par modes lietu. Līdz ar to pamatā bija izveidojusies pietiekami attīstīta finanšu sistēma, kas spēja ne tikai nodrošināt reģionālu un starptautisku tirdzniecību ar visdažādākajām precēm un pakalpojumiem, bet arī mobilizēt arvien lielākus [[kapitāls|kapitālus]] arvien vērienīgākiem projektiem. === Amatniecība === Eiropā 16. gadsimta sākumā [[amatniecība]]s attīstība bija sasniegusi augstu līmeni. Pilnveidojās dažādi [[darbarīks|darbarīki]], [[ierocis|ieroči]] un zinātniskie [[instruments|instrumenti]]. Ja līdz tam dažādu izstrādājumu jomā, it īpaši [[podniecība|podniecībā]], apģērbu izgatavošanā u.c., prioritāte bija Austrumu zemēm, tad jau Jauno laiku sākumā Eiropa sāka tās pārspēt, ir īpaši [[metalurģija|metalurģijā]] un [[metālapstrāde]]s produktu izgatavošanā. Taču arī Eiropā parādījās savi līderi un autsaideri. Tā Anglija 16. gadsimtā kļuva par līderi [[vilna]]s apģērbu ražošanā. Taču tie nereti kā [[pusfabrikāts|pusfabrikāti]] tika transportēti uz Antverpeni vai citām kontinentālās Eiropas ostām galīgai apstrādei — [[balināšana]]i un krāsošanai. Strauji attīstījās [[Zviedrija]]s amatniecības māksla, paplašinājās to izstrādājumu loks, uzlabojās to kvalitāte. Līdz ar to [[Anglija]], [[Nīderlande]] un Zviedrija 16.—18. gadsimtu laikā kļuva par amatniecības un [[industrializācija]]s līderiem. [[Vācija]]i veicās mazāk, bet [[Ziemeļitālija]]s potenciāls bija kļuvis arvien maznozīmīgāks. Vēl vairāk līderi savas pozīcijas nostiprināja ieviešot dažādas darba [[mašīna]]s un [[mehānisms|mehānismus]], kā arī [[tvaika dzinējs|tvaika mašīnu]], bet vēlāk arī [[elektrība|elektrību]]. == Sabiedrība == Pretēji zinātnei, kultūrai un saimniecībai, Jaunie laiki Eiropā nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā un tās institūcijās ienesa tikai daļēji. Lielākā sabiedrības daļa, tāpat kā viduslaikos vēl joprojām ticēja, ka to sabiedriskais statuss ir Dieva noteikts, tādēļ tas ir mūžīgs un nemaināms. Atšķirība starp šķirām sociālā un tiesiskā ziņā joprojām bija liela. [[Aristokrātija]] turpināja saglabāt savas [[privilēģija]]s, bet zemāko šķiru ieguvums aprobežojās pārsvarā ar lielākām ekonomiskām brīvībām. Arī politiskā brīvība bija pārsvarā aristokrātijas privilēģija. Nedaudz atšķirīgāka bija situācija Anglijā. Dižciltīgajiem šeit bija tradicionāli liela sabiedriskā autoritāte, daudziem no tiem bija ievērojama ekonomiskā vara. Taču tiesiskā ziņā tie īpašas privilēģijas nebaudīja. Lielākā no nedaudzajām īpašajām to tiesībām bija mantot vietu [[Lordu palāta|Lordu palātā]], kur to nebija vairāk par 200. Pastāvošās feodālās kārtības kritika kļuva arvien asāka 18. gadsimta laikā, kad [[izglītība]], zināšanas, ekonomiskais un tehniskais progress, [[urbanizācija]] un [[globalizācija]]s process reālajā dzīvē arvien vairāk mainīja cilvēku attiecības. Komercijas attīstība un individuālā kapitāla uzkrāšanās palielināja to cilvēku skaitu, kuru dzīve bija kļuvusi mazāk atkarīga no piederības kādām priviliģētām sabiedrības daļām, tiem svarīgāka bija kļuvusi individuālā brīvība. Līdz ar to palielinājās tā sabiedrības daļa, kas karaļu un hercogu rīkotās balles un izpriecas, vai baznīcas dievkalpojumus vairs neuzskatīja par vienīgajiem pulcēšanās iemesliem. Kā vienas no pirmajām sabiedrības dzīves alternatīvām 17. gadsimta beigās Anglijā iedibinājās vīriešu tradīcija pulcēties kafijas namos, lai nepiespiestā atmosfērā pārspriestu dzīves aktualitātes, nereti arī biznesa lietas, no kuriem vēlāk izveidojās klubi. Drīz arī Francijā sāka veidoties saloni kā sabiedrības pulcēšanās vietas ar dažādiem pasākumiem, kuriem nebija reliģisks raksturs. Virkne šādu salonu [[Parīze|Parīzē]] drīz vien kļuva par nozīmīgiem kultūras centriem. Taču šīs izmaiņas ne visur notika vienlīdz strauji. Eiropas austrumu daļā, it īpaši [[Prūsija|Prūsijā]], Baltijā, [[Polija|Polijā]], Ungārijā un Krievijā, 16.—18. gadsimta laikā drīzāk bija vērojams pat pretējs process — šķiru hierarhijas nostiprināšanās, brīvdomības apkarošana un [[dzimtbūšana]]s ekspluatācijas pastiprināšanās. Par to šo valstu priviliģētajām šķirām nācās maksāt ar asiņainām zemnieku [[revolūcija|revolūcijām]], dumpjiem, muižu un piļu dedzināšanām. Sevišķi dramatiski bija zemnieku dumpji Krievijā [[Stepans Razins|Stepana Razina]] un nedaudz vēlāk [[Pugačova vadītā sacelšanās|Jemeļjana Pugačova vadībā]]. Arī pirmais nopietnais Krievijas sociālās iekārtas publisks kritikas mēģinājums, kā uzskata, bija [[Aleksandrs Radiščevs|Aleksandra Radiščeva]] grāmata „Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu”, kas atklātībā parādījās tikai 1790. gadā Tās autoram tika piespriests nāves sods, kas gan tika aizstāts ar izsūtījumu trimdā [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Atšķirības sociālā un ekonomiskā progresa tempos un virzienā dažādos Eiropas reģionos pastiprināja, kā uzskata daudzi vēsturnieki, Eiropas sašķeltību. Visvairāk tā izpaudās Rietumeiropas un Austrumeiropas, it īpaši [[osmaņu impērija|osmaņu turku]] kontrolēto Eiropas teritoriju, kā arī Krievijas, kultūrvēsturiskajā diferenciācijā. Taču, ne tikai un ne visos tālākās Eiropas vēstures posmos. == Eiropas politiskā struktūra == Galvenās iezīmes: * izveidojas centralizētas valstis — līdz ar to priekšplānā izvirzās valsts intereses, nevis dinastijas intereses; * reliģiskie jautājumi zaudē savu aktualitāti un aktuālāki kļūst ekonomiskie un politiskie jautājumi; * sākas savstarpēja valstu cīņa par politiskās un ekonomiskās ietekmes sfērām; * tiek noformulēts starptautiskā stāvokļa līdzsvara princips. Ja 16. gadsimtā vēl it kā turpinās viduslaiku tradīcijas ([[monarhs]] cenšas saglabāt iepriekšējo gadsimtu tradīcijas) un valstu attīstība vairāk vērsta uz iekšējo sakārtošanos, centralizāciju un reliģisko jautājumu risināšanu, tad jau 17. gadsimta situācija ir mainījusies. 1618. gadā sākas [[Trīsdesmitgadu karš]]. Sākumā tas ir reliģisks konflikts starp [[Romas Katoļu baznīca|katoļiem]] un [[Protestantisms|protestantiem]], taču vēlāk tajā iesaistās arī citas valstis un tas izvēršas par politisku konfliktu starp [[Francija|Franciju]] un [[Hābsburgi]]em ([[Austrija]] un [[Spānija]]) par [[Hegemonija|hegemoniju]] Eiropā. Ar šo karu sākas koalīciju lielkaru laiks. 1648. gada [[Vestfālenes miera līgums]] beidz Trisdesmitgadu karu — noformulē politiskā līdzsvara principus (līguma tekstā reliģiskie jautājumi netiek skarti). Visas konfliktā iesaistītās puses smagi ekonomiski cietušas, taču tas arī ir stimuls valsts varai aktīvi interesēties par valsts ekonomisko uzplaukumu.<ref>A.D. Wright, ''The Counter-Reformation: Catholic Europe and the Non-Christian World'' (Ashgate, 2005).{{en ikona}}</ref> Izveidojas centralizētas valstis, kur galvenais ir valsts intereses. Klasisks piemērs ir Francijas premjers [[Kardināls Rišeljē|Rišeljē]], kurš, būdams katoļu kardināls, aktīvi sadarbojās ar protestantiem, lai piežmiegtu katoļu separātistus un to sabiedrotos: Spāniju un Austriju. Starptautiskajās attiecībās vairs nav ilglaicīgu ideoloģisko sabiedroto — sabiedrotos valstis izvēlas tikai atbilstoši savām politiskajām un ekonomiskajām interesēm (kuras tā īsti nemaz nevar nošķirt). 17.—18. gadsimtā par hegemoniju Eiropā cīnās pamatā [[Apvienotā Karaliste|Anglija]] un [[Francija]]. Pēc kara par Spānijas mantojumu (1701—1714) Spānija izstājas no cīņas par ietekmi Eiropā (tā vairs nespēj ekonomiski tajā piedalīties), Austrija ir spēcīgi iedragāta (un tai atliek tikai kašķēties ar [[Prūsija|Prūsiju]] par ietekmi vācu valstiņu vidū un spaidīt [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]). Līdz ar to pirmā koalīcija Spānija/Austrija/Vācija (Hābsburgi) izjuka. Uz šo brīdi Francija kontinentā bija spēcīgākā valsts. Visas mazākās valstis, kuras baidās no Francijas ietekmes pieauguma, apvienojas ar Angliju, izveidojot diezgan pastāvīgu koalīciju: Anglija/[[Nīderlande]]/[[Dānija]]/Prūsija/[[Portugāle]]. [[Utrehtas miera līgums]] skaidri iezīmē šos politiskā līdzsvara noteikšanas principus: Spānijas troni iegūst [[Burboni|Burbonu dinastija]] (bet ar noteikumu, ka Spānija un Francija nedrīkst apvienoties), lai nodrošinātu kontroli pār [[Vidusjūra|Vidusjūru]], Anglija iegūst Gibraltāru. Eiropā izveidojās ''[[status quo]]''. Tagad vairāk uzmanības tika pievērsts ietekmes sfēru dalīšanai nevis Eiropā, bet gan citur pasaulē. To iesāk [[Septiņgadu karš]] (1756—1763), kad karadarbība starp Franciju/Austriju no vienas puses un Anglijas sabiedrotajiem no otras aptver ne tikai Eiropu, bet arī karojošo pušu kolonijas Ziemeļamerikā un Indijā. Sākas valstu sacensība pēc jauniem tirgiem un izejvielu ieguves vietām — valstu pretstāve bija ne tik daudz militāra, cik ekonomiska. === Starptautiskās attiecības === Tiek uzskatīts, ka jēdzienu „[[starptautiskās attiecības]]” 18. gadsimtā apritē ieviesis angļu filozofs [[Džeremijs Bentams]] (''Jeremy Bentham'').<ref>[https://www.classicsofstrategy.com/2015/08/principles-of-international-law-bentham.html Jeremy Bentham, Principles of International Law (1786-1789/1843)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181028073846/https://www.classicsofstrategy.com/2015/08/principles-of-international-law-bentham.html |date={{dat|2018|10|28||bez}} }}, August 20, 2015. {{en ikona}}</ref> Tas atspoguļoja gan lielāko Eiropas valstu ekonomisko un politisko izaugsmi, [[suverenitāte|suverēnu]] valstu veidošanos, gan arī pieaugušās globālās ambīcijas, [[kolonizēšana|kolonizējot]] jaunatklātās zemes. Tā bija nepieciešamība vienoties par interešu sfēru sadalīšanu, zināmu standartu ieviešanu starpvalstu attiecībās. Turklāt Reformācijas dēļ kādreizējā baznīcas noteicošā loma dažādu konfliktu regulēšanā bija krasi sarukusi un bija nepieciešams radīt jaunu šādu regulēšanas mehānismu. Sākot ar 15. gadsimta sāka veidoties arī [[diplomātija|diplomātisko]] dienestu funkcijas, kā harmoniska starptautisko attiecību sastāvdaļa. Kā pirmie pastāvīga [[sūtnis|sūtņa]] nozīmēšanu svarīgākajās valstīs sāka praktizēt [[Venēcija]]. Tie gan vēl ilgi nebija profesionāli sūtņi vai vēstnieki mūsdienu izpratnē, drīzāk tie atgādināja mūsdienu goda [[goda konsuls|konsulu]] statusu ar vēstnieka funkcijām, kuras tie veica papildus savai [[uzņēmējdarbība]]i. Sūtņu funkcijas standartizējās un kļuva pastāvīgām diplomātiskā dienesta funkcijām tikai sākot ar 18. gadsimtu. === Valstis un robežas === ==== Dinastiju pretrunas ==== Nacionālo valstu veidošanās process Eiropā sevišķi jūtami noritēja 18. gadsimta laikā. Taču jaunajām Eiropas valstīm Jaunajos laikos vairumā gadījumu vēl ilgi bija visai maz līdzības ar valsts iekārtu mūsdienu izpratnē. Tās vēl joprojām bija drīzāk valdošo [[dinastija|dinastiju]], karaļu un hercogu ģimeņu teritorijas, pārvaldītas kā to nekustamie īpašumi, nevis politiskas institūcijas, kuras pastāv saskaņā ar nacionālās un starptautiskās [[likumdošana]]s normām. Mantošanas, precību, dāvināšanas, kontribūciju un dažādu citu iemeslu dēļ zemju saimnieki un to robežas nepārtraukti mainījās. Daudzviet tās bija arī visai nenoteiktas. Tās īpašnieku starpā nemitīgi izcēlās ķīviņi par tās vai citas teritorijas piederību vai statusu. Zināms starptautisko attiecību regulējošo mehānismu [[vakuums]] starpvalstu (dinastiju) attiecībās bija izveidojies arī pēc Reformācijas, kad no [[Romas Katoļu baznīca]]s atdalījās virkne [[konfesija|konfesiju]] un baznīca līdz ar to savu agrāko politiskā vidutāja lomu spēlēja daudz mazākā mērā. Nekādu citu Eiropu vienojošo principu nebija izveidojies. Dažādu iemeslu dēļ starp Eiropas valstīm mainījās arī spēku, tai skaitā arī militāro, samērs. Tas viss kopumā veda pie biežiem, nereti visai haotiskiem konfliktiem, kuru pamatā bija gan tā vai cita reģiona iedzīvotāju nacionālās kultūras kopības un interešu apziņa un vēlēšanās tās aizstāvēt, gan dinastiju ambīcijas, gan etniskas un reliģiskas pretrunas. Tā, [[Spānija]], kas 16.—17. gadsimtā bija dominējošais Eiropas spēks, 18. gadsimtā savu ietekmi pakāpeniski zaudēja. Arī [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] statuss arvien vairāk novājinājās un Vācijas fragmentācija turpinājās. Šeit pieauga cīņa par varu starp Prūsiju un [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]]. [[Itālijas kari|Itālijas karu]] rezultātā beidzās pilsētrepubliku ēra — Venēcija, Dženova un citas zaudēja vairumu savu koloniju un faktoriju citās zemēs un līdz ar to arī starptautisko ekonomisko un politisko ietekmi. Arī tā bija viena no pazīmēm, ka aizsācies nacionālo valstu [[konsolidācija]]s process, bet citi politekonomiskie formējumi, sākot ar pilsētrepublikām un beidzot ar baznīcas hegemoniju, savu lomu zaudē. [[Kristietība]] kā Eiropu vienojošais faktors tobrīd bija degradējis tiktāl, ka Itālijas karu gaitā franču karalis un osmaņu [[sultāns]] bija noslēguši oficiālu sadarbības vienošanos un to karakuģi kopīgi uzbruka Itālijas piekrastei. Uz šī fona arvien vairāk par Eiropas hegemonijām nostiprinājās Francija un Lielbritānija, pieauga arī Nīderlandes un Zviedrijas ekonomiskā un politiskā loma. Mazāk manāmas un lēnākas, taču ne mazāk būtiskas izmaiņas bija vērojamas Eiropas austrumu daļā. Tā, osmaņu impērijas spiediens uz Eiropu sāka pamazām atslābt, kas liecināja par pakāpenisku tās norietu. Tā arī vairs tik lielā mērā neuzskatīja Eiropu kā vienotu savu pretinieku. Izzuda Ungārija un Polija. Taču austrumos parādījās jauna spēcīga impērija — Krievija. ==== Nacionālisms un represijas ==== [[Attēls:Scene from an Inquisition by Goya.jpg|thumb|upright=1.0|[[Inkvizīcija]]. [[Fransisko Goja]]s glezna]] Nacionālo valstu veidošanās procesā saasinājās arī starpetniskās attiecības, pieauga neiecietība pret citām ticībām. Piemēram, Spānijā aizsākās atklāta un organizēta [[ebreji|ebreju]] un [[musulmaņi|musulmaņu]] vajāšana, kuri šeit veidoja ievērojamu iedzīvotāju daļu. Gan laicīgā, gan garīgā Spānijas varas tos uzskatīja par draudu savai drošībai un stabilitātei. Par vienu no vajāšanas galvenajiem instrumentiem kļuva [[inkvizīcija]], kas, tika atļauta ar pāvesta bullu 1478. gadā un [[kontrreformācija]]s procesā bija izveidojusies par spāņu karaļu (it īpaši Filipa II laikā) un katoļu baznīcas kopīgu [[politiskās represijas|represīvu]] institūciju. Inkvizīcijas darbības dēļ ebreji masveidā pameta Spāniju un lielākā to daļa pārcēlās uz Nīderlandi. Šeit tie, darbodamies pārsvarā tirdzniecībā un finansēs, drīz vien kļuva par tās saimnieciskās veiksmes vienu no galvenajiem dzinējspēkiem. Savukārt Spānija, pēc etniskās un reliģiskās tīrīšanas, bija nostiprinājusi savu lomu, kā to sāka vērtēt Eiropā, par sava veida centralizētas [[absolūtā monarhija|absolūtās monarhijas]] paraugvalsti. Taču cik lielā mērā šāda politika tai nesa labumu, vēsturnieku vidū tiek diskutēts vēl mūsdienās. Tā, Nīderlande 16. gadsimta pirmajā pusē vēl bija viena no ienesīgākajām Spānijas provincēm (spāņu Nīderlande). Tā aptvēra aptuveni mūsdienu [[Beļģija]]s, Nīderlandes un [[Luksemburga]]s teritorijas. Arī šeit brieda nacionālā pašapziņa, kas sāka izvērsties atklātā cīņā pret spāņu kundzību. Tā sasniedza kulmināciju, kad Spānijas karalis [[Felipe II|Filips II]] mēģināja ar sava vietvalža, hercoga Alvas palīdzību, šeit ieviest stingru Trentas padomes dekrētu noteikto kārtību, kā tas bija pašā Spānijā. ==== Cīņas par neatkarību ==== Vispirms sacelšanās aptvēra Nīderlandes frančvalodīgo dienvidu daļu (mūsdienu Beļģiju), bet drīz vien pārsviedās arī uz ziemeļu teritorijām (mūsdienu Nīderlandi). Sākotnēji spāņu armija gandrīz it visur sagrāva nemiernieku spēkus. Taču tās pārsvars arvien vairāk saruka, jo lielā attāluma dēļ bija stipri apgrūtināts atbalsts un piegādes no Spānijas teritorijas pa sauszemi. Arī pa jūru tas kļuva arvien sarežģītāk, jo holandiešiem, ar Anglijas atbalstu, jūras spēku ziņā jau bija izveidojies aptuvens līdzsvars. Turklāt Spānijai vienlaicīgi nācās gandrīz nepārtraukti karot arī ar osmaņu turkiem Vidusjūrā, kur spāņi centās saglabāt savu kontroli. [[Attēls:Routes of the Spanish Armada.gif|left|thumb|upright=0.8|Spāņu armādas ceļš (1588)]] Anglijas politika, atbalstot sacelšanos Nīderlandē, drīz vien noveda pie tās konflikta ar Spāniju. Abas puses gatavojās izšķirošai cīņai. Spāniju, lai sodīto „ķecerīgo” Anglijas karalieni [[Elizabete I|Elizabeti I]] (Anglijā Reformācijā bija izveidojušās pārsvarā anglikāņu un protestantu konfesijas), atbalstīja arī Romas pāvests. Spānija bija izveidojusi iespaidīgu karafloti — [[Lielā armāda|Lielo armādu]] un 1588. gadā tā devās Anglijas virzienā. Taču īsi pirms Spānijas un Anglijas flotes sastapās atklātā kaujā, uznāca spēcīga viesuļvētra, kurā visvairāk cieta spāņu kuģi — to lielākā daļa nogrima, bet izdzīvojušie pa vienam vai nelielās grupās atgriezās dažādās Spānijas ostās. Lai gan atsevišķas cīņas daudzviet turpinājās vēl ilgi, Spānijai savu kādreizējo varenību nekad vairs tā arī neizdevās atjaunot. Savukārt, no spāņu kundzības atbrīvojusies Nīderlande baudīja ekonomisko uzplaukumu. Spānijas karalis [[Karloss II]] (1661—1700) mirstot atstāja neskaidrību par savu pēcnācēju. Tā kā tieša mantinieka viņam nebija, sanāca, ka uz Spānijas troni ar vienlīdz pamatotām tiesībām varēja pretendēt divas lielas Eiropas dinastijas — Burboni un Hābsburgi. Likme bija ļoti augsta — jebkurai no abām dinastijām pievienojot sev novājinātās, taču joprojām ietekmīgās Spānijas troni, līdz ar tās kontrolē esošajām aizjūras kolonijām, tā iegūtu ļoti lielu ekonomisko un politisko pārsvaru Eiropā un pasaulē. Līdz ar to, tas vairs nebija abu šo dinastiju attiecību jautājums vien. Lielbritāniju interesēja kādi būs nosacījumi tirdzniecībā ar spāņu kolonijām Amerikā, Nīderlande, kas vēl joprojām skaitījās Spānijas province, bija satraukta par savu likteni, neskaidras bija arī sadrumstalotās Itālijas perspektīvas, kur arī bija liela Spānijas ietekme. Eiropa Spānijas mantojuma sakarā izrādījās sašķelta divās daļās. Vienā pusē bija apvienojušies Hābsburgi ar Angliju un Nīderlandi, otrā bija Francija. Tā kā neviena puse nevēlējās piekāpties, aizsākās [[karš par Spānijas mantojumu]], kas ilga divpadsmit gadus. Tas beidzās ar [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumu]] 1713.—1714. gadā. Tas paredzēja virkni tālākai Eiropas attīstībai nozīmīgas vienošanās. Pirmkārt, lai gan Spānijas troni ieņēma Burbonu pārstāvis ([[Anžū (grāfiste)|Anžū]] hercogs), tika nolemts, ka Spānijas un Francijas troņi nekad vairs nevar tikt apvienoti. Otrkārt, spāņu Nīderlande (mūsdienu Beļģija) tika nodota Hābsburgu impērijai, līdz ar to izslēdzot Francijas pretenzijas uz to. Tāpat tika panākti izlīgumi citos mazāk nozīmīgos, taču strīdīgos jautājumos, kuri arī bija potenciāli konfliktu iemesli. Līdz ar to noslēgtais Utrehtas miers, lai gan ne visi ar to palika apmierināti, (Hābsburgi joprojām uzskatīja, ka Spānijas tronis pienākas viņiem) lielā mērā sabalansēja Rietumeiropas lielāko valstu intereses. Utrehtas mieram bija vēl kāda cita nozīme, kas kļuva apzināta tikai vēlākā laika gaitā. Viens no miera līguma paragrāfiem paredzēja, ka līgumslēdzēji atzīst spēku samēru kā vienu no galvenajiem politisko attiecību principiem un garantu ilgstošam, stabilam mieram. Tas nozīmēja būtisku pavērsienu Eiropas politiskajās attiecībās. Dinastiju intereses izrādījās pakārtotas augstākiem mērķiem — stabilam mieram un politisko attiecību prognozējamībai. Miers Eiropā tiešām saglabājās nākamo 75 gadu laikā. Lai arī tas nebija mūžīgs, bija iedibināti jauni politisko attiecību aspekti, kuru pamatā bija ne tikai karaļu, imperatoru un hercogu dzimtu, bet arī tautu un valstu intereses. Viena no lielākajām Eiropas problēmām bija [[Osmaņu impērija]]. Kopš 16. gadsimta pret to uzbrukumiem no sauszemes puses cīnījās Hābsburgu Austrija un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]]. Vidusjūrā cīņās bija iesaistīta galvenokārt [[Venēcija]]s flote. Lai gan osmaņu turki Eiropas valstīm atņēma vairākas svarīgas teritorijas — venēcieši bija spiesti atdot tiem [[Krēta|Krētu]] un salas Jonijas jūrā, Hābsburgi Ungāriju, tiem pakļauties bija spiesta [[Ukraina]], bet Polija zaudēja [[Podolija|Podoliju]], to militārais un ekonomiskais potenciāls pamazām novājinājās. Pēdējā lielākā turku ofensīva Eiropā bija neveiksmīgais mēģinājums 1683. gadā ieņemt [[Vīne|Vīni]]. Tas bija pavērsiena punkts, pēc kura Osmaņu impērija Eiropas valstu tehniski labāk bruņotā un organizētā karaspēka priekšā, bija spiesta sākt atkāpties no lielākās daļas agrāk iegūto teritoriju. Tā, 1699. gadā tika atbrīvota Ungārija, bet līdz 1918. gadam tika atgūti praktiski visi turku iekarojumi Eiropā, izņemot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. ==== Jauno laiku ieguvumi un zaudējumi ==== Jauno laiku noslēgumā, 18. gadsimta beigās Eiropa bija būtiski izmainījusies gan teritoriālā, gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Savu spēku un ietekmi bija lielākā vai mazākā mērā zaudējušas Spānija, Itālijas pussalas pilsētrepublikas, Nīderlande un Zviedrija. Norietējusi bija arī osmaņu impērijas varenība. [[Francija]] joprojām saglabāja kontinentālās Eiropas līdera lomu. Savukārt Anglija, kas 16. gadsimta sākumā bija neliela karaliste uz salas, Jauno laiku beigās bija kļuvusi par spēcīgu pasaules lielvalsti. Par nozīmīgu politisko spēku bija kļuvušas arī Krievija un Prūsija. Izmainījusies bija arī [[Austrumeiropa]] — liela tās daļa bija atbrīvota no osmaņu turku jūga, taču pati lielākā Austrumeiropas valsts — Polija, bija pārstājusi pastāvēt. Arī kādreizējās interešu konfliktu un karadarbības zonas no Itālijas un citiem Vidusjūras reģioniem Jaunajos laikos bija pavirzījušās sākotnēji uz Francijas teritoriju, tad Nīderlandi, bet vēlāk vēl tālāk uz Austrumeiropu un Baltiju. Jaunajos laikos bija dzimušas daudzas jaunas, progresīvas idejas par pasaules un sabiedrības uzbūvi. Taču neliela daļa no tām bija tikušas īstenotas dzīvē. Tā, piemēram, komunikācijas 300 gadu laikā, neskatoties uz daudziem būtiskiem tehniskiem jaunievedumiem, nebija spējušas manāmi palielināt cilvēku un kravu pārvietošanās ātrumu ne uz zemes, ne ūdens. Operatīvākie sakari bija 18. gadsimts beigās Eiropā ieviestais "[[optiskais telegrāfs]]" — uz paaugstinājumiem uzstādītās [[semafors|semaforu]] kārtis, kuras darbojās ar rokām velkamu virvju palīdzību un tad tikai dienas laikā labā redzamībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070428165317/http://arts-sciences.cua.edu/econ/faculty/aguirre/resenv.htm Anna Volfgrama. Iedzīvotāji, resursi un apkārtējā vide] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070126101253/http://www.elizabethi.org/uk/armada/ Spāņu armāda] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunie laiki]] nyhlij0pxltd2q1vz570ovcjmksmn2l 0 1627 4498050 4337139 2026-07-23T21:14:31Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, using [[Project:AWB|AWB]] 4498050 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Lietuvos Respublika'' | pilnais_valsts_nosaukums = Lietuvas Republika | valsts_nosaukums = Lithuania | karoga_attēls = Flag of Lithuania.svg | karoga_nosaukums = Lietuvas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Lithuania.svg | ģerboņa_nosaukums = Lietuvas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_himna =<br />''[[Tautiskā dziesma|Tautiška Giesmė]]''<small><br />''Tautiskā dziesma''</small><br />[[attēls:Tautiška giesme instrumental.oga|center]] | kartes_attēls = EU-Lithuania.svg | kartes_paraksts = Lietuva tumši zaļā krāsā | galvaspilsēta = [[Viļņa]] |latd=54 |latm=41 |latNS=N |longd=25 |longm=19 |longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] | etniskās_grupas = 86,7% [[lietuvieši]]<br />5,6% [[poļi]]<br />4,8% [[krievi]]<br />1,3% [[baltkrievi]]<br />1,6% citi | etniskās_grupas_gads = 2015<ref name="alkas.lt">''Alkas''. A. Butkus: [http://alkas.lt/2015/12/16/a-butkus-lietuvos-gyventojai-tautybes-poziuriu/ Lietuvos gyventojai tautybės požiūriu];Skatīts: 2017-01-07</ref> | valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Lietuvas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Gitans Nausēda]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Lietuvas premjerministrs|Premjerministre]] | valsts_galva2 = [[Inga Ruģiniene]] | neatkarības_iegūšana = [[Lietuvas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Padomju Savienība|PSRS]] | neatkarības_notikums = Lietuvas Kunigaitija | neatkarības_datums = ~{{dat|1000}} (?) | neatkarības_notikums2 = [[Lietuvas Dižkunigaitija]] | neatkarības_datums2 = ~{{dat|1183}} | neatkarības_notikums3 = [[Krēvas ūnija]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1386|2|2}} | neatkarības_notikums4 = [[Ļubļinas ūnija]] | neatkarības_datums4 = {{dat|1569|7|1}} | neatkarības_notikums5 = [[Trešā Polijas dalīšana]] | neatkarības_datums5 = {{dat|1795}} | neatkarības_notikums6 = [[Lietuvas Neatkarības akts]] | neatkarības_datums6 = {{dat|1918|2|16}} | neatkarības_notikums7 = [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācija]] | neatkarības_datums7 = {{dat|1940|6|15}} | neatkarības_notikums8 = Neatkarības atjaunošana | neatkarības_datums8 = {{dat|1990|3|11}} | neatkarības_notikums9 = | neatkarības_datums9 = | iestāšanāsESdatums = {{dat|2004|5|1}} | platība_km2 = 65,303 | platība_rangs = 123. | procenti_ūdens = 1,35 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2018 | iedzīvotāju_skaits = 2 810 118<ref>[http://osp.stat.gov.lt/web/guest/statistiniu-rodikliu-analize?portletFormName=visualization&hash=ed31cbb8-93dd-4677-92f4-8c2c620b8111 Oficiālās statistikas portāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180809120633/https://osp.stat.gov.lt/web/guest/statistiniu-rodikliu-analize?portletFormName=visualization&hash=ed31cbb8-93dd-4677-92f4-8c2c620b8111 |date={{dat|2018|08|09||bez}} }};Skatīts: 2017-01-07</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://osp.stat.gov.lt/informaciniai-pranesimai?articleId=5526623|title=Informaciniai pranešimai - Oficialiosios statistikos portalas|website=osp.stat.gov.lt|access-date=2018-11-13}}</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 137 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 45,3 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 164. | IKP_PPP = $83.105 miljardi | IKP_PPP_gads = 2015 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $28,245 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0.879 | HDI_gads = 2022 | HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 37. | Gini = 34.6 | Gini_gads = 2013 | Gini_kategorija = <span style="color:#fc0;">vidējs</span> | Gini_rangs = | valūta = [[eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | domēns = [[.lt]]¹ | tālsarunu_kods = 370 | piezīme1 = Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. | iso_kods_num = 440 | iso_kods_alfa2 = LT | iso_kods_alfa3 = LTU }} '''Lietuva''' ({{val|lt|Lietuva}}), oficiāli '''Lietuvas Republika''' (''Lietuvos Respublika''), ir valsts [[Eiropa]]s ziemeļaustrumos, lielākā no trim [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. Lietuva robežojas ar [[Latvija|Latviju]] ziemeļos, [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] dienvidaustrumos, [[Polija|Poliju]] dienvidos un [[Krievijas Federācija]]s [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]] dienvidrietumos. Lietuvas [[galvaspilsēta]] ir [[Viļņa]]. Valsts vēsture aizsākās 13 gadsimtā, kad [[Mindaugs]] apvienoja lietuviešu zemes un kļuva par [[Lietuvas karalis|Lietuvas karali]]. No 14. līdz 16. gadsimtam [[Lietuvas dižkunigaitija]] bija viena no varenākajām [[Austrumeiropa]]s lielvalstīm, ietverot tagadējās Baltkrievijas, [[Ukraina]]s, Polijas un [[Krievija]]s teritoriju daļas. Pēc [[Ļubļinas ūnija]]s 16. gadsimta vidū dižkunigaitija apvienojās ar [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemēm]], un izveidoja [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]], kuras pakļautībā atradās arī mūsdienu Latvija (tolaik [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas]] un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s). Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Lietuvu anektēja [[Krievijas Impērija]]. No 1918. gada līdz 1940. gadam Lietuva bija neatkarīga valsts. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Lietuva nonāca [[Padomju Savienība|PSRS]], kā arī [[Trešais reihs|Trešā reiha]] varā. 1944. gadā [[Sarkanā armija]] no jauna okupēja Lietuvu. {{dat|1990|3|11||bez}} Lietuvas PSR Augstākā Padome pieņēma neatkarības deklarāciju, tomēr PSRS valdība atzina Lietuvu par neatkarīgu valsti tikai {{dat|1991|9|6||bez}}. 1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dalībvalsti. {{dat|2004|3|29||bez}} Lietuva kļuva par [[NATO]], bet 2004. gada 1. maijā — par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsti. {{dat|2015|1|1||bez}} Lietuva pievienojās [[eirozona]]i. 2018. gada 5. jūnijā Lietuva iestājās [[ESAO]]. == Vēsture == {{Pamatraksts|Lietuvas vēsture}} === Agrīnā vēsture (līdz 1385. gadam) === [[Attēls:Lithuanian state in 13-15th centuries.png|thumb|270px|Lietuvas dižkunigaitijas izplešanās 1295.—1430. gadā]] Pirmie iedzīvotāji tagadējā Lietuvas teritorijā ienāca apmēram no 11. līdz 9. gadu tūkstotim p.m.ē.<ref>Tomas Ostrauskas. ''Vėlyvasis paleolitas.''//A.Girininkas (red.) Lietuvos istorija. T.1. Vilnius: Baltos lankos, 2005. p. 22-23. ISBN 9955-584-90-4.</ref><ref>{{LPE|6|157}}</ref> [[Eiguļu apmetne|Eiguļu]] un [[Puvoču apmetne|Puvoču apmetnēs]] [[Paleolīts|paleolīta]] beigās, [[Mezolīts|mezolīta]] sākumā. [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetā]] (5. gadsimtā p. m. ē.) sākās [[balti|baltu]] sadalīšanās etniskajās grupās. No 5. līdz 9. gadsimtam m. ē. jau pastāvēja atsevišķas, savstarpēji radniecīgas baltu maztautas ([[Aukštaitija|aukštaiši]], [[jātvingi]] jeb [[sudāvi]], [[kurši]], [[letgaļi]], [[lietuvji]], [[sēļi]], [[skalvji]], [[zemgaļi]], [[žemaiši]]). 12. un 13. gadsimta rakstītajos avotos jau minētas administratīvas teritorijas tagadējās Lietuvas teritorijā ([[Nalsene]], [[Deltuva (zeme)|Deltuva]], [[Upīte]] austrumu daļā un [[Karšuva]], [[Medenike (zeme)|Medininka]], [[Ceklis]], [[Megava]], [[Pilsāts]] rietumu daļā). 12. un 13. gadsimta mijā sākās atsevišķo zemju apvienošana — izveidojās novadu savienības jeb kunigaišu federācijas. Tiek uzskatīts, ka 13. gadsimta pirmajā pusē pastāvējusi lietuviešu zemju apvienība, kas radās kā atbildes reakcija uz tagadējo Latvijas un Igaunijas teritoriju pakļaušanu, ko veica [[Zobenbrāļu ordenis]], kas vēlāk pārtapa [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenī]]. [[Lietuvas dižkunigaiši|Dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] tiek uzskatīts par viduslaiku Lietuvas dibinātāju, kas ap 1236. gadu pārvaldīja tagadējās [[Aukštaitija]]s teritoriju. 1251. gadā Mindaugs tika kristīts un 1253. gadā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] svētību viņu kronēja par pirmo un vienīgo Lietuvas karali. Pēc [[Durbes kauja]]s (1260) Mindaugs pārtrauca sadarbību ar krustnešiem un atteicās no [[kristietība]]s.<ref name="Tilde">"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998—2007, 13.—16.gs. Lietuvas valsts</ref> Jau 13. gadsimtā pamazām tika pakļautas bijušās [[Kijivas Krievzeme]]s teritorijas, kas pirms tam atradās atkarībā no [[Zelta Orda]]s mongoļu [[Hans|haniem]]. 14.—15. gadsimtā, kad valdīja Lietuvas dižkunigaiši [[Vītenis]] (1295—1316), [[Ģedimins]] (1316—1341), [[Aļģirds]] (1345—1377), [[Jagailis]] (1377—1392) un [[Vītauts Dižais]] (1392—1430), Lietuva kļuva par vienu no lielākajām Eiropas valstīm viduslaikos pēc citu austrumslāvu zemju pakļaušanas. Vītauta valdīšanas laikā Lietuvas teritorija pletās līdz pat [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]].<ref name="Tilde"/> === Personālūnija un kopvalsts ar Poliju (1385—1795) === [[Attēls:Lietuva ir Lenkija.Lithuania and Poland 1387.png|thumbnail|270px|Lietuvas un Polijas personālūnija 1387. gadā]] Kad pēc Aļģirda nāves par dižkunigaiti kļuva viņa dēls Jagailis, viņš 1385. gadā pēc Krēvijas ūnija kristījās, savukārt pēc precībām ar Polijas karalieni Jadvigu kļuva arī par Polijas karali (1386). Tādējādi tika nodibināta [[Polijas—Lietuvas ūnija|Lietuvas un Polijas personālūnija]], kuras mērķis bija spēku apvienošana cīņai pret Vācu un Livonijas ordeņiem. Ar to sākās arī Lietuvas pāriešana uz [[kristietība|kristietību]] (katoļticību). Lietuvā 15. gadsimtā sāka veidoties klaušu muižas un tika iedibināta [[dzimtbūšana]], kā arī pieauga lietuviešu [[Bajārs|bajāru]] politiskā un ekonomiskā ietekme, samazinot dižkunigaiša varu un valsts centralizāciju. Bez tam Maskavas lielkņaziste bija uzsākusi krievu zemju apvienošanu, tādējādi grūtāk kļuva arī nosargāt austrumu teritorijas.<ref name="Tilde"/> 15. gadsimtā un 16. gadsimta 1. pusē turpinājās Lietuvas un Polijas tuvināšanās, proti, lietuviešu bajāru vidū pieauga [[poļu valoda]]s un kultūras ietekme, un [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā abas valstis noslēdza [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]] (1569), tādējādi tika izveidota [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], dēvēta par Žečpospolitu ("Republiku").<ref name="Tilde"/> Tomēr gan Lietuva, gan Polija saglabāja atsevišķu valsts pārvaldes aparātu, valsts kasi un karaspēku, turklāt Lietuva joprojām turpināja pastāvēt kā Lietuvas Dižkunigaitija. Abām valstīm kopīgs bija tikai karalis, kas vienlaikus skaitījās arī Lietuvas dižkunigaitis. Šajā periodā turpinājās arī Lietuvas [[pārpoļošana]]: bajāri (politiskā elite) ikdienā un arī valsts līmenī (1696. gadā poļu valoda kļuva par oficiālo valsts valodu) lietoja tikpat kā tikai poļu valodu. Šajā procesā loma bija arī katoļu baznīcai, kura lietuviešu valodu uzskatīja par "pagānu valodu", ko Dievs nesaprot. Polijas un Lietuvas kopvalsts politiskā ietekme pamazām samazinājās. 18. gadsimtā tā bija ļoti vāja, tāpēc 1772. gadā [[Krievijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]] un [[Hābsburgu monarhija]] vienojās par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas-Lietuvas dalīšanu]], 1793. gadā notika otrā dalīšana, bet 1795. gadā — trešā, pēc kuras Žečpospolita pārstāja eksistēt. Gandrīz visa etnogrāfiskā Lietuva tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā. === Krievijas Impērijas pakļautībā (1795—1915) === 19. gadsimta sākumā Lietuva cerēja nodrošināt autonomiju Krievijas Impērijas sastāvā, tomēr tas neizdevās, 1801. gadā [[Lietuvas guberņa]] tika sadalīta. Tāpēc arī [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Lietuva ar zināmu sajūsmu uztvēra un sagaidīja Krievijā iebrūkošo Napoleona karaspēku. Laikā no [[Novembra sacelšanās|1830. līdz 1831. gadam notika pirmā poļu un lietuviešu sacelšanās]], taču tā tika apspiesta. [[Janvāra sacelšanās|1863. gadā notika vēl viens sacelšanās mēģinājums]], kura sekas bija t. s. lietuviešu drukas aizliegums — aizliegums iespiest grāmatas lietuviski latīņu alfabētā. Lietuviešu drukas aizliegums ilga līdz pat 1904. gadam. 19. gadsimta astoņdesmitajos gados Lietuvā aizsākās pirmā nacionālā atmoda. Šajā procesā liela nozīme bija diviem laikrakstiem: [[Jons Basanavičs|Jona Basanaviča]] izdotajam "Aušra" (1883—1886) un [[Vincs Kudirka|Vinca Kudirkas]] rediģētajam "Varpas" (1889—1905). 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], gadu vēlāk [[Kurzemes ofensīva]]s laikā Lietuvas teritoriju pilnībā okupēja [[Vācijas Impērija]]. === Neatkarība (līdz Otrajam pasaules karam) === [[Attēls:Signatarai.Signatories of Lithuania.jpg|thumb|300px|Lietuvas Padome, kas 1917. gada 11. decembrī pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu. Vidū sēž [[Jons Basanavičs|J. Basanavičs]] un [[Antans Smetona|A. Smetona]]]] 1917. gada 11. decembrī [[Lietuvas Padome]] [[Lietuvas Neatkarības akts|pasludināja]] Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas Impēriju. [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] starp [[Centrālās lielvalstis|Četrsavienību]] un Padomju Krieviju vācu puse ieteica Krievijai "ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta [[Polija]]s, Lietuvas, [[Kurzeme]]s, kā arī [[Igaunija]]s un [[Vidzeme]]s daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".<ref>Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.</ref> 1918. gada 16. februārī tika parakstīts [[Lietuvas Neatkarības akts]] ar kuru Lietuva pasludināja demokrātiskas un neatkarīgas valsts atjaunošanu, taču vācu militārās okupācijas iespaidā, 11. jūlijā par Lietuvas karali ievēlēja vācu [[princis|princi]] [[Vilhelms fon Urahs|Vilhelmu fon Urahu]], kas pieņēma Mindauga II vārdu. [[Lietuvas brīvības cīņas|Lietuvas brīvības cīņu]] sākumā [[boļševiki]] ieņēma Viļņu un 1919. gada 2. janvārī Lietuvas padome pārcēlās uz [[Kauņa|Kauņu]], kur 4. aprīlī pieņēma otro Lietuvas satversmi, kas paredzēja karalisti pārveidot par prezidentālu republiku. Par pirmo Lietuvas prezidentu kļuva bijušais Lietuvas padomes priekšsēdētājs [[Antans Smetona]]. No 1919. gada oktobra līdz decembrim Lietuvas armija [[Bermontiāde]]s laikā kopā ar Latvijas Bruņotajiem spēkiem sakāva [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. 1921. gadā Lietuva tika uzņemta Tautu Savienībā. 1922. gada 1. augustā tika pieņemta rietumnieciski liberāla konstitūcija. Par Lietuvas galvaspilsētu kļuva Kauņa, jo Viļņa līdz pat 1939. gadam bija Polijas sastāvā. 1923. gadā Lietuva ieguva Klaipēdu, kas kopš Pirmā pasaules kara beigām atradās Tautu Savienības pārvaldē. 1926. gada 17. decembrī bijušā prezidenta Smetonas vadībā notika valsts apvērsums (t. s. "tautinieku apvērsums"). Smetona atkal kļuva par prezidentu, atlaida Seimu un ieviesa valstī mēreni autoritāru režīmu. Līdz 1938. gadam Lietuvai un Polijai nebija nekādu diplomātisko attiecību un tās atradās formālā karastāvoklī. 1938. gadā pēc kāda robežincidenta, kurā tika nogalināts kāds poļu kareivis, Polija pieprasīja atjaunot diplomātiskās attiecības (t. s. "Polijas ultimāts"). Lietuvai bija arī jāatsakās no jebkādām pretenzijām uz Viļņu. 1939. gadā nacistiskā Vācija pieprasīja, lai Lietuva tai atdod Klaipēdu. Ņemot vērā Vācijas ārkārtīgo militāro pārspēku, Lietuva prasībai pakļāvās. === Padomju Savienības sastāvā === Saskaņā ar [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepeno papildprotokolu Lietuva nonāca Vācijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonā]]. Tomēr, pēc 1939. gada septembra [[Polijas kampaņa]]s, kad Vācija un Padomju Savienība okupēja Poliju, Lietuvu iekļāva PSRS interešu zonā. Drīz vien Padomju Savienība piespieda Lietuvu noslēgt [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu starp Lietuvu un PSRS]], saskaņā ar kuru Lietuva atguva daļu no [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]], bet PSRS ieguva tiesības Lietuvā izveidot savas karabāzes. Apvainojot Lietuvas valdību pretpadomju [[Baltijas Antante]]s veidošanā, tika paziņots, ka "Padomju valdība uzskata pret PSRS vērstas militārsavienības pastāvēšanu starp Latviju, Igauniju un Lietuvu ne tikai par nepielaižamu un neciešamu, bet arī par dziļi bīstamu un draudošu PSRS robežu drošībai". 1940. gada 15. jūnijā [[Sarkanā armija]] okupēja Lietuvu, un 3. augustā Padomju Savienība anektēja Lietuvu. [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnija deportācijā]] tika izsūtīti vairāk nekā {{sk|30000}} Lietuvas iedzīvotāju. 1941. gada 22. jūnijā Lietuvā ienāca vācu karaspēks, [[Ostlande|vācu okupācijas laikā]] Lietuvā tika nogalināti aptuveni {{sk|45000}} lietuviešu un {{sk|165000}} ebreju. 1944. gadā Lietuva atkal nonāca Padomju Savienības kontrolē. Padomju okupācijas laiks iesākās ar masu represijām un deportācijām. Laikā no 1944. līdz 1953. gadam tika izsūtīti aptuveni {{sk|517000}} Lietuvas iedzīvotāju. Partizānu karā pret Padomju režīmu gāja bojā aptuveni {{sk|36000}} cilvēku. Tāpat kā citās PSRS okupētajās teritorijās, Lietuvā tika īstenota piespiedu kolektivizācija un veikta nepārdomāta rūpniecības industrializācija. === Atjaunotā neatkarība (kopš 1990. gada) === Astoņdesmito gadu beigās tāpat kā abās pārējās Baltijas valstīs Lietuvā sākās nacionālās atmodas kustība. 1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta organizācija "[[Sajūdis]]" ("Kustība"), par kuras vadītāju kļuva [[Vītauts Landsberģis]]. Sākotnēji šī organizācija iestājās par Lietuvas autonomiju, bet vēlāk jau pieprasīja Lietuvas neatkarību. 1990. gada 11. martā Lietuvas Augstākā Padome pieņēma Lietuvas valsts atjaunošanas aktu. 15. martā PSRS pieprasīja akta atsaukšanu un, draudot arī ar militāru spēku, ieviesa politiskas un ekonomiskas sankcijas pret Lietuvu. 1991. gada 10. janvārī PSRS spēki ieņēma vairākus nozīmīgus objektus Viļņā, pēc trim dienām (13. janvārī) tika ieņemts arī televīzijas tornis, nogalinot 14 un ievainojot 700 protestējošo cilvēku. [[Islande]] bija pirmā valsts, kas ''de iure'' atzina Lietuvas neatkarību 1991. gada 11. februārī. 1991. gada 17. septembrī Lietuva tika uzņemta ANO. 1992. gada 25. oktobrī ar referendumu tika pieņemta Lietuvas Republikas konstitūcija. 1992. gadā tika ievēlēts arī parlaments — Seims. Par Lietuvas prezidentu 1993. gada 25. februārī tika ievēlēts [[Aļģirds Brazausks]]. 2003. gada 10.—11. maijā Lietuvā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā un 2004. gada 1. maijā Lietuva tika uzņemta Eiropas Savienībā. Kopš 2008. gada Lietuva ir [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]] valsts. 2013. gadā Lietuva būs ES Padomes prezidējošā valsts.<ref name="lietuva1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuva.lt/en/state |title=The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date=1990-03-11 |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2009-03-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090307174605/http://lietuva.lt/en/state }}</ref> 2004. gada 29. martā Lietuva tika uzņemta arī [[NATO]]. Pašlaik Lietuvas militārie spēki ir iesaistīti NATO miera uzturēšanās operācijās visā pasaulē.<ref name="lietuva1"/> 2009. gadā Lietuvas galvaspilsēta Viļņa bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuva.lt/en/tourism |title=Tourism &#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-10-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111004042314/http://lietuva.lt/en/tourism }}</ref> == Ģeogrāfija == {{Pamatraksts|Lietuvas ģeogrāfija}} Lietuva ir neliela [[Eiropa]]s valsts [[Baltijas jūra]]s krastā. Tās platība ir 65 302 km². Lietuvas teritorija plešas 373 km no austrumiem uz rietumiem un 276 km no ziemeļiem līdz dienvidiem. Lietuvas ģeogrāfiskais centrs atrodas 6129 km no [[ekvators|ekvatora]] un 3873 km no [[Ziemeļpols|ziemeļpola]].<ref name="lietuva2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/about_lithuania/geography_climate/geography |title=Geography &#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archive-date=2011-10-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111003152923/http://lietuva.lt/en/about_lithuania/geography_climate/geography }}</ref> Lietuva robežojas ar četrām kaimiņvalstīm: ziemeļos ar [[Latvija|Latviju]] 588 km garumā, austrumos un dienvidos ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] 660 km garumā, dienvidrietumos ar [[Polija|Poliju]] 103 km garumā un [[Krievija|Krievijas Federāciju]] 273 km garumā. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Lietuvas robežas stiepjas gar upēm un ezeriem. Lietuvas ekonomiskā zonā Baltijas jūrā (ap 6 400 km ²) sasniedz [[Zviedrija]]s ūdeņus. Lietuva lepojamies ar skaistu krasta līniju, kas stiepjas vairāk nekā 100 kilometru garumā.<ref name="lietuva2"/> Lietuva ir plakana zeme, kur nav īstu kalnu. Augstākais kalns jeb pakalns ir [[Aukštojs]] 293,8 m virs jūras līmeņa. Vairāk nekā puse no Lietuvas zemes ir piemērota lauksaimniecībai. Aptuveni vienu trešdaļu no platības aizņem meži. Lietuvu mēdz saukt par upju un ezeru zemi. Kopējais upju skaits ir ap 22 200 (garākā upe — Nemunas) un ezeru skaits ir vairāk nekā 830. Dziļākais ezers ir [[Tauragnas]] (62,5 m dziļš).<ref name="lietuva2"/> Lauksaimniecībai derīgās zemes aizņem 57%, [[mežs|meži]] un [[krūms|krūmi]] — 30%, [[purvs|purvi]] — 3%, iekšējie ūdeņi — 4%, citas zemes — 6% no teritorijas. [[Klimats]] ir mērens, no jūras pārejošs uz kontinentālu. === Ainava === Lietuvas ainavas tipi: * mālaini līdzenumi — 55,2%, * pakalnainas morēniskas augstienes — 21,2%, * smilšaini līdzenumi — 17,8%, * upju lejas — 3,6%, * piekrastes līdzenumi — 2,2%. === Upes === Kopējais upju un kanālu garums Lietuvā — 76 800 km. Lielākās [[Lietuvas upes]]: # [[Nemuna]] — 937 km (Lietuvas teritorijā 475 km), # [[Nere]] — 510 km (234 km), # [[Venta]] — 343 km (161 km), # [[Šešupe]] — 298 km (209 km), # [[Mūsa]] — 284 km (133 km). === Ezeri === [[Attēls:Drūkšiai001.JPG|thumbnail|200px|Drūkšu ezers]] Lielākie [[Lietuvas ezeri]]: # [[Drūkšu ezers]] — 44,8 km², # [[Dīsnu ezers]] — 24,0 km², # [[Dusas ezers]] — 23,3 km², # [[Sartu ezers]] — 13,4 km², # [[Lodis]] — 12,9 km². === Reljefs === Reljefu veido: * Piekrastes zemiene, * Žemaišu augstiene, * Ventas vidus zemiene, * Sūduvas augstiene, * Dzūku augstiene, * Aukštaišu augstiene, * Dienvidaustrumu līdzenums, * daļa no Švenčoņu-Naroča un Ašmenas augstienēm. ==== Pakalni ==== Augstākie pakalni: # [[Aukštojs]] — 293,8 m, # [[Jozapines kalns|Jozapine]] — 293,6 m, # [[Kropīne]] — 293,4 m, # [[Nevaiši]] — 288,9 m, # [[Būdakalns]] — 284,8 m. === Meži === Lielākie Lietuvas mežu masīvi: * Dainavas dižmežs ([[Drusķininki|Drusķininku]]-[[Varēna]]s meži) — 1450 km²; * Labanora-[[Pabrade]]s dižmežs — 911 km²; * Kazlu Rūdas meži — 587 km²; * Karšuvas dižmežs (Smalininku-Viešviles meži) — 427 km²; * Rūdninku meži — 375 km². Izplatītākie koki (%): [[priedes]] — 37,6, [[egles]] — 24,0, [[bērzi]] — 19,5, [[:lv:Baltalksnis|baltalkšņi]] — 5,6, [[:lv:Melnalksnis|melnalkšņi]] — 5,6, [[parastais osis|oši]] — 2,7, [[parastā apse|apses]] — 2,6, [[parastais ozols|ozoli]] — 1,8, citi — 0,6. === Klimats === Lietuvā valda mērenais klimats, pakāpeniski pārejot no jūras uz kontinentālo. Lietuvā tāpat kā pārējās Baltijas valstīs ir četri gadalaiki. Pēdējo desmitgadu laikā Lietuvas klimats ir kļuvis siltāks — gada vidējā temperatūra visā valsts teritorijā ir 6,5-7,9 °C. Siltākais mēnesis ir jūlijs (vidējā temperatūra — apmēram 19,7 °C, un maksimālā — vairāk nekā 30 °C), un aukstākais ir janvāris (ar vidējo temperatūru — aptuveni -2,9 °C, bet var noslīdēt zemāk par -30 °C).Visvairāk nokrišņu daudzums tiek reģistrēts no aprīļa līdz oktobrim (60-65% no gada nokrišņu daudzuma).<ref name="lietuva3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/about_lithuania/geography_climate/climate |title=Climate &#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archive-date=2011-10-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111004041851/http://lietuva.lt/en/about_lithuania/geography_climate/climate }}</ref> Spēcīgākais vējš ir no novembra līdz janvārim (ar ātrumu 5—6 m/s piekrastē un 3—5 m/s citur), mērenāks no maija līdz septembrim (4—5 m/s piekrastē un 2—3 m/s citur). Reizēm vējš var sasniegt brāzmās pāri par 15 m/s.<ref name="lietuva3"/> Vasarās karstu un sausu gaisu nomaina lietains un vēss laiks. Pavasaris Lietuvā ir nepastāvīgs, bieži ir apmācies. Aprīlī bieži snieg, bet maijā mēdz būt arī lietus ar pērkona negaisu. Tomēr maijs nereti ir pats skaidrākais gada mēnesis. Rudenī bieži ir apmācies, vējains un lietains laiks, īpaši pie jūras. Ziemas ir nepastāvīgas, ar biežiem atkušņiem. Debesis bieži sedz mākoņi, snieg sniegs, ir slapjš sniegs, pie jūras bieži līst. Dažkārt novērojamas spēcīgas vētras ar stipru vēju, bieži plosās sniegputenis, mēdz būt kailsals, kā arī slapjdraņķis. == Politiskā sistēma == === Parlaments (Seims) === Saskaņā ar [[Lietuvas Konstitūcija|Lietuvas Republikas Konstitūciju]], parlamentu sauc par Seimu (lietuviski — ''Seimas''). Seims sastāv no 141 deputātiem, kurus ievēl uz četriem gadiem no vienmandātu apgabaliem vai partiju sarakstiem vispārējās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās. Par Seima deputātu var ievēlēt pastāvīgu Lietuvas iedzīvotāju, kuram ir tiesības vēlēt, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 25 gadu vecumu un nav saistīts ar zvērestu vai solījumu ar citu valsti.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|author=Lietuvos Respublikos Seimo Kanceliarija |url=http://www3.lrs.lt/pls/inter/w5_show?p_r=3803&p_k=2 |title=Work Of The Seimas |publisher=.lrs.lt |date= |accessdate=2011-09-16}}</ref> Seima darbs tiek organizēts divām kārtējās sesijās, proti, pavasara sesija (10. marts — 30. jūnijs) un rudens sesija (10. septembris — 23. decembris). Ārkārtas sesijas sasauc Seima spīkers pēc vismaz 1/3 Seima locekļa priekšlikuma vai prezidents, gadījumos, kas paredzēti Konstitūcijā.<ref name="autogenerated1"/> Galvenās pilnvaras: * likumdošanas funkcija; * veic grozījumus Konstitūcijā; * apstiprina premjerministra kandidatūru, kuru izvirzījis valsts prezidents; * apspriež un apstiprina valdības programmu un uzrauga tās politiku; * apstiprināt valsts budžetu un uzrauga tā īstenošanu; * veido valsts nodokļu politiku; * izsludina prezidenta vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanas; * ratificē starptautiskos līgumus un apspriež citus svarīgus jautājumus ārpolitikā.<ref name="autogenerated1" /> Parlaments ievēl komitejas, lai apspriestu tiesību aktu projektus un precizētu citus jautājumus saskaņā ar Konstitūciju. Parlamentārās komisijas (pastāvīgas un ''ad hoc'') ir izveidotas, lai veiktu īslaicīgus vai ierobežotus uzdevumus.<ref name="autogenerated1"/> Pašreizējā Seima pilnvaru termiņš ir 2012.—2016. gads. === Prezidents === Saskaņā ar Lietuvas konstitūciju Republikas prezidents ir valsts galva. Prezidents pārstāv Lietuvas valsti un realizē pienākumus saskaņā ar konstitūciju un citiem likumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lt/en/institution/legal_framework.html |title=President of the Republic of Lithuania |publisher=President.lt |date=2011-10-29 |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-09-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110903205432/http://www.president.lt/en/institution/legal_framework.html }}</ref> Prezidenta pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Prezidentu ievēl Lietuvas pilsoņi, kuri ir vecāki par 18 gadiem. Prezidentu var ievēlēt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašlaik Lietuvas prezidents ir [[Gitans Nausēda]], kurš ir astotais valsts vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas. === Valdība === Lietuvas konstitūcija nosaka, ka valdība Lietuvā realizē izpildvaru un tā sastāv no valdības vadītāja un ministriem. Premjeru ieceļ un atceļ no amata Prezidents ar Seima piekrišanu. Ministrus pēc premjera priekšlikuma ieceļ un atceļ no amata Prezidents. Valdība uzsāk darbu pēc Seima izteiktās uzticības. Valdībai ir jāatkāpjas, ja Seims tai izteicis neuzticību, bet, ja Prezidents nepiekrīt šādam lēmumam, viņš savukārt var atlaist Seimu pirms tās pilnvaru termiņa beigām.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lrv.lt/en/government/apie-vyriausybe/government-constitutional-obligations/ |title=Government of the Republic of Lithuania - Government's Constitutional Obligations |publisher=Lrv.lt |date=1992-10-25 |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-10-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111027042612/http://www.lrv.lt/en/government/apie-vyriausybe/government-constitutional-obligations/ }}</ref> Lietuvas Republikas valdības pilnvaras: * administrēt valsts lietas, aizsargāt Lietuvas Republikas teritorijas neaizskaramību un nodrošināt valsts drošību un sabiedrisko kārtību; * īstenot Seima pieņemtos likumus un rezolūcijas, kā arī prezidenta rīkojumus; * koordinēt ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes; * sagatavot valsts budžeta projektu, iesniegt to Seimam, kā arī iesniegt Seimam pārskatu par budžeta izpildi; * nodibināt diplomātiskās attiecības, uzturēt attiecības ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām; * veikt citas funkcijas, kas noteiktas likumos.<ref name="autogenerated2"/> Pašlaik valdību veido 14 ministri un premjerministrs. [[Lietuvas premjerministrs]] kopš 2024. gada 21. novembra ir [[Gintauts Palucks]]. Ministri:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lrv.lt/en/government/inisters/ |title=Government of the Republic of Lithuania - Ministers |publisher=Lrv.lt |date= |accessdate=2013. gada 14. jūlijā |archive-date={{dat|2013|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130625213726/http://www.lrv.lt/en/government/inisters }}</ref> # Lins Antans Linkevičius (Ārlietu ministrs) # Jozs Oleks (Aizsardzības ministrs) # Algimanta Pabedinskiene (Darba un sociālās drošības ministre) # Evalds Gusts (Ekonomikas ministrs) # Jaroslavs Neverovičs (Enerģētikas ministrs) # Rimants Šadžius (Finanšu ministrs) # Dailis Alfonss Barakausks (Iekšlietu ministrs) # Daiņus Pavalkis (Izglītības un zinātnes ministrs) # Šarūns Birutis (Kultūras ministrs) # Vigilijs Jukna (Lauksaimniecības ministrs) # Jozs Bernatonis (Tieslietu ministrs) # Rimants Sinkevičius (Transporta un komunikācijas ministrs) # Vitenis Povils Andrjukaitis (Veselības ministrs) # Valentins Mazuronis (Vides ministrs) === Politiskās partijas === Lietuvā pastāv daudzpartiju sistēma ar daudzām partijām, tāpēc praktiski nav iespējas izveidot vienas partijas valdību. Lietuvā tiek veidotas koalīciju valdības. Uz 2020.-2024. gada posmu parlamentā ievēlētas: Koalīcijas partijas (frakcijas): [[Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti]] — 50; [[Lietuvas Republikas liberāļu kustība]] — 13; [[Lietuvas Brīvības partija]] — 11. Opozīcijas partijas (frakcijas): [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]] — 13; [[Darba partija (Lietuva)|Darba partija]] — 10; [[Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība]] — 32; pašizvirzītie — 4; [[Lietuvas poļu vēlēšanu akcija]] — 3; [[Lietuvas sociāldemokrātu darba partija]] — 3; [[Lietuvas Zaļo partija]] — 1; [[Brīvība un taisnīgums]] — 1 biedri.<ref>[http://www3.lrs.lt/pls/inter/w5_show?p_k=1], Lietuvas Seima mājaslapa. XIII Seims (2020—2024), {{dat|2012|11|22|SK}}</ref> === Aizsardzības budžets un armijas lielums === 2008. gadā Lietuvas Republikas Aizsardzības budžets bija 1,3 miljardi litu (kas bija aptuveni 285 miljoni latu). Lietuvas Bruņoto spēku personālsastāvs ir aptuveni 15 500 cilvēku. No tiem Sauszemes spēkus veido aptuveni 5800 cilvēku, Gaisa spēkos ir aptuveni 1000 cilvēku, bet Jūras spēkos ap 700 cilvēku. Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēkos (zemessardzē) ir aptuveni 4300 cilvēku. Pārējā armijas daļa ir militārā policija, loģistikas vienības, mācību centri u. c. == Demogrāfija == === Iedzīvotāji === Etniskais sadalījums (2015):<ref name="alkas.lt" /> * [[lietuvieši]]: 86,67%; * [[poļi]]: 5,61 %; * [[krievi]]: 4,78%; * [[baltkrievi]]: 1,34%; * citi: 1,6 %. Kopumā Lietuvā dzīvo 155 dažādu tautību pārstāvji.<ref name="lietuva4">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/about_lithuania/quick_facts |title=Quick Facts &#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archive-date=2011-09-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110908091324/http://lietuva.lt/en/about_lithuania/quick_facts }}</ref> [[Vidējais vecums]]: 40,1 gadi, vīriešiem: 37,5; sievietēm: 42,7 (2011). [[Vecuma struktūra]]: * 0-14 gadi: 13,8% (vīrieši 250 146/sievietes 236 984); * 15-64 gadi: 69,7% (vīrieši 1,211,707/sievietes 1 254 195); * 65 gadi un vairāk: 16,5% (vīrieši 201 358/sievietes 381 157) (2011). Paredzamais jaundzimušo dzīves ilgums: 75,34 gadi; sievietēm: 80,48 gadi; vīriešiem: 70,48 gadi (2011). Iedzīvotāju pieauguma temps: — 0,276% (2011). [[Dzimstības līmenis]]: 9,29 jaundzimušo uz 1000 iedzīvotājiem (2011). [[Mirstības līmenis]]: 11,33 nāves gadījumi uz 1000 iedzīvotājiem (2011). [[Migrācijas saldo]]: -0.72 [[migranti]] uz 1000 iedzīvotājiem (2011). [[Urbanizācija]]: 67 % no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Lasīt un rakstītprasme (15 gadi un vecāki): 99.6%; vīrieši: 99.6%; sievietes: 99.6%.<ref name="autogenerated3">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/lh.html |title=CIA - The World Factbook |publisher=Cia.gov |date= |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2020-05-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200513101013/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/lh.html }}</ref> === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable" |- ! tautības!! 1897*!! 1923**!! 1959!! 1970!! 1979!! 1989!! 2001!! 2011 |- | [[lietuvieši]]|| 1 568 750|| 1 701 863|| 2 150 767|| 2 506 751|| 2 712 233|| 2 924 251|| 2 907 293|| 2 561 314 |- | [[poļi]]|| 278 921|| 65 599|| 230 107|| 240 203|| 247 022|| 257 994|| 234 989|| 200 317 |- | [[krievi]]|| 142 300|| 50 460|| 231 014|| 267 989|| 303 493|| 344 455|| 219 789|| 176 913 |- | [[baltkrievi]]|| 246 183|| 4 421|| 30 256|| 45 412|| 57 584|| 63 169|| 42 866|| 36 227 |- | [[ukraiņi]]|| 3 710|| 43|| 17 692|| 25 099|| 31 982|| 44 789|| 22 488|| 16 423 |- | [[ebreji]]|| 360 419|| 153 473|| 24 658|| 23 538|| 14 644|| 12 314|| 4 007|| 3 050 |- | [[tatāri]]|| 3 573|| 973|| 3 020|| 3 454|| 3 984|| 5 135|| 3 235|| 2 793 |- | [[vācieši]]|| 51 402|| 29 231|| 11 166|| 1 904|| 2 616|| 2 058|| 3 243|| 2 418 |- | [[čigāni]]|| 618|| 284|| 1 238|| 1 880|| 2 306|| 2 718|| 2 571|| 2 115 |- | [[latvieši]]|| 35 512|| 14 883|| 6 318|| 5 063|| 4 354|| 4 229|| 2 955|| 2 025 |- | [[armēņi]]|| nez.|| 4|| 471|| 508|| 955|| 1 655|| 1 477|| 1 233 |- | [[azerbaidžāņi]]|| tatāru daļa|| 0|| 500|| 711|| 1 078|| 1 314|| 788|| 648 |- | [[moldāvi]]|| 13|| 0|| 164|| 764|| 724|| 1 450|| 704|| 540 |- | [[gruzīni]]|| 17|| 6|| 326|| 472|| 623|| 658|| 437|| 372 |- | [[igauņi]]|| 127|| 46|| 352|| 551|| 546|| 598|| 419|| 314 |- | [[karaīmi]]|| nez.|| 141|| 423|| 388|| 352|| 289|| 273|| 241 |- | pārējie|| 2 753|| 7 544|| 2 973|| 3 549|| 6 994|| 7 726|| 36 438|| 36 486 |- | '''iedzīvotāji kopā'''|| '''2 694 298'''|| '''2 028 971'''|| '''2 711 445'''|| '''3 128 236'''|| '''3 391 490'''|| '''3 674 802'''|| '''3 483 972'''|| '''3 043 429''' |} * 1897. gadā tagadējā Lietuvas teritorija bija sadalīta un ietilpa [[Kauņas guberņa]]s apriņķos, [[Viļņas guberņa]]s 3 apriņķos un [[Suvalku guberņa]]s 5 apriņķos. ** 1923 gadā uzskaitīts vienīgi Lietuvas pilsoņu etniskais sastāvs. === Reliģija === Lietuvas [[konstitūcija]] nosaka ticības un apziņas brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts un Lietuvā nav oficiālas reliģijas. Tomēr reliģiskās konfesijas iedala tradicionālajās un netradicionālajās. Par tradicionālajām reliģijām uzskata tās, kuras Lietuvā ir pastāvējuši vismaz 300 gadu, bet par netradicionālajām — kas valstī ir pēdējos 25 vai vairāk gadus un nav pretrunā ar likumiem vai morāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/lifestyle/religion |title=Religion &#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-11-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111103051743/http://lietuva.lt/en/lifestyle/religion }}</ref> Pēc [[Eirobarometrs|Eirobarometra]] 2011. gada datiem 49 % lietuviešu tic [[Dieva esamība]]i, 36 % uzskata, ka pastāv kāda Augstāka vara, kas ietekmē cilvēku dzīvi, 12 % uzskata, ka nepastāv ne Dievs, ne kāda Augstāka vara, bet 3 % nav viedokļa šajā jautājumā.<ref>[http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_225_report_en.pdf], Eirobarometrs 225 "Sociālās vērtības, zinātne un tehnoloģijas, 11 lpp., {{dat|2011|8|08|SK}}</ref> Lielākā daļa iedzīvotāju Lietuvā ir [[Romas katoļi]] — 79%, Krievijas [[Pareizticība|pareizticīgie]] — 4,1%, [[protestanti]] (ieskaitot luterāņus un baptistus) — 1,9%, citi — 5,5%, savukārt nevienai konfesijai nepieder 9,5%.<ref name="autogenerated3"/> === Valoda === [[Lietuviešu valoda]] ir oficiālā un vienīgā Lietuvas Republikas valoda. Lietuviešu valoda ir [[indoeiropiešu valoda]], kas, tāpat kā [[latviešu valoda]], pieder pie [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas. Lietuviešu valodu izmanto 4 miljoni cilvēku visā pasaulē, ārpus Lietuvas galvenokārt [[Polija|Polijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[Īrija|Īrijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Krievija|Krievijā]].<ref name="lietuva5">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/about_lithuania/lithuanian_language |title=Lithuanian Language &#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-11-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111103051738/http://lietuva.lt/en/about_lithuania/lithuanian_language }}</ref> Lietuviešu literārā valoda pastāv kopš 16. gadsimta. Senākie rakstiskie teksti ir [[tēvreize]]s un "[[Esi sveicināta, Marija]]" tulkojumi ap 1525. gadu. Lietuvieši ir spējuši saglabāt savu valodu, neskatoties uz polonizāciju [[Žečpospolita]]s laikā un pilnīgu lietuviešu valodas (latīņu rakstībā) aizliegumu presē [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, kas ilga 40 gadus. Grāmatas lietuviešu valodā tika drukātas ārzemēs, kas slepeni tika vestas uz Lietuvu un piegādātas skolām. Lietuvieši grāmatu kontrabandu uzskata par būtisku lietuviešu valodas saglabāšanā.<ref name="lietuva5"/> Lietuviešu valoda saglabājusi daudzas iezīmes, kuras citas indoeiropiešu valodas jau zaudējušas. Lietuviešu valodai ir daudz īpatnēju rakstu zīmju, piemēram, burti — ą, ę, į, ų, ė, č, š, ž, ū. Tomēr vienā ziņā lietuviešu valoda ir vienkāršāka nekā angļu vai franču valoda, proti, lietuviešu valodas izruna gandrīz vienmēr atbilst tās rakstībai.<ref name="lietuva5"/> [[Lietuviešu alfabēts|Lietuviešu alfabētā]] ir 32 burti: Aa Ąą Bb Cc Čč Dd Ee Ęę Ėė Ff Gg Hh Ii Įį Yy Jj Kk Ll Mm Nn Oo Pp Rr Ss Šš Tt Uu Ųų Ūū Vv Zz Žž === Pilsētas === Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita: # [[Viļņa]] — 548 835 iedz. # [[Kauņa]] — 348 624 iedz. # [[Klaipēda]] — 182 752 iedz. # [[Šauļi]] — 125 453 iedz. # [[Panevēža]] — 111 959 iedz.<ref name="lietuva4"/> === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Lietuvas administratīvais iedalījums}} [[Attēls:Lithuania, administrative divisions - lt.svg|thumbnail|500px|Lietuvas pašvaldības]] {{Lietuvas apriņķu karte}} Lietuva ir iedalīta 10 apriņķos ({{val|lt|apskritis}}), kas ir iedalīti 60 rajonu un pilsētu pašvaldībās, t.sk. 43 rajonu pašvaldībās ({{val|lt|rajono savivaldybė}}), 10 pašvaldībās ({{val|lt|savivaldybė}}) un 7 pilsētu pašvaldībās ({{val|lt|miesto savivaldybė}}), kas ir sīkāk sadalītas 546 [[Seņūnija|seņūnijās]] ({{val|lt|seniūnija}}). Šāds administratīvi teritoriālais iedalījums tika radīts 2001. gadā. Lietuvā ir pieci kultūrvēsturiskie novadi — [[Aukštaitija]], [[Suvalkija]], [[Žemaitija]], [[Dzūkija]], [[Mazā Lietuva]]. == Tautsaimniecība == Divdesmit neatkarības gados Lietuva ir spējusi panākt ievērojamu [[ekonomika]]s attīstību. Bez tam Lietuva bija viena no straujāk augošākajām ekonomikām [[Eiropa|Eiropā]] pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes. 2003. gadā Lietuvas ekonomikas augums bija pats straujākais [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], proti, [[IKP]], salīdzinot ar 2002. gadu, izauga par 9,7% un bija 16,27 mlrd. eiro. IKP 2005. gadā IKP daļa vienam valsts iedzīvotājam gadā, salīdzinot ar 2004. gadu palielinājās par 7,6% un bija 6040 [[eiro]]. 2006. gadā Lietuvas IKP izauga par 7,4% un bija 81,554 mlrd. 2005. gada decembrī [[inflācija]], salīdzinot ar 2004. gadu decembri, bija 3 %. 2005. gadā vidējā gada inflācija, salīdzinot ar 2004. gadu, bija 2,7%. [[Ekonomiskā krīze]] Lietuvu skāra smagi, proti, 2009. gadā IKP kritums sasniedza gandrīz 15%, taču jau 2010. gadā valsts tautsaimniecība atkal ir piedzīvojusi izaugsmi. Eksperti ir pārliecināti, ka Lietuvai turpmākajos gados būs stabila izaugsme, saglabājot ilgtspējīgus pieauguma tempus, turpmākajos divos, trīs gados IKP pieauguma prognozes bija vidēji no 3 — 4% gadā. Tomēr analītiķi atzīst, ka valstij vēl kādu laiku jārēķinās ar sociālām grūtībām, kas saistītas ar lēno bezdarba līmeņa kritumu un ievērojamo emigrācijas tendenci.<ref name="balticexportlv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://balticexport.com/?article=lietuvas-ekonomika&lang=lv |title=Lietuvas ekonomika |publisher=Balticexport.com |date= |accessdate=2011-09-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305005246/http://balticexport.com/?article=lietuvas-ekonomika&lang=lv |archivedate=2016-03-05 }}</ref> Taču krīze ir izmainījusi Lietuvas ekonomiku, t. i., apsīkuši ir lēto kredītu un pakalpojumu sektors un lielāku nozīmi, t.sk., izaugsmi piedzīvo eksportējošie ražotāji, kas skaidrojams ar to, ka bezdarba līmenis saglabājas augsts un vidējā alga — salīdzinoši zema, tādējādi ļaujot vietējiem uzņēmumiem konkurēt eksporta tirgos.<ref name="balticexportlv"/> Jāatzīmē, ka Lietuvas ekonomikas atveseļošanās saistīta arī ar valdības pieņemtajiem taupības pasākumiem. Lietuvā ir viena apjomīgākajām budžeta konsolidācijām, šajā ziņā stingrāka bijusi tikai Latvija. Lietuva ir spējusi īstenot taupības pasākumus, neizmantojot Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un citu institucionālo aizdevēju finansējumu. Tā kā Lietuva budžeta deficīta segšanai izmanto nevis aizdevēju, bet gan finanšu tirgos aizņemtos līdzekļus, pastāv pārkreditēšanas un tālāku budžeta samazinājumu risks, kas savukārt varētu bremzēt attīstību. Taču eksperti šādas bažas uzskata par maz ticamām.<ref name="balticexportlv"/> Ekonomikas virzītāji lielā mērā ir valsts augsto tehnoloģiju kompānijas un lielie uzņēmumi. Baltijas valstīs lielākā kompānija ir [[naftas pārstrāde]]s un tirdzniecības uzņēmums [[ORLEN Lietuva]]. Uzņēmuma īpašnieks ir Polijas koncerns [[PKN Orlen|ORLEN]], kura apgrozījums 2009. gadā bija 3,1 mljrd. EUR.<ref name="balticexportlv"/> === Prioritārās nozares === [[Lietuvas attīstības aģentūra]] par pievilcīgākajām nozarēm investoriem min transportu un loģistiku, enerģētiku, biznesa ārpakalpojumu sniegšanu, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, PET, lāzeru un biotehnoloģijas, metālapstrādi, pārtikas ražošanu un kokapstrādi. Pastāv potenciāls veiksmīgi attīstīt biznesu arī tūrisma un nekustamo īpašumu nozarēs.<ref name="balticexportlv"/> ==== Rūpniecība ==== [[Rūpniecība]] veido aptuveni piektdaļu no Lietuvas tautsaimniecības, ražojošajās nozarēs ieplūst vairāk nekā ceturtā daļa no visiem [[ārvalstu tiešie ieguldījumi|ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem]], kas ienāk Lietuvā. Investorus Lietuvā piesaista labvēlīgā nodokļu sistēma, kas turklāt arī paredz dažādus atvieglojumus atsevišķās teritorijās, proti, valstī ir divas brīvās ekonomiskās zonas — Kauņā un Klaipēdā, kā arī deviņi industriālie parki, kuros strādājošie uzņēmumi arī var rēķināties ar zināmiem atvieglojumiem.<ref name="balticexportlv"/> ==== Tehnoloģijas un jaunievedumi ==== Lietuva ir nospraudusi ambiciozu mērķi kļūt par tehnoloģiju un [[jauninājums|jaunievedumu]] centru Baltijā un Ziemeļeiropā, ko tā cenšas sasniegt, veidojot tehnoloģiju parkus, biznesa inkubatorus un citus biznesam svarīgus objektus. Uzņēmējiem ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus, ja tie īsteno zinātniskus pētījumus un eksperimentus, bet, ja kompānija iegulda tehnoloģiskos uzlabojumos un modernizācijā, tā var samazināt ar nodokli apliekamo peļņu par 50%.<ref name="balticexportlv"/> Lietuva ir kļuvusi par vienu no lāzeru tehnoloģiju centriem, proti, Lietuva ir pasaules līderis augsto enerģiju mikrosekunžu lāzeru izgatavošanā un sevišķi ātru parametrisko gaismas ģeneratoru ražošanā.<ref name="balticexportlv"/> ==== Tranzīts un loģistika ==== Lietuvā nozīmīga nozare ir tranzīts un loģistika. Jau vēsturiski Lietuvai ir ļoti ciešas ekonomiskās attiecības ar Poliju. Lietuva robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju un reizē atrodas stratēģiski labā vietā, proti, pa vidu starp Centrālo un Rietumeiropu un Ziemeļeiropu un Baltijas valstīm. Tādējādi Lietuva ir ļoti nozīmīgs transporta koridors. Lietuva 2007. gada nogalē pievienojās arī Šengenas zonai, tādējādi atvieglojot tranzītu caur Lietuvu.<ref name="balticexportlv"/> Lietuvā ir viena valsts mēroga osta — Klaipēda. Tā ir neaizsalstoša un ir labi savienota ar valsts ceļu un dzelzceļa sistēmu. 2010. gadā Klaipēdas osta kravu apgrozījuma ziņā bija otra lielākā osta Baltijas valstīs aiz Tallinas ostas, apsteidzot līdz šim otro lielāko Baltijas ostu — Rīgu.<ref name="balticexportlv"/> === Rādītāji === ==== Inflācija<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.gov.lt/en/catalog/list/?cat_y=1&cat_id=1&id=2038 |title=Catalogue of publications &#124; Title |publisher=Stat.gov.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120305022527/http://www.stat.gov.lt/en/catalog/list/?cat_y=1 |archivedate=2012-03-05 }}</ref> ==== * 2005 — 3 % * 2008 — 8,5 % * 2009 — 1,3 % * 2010 — 3,8 % ==== Bezdarba līmenis<ref name="autogenerated4"/> ==== * 2005 — 8,3 % * 2008 — 5,8 % * 2009 — 13,7 % * 2010 — 17,8 % ==== IKP<ref name="autogenerated4"/> ==== ===== IKP LTL milj ===== * 2005 — 72060 * 2008 — 111483 * 2009 — 91526 * 2010 — 946442 ===== IKP pieaugums ===== * 2005 — 7,8 % * 2008 — 2,9 % * 2009 — -14,7 % * 2010 — 1,3 % ==== Ieguldījumi ==== [[Ārvalstu tiešie ieguldījumi]] 2004. gada 1. jūlijā bija 4,25 miljardi [[eiro]] un, salīdzinot ar 2003. gada 1. jūlijam, palielinājās par 4,9%. Vienam Lietuvas iedzīvotajam tika 1234 eiro ārvalstu tiešo ieguldījumu. Galvenās valstis investores — [[Dānija]], [[Zviedrija]], [[Vācija]], [[Igaunija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Somija]]. Vairāk nekā 60% no visiem tiešajiem ieguldījumiem Lietuvā ir no ES-15 valstīm. 2003., salīdzinot ar 2002., ārvalstu tiešie ieguldījumi no ES-15 valstīm palielinājās par 10%, līdz 2,5 miljardiem eiro. 2004. gadā Lietuvā visvairāk ieguldīja: * {{flag2|Denmark}} — 15,2% * {{flag2|Sweden}} — 15,0% * {{flag2|Germany}} — 11,4% * {{flag2|Russia}} — 8,4% * {{flag2|Finland}} — 7,8% ==== Ārējā tirdzniecība ==== 2004. gadā eksports bija 25 819 miljoni liti, imports — 34 384 miljoni litu. {| |- | 2005. gada pirmajā pusgadā visvairāk eksportēts uz: | 2003. gadā visvairāk importēts no: |- | * {{flaga|Russia}} [[Krievija]] 10,8% * {{flaga|Germany}} [[Vācija]] 9,5% * {{flaga|Latvia}} [[Latvija]] 9,1% * {{flaga|France}} [[Francija]] 7,4% * {{flaga|Estonia}} [[Igaunija]] 5,9% * {{flaga|Sweden}} [[Zviedrija]] 5,0% * {{flaga|Poland}} [[Polija]] 5,0% * {{GBR}} 4,8% * [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 4,7% * {{flaga|Denmark}} [[Dānija]] 4,6% | * {{flaga|Russia}} Krievija 22,1% * {{flaga|Germany}} [[Vācija]] 16,1% * {{flaga|Poland}} Polija 5,2% * {{flaga|Italy}} [[Itālija]] 4,3% * {{flaga|France}} Francija 4,2% * {{flaga|Sweden}} Zviedrija 3,5% * {{GBR}} 3,3% * [[Attēls:Flag of the People's Republic of China.svg|20px]] [[Ķīna]] 3,1% * [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] ASV 3,0% |} == Kultūra == === Literatūra === [[Lietuvas literatūra]]s pirmie darbi tika sarakstīti [[latīņu valoda|latīņu valodā]], kas bija viduslaiku zinātniskā valoda. Pirmie rakstu darbi ir [[Mindaugs|Mindauga]] izdotie edikti un [[Ģedimina vēstules]]. Pirmie darbi lietuviešu valodā tika izdoti 16. gadsimtā. 1547. gadā [[Martins Mažvīds]] publicēja pirmo grāmatu „[[Vienkāršo vārdu katehisms]]”. 16. un 17. gadsimtā Lietuvā izdotā literatūra bija reliģiska satura. Taču 18. gadsimtā bija vērojams neliels sekulāro publicējumu pieaugums, ieskaitot vārdnīcas. [[Kristijons Donelaitis]] sarakstīja pirmo zināmo lietuviešu dzejoli „[[Gadalaiki (dzejolis)|Gadalaiki]]” (1818), tādējādi liekot pamatus lietuviešu dzejai. 19. gadsimta pirmajā pusē [[Viļņas Universitāte]] veicināja lietuviešu valodas attīstību un lietošanu, kā arī lietuviešu literāro darbu radīšanu. Lietuvas 20. gadsimta sākuma izcilākie autori un to darbi ir iekļauti Lietuvas literatūras zelta fondā, un tie ir [[Jons Biļūns|Jona Biļūna]] „Bērnības sapņi” (1905), [[Vincs Kreve|Vinca Kreves]] „Siļķes” (1915), [[Petrs Cvirks|Petra Cvirka]] „Mazais un lielais” (1938), [[Antans Vaičulaitis|Antana Vaičulaiša]] „Ziemeļniece” (1939). [[Antans Šķēms|Antana Šķēma]] stāsts „Karuselis”, [[Jozs Baltušs|Joza Baltuša]] „Vasilei vajag Alekša” (1965), [[Jozs Grošs|Joza Gruša]] „Kailie izskatās neglīti” (1965), [[Aļģirds Pocjus|Aļģirda Pocjus]] „Desmit franču vārdi” (1963) pieder pie klasiskām nemainīgām vērtībām, lai gan radīti padomju laikā. Pie 80. gadu izcilākajiem rakstniekiem var pieskaitīt [[Romualds Grenausks|Romualdu Granausku]], [[Toms Sauļus Kondrots|Tomu Sauļu Kondrotu]], [[Jurga Ivanauskaite|Jurgu Ivanauskaiti]], [[Jurģis Kunčins|Jurģi Kunčinu]] un [[Sauļus Šaltenis|Sauļu Šalteni]]. No pēdējo divdesmit gadu rakstniekiem jāmin [[Jolita Skablauskaite]], [[Bite Vilimaite]], [[Reģimants Tamošaitis]], [[Sigita Paruļska]] un [[Danute Kalinauskaite]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=297697:qlaq-izdevniecba-laidusi-klaj-qlietuvieu-zelta-ststusq&catid=92&Itemid=207 |title="LA" izdevniecība laidusi klajā "Lietuviešu zelta stāstus" |publisher=[[Latvijas Avīze]] |date= |accessdate=2011-09-16 |archive-date=2021-01-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210116024852/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=297697:qlaq-izdevniecba-laidusi-klaj-qlietuvieu-zelta-ststusq&catid=92&Itemid=207 }}</ref> === Māksla === Slavenākais lietuviešu mākslinieks ir [[Mikalojs Konstantīns Čurļonis]] (1875—1911), kas bija arī talantīgs komponists. Viņš tiek uzskatīts par ievērojamāko lietuviešu devumu pasaules kultūrā. Čurļoņa darbi ir grūti ieliekami vienas mākslas nozarē. [[Kauņa|Kauņā]] viņa vārdā ir nosaukts muzejs, kur var aplūkot arī mākslinieka darbus.<ref name="travel1">[http://www.travel.lt/index.php/par_lietuvu/20966] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110910194315/http://www.travel.lt/index.php/par_lietuvu/20966|date={{dat|2011|09|10||bez}}}},{{dat|2011|7|26|SK}}</ref> [[Lietuvas mākslinieku apvienībā]] ir vairāk nekā 1500 profesionālie mākslinieku. Lietuvā ir apmēram 200 galerijas un mākslas izstāžu zāles.<ref name="travel1"/> Ekspozīcijas regulāri tiek atjaunotas, ļaujot apmeklētājiem apskatīt dažādu lietuviešu mākslinieku darbus dažādos laika posmos. ==== Mākslas galerijas ==== [[Lietuvas Nacionālā Mākslas galerija|Lietuvas Nacionālā Mākslas galerijā]], kas tika atvērta 2009. gadā, var iepazīties tuvāk ar [[Lietuvas māksla|Lietuvas mākslu]]. Šis ir viens no jaunākajiem un modernākajiem mākslas centriem valstī. Galerijā atrodami lietuviešu mākslinieku darbi, kas ir augsti novērtēti gan Lietuvā gan ārzemēs.<ref name="lietuva6">{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuva.lt/en/culture |title=Culture &#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111202021650/http://lietuva.lt/en/culture |archivedate=2011-12-02 }}</ref> Galerijas kolekcijā ir atrodami vairāk nekā {{sk|46000}} Lietuvas mākslinieku darbi, kas radīti 20. un 21. gadsimtā. Galerija realizē starptautiskus un vietēja mēroga projektus, rīko izstādes, kultūras pasākumus, konferences, seminārus un filmu seansus. Galerijas informācijas centrs uztur bibliotēku, kura ir labākais resurss 20. un 21. gadsimta Lietuvas mākslas izpētei. Galerijas izglītības centrs piedāvā izglītības programmas ģimenēm, skolēniem un citām dažāda vecuma grupām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldm.lt/NDG/Index_en.htm |title=Lithuanian Art Museum. National Art Gallery |publisher=Ldm.lt |date=2011-08-28 |accessdate=2011-09-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110922033332/http://www.ldm.lt/NDG/Index_en.htm |archivedate=2011-09-22 }}</ref> [[Laikmetīgās mākslas centrs]] ir lielākā laikmetīgās mākslas telpa Baltijas valstīs ar 2400 kvadrātmetru lielu platību, kas piedāvā plaša diapazona starptautiskas un Lietuvas laikmetīgās mākslas izstādes, organizē konferences, lekciju ciklus, kinoseansus un koncertus. Katru gadu centrs realizē piecus līdz sešus liela mēroga mākslas projektus un apmēram 15 mazākus. Centrs starptautiski ir pazīstams kā [[Baltijas Starptautiskās mākslas triennāle]]s mājvieta, kas ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas festivāliem Ziemeļeiropā.<ref>[http://www.cac.lt/en/general], Laikmetīgās mākslas centra oficiālā mājaslapa,{{dat|2011|7|26|SK}},[http://www.anothertravelguide.lv/lat/eiropa/lietuva/vilna/galamerki/kulturas_afisa/laikmetigas_makslas_centrs_cac/]</ref> ==== Muzeji ==== [[Lietuvas Nacionālais muzejs]], kas dibināts 1855. gadā, ir vecākais muzejs Lietuvā. Tas ir veltīts Lietuvas senākajai un jaunāko laiku kultūrai un vēsturei. Galvenās muzeja ekspozīcijas ir izvietotas Viļņas centrā, [[Viļņas piļu komplekss|Viļņas piļu kompleksā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cac.lt/en/general |title=Contemporary Art Centre : General Information : General Information |publisher=Cac.lt |date= |accessdate=2011-11-02}}</ref> Muzeja kolekcijā ir apmēram {{sk|800000}} eksponātu. Muzeja nenovērtējamā ekspozīcija ir sadalīta piecās nozarēs, proti, vēsture, arheoloģija, etnogrāfija, numismātika un ikonogrāfija. Ekspozīcijā ir gleznas, ikonas, ieročus, juvelierizstrādājumus, keramiku, mēbeles, apģērbus, monētas, medaļas, kartes, vēsturiskus dokumentus utt. Savukārt, hronoloģiski muzeja ekspozīcijas ilustrē lietuviešu tautas vēsturi un kultūru sākot ar Lielkņazistes dibināšanas beidzot ar Otro pasaules karu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/lat/eiropa/lietuva/vilna/galamerki/kulturas_afisa/lietuvas_nacionalais_muzejs |title=Lietuvas Nacionālais muzejs · Another Travel Guide · Viļņa · Muzeji un galerijas |publisher=Anothertravelguide.lv |date= |accessdate=2011-09-16}}</ref> 1921. gadā dibinātais [[Mikaloja Konstantīna Čurrļoņa Nacionālais mākslas muzejs]] ir viens no vecākajiem un lielākajiem muzejiem Lietuvā. Muzejs atrodas [[Kauņa|Kauņā]]. Muzejā var iepazīties ar Lietuvas un starptautisko mākslas vēstures un kultūras attīstību no senajiem laikiem līdz mūsdienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ciurlionis.lt/about-the-museum |title=About The Museum |publisher=Ciurlionis.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111113180436/http://www.ciurlionis.lt/about-the-museum |archivedate=2011-11-13 }}</ref> Muzeja kolekcijā atrodas 334 758 mākslas priekšmetu. Muzejā ir apskatāmas pastāvīgās izstādes: Mikaloja Konstantīna Čurļoņa (1875—1911) darbi; [[Lietuvas māksla]] 15. gadsimts—19. gadsimts; Lietuvas māksla 20. gadsimta pirmajā pusē un Lietuvas tautas māksla.<ref>[http://www.ciurlionis.lt/about-the-museum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111113180436/http://www.ciurlionis.lt/about-the-museum|date={{dat|2011|11|13||bez}}}}, [http://194.126.124.186/lv/Destinations/Lithuania/Kaunas/museums-in-kaunas-lithuania] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121214171616/http://194.126.124.186/lv/Destinations/Lithuania/Kaunas/museums-in-kaunas-lithuania|date={{dat|2012|12|14||bez}}}}</ref> [[Palangas Dzintara muzejs]] ir daļa no [[Lietuvas Mākslas muzejs|Lietuvas Mākslas muzeja]]. Muzejs ir dibināts 1963. gadā. Kolekcija ir izvietota 15 telpās un tā sastāv no apmēram 4500 eksponātiem, kas savākti no visas pasaules. Apmeklētāji var iepazīties ar dzintara veidošanās procesu, apstrādi, praktisko pielietošanu un morfoloģiskajām variācijām. Muzeju ir apmeklējuši jau 8 miljoni cilvēku. Pēdējos gados muzejs kalpo arī kā dažādu kultūras pasākumu norišu vieta.<ref>[http://www.pgm.lt/Istorija/Pal_amb_mus.en.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110718202430/http://www.pgm.lt/Istorija/Pal_amb_mus.en.htm|date={{dat|2011|07|18||bez}}}}, Palangas Dzintara muzeja oficiālā mājaslapa, {{dat|2011|7|26|SK}}</ref> === Teātris === Lielākā daļa Lietuvas profesionālo teātru atrodas Viļņā, lai gan teātri joprojām atrodas arī citās Lietuvas pilsētās.<ref name="lietuva6"/> Lietuvā pirmās teātra grupas un amatieru aktieru grupas radās 16. gadsimtā. Par pirmo teātra namu tika pasludināta [[Zemutienes pils]], kur ar priekšnesumiem un iestudējumiem uzstājās arī ārzemnieku teātra grupas.<ref name="btagencylv">[http://www.btagency.eu/lv/node/214] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120119114443/http://www.btagency.eu/lv/node/214|date={{dat|2012|01|19||bez}}}}, {{dat|2011|7|30|SK}}</ref> Lietuvā pirmais drāmas uzvedums notika 1570. gadā. Arī Viļņas Universitātes (tajā laikā vēl Jezuītu kolēģijas) teātris tika izveidots 1570. gadā.<ref name="travel2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travel.lt/index.php/valsts/20978 |title=Valsts - Par Lietuvu - Lietuva |publisher=Travel.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110910030522/http://www.travel.lt/index.php/valsts/20978 |archivedate=2011-09-10 }}</ref> 1875. gadā tika dibināti Viļņas un Klaipēdas teātri. Savukārt 20. gadsimtā tika dibināti Drāmas teātris Kauņā un Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātris Viļņā, kas izraisīja teātra izrāžu apmeklējumu pieaugumu un palielināja teātra trupu skaitu. 1940. gadā Lietuvā bija vairāk nekā 30 teātri un 1500 teātra trupas.<ref name="btagencylv"/> Slavenākie un apmeklētākie teātri Lietuvā mūsdienās ir [[Lietuvas nacionālais drāmas teātris]], [[Oskaras Koršunovas teātris]], [[Cēzara trupas teātris]], Gīta Ivanauska teātris, [[Krievu drāmas teātris]], Leļļu teātris un citi. Slavenākās teātra trupas ir "Minimum" no Viļņas Universitātes un "Palepe" no Viļņas Gediminas Tehniskās universitātes.<ref name="btagencylv"/> Lietuvas teātra režisori ir pazīstami visā pasaulē, piemēram [[Eimunts Ņekrošus]], [[Oskars Koršunovs]] (ar savām izrādēm ir daudzu starptautisku teātru festivālu laureāts), [[Rims Tumins]] (Mazā teātra vadītājs), [[Jons Vaitkus]] un [[Gičs Padegims]].<ref name="travel2"/> Savukārt, talantīgi aktieri ir [[Rimants Bagdzevičs]], [[Vitauts Rumšs]], [[Sauļus Balandis]], [[Marjus Jampolskis]], [[Vaiva Mainelīte]], [[Rimante Vaļukaite]] un citi.<ref name="btagencylv"/> === Mūzika === Pirmie operas uzvedumi Lietuvā tika iestudēti 17. gadsimta sākumā, savukārt 18. gadsimtā izveidojās muižas teātri un balets. Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra pamats tika likts 1925. gadā. Tas ir valsts teātris un tiek finansēts no Kultūras ministrijas budžeta. Teātrī katru gadu tiek sagatavotas 5—8 jaunas teātra un baleta izrādes, saglabājot klasisko "zelta fondu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Web-master Jurij levankevic |url=http://www.opera.lt/DesktopDefault.aspx?tabID=340 |title=OPERA |publisher=Opera.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071113140826/http://www.opera.lt/DesktopDefault.aspx?tabID=340 |archivedate=2007-11-13 }}</ref> Lietuvā notiek [[Džezs|džeza]], roka, [[Blūzs|blūza]], alternatīvās, elektroniskās u.c. mūzikas žanru festivāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuva.lt/en/lifestyle/festivaliai |title=Festivals &#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date=1934-08-12 |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-10-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111004042127/http://lietuva.lt/en/lifestyle/festivaliai }}</ref> Reizi četros gados notiek Dziesmu un deju svētki. Triju Baltijas valstu Dziesmu svētki ir UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. === Rokmūzika === {{Pamatraksts|Lietuvas rokmūzika}} [[Lietuvas rokmūzika]]s skatuve izveidojās 20. gadsimta 60. gadu vidū. Pirmās Lietuvas rokgrupas bija ''[[Kertukai]]'', ''[[Aitvarai]]'' un ''[[Nuogi ant slenksčio]]'' [[Kauņa|Kauņā]] un ''[[Kestutis Antanelis]]'', ''[[Vienuoliai]]'' un ''[[Geliu Vaikai]]'' [[Viļņa|Viļņā]]. Ap 1970. gadu Lietuvā radās jauns mūzikas žanrs. Tādi mūziķi kā [[Vītauts Ķernaģis]] un [[Vītauts Babravičs]] radīja intīmas akustiskās balādes ar pašsacerētiem dziesmu vārdiem. Šo mūziku apzīmēja kā dziedamo dzeju. 70. gados tapa vairāki mūzikli, kuri ar rokenrola elementus. Viens no tādiem bija [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loida Vebera]] rokoperas [[Jēzus Kristus Superzvaigzne]] inscenējums. Neskatoties uz to, ka tas tika aizliegts un [[Valsts drošības komiteja|KGB]] uzsāka veidotāju un iesaistīto mākslinieku vajāšanu, tas bija pirmais šīs rokoperas iestudējums ne tikai [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], bet arī visā [[Eiropa|Eiropā]]. 80. gados rokgrupu skaits strauji palielinājās. Par 80. gadu ievērojamākajām rokgrupām var uzskatīt grupas ''[[Hiperbole]]'', ''[[Foje]]'', ''[[Antis]]'', ''[[BIX]]'', [[Katedra (grupa)|Katedra]]. 1986. gadā Lietuvā parādījās arī pankroks, kas ietekmējās no [[Lielbritānija]]s pankroka pārstāvjiem. 90. gados rokmūzika zaudēja savu popularitāti. Sākot ar 2000. gadu situācija atkal uzlabojās un slavu ieguva jaunas grupas, kuras ietekmējās no britpopa. Pazīstamākās grupas — ''[[Lemon Joy]]'', ''[[Merlin (grupa)|Merlin]]'' un ''[[Biplan]]''. Palielinājās arī rokfestivālu skaits. === Virtuve === {{Pamatraksts|Lietuviešu virtuve}} Lietuviešu virtuvei raksturīgs sātīgs ēdiens — [[rudzu maize]], [[cepelīns (ēdiens)|cepelīni]], tradicionālā aukstā biešu zupa, kartupeļu desas (''vėdarai''), pankūkas un citi ēdieni, kas pagatavoti no [[kartupeļi]]em, sēnēm, graudaugiem un piena produktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuva.lt/en/lifestyle/food_drinks |title=Food & Drinks &#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-10-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111004042132/http://lietuva.lt/en/lifestyle/food_drinks }}</ref> Lietuviešu virtuve laika gaitā ir ietekmējusies no kaimiņzemēm, taču tās pamatā ir senlietuviešu virtuve, kas veidojusies no 14. līdz 18. gadsimtam kā privileģēto šķiru kultūra, un zemnieku virtuve, kas radās, 19. gadsimta otrajā pusē, pilnīgi neatkarīgi no iepriekšējām tradīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kursuzsauks.lv/?pid=menu&iid=1212 |title=:: Kurš Uzsauks ? :: Vortāls ar garšu :: |publisher=Kursuzsauks.lv |date=2001-01-01 |accessdate=2011-09-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304224333/http://www.kursuzsauks.lv/?pid=menu&iid=1212 |archivedate=2016-03-04 }}</ref> == Sports == Lietuvieši nodarbojas ar vairāk nekā 100 sporta veidiem. [[Basketbols]], ko sauc par otro reliģiju, ir vispopulārākais sporta veids Lietuvā. Basketbolam seko [[futbols]], [[vieglatlētika]], autosacīkstes, [[bokss]], [[daiļslidošana]], [[sporta dejas]], [[riteņbraukšana]], [[teniss]] u. c.<ref name="lietuva7">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/lifestyle/sport?read=1 |title=Sport &#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archive-date=2012-01-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120117154330/http://lietuva.lt/en/lifestyle/sport?read=1 }}</ref> === Basketbols === Basketbols ir populārais sporta veids Lietuvā. Ar basketbolu nodarbojas {{sk|24000}} cilvēku. Olimpiskajās spēlēs 1992., 1996. un 2000. gadā un Eiropas čempionātā 2007. gadā Lietuvas vīriešu basketbola izlase ieguva bronzas medaļas, bet 2003. gadā Eiropas čempionātā — zelta medaļas. [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gadā Eiropas čempionāts]] notika Lietuvā ([[Panevēža|Panevēžā]], [[Šauļi|Šauļos]], [[Klaipēda|Klaipēdā]], [[Alīta|Alītā]], [[Kauņa|Kauņā]] un [[Viļņa|Viļņā]]). Lietuvas basketbola klubi — [[Viļņas "Rytas"]] un [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] — ir vieni no Eiropas spēcīgākajiem klubiem.<ref name="lietuva7"/> Lietuvā ir ļoti daudz basketbolu laukumu sākot ar profesionāliem beidzot ar pašdarinātiem māju pagalmos. Lietuvieši mēdz teikt, ka ikviens var spēlēt basketbolu šeit. Lietuvas nacionālās basketbola komandas uzvaras Lietuvas vienmēr pārvēršas par valsts mēroga festivālu, respektīvi, lietuvieši sapulcējas ielās un svin līdz rītam. Izcilākie basketbola spēlētāji: [[Šarūns Marčuļonis]], [[Arvīds Sabonis]], [[Žīdrūns Ilgausks]], [[Artūrs Karnišovs]], [[Šarūns Jasikēvičs]].<ref name="lietuva7"/> === Futbols === [[Futbols]] ir sporta veids, kas var sacensties ar basketbolu popularitātes ziņā. Ar futbolu nodarbojas {{sk|13600}} lietuvieši. Futbola zelta laiki bija 20. gadsimta 80. gados. Tomēr pašlaik lietuviešu futbola klubi nevar lepoties ar pasaules sasniegumiem, lai gan lietuvieši lepojas ar daudzsološajiem futbolistiem, kas spēlē ārzemju klubos.<ref name="lietuva7"/> Labākie futbola spēlētāji ir [[Edgars Jankausks]], [[Deivids Šembers]] un [[Deivids Česnausks]].<ref name="lietuva7"/> === Vieglatlētika === Vieglatlētika ir sports numur divi attiecībā uz medaļām vasaras olimpiskajās spēlēs un numur trīs popularitātes ziņā. Lietuvā ar vieglatlētiku nodarbojas 8200 cilvēku.<ref name="lietuva7"/> Labākais Lietuvas vieglatlētikas sportists ir diska metējs [[Virgīlijs Alekna]]. Viņš ir divkārtējais olimpiskais čempions un bronzas laureāts, divreiz ieguvis pasaules čempiona titulu un Eiropas čempions. 2007. gadā Alekna kļuva par devīto sportistu pasaulē, kurš saņēma titulu UNESCO sporta čempions. Turklāt Alekna četras reizes ir bijis labākais Lietuvas sportists.<ref name="lietuva7"/> === Sporta dejas === Lietuviešiem vienmēr ir paticis dejot un skatīties kā dejo citi. Pēdējos gados šī mīlestība kļuvusi vēl stiprāka: jauni un veci pāri dejo deju skolās visā Lietuvā vai skatās populāros TV deju šovus.<ref name="lietuva7"/> Lietuviešu sporta deju skola ir ļoti spēcīga — Lietuvas sporta deju komanda vienmēr iegūst apbalvojumus, piedaloties sacensībās visā pasaulē, proti, viņi ir seškārtēji pasaules čempioni un septiņkārtēji Eiropas čempioni. Komandu trenē Skaiste un Romalds Idzeleviči.<ref name="lietuva7"/> == Skatīt arī == * [[Lietuvas nosaukums]] * [[Lietuvas valdnieki]] * [[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]] * [[Lietuvas Bruņotie spēki]] * [[Lietuvas upju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://lietuva.lt/en/ Lietuvas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110726031533/http://lietuva.lt/en/ |date={{dat|2011|07|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110906033231/http://www.ldm.lt/NDG/Index_en.htm Nacionālā mākslas galerija] * [http://www.cac.lt/en/general Lietuvas Nacionālais muzejs] * [http://www.cac.lt/en/general Laikmetīgās mākslas centrs] * [https://web.archive.org/web/20080504170337/http://www.musupaveldas.lt/lv Lietuvas mantojums] * [https://lemu.lt Lietuvas Brīvdabas muzejs] * [https://web.archive.org/web/20111113180436/http://www.ciurlionis.lt/about-the-museum Mikalojus Konstantinas Čiurlionis Nacionālais mākslas muzejs] * [http://www.pgm.lt/Istorija/Pal_amb_mus.en.htm Palangas Dzintara muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110718202430/http://www.pgm.lt/Istorija/Pal_amb_mus.en.htm |date={{dat|2011|07|18||bez}} }} * [http://www.grutoparkas.lt Padomju skulptūru parks Grūtā] * [https://web.archive.org/web/20160304195450/http://www.kaunopilis.lt/ Kauņas pils] * [http://www.arkliomuziejus.lt Zirgu muzejs] * [https://web.archive.org/web/20110728163818/http://muziejus.rokiskyje.com/ Rokišču muzeji] * [http://www.opera.lt/DesktopDefault.aspx?tabID=340Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190607073811/http://www.opera.lt/DesktopDefault.aspx?tabID=340Lietuvas |date={{dat|2019|06|07||bez}} }} * [http://www.musukrepsinis.lt/en/index Lietuvas basketbola federācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110810091620/http://www.musukrepsinis.lt/en/index |date={{dat|2011|08|10||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100504013012/http://www.kksd.lt/index.php?-1218033382 Izglītības un sporta departaments] * [https://web.archive.org/web/20110802053344/http://meteo.lt/english/ Lietuvas Hidrometeoroloģiskais dienests] * [http://www.stat.gov.lt/lt/ Lietuvas Stastikas departamenta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141111193027/http://www.stat.gov.lt/lt |date={{dat|2014|11|11||bez}} }} {{Baltijas valstis}} {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuva| ]] mfd87owxi7qhzajw85ck7fwrzjr3ysr 0 2659 4498052 4412535 2026-07-23T21:21:40Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498052 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} [[Attēls:Griechenland 371-362.jpg|thumb|500px|Senā Grieķija pēc [[Peloponēsas karš|Peloponēsas kara]] ([[Tēbas (Grieķija)|Tēbu]] [[hegemonija]]s laikā, 371–362 p.m.ē)]] '''Senā Grieķija''' jeb '''Hellada''' ({{val|grc|Ἑλλάς}} (''Hellás'')) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei [[Senie laiki|senajos laikos]] — ne tikai pašreizējās [[Grieķija]]s teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja [[grieķi]]: [[Kipra]]i, [[Mazāzija]]s [[Egejas jūra]]s krastam (tolaik sauktam par [[Jonija|Joniju]]), [[Sicīlija]]i, Dienviditālijai (tolaik sauktām par [[Lielā Grieķija|Lielo Grieķiju]]) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā [[Albānija|Albānijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Francija|Francijā]], [[Lībija|Lībijā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Tradicionāli par Senās Grieķijas periodu uzskata laiku no pirmajām [[Antīkās olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm]] 776. gadā p.m.ē līdz [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāvei 323. gadā p.m.ē., bet [[hellēnisms|hellēniskās]] kultūras periods turpinājās arī pēc viņa dibinātās impērijas sabrukuma [[Tuvie Austrumi|Tuvajos]] un [[Vidējie Austrumi|Vidējos Austrumos]]. == Etimoloģija == Grieķi paši sevi dēvēja par [[hellēņi]]em, ar to pasvītrojot savu atšķirību no vietējām šo reģionu sākotnēji apdzīvojušajām tautām. Par grieķiem (lat. ''graeci'') viņus sāka saukt [[romieši]] tikai pēc vairākiem gadsimtiem. Tieši hellēņi ieviesa vārdu [[barbari]], ar kuru apzīmēja visus, kas nerunāja viņu valodā vai kādā no hellēņu dialektiem. Barbars bija jebkurš, kura runa bija hellēņu ausīm nesaprotami ''barbariski'' trokšņi. Hellēņi un barbari atšķīrās ne tikai ar valodu, bet arī ar savstarpējo attieksmi: piemēram, ja hellēņi karoja savā starpā, tie karagūstekņus parasti nepadarīja par vergiem, atšķirībā no barbariem. == Senās Grieķijas aizsākums == Ap 10. gadsimtu p.m.ē., kas ir apmēram 200 gadus pēc [[Troja]]s krišanas, Grieķijā no ilgstošajiem juku laikiem, kuri bija pārņēmuši visu [[Vidusjūra]]s reģionu, pamazām sāka parādīties jaunas civilizācijas aizmetņi. Šī sabiedrība būtiski atšķīrās no [[Egejas civilizācija|Egejas kultūras]], pat ņemot vērā tās dažādību atsevišķos laika posmos. Tā bija jau pilnā mērā [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] sabiedrība ar tai raksturīgām [[Tehnoloģija|tehnoloģijām]] un [[Darbarīks|darbarīkiem]], kā arī lielā mērā jauna [[kultūra]]. Viens no pirmajiem nozīmīgākajiem šīs jaunās sabiedrības notikumiem bija [[Antīkās olimpiskās spēles|olimpiskās spēles]], kas saskaņā ar vēlāko grieķu vēsturnieku liecībām pirmo reizi notikušas 776. gadā p.m.ē. Olimpisko spēļu dalībnieki un skatītāji piederēja pie vienas kultūras. Viņi — [[dorieši]], [[jonieši]], [[ajolieši]] — visi runāja vienā valodā, ko mūsdienās pazīst kā [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodu]]. Grieķu kultūra joprojām bija cieši saistīta ar [[Āzija]]s senākajām civilizācijām. To pierāda senākais līdz mūsdienām saglabājies grieķu rakstības piemērs — krūze, kas izgatavota ap 740. gadā p.m.ē. Šī krūze aprakstīta ar pielāgotām [[Feniķieši|feniķiešu]] rakstu zīmēm, kas vēlāk pārtapa par [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]]. == Polisas == Par spīti valodas, reliģijas un kultūras kopībai, hellēņi neizveidoja tāda veida [[Valsts|valsti]], kādas līdz viņiem pastāvēja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Hellēņu sabiedrības politekonomiskā organizācija visai stipri atšķīrās no agrākajām. Galvenā jaunās sabiedrības atšķirība bija tās iekšējā organizācijā, kuras pamatā bija [[polisa]]s. Tieši laika posmā starp 750. un 500. gadu p. m. ē. Senajā Grieķijā izveidojās samērā aktīva polisu kultūra, kurā pastāvēja aptuveni 1500 dažādas polisas.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Polis: An Introduction to the Ancient Greek City-State|url=https://archive.org/details/polisintroductio00hans|first=Morgens H.|last=Hansen|place=Oxford; New York|publisher=Oxford University Press|year=2006|page=[https://archive.org/details/polisintroductio00hans/page/n18 13]|isbn=0–19–920849–2}}</ref> Tomēr polisa nebija [[pilsēta]] mūsdienu izpratnē — kā pretstats laukiem vai [[province]]i ar atšķirīgu nodarbošanās un dzīves veidu. Drīzāk tieši otrādi: polisa bija [[komūna]], kas aptvēra vairāk vai mazāk kompaktu, autonomu apdzīvotu vietu (nomu vai ciematu) grupu ar savu iekšējo [[likumdošana]]s un [[Izpildvara|izpildvaru]]. Tieši ciemati noteica, kas būs un kas nebūs polisas [[pilsonis]], ciematu pārstāvji ievēlēja arī polisas vecāko un padomi, kuriem piederēja reālā vara polisā. Daudzas polisas cita no citas stipri atšķīrās. Lielākajā no tām — [[Atēnas|Atēnās]] — 5. gadsimtā p. m. ē. bija ap {{sk|30000}}—{{sk|50000}} pilsoņu (pieauguši vīrieši). Taču vairumā polisu iedzīvotāju skaits bija ap 2000. Polisa parasti bija nostiprināta pret ienaidnieku uzbrukumiem. Ja polisa bija neliela, to apjoza mūris. Polisām attīstoties, ap tām veidojās ciemati un apdzīvotas vietas, bet polisas centrs attīstījās kā pilsēta, administratīvs un kultūras centrs, saglabājot un nostiprinot arī savu aizsardzības nozīmi. Šajā ziņā polisai bija līdzīgs funkciju loks kā [[Pilskalns|pilskalniem]] vēlākajā atlantiskajā Eiropā vai [[Baltijas valstis|Baltijā]], tikai Grieķijā pilskalnu sauca par [[Akropole|akropoli]], kas tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē "augšējā pilsēta". Tai pašā laikā pastāvēja arī tādas polisas, kur nebija nocietinātas centrālās daļas. Tāda bija, piemēram, [[Sparta]], kas būtībā bija ciematu savienība noteiktā teritorijā. Agrīnās polisas koncentrējās galvenokārt centrālajā Grieķijā, [[Peloponēsa]]s austrumu daļā iepretī [[Mazāzija]]s krastam ([[Jonija]]i), kā arī salās ([[Lesba|Lesbā]], [[Hija|Hijā]], [[Sama|Samā]]). Šis ir reģions, kura ekonomiskā un politiskā aktivizēšanās sākās 8.—7. gadsimtā p.m.ē. un kurš dominēja Grieķijā un lielā Vidusjūras piekrastes austrumu daļā turpmākos apmēram 500 gadus. Tādēļ Seno Grieķiju, kā uzskata virkne vēsturnieku, varbūt būtu pareizāk dēvēt par Egeju. == Senās Grieķijas attīstība == === Jūras nozīme === Grieķijā, pateicoties efektīvākai [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] tehnoloģijai, strauji pieauga iedzīvotāju skaits, kā rezultātā sāka trūkt pārtikas, jo lauksaimniecībai derīgas zemes bija samērā maz. Egejai bija raksturīgs vēl kāds nozīmīgs ierobežojums. Proti, kalnainais šī reģiona apvidus bija visai nepiemērots kontaktu uzturēšanai pa sauszemes ceļiem: ceļošana pa sauszemes ceļiem tolaik bija grūts pasākums. Kalni arī nebija sevišķi bagāti ar derīgajiem izrakteņiem. Tā, Egejā [[alva]], [[varš]] un [[dzelzs]] bija deficīts. Pārvietošanās un ceļošana pa jūru bija nesalīdzināmi vieglāka un ērtāka nekā pa sauszemi. Tādēļ arī Senās Grieķijas polisas bija izvietojušās samērā šaurā 50—70 kilometrus platā joslā gar jūras piekrasti. Šī situācija veicināja arī Grieķijas [[Kolonija|koloniju]] dibināšanu, galvenokārt dažādos Vidusjūras piekrastes reģionos. Tajā Grieķija plaši izmantoja vēl Egejas civilizācijas periodā uzkrāto jūrasbraukšanas pieredzi, un grieķu kuģi, kuru konstrukcija un [[takelāža]] bija pilnveidoti, devās arvien tālākās jūrās. Grieķu kolonisti arvien biežāk devās visos iespējamos virzienos. Uz austrumiem viņi nokļuva līdz pat [[Melnā jūra|Melnās jūras]] austrumu piekrastei un šajā reģionā nodibināja vairākas kolonijas — praktiski gar visu Melnās jūras rietumu, ziemeļu un austrumu piekrasti. Rietumu virzienā viņi nodibināja vairākas kolonijas [[Sicīlija|Sicīlijā]] un [[Apenīnu pussala]]s dienvidos. Virzoties tālāk, grieķu kuģotāji un tirgotāji nokļuva mūsdienu [[Francija]]s dienvidos, kur tāpat dibināja kolonijas. === Ekspansija === [[Attēls:Griechischen und phönizischen Kolonien.jpg|thumb|400px|Senās Grieķijas polisas un kolonijas]] Grieķu ekspansiju veicināja arī ģeogrāfijas apgūšana. Grieķu [[filozofs]] [[Anaksimandrs]] (611—546 p.m.ē.) izgatavoja pirmo zināmo [[karte|ģeogrāfisko karti]] pasaulē. Tas kļuva iespējams, pateicoties intensīvai kultūras un [[zinātne]]s attīstībai grieķu sabiedrībā dažu desmitu gadu laikā. 7. gadsimtā p.m.ē. grieķu zinātne ievērojami atpalika no citu Tuvo Austrumu civilizāciju attīstības līmeņa. Piemēram, [[Astronomija|astronomijā]] šajā laikā daudz tālāk bija tikusi [[Babilonija]], bet [[Ģeometrija|ģeometrijā]] un [[Aritmētika|aritmētikā]] — [[Senā Ēģipte|Ēģipte]]. Kvalitatīvs pavērsiens Grieķijas attīstībā sākās 7. gadsimtā p.m.ē. beigu posmā. Grieķijas kontinentālajā daļā un Egejas salās sākās jauns kolonizācijas vilnis. Tā iemesls bija pārapdzīvotība grieķiskajās austrumu provincēs, it īpaši Mazāzijā, to straujās saimnieciskās attīstības rezultātā. Stiprs brīvu zemju trūkums izraisīja pakāpeniskas, bet būtiskas izmaiņas Grieķijas saimnieciskajā sistēmā. Nelielajās polisu platībās nevarēja vairs izdzīvot, balstoties uz universālu lauksaimniecību, kas funkcionēja pēc maksimālas pašnodrošināšanās principa. Bija nepieciešama darba dalīšana polisu starpā, to specializācija. Piemēram, Atēnas izgatavoja un eksportēja lielu daudzumu [[Keramika|keramisko]] izstrādājumu un eļļu, bet ieveda [[Grauds|graudus]], ko tā vairs nespēja izaudzēt iekšējam patēriņam pietiekamā daudzumā. Arī Hija arvien lielākā apjomā ražoja [[Vīns|vīnu]] un [[Eļļa|eļļu]], bet savam patēriņam ieveda graudus. Savukārt par galvenajiem graudaugu kultūru ražotājiem un eksportētājiem kļuva Ēģipte un grieķu Melnās jūras piekrastes polisas. Pateicoties specializācijai un darba dalīšanai, strauji attīstījās [[tirdzniecība]]. To atviegloja un veicināja [[Līdija|līdiešu]] izgudrojums — [[nauda]]. Tirdzniecības saites ar Vidusjūras reģioniem veicināja tirgotāju politekonomiskās lomas nostiprināšanos. Tā, līdz ar grieķu polisu attīstību Egejā, Vidusjūras rietumu daļā jau bija izvērsusies ap 800. gadu p.m.ē. feniķiešu nodibinātā [[Kartāga]]. Starp abām civilizācijām veidojās intensīvas ekonomiskās attiecības. Savukārt Itālijā šajā pašā laikā bija uzplaukusi [[Etruski|etrusku]] civilizācija, kura līdz ar grieķu kolonijām veidojās par ekonomiski aktīvu Vidusjūras subreģionu. Izmaiņas Grieķijas un citu Vidusjūras valstu saimnieciskajā struktūrā izraisīja arī būtiskas izmaiņas sabiedrībā un politikā. Līdz ar tirdzniecības paplašināšanos polisās strauji sāka attīstīties vidējais slānis — tirgotāji. Agrākie dižciltīgie zemes īpašnieki zaudēja varas [[Monopols|monopolu]] polisās. Tiem arvien vairāk nācās dalīt varu ar šo jauno sabiedrības slāni. Tā tirgotāji pakāpeniski kļuva par faktiskajiem saimniekiem polisās, bet vēl izteiktāki daudzajās grieķu kolonijās. Lai gan viņiem nebija politisko tiesību, to faktiskā ietekme Grieķijas sabiedrībā palielinājās. Rezultātā tirgotāji, daļēji arī bagātākie amatnieki, kļuva par politisko faktoru un sāka arvien uzstājīgāk pieprasīt politiskās varas un tiesību pārdali. Lai panāktu savus mērķus, šīs jaunizveidojušās sabiedrības grupas apvienojās ar zemniekiem, kuriem arī nebija nekādu tiesību un kuri grima arvien dziļāk nabadzībā. Šī savdabīgā [[koalīcija]] uzsāka kopīgu cīņu pret veco [[Aristokrātija|aristokrātiju]]. Tā bija ilgstoša, bet tās rezultātā Grieķijā, tās sabiedrībā un kultūrā notika strauji pārveides procesi. Viena no spilgtākajām izmaiņām ir tirānu periods, kas sākās vairumā Grieķijas polisu un ar to saistītais labklājības pieaugums. === Tirānu periods === [[Tirānija]] Grieķijā nebūt nenozīmēja nežēlīgu, despotisku varu. Tā bija vienpersoniska vara, bet bez mantošanas tiesībām. Varas [[Uzurpācija|uzurpēšana]] parasti notika iekšējo cīņu rezultātā starp konkurējošām vietējo augstmaņu grupām. Lai sagrābto varu nostiprinātu un noturētu, bija jāiegūst plašu pilsētas vai polisas iedzīvotāju atbalstu. Tādēļ tirāni parasti sāka būvēt monumentālas celtnes, veikt plašus pilsētas labiekārtošanas darbus. Tādēļ, neskatoties uz tirānu periodu, Grieķijas pilsētas auga sevišķi strauji. Tā, 479.—478. gadā p.m.ē. Atēnām tika uzcelta jauna aizsargsiena, jo iepriekšējās iekšienē pilsētai jau kļuvis par šauru. Tas vēl vairāk nostiprināja pilsētu lomu antīkās pasaules attīstībā. Neskatoties uz Grieķijas pilsētu valstu politisko separātismu, arī tirānu laikā grieķu kultūra kļuva arvien integrētāka. Piemēram, lai gan pastāvēja daudz dažādu [[Dialekts|dialektu]], grieķvalodīgie varēja viegli saprasties savā starpā jebkurā pilsētā vai kolonijā. Arī grieķu [[reliģija]] bija universāla visā zemē. Visas grieķu pilsētas piedalījās Olimpiskajās spēlēs un dažādos festivālos. === Grieķu demokrātija === Straujais ekonomiskais un sociālais progress Atēnās un citās grieķu polisās drīz vien sasniedza savu augstāko robežu, jo ierobežotās zemes platības pamazām koncentrējās neliela skaita īpašnieku rokās. Tie, kļuvuši par sava veida monopolistiem, zemi par arvien augstāku cenu iznomāja tās reālajiem apstrādātājiem — zemniekiem. Ja pēdējie nevarēja samaksāt zemes renti, zemes īpašnieki tos, līdz ar pārējiem ģimenes locekļiem varēja pārdot verdzībā. No kādreizējās pārticības laukos 7. gadsimta p.m.ē. beigās vairs nebija palicis ne vēsts, to bija nomainījusi nabadzība un zemniecība bija uzkrājusi milzīgu parādu slogu. Nabadzīgākie slāņi jau atklāti sāka gatavoties [[revolūcija]]i, lai panāktu bagātības pārdalīšanu sev par labu. Savukārt arī bagātie zemes īpašnieki, nespējot vairs nodrošināt ienākumus, kādus tie uzskatīja par pienācīgiem, bija saniknoti un noskaņoti ļoti kategoriski. Tie gatavojās nopietni, visiem iespējamiem līdzekļiem aizsargāt savas intereses, tai skaitā ar ieročiem, kā arī ieviešot daudz stingrāku [[Likumdošana|likumdošanu]]. Atika un senā grieķu civilizācija kopumā bija nonākusi ekonomiskās un politiskās katastrofas priekšā. 6. gadsimta sākumā Atēnu valstsvīrs [[Solons]] veica politiskas, sociālas un ekonomiskas reformas, kuras daļēji novērsa politisko krīzi, taču pilnībā neatrisināja briestošās grieķu sabiedrības politekonomiskās problēmas. === Briedums === Ap 500. gadu p.m.ē. Grieķijas ekspansija Vidusjūras reģionā bija sasniegusi tādas robežas, ka konflikti ar citām civilizācijām bija kļuvuši neizbēgami. Rietumos grieķi bija izveidojuši spēcīgas polisas Sicīlijā un Itālijas dienvidu daļā. Arī [[Korsika|Korsikā]] un Francijas dienvidos (Masīlijā — vēlākajā [[Marseļa|Marseļā]]) atradās vairākas lielas grieķu apmetnes. Pat centrālajā Itālijā starp etruskiem un [[latīņi]]em bija izvietojušās atsevišķas grieķu kolonijas. Taču pirmais lielākais karš grieķiem sākās 546. gadā p.m.ē. līdz ar [[Senā Persija|persiešu]] iebrukumu [[Līdija|Līdijā]], aizsākot veselu periodu Senajā Grieķijā — [[Grieķu—persiešu kari|Persiešu karus]]. Šo karu rezultātā grieķu armija un flote guva leģendāras uzvaras pār persiešu spēkiem. Pēc uzvaras pār [[Ahemenīdu impērija|Persiju]] Atēnas kļuva par galveno Grieķijas valsti, bet Sparta savu kādreizējo augsto prestižu pakāpeniski zaudēja. Arī gandrīz viss atlikušais 5. gadsimts p.m.ē. pagāja kā Atēnu zelta laikmets. Atēnas kļuva par skaistāko pilsētu pasaulē. Tika uzceltas slavenākās ēkas [[Partenons]], [[Akropole]] u.c., savu augstāko attīstības pakāpi sasniedza [[zinātne]] un [[māksla]]. Turpināja attīstīties arī demokrātijas tradīcijas un pilnveidojās likumdošana. == Krīze un sabrukums == === Grieķu savstarpējie kari === [[Attēls:Akropolis by Leo von Klenze.jpg|thumb|300px|Atēnu [[akropole]] un [[Areopāgs]] klasiskajā periodā (L. fon Klences glezna, 1846)]] Viens no Senās Grieķijas krīzes iemesliem bija savstarpējie grieķu kari, kuri pēc Persijas sakāves strauji izvērsās pašu grieķu starpā. Tā, [[Peloponēsas līga]], kas pastāvēja jau kopš 550. gada p.m.ē., tātad vēl pirms Persiešu kariem un, kas bija apvienojusies ap Spartu, nekad nebija samierinājusies ar Atēnu prioritāti. Arī pašas Atēnas lielā mērā provocēja citu Grieķijas pilsētu neapmierinātību ar to, ka savu kādreizējo [[Diplomātija|diplomātiju]], kas palīdzēja grūtā brīdī brīvprātīgā ceļā apvienot grieķu spēkus, tā sāka aizvietot ar savas gribas uzspiešanu. Peloponēsas līga arvien biežāk sāka izrādīt pretestību Atēnu politikai, līdz abas konfederācijas nonāca līdz atklātam konfliktam — [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karam]] — kas sākās 431. gadā p.m.ē. un turpinājās līdz 404. gadam p.m.ē., tātad 27 gadus. Karš vislielākos cilvēku un materiālos zaudējumus nesa tieši [[Atika]]i. Galveno uzmanību Atēnas līdz šim bija pievērsušas aizsardzībai pret iespējamiem uzbrukumiem no jūras. Tādēļ tika veidota un augstā kaujas gatavībā uzturēta spēcīga jūras flote. Savukārt sauszemes spēku militārais potenciāls bija daudz vājāks. Tas konkrētajā situācijā deva lielākas stratēģiskās priekšrocības Spartai, kuras tās arī izmantoja, sākot uzbrukumus Atēnām un citām Atikas pilsētām. Tām nācās apkārtējos iedzīvotājus ar visām ģimenēm un iedzīvi paslēpt aiz pilsētu sienām. Veselai paaudzei nācās dzīvot pastāvīga aplenkuma apstākļos, saspiestībā, trūkumā un badā. To veselību un morāli arvien vairāk grāva slimības. Leģendārais Atēnu valdnieks [[Perikls]], kura laikā Atēnu demokrātiskās tradīcijas un kultūras attīstība sasniedza visaugstāko līmeni, mira divus gadus pēc Peloponēsas kara sākšanās (429. gadā p.m.ē.). Līdzvērtīga aizvietotāja nebija un Atēnās sāka valdīt [[demagogs|demagogu]] [[oligarhija]]s, kas valsti veda no vienas neveiksmes otrā. [[Attēls:Temple of apollo.JPG|thumb|300px|[[Apollons|Apollona]] tempļa drupas Delfos]]Šis karš beidzās ar Spartas uzvaru un Atikas izpostīšanu. Rezultātā dominējošā vara Grieķijā pārgāja no Atēnām uz Spartu. Arī [[Dēlas savienība]], neskatoties uz tās nopelniem karos pret persiešiem, tika likvidēta. Sparta visā Grieķijas teritorijā un kolonijās ieviesa tirānijas režīmu, kas izrādījās daudz nežēlīgāks, nekā to pēdējā laikā bija pasākusi praktizēt Atēnu valdība. Piemēram, t.s. trīsdesmitvīru tirānijas laikā, kas pastāvēja tikai astoņus mēnešus, tikai Atēnās bez tiesas sprieduma tiek nogalināts ap 1500 tās pilsoņu, bet ap 5000 demokrātu tika izsūtīti. Jebkāda sanāksmju un publisku runu brīvība tika aizliegta. Daudzu bagātu tirgotāju un zemes īpašnieku īpašumi un manta tika konfiscēti. [[Templis|Tempļi]] tika izlaupīti. Tādēļ grieķu pilsētās sākas regulāras sacelšanās pret tirānijas varu. === Sabiedrības degradācija === 403. gadā p.m.ē. demokrātija Atēnās tika atjaunota, tomēr tas neveda pie stabilizācijas un atveseļošanās. Pēc kara un tirānijas plosīšanās Atēnas bija zaudējušas lielāko daļu izglītotāko pilsoņu. Tūlīt sāka izpausties tā vēstures īstenība, ka, kā uzskata daudzi vēsturnieki un filozofi, demokrātija ir progresīva iekārta tikai pietiekami civilizētā, izglītotā sabiedrībā un otrādi — šāda sabiedrība parasti dabīgā ceļā veicina demokrātijas nostiprināšanos. Maz izglītota sabiedrība ar zemu kultūras līmeni demokrātijas apstākļos viegli pārvēršas par nekontrolējamu [[Anarhija|anarhiju]], tajā varu viegli sagrābj [[Avantūrisms|avantūristi]], [[Populisms|populisti]] un [[Demagoģija|demagogi]]. Tā tas tiešām notika arī Atēnās. Piemēram, publiska tiesa, 500 cilvēku sastāvā, starp kuriem tikai nedaudziem bija laba izglītība, 399. gadā p.m.ē. atzina filozofu [[Sokrats|Sokratu]] par vainīgu bezdievībā, jaunatnes morāles bojāšanā utt., un piesprieda viņam nāves sodu. Šāds tiesas spriedums gan tika pieņemts ar nelielu balsu vairākumu, kas, saskaņā ar Atēnās pastāvošo tiesu praksi, deva iespēju Sokratam pašam piedāvāt alternatīvu sodu. Katrā ziņā viņam uz visiem laikiem būtu jāpārtrauc publiski nodarboties ar filozofiju un lasīt lekcijas. Sokrats noraidīja viņam izvirzītos apvainojumus un atteicās pārtraukt savu filozofa darbību. Kā alternatīvu sodu viņš piedāvāja samaksāt trīsdesmit minu lielu naudas sodu. Šāds priekšlikums saniknoja tiesu un tā atkārtoti piesprieda Sokratam nāves sodu, šoreiz jau ar lielu balsu pārsvaru. Sokrata nāve simboliski iezīmēja Grieķijas zelta laikmeta beigas. Grieķu sabiedrība turpināja arvien vairāk degradēties. Liela sabiedrības daļa pārstāja ticēt jebkādu dievu esamībai, plauka prostitūcija un seksuālā visatļautība. Toties ģimenes prestižs arvien vairāk kritās. Arvien biežāk grieķi priekšroku deva [[civillaulība]]i, izvairoties uzņemties oficiālu atbildību par ģimeni un pēcnācējiem. Arvien zemāka kļuva arī politiskā morāle. Korupcija kā sērga bija pārņēmusi visus valsts pārvaldes līmeņus. Persija dāsni dalīja kukuļus dažādu grieķu pilsētu politiķiem, lai tie provocētu karu vienam pret otru. Kādreiz slavas apmirdzētie grieķu karotāji masveidā pārdevās citu valstu [[Ģenerālis|ģenerāļiem]] vai pat barbaru ordu vadoņiem. Kad [[Maķedonijas Aleksandrs]] kaujas laukos vēlāk sastapās ar persiešu armijām, viņš ar izbrīnu konstatēja, ka tās burtiski mudž no grieķu algotņiem. Atsevišķas grieķu pilsētas pat sāka meklēt palīdzību karā viena pret otru pie kādreizējā kopējā ienaidnieka — Persijas. Pat Sparta, nespējot tikt galā ar dumpīgajām pilsētām, slēdza līgumu ar Persiju par savienību. Tālākajā laika gaitā Grieķijā iestājās arvien lielāks haoss — grieķu pilsētas apvienojās savienībās un līgās lai cīnītos pret citām pilsētu savienībām. Šīs līgas drīz vien izjuka, bet citas radās no jauna, jau citos sastāvos. Lielākie savstarpēji konkurējošie spēki Grieķijā šajā laikā bija Atēnas, Sparta un [[Tēbas (Grieķija)|Tēbas]], bet neviens no šiem spēkiem tā arī nespēja iegūt izšķirošu pārsvaru pār pārējiem. Tā grieķu civilizācija dažos gadu desmitos pazaudēja gandrīz visu, ko tā bija attīstījusi un uzkrājusi vairākos gadsimtos. === Grieķija Romas impērijas un Bizantijas sastāvā === Pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves 323. gadā p.m.ē. [[Romas impērija]] pakāpeniski, bet laikā no 215. līdz 168. gadam p.m.ē. jau pilnībā pakļāva Maķedonijas reģionu, savukārt 148. gadā p.m.ē. tā tika pārveidota par vienu no Romas provincēm. Tāds pats liktenis piemeklēja [[Ahajas līga|Ahajas līgu]] un drīz vien visu pārējo Grieķiju. Kā vienu no savām provincēm Roma pārvaldīja Grieķiju turpmākos 60 gadus. Tomēr Romai neizdevās Grieķiju pilnībā integrēt impērijas politekonomiskajā sistēmā. Par to liecina virkne notikumu. Piemēram, 88. gadā p.m.ē. [[Ponta]]s valdnieks [[Mitridats VI]] uzsāka kampaņu pret Romas impēriju ar mērķi atņemt tai tās kontrolētās austrumu teritorijas. Daudzas grieķu pilsētas tūlīt sacēlās pret Romas kundzību, atbalstot šo Āzijas monarhu, jo tas bija apsolījis atjaunot Grieķijas neatkarību. Romas leģioni tomēr sakāva Mitridata spēkus, padzina tos no Grieķijas un apspieda grieķu pilsētu sacelšanos. Kā sodu par šo sacelšanos romieši nežēlīgi sodīja Grieķijas pilsētas, daudzas no tām izpostot, tai skaitā Atēnas un Tēbas. Kādreiz plaukstošais Grieķijas centrālais reģions tika pārvērsts krāsmatās. Rezultātā sākās visas valsts ekonomiskā deintegrācija. Lai gan Atēnas vēl saglabāja savu zinātnes un filozofijas centra lomu, bet savu saimniecisko nozīmi tā bija pazaudējusi pilnībā. Ja neskaita īsu Grieķijas renesanses periodu pirmajos mūsu ēras gadsimtos Romas [[Imperators|imperatora]] [[Adriāns|Adriāna]] laikos, Grieķija arvien vairāk noslīdēja līdz atpalikušas Romas provinces stāvoklim. Mūsu ēras 3. gadsimta vidū Grieķiju atkal postīja tur iebrukušie [[Goti|gotu]] karapulki. Pēc Romas impērijas sadalīšanās Rietumu un Austrumu daļās, [[Dākija]]s, Maķedonijas un [[Trāķija]]s provinces nonāca [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] sastāvā. Šajā laikā šeit ieplūda imigrantu pūļi no [[Vidējie Austrumi|Vidējiem Austrumiem]], bet vēlāk — 6.—7. gadsimta laikā Balkānu pussalā, it sevišķi [[Illirija|Illirijā]] un Trāķijā no ziemeļiem ienāca slāvu ciltis. Šejienes vēsturiskā helēņu kultūra, kura vienmēr bijusi cieši piesaistīta Tuvo un Vidējo Austrumu senajām civilizācijām, daļēji pārslāvojās, daļēji atkal nonāca Vidējo Austrumu ietekmē. Taču pēdējie, pēc Bizantijas krišanas [[turki seldžuki|turku seldžuku]] rokās, arī jau bija pazaudējuši savu īpatnējo, izsmalcināto senā Orienta kultūru. == Ārējo faktoru loma Grieķijas attīstībā == Viena no lielākajām Grieķijas priekšrocībām vienlaicīgi bija arī tās trūkums. Grieķija nekad nav pastāvējusi kā unitāra, vienota valsts. Pat izšķirīgos vēstures brīžos Grieķija funkcionēja kā atsevišķu, patstāvīgu polisu savienība. Grieķu polisas un kolonijas bija izkaisītas pa izstieptu, samērā šauru Vidusjūras piekrastes joslu un daudzām salām. Tas bija ļoti izdevīgi no tirdzniecības viedokļa un Grieķijā tā bija labi attīstīta nozare. Tomēr nevar Grieķiju viennozīmīgi uzskatīt par tirgotāju un jūrasbraucēju nāciju. Grieķu apmetņu, vēlāk polisu saimnieciskais pamats vienmēr bijusi lauksaimniecība. Taču šīs nozares pilnvērtīgai attīstībai derīgas zemes bija ļoti maz. Tikai labas, apstrādāšanai derīgas zemes akūts trūkums spieda grieķus doties jūrā, meklēt jaunas zemes un dibināt tur savas kolonijas. To veicināja arī krasās ražas svārstības dažādos gados. Sausos gados ražas bija niecīgas un tās nepietika. Labvēlīgos gados, kad pietiekošā daudzumā bija gan saules, gan mitruma, izdevās bagātas ražas un veidojās lieli pārpalikumi. Pirmajā gadījumā grieķiem bija nepieciešams papildināt nepietiekošo pārtikas nodrošinājumu ar importu, otrajā, izdevīgi bija pārpalikumus eksportēt. No drošības faktora viedokļa Grieķijas stāvoklis bija vēl sarežģītāks. Militārā ziņā grūti iedomāties vēl neizdevīgāku un grūtāk aizsargājamu teritorijas konfigurāciju ar izstieptām komunikācijām, kāda bija Grieķijā. Tas neļāva ne izveidot efektīvu aizsardzības sistēmu pret ārējiem ienaidniekiem, ne arī sagatavot pietiekami lielu armiju iebrukumam ienaidnieka teritorijā. Acīmredzot tieši šis apstāklis spieda grieķus meklēt šīs problēmas risinājumu novatoriskā veidā — radot [[hoplīts|hoplītu]] vienības, bet vēlāk [[Falanga (militārais formējums)|falangas]]. Tā, grieķu armijas guva uzvaru Persiešu karos tikai pateicoties progresīvākai armijas organizācijai, kvalitatīvākam bruņojam, kā arī labākai stratēģijai un taktikai, kas izrādījās daudz svarīgāks faktors par karotāju skaitu. Iespējams, ka taisnība šinī ziņā [[Hērodots|Hērodotam]], ka jaunā Eiropa tieši ar labāku militāro stratēģiju parādīja savu pārākumu pār Āziju. Šo priekšrocību Grieķijai vairs nebija tās cīņā par varu un ietekmi Vidusjūrā ar Romu. Jau pašā Romas impērijas sākuma posmā vairs nebija būtisku atšķirību romiešu un grieķu militāro spēku sagatavotībā, ieroču kvalitātē, stratēģijas un taktikas mākslā. Toties būtiska bija kļuvusi starpība armijas skaitliskajā sastāvā. Ja grieķi, kā atzīmē virkne vēsturnieku (''Norman Dawis'' u.c.), praktiski nekad pa savām izkaisītajām polisām nebija varējuši savākt karotāju skaitu lielāku par 40—50 tūkstošiem, tad romieši varēja nostādīt pretī līdz pusmiljonam vīru lielu karaspēku, ko nebija nemaz tik grūti izdarīt, ņemot vērā jau toreiz blīvi apdzīvotās Itālijas pussalas iespējas. Tieši grieķu uzkrātās zināšanas dažādās jomās, neskaitāmie [[jauninājums|jaunievedumi]] kuģu būvē, militārajā jomā, viņu iedibinātie likumdošanas un demokrātijas principi, difūzijas ceļā tika pārņemti un attīstīti tālākā Eiropas civilizācijas veidošanās procesā. == Reliģija un kultūra == Lielu ietekmi uz Eiropas kultūru ir atstājusi grieķu filozofija, [[Sengrieķu literatūra|literatūra]], kā arī [[Sengrieķu mitoloģija|mitoloģija]]. Grieķi ticēja, ka viņu divpadsmit [[Olimpa dievi|galvenie dievi]] dzīvo [[Olimpa kalns|Olimpa kalnā]]. Svarīgs reliģisks un sporta notikums bija [[Antīkās olimpiskās spēles|olimpiskās spēles]], kas tika rīkotas ik pa četriem gadiem. Arī [[glezniecība]], [[skulptūra]] un [[arhitektūra]] vēl ilgi turpināja grieķu kultūras tradīcijas, kas ļāva saglabāt tai paliekošu vietu Eiropas kultūrā. === Literatūra un teātris === {{pamatraksts|Sengrieķu literatūra}} Sengrieķu literatūrai ir izcila loma Eiropas literatūras izveidē un attīstībā. Senajā Grieķijā meklējami aizsākumi gan Eiropas [[dzeja]]i, gan [[dramaturģija]]i un [[teātris|teātrim]], gan arī [[proza]]i. Sengrieķu literatūras aizsākumi ir [[liroepika|liroepiski]] darbi: [[Homērs|Homēra]] eposi "[[Iliāda]]" un "[[Odiseja]]", kā arī [[Hēsiods|Hēsioda]] eposi "[[Darbi un dienas]]" un "[[Teogonija]]". Dramaturģijas un teātra attīstība aizsākās ap 5.—4. gadsimtā p.m.ē. Nozīmīgākais sengrieķu dramaturģijas žanrs bija [[traģēdija]], attīstījās arī [[komēdija]]. Dramaturģijas rašanās tiek saistīta ar dievam [[Dionīss|Dionīsam]] veltītiem svētkiem — [[dionīsiji]]em, kuros tika uzvestas tragēdijas.<ref>Andris Rubenis. Senās Grieķijas kultūra. — Zvaigzne ABC: Rīga, 2007. {{ISBN|978-998404894-9}} 150. lpp.</ref> No simtiem lugu, kas tikušas sarakstītas un uzvestas, pilnībā saglabājušās tikai trīs autoru — [[Aishils|Aishila]], [[Sofokls|Sofokla]] un [[Eiripīds|Eiripīda]] — darbi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ancientgreece.com/ Senā Grieķija I] * [https://web.archive.org/web/20060828213105/http://www.wsu.edu:8001/~dee/GREECE/GREECE.HTM Senā Grieķija II] * [http://www.vesture.eu/index.php/Hellāda Hellāda — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] {{Seno laiku lielvalstis}} [[Kategorija:Senā Grieķija| ]] [[Kategorija:Antīkā kultūra]] [[Kategorija:Senie laiki]] tl1w9hub0mgk9aooq3u07yivnew52x1 0 3631 4497964 4435765 2026-07-23T16:32:30Z Colbertson 108521 /* Arhitektūra */ garumzīme uzvārdā 4497964 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/3 |caption_align = center |image1 = Liepajas Sveta Jazepa Romas katolu katedrale 2.jpg |caption1 = Skats uz Liepāju |image2 = Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg |caption2 = [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]] |image3 = Liepājas pilsētas dome (5).jpg |caption3 = [[Liepājas dome]] |image4 = Liepaja Karosta wieza cisnien 3.jpg |caption4 = Karostas ūdenstornis |image5 = Liepaja tramway passing Holy Trinity Cathedral.jpg |caption5 = [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Svētās Trīsvienības katedrāle]] |image6 = Baltic Coast Trail (May-June 2019, Latvia) - 412 (49991580277).jpg |caption6 = Liepājas pludmale |image7 = Liepājas Sv.Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle.JPG |caption7 = [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle|Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]] |image8 = Zirgu Sala rekonstrukcija 2015 - 7 - panoramio.jpg |caption8 = Zirgu sala }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | image_blank_emblem = Liepāja wordmark.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 3 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = | official_name = Liepājas valstspilsēta }} '''Liepāja''' ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|trešā lielākā pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumos [[Baltijas jūra]]s piekrastē, starp jūru un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]]. Ezeru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai piešķīra 1625. gada 18. martā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]] Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. 1263. gadā te uzcēla [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieku cietoksni. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17.—18. gadsimta mijā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1701. gadā Liepāju ieņēma [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]], bet pēc kara beigām pilsēta nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas]] īpašumā. Trešajā Polijas dalīšanā 1795. gadā to ieņēma Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Liepaja|title=Liepaja {{!}} Facts, Port, & Population {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-09-11|language=en}}</ref> 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas—[[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas—Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava]]s—[[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina]]s, [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641217{{!}}article:DIVL4{{!}}page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641217{{!}}article:DIVL4{{!}}page:9}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, 27. februārī tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada 16. aprīlī Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz [[Saratov|tvaikoni "Saratova"]], kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. 1919. gada novembrī notika [[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas kaujas]]. Pēc 1939. gada [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS]] noslēgšanas Liepājā izvietoja ap {{sk|15000}} padomju karavīru. 1941. gada 23. jūnijā sākas [[kauja par Liepāju]], kuras laikā tiek iznīcināta liela daļa pilsētas centra apbūves. Pēc kara Liepāja nokļuva [[Latvijas PSR]] sastāvā, un tās ekonomiku pakārtoja vienotam Padomju Savienības tautsaimniecības plānam. 1966. gada 15. septembrī PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu Liepāju attīstīt kā jūras kara bāzi. 1967. gada 1. septembrī Liepājas ostu slēdza tirdzniecības kuģiem, izņemot tos kuģus, kuri pārvadāja jēlcukuru no [[Kuba]]s. 1987. gada novembrī notika pirmā grupas "[[Helsinki-86]]" organizētā akcija pie [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapsētas]], kas tika brutāli izklīdināta. 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā notika Liepājas pilsētas padomes ārkārtas sēde, kas aicināja iedzīvotājus izrādīt [[Pilsoniskā nepakļaušanās|pilsonisko nepakļaušanos]] gadījumā, ja varu sagrābtu militāri civilā komiteja. Liepājas uzņēmumos sākās streiks, pārtrauca tramvaju un autobusu satiksmi, nākamajā dienā streiku pārtrauca. 23. augustā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] valdes locekļi, milicija un prokuratūras darbinieki pārņēma [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] īpašumu Graudu ielā 50 un demontēja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli. 1994. gada 31. augustā likvidēja Krievijas jūras kara flotes bāzi, un 1997. gada 18. februārī [[Saeima]] pieņēma [[Liepājas speciālā ekonomiskā zona|Liepājas speciālās ekonomiskās zonas]] likumu. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 — 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos — ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref> [[Tirdzniecības kanāls]] savieno ezeru ar jūru, sadalot pilsētu dienvidu un ziemeļu daļā, ko bieži dēvē attiecīgi par [[Vecliepāja|Vecliepāju]] un [[Jaunliepāja|Jaunliepāju]]. Gar krastu pilsēta stiepjas uz ziemeļiem, līdz sasniedz Karostas kanālu. Uz ziemeļiem no Karostas kanāla atrodas [[Karosta]], kas tagad ir pilnībā integrēta Liepājā un ir pilsētas ziemeļu rajons. Liepājas piekrasti veido nepārtraukta smilšaina pludmale un kāpas. === Aizsargājamās teritorijas === Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie [[Biotops|biotopi]] aizņem 17,8 % no Liepājas valstspilsētas teritorijas. Biotopi atrodas gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām. Pavisam Liepājas pilsētā konstatēti 27 ES nozīmes biotopu veidi. Liepājas pilsētā lielākās platības aizņem ''Ezeri ar mieturaļģu augāju'' (Liepājas ezers) (biotopa kods 3140), ''Mežainas piejūras kāpas'' (biotopa kods 2180) un ''Staignāju meži'' (biotopa kods 9080)<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://environment.lv/assets/upload/PDF/Dienvinkurzemes%20SIVN/Vides%20pārskats%20(publicēšanai).pdf|title=Liepājas valstspilsētas  un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2035. gadam un Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada kopīgās attīstības programmas 2022.-2027. gadam stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats|last=SIA “ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT”}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[Mežs|meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais — pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips — [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes — Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām — tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Gada vidējās gaisa temperatūras vērtību izmaiņa Liepājā starp mūsdienu klimatiskās normas periodu (1981—2010) un klimatiskās references periodu (1961—1990) uzrāda pieaugumu par ~0,7 °C. Silto diennakšu īpatsvara izmaiņas Liepājā uzrāda ļoti nozīmīgu pieaugošu tendenci. Starp mūsdienu klimatiskās normas periodu un klimatiskās references periodu tas ir ~4,5%.<ref name=":7" /> Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem [[Saule]]s spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1900 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5—10 cm.<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu [[Vējš|vēji]]. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti [[rudens]] un [[ziema]]s periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. — 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums — 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā — 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”|access-date={{dat|2022|03|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220305181731/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|accessdate={{dat|2022|03|19||bez}}|archivedate={{dat|2022|03|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220305181731/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf}}</ref> Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm. Salīdzinot ar klimatiskās references periodam pietuvināta perioda (1966.-1995. gads) vērtībām, mūsdienās vidējais vēja ātrums Latvijā ir caurmērā par 0,1-0,4 m/s samazinājies. Liepājas meteoroloģisko novērojumu stacijā atšķirības pārsniedz pat 1 m/s apmērus, kas saistītas ar spēcīgajām vētrām, kuras īpaši izteikti skāra šo novērojumu staciju apskatītā perioda pirmajos gados.<ref name=":7" /> {{Laikapstākļu kaste |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013 | archive-date = {{dat|2018|11|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181115113512/http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 }}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Administrācija == [[Attēls:Saeimas Sporta apakškomisija izbraukuma sēdē Liepājā (8447916322).jpg|thumb|Pašreizējais mērs Gunārs Ansiņš un bijušais mērs [[Uldis Sesks]]]] Liepājas pilsētas domi veido četrpadsmit deputāti un [[Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|mērs]]. Pilsētas vēlētāji ik pēc četriem gadiem jūnijā ievēl jaunu vadību. Dome no sava vidus ievēl pilsētas domes priekšsēdētāju (saukts arī par pilsētas mēru), divus priekšsēdētāja vietniekus (mēra vietniekus), kas ir pilnas slodzes amatpersonas. Pilsētas dome ieceļ arī četru pastāvīgo komiteju locekļus, kas sagatavo jautājumus apspriešanai domes sēdēs: Finanšu komiteja, Izglītības, kultūras un sporta komiteja, Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komiteja un Pilsētas attīstības komiteja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/komiteju-un-komisiju-saraksts/citas-komisijas/|title=Citas komisijas|website=Citas komisijas|access-date=2022-09-11|language=lv}}</ref> Liepājas pilsētas darbības budžets 2022. gadā bija 104 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/liepajas-pilsetas-budzets/budzets-2022-gadam/|title=Budžets 2022. gadam|website=Budžets 2022. gadam|access-date=2022-09-11|language=lv}}</ref> Tradicionāli Liepājas politiskās nostādnes ir [[Labēja politika|labēji]] orientētas. Pēdējos gados aptaujās dominē [[Liepājas partija]]. == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|thumb|Romas dārzs]] Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — [[amatniecība]], tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.). Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Simboli === Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens — "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. [[Attēls:Spoku koks (2).jpg|thumb|"Spoku koks" — vides objekts, kas veltīts grupai Līvi]] === Mūzika === Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu.<ref name=":1" /> Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs — [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi.<ref name=":2" /> No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi"]] tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā — [[Liepājas dzintars]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title="Liepājas dzintars"|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref> === Māksla === [[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]]Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās [[ērģeles]], kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare — ornamentāli veidojumi apmetumā (1762) un [[Altāris|altāra]] retabls — raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada 16. janvāra]] mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem,<ref name=":1" /> taču 2022. gadā tika demontēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Bagātīgas ir [[glezniecība]]s tradīcijas.<ref name=":1" /> === Teātris === ''Pamatraksts:'' [[Liepājas teātris]] 1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dibināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais [[Liepājas teātris]]), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām — uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad — [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja, Liepāja, Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}</ref> === Sports === [[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|220x220px|Liepājas Olimpiskais centrs]]1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [["Liepājas Olimpiskā centra" ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[Liepājas HK|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs [[BK Liepāja]]. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas Nikolaja ģimnāzija ap 1910.jpg|thumb|220px|Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910).]] [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|thumb|220px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] dēļ Grobiņas fogteju par 50 000 guldeņiem ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogam]] [[Albrehts Hoencollerns|Albrehtam]]. 1560. gada jūlijā Grobiņas draudzes novadā (''Amt Grobin'') baznīcu pārlūkošanas nolūkā ieradās [[Kēnigsberga]]s luterāņu sludinātājs maģistrs Johans Funks, kurš par pirmo Liepājas luterāņu mācītāju iecēla Bernhardu Fromholdu un lika izveidot baznīcas skolu. 1638. gada februāra baznīcas vizitācijā pieminēts Liepājas baznīcas seminārs (''seminarium ecclesiae'') jeb Liepājas pilsētas skola ({{val|la|Schola Civitatis Libaviensis}}), kurai uzlika Jelgavas lielās pilsētas skolas noteikumus un apstiprināja skolas rektoru un kantoru.<ref name = "Otto">[https://kpbc.umk.pl/Content/236501/PDF/Gromadzenie_POPC_017_73.pdf Die öffentlichen Schulen Kurlands zu herzoglicher Zeit 1567—1806] [[Gustavs Oto]], [[Jelgava]]ː 1904</ref> Skolu apmeklēt mudināja gan vāciešu, gan kuršu bērnus. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bija vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no apmēram 1650. gada skolai bija trīs klases (''Prima, Secunda, Tertia''). Pirmo skolas mūra namu uzcēla no 1693. līdz 1697. gadam. 1780. gadā hercogs Pēteris Liepājas pilsētas skolai apstiprināja jaunu nolikumu, skolā bija trīs skolotāji (rektors, konrektors un kantors), kuri bija atbildīgi par trim klasēm. 1788. gadā uzcēla plašāku skolas namu.<ref name = "Otto"/> 1806. gadā Liepājas pilsētas skolu pārveidoja par apriņķa skolu, kurā mācījās [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skolu 1866. gadā pārveidoja par [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāziju]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas atvēra jūrniecības klasi, kuru 1876. gadā pievienoja [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvēja divas augstākās meiteņu skolas, no kurām vienu pārveidoja par ģimnāziju 1886. gadā. Līdz 1889. gadam Liepājā bija divas skolas ar latviešu mācības valodu, bet [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā visas Liepājas skolas pārgāja uz mācībām krievu valodā, vienīgi ticības mācību drīkstēja mācīt dzimtajā valodā. Pēc 1905. gada revolūcijas atjaunoja skolas ar latviešu valodu kā apmācības valodu.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:55}}</ref> Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu — pirmo Latvijā. [[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|220x220px|Liepājas Universitāte]] Pēc Otrā pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dibināta 1926. gadā), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas.<ref name=":1" /> === Mūsdienas === 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> 2022. gadā Liepājā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> 2023. gada 19. oktobrī Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome apstiprināja Liepājas skolu nosaukumu maiņu. 16. novembra domes sēdē apstiprināja piecu izglītības iestāžu nolikumus, līdz ar ko [[Liepājas 3. pamatskola]]i piešķīra [[Liepājas Piemares pamatskola]]s, Liepājas 7. vidusskolai — [[Liepājas Dzintara vidusskola]]s, Liepājas 8. vidusskolai — [[Liepājas Rietumkrasta vidusskola]]s, J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolai — [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]]s, Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolai — [[Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola]]s nosaukumu. Ar šo lēmumu jaunus nosaukumus ieguva arī [[Liepājas Valsts ģimnāzija]] (iepriekš — Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]), [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] (iepriekš — Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola), [[Liepājas Raiņa vidusskola]] (iepriekš — Liepājas Raiņa 6. vidusskola), [[Liepājas Karostas mūzikas skola]] (iepriekš — [[Liepājas 2. mūzikas skola]]).<ref>[https://www.liepaja.lv/liepajas-izglitibas-iestadem-mainiti-nosaukumi/ Liepājas izglītības iestādēm mainīti nosaukumi] 2023. gada 16. novembrī</ref> {| class="wikitable" |+ ! colspan="2" |Vispārējās izglītības iestādes<ref name=":5" /> !Augstākās izglītības iestādes<ref name=":6" /> |- |[[Liepājas Valsts ģimnāzija]] |[[Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola]] |[[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[RTU Liepāja|Liepājas filiāle]] |- |[[Liepājas Liedaga vidusskola]] |[[Liepājas Piemares pamatskola]] |[[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] |[[Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs]] |[[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Raiņa vidusskola]] |[[Liepājas Centra sākumskola]] |[[Liepājas Jūrniecības koledža]] |- |[[Liepājas Dzintara vidusskola]] |[[Liepājas Ezerkrasta sākumskola]] |[[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Rietumkrasta vidusskola]] |[[Liepājas Katoļu pamatskola]] |[[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]] |[[Privātsākumskola "Varavīksne"]] |Juridiskās koledžas Liepājas filiāle |} == Arhitektūra == Liepājas arhitektūrā redzamas dažādu gadsimtu ēkas: [[Klasicisms|klasicisma]] koka ēkas sākot no 17. gadsimta, augsti novērtētas ķieģeļa arhitektūras, [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] un [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkas 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī dažas Latvijas brīvvalsts laika ēkas, padomju laika [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] un mūsdienu arhitektūras jaunceltnes. Daudz ēku gāja bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kā rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas apbūve starp [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības kanālu]] un [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumu]] — vairāk nekā 100 ēkas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzejaprozaizzinosimateriali.wordpress.com/2017/08/13/liepajas-arhitektura-gadsimtu-griezos/|title=Liepājas arhitektūra gadsimtu griežos|last=dzejaprozamaterialiberniem|website=Mani raksti|access-date=2022-08-15|date=2017-08-13|language=lv}}</ref> Liepājas attīstību pilnībā noteica ekonomiskie apstākļi — sākotnēji ostas izveide, vēlāk, no 19. gadsimta beigām — rūpniecības paplašināšanās.<ref name=":1" /> Liepājā kopumā ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā|64 valsts nozīmes kultūras pieminekļi]].<ref name=":7" /> === Agrīnā === [[Attēls:5402-Liepaja.jpg|thumb|Ēka Kungu ielā 26]] Pirmo izbūves un arhitektūras uzplaukuma posmu Liepāja sasniedza 17. un 18. gadsimtā. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko iedzīvotāju mājās, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienkāršie iedzīvotāji savas mītnes cēla ar laukos raksturīgiem tautas celtniecības paņēmieniem.<ref name=":3" /> Pie vecākā Liepājas ēku tipa pieder koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu. Šāda tipa ēkas ir atrodamas Kungu ielā, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/koka-apbuve/|title=Koka apbūve|website=Koka apbūve|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Ievērības cienīga ir ēka [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielā]] 24. 2021. gadā šajā ēkā pabeigta restaurācija un atvērta Liepājas muzeja filiāle [[Liepājas muzejs|"Hoijeres kundzes viesu nams"]]. Pēc ticamiem nostāstiem 1697. gadā tajā viesojies Krievijas cars [[Pēteris I]]. Savukārt blakus ēkā Kungu ielā 26 1700. gadā viesojās [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]].<ref name=":22">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}</ref> Vēl vērā ņemamas ir ēkas [[Lielā iela (Liepāja)|Lielajā ielā]] 6, Kungu ielā 3, [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13, kā arī noliktavas [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa ielā]] 1 un 2 un Zivju ielā 4/6 un 10/12.<ref name=":1" /> Pēc vairākiem neveiksmīgiem ostas celšanas mēģinājumiem iepriekšējā gadsimta laikā, 1703. gadā tika izrakts [[Tirdzniecības kanāls]], kas veicināja pilsētas izaugsmi. Šajā laikā no koka tika celtas ostas noliktavas, kurām raksturīgs augsts cokolstāvs, kas izveidots kā puspagrabs. LIelākā daļa vecāko noliktavu koncentrējās [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielā]], no kurām viena 20. gadsimta 30. gados tika pārvesta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeju]], bet pārējās nav saglabājušās. Dzīvojamās ēkas ostas rajonā bija pavisam nelielas un blīvi izvietotas.<ref name=":22" /> 1848. gadā pilsētā bija 664 ēkas, no tām tikai 46 bija mūra ēkas. Kaut arī būvēja koka ēkas, greznākās bija ar jumta izbūvēm un greznām durvīm, apkalumiem un skaisti apgleznotām podiņu krāsnīm. Pati greznākā celtne 18. gadsimta Liepājā bija [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle]].<ref name=":1" /> [[Attēls:Kūrmājas prospekts 12 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Kūrmājas prospektā 12, arhitekts: Pauls Makss Berči]] === Berči === Sākot ar [[Grobiņa]]s šosejas izbūvi 1841. gadā, un Liepājas-Romnu dzelzceļa izbūvi 1870. gados, pilsēta ieguva citu raksturu. To vēl vairāk iezīmēja [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] iecelšana par pirmo pilsētas arhitektu 1871. gadā. Berči celtās mājas veido Liepājas vēsturiskās apbūves nozīmīgāko daļu. M. P. Berči daudzveidīgo darbu plašais klāsts ietver gan eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un linoleja rūpnīcu, gan savrupmājas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 14 un 16, [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielā]] 15, gan īres namus Peldu ielā 44, [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestādi]] [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] un slimnīcas kompleksu Dārtas ielā, [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|ģimnāzijas ēku]] Krišjāņa Valdemāra ielā 4, kafejnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 2, [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcu]], Romas viesnīcu un citas. Pazīstamas ir viņa sarkano ķieģeļu ēkas. Šā laika arhitektūrā izmantoti augstvērtīgi galdniecības izstrādājumi, piemēram, durvis. levērības cienīgas ir apgleznotās kāpņu telpas, tās atrodamas ne tikai greznās mājās, bet arī strādnieku īres namos Palmu ielā 6, [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielā]] 9, [[Republikas iela|Republikas ielā]] 28, [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielā]] 21.<ref name=":1" /> [[Attēls:Lielā iela 5 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Lielajā ielā 5. arhitekts: Ludvigs Melvils]] === Jūgendstils === Liepājā ir atrodami Eiropas mēroga [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugi. Pilsētā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Jūgendstils-kā-Liepājas-arhitektūras-īstā-rota|title=Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota|website=building.lv|access-date=2022-08-15|date=2013-10-29|language=lv}}</ref> Lielākā daļa ēku ir būvētas ziemeļu nacionālā romantisma stilā, kas ir atturīgs un lakonisks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/jugendstils/|title=Jūgendstils|website=Jūgendstils|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Pauls Makss Berči ir projektējis vairākas jūgendstila ēkas, bet nozīmigas ir arī Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra, Larša Sonkes, [[Pauls Kampe|Paula Kampes]], Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova būvētās ēkas. Visizcilākie jūgendstila paraugi ir ēkas [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 2/6, [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa ielā]] 9, [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielā]] 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru ielā]] 3, 9, 16 un 23, [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona]] ielā 8, [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]] 23, Peldu ielā 33/35, [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta ielā]] 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra ielā]] 2, [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielā]] 18, [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielā]] 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielā]] 8/10 un 16, [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 6 (pagalmā), [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielā]] 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, [[Uliha iela|Uliha ielā]] 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 1, Kroņu ielā 10/12 u.c.<ref name=":4" /> === Karosta === [[Attēls:Liepaja Karosta church (3788686258).jpg|thumb|Karostas ainava]] Pilsētas ziemeļu daļā labāko Krievijas militāro arhitektu un būvinženieru vadībā uzcēla [[Karosta]]s kompleksu, kas gan funkcionāli, gan pēc apbūves rakstura un tradīcijām bija un ir pilnīgi citāds nekā pārējā pilsēta. Karosta vēl joprojām ir izcils militarizētas kompleksas apbūves paraugs Latvijas būvvēsturē. Rajons būvēts krievu armijas vajadzībām, tā dominante ir pareizticīgo katedrāle centrā. Nozīmīgi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dzīvojamo ēku komplekss, kā arī unikālā fortifikācijas sistēma, kas apjoza visu pilsētu un ar pazemes ejām savienoja dažādas pilsētas daļas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nocietinājumi daļēji saspridzināti.<ref name=":1" /> === Pirmā brīvvalsts === Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā arhitekts Jānis Blaus izstrādāja projektu Latviešu biedrības namam Liepājā. Ēku [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumā]] uzcēla 1934. gadā. Armijas ekonomiskā veikala ēku pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa projekta uzcēla 1934.—1935. gadā, bet sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Lombarda un krājkases ēka Teātra ielā 3 celta 1936.—1937. gadā.<ref name=":3" /> Šajā laikā būvēta arī Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagadējā [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola|5. vidusskola]]; K. Bikše), kā arī Jaunliepājas Lutera baznīca (K. E. Štrandmanis).<ref name=":1" /> === Padomju laiki === Liepājas pilsētas centru izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. [[Latvijas PSR]] arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja [[Padomju Savienība]]i vienveidīgie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem — internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem — regulāriem, simetriskiem ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas — atbilstošas padomju arhitektūras principiem — lielas, plašas, pārliecinošas. Pēc arhitekta Andreja Aivara projekta smagnējā eklektisma stilā 1957. gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas [[Liepājas Universitāte]]. Tai gandrīz identiska ēka atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts tirdzniecības nams “Kurzeme”, kam ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā — vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no “Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu.<ref name=":3" /> Kara ostas dēļ Liepāja bija slēgta pilsēta, un tādējādi būvniecība pilsētā bija diezgan gausa līdz pat 70. gadiem, kad sākās jaunu rūpnīcu ("Lauma", lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, "Hidrolats") un dzīvojamo rajonu celtniecība, nozīmīgākais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons.<ref name=":1" />[[Attēls:Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|thumb|Koncertzāle Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Gīnke]] === Pēc neatkarības atjaunošanas === Pēc neatkarības atjaunošanas tika uzbūvēta mākslīgā ledus halle (arhit. [[Uldis Pīlēns|U. Pīlēns]]), katoļu klosteris (A. Kokins) Jaunliepājā, veikals "Māja" (rekonstrukcija; A. Padēlis-Līns), tirgus jaunie paviljoni pilsētas centrā (U. Pīlēns). Visievērojamākā 21. gadsimta celtne ir koncertzāle [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]. Jauno laiku būvniecībai raksturīgs jaunu materiālu un tehnoloģiju lietojums, kā arī racionālisms un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]].<ref name=":1" /> == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] — unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] — viens no lielākajiem dendroloģiskajiem parkiem [[Latvija|Latvijā.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/parki-skveri-un-laukumi/|title=Parki, skvēri un laukumi|website=Parki, skvēri un laukumi|access-date=2023-07-21|language=lv}}</ref> ** Liepājas pludmale — kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] — brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] — dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] — Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] — pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] — lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] — Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] — vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] — [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] — senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] — akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Ekonomika == [[Attēls:Dry docks of the Liepāja Northern Shipyard in 2006.jpg|thumb|[[Tosmares kuģubūvētava]]s sausie doki]] Pēc PSRS [[Komandekonomika|centralizētās plānveida ekonomikas]] sabrukuma Liepājai nācās risināt infrastruktūras problēmas. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības inkubāciju un attīstību pilsētā, tika izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona (Liepājas SEZ). Saskaņā ar likumu Liepājas SEZ tika izveidota 1997. gada 1. martā, un tā pastāvēs līdz 2035. gada 31. decembrim. Liepājas SEZ mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības vidi, ražošanu, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko tirdzniecību caur Latviju. Liepājas SEZ mērķis ir piesaistīt investīcijas ražošanas un infrastruktūras paplašināšanai, kā arī radīt jaunas darba vietas un nodrošināt reģiona attīstību. Sākotnēji investīciju pieaugums bija lēns kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ, taču shēma izrādījās veiksmīga, jo vērojamas pozitīvas tendences jaunu uzņēmumu veidošanā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eglins-Eglitis|first=Atis|last2=Lusena-Ezera|first2=Inese|date=2016|title=From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S2212567116302568|journal=Procedia Economics and Finance|language=en|volume=39|pages=122–130|doi=10.1016/S2212-5671(16)30256-8 | issn=2212-5671}}</ref> Pēc iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. gadā daudzi uzņēmumi saskārās ar stingriem Eiropas noteikumiem un saspringtu konkurenci. 2007. gadā slēdza uzņēmumus "[[Liepājas cukurfabrika]]" un "Liepājas sērkociņi", bet "Līvu alus", "Liepājas maiznieks" un "Lauma" pārdeva investoriem. 2013. gadā bankrotēja tērauda ražošanas uzņēmums [[Liepājas Metalurgs]], kas radīja vienus no lielākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem mūsdienu Latvijas vēsturē, valstij izmaksājot aptuveni 230 miljonus latu (327 miljonus eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/liepajas-metalurgs-bankruptcy-cost-latvia-lvl-230-million-105351|title=Liepājas metalurgs’ bankruptcy to cost Latvia around LVL 230 million {{!}} Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|website=web.archive.org|access-date=2022-09-11|date=2013-11-12|archive-date=2013-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20131112040519/https://bnn-news.com/liepajas-metalurgs-bankruptcy-cost-latvia-lvl-230-million-105351}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/?doc=91895|title=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|last=курс|first=The Baltic Course-Балтийский|website=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|access-date=2022-09-11}}</ref> Mūsdienās pilsētas ekonomisko attīstību galvenokārt virza Liepājas SEZ, [[Liepājas osta]] un tajā izvietotie uzņēmumi. 2021. gadā Liepājas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu bija TOLMETS, ''AE Partner'' un ''Jensen Metal''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/|title=Lursoft statistika|last=Lursoft|website=Lursoft|access-date=2022-09-11|date=2022-09-11|language=lv}}</ref> 2022. gadā netālu no Karostas paceļamā tilta sāka būvēt jaunu termināli dzeramā ūdens eksportam no Liepājas dziļurbumiem. Projekta attīstītāji ir SIA "EIPU", kam ir saistība ar SIA "Lielbātas avots" īpašniekiem, kuriem izdevies piesaistīt investorus. Terminālis sastāvēs no diviem segtiem 30 000 tonnu ūdens rezervuāriem un tilpnes 21 600 kubikmetru ūdens uzkrāšanai. Kopējās būvniecības izmaksas prognozēja līdz 30 miljoniem eiro, būvniecību paredzēts pabeigt 2024. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepaja-buve-iespaidigu-dzerama-udens-terminali.a475891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Liepājā būvē iespaidīgu dzeramā ūdens termināli] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Autobusu satiksme Liepājā}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli [[Mirdzas Ķempes iela (Liepāja)|Mirdzas Ķempes ielas]] galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz [[Vaiņode (stacija)|Vaiņodi]] netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pusgadu-pec-airbaltic-reisu-atsaksanas-liepaja-cer-uz-pastavigu-gaisa-satiksmi.a244993/|title=Pusgadu pēc «airBaltic» reisu atsākšanas Liepājā cer uz pastāvīgu gaisa satiksmi|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> bet [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ tie tika atcelti. Pagaidām regulārie lidojumi nav atsākti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/regularus-lidojumus-uz-liepaju-tuvakaja-laika-neatsaks.a496446/|title=Regulārus lidojumus uz Liepāju tuvākajā laikā neatsāks|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] — Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja — [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Vēsturiskais iedzīvotāju skaits |align = right |cols = 1 |percentages = pagr |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrēts Liepājas pilsētas plāns ar vēsturisku aprakstu|publisher=Izdevniecība "Latvijas Atbrīvotājs"|year=1931|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/49298}}</ref> |1640|1500 |1759|4548 |1797|4516 |1840|10992 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1911|83650 |1914|94000 |1915|43620 |1920|50311 |1925|60762 |1930|57238 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71646 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1985|110606 |1990|114337 |1995|96294 |2000|89448 |2005|83762 |2010|78913 |2011|76731 |2015|71125 |2020|68535 |2022|67360 }} {{Pie chart | caption= Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2024. gadā | label1 = [[Latvieši]] | value1 = 60 | color1 = darkgreen | label2 = [[Latvijas krievi|Krievi]] | value2 = 26 | color2 = brown | label3 = [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | value3 = 5 | color3 = #08f | label4 = [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | value4 = 3 | color4 = orange | label5 = [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | value5 = 3 | color5 = #6A3D9A | label7 = | value7 = 1 | color7 = pink | label8 = | value8 = 0.1 | color8 = white | label9 = | value9 = 0.0 | color9 = red | label6 = [[Latvijas poļi|Poļi]] | value6 = 1 | color6 = blue | label10 = Cita vai neizvēlēta | value10 = 2 | color10 = black | thumb = left }} Liepājas iedzīvotāju struktūra vienmēr ir bijusi multikulturāla, un tas ir ietekmējis pilsētas sociālo dzīvi, ekonomiku un pārvaldi. Liepājas iedzīvotāju struktūra sāka mainīties pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] 1817. gadā. Iedzīvotāju skaits 1800. gadā bija 4500, bet 1840. gadā pilsētā jau bija 10 992 iedzīvotāju. Uz brīdi pilsētas iedzīvotāju skaitu negatīvi ietekmēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas - Daugavpils dzelzceļa]] atklāšana 1861. gadā, jo ievest preces Rīgas ostā ar dzelzceļu bija vienkāršāk nekā Liepājā pa zemes ceļu. 1863. gadā iedzīvotāju skaits bija vien 9970. Kad Liepāju 1871. gadā pievienoja Krievijas dzelzceļu tīklam, pilsētas attīstība un iedzīvotāju skaits piedzīvoja vēl neredzētu pieaugumu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrēts Liepājas pilsētas plāns ar vēsturisku aprakstu|publisher=Izdevniecība "Latvijas Atbrīvotājs"|year=1931|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/49298}}</ref> 1881. gadā Liepājā bija jau 29 600 iedzīvotāju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eglins-Eglitis|first=Atis|last2=Lusena-Ezera|first2=Inese|date=2016-01-01|title=From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2212567116302568|journal=Procedia Economics and Finance|series=3rd GLOBAL CONFERENCE on BUSINESS, ECONOMICS, MANAGEMENT and TOURISM|language=en|volume=39|pages=122–130|doi=10.1016/S2212-5671(16)30256-8|issn=2212-5671}}</ref> 50 gadu laikā līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] iedzīvotāju skaits gandrīz desmitkāršojās. Kara priekšvakarā Liepājas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Bet, karaspēkam un daļai iedzīvotāju evakuējoties, iedzīvotāju skaits samazinājās vairāk nekā divas reizes, un 1915. gada 30. septembrī tika saskaitīti tikai 43.620 iedzīvotāji. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Praktisks ilustrēts vadonis pa Liepāju un Dienvidu Kurzemi|last=Krūmiņš|first=Gotards|year=1930|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/415667}}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. Liepāja ar 67 360 iedzīvotājiem 2022. gadā ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, bet demogrāfiskā situācija ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju [[dabiskais pieaugums]] ir negatīvs.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref> Pēc Latvijas pievienošanās ES 2004. gadā pieauga ekonomiskā migrācija uz [[Rietumeiropa]]s valstīm, tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp valstspilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref> Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref> === Etniskais sastāvs un valstiskā piederība === Liepājas iedzīvotāju etniskais sastāvs vienmēr bijis ļoti raibs. Līdz Pirmajam pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] — [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz Otrajam pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās.<ref name=":1" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Liepājā samazinājās cittautiešu skaits, īpaši kopš pēc Krievijas bruņoto spēku izvešanas, no kuriem pēdējie atstāja pilsētu 1994. gadā. Pateicoties naturalizācijai un augstākai dzimstībai, Latvijas pilsoņu skaits kopš 2012. gada Liepājā nav būtiski mainījies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 55 671 Latvijas pilsoņi (74,7% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (6,0%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 55 487 Latvijas pilsoņi (82,3%), 10 181 Latvijas nepilsonis (11,7%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>55 671</small><br />(74,7%) | <small>54 906</small><br /> | <small>54 210</small><br /> | <small>54 058</small><br /> | <small>54 059</small><br /> | <small>53 461</small><br /> | <small>53 702</small><br /> | <small>54 097</small><br /> | <small>54 258</small><br /> | <small>54 313</small><br /> | <small>54 211</small><br /> | <small>55 352</small><br /> | <small>55 529</small><br /> | <small>55 487</small><br />(82,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>13 833</small><br />(18,6%) | <small>13 388</small><br /> | <small>12 483</small><br /> | <small>11 767</small><br /> | <small>11 129</small><br /> | <small>10 586</small><br /> | <small>10 164</small><br /> | <small>9 715</small><br /> | <small>9 352</small><br /> | <small>8 990</small><br /> | <small>8 630</small><br /> | <small>8 470</small><br /> | <small>8 226</small><br /> | <small>7 910</small><br />(11,7%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>4 475</small><br />(6,0%) | <small>4 326</small><br /> | <small>4 414</small><br /> | <small>4 555</small><br /> | <small>4 514</small><br /> | <small>4 412</small><br /> | <small>4 292</small><br /> | <small>4 197</small><br /> | <small>4 072</small><br /> | <small>3 911</small><br /> | <small>3 717</small><br /> | <small>3 447</small><br /> | <small>3 266</small><br /> | <small>3 031</small><br />(4,5%) | | |} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859—1942) — ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Herberts Cukurs]] (1900—1965) — lidotājs un nacistu kolaborants; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Andrejs Kasparovičs]] (1930—1994) - karavīrs; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Dace Bluķe]] (1973) — muzikoloģe, kultūras darbiniece, politiķe; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; * [[Rūdolfs Balcers]] (1997) — hokejists; * [[Ernests Laumanis]] (1908–1968) — Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks. }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949—2026) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Guldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] 1vzrsh9kzhjcp24qs6kwd49k4roua9h 0 3724 4498098 4488503 2026-07-24T06:51:32Z Feurerkrieg divison leader 148291 /* Pārējās partijas un apvienības */ 4498098 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politika}} Šis ir saraksts ar [[Latvija|Latvijā]] reģistrētajām [[politiskā partija|politiskām partijām]]. 2022. gada jūlijā Latvijā darbojās 8 politisko partiju apvienības un 53 aktīvas partijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/?filter=pp&search=|title=Politisko partiju un to apvienību saraksts|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2022-07-24|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810073006/https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/?filter=pp&search=}}</ref> 2022. gadā kādā partijā iestājies bija ap 26 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/politisko-partiju-biedru-skaits-sasniedz-gandriz-26-tukstosus.d?id=54565596|title=Politisko partiju biedru skaits sasniedz gandrīz 26 tūkstošus|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-24|language=lv}}</ref> == Aktīvās partijas == === [[14. Saeima|14. Saeimā]] un [[Eiropas Parlaments|EP]] pārstāvētās partijas un apvienības === {| class="wikitable sortable" ! colspan=2 | Partijas nosaukums ! Abr. ! Līderi ! Biedru skaits ! Ideoloģija ! [[Saeima]] ! [[Eiropas Parlaments|EP]] ! Piezīmes |- ! style="background-color:#64C049 | | [[Jaunā Vienotība]] | JV | [[Evika Siliņa]] | 3156 (2025) | [[Liberālais konservatīvisms]]<br>[[Pro-Eiropisms|Proeiropeisms]] | {{Composition bar|25|100|hex=#64C049}} | {{Composition bar|2|9|hex=#64C049}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Vienotība]], [[Kuldīgas novadam]], [[Tukuma pilsētai un novadam]], [[Valmierai un Vidzemei]] un [[Jēkabpils reģionālā partija]].</small> |- ! style="background-color:#258B4C | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | ZZS | [[Armands Krauze]] | 2259 (2025) | [[Agrārisms]]<br>[[Zaļais konservatīvisms]] | {{Composition bar|16|100|hex=#258B4C}} | {{Composition bar|0|9|hex=#258B4C}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Daugavpils novada partija]], [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Latvijas Zemnieku savienība]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]".</small> |- ! style="background-color:#ffa800 | | [[Apvienotais saraksts]] | AS | [[Edgars Tavars]]<br>[[Edvards Smiltēns]] | 2049 (2025) | [[Reģionālisms]]<br>[[Zaļais konservatīvisms]] | {{Composition bar|13|100|hex=#ffa800}} | {{Composition bar|1|9|hex=#ffa800}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]] un [[Liepājas partija]].</small> |- ! style="background-color:#5A0505 | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | NA | [[Ilze Indriksone]] | 1115 (2025) | [[Nacionālisms]]<br>Konservatīvisms | {{Composition bar|12|100|hex=#5A0505}} | {{Composition bar|2|9|hex=#5A0505}} | |- ! style="background-color:#f57d00 | | [[Stabilitātei!]] | ST! | [[Svetlana Čulkova]] | 709 (2025) | [[Centrisms]]<br>[[Populisms]]<br>[[Eiroskepticisms]]<br>[[Latvijas krievi|Latvijas krievu intereses]] | {{Composition bar|4|100|hex=#f57d00}} | {{Composition bar|0|9|hex=#f57d00}} | <small>Kopš 2026. gada februāra nav frakcijas Saeimā.</small> |- ! style="background-color:#E64632 | | [[Progresīvie]] | P vai PRO | [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]] | 897 (2025) | [[Sociāldemokrātija]]<br>[[Zaļā politika]]<br>[[Progresīvisms]] | {{Composition bar|9|100|hex=#E64632}} | {{Composition bar|1|9|hex=#E64632}} | |- ! style="background-color:#9E3039 | | [[Latvija pirmajā vietā]] | LPV | [[Ainārs Šlesers]] | 1754 (2025) | [[Sociālais konservatīvisms]]<br />[[Kristīgā demokrātija]]<br>[[Populisms]] | {{Composition bar|8|100|hex=#9E3039}} | {{Composition bar|1|9|hex=#9E3039}} | |- ! style="background-color:#004898 | | [[Gods kalpot Rīgai!]] | GKR | [[Oļegs Burovs]] | 518 (2025) | [[Reģionālisms]] | {{Composition bar|1|100|hex=#004898}} | {{Composition bar|0|9|hex=#004898}} | <small>Nav frakcijas Saeimā. Pārstāv no [[Latvija pirmajā vietā]] ievēlētais deputāts [[Oļegs Burovs]].</small> |- ! style="background-color:#FF2400 | | [[Saskaņa]] | S vai SDPS | [[Jānis Urbanovičs]] | 973 (2025) | [[Sociāldemokrātija]] | {{Composition bar|0|100|hex=#FF2400}} | {{Composition bar|1|9|hex=#FF2400}} | |- ! style="background-color:#FFEC00 | | [[Latvijas attīstībai]] | LA | [[Juris Pūce]] | 689 (2025) | [[Klasiskais liberālisms]] | {{Composition bar|0|100|hex=#FFEC00}} | {{Composition bar|1|9|hex=#FFEC00}} | |} === Pārējās partijas un apvienības === * [[Apvienība Jaunlatvieši]] * [[Austošā Saule Latvijai]] * [[Brīvam cilvēkam]] (iepriekš Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām") * [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] * [[Jaunā konservatīvā partija]] (iepriekš "Konservatīvie") * [[Kopā Latvijai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-02|language=lv}}</ref> * [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] * [[Kristīgi Progresīvā partija]] (iepriekš "Vienota Rēzekne") * [[Latvijas Atdzimšanas partija]] * [[Latvijas Pirātu Partija]] * [[Latvijas Sociālistiskā partija]] * [[Nacionālā Savienība "Taisnīgums"]] (iepriekš [[Nacionālā Spēka Savienība]]) * [[Centra partija]] * "Feurerkrieg divison" partija * [[Latvijas Krievu savienība]] * [[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]] (iepriekš "Ropažu komanda") * [[Gobzema saraksts]] (iepriekš "Likums un kārtība", "Katram un katrai", "Platforma 21") * [[Mēs mainām noteikumus]] (iepriekš "Republika") * [[Rīcības partija]] (iepriekš "Eiroskeptiķi", "Esi Cilvēks") * [[Suverēnā vara]] (iepriekš "Likums.Atbildība.Kārtība", Savienība "Latgales sirds")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/likums-atbildiba-kartiba/40008087873|title=Suverēnā vara, 40008087873 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-10|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tautas kalpi Latvijai]] (iepriekš Jaunā Saskaņa) * [[Tautas varas spēks]] (iepriekš "Alternative", "Spēks vienotībā")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alternative/40008113748|title=Tautas varas spēks, 40008113748 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-10|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] (iepriekš "Apvienība Latvijai", "Tauta. Zeme. Valsts.") ** [[Tēvzemes mantojums]] (iepriekš "Tēvzemes nacionālo spēku savienība", "Tēvzemes savienība", "Daugava — Latvijai") ** [[Brīvai stiprai Latvijai]] * [[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] === Reģionālās partijas === * [[Daugavpils — mana pils]] * [[Daugavpils novada partija]] (sadarbojas ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]) * [[Jēkabpils reģionālā partija]] * [[Jūrmala — mūsu mājas]] * [[Latgales partija]] * [[Latvijai un Ventspilij]] (sadarbojas ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]) * [[Liepājas partija]] (ietilpst [[Apvienotais saraksts|AS]]) * [[Kuldīgas novadam]] (ietilpst [[Jaunā Vienotība|JV]]) * [[Mēs – Talsiem un novadam]] * [[Mūsu partija]] * [[Saldus novadam]] * [[Sarauj, Latgale!]] * [[Siguldas novada partija]] (iepriekš "Krimuldas novada partija") * [[Talsu novada attīstībai]] * [[Tukuma pilsētai un novadam]] (ietilpst [[Jaunā Vienotība|JV]]) * [[Valmierai un Vidzemei]] * [[Vidzemes partija]] (sadarbojas ar [[Platforma 21|P21]]) == Bijušās partijas == Partijas, kuras nav izpildījušas Politisko partiju likuma prasību pārreģistrēties ik pēc noteikta laika brīža un līdz ar to uzsākts to likvidācijas process, vai arī citādā veidā izbeigušas darbību. === Saeimā pārstāvētās partijas un apvienības === * [[Par Cilvēcīgu Latviju]] (iepriekš KPV LV) * "[[Atmoda Latvijai]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341|title=Atmoda , 50008276341 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-27|date=2020-12-27|language=lv|archive-date=2022-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20220331111221/https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341}}</ref> * [[Brīvā izvēle tautu Eiropā]] (apvienojās, izveidojot partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā") * [[Darba partija]] * [[Demokrāti.lv]] (iepriekš "Jaunie Demokrāti") * [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Latvijas Demokrātiskā partija]] * [[Jaunā partija]] * [[Jaunais centrs]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Latvijas Ceļš]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (apvienojās, izveidojot partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") * [[Latvijas Pirmā partija]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Līdztiesība]] (apvienojās, izveidojot partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā") * [[LPP/LC]] * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] * [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Tautas kustība "Latvijai"]] * [[Tautas partija]] * [[Tautas Saskaņas partija]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] * [[Tēvzemei un Brīvībai]] (apvienojās, izveidojot partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") === Reģionālās partijas === : ''Saraksts var būt nepilnīgs.'' * [[Apvienība Iedzīvotāji]] * [[Bauskas rajona Nacionālā apvienība]] * [[Latgales Gaisma]] * [[Latgales tauta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/latgales-tauta/40008116424|title=Latgales tauta , 40008116424 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * Apvienība "Liepājas attīstībai"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/oficiali-likvideta-apvieniba-liepajas-attistibai/|title=Oficiāli likvidēta apvienība &quot;Liepājas attīstībai&quot;|website=irliepaja.lv|access-date=2021-04-15|date=2014-05-19|language=lv}}</ref> * [[Liepāja kvadrātā]] * [[Mēs savam novadam]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Mēs Olainei]] * [[Ogres Novadam]] (2020. gadā apvienojās, izveidojot partiju "Latvijas Reģionu apvienība")<ref name="LRA">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvijas Reģionu apvienība pārtapusi partijā |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-regionu-apvieniba_-partapusi-partija-14246857 |access-date=2023-10-03 |website=www.diena.lv}}</ref> * [[Reģionu alianse]] (iepriekš "Rīgas apriņķa novadu apvienība"; 2020. gadā apvienojās, izveidojot partiju "Latvijas Reģionu apvienība")<ref name="LRA" /> * [[Rēzeknes Jaunsaimnieks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/rezeknes-jaunsaimnieks/40008092041|title=Rēzeknes Jaunsaimnieks, Politiskā partija, 40008092041 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tev, Jūrmalai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tev-jurmalai/50008136051|title=Tev, Jūrmalai, 50008136051 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2025-12-22|date=2025-12-23|language=lv}}</ref> * [[Vidzemes apvienība]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Zemgales partija]] === Citas partijas un apvienības === : ''Saraksts var būt nepilnīgs.'' * [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] * [[Apvienība SKG|Apvienība "Atmoda"]] (agrāk Apvienība SKG) * [[Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija]] * [[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība — sociāldemokrātisko partiju apvienība]] * Demokrātu partija * [[Dzimtene (partija)|Dzimtene]] * [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]] * Jaunlatvija * "Laiks pārmaiņām" * Latviešu Latvija * [[Latviešu Nacionālisti]] * Latviešu partija * [[Latviešu zemnieku savienība (1993)|Latviešu Zemnieku savienība (1993)]] * Latvijas Apvienotā Republikāņu partija * [[Latvijas Kalve]] * [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija]] * [[Māras zeme (partija)|Māras Zeme]] * [[Mūsu izvēle]] (iepriekš "Latvijas Jaunatnes partija" un "Uz priekšu, Latvija!') * [[Mūsu Zeme]] * [[Nacionālā Spēka Savienība]] * [[Pamats-LV]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008324917|title=PAMATS-LV, 40008324917 - par uzņēmumu|website=ur.gov.lv|language=lv|date=2023-04-28|access-date=2023-05-02|archive-date=2023-05-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230502092504/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008324917}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-zdanokas-un-mitrofanova-vadita-krievu-savieniba-izveido-apvienibu-ar-centra-partiju.a507077/|title=Ždanokas un Mitrofanova vadītā Krievu savienība izveido apvienību ar "Centra partiju"|website=lsm.lv|language=lv|date=2023-05-02|access-date=2023-05-02}}</ref> * [[Pēdējā partija]] * Ražotāja Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/razotaja-latvija/40008157865|title=Ražotāja Latvija , 40008157865 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * Reformu savienība * [[Latvijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] * Republikas Atbalstīšanas Apvienība * "Sadarbība" (darbība izbeigta ar Rīgas rajona tiesas spriedumu)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/sadarbiba/40008205544|title=Sadarbība, 40008205544 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2025-04-01|date=2024-06-21|language=lv}}</ref> * Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija * Sporta un veselības partija * Sporta partija * Suverenitāte (iepriekš Pensionāru un Senioru partija, "Latvijas Atmoda", Rīgas partija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/suverenitate/50008102341|title=SUVERENITĀTE, 50008102341 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-06-20|date=2024-06-20|language=lv}}</ref> * Tautas kontrole (iepriekš "Mūsu Latvijai")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tautas-kontrole/40008087591|title=Tautas kontrole , 40008087591 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tautas kopa "Brīvība"]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180701165040/https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/ LR Uzņēmumu Reģistra Politisko partiju reģistrs] * [https://web.archive.org/web/20180320105515/http://partijas.info/ Informācija par Latvijas politiskajām partijām] {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas|*]] [[Kategorija:Politisko partiju uzskaitījumi]] [[he:פוליטיקה של לטביה#הסאימה]] oypan9c9pwmz3cjdwycrzmxt1epsgfp 4498101 4498098 2026-07-24T07:01:15Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Feurerkrieg divison leader|Feurerkrieg divison leader]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tankists 4488503 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politika}} Šis ir saraksts ar [[Latvija|Latvijā]] reģistrētajām [[politiskā partija|politiskām partijām]]. 2022. gada jūlijā Latvijā darbojās 8 politisko partiju apvienības un 53 aktīvas partijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/?filter=pp&search=|title=Politisko partiju un to apvienību saraksts|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2022-07-24|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810073006/https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/?filter=pp&search=}}</ref> 2022. gadā kādā partijā iestājies bija ap 26 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/politisko-partiju-biedru-skaits-sasniedz-gandriz-26-tukstosus.d?id=54565596|title=Politisko partiju biedru skaits sasniedz gandrīz 26 tūkstošus|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-24|language=lv}}</ref> == Aktīvās partijas == === [[14. Saeima|14. Saeimā]] un [[Eiropas Parlaments|EP]] pārstāvētās partijas un apvienības === {| class="wikitable sortable" ! colspan=2 | Partijas nosaukums ! Abr. ! Līderi ! Biedru skaits ! Ideoloģija ! [[Saeima]] ! [[Eiropas Parlaments|EP]] ! Piezīmes |- ! style="background-color:#64C049 | | [[Jaunā Vienotība]] | JV | [[Evika Siliņa]] | 3156 (2025) | [[Liberālais konservatīvisms]]<br>[[Pro-Eiropisms|Proeiropeisms]] | {{Composition bar|25|100|hex=#64C049}} | {{Composition bar|2|9|hex=#64C049}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Vienotība]], [[Kuldīgas novadam]], [[Tukuma pilsētai un novadam]], [[Valmierai un Vidzemei]] un [[Jēkabpils reģionālā partija]].</small> |- ! style="background-color:#258B4C | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | ZZS | [[Armands Krauze]] | 2259 (2025) | [[Agrārisms]]<br>[[Zaļais konservatīvisms]] | {{Composition bar|16|100|hex=#258B4C}} | {{Composition bar|0|9|hex=#258B4C}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Daugavpils novada partija]], [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Latvijas Zemnieku savienība]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]".</small> |- ! style="background-color:#ffa800 | | [[Apvienotais saraksts]] | AS | [[Edgars Tavars]]<br>[[Edvards Smiltēns]] | 2049 (2025) | [[Reģionālisms]]<br>[[Zaļais konservatīvisms]] | {{Composition bar|13|100|hex=#ffa800}} | {{Composition bar|1|9|hex=#ffa800}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]] un [[Liepājas partija]].</small> |- ! style="background-color:#5A0505 | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | NA | [[Ilze Indriksone]] | 1115 (2025) | [[Nacionālisms]]<br>Konservatīvisms | {{Composition bar|12|100|hex=#5A0505}} | {{Composition bar|2|9|hex=#5A0505}} | |- ! style="background-color:#f57d00 | | [[Stabilitātei!]] | ST! | [[Svetlana Čulkova]] | 709 (2025) | [[Centrisms]]<br>[[Populisms]]<br>[[Eiroskepticisms]]<br>[[Latvijas krievi|Latvijas krievu intereses]] | {{Composition bar|4|100|hex=#f57d00}} | {{Composition bar|0|9|hex=#f57d00}} | <small>Kopš 2026. gada februāra nav frakcijas Saeimā.</small> |- ! style="background-color:#E64632 | | [[Progresīvie]] | P vai PRO | [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]] | 897 (2025) | [[Sociāldemokrātija]]<br>[[Zaļā politika]]<br>[[Progresīvisms]] | {{Composition bar|9|100|hex=#E64632}} | {{Composition bar|1|9|hex=#E64632}} | |- ! style="background-color:#9E3039 | | [[Latvija pirmajā vietā]] | LPV | [[Ainārs Šlesers]] | 1754 (2025) | [[Sociālais konservatīvisms]]<br />[[Kristīgā demokrātija]]<br>[[Populisms]] | {{Composition bar|8|100|hex=#9E3039}} | {{Composition bar|1|9|hex=#9E3039}} | |- ! style="background-color:#004898 | | [[Gods kalpot Rīgai!]] | GKR | [[Oļegs Burovs]] | 518 (2025) | [[Reģionālisms]] | {{Composition bar|1|100|hex=#004898}} | {{Composition bar|0|9|hex=#004898}} | <small>Nav frakcijas Saeimā. Pārstāv no [[Latvija pirmajā vietā]] ievēlētais deputāts [[Oļegs Burovs]].</small> |- ! style="background-color:#FF2400 | | [[Saskaņa]] | S vai SDPS | [[Jānis Urbanovičs]] | 973 (2025) | [[Sociāldemokrātija]] | {{Composition bar|0|100|hex=#FF2400}} | {{Composition bar|1|9|hex=#FF2400}} | |- ! style="background-color:#FFEC00 | | [[Latvijas attīstībai]] | LA | [[Juris Pūce]] | 689 (2025) | [[Klasiskais liberālisms]] | {{Composition bar|0|100|hex=#FFEC00}} | {{Composition bar|1|9|hex=#FFEC00}} | |} === Pārējās partijas un apvienības === * [[Apvienība Jaunlatvieši]] * [[Austošā Saule Latvijai]] * [[Brīvam cilvēkam]] (iepriekš Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām") * [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] * [[Jaunā konservatīvā partija]] (iepriekš "Konservatīvie") * [[Kopā Latvijai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-02|language=lv}}</ref> * [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] * [[Kristīgi Progresīvā partija]] (iepriekš "Vienota Rēzekne") * [[Latvijas Atdzimšanas partija]] * [[Latvijas Pirātu Partija]] * [[Latvijas Sociālistiskā partija]] * [[Nacionālā Savienība "Taisnīgums"]] (iepriekš [[Nacionālā Spēka Savienība]]) * [[Centra partija]] * [[Latvijas Krievu savienība]] * [[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]] (iepriekš "Ropažu komanda") * [[Gobzema saraksts]] (iepriekš "Likums un kārtība", "Katram un katrai", "Platforma 21") * [[Mēs mainām noteikumus]] (iepriekš "Republika") * [[Rīcības partija]] (iepriekš "Eiroskeptiķi", "Esi Cilvēks") * [[Suverēnā vara]] (iepriekš "Likums.Atbildība.Kārtība", Savienība "Latgales sirds")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/likums-atbildiba-kartiba/40008087873|title=Suverēnā vara, 40008087873 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-10|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tautas kalpi Latvijai]] (iepriekš Jaunā Saskaņa) * [[Tautas varas spēks]] (iepriekš "Alternative", "Spēks vienotībā")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alternative/40008113748|title=Tautas varas spēks, 40008113748 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-10|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] (iepriekš "Apvienība Latvijai", "Tauta. Zeme. Valsts.") ** [[Tēvzemes mantojums]] (iepriekš "Tēvzemes nacionālo spēku savienība", "Tēvzemes savienība", "Daugava — Latvijai") ** [[Brīvai stiprai Latvijai]] * [[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] === Reģionālās partijas === * [[Daugavpils — mana pils]] * [[Daugavpils novada partija]] (sadarbojas ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]) * [[Jēkabpils reģionālā partija]] * [[Jūrmala — mūsu mājas]] * [[Latgales partija]] * [[Latvijai un Ventspilij]] (sadarbojas ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]) * [[Liepājas partija]] (ietilpst [[Apvienotais saraksts|AS]]) * [[Kuldīgas novadam]] (ietilpst [[Jaunā Vienotība|JV]]) * [[Mēs – Talsiem un novadam]] * [[Mūsu partija]] * [[Saldus novadam]] * [[Sarauj, Latgale!]] * [[Siguldas novada partija]] (iepriekš "Krimuldas novada partija") * [[Talsu novada attīstībai]] * [[Tukuma pilsētai un novadam]] (ietilpst [[Jaunā Vienotība|JV]]) * [[Valmierai un Vidzemei]] * [[Vidzemes partija]] (sadarbojas ar [[Platforma 21|P21]]) == Bijušās partijas == Partijas, kuras nav izpildījušas Politisko partiju likuma prasību pārreģistrēties ik pēc noteikta laika brīža un līdz ar to uzsākts to likvidācijas process, vai arī citādā veidā izbeigušas darbību. === Saeimā pārstāvētās partijas un apvienības === * [[Par Cilvēcīgu Latviju]] (iepriekš KPV LV) * "[[Atmoda Latvijai]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341|title=Atmoda , 50008276341 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-27|date=2020-12-27|language=lv|archive-date=2022-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20220331111221/https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341}}</ref> * [[Brīvā izvēle tautu Eiropā]] (apvienojās, izveidojot partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā") * [[Darba partija]] * [[Demokrāti.lv]] (iepriekš "Jaunie Demokrāti") * [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Latvijas Demokrātiskā partija]] * [[Jaunā partija]] * [[Jaunais centrs]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Latvijas Ceļš]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (apvienojās, izveidojot partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") * [[Latvijas Pirmā partija]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Līdztiesība]] (apvienojās, izveidojot partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā") * [[LPP/LC]] * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] * [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Tautas kustība "Latvijai"]] * [[Tautas partija]] * [[Tautas Saskaņas partija]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] * [[Tēvzemei un Brīvībai]] (apvienojās, izveidojot partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") === Reģionālās partijas === : ''Saraksts var būt nepilnīgs.'' * [[Apvienība Iedzīvotāji]] * [[Bauskas rajona Nacionālā apvienība]] * [[Latgales Gaisma]] * [[Latgales tauta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/latgales-tauta/40008116424|title=Latgales tauta , 40008116424 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * Apvienība "Liepājas attīstībai"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/oficiali-likvideta-apvieniba-liepajas-attistibai/|title=Oficiāli likvidēta apvienība &quot;Liepājas attīstībai&quot;|website=irliepaja.lv|access-date=2021-04-15|date=2014-05-19|language=lv}}</ref> * [[Liepāja kvadrātā]] * [[Mēs savam novadam]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Mēs Olainei]] * [[Ogres Novadam]] (2020. gadā apvienojās, izveidojot partiju "Latvijas Reģionu apvienība")<ref name="LRA">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvijas Reģionu apvienība pārtapusi partijā |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-regionu-apvieniba_-partapusi-partija-14246857 |access-date=2023-10-03 |website=www.diena.lv}}</ref> * [[Reģionu alianse]] (iepriekš "Rīgas apriņķa novadu apvienība"; 2020. gadā apvienojās, izveidojot partiju "Latvijas Reģionu apvienība")<ref name="LRA" /> * [[Rēzeknes Jaunsaimnieks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/rezeknes-jaunsaimnieks/40008092041|title=Rēzeknes Jaunsaimnieks, Politiskā partija, 40008092041 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tev, Jūrmalai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tev-jurmalai/50008136051|title=Tev, Jūrmalai, 50008136051 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2025-12-22|date=2025-12-23|language=lv}}</ref> * [[Vidzemes apvienība]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Zemgales partija]] === Citas partijas un apvienības === : ''Saraksts var būt nepilnīgs.'' * [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] * [[Apvienība SKG|Apvienība "Atmoda"]] (agrāk Apvienība SKG) * [[Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija]] * [[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība — sociāldemokrātisko partiju apvienība]] * Demokrātu partija * [[Dzimtene (partija)|Dzimtene]] * [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]] * Jaunlatvija * "Laiks pārmaiņām" * Latviešu Latvija * [[Latviešu Nacionālisti]] * Latviešu partija * [[Latviešu zemnieku savienība (1993)|Latviešu Zemnieku savienība (1993)]] * Latvijas Apvienotā Republikāņu partija * [[Latvijas Kalve]] * [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija]] * [[Māras zeme (partija)|Māras Zeme]] * [[Mūsu izvēle]] (iepriekš "Latvijas Jaunatnes partija" un "Uz priekšu, Latvija!') * [[Mūsu Zeme]] * [[Nacionālā Spēka Savienība]] * [[Pamats-LV]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008324917|title=PAMATS-LV, 40008324917 - par uzņēmumu|website=ur.gov.lv|language=lv|date=2023-04-28|access-date=2023-05-02|archive-date=2023-05-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230502092504/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008324917}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-zdanokas-un-mitrofanova-vadita-krievu-savieniba-izveido-apvienibu-ar-centra-partiju.a507077/|title=Ždanokas un Mitrofanova vadītā Krievu savienība izveido apvienību ar "Centra partiju"|website=lsm.lv|language=lv|date=2023-05-02|access-date=2023-05-02}}</ref> * [[Pēdējā partija]] * Ražotāja Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/razotaja-latvija/40008157865|title=Ražotāja Latvija , 40008157865 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * Reformu savienība * [[Latvijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] * Republikas Atbalstīšanas Apvienība * "Sadarbība" (darbība izbeigta ar Rīgas rajona tiesas spriedumu)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/sadarbiba/40008205544|title=Sadarbība, 40008205544 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2025-04-01|date=2024-06-21|language=lv}}</ref> * Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija * Sporta un veselības partija * Sporta partija * Suverenitāte (iepriekš Pensionāru un Senioru partija, "Latvijas Atmoda", Rīgas partija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/suverenitate/50008102341|title=SUVERENITĀTE, 50008102341 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-06-20|date=2024-06-20|language=lv}}</ref> * Tautas kontrole (iepriekš "Mūsu Latvijai")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tautas-kontrole/40008087591|title=Tautas kontrole , 40008087591 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tautas kopa "Brīvība"]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180701165040/https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/ LR Uzņēmumu Reģistra Politisko partiju reģistrs] * [https://web.archive.org/web/20180320105515/http://partijas.info/ Informācija par Latvijas politiskajām partijām] {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas|*]] [[Kategorija:Politisko partiju uzskaitījumi]] [[he:פוליטיקה של לטביה#הסאימה]] n285lqa7gf4jb6gfd5kadg5lqed3tn3 0 4319 4498092 4421359 2026-07-24T06:30:59Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498092 wikitext text/x-wiki '''Renesanse''' (no {{val|fr|Renaissance}} — 'atdzimšana') ir laika posms atsevišķu [[Eiropa]]s valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs [[zinātne]]s, [[māksla]]s un [[literatūra]]s uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum). Par Renesansi vēsturnieku vidū ir sastopami dažādi viedokļi. Vieni Renesansi uzskata par pārejas posmu starp [[viduslaiki]]em un [[Jaunie laiki|Jaunajiem laikiem]], vai pat to sākumu, citi to uzskata par visai nosacītu jēdzienu vai parādību kopumu, kas raksturo viduslaiku [[Kultūra|kultūru]]. Citi Renesansi saista ar kultūras uzplaukumu un antīkās kultūras atdzimšanu. Plašākā nozīmē ar Renesansi saprot vērtību sistēmas maiņu ap 14. gadsimtu, sākumā [[Itālija|Itālijā]], pēc tam arī pārējā Eiropā. Šī attieksmes maiņa iezīmēja viduslaiku beigu sākumu, un tiek dēvēta arī par Dižrenesansi. Dižrenesanse ietver daudzas pārmaiņas dažādās sabiedrības dzīves jomās — pašas sabiedrības struktūrā, saimnieciskajā dzīvē, [[Politika|politikā]] utt.[[Attēls:David von Michelangelo.jpg|thumb|[[Mikelandželo]] [[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]] — renesanses mākslas piemērs]] Mūsdienu vēsturnieki piedāvā šādu laikmetu periodizāciju: * [[protorenesanse]] (''trečento,''1250—1400), * agrīnā renesanse (''kvatročento'', 1401—1500), * augstākā renesanse jeb “klasiskais stils”, jeb “zelta laikmets” (''činkvečento'', 1501—1525). Tiek piedāvāta arī šāda periodizācija: * agrā renesanse (1420—1500) ar centru Toskānā, * augstākā renesanse (1501—1530) ar centru Romā, * vēlīnā renesanse jeb manierisms (pēc 1530) ar centru Venēcijā. Pastāv vēl arī citi periodizācijas varianti. == Renesanses laikmeta raksturojums == Renesanses dzimtene ir [[Itālija]], kur tirgotāju un Baznīcas darbības dēļ bija uzkrātas lielas materiālās vērtības, intelektuālais potenciāls bija augstāks, nekā citur Eiropā, un kur sadrumstalotība daudzās mazās valstiņās un stipro kaimiņzemju ietekme bija pieņēmušas milzīgus apmērus. Tas veicina agrāk nepieredzētu garīgās dzīves uzplaukumu un radošo meklējumu daudzveidību. Jau viduslaikos itāļu intelektuāļu vidū ([[Dante Aligjēri|Dante]] u.c.) radās pastiprināta interese par [[Romas impērija|Romas]] kultūras mantojumu un lepnums par kādreizējo [[Roma]]s varenību, kas izpaudās literatūrā un mākslā. Paralēli cilvēka miesas un individualitātes kultam Itālijas pilsētās parādījās interese par Romas senatni, kas kļūst aktuāla visā Itālijā. Latīņu valodas pratēji, kādu netrūkst arī vidusšķiru vidū, cītīgi meklēja visās bibliotēkās vēl nezināmus antīkās literatūras pieminekļus. Ja tēlotājas mākslas — tēlniecība, arhitektūra, glezniecība — itin ātri pārstāja kopēt antīkās mākslas formas un, uz tām balstoties, jau radīja jaunas, reālā dzīvē sakņotas, tad antīkās literatūras cienītāji bieži vien pārgāja ekstrēmā. Šo senatnes fanātiķu jeb humānistu pietāte pret antīkajām tautām bija tik liela, ka viņi pat sāka nicināt savu valodu un par kritikas cienīgiem atzina tikai tos literatūras darbus, kas sarakstīti latīņu valodā (šādai nostājai jau vēlajos viduslaikos pamatus lika [[Petrarka]] un [[Džovanni Bokačo|Bokačo]]). ("Humānists" — cilvēks, kurš nodarbojas ar "humanitārajām studijām" — t.i. gramatiku, retoriku, poēziju, antīko tekstu izpēti utt. Humānisma piekritēji ar laiku sāka ar šo jēdzienu apzīmēt vispār centienus gūt visaptverošas zināšanas par cilvēku un tā vietu pasaulē, gara un tikumisko spēju kopšanu.) Par pirmo renesanses centru kļuva [[Florence]] (par humānisma rašanās godu strīdējās Florence un [[Aviņona]]). Tieši te darbojās lielo renesanses laika mecenātu Mediči ģimene. Te darba iespējas atrada pirmie [[Itālijas renesanse|itāļu renesanses]] gleznotāji un tēlnieki, taču arhitektūras uzplaukums visā Itālijā vērojams jau 14. gadsimtā. Ziedu laiks bija 15. gadsimtā (t.s. ''kvatročento''), kad Florencē darbojās gleznotājs Mazačio, tēlnieks Donatello, arhitekts Brunellesko, kuri pētīja romiešu atstātos mākslas darbu paraugus, jūsmoka par to proporcijām un centās savos darbos iemiesot antīkās mākslas principus. 15. gadsimta vidū vērojams jauns impulss, kad no bojāejai lemtās Bizantijas uz Itāliju lielā skaitā sāka emigrēt zinātnieki, mākslinieki un literāti. Renesanses māksla savu kulmināciju sasniedza 15. un 16. gadsimta mijā, kad darbojās [[Leonardo da Vinči]], [[Mikelandželo|Mikelandželo Buanaroti]] un [[Rafaēls|Rafaēls Santi]]. No Itālijas nākamais impulss izrāva Eiropu no snaudas. Vācijā parādījās [[Lūkass Krānahs Vecākais|Kranahs]], [[Albrehts Dīrers|Dīrers]], abi [[Hanss Holbeins|Holbeini]], Memlings; Francijā Ronsars un Rablē; Anglijā [[Viljams Šekspīrs|Šekspīrs]] u.c. Tirgoņa amats, uz kuru visā pasaulē vienmēr ir raudzījušies ar nicinājumu, renesanses laikmetā tapa sabiedrībā daudz cienījamāks. Mainījās vērtību sistēma — izcelsmei un personības īpašībām tika piešķirta mazāka nozīme nekā kapitālam — dzima modernais cilvēks. Eiropas vēsturē renesanse ir iegājusi ne tikai kā tradīciju laušanas, mākslu un zinātņu uzplaukuma laikmets, bet arī kā morāles un [[ētika]]s pagrimuma, izvirtības, nepieredzēti asiņainu lokālu karu, nodevību un slepkavību laikmets. == Renesanses sākums == [[Attēls:Florence1493.png|thumb|400px|Florence — mūsdienu Eiropas "māte" 15. gadsimta beigās]] Nav iespējams novilkt precīzu laika robežu, kad notika pāreja no [[viduslaiki|viduslaiku]] uz renesanses kultūru, jo izpratne par pasaules vērtību sistēmu un tās likumsakarībām veidojas gadu desmitu, gadsimtu gaitā, tādēļ tā nespēj īsā laikā pārorientēties uz pavisam pretēju dzīves izpratni. Zināms, ka sākotnēji (14. gadsimta sākumā) renesanses idejas attīstījās Itālijā ([[Itālijas renesanse]]), kur attīstījušās stipras, bagātas pilsētas ([[Florence]], [[Sjēna]], [[Piza]] u.c.) un kur tolaik Eiropā sāka atdzimt zinātne. Šajā ziņā īpaši izcēlās Florence. Šeit dzimuši un darbojušies [[Frančesko Petrarka]] (1304—1374), [[Džoto di Bondone]] (1267—1337), [[Tomaso Mazačo]] (1401—1428), [[Filipo Brunelleski]] (1379—1446), [[Lorenco Žiberti]] (1378—1455), [[Donatello]] (1386—1466), [[Nikolo Makjavelli]] (1469—1527) un virkne citu renesanses [[literatūra]]s, [[dzeja]]s, [[glezniecība]]s, [[tēlotāja māksla]]s, [[mūzika]]s, [[filozofija]]s, [[arhitektūra]]s, kā arī dažādu [[zinātne]]s jomu atdzimšanas pionieri. Pateicoties lielā mērā tieši šai dižgaru plejādei, aizsākās pasaules vērtību sistēmas pārvērtēšana. Tādēļ Florenci nereti dēvē arī par mūsdienu Eiropas māti. [[Milāna|Milānā]], Florencē, [[Roma|Romā]] un citās Itālijas pilsētās dzīvoja un strādāja arī [[Leonardo da Vinči]], kurš atzīts par vienu no diženākajiem cilvēces ģēnijiem. Jauno ideju strāvojumi 15. gadsimta beigās izplatījās arī citās Eiropas zemēs. Taču tikai vēlāk šo pārmaiņu laiku nosauca par "renesansi" (no [[franču valoda|franču]] vārda ''renaissance'' — atdzimšana). Sākotnējie Renesanses aizmetņi bija saistīti pārsvarā ar klasisko autoru, it īpaši [[Cicerons|Cicerona]] un [[Homērs|Homēra]], darbu izpēti un apcerēšanu. Agrīnajos viduslaikos tie bija gandrīz pavisam aizmirsti. Līdz ar to uzmanības centrā bija nonākusi arī [[sengrieķu valoda]], bet padziļināta tās studēšana drīz vien noveda arī pie grieķu un [[ebreji|senebreju]] pirmatnējiem reliģiskajiem rakstiem. Padziļināta to izpēte savukārt veicināja kritiskas attieksmes veidošanos par tā laika baznīcas pastāvošajām ideoloģiskajām dogmām un pie arvien aktīvākiem mēģinājumiem līdzsvarot reliģisko un racionālo pasaules uzskatus. Kā viens no spilgtākajiem Renesanses domātājiem šajā jomā minams holandietis [[Roterdamas Erasms]] (1466—1536) — izcils [[humānisms|humānists]] un aktīvs tā laika baznīcas kritiķis, neskatoties uz to, ka viņš pats bija [[teoloģija|teologs]]. Savukārt itāļu filozofs [[Džovani Piko]], arī Piko della Mirandola (1463—1494), pateicoties viņa sarakstītajam traktātam ''Par cilvēka cieņu'' (''Oration on the Dignity of Man''), kā arī ap 900 citiem rakstiem un tēzēm, tiek uzskatīts par Renesanses vēstnesi, bet minēto viņa traktātu nereti dēvē arī par Renesanses [[manifests|manifestu]]. == Renesanses izplatīšanās == [[Attēls:20060416-Michaelskirche Muenchen.jpg|thumb|200px|left|Svētā Erceņģeļa Miķeļa [[Jezuīti|jezuītu]] baznīca Minhenē (Vācija) Renesanses stilā]]Ne tikai Itālijā, arī citās Eiropas zemēs atdzima gan interese par klasisko kultūru, zinātnes sasniegumiem un atziņām par cilvēka sūtību un pasaules būtību, gan arī dziņa pārveidot sevi un savu apkārtni, padarīt to skaistāku un [[racionālisms|racionālāku]]. Tā, [[Francija|Francijā]], daudzi itāļu dzīvesveida elementi, [[mode]] un sadzīves normas sasniedza augstāko izsmalcinātību. Jaunu tradīciju iedīgļi no Itālijas, kā, piemēram [[balets]], nonākuši Francijā, šeit uzplauka un attīstījās, kļūstot nākamo gadsimtu laikā par neatņemamu cilvēces kultūras sastāvdaļu. Arī daudzās Vācijas pilsētās ik uz soļa sastopamas jau agrīnās Renesanses pazīmes. Tās vērojamas arī [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Ungārija|Ungārijā]] un citās [[Centrāleiropa]]s zemēs, kā arī [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Sākot ar 12. gadsimtu kultūras dzīvē, mākslā un arhitektūrā uzplauka arvien jauni stili un formas, palielinājās to daudzveidība. Ja sākumā tie lielā mērā bija klasiskās un pat [[pagānisms|pagānu]] kultūras elementu atdarinājumi, tad ap 16. gadsimtu Eiropas kultūra jau bija pilnīgi jauns, unikāls fenomens. Tā bija kļuvusi patstāvīga un neatkarīga ne tikai no klasiskās kultūras ietekmes, saglabājot tai pašā laikā organisku saiti ar to, bet arī no reliģiskās tematikas un baznīcas vajadzību apkalpojošās lomas. Tā, tika sacerētas mīlestības romances, parādījās arī cita dažādu žanru laicīga rakstura sacerējumi dažādās Eiropas valodās, arhitektūrā pilnveidotā [[gotiska|gotiskajā stilā]] tika būvētas amatnieku un tirgotāju ģilžu ēkas, it īpaši Ziemeļeiropā. Kultūras uzplaukumu veicināja arī tehniska rakstura [[jauninājums|jaunievedumi]]. Piemēram, [[drukas spiede]]s izgudrošana radīja īstu apvērsumu gan literatūrā, gan zināšanu apguvē un to var salīdzināt ar pašas [[rakstība]]s izgudrošanu. Rakstītos sacerējumus kopš šī brīža varēja izplatīt praktiski neierobežotā skaitā, veicinot strauju zināšanu izplatīšanos plašā Eiropas sabiedrībā. Līdz ar to kultūra šajā vēstures posmā jau bija lielā mērā pāraugusi Renesansi, tās šaurākajā, klasiskās kultūras atdzimšanas izpratnē un uzsākusi patstāvīgu attīstības ceļu, vienlaicīgi kļūstot arī par jaunas sabiedrības veidošanās vienu no izšķirošajiem faktoriem. Acīmredzamas un paliekošas pēdas Renesanse atstājusi arī [[Krievija|Krievijā]]. Taču tās vērojamas galvenokārt tikai tās kādreizējā galvaspilsētā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Pārējā šīs impērijas daļā Renesanses vēsmas maz ietekmēja valdošo ortodoksālo ([[pareizticība|pareizticīgo]]) ideoloģiju, domāšanu un dzīvesveidu. Praktiski nekādu ietekmi Renesanse neatstāja arī uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Pastāv pat viedoklis, ka Renesanse netieši veicinājusi vēl dziļākas plaisas veidošanos starp latīnisko Eiropu un pārējo tā laika pasauli. == Renesanses nozīme == Mūsdienās renesansi nereti mēdz interpretēt kā sākotnējo posmu ilgākā vēsturisku pārmaiņu procesā, kas ietver arī [[Reformācija|Reformāciju]], [[Zinātniskā revolūcija|Zinātnisko revolūciju]] un [[Apgaismības laikmets|Apgaismību]]. Tas gan nenozīmē, ka šie posmi sekoja viens otram noteiktā kārtībā. Tie drīzāk caurvija viens otru, daudzi uz vienu vai otru no šiem posmiem attiecināmie notikumi risinājās vienlaicīgi, vai pat bija to vai citu notikumu dažādi aspekti. Piemēram, lai būtu iespējama [[Senie laiki|Seno laiku]] klasiskās kultūras atdzimšana, nemaz nerunājot par jaunām vēsmām, idejām un ideāliem, vispirms nācās pārvarēt viduslaiku [[Kristīgā baznīca|baznīcas]] [[totalitārisms|totalitārismu]], tās uzspiesto [[ideoloģija|ideoloģisko]] kontroli pār visām [[sabiedrība]]s dzīves jomām. Citiem vārdiem, Reformācijas tendencēm, bija jāsasniedz zināms briedums, jāpanāk atzīšana pietiekami plašā, ietekmīgā Eiropas sabiedrības daļā, kā rezultātā kļuva iespējama un neizbēgama baznīcas reforma. Tās ietekmes sfēra būtiski sašaurinājās un reliģiskie uzskati arvien vairāk kļuva par katra sabiedrības locekļa personīgo izvēli. Līdz ar to notika [[sabiedrības apziņa]]s atbrīvošanās no daudzām reliģijas uzspiestām dogmām, tai pat laikā pamatā saglabājot baznīcas pirms gadsimtiem iedibinātās ētikas vērtības. Atgūtā sabiedrības apziņas, tās domāšanas patstāvība, nereti tiek uzsvērta kā viens no galvenajiem Renesanses ieguvumiem un tās dziļākā būtība. Grandiozie Renesanses kultūras sasniegumi ir šīs patstāvības izpausme dažādās formās un veidos. Dziļas pārmaiņas skāra arī Eiropas baznīcas iekšējo organizāciju. Pārmaiņas šajā jomā izpaudās kā Reformācijas kustība un [[Protestantisms|Protestantisma]] attīstība, kas skāra galvenokārt Rietumeiropas centrālo un ziemeļu daļu. Tā sekas bija vēl lielāka baznīcas ietekmes mazināšanās ievērojamā Eiropas daļā. === Pārmaiņas sabiedrības apziņā === Daudzās dažādās izmaiņas Renesanses kultūrā un progress zināšanu jomā vidējo viduslaiku sabiedrībā radīja nojausmu, ka [[cilvēce]] attīstās un šai attīstībai ir virziens — progress. Tas bija pretstats reliģisko dogmu cilvēka dzīves interpretācijai, kā lidošanu bezgalīgā laikā, kur gadalaiki un gadi ierastas rutīnas veidā nomainīja viens otru. Dzīve piedāvāja arvien jaunas liecības, ka lietas notiek ne tikai tāpēc, ka ''Kāds'' kaut kur to tā ir noteicis un tam atliek tikai pasīvi piemēroties, bet lielā mērā arī pateicoties pašu cilvēku iniciatīvai, radošai domāšanai un darbībai. Šīs izmaiņas cilvēku apkārtējās pasaules uztverē bija izšķirošās mūsdienu sabiedrības veidošanā, kuras pamatā ir pārliecība, ka ja ne visus (pastāv taču arī daba ar saviem likumiem), tad daudzus dzīves apstākļus cilvēks nosaka pats ar savu rīcību. Renesanses jaunās vēsmas nebūt nenozīmēja tūlītēju baznīcas lomas mazināšanos sabiedrībā. Reliģija, ticība, vairums ikdienas dzīves tradīciju un paradumu saglabājās tādā pat veidā kā gadsimtus pirms, tā arī pēc Renesanses laikmeta, līdz pat mūsdienām. Līdztekus progresam tās nodrošināja sabiedrības stabilitāti, pēctecību un ilgtspēju. Tāpat kā virknē dabaszinātņu, to varētu apzīmēt kā dinamisko stabilitāti. === Pārmaiņas sabiedrības struktūrā === Renesanse iezīmēja arī būtiskas pārmaiņas tālākā Eiropas sabiedrības attīstībā. Uz cilvēka individualitāti orientētās humānisma idejas un baznīcas lomas mazināšanās radīja vēlāko politisko apziņu par nāciju, kā vienotu, zināmā veidā organizētu indivīdu kopumu, jeb [[nacionālisms|nacionālu]], [[suverenitāte|suverēnu]] valsti, kā pretstatu viduslaiku kristīgajai Eiropas kopienai. Šīs pārmaiņas nozīmēja jaunās mūsdienu sabiedrības veidošanās sākumu. Feodālās šķiru sabiedrības vietā, tā arvien vairāk sāka transformēties pēc funkcionālā principa. Tā, vēl [[feodālisms|feodālisma]] laikā sākotnējie [[bruņinieks|bruņinieki]], saņemot no sava [[suverēns|suverēna]] apsaimniekošanā zemi par militāru kalpošanu tiem, bija pakāpeniski kļuvuši par zemes īpašniekiem, feodāļiem. Taču laika gaitā militārā jomā arvien lielāka loma bija regulārajam [[karaspēks|karaspēkam]], bet [[bruņniecība]]s militārā nozīme līdz ar to sašaurinājās. Taču tā pilnībā saglabāja, pat palielināja savu ekonomisko un politisko lomu, izveidojot [[pērs|pēru]] sistēmu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] vai [[grands (tituls)|grandu]] statusu Spānijā. Piemēram, [[Anglija|Anglijā]] pēru sistēma nostabilizējās piecu galveno pēra [[tituls|titulu]] sastāvā — [[hercogs]], [[marķīzs]], [[grāfs]], [[vikonts]] un [[barons]]. Līdzīgas gradācijas formējās arī citās valstīs. === Pilsētas === Pakāpeniski pārstrukturējās arī [[pilsēta|pilsētu]] sabiedrība. Savu varu nostiprināja pilsētu [[aristokrātija]], lai gan dalīja to ar [[garīdzniecība]]s augstākajiem slāņiem, [[birģeris|birģeri]], jeb brīvie pilsētu iedzīvotāji, formējās [[buržuāzija]]. Pilsētu izaugsmi veicināja straujais iedzīvotāju skaita pieaugums Eiropā Renesanses laikā Tā, 16. gadsimta laikā pilsētu skaits ar 100 tūkstošiem un vairāk iedzīvotājiem pieauga no 5 līdz apmēram 14. Tam gan bija arī savas ēnas puses. Proti, palielinātais iedzīvotāju skaits radīja zemes deficītu laukos, līdz ar to arī relatīvu pārtikas trūkumu. Tā rezultātā Eiropā izraisījās [[cenu revolūcija]] — straujš cenu pieaugums daudzām patēriņa un citām precēm. Taču no otras puses, daudzas Eiropas pilsētas baudīja lēta [[darbaspēks|darbaspēka]] pārpilnību, kas veicināja pilsētu labiekārtošanu un ievērojamu Renesanses celtņu būvniecību. == Renesanse Latvijā == [[Attēls:Melngalvju nams2.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams.]] [[Ziemeļeiropa]]s valstīs renesanses stils nomainīja gotiku tikai 16. gadsimtā, kas sakrita ar [[Reformācija]]s laika lielajiem kariem. Latvijas teritorijā šajā laikā notika [[Livonijas karš]]. Tā kā viduslaiku mūri vairs nederēja aizsardzībai pret [[artilērija]]s uzbrukumiem, šajā laikā tika pārveidoti [[Rīgas nocietinājumi]], senākos gotiskos mūrus apjošot ar ūdens grāvjiem apņemtiem zemes vaļņiem, kuros to taisnie posmi ([[kurtīne]]s) mijkārtoti ar izvirzītiem [[bastioni]]em. Pēc kara izveidojās [[Rīgas brīvpilsēta]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] un [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], kurā liela ietekme bija [[jezuīti]]em. Renesanses stilā ir uzceltas tikai dažas Latvijas celtnes, bet līdz mūsdienām ir saglabājušās arī vēlīnās renesanses stilam raksturīgas dažādu ēku fasāžu detaļas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/media/uploads/dokumenti/petijumi/arhitekturas_stili_latvija.pdf |title=Jānis Krastiņš. Arhitektūras stili Latvijā |access-date={{dat|2017|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190922141102/https://mantojums.lv/media/uploads/dokumenti/petijumi/arhitekturas_stili_latvija.pdf }}</ref> * [[Rīgas Melngalvju nams]] pārbūvēts ziemeļu renesanses stilā pēc 1580. gada. Galvenās fasādes gotisko pakāpjveida zelmini dažādi holandiešu meistari apaudzēja ar volūtām, figurāliem veidojumiem un metālā kaltiem rotājumiem. * [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca]]s piebūve ēkas dienvidaustrumu galam (1587—1591), domājams, pēc būvmeistara Gerta Frēzes projekta. Fasādes ailas pārsegtas ne vairs ar gotiskajām smailloka, bet gan ar velīnā renesanses stila apalļoka arkām. Ailstarpās paceļas toskāniski pilastri. * [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]s tornis (1592—1615), * [[Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Jelgavas Svētās Annas baznīcas]] sānu fasādes (1628—1641), * senākā [[Trīs brāļi]] ēka Pils ielā 19 Rīgā (1646), zelminis, restaurēts 1955.—1957. gadā. == Skatīt arī == * [[Renesanses literatūra]] * [[Karolingu renesanse]] * [[Nikolo Makjavelli]] == Literatūra == * Avotiņa. Konsultants kultūras vēsturē; Renesanse. — Zvaigzne ABC, Rīga, 1999. * Rubenis A. Renesanses un reformācijas laikmeta kultūra Eiropā. — Zvaigzne ABC, Rīga, 2000. * H. Gombrich. Mākslas vēsture. — Zvaigzne ABC, Rīga, 1997. * M. Lapiņa, D. Blūma, L. Zitāne. Jauno laiku kultūras vēsture vidusskolām. — Rīga, 1999. * T. Kačalova. Mazā mākslas enciklopēdija; Renesanse; Virzieni un stili. — Rīga, 1995. * Skaidrīte Cielava — Vispārīgā Mākslas vēsture. 3. daļa. Zvaigzne ABC == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080410205238/http://www.liis.lv/paslit/Literatura/22/22teksts.html Agrā Renesanse] {{Mākslas virzieni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Renesanse|*]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] e6pjm4ufepjs3go0h391fpt0a4pb9t4 0 4625 4498094 4344275 2026-07-24T06:36:22Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498094 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} [[Attēls:IE2500BP.png|thumb|350px|right|Galveno [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.]] '''Bronzas laikmets''' ir [[civilizācija]]s attīstības periods, kurā cilvēki iemācījās veidot [[varš|vara]] un [[alva]]s sakausējumu — [[bronza|bronzu]]. Bronzas laikmets ir viens no trim lielajiem [[aizvēsture]]s periodiem, kas lielākajā daļā pasaules sekoja tūlīt pēc [[neolīts|neolīta]]. No bronzas pamatā gatavoja [[darbarīks|darbarīkus]] un [[ierocis|ieročus]], lai gan ir atrasti arī rituālie priekšmeti. Pāreja no bronzas laikmeta uz tam sekojošo [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]] notika pakāpeniski, piemēram, Latvijā par šīs pārejas noslēgumu pieņem 1. gadu p.m.ē. Bronzas laikmetā akmens laikmeta [[auklas keramikas kultūra]]s izplatības areāla [[Baltijas valstis|Baltijas]] daļā pakāpeniski izveidojās atšķirīgas [[balti|baltu]] (dienvidos) un [[somugri|somugru]] (ziemeļos) arheoloģiskās kultūras, kas Latvijas teritorijā intensīvi mijiedarbojās. == Bronzas laikmeta tehnoloģija == Bronzas laikmeta galvenā pazīme ir [[metalurģija]]s (vara un bronzas apstrādes) apgūšana. Tas bija milzīgs apvērsums cilvēku zināšanās, darba un dzīves organizācijā. Metalurģija civilizācijas vēsturē uzskatāma arī par pirmo uz [[Zināšanas|zināšanām]] balstītu tehnoloģiju. Kopumā šī tehnoloģija bija daudzu [[jauninājums|jaunievedumu]] kopums, kas atšķīrās no iepriekšējiem atsevišķiem, daļējiem to vai citu darbarīku un sadzīvē izmantojamo priekšmetu uzlabojumiem. Vara un bronzas metalurģijas un liešanas tehnoloģijas apgūšana ļāva izgatavot daudz sarežģītākus, diferencētākus un efektīvākus darbarīkus un ieročus. Bronzas un vara tehnoloģijas attīstība tādēļ bija viens no galvenajiem [[Neolītiskā revolūcija|neolītisko revolūciju]] veicinošiem faktoriem. [[Kausēšana]]s un [[liešana]]s tehnoloģijas apgūšanu atviegloja tas, ka praksē jau pastāvēja [[Krāsns|krāsnis]] [[Māls|māla]] [[apdedzināšana]]i, kas arī uzskatāms par nozīmīgu jaunievedumu un kuras nedaudz pilnveidojot varēja piemērot metalurģijas prasībām. Bronza ne tikai aizstāja agrākos darbarīku, ieroču un [[Ceremonija|ceremoniālo]] priekšmetu izgatavošanas materiālus. No tās varēja izgatavot daudzas tādas lietas, kas nebija iespējams no akmens laikmeta materiāliem. [[Eiropa|Eiropā]] bronzas laikmets aizsākās ap 2000. gadu p.m.ē. un beidzās ap 700. gadu p.m.ē. [[Vidējie Austrumi|Vidējos Austrumos]] tas sākās daudz agrāk — ap 5000. gadu p.m.ē. Vara [[rūda]]s bija pieejamas dažādās Vidējo Austrumu un Eiropas vietās. Piemēram, rūdas iegulas pie [[Rudna Glava]] [[Serbija|Serbijā]] tika izmantotas jau kopš 4500. gada p.m.ē. [[Šahta]]s šeit sasniedza 20 m dziļumu. Turklāt vara rūdas slāņi mijās ar [[Malahīts|malahīta]] dzīslām. Lielas vara rūdas atradnes bija [[Kipra|Kiprā]], kuras nosaukums arī cēlies no grieķu vārda varš. Taču vara pielietošanai bija arī savi trūkumi. Attiecīgo rūdu iegulas dabā atrodamas daudz retāk, nekā akmens, kas ir pieejams gandrīz visur. Varu gan varēja viegli kalt pat nesakarsētu, bet arī tas īstenībā bija trūkums, jo darbarīku un ieroču virsmas tad bija pārāk mīkstas un to efektīva izmantošana tādēļ bija visai ierobežota. Tomēr drīz vien arī šī tehnoloģija tika pilnveidota, metalurģiskajā procesā varam piejaucot ap 10 procentu alvas un rezultātā iegūstot bronzu. Tādējādi tika būtiski atvieglota arī paša metāla liešana, jo bronzas sakausējums ir [[Plastika|plastiskāks]] (labāka [[viskozitāte]]). == Bronzas priekšmeti == [[Attēls:Gold Mask (黄金面罩).jpg|thumbnail|right|Apzeltīta bronzas maska no Ķīnas [[Saņsjindui kultūra]]s (ap 1100. gadu p.m.ē.)]] [[Attēls:Yetholm type shield, South Cadbury 01.JPG|thumb|200px|Bronzas laikmetā izgatavots bronzas vairogs. Atrasts Lielbritānijā]] Galvenais uzlabotās tehnoloģijas ieguvums bija tas, ka no bronzas izgatavotie priekšmeti bija daudz cietāki un izturīgāki, nekā no vara. Tai pat laikā bronzas priekšmetu galvenās priekšrocība slēpās ne tik daudz cietībā un izturībā — mūsdienu eksperimenti parādījuši, ka šinī ziņā no bronzas izgatavotas virsmas īpašības sevišķi neatšķiras no krama virsmām. Izšķirošā bronzas tehnoloģijas priekšrocība bija iespēja izgatavot [[Diference|diferencētus]], [[Specializācija|specializētus]] un samērā precīzas [[konfigurācija]]s priekšmetus. Kļuva iespējams izstrādāt asas un smailas priekšmetu formas, kas ir izšķirošs apstāklis darbarīku un ieroču izgatavošanā. Turklāt nodeldētos [[Asmens|asmeņus]] varēja viegli uzasināt un tie atkal kalpoja tāpat kā jauni. Tādējādi bronzas tehnoloģija pavēra ceļu neskaitāmiem jaunievedumiem visdažādākajās dzīves jomās un tiem masveidā uzkrājoties, vienam otru papildinot, nodrošināja nepieredzēti strauju cilvēces attīstību un paplašināšanās iespēju. == Bronzas tehnoloģiskā apvērsuma sekas == === Sociālās sekas === Bronzas tehnoloģiskā apvērsuma efekts bija tik nozīmīgs, ka tas izraisīja [[Kvalitāte|kvalitatīvas]] un dziļas izmaiņas sabiedrības dzīves pamatos. Cilvēka darbs kļuva tik ražīgs, ka Eiropā strauji sāka pieaugt iedzīvotāju skaits, aktivizējās [[iedzīvotāju migrācija|migrācija]], sākās arī [[sabiedrības noslāņošanās]]. Par to liecina daudzas senās [[Kaps|kapu]] vietas. Ja kapu vietās, kur apglabāti nabadzīgāki iedzīvotāji, veicot [[Arheoloģija|arheoloģiskos]] izrakumus, atrodami pārsvarā māla vai akmens (krama) priekšmeti, tad bagātnieku kapu vietās netrūkst bronzas, [[Sudrabs|sudraba]] un [[Zelts|zelta]] izstrādājumu. === Ekonomiskās sekas === [[Attēls:Bronze age weapons Romania.jpg|thumb|200px|Rumānijā atrasti bronzas laikmeta ieroči]] Vara un vēl jo vairāk alvas rūdu iegulu vietas gan Āzijā, gan Eiropā ir samērā retas. Tādēļ bronzas tehnoloģija veicināja plašu [[tirdzniecība]]s attīstību ar bronzas izstrādājumiem. Bronzas rūdu atradnes, bronzas metalurģijas un [[amatniecība]]s centri, tirdzniecības vietas un ceļi kļuva par stratēģiski svarīgiem objektiem, kas veicināja cīņu par kontroli pār tiem. Tas, kura rīcībā bija šādi objekti, ieguva milzīgu saimniecisko potenciālu, [[Militārisms|militāro]] spēku un [[Politika|politisko]] ietekmi. Tomēr, pateicoties plašai tirdzniecībai, bronza kļuva pieejama arī tām sabiedrībām, kuru rīcībā nebija vara un alvas rūdas, piemēram, [[Skandināvija|Skandināvijā]]. Skandināvijā bronza un tās izstrādājumi tika [[Imports|importēti]] lielā skaitā, iespējams, apmaiņā pret [[Dzintars|dzintaru]], kas bija plaši iecienīts visur Eiropā un Āzijā. Pateicoties [[starpniecība]]i un tirdzniecībai ar bronzas un citiem izstrādājumiem uzplauka [[Baktrija]] — sena [[Irāņi|irāņu]] izcelsmes cilšu apdzīvota valsts starp [[Hindukušs|Hindukuša]] kalniem un [[Amudarja]]s upi. Tās teritorija daļēji aptvēra triju mūsdienu valstu — [[Afganistāna]]s, [[Uzbekistāna]]s un [[Tadžikistāna]]s zemes. Baktrija bija [[Mezopotāmija]]s, [[Ēģipte]]s, [[Inda]]s ielejas un [[Ķīna]]s seno civilizāciju laikabiedrs. Neskatoties uz ne visai labvēlīgo Baktrijas atrašanās vietu — [[Tuksnesis|tuksnešu]] un [[Stepe|stepju]] reģionā — caur šo reģionu gāja svarīgs tirdzniecības maršruts, kas savienoja Eiropu un Āziju un ielika pamatu vēlākajam slavenajam [[Zīda ceļš|Zīda ceļam]]. Arī citās bronzas laikmeta pilsētās attīstījās amatniecība un amatnieku darbs kļuva arvien profesionālāks, izgatavojamie priekšmeti kvalitatīvāki, [[Estētika|estētiskāki]] un to pielietošana efektīvāka. Tai pat laikā bronzas tehnoloģijas pielietošanai bija arī negatīvi rezultāti. Daudzos antīko civilizāciju apdzīvotos reģionos palielinājās zemes ekspluatācija. Pieauga augsnes [[erozija]]. Piemēram, [[Kipra|Kiprā]], [[Mežs|mežu]] izciršanas un intensīvas zemes apstrādes rezultātā plānā, jutīgā [[augsne]] uz [[Paugurs|pauguru]] nogāzēm tika gandrīz pilnībā iznīcināta vēl agrīnajā bronzas laikmetā. [[Ūdens]], kas lietus laikā plūda no atkailinātajām nogāzēm, nesa līdzi [[Sediments|sedimentu]] (kalnu iežu nogulas), kas piesārņoja kādreiz bagāto ieleju augsni. Rezultātā lauksaimniecības [[produktivitāte]] šeit strauji kritās. Tādējādi izrādījās, ka bronzas tehnoloģija (kā daudzas citas senas un mūsdienu tehnoloģijas), ir kā abpusēji griezīgs [[zobens]] — tās sniegtās iespējas, nekontrolēti izmantotas, var pārvērsties neatgriežamos zaudējumos. Bronzas laikmeta tehnoloģija būtiski izmainīja arī militāro [[Stratēģija|stratēģiju]] un [[Taktika|taktiku]]. Parādījās pilnīgi jauni ieroču veidi, piemēram, zobens, kas bija viens no efektīvākajiem kaujas ieročiem daudzu gadsimtu laikā. Rezultātā kari kļuva daudz asiņaināki, bojāgājušo skaits krasi pieauga. == Bronzas laikmets Latvijā (1500.—1. gads p.m.ē.) == [[Attēls:Balto-Slavic lng.png|thumb|330px|Ar violetu krāsu iezīmēts ģeogrāfiskais areāls, kura robežās atrastās agrīnā bronzas laikmeta (ap 1500—1000 gadu p.m.ē.) arheoloģiskās kultūras tiek saistītas ar [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|hipotētisko Baltu-slāvu pirmvalodā]] runājošo cilšu izplatību. Sosņicas kultūra [[Daugava]]s un [[Dņepra]]s augštecē tiek saistīta ar baltu ([[letgaļi|letgaļu]], [[lietuvji|lietuvju]], [[prūši|prūšu]] u.c.) valodās runājošo izplatību šajā laikmetā. Sarkanie punkti apzīmē arhaiskos slāvu hidronīmus Pripetes upes baseinā.]] Agro metālu periodā — jau 2.—1. gadu tūkstotī p.m.ē. mijā etnisko procesu gaitā bija konsolidējušās kā baltu, tā somu etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Šo pieminekļu izplatība, tāpat baltiem raksturīgās švīkātās keramikas un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes zonu. Kurzemē tā ir Ventas-Abavas līnija, kas iet apmēram uz Lapmežciemu pie Rīgas līča. Vidzemē šī josla sākas pie jūras ap Pēterupes ieteku, tad gar Vidzemes augstienes dienvidu daļu iet virzienā uz Lubāna ezera dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu.<ref>Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. — 183. lpp.</ref> Aizvien lielāku nozīmi sāka iegūt jau kopš [[neolīts|vēlā akmens laikmeta]] iepazītā zemkopība un lopkopība. Taču samērā blīvi apdzīvotās ezeru piekrastes, kur dominēja mitras, purvainas augsnes, plašākai zemkopībai nebija piemērotas. Tiešas sekas tam bija radikālas apdzīvotības struktūras izmaiņas. Sākās jaunu, lopkopībai un zemkopībai piemērotāku teritoriju apgūšana uz morēnām un upju senlejās. Šīs, agrā bronzas laikmeta apmetnes, tikpat kā nav zināmas. Iespējams, ka lauksaimniecības ekstensīvā rakstura dēļ bija nepieciešamība ik pēc pāris gadiem veidot jaunu tīrumu citā vietā. Vēlajā bronzas laikmetā, uzlabojoties agrotehniskajiem paņēmieniem zemes auglības saglabāšanā, lauku apmetnes ieguva stabilāku raksturu un tika apdzīvotas ilgstoši. Vēlā bronzas laikmeta sākumā parādījās jauns dzīvesvietu tips — nocietinātās apmetnes jeb pilskalni. Nocietinājumu izbūves darbu apjoms bija atkarīgs no konkrētās kopienas iespējām mobilizēt nepieciešamos cilvēku un materiālos resursus. Bronzas laikmeta 2. pusē un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā varēja būt apdzīvoti ap 100 pilskalni. Pilskalnu izbūve norāda arī uz militāru konfliktu iespējamību. Plašākie izrakumi notikuši pie Daugavas, kur pētīti 16 pilskalni, no kuriem trīs — Doles [[Ķivutkalns]], Ikšķiles [[Vīnakalns]] un Kokneses Mūkukalns — tika izpētīti pilnībā, arī — [[Brikuļu pilskalns]] pie [[Lubāns|Lubāna ezera]]. Pilskalnos iegūtie materiāli liecina, ka vēlajā bronzas laikmetā saimniecībai bija komplekss raksturs, kur galvenā nozīme bija lopkopībai un zemkopībai. Nozīmīgu vietu ieņēma zirgi, kurus izmantoja gan par darba dzīvniekiem, gan lietoja pārtikā. Akmens laikmetā dominējošās medības un zveja bija kļuvušas par palīgnozarēm. Maiņas sakarus bronzas laikmetā uzskatāmi atspoguļo bronzas priekšmetu izplatība. Nozīmīgi bija sakari ar Baltijas jūras DA piekrastes apgabaliem. Eksistēja tieši sakari ar [[Skandināvija|Skandināviju]] pāri Baltijas jūrai. Par to liecina gan Skandināvijai (jo sevišķi [[Gotlande]]i) raksturīgie akmens laivveida krāvumu apbedījumi, jeb t.s. [[velna laivas]] Ziemeļkurzemē, gan arī Staldzenes depozīts ar tipiski skandināviskām rotām. Nozīmīgs satiksmes ceļš bija [[Daugava]], pa kuru notika satiksme gan ar centrālās Zviedrijas reģionu, gan ar [[Volga]]s — [[Kama (upe)|Kamas]] metalurģisko centru austrumos. Par galvenajām saimniecības nozarēm kļuva lopkopība un zemkopība un līdz ar to mainījās arī dzīvesveids, mainījās arī sociālās attiecības, reliģiskie un mitoloģiskie priekšstati. Par to liecina dzīvesvietu hierarhijas izveidošanās, kad līdzās parastajām lauku apmetnēm parādījās pilskalni kā varas un sociālā statusa centri. Daudzos no tiem konstatētā bronzas apstrāde, personas prestižu apliecinošo bronzas ieroču un rotu izgatavošana un tālo maiņas sakaru uzturēšana norāda uz šo pilskalnu apdzīvotāju augstāku sociālo stāvokli. Bronzas priekšmetu kopumu gandrīz pilnībā veido ieroči, rotas un t. s. tualetes piederumi, kas norāda uz tādām sociālās prakses pusēm, kas saistītas ar karošanu un indivīda reprezentāciju. Salīdzinot ar agrākajām mednieku-zvejnieku kopienām, Bronzas laikmeta sabiedrībā sociālā sarežģītība bija pieaugusi. Izvērstāka sociālā hierarhija bija raksturīga Rietumlatvijai, Daugavas piekrastei. Mazāka tā bija ziemeļaustrumu Vidzemē (atskaitot Lubāna baseinu), Latgalē un Augšzemē, iespējams, arī Lielupes baseinā Zemgalē.<ref>https://enciklopedija.lv/skirklis/4626-Bronzas-laikmets-Latvijas-teritorij%C4%81</ref> == Skatīt arī == * [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Trīs laikmetu sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bronzas laikmets| ]] [[Kategorija:Vēstures periodi]] [[Kategorija:Arheoloģija]] pqxwfnnpeicyffmt9j0ksn79zkspf3g 0 4628 4498095 4408330 2026-07-24T06:42:12Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498095 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fragment_Bau_Louvre_AO4572.jpg|Šumeru dievietes akmens tēls|thumb|200px]] [[Attēls:Cities of Sumer (en).svg|thumb|200px|Šumeras pilsētu lokalizācija.]] '''Šumera''' ({{val|akk|𒋗𒈨𒊒}} (''šumeru'')) ir senākā zināmā [[civilizācija]] cilvēces [[vēsture|vēsturē]], kas pastāvēja [[Senā Divupe]]s dienvidu daļā no aptuveni 4100. līdz 1750. gadam [[pirms mūsu ēras]] (p.m.ē.).<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce||url=https://www.worldhistory.org/Sumerians/|title=Sumerians|first=Joshua J.|last=Mark|work=worldhistory.org|publisher=[[World History Encyclopedia]]|date=9 October 2019|accessdate=3 October 2021}}</ref> Ilgu laiku Šumeras teritorija nebija vienota [[valsts]], tā sastāvēja no vairākām neatkarīgām [[pilsētvalsts|pilsētvalstīm]], kuras vienoja [[tirdzniecība]], kā arī kopīga [[valoda]] un [[kultūra]]. Pasaules vēsturē šumeru civilizācija iegājusi ar to, ka tā ieviesa vēl vienu no visu laiku civilizāciju lielākajiem [[jauninājums|jaunievedumiem]] — [[Rakstība|rakstību]] ([[ķīļu raksts]]), kura ļāva fiksēt un uzkrāt informāciju, zināšanas, kā arī pavēra ceļu uz [[Izglītība|izglītību]]. Uzskata arī, ka šumeri ir izgudrojuši [[Ritenis|riteni]]. == Izcelsme == Ap 5. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras Divupes dienvidu daļā apmetās [[ubaīdi|ubaīdu]] cilts. Sākotnējās apmetnes pakāpeniski izvērsās par svarīgākajām šumeru pilsētām — [[Eridu]], Isinu, Kišu, Kulabu u.c. Ubaīdu zemēs apmēram ap 3500. gadu pirms mūsu ēras sāka apmesties [[semītu valodas|semītu valodās]] runājoši klejotāji no [[Arābijas pussala]]s tuksnešiem. Ienācēji apmetās tuvu ubaīdu apmetnēm un pilsētām vai arī kļuva par pastāvīgiem šo pilsētu iedzīvotājiem. Ap 3250. gadu pirms mūsu ēras reģionā ienāca cita cilts, iespējams no Mezopotāmijas ziemeļaustrumiem. Ienācēji, kuri kļuva pazīstami kā šumeri, runāja [[aglutinējoša valoda|aglutinatīvā valodā]], kas nebija līdzīga nevienai citai tuvāko apkārtējo reģionu valodai. Atnākot šumeriem, Senā Divupe drīz kļuva par bagātu, pārtikušu zemi, bet šumeru valoda tika pieņemta par galveno šīs zemes valodu. == Šumeru jaunievedumi == [[Attēls:Eight-spoked wheel.svg|thumb|200px|Astoņspieķu ritenis.]] [[Attēls:Metal production in Ancient Middle East.svg|thumb|200px|Metālu ieguves vietas Senās Divupes laikā.]] Šumeri izveidoja plašu tirdzniecības tīklu, kas ietvēra [[Levante|Levanti]], [[Sīrija|Sīriju]], [[Irāna|Irānu]], [[Bahreina|Bahreinu]] un pat [[Inda]]s upes ieleju. Jādomā, ka tieši rakstība un matemātika, līdz ar riteņa izgudrošanu, bija izšķirošie faktori, kas ļāva tirdzniecībai izvērsties par mērķtiecīgu, organizētu darbību. Svarīgais nav tas, kam pieder „autortiesības” uz visiem šiem izgudrojumiem un jaunievedumiem, bet gan tas, ka to sakritība vienā laikā un vietā veicināja tik milzīgu lēcienu progresā, kādu cilvēces attīstībā nemaz nav bijis tik daudz. === Rakstība === Primitīvā formā rakstība [[Urūka|Urūkā]] un citās šī reģiona pilsētās pastāvējusi jau pirms šumeru ierašanās. Tirdzniecībai rakstība bija nepieciešama, jo pieaugot [[Transakcija|transakciju]] skaitam palielinājās kļūdu un krāpšanas iespējamība. To varēja novērst tikai ieviešot preču kustības uzskaiti. Lai gan ir saglabājušies arī atsevišķi literatūras darbi, pirmie šumeru rakstības piemēri — aprakstītas un pēc tam krāsnī apdedzinātas māla tāfelītes — liecina, ka šo vienu no diženākajiem civilizācijas sasniegumiem tomēr izsauca drīzāk saimnieciska nepieciešamība, nekā vēlēšanās aizpildīt brīvo laiku vai pārsteigt laikabiedrus ar [[dzeja]]s vai [[proza]]s sacerējumu. Katrā ziņā minētās māla tāfelītes izrādījās nekas cits, kā preču saraksti, [[pavadzīme]]s un cita līdzīga rakstura komerciāla „dokumentācija”. === Skaitīšanas sistēma === Tas pats sakāms par pirmajiem zināmajiem [[matemātika]]s lietošanas piemēriem. Šumeri izgudroja pirmo, lai arī vēl primitīvo, skaitīšanas sistēmu. Saprotams, ka bez tās viņi nevarēja iztikt, tiklīdz aizsākās pirmie vairāk vai mazāk regulārie tirdzniecības darījumi. Līdz ar to sākotnēji tā bija saimnieciska nepieciešamība, kas veicināja rakstības un matemātikas izveidošanos. Savukārt, šīs zināšanu jomas deva spēcīgu impulsu tirdzniecības un citu [[ekonomika]]s nozaru straujai attīstībai. === Celtniecība === Vispārēja uzplaukuma apstākļos pieauga arī iedzīvotāju skaits, attīstījās Šumeras pilsētas. Tā bija vēl viena saimnieciska nepieciešamība, kas daudzās jomās radīja jaunievedumus, tai skaitā celtniecībā. Piemēram, akmeni kā dabīgu celtniecības materiālu Šumerā izmantot nevarēja, jo tā vienkārši nebija. Maz bija arī kokmateriālu. Tādēļ sākotnēji kā pirmais celtniecības materiāls tika izmantoti saulē izkaltēti dubļu ķieģeļi. Taču vēlāk tika apgūta ķieģeļu apdedzināšanas tehnika un Šumeras patstāvības beigu posmā ķieģeļu izgatavošanas [[tehnoloģija]] jau bija sasniegusi pietiekami augstu pakāpi, lai šumeri spētu būvēt arī samērā monumentālas būves — [[Templis|tempļus]] un pat pilsētu aizsardzības mūrus. === Stikls un bronza === Tomēr, ne vienmēr vietējā izejmateriāla trūkums kļuva par šķērsli tās vai citas saimniecības nozares attīstībai. Palīgā nāca arī atjautība un uzņēmība, [[jauninājums|jaunievedumi]]. Tā, vēl par vienu šumeru izgudrojumu tiek uzskatīts [[stikls]], kuru viņi izgatavoja no [[obsidiāns|obsidiāna]], lai gan arī šī izejviela pašā Šumerā nebija pieejama — to ieveda pārsvarā no [[Anatolija]]s pussalas. Tas pats sakāms arī par [[bronza]]s izstrādājumu izgatavošanu, kuru šumeri aizsāka vēl trešās tūkstošgades sākumā pirms mūsu ēras, lai gan arī šinī gadījumā attiecīgie izejmateriāli uz vietas nebija atrodami. == Akadas periods == {{pamatraksts|Akadas valsts}} [[Attēls:Sargon of Akkad.jpg|thumb|200px|Šumeras-Akadas valdnieks Sargons vai viņa pēcnācējs Naramsins.]] [[Attēls:Empire akkad.svg|thumb|200px|Šumeras-Akadas lielvalsts Naramsina valdīšanas laikā (2254.-2218. p.m.ē.).]] Neskatoties uz šo inovāciju vilni, Šumera tomēr nespēja ilgi pastāvēt. Starp Šumeras pilsētām un to vietējiem valdniekiem sākās nemitīgas cīņas par varu, kas aizkavēja vienotas valsts izveidošanos. Tieši otrādi — šumeru zemes pakāpeniski novājinājās, kamēr tās iedzīvotāji vairs nebija spējīgi aizstāvēt to pret ārējiem ienaidniekiem. Tā Šumerā ap 2330. gadu pirms mūsu ēras iebruka kāda liela semītu valodā runājoša cilts. Sastopoties ar augsti attīstītu saimniecību, prasmīgu un strādāt spējīgu, tai pat laikā ne pārāk agresīvu tautu, šī cilts nebija ieinteresēta to iznīcināt. Ienācēji apmetās Šumerā un drīz vien saplūda ar tās pamatiedzīvotājiem. Rezultātā izveidojās savdabīgs etnisks hibrīds, ko dēvē par Šumeras-Akadas valsti. 2400.-2350. gadā p.m.ē. Akadas valdnieks [[Sargons]] pakāpeniski pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot lielvalsti, kurā viņš valdīja apmēram 55 gadus. Sargons bija ne vien talantīgs karavadonis, bet arī labs diplomāts un spīdošs organizators. Pakļaujot šumerus viņš vairāk lietojis diplomātiju nekā brutālu spēku. Piemēram, viņš nekad nevērsās pret šumeru reliģiju, tieši otrādi, šumeru dievībām tika būvēti tempļi un uzturēti tradicionālie kulti. Tādēļ šumeru pakļaušanu Sargonam nebūtu korekti uzskatīt par šumeru civilizācijas bojāeju, drīzāk par jaunu tās attīstības posmu. Sargons izdarīja to, ko nebija spējuši paši šumeri, neskatoties uz daudzajiem viņu talantiem un spējām — viņš izveidoja vienotu valsti. Viens no šīs valsts atribūtiem, kas ir aktuāls arī daudzās mūsdienu valstīs, bija garīgās un laicīgās varas nošķirtība, to funkciju distancēšanās. Cita, ne mazāk svarīga respektablas valsts iezīme ir militārs spēks. Šajā jomā Sargons uzskatāms par vienu no ģeniālākajiem inovatoriem. Viņš izveidoja profesionālu armiju, kuras kodols bija [[falanga (militārais formējums)|falangas]] — organizētas un apmācītas militāras vienības, bruņotas ar standarta ieročiem. Vairākās rindās nostādīta falanga, kas lēni, bet neatvairāmi, ar priekšā nolaistu [[Pīķis|pīķu]] mežu un aizsegušies ar [[Vairogs|vairogiem]] virzījās virsū pretiniekam, vēl daudzu nākamo gadsimtu laikā bija praktiski neatvairāmas. Ne mazāk efektīvas par falangām bija ar [[Loks (ierocis)|lokiem]] un [[Bulta|bultām]] bruņotas strēlnieku vienības — arī, kā domā, Sargona jaunievedums. Ja falangas galvenās priekšrocības izpaudās uzbrukumā, tad loku strēlnieki bija neaizstājami aizsardzībā. Tādējādi Sargonam izdevās veiksmīgi atrisināt vienu no galvenajām daudzu arī vēlāku valstu militārajām problēmām — uzbrukuma un aizsardzības potenciāla līdzsvarošanu. Pamatvilcienos šādi organizēts [[karaspēks]], kaujas [[taktika]] un [[stratēģija]] saglabājās daudzus gadsimtus. Arī vēlākie grieķu [[hoplīts|hoplīti]] un romiešu [[Romas leģions|leģioni]] bija Sargona militāro inovāciju uzlaboti un pilnveidoti varianti. Šīs Sargona inovācijas deva bagātīgus augļus. Tā, kad viņš bija nostiprinājies Šumerā, pārveidojot to par labi organizētu valsti ar spēcīgu armiju, viņš sāka paplašināt savas teritorijas Irānas un Sīrijas virzienos. Iekarotajās zemēs Sargons nozīmēja savus pārvaldniekus. Sargona ekspansijas virzieni nebija izvēlēti nejauši. Viņš virzīja savu karaspēku uz vietām, kuras bija bagātas ar metāliem, celtniecībā derīgiem akmeņiem, koksni un citiem saimnieciskai attīstībai nepieciešamajiem resursiem. Sargons veicina impērijas ekonomikas attīstību, balstoties arī uz tālredzīgi izveidotu administratīvo aparātu, kura pamatā bija viņa nozīmēti teritoriju un pilsētu pārvaldnieki un, kuri bija tieši atbildīgi par valsts apgādi ar nepieciešamajiem resursiem. Pārvaldnieki drīkstēja daļu no resursiem, kā arī nodokļiem, ko viņi sagādā valsts vajadzībām, paturēt sev. Viņi kļuva arvien bagātāki, taču labi zināja, ka par visu viņiem jāpateicas savam valdniekam, tādēļ bagātāka kļuva arī valsts. Pats Sargons kļuva par pirmo [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhu]] vēsturē. Viņš mira 2279. gadā p.m.ē., nododot savam dēlam Rimušam plaukstošu valsti. Pietiekami plašu valsts aparātu nevar izveidot, ja nepastāv vidējais slānis. Tāds Šumerā-Akadā arī bija izveidojies. Lielākā to daļa bija tirgotāji, kas, izplešoties impērijas teritorijai, arvien vairāk paplašināja savu preču apgrozījuma sfēru, apjomu un dažādību. Zemāk — sociālās piramīdas pakājē bija brīvie cilvēki, serfi un [[Vergs|vergi]]. Līdz ar to Šumeras Akadas sabiedrība bija daudzslāņaina, dziļi strukturēta, katra tās daļa ar zināmu, valstī noteiktu statusu. == Sabrukums == Šumerā-Akadā pēc Sargona nāves arvien biežākas kļuva iekšējās nesaskaņas un cīņa par varu. Tiesa, Sargona nāve un līdzvērtīga viņa sekotāja trūkums nebija vienīgais Šumeras-Akadas posta cēlonis. Mezopotāmijas ziemeļu daļā izcēlās katastrofāls sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām un tas ilga apmēram 300 gadu. Līdz galējam izmisumam nonākušo ziemeļu Mezopotāmijas lauksaimnieku un izbadējušos pilsētnieku pūļi lauzās uz dienvidiem laupot un dedzinot visu, kas gadījās ceļā. To izmantoja kaimiņu ciltis, kuru dzīves apstākļi jādomā arī bija jūtami pasliktinājušies. Tā, īsi pirms 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras beigām, Šumerā-Akadā no tuksneša rietumos iebruka klejojoša nomadu cilts — [[amorīti]]. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elama]]s valsts austrumos no [[Tigra]]s upes — to karapulki [[Senā Divupe|Divupes]] ielejā iebruka 2004. gadā p.m.ē. Neskatoties uz ilgstošām jukām, kariem un postu, Šumeras-Akadas civilizācijas sasniegumi neizzuda vēstures drupās — šī civilizācija transformējās kādā citā sabiedrībā — [[Babilonija|Babilonijā]]. == Sasniegumi == Iespējams, ka šumeru rakstība ir pati senākā pasaulē, kas tika lietota jau ceturtā gadu tūkstoša vidū p.m.ē.{{nepieciešama atsauce}}. Šumeri lietoja tā saucamo sešdesmitnieku skaitīšanas sistēmu, kuras pamatā bija skaitlis 60. Šīs skaitīšanas sistēmas ietekme ir saglabājusies līdz mūsdienām ([[sekunde|sekunžu]] skaits [[stunda|stundā]], [[leņķis|leņķa]] grādu skaits). Šumeriem galvenais preču pārvietošanas veids bija ūdens, bet pa sauszemi viņi vilka preci uz baļķiem, bet tas bija grūti un viņi izgudroja riteni lai preci pārvietot būtu vieglāk. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.vesture.eu/index.php/Šumera Šumera — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] {{Senie laiki-aizmetnis}} [[Kategorija:Šumera| ]] [[Kategorija:Divupe]] [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Civilizācijas]] [[Kategorija:Irākas vēsture]] r2va7231koxx74s90csw656tr03842b 0 4630 4498096 4381736 2026-07-24T06:44:27Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498096 wikitext text/x-wiki [[Attēls:All Gizah Pyramids.jpg|thumb|235px|Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti]] '''Senā Ēģipte''' (no {{val|el|Αἴγυπτος}}, {{val|la|Aegyptus}}), pašnosaukums '''Kemeta''' (no ''Ta-Kemet'' — "melnā zeme"), bija sena [[civilizācija]], kas pastāvēja [[Āfrika]]s ziemeļaustrumos pie [[Nīla]]s upes. Par civilizācijas sākumu tiek uzskatīts 3150. gads p.m.ē.,<ref>{{Tīmekļa atsauce | accessdate = {{dat|2008|03|25}} | title = Chronology | url = http://www.digitalegypt.ucl.ac.uk/chronology/index.html | publisher = Digital Egypt for Universities, University College London | language = angliski | archive-date = {{dat|2008|03|16||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080316015559/http://www.digitalegypt.ucl.ac.uk/chronology/index.html }}</ref> kad par valdnieku kļuva pirmais [[faraons]], un šī civilizācija pastāvēja nākamos trīs tūkstošus gadu.<ref>{{Grāmatas atsauce|author=Dodson, Aidan|author2=Hilton, Dyan|title=The Complete Royal Families of Ancient Egypt|url=https://archive.org/details/completeroyalfam0000dods_a3h8|publisher=Thames & Hudson |location=London, England|year=2004|isbn=0500051283}} lpp. 46</ref> Faraonu laikmets beidzās 31. gadā p.m.ē., kad [[Romas impērija]] iekaroja Ēģipti un tā kļuva par Romas provinci.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Clayton |first=Peter A. |title = Chronicle of the Pharaohs |url=https://archive.org/details/chronicleofphara00clay |publisher= Thames and Hudson |location=London, England| year= 1994 |isbn=0-500-05074-0}} lpp. 217</ref> Mūsdienās šajā teritorijā atrodas [[Ēģipte]]s valsts. Tās sasniegumi, kas attēloti mākslā un pieminekļos, notur valdzinājumu par Seno Ēģipti, un tas turpina pieaugt, arheologiem atklājot šīs senās civilizācijas noslēpumus. Zinātni, kas pēta Seno Ēģipti, dēvē par [[eģiptoloģija|eģiptoloģiju]], bet zinātniekus — par eģiptologiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/lemumi/LVEK_2011_11_16.pdf |title=Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) lēmumi un ieteikumi |date={{dat|2011|11|16|N|bez}} |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |accessdate={{dat|2012|2|17||bez}} |quote='''eģiptoloģija''' (eģiptologs,bet Ēģipte un ēģiptietis) |archive-date={{dat|2019|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190416085945/http://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/lemumi/LVEK_2011_11_16.pdf }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Ancient Egypt map-en.svg|thumb|200px|Senās Ēģiptes karte. Parādītās galvenās pilsētas un apmetnes <small>(angļu valodā)</small>]] Mūsdienu tipa cilvēki [[Nīla]]s upes ieleju sākuši apdzīvot pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu, nonākot līdz pat [[Nīlas delta|upes deltai]] pa pašu upi, vai šķērsojot [[Sahāra|Sahāru]]. Nīlas upes nepastāvība tās ielejas iedzīvotājiem, kas uzsāka nodarboties ar [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], prasīja ļoti lielu uzmanību lauku ierīkošanā. Tādēļ tāpat kā [[Divupe (upe)|Divupe]] [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], arī Nīla Ēģiptē ar tās aluviālo gultnes sastāvu nodrošināja bagātas ražas pie nosacījuma, ka tiek izveidota un rūpīgi uzturēta [[apūdeņošana]]s sistēma. Labvēlīgajos dabīgos apstākļos Nīlas ieleju apdzīvojošās ciltis strauji progresēja. Ja ap 6000. gadu p.m.ē., pēc dažu zinātnieku aprēķiniem, šeit bija tikai vairāki desmiti ciematu, kuru iedzīvotāji nodarbojās ar lauksaimniecību, tad pusotru tūkstoti gadu vēlāk praktiski visa Nīlas ielejas cilvēku populācija bija pārgājusi uz lauksaimniecību. Tālākā šīs [[civilizācija]]s attīstība loģiski noveda pie [[Antīks|antīkas]] valsts veidošanās. === Ēģiptes vēstures klasifikācija === Ēģiptes vēsturisko periodu klasifikācijā pastāv dažādas pieejas. Vairums ēģiptologu izšķir vismaz četrus galvenos periodus, kuri bieži tiek dalīti arī atsevišķos apakšperiodos. Tie ir Arhaiskā (arī Agrā) Ēģipte un [[Vecā Ēģiptes valsts|Vecā (arī Senā) valsts]], [[Vidējā Ēģiptes valsts|Vidējā]] un [[Jaunā Ēģiptes valsts|Jaunā (arī Vēlā) valsts]]. Šīs daudzējādā ziņā samērā atšķirīgās valstis tomēr pārstāvēja vienu un to pašu civilizāciju. Ja apskatām Ēģipti kā specifisku, patstāvīgu civilizāciju, [[Valstiski organizēta sabiedrība|organizētas valsts]] formā, tad tā rēķināma no apmēram 3000. gada p.m.ē., kad veidojās pirmā ķēniņvalsts, līdz 332. gadam p.m.ē., kad to iekaroja [[Maķedonijas Aleksandrs]]. Tas nozīmē, ka šī civilizācija spējusi pastāvēt gandrīz 2700 gadus. Daži vēsturnieki šīs civilizācijas pastāvēšanas ilgumu vērtē pat ap 3800 vai vēl vairāk gadu. Jāatzīmē, ka neviena cita civilizācija nav spējusi pastāvēt tik ilgstoši. Vēsturnieku vidū ilgi pastāvēja visai plaši izplatīts uzskats, ka Ēģiptes valsts sākusi veidoties sakarā ar pārapdzīvotību Nīlas upes ielejā un brīvu zemju trūkumu. Nesenie pētījumi rāda, ka valsts veidošanās pirmsākumā Nīlas upes ieleja tomēr vēl nebija sevišķi blīvi apdzīvota. Tādēļ pārapdzīvotības faktors valsts veidošanā nebūs bijis tik izšķirošs. === Arhaiskais periods === Kā pirmās valstiskās formas arhaiskajā jeb pirmsvēsturiskajā (arī pirmsdinastiskajā) periodā parādījās nelielas valstiņas vai zemes — nomas, kā tās sauca senie [[grieķi]]. Nomas pārvaldīja vietējie valdnieki — [[Nomarhs|nomarhi]]. Tādu visā Nīlas ielejā bijuši vairāki desmiti. Nomas pakāpeniski apvienojās nelielās valstiņās, bet pēdējās sāka veidot kaut ko līdzīgu [[federācija (valsts)|federācijai]]. Ap 4. gadu tūkstoša beigām Nīlas ielejā bija izveidojušās divas šādas federācijas — Augšēģipte un Lejas Ēģipte. Tā, ap 3500. gadu p.m.ē. Augšēģiptē valdīja trīs karaļnami un tikai ap 3000. gadu p.m.ē. sākās vienotas Ēģiptes valsts konsolidācija, kuru pilnībā pabeidza Ēģiptes pirmais [[faraons]] [[Meness]], kuram kā [[Monarhs|monarham]] pakļāvās visi Ēģiptes vietvalži — nomarhi. Vienotas valsts struktūras veidošanās sakrīt ar irigācijas sākšanos un Nīlas ūdens plūsmas regulēšanas uzsākšanu. Pareizāk būtu teikt, ka irigācijas darbu organizēšanas nepieciešamība objektīvi izraisīja [[sabiedrība]]s strukturēšanos, jo šī bija galvenā Ēģiptes valsts funkcija. Šīs sabiedrības un valsts organizatoriskā forma faktiski bija pakārtota ģeofiziskajiem vides apstākļiem un nodrošināja to izmantošanu sabiedrības kopīgajās interesēs. Šajā laikā ēģiptieši izveidoja arī [[tirdzniecība]]s [[tirdzniecība flote|floti]] un nostiprināja jūras tirdzniecību ar Vidusjūras austrumu piekrastes ostām. Ēģiptes kuģi veda kokmateriālus no [[Libāna]]s, būvniecībā izmantojamu akmeni no [[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksneša]] pa Nīlu. === Vecā valsts === {{pamatraksts|Vecā Ēģiptes valsts}} {{nepilnīga sadaļa}} === Vidējais periods Ēģiptē === Pēc [[25. gadsimts p.m.ē.|2500. gada p.m.ē.]], Vidējās valsts periodā, Ēģipti piemeklēja ilgstošs sausums. Apmēram trīs gadsimtus valsts stabilitāti traucēja sacelšanās un nekārtības, kas stipri novājināja dievišķo faraonu varu. Varu pakāpeniski pārņēma [[Augšēģipte]]s zemju valdnieki [[Tēbas (Ēģipte)|Tēbās]], kuri mazāk centās pielīdzināt sevi dieviem un bija daudz pieejamāki. Arī savā politikā viņi centās galveno uzmanību veltīt praktiskām lietām — pārtikas krājumu nodrošināšanai, efektīvas valsts pārvaldes izveidošanai ar daudzskaitlīgas birokrātijas palīdzību. Tieši šajā laikā saimnieciskajā dzīvē parādījās [[bronza]]s [[Darbarīks|darbarīki]], kas būtiski veicināja darba [[efektivitāte]]s palielināšanos. Efektīvākas [[tehnoloģija]]s ieviešana, darba [[produktivitāte]]s un ekonomiskās efektivitātes palielināšanās palīdzēja Tēbu valdniekiem situāciju stabilizēt un pajukušo valsti atkal apvienot. Ilgākā laika posmā tas tomēr izrādījās nepietiekoši — lielas valsts attīstība nav tikai labklājības nodrošināšana. Ēģiptes sabiedrība bija pārāk piesaistīta savai milzīgajai, bet funkcionāli stipri šaurajai jomai — [[ūdenssaimniecība]]i. Neskatoties uz centieniem vairot bagātību, Ēģipte pakāpeniski stiga provinciālismā un atpalicībā. Valstī arvien biežāki kļuva arī nemieri, jo iedzīvotāji bija neapmierināti ar smago nodokļu slogu un daudzajiem spaidu darbiem. Nemitīgo nemieru rezultātā Ēģipte atkal novājinājās. To nekavējās izmantot ārējie ienaidnieki — 17. gadsimtā p.m.ē. Ēģipte nonāca [[hiksi|hiksu]] — Āzijas nomadu kontrolē. Tomēr, skatoties no ilgtermiņa viedokļa, tās Ēģiptei drīzāk bija zāles nekā nelaime. Iekarotāji snaudošajai Nīlas [[sabiedrība]]i atnesa jaunus civilizācijas sasniegumus — attīstītāku bronzas tehnoloģiju, efektīvākus ieroču un darbarīku veidus, ar zirgiem velkamus kaujas ratus, ko hiksi, iespējams, bija aizguvuši no [[asīrieši]]em. To visu Tēbu valdnieki sāka pamazām pārņemt no iekarotājiem. Militārās varenības nostiprināšanai bija nepieciešama pajukušās valsts atkalapvienošana un resursi. Ēģiptes apvienošanu (izņemot [[Lejasēģipte|Lejasēģipti]]) veica faraons [[Mentūhoteps II]] (v. 2040-1999. gadā p.m.ē.). Šajā laikā Ēģiptē valdīja miers un stabilitāte. Tomēr tikai Tēbu valdnieka [[Kamoss|Kamosa]] valdīšanas laikā (1576-1570. gadā p.m.ē.) ēģiptiešiem izdevās sakaut hiksus un 1540. gadā p.m.ē. pilnībā apvienot Ēģiptes zemes. Spējīgā faraona [[Jāhmoss Atbrīvotājs|Jāhmosa Atbrīvotāja]] laikā Ēģipte kļuva par spēcīgu lielvalsti arī militārā ziņā. Lejasēģiptes zemes tika pilnībā atgūtas un arī citi ienaidnieki tika turēti pienācīgā attālumā. Ar šiem notikumiem Ēģiptē sākās Jaunās valsts periods. === Jaunā valsts === [[Attēls:Hatshepsut.gif|thumb|upright=1.0|Faraone — sieviete [[Hatšepsuta]]]] {{pamatraksts|Jaunā Ēģiptes valsts}} [[Jaunā Ēģiptes valsts|Jaunajā valstī]] izveidojās pavisam cita sabiedrības politekonomiskā struktūra, izmainījās iekšpolitiskā situācija un sociālā gaisotne. Faraons no dievišķas būtnes kļuva par leģendāru karavadoni, nacionālu varoni, kura vara balstījās uz personīgo autoritāti. Vēl [[Jahmoss I|Jahmoss]] savu autoritāti bija nostiprinājis, piešķirot saviem karavīriem zemi, tai pat laikā galvenos ekonomiskos resursus paturot savās rokās. Pēc militārās varas nostiprināšanās, faraona — sievietes [[Hatšepsuta]]s valdīšanas laikā (1479—1457 p.m.ē.) Ēģipte [[komercija|"komercializējās"]]. Citiem vārdiem, plaši izvērsās valsts tirdznieciskie sakari — tika organizētas [[karavāna]]s ar dažādām precēm un sūtītas dažādos tālos virzienos. Viens no šādu karavānu aprakstiem atspoguļo tirdzniecības ekspedīciju uz [[Punta|Puntu]], kuras rezultātā uz Ēģipti tika atgādāts [[zelts]], [[ziloņkauls]], [[vīraks]], pat [[pērtiķi]]. Par vienu no nozīmīgākajiem Ēģiptes saimnieciskajiem resursiem bez Nīlas ūdens tagad kļuva arī [[Nūbija]]s zelts. Šis bija laiks, kad Ēģipte sāka atkal plūkt raženus augļus no ieguldītā darba, prasmīgas resursu izmantošanas un veiksmīgas piemērošanās dabas faktoriem. Pieņēmusies spēkā, Ēģipte nebūt neapmierinājās ar valsts vienotības, politiskās stabilitātes un saimnieciskās labklājības atgūšanu. Ēģiptiešu armijas devās tālos karagājienos un Jaunajai valstij tika pievienotas plašas kaimiņu zemes — [[Sīrija]] un [[Palestīna]] austrumos, [[Kuša]] dienvidos. ==== 18. dinastija ==== {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=300px |- | align=center colspan=2 | '''18.dinastija 1550.-1292. gadā p.m.ē.''' |- |align=center |'''Faraons''' |align=center |'''Valdīšanas gadi ''' |- | [[Jahmoss I|Jahmoss]] | align=center| 1550-1525 |- | [[Amenhoteps I]] | align=center| 1525-1504 |- | [[Tutmoss I]] | align=center| 1504-1492 |- |- | [[Tutmoss II]] | align=center| 1492-1479 |- | [[Hatšepsuta]] | align=center| 1479-1458 |- | [[Tutmoss III]] | align=center| 1479-1425 |- | [[Amenhoteps II]] | align=center| 1428-1397 |- | [[Tutmoss IV]] | align=center| 1397-1388 |- | [[Amenhoteps III]] | align=center| 1388-1351 |- | [[Ehnatons]] | align=center| 1351-1334 |- | [[Semenhkare]] | align=center| 1337-1333 |- | [[Tutanhamons]] | align=center| 1333-1323 |- | [[Ajs]] | align=center| 1323-1319 |- | [[Horemhebs]] | align=center| 1319-1292 |} 18. dinastijas pamatlicējs [[Jahmoss I|Jahmoss]] jeb Ahmoss padzina [[Hiksi|hiksus]] no Ēģiptes un atjaunoja ēģiptiešu varu. Viņš bija [[Tēbas (Ēģipte)|Tēbu]] princis, [[Kamoss|Kamosa]] brālis un [[Ahotepe]]s dēls. Kamoss hiksiem deva nopietnu triecienu, tomēr tikai Ahmosam izdevās svinēt pilnīgu uzvaru. Ahmoss apprecēja savu māsu [[Ahmosa-Nefertari|Ahmosu-Nefertari]]. Viņa faktiski turpināja valdīt pēc sava vīra nāves, sava dēla [[Amenhoteps I|Amenhotepa I]] valdīšanas sākumā. Dzīves laikā un arī pēc nāves Ahmosa-Nefertari tika godāta kā dieviete. Viņas un Ahmosa meitu apprecēja karjeras zaldāts, kurš kļuva par nākamo faraonu ar vārdu [[Tutmoss I]]. Viņš ievērojams ar to, ka pirmais lika sevi apbedīt Rietumtēbu klinšu kapenēs jeb [[Valdnieku ieleja|Valdnieku ielejā]]. No Ahmosa meitas viņam piedzima [[Hatšepsuta]], bet no blakussievas nākamais faraons [[Tutmoss II]], kurš vēlāk apprecēja savu pusmāsu Hatšepsutu. Tutmosam II no blakussievas piedzima [[Tutmoss III]], kurš bija vēl mazs, kad Tutmoss II pēkšņi nomira un varu savās rokās pārņēma dižciltīgā Hatšepsuta. Tutmosam III nācās gaidīt gandrīz 20 gadus, līdz Hatšepsuta nomira un viņš beidzot varēja kļūt par faktisko valdnieku. Tutmosu III dēvē par Ēģiptes [[Napoleons Bonaparts|Napoleonu]], jo viņš veica lielas un veiksmīgas militārās operācijas, paplašinot Ēģiptes teritoriju līdz vēl nebijušiem apmēriem. Viņš uzvarēja kauju pie [[Megido]] un aizsoļoja līdz pat [[Eifrata]]i. Tajā pašā laikā viņš centās izdzēst Hatšepsutas piemiņu. Viņa dēls [[Amenhoteps II]] bija pazīstams ar savu izveicību un nežēlību. Amenhotepa II dēls [[Tutmoss IV]] bija ievērojams ar to, ka veica [[Sfinksa]]s atrakšanu no smiltīm (kas tiek uzskatīts par pirmo arheoloģisko izrakumu pasaulē) un vēl viņš pirmais apprecēja [[Mitānija]]s princesi. Tutmosa IV dēls [[Amenhoteps III]] vēsturē iegājis ar savu sievu, daiļo Tiju, kura nebūdama augstdzimusi, tomēr spēja kļūt par galma ''pirmo lēdiju'' (Amenhotepa III harēmā bija vairāk kā simts sievu), un kura savu ietekmi saglabāja arī pēc vīra nāves. Amenhoteps III mīlēja greznu un priecīgu dzīvi. Viņš vēsturei atstājis savus tā saucamos Memnona kolosus, kuri savu vārdu ieguvuši pateicoties pārsteidzošai svilpošanai rītausmā. Diemžēl tagad tā vairs nav dzirdama. Amenhotepa III dēls Amenhoteps IV jeb [[Ehnatons]] slavens ar savu reliģisko reformu, ieviešot Ēģiptē monoteismu, kā arī ar savu sievu, daiļo Mitānijas princesi [[Nofretete|Nofreteti]]. Diemžēl Ehnatons bija smagi slims, tāpēc valdīšanas beigu posmā viņš par līdzvaldnieku iecēla savas vecākās meitas vīru Semenhkari, kurš tomēr pēkšņi nomira drīz pēc paša Ehnatona nāves. Pie varas nāca, iespējams, Semenhkares brālis [[Tutanhamons]], kurš apprecēja vienu no Ehnatona meitām. Faktiski valdīja Ehnatona galma ietekmīgākais loceklis, vecais [[Ajs]], kurš arī kļuva par faraonu pēc pēkšņās Tutanhamona nāves, formāli apprecot viņa atraitni, Ehnatona 3. meitu. Tomēr pēc dažiem gadiem arī viņš nomira un pie varas nāca pēdējais 18. dinastijas faraons, Ehnatona laiku karavadonis, spēcīgais Horemhebs. Viņš pilnībā likvidēja Ehnatona piemiņu un reliģiju, jo ne tautai, ne ietekmīgajiem Amona priesteriem tā nebija pieņemama. === Sabrukums === Pēc apmēram piecu gadsimtu Jaunās valsts pastāvēšanas, sākot no 13.-12. gadsimta p.m.ē., bija samanāmas Ēģiptes iekšējās politekonomiskās [[deintegrācija]]s pazīmes. Šo procesu veicināja nesaskaņas, kas vēlāk pārauga atklātā konfliktā starp faraonu un [[Priesteris|priesteru]] kārtu, kur pēdējā galu galā ņēma virsroku. Ēģipte vairs nebija vienīgais spēks [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija un tās zelta un citu vērtīgu resursu avots, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Nūbijas ([[Kuša]]s) valdniekiem 8. gadsimtā p.m.ē. pat izdevās uz kādu laiku sagrābt kontroli pār visu Ēģipti. Savukārt no Lībijas rietumos arvien biežāk sāka uzmākties [[Berberi|berberu]] un citas Sahāras nomadu ciltis. Berberi plaši pielietoja kaujas ratus. Ēģipte visu laiku atradās sasprindzinājumā, lai atvairītu nemitīgos nomadu uzbrukumus, kas ap 1200. gadu p.m.ē. apvienojās vēl arī ar jūras [[Pirāts|pirātiem]], kuru pēc [[Egejas civilizācija]]s sabrukuma Vidusjūrā bija ļoti daudz. Imigranti no Sahāras pastiprināja arī iekšējos sociālos konfliktus. Visā Vidusjūras austrumu pusē bija vērojams pieaugošs haoss. Spēcīgā hetu valsts, kas agrāk bija viens no draudošākajiem Ēģiptes konkurentiem cīņā par varu, savstarpēju valdnieku precību rezultātā kļuva par sabiedroto pret kopīgiem ienaidniekiem. Tomēr šī [[alianse]] nebija ilgstoša, jo arī hetu varenība strauji sāka samazināties. Hetu valsts sabruka pilnībā, bet paši heti kā [[etnoss]] laika gaitā sajaucās ar citām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautām un izzuda. Ap 630. gadu p.m.ē. Ēģipte bija spiesta atpirkties no [[skiti]]em, kas siroja [[Asīrija|Asīrijā]], bet 525. gada p.m.ē. Ēģipti iekaroja [[persieši]]. 332. gadā p.m.ē. persiešus no Ēģiptes padzina Maķedonijas Aleksandra karaspēks ģenerāļa [[Kleomēns|Kleomēna]] (''Cleomenes'') vadībā. Pēc Maķedonijas Aleksandra nāves par Ēģiptes valdnieku kļuva Aleksandra līdzgaitnieks un bērnības draugs [[Ptolemajs I Soters]], kurš bija Ptolemaju dinastijas perioda aizsācējs. Šis periods ilga gandrīz 300 gadu. Šajā laikā Ptolemaju Ēģipte kļuva par izcilāko helēniskās pasaules spēku. [[Senā Grieķija]] pārņēma ļoti daudz no Ēģiptes kultūras mantojuma. Caur Grieķiju daudzi Ēģiptes kultūras elementi vēlāk kļuva par Eiropas kultūras sastāvdaļu. Atsevišķos laika posmos Ēģipte pakļāva savai kontrolei Sīriju, [[Anatolija|Mazāziju]], [[Kipra|Kipru]], Lībiju, [[Feniķija|Feniķiju]] un citas zemes. Tas viss veda pie savstarpējas kultūru caurstrāvošanās. Faraonu Ēģiptes vēsture beidzās līdz ar 30. dinastiju (380.-343. gadā p.m.ē.), kuru novājināja iekšējās nesaskaņas, cīņa par varu starp vietējo aristokrātiju, ko nekavējās izmantot ārējie ienaidnieki. Uzkrājoties [[jauninājums|jaunievedumiem]] dažādās jomās, attīstoties tehnoloģijām, pieaugot zināšanu un prasmju līmenim, citas tā laika civilizācijas kļuva mazāk atkarīgas no apkārtējās vides apstākļiem un to attīstības iespējas kļuva salīdzināmas ar Ēģiptes iespējām vai pat pārsniedza tās. [[Attēls:Egipto Hadrianeum.JPG|thumb|200px|Ēģiptes provinces personifikācija Romas impērijas laikā ([[Roma]], 2. gadsimts m.ē.)]] Ēģipte arvien vairāk nonāca strauji progresējošās [[Romas impērija]]s ietekmē, lai gan laiku pa laikam tā nokļuva arī citu iekarotāju rokās. Pēdējā Ēģiptes valdniece [[Kleopatra VII]] mēģināja izrādīt pretestību Romas impērijai gan ar diplomātiskiem, gan militāriem līdzekļiem. Tomēr Ēģipte bija jau pilnībā izsmēlusi savas tālākās attīstības iespējas un bija spiesta kļūt par Romas provinci. Nespējot to pārdzīvot, kā arī dažādu citu iemeslu dēļ, Kleopatra VII beidza dzīvi pašnāvībā 30. gadā p.m.ē. Pēc Kleopatras nāves Ēģipte septiņus gadsimtus pēc kārtas bija Romas impērijas province. Zaudējusi savu militāro un politisko lomu Vidusjūras reģionā, Ēģipte tomēr pilnībā saglabāja savu saimniecisko nozīmi. Tā faktiski bija Romas, vēlāk arī [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] maizes [[klēts]], [[darbnīca]]s ([[stikls]], [[metāls]] u.c.), impērijas labklājības un peļņas avots, vienā vārdā — ekonomiskais pamats. No tā izriet būtisks secinājums — spēcīga kādas valsts ekonomiskā bāze ne vienmēr nodrošina tai arī nemainīgu varenību un militāro spēku, pat ne lai nosargātu savu politisko neatkarību. Savukārt Roma spēja radīt jaunu, savam laikmetam efektīvāko sabiedrības organizāciju dažādās tās dzīves jomās, attiecīgi tam pielāgojot arī no Ēģiptes un citām senajām civilizācijām pārņemtie jaunievedumi. == Ēģiptes civilizācijas sasniegumi == Ēģiptes agrīnās civilizācijas sasniegumi nebūt nebija tikai irigācijas būves un grandiozas celtnes. Tas bija arī augsts zinātnes un tehnikas līmenis ar plašu pielietojumu praksē. Tā, saules [[Kalendārs|kalendāru]] pirmie izgudroja [[Memfisa (Ēģipte)|Memfisas]] astronomi, gads šajā kalendārā ilga 365 dienas. Zināšanas [[Astronomija|astronomijā]] tika pielietotas ne tikai ūdenssaimniecības un lauku darbu regulēšanā, bet arī [[Navigācija|navigācijā]] un jaunu zemju atklāšanā. Ēģiptes [[Ārsts|ārsti]] jau tajā laikā demonstrēja augstu [[ķirurģija]]s prasmi, pielietojot arī [[Antiseptika|antiseptiskos]] līdzekļus. Ēģiptes [[māksla]]s sasniegtais līmenis [[Arhitektūra|arhitektūrā]], [[Skulptūra|skulptūrā]], [[Glezniecība|glezniecībā]] ir salīdzināms ar [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Romas]] mākslu, lai gan tā bija vismaz par tūkstoš gadiem vecāka. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Senās Ēģiptes kultūra]] * [[Senās Ēģiptes mitoloģija]] * [[Faraons]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ancient-egypt.org/language/index.html www.ancient-egypt.org] * [http://www.digitalegypt.ucl.ac.uk/Welcome.html Digital Egypt for Universities] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090414225912/http://www.digitalegypt.ucl.ac.uk/welcome.html |date={{dat|2009|04|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050624082825/http://www.egiptologia.pl/ egiptologia.pl] * [http://www.egyptology.ru/ Egyptology.ru «Египтологический изборник»] * [http://www.ancient-egypt.org/ Senā Ēģipte] ancient-egypt.org * [http://www.ancientegypt.co.uk/menu.html Senā Ēģipte Britu muzeja materiālos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091027222045/http://www.ancientegypt.co.uk/menu.html |date={{dat|2009|10|27||bez}} }} ancientegypt.co.uk {{Seno laiku lielvalstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senā Ēģipte| ]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] mrjbcxga3p6cb4nbg622qnabof33j1i 0 5325 4498105 4484818 2026-07-24T07:15:02Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498105 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Lielais | vārds_orģ = ''Ἀλέξανδρος ὁ Μέγας'' | attēls = AlexanderTheGreat Bust.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] karalis | term_sākums = 336. gads p.m.ē. | term_beigas = 323. gads p.m.ē. | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]] | pēctecis = [[Filips III Aridejs]]<br />[[Maķedonas Aleksandrs IV]] | dzim_dati = 20. vai 21. jūlijā 356. gadā p.m.ē. | dzim_vieta = [[Pella]], [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Maķedonija]] | mir_dati = 10. vai 11. jūnijā 323. gadā p.m.ē. (32 gadu vecumā) | mir_vieta = [[Babilona]] | tautība = | partija = | dzīvesb = [[Roksana|Baktrijas Roksana]]<br />[[Persijas Sateira II]]<br />[[Persijas Parisatīde II]] | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | bērni = Hērakls<br />[[Aleksandrs IV (Aleksandra Lielā dēls)|Aleksandrs IV]] }} '''Maķedonijas Aleksandrs''' jeb '''Aleksandrs Lielais''' ({{val|el|Ἀλέξανδρος ὁ Μέγας}}, ''Aléxandros ho Mégas'', 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija [[Senā Maķedonija|Senās Maķedonijas]] valdnieks un karavadonis. Viņa iekarojumi ne tikai izmainīja politisko ainavu, bet arī veicināja [[grieķu kultūra]]s un ideju izplatīšanos visā iekarotajā teritorijā. Austrumu un grieķu tradīciju sajaukšanās noveda pie [[Hellēnisms|helēnisma]] kultūras rašanās, kas ietekmēja [[Māksla|mākslu]], [[Zinātne|zinātni]], [[Filozofija|filozofiju]] un [[valoda]]s vairākos kontinentos. == Aleksandra Lielā bērnība == Aleksandrs piedzima 356. gadā p.m.ē. Viņa tēvs bija Maķedonijas valdnieks [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]], kas deva savam dēlam lielisku izglītību. Aleksandra audzinātājs bija grieķu filozofs [[Aristotelis]]. Aleksandrs pazina un mīlēja [[grieķu literatūra|grieķu literatūru]]. No [[dzeja]]s darbiem Aleksandrs cienīja [[Homērs|Homēra]] darbu [[Iliāda]]. Viņa iemīļotais varonis bija [[Ahillejs]], ko viņš mēģināja visur atdarināt. Aleksandrs ļoti aizrāvās ar kara lietām un kopš 16 gadu vecuma devās līdzi savam tēvam karagājienos. Kad Aleksandrs bija 12 gadus vecs,<ref>[http://www.alexander-the-great.co.uk/bucephalus.htm Aleksandra zirgs Bucefals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120217212255/http://www.alexander-the-great.co.uk/bucephalus.htm |date={{dat|2012|02|17||bez}} }} {{en ikona}}</ref> pie viņa tēva Filipa II ieradās zirgu pārdevējs un piedāvāja viņam īpaši vērtīgu [[ērzelis|ērzeli]]. Bet [[zirgs]] izrādījās tik mežonīgs, ka neviens tam nespēja uzkāpt mugurā. Aleksandrs ievēroja, ka zirgs baidās no savas ēnas uz zemes. Viņš pierunāja savu tēvu, ka tad, ja viņš spēs savaldīt ērzeli, tad tas piederēs viņam. Aleksandrs pagrieza zirgu pret sauli, lai tas neredzētu savu ēnu, un pavisam mierīgi uzkāpa zirgam mugurā. Tas visus ļoti pārsteidza. Filips noskūpstīja savu dēlu un teica: "Manu zēn, tev vajag atrast pietiekami lielu valsti, kurai tu varētu kļūt par valdnieku, jo Maķedonija tev ir par mazu." Aleksandram atļāva paturēt zirgu, kuru viņš nosauca par Bucefalu, kas [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] nozīmē "vērša galva", jo zirgam bija liela [[galva]]. [[Bucefals]] bija Aleksandra zirgs līdz savai nāvei. Aleksandrs to ļoti mīlēja un uzskatīja par savu vistuvāko draugu. Kad Bucefals nomira, tam bija jau trīsdesmit gadu, par godu savam mīļotajam zirgam Aleksandrs Bucefala vārdā nosauca pilsētu iekarotajā [[Inda]]s baseinā. == Nākšana pie varas == [[Attēls:Map Macedonia 336 BC-de.svg|thumb|280px|Grieķu valstis 336. gadā p.m.ē.]] Kad Aleksandrs kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] valdnieku, viņam bija tikai 20 gadi. Neskatoties uz to, ka tēvs bija ieguvis augstāko varu Grieķijā, Aleksandrs, pārņēmis no nogalinātā tēva valdības grožus, konstatēja, ka viņam bez draugiem un sabiedrotajiem ne mazums visapkārt ir arī ienaidnieku un skauģu gan mājās, gan aiz robežām. Ar iekšējiem ienaidniekiem un sazvērniekiem Aleksandrs tomēr ātri vien tika galā — viņš vienkārši pavēlēja nogalināt visus, par kuriem bija pat mazākās aizdomas. Neviens neko tādu no centīgā Aristoteļa skolnieka nebija gaidījis. Arī viena no Grieķijas pilsētām — [[Tēbas (Grieķija)|Tēbas]], atteicās pakļauties Aleksandram un tika par to bargi sodīta. Pilsēta tika pilnībā sagrauta, tūkstošiem tās iedzīvotāju tika noslepkavoti, bet dzīvi palikušie tika pārdoti [[verdzība|verdzībā]]. Tūlīt pēc Tēbu pakļaušanas Aleksandrs karaspēka priekšgalā devās no viena dumpīga Grieķijas reģiona uz otru, nežēlīgi apspiežot dumpiniekus, sodot to vadoņus un atjaunojot visur kārtību. Grieķijas vietā vēstures arēnā parādījās Maķedonija — labi organizēta, disciplinēta [[impērija]], kurā valda miers un kārtība. Ne miņas no kādreizējām ķildām un jukām starp Grieķijas pilsētvalsīm. == Militārās reformas == [[Attēls:Macedonian Army Thessalian.jpg|thumb|280px|Aleksandra Lielā karaspēka tesāliešu kavalērists. Skulptūra uz Aleksandra Lielā sarkofāga Stambulas Arheoloģiskajā muzejā]] Tomēr Aleksandram ar to bija par maz. Viņam dārgs bija viņa tēva senais mērķis — iekarot [[Senā Persija|Persijas lielvalsti]]. Viņš sāka tam rūpīgi gatavoties. Saprotot, ka Persijas rīcībā ir liels karaspēks, kuru skaitliskā ziņā noteikti nepārspēt, Aleksandrs vēl enerģiskāk ķērās pie savas [[karaspēks|karaspēka]] kvalitātes un kaujasspējas pilnveidošanas. To bija iespējams panākt tikai ar labāku organizāciju, disciplīnu un militāriem [[jauninājums|jaunievedumiem]]. Kā viens no galvenajiem pasākumiem tika pilnveidota [[Falanga (militārais formējums)|falangas]] organizācija. Falanga pēc savas nozīmes militārajā vēsturē bija pirmais regulārais [[Taktika|taktiski]] operatīvais formējums. Ar to tā principiāli atšķīrās no [[hoplīts|hoplītiem]], kuri vairāk pildīja zemessardzes lomu. Falanga bija labi bruņota [[infantērija]]s struktūrvienība ar gariem, tālu izslietiem [[Pīķis|pīķiem]], lielu [[Vairogs|vairogu]] sienas priekšā. Falangas organizācija gan nebija paša Aleksandra izgudrojums — to no Tēbām bija pārņēmis vēl viņa tēvs — Filips II, apbruņojot falangas kareivjus ar vēl garākiem (apmēram 5,5 metrus) un smagākiem pīķiem, nekā tie bija agrākajiem hoplītiem. Falanga sastāvēja no astoņās vai desmit rindās izvietotiem karavīriem, kuri kopumā veidoja kvadrāta formējumu. Falangas galvenais uzdevums bija apturēt pretinieka kavalērijas triecienus, un ar šo uzdevumu tā tika galā spīdoši. Ienaidnieka jātnieki, ja arī izlauzās cauri kādām no pirmajām falangas rindām, ciešot lielus zaudējumus, tad burtiski uzdūrās nākamajās zemu noliektajās pīķu joslās, tā arī nespējot izmantot savus zobenus tuvcīņā. Taču dēļ smagā bruņojuma un nepieciešamības stingri ievērot savu formējumu konfigurāciju, falanga bija visai neveikla uzbrukumā, it īpaši šķēršļotā apvidū. Tādēļ vēl Filips II falangas bija papildinājis ar [[Kavalērija|kavalēriju]]. Savukārt Aleksandrs ieviesa vēl arī vieglo infantēriju, kas nostiprināja saikni starp ātrajām kavalērijas vienībām un lēnajām falangām. Līdz ar [[loks (ierocis)|lokiem]], [[Katapulta|katapultām]], dažādām cietokšņu aplenkšanas ierīcēm, Aleksandrs bija izveidojis universālu, daudzfunkcionālu armiju, kura bija [[Mobils|mobila]] un ļoti efektīva gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Papildus tam Aleksandrs ieviesa arī speciālas materiālās apgādes vienības, kuras rūpējās, lai karaspēkam kampaņas laikā nekā netrūktu. Karaspēka sastāvā bija arī medicīniskais personāls un sanitāru komandas, kas rūpējās par karavīru veselību un [[Higiēna|higiēnu]]. Līdz ar to Aleksandra karaspēks bija sarežģīta, [[Autonomija|autonoma]], labi organizēta militāra sistēma, kurai pretī stāties tā arī nespēja neviena cita tā laika armija. Persiešu armija vairāk paļāvās uz [[kara rati]]em un kavalēriju, kā arī locinieku vienībām. Taču viņu infantērija parasti bija visai vāja, tās kaujasspēja nebija pat salīdzināma ar grieķu falangām, lai gan persiešu infantērijas sastāvā dienēja arī grieķu [[algotnis|algotņi]] — hoplīti. Persiešu karaspēkā daudz zemākā līmenī bija arī disciplīna un organizētība, tas nereti pat pie mazākajām neveiksmēm pakļāvās panikai. Par savu galveno uzdevumu viņš atzina kara gājienu uz [[Senā Persija|Persiju]], lai iegūtu bagātības Austrumos. Bet vispirms viņam bija jānomāc dažu grieķu valstu sacelšanās. Grieķi gribēja atbrīvoties no Maķedonijas varas un atgūt sev brīvību. Aleksandrs devās divos karagājienos uz [[Senā Grieķija|Grieķiju]] un piespieda grieķus padoties Maķedonijai. == Karagājiens pret Persiju == [[Attēls:Battle of Issus.jpg|thumb|280px|Kauja pie Isas. Mozaīka atspoguļo Aleksandra Lielā un Dārija III karaspēku cīņu. Neapoles (Itālija) Nacionālais muzejs]]Aleksandrs Lielais uzsāka karu pret Persiju 334. gada p.m.ē. pavasarī, ar 35 tūkstošu vīru lielu karaspēku šķērsojot [[Helesponts|Helespontu]] (mūsdienu [[Dardaneļi|Dardaneļus]]) un iebrūkot [[Anatolija|Mazāzijā]]. Pie antīkās [[Troja]]s pilsētas viņš uzbruka 40 tūkstošu vīru lielai persiešu armijas daļai un sakāva to, zaudējot tikai 110 savu karavīru. Virzoties tālāk uz dienvidiem, Maķedonijas armija tagadējā ziemeļaustrumu [[Sīrija|Sīrijā]] sastapās ar galvenajiem persiešu spēkiem valdnieka [[Dārijs III|Dārija III]] vadībā. Dārijam neapšaubāmi bija būtisks skaitlisks pārsvars. Taču maķedoniešiem, pateicoties daudzām militārām inovācijām, bija tā laika senajā pasaulē labākais karaspēks. Aleksandra falangas pirmajā lielākajā kaujā burtiski samala persiešu karapulkus vienu pēc otra. Bet vislielāko apjukumu persiešu rindās sēja straujie un neparedzamie Aleksandra kavalērijas uzbrukumi. Rezultātā Aleksandrs arī svinēja spīdošu uzvaru. Dārijs paniski bēga, pametot pat savu māti, sievu un bērnus Aleksandra žēlastībā. Satriecis persiešus [[Kauja pie Grānikas|pie Grānikas upītes]], Aleksandrs devās tālāk gar Vidusjūras krastu. Pēc uzvaras pie Isas Maķedonijas armija neapturami virzījās tālāk dienvidu virzienā un 332. gadā p.m.ē., pēc 7 mēnešu ilgas aplenkšanas, ieņēma [[Feniķija]]s galveno pilsētu un vienu no spēcīgākajiem jūras cietokšņiem Vidusjūras austrumu krastā — [[Sūra (pilsēta)|Tīru]]. Šai laikā Dārijs mēģināja sākt ar Aleksandru miera sarunas. Apmaiņā pret savu ģimeni Dārijs piedāvāja Aleksandram atdot Mazāziju, samaksāt milzīgu naudas summu un dot viņam par sievu vienu no savām meitām. Bet Aleksandrs atteicās no šiem piedāvājumiem, prasīdams no Persijas ķēniņa padošanos bez kādiem noteikumiem. Karš turpinājās. === Ēģiptes iekarošana === No Feniķijas Aleksandrs devās uz [[Palestīna|Palestīnu]], bet pēc tam uz Ēģipti un iekaroja to bez pūlēm. Iekarojis Ēģipti, viņš atstāja turienes kārtību un neaiztika [[Templis|tempļus]]. Tāpēc ēģiptiešu priesteri pasludināja Aleksandru par saules dieva — [[Amons|Amona]] dēlu. Uzturēdamies Ēģiptē, [[Nīla]]s [[upes delta|deltas]] rietumu daļā, Aleksandrs nodibināja vēlāk izdaudzināto [[Aleksandrija]]s pilsētu. Tā visa Persijas valsts rietumu daļa (Mazāzija, Ēģipte, Feniķija, Palestīna) tagad bija maķedoniešu varā. Lai galīgi satriektu Persijas valsti, bija jāiekaro tās austrumu daļa. === Kauja pie Gaugamelas === [[Attēls:Battle of Gaugamela.jpg|thumb|280px|Kauja pie Gaugamelas. [[Jans Brēgels Vecākais|Jana Brēgela Vecākā]] glezna, 1602]] 331. gadā p.m.ē. maķedoniešu spēki pārgrupējās un iebruka Babilonā. Tur, [[Ninīve]]s drupu tuvumā, pie [[asīrieši|asīriešu]] ciemata Gaugamelas (pie Dahūkas mūsdienu [[Kurdistānas reģions|Kurdistānā]]) Aleksandrs atkal sastapās ar vēl spēcīgāku persiešu armiju Dārija III vadībā. Uzskata, ka apmēram 250 tūkstoši persiešu karavīru sāka kauju pret 40 tūkstošiem maķedoniešu infantērijas un 7 tūkstošiem kavalērijas. Dārija III armija bija tik milzīga, kad šī bija viena no retajām reizēm, kad bezbailīgajam Aleksandram, redzot savā priekšā bezgalīgo persiešu pīķu un durkļu jūru, dūša saskrējusi papēžos. Arī persiešu kavalērija skaitliski apmēram pieckārtīgi pārsniegusi Aleksandra kavalēriju. Pieredzējušākie viņa armijas veterāni, kas bija uzticīgi kalpojuši vēl viņa tēvam, savu jauno karavadoni uzmundrināja ar jokiem: „Neuztraucieties kungs, viņi neizturēs mūsos iesīkstējušo āža smaku”. Aleksandra armija arī šajā kaujā ne mirkli nenodrebēja, katra falangas vai kavalērijas vienība, kā parasts, ātri un precīzi izpildīja visas sava karavadoņa komandas, kuras, kā vienmēr bija gan taktiski, gan stratēģiski nekļūdīgas. Aleksandrs uzsāka kauju, bezbailīgi uzbrūkot ar daļu savas kavalērijas persiešu kreisajam flangam, iesaistot kaujā praktiski visu persiešu kavalēriju. Kamēr abu pretinieku kavalērijas vienības cīnījās savā starpā, persieši savu ofensīvu uzsāka ar masveidīgu kara ratu triecienu pret maķedoniešu centru, kuru priekšā veidoja vieglā infantērija ([[šķēpmetēji]]), bet aiz tām falangas. Maķedoniešu šķēpmetēju rindas, nemaz nemēģinot uzsākt cīņu vienkārši pašķīrās, izlaižot persiešu kara ratus sev cauri. Kā jau bija paredzams, gan kara rati, gan to „ekipāžas” savu ārēji efektīgo, viesuļvētrai līdzīgo uzbrukumu nobeidza uzduroties uz smagajiem falangu pīķiem. Tos, kuri nebija paspējuši tikt līdz falangām, nobeidza šķēpmetēji, kuri atradās kaujas ratiem aizmugurē. Tad Aleksandrs pret persiešu centru sūtīja savu elites kavalēriju, kuru bija pieturējis rezervē izšķirošam brīdim. Tāds brīdis arī bija pienācis, kad persiešu kara ratu vienības bija sagrautas. Kavalērija pārrāva persiešu armijas centra rindas, izgāja tās aizmugurē un jau uzbruka persiešu flangiem. Savukārt pārrāvumā tūlīt iebruka maķedoniešu vieglā infantērija un aiz tās pamazām, lai nesajauktu savas rindas, virzījās arī falangas. Persiešu armijā sākās panika, karotāji pameta ieročus un metās bēgt. Kauja pārvērtās par asiņainu slaktiņu, kurā maķedonieši bēgļus tos cērtot un durot vajāja līdz pat 80 kilometru attālumam. Persieši šajā kaujā zaudēja ap 40 tūkstošus (pēc dažām ziņām līdz pat 90 000) karotāju. Savukārt maķedonieši esot zaudējuši mazāk par 500 savu karavīru. Dārijs III atkal paniski bēga un vēlāk viņu nogalināja viņa paša karavadoņi. Babilonija un Persija pakļāvās Aleksandram. Pēc kaujas pie Gaugamelas maķedoniešu armija gandrīz bez pretestības ieņēma Persijas galvenās pilsētas — [[Babilona|Bābeli]], [[Sūsa (Irāna)|Sūzas]], [[Persepole|Persepoli]] un [[Ekbatana|Ekbatanu]]. Sirojot un laupot Persijā, kādā no orģijām tika nodedzināta arī Persijas galvaspilsēta Persepole. == Karagājiens uz Indiju == [[Attēls:Map-alexander-empire.png|thumb|280px|Aleksandra Lielā karagājieni apzīmēti ar melnu līniju]] Iedams gar [[Kaspijas jūra]]s dienvidu krastu, Aleksandra karaspēks nonāca [[Partija (reģions)|Partijā]] un iekaroja [[Baktrija|Baktriju]] un [[Sogdiāna|Sogdiānu]]. Aleksandram bija nepieciešami tikai 3 gadi (no 330. līdz 327. gadam p.m.ē.) lai radītu vienu no milzīgākajām un varenākajām impērijām antīkajā pasaulē. 327. gadā p.m.ē. Aleksandrs ielauzās [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] (tagadējā [[Pakistāna|Pakistānā]]) un iekaroja [[Pendžāba|Pendžābu]] ("Piecupi"). No šejienes Aleksandrs posās uz [[Ganga]]s ieleju. Bet, pārejot [[Hifasa]]s upi, Aleksandra karaspēks atteicās paklausīt. Indijas lieti un negaisi, slimības un nogurums no kara gājiena, — tas viss radīja neapmierinātību karapulkos. Karaspēks prasīja Aleksandram atgriezties mājās. Pie Indas pietekas [[Džheluma|Hidaspas]] uzcēla floti, ievietoja tur daļu karaspēka, kas pa ūdens ceļu devās mājup. Bet otra armijas daļa virzījās gar upes krastiem. Tā aizgāja līdz Indas grīvai un no turienes pa zemes ceļu gar okeānu devās uz rietumiem. == Lielvalsts veidošana un nāve == 324. gadā p.m.ē. Aleksandrs atgriezās Persijā, kur sāka atjaunot savu armiju. Tā ilgajos karagājienus bija cietusi smagus zaudējumus (ne tik daudz cīņās ar ienaidnieku, cik grūtajos pārgājienos, it sevišķi tuksnešu rajonos atceļā no Indijas). Aleksandrs bija iekarojis valsti, kuras [[izglītība]]s, [[Zināšanas|zināšanu]] un [[kultūra]]s līmenis ir augstāks nekā pašā Maķedonijā. Viņš veicināja grieķu un persiešu kultūru integrāciju, mudinot maķedoniešu karavīrus precēt persiešu sievietes. Arī pats viņš apprecēja divas persiešu princeses. Šādu laulību skaits bija vairāki tūkstoši. Aleksandrs šo savu ideju centās realizēt arī veicinot grieķu [[Kolonizācija|kolonistu]] ieceļošanu un apmešanos Persijā un [[Senā Divupe|Mezopotāmijā]]. Par savas milzu valsts galvaspilsētu Aleksandrs iekārtoja [[Babilona|Bābeli]]. Viņš plānoja jaunus karagājienus uz rietumiem — [[Āfrika|Ziemeļāfrikas]] un [[Itālija]]s iekarošanu. Bet pošoties šiem karagājieniem, 323. gada vasarā p.m.ē. Aleksandrs saslima un dažu dienu laikā nomira tikai 32 gadu vecumā.<ref name="WDL">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11739/ |title = Kingdoms of the Successors of Alexander: After the Battle of Ipsus, B.C. 301 |website = [[World Digital Library]] |date = 1800-1884 |accessdate = 2013-07-27 |archive-date = 2015-09-05 |archive-url = https://web.archive.org/web/20150905133907/http://www.wdl.org/en/item/11739/ }}</ref> == Pēc Aleksandra == [[Attēls:Diadochi.png|thumbnail|280px|Aleksandra Lielā impērija pēc sadalīšanas starp viņa karavadoņiem]] Aleksandrs Lielais neatstāja [[Testaments|testamentu]], viņa pēdējie vārdi mirstot bija visai pretrunīgi un vēl pusgadsimtu pēc viņa nāves turpinājās strīdi un konflikti par viņa pēcnācēju, kurš tā arī netika atrasts un varenā Maķedonijas impērija izjuka — nespējot vienoties, Aleksandra karavadoņi to sadalīja vairākos atsevišķos valdījumos. Starp šīm neatkarīgajām karalistēm turpinājās savstarpējās cīņas. Dažas no tām mēģināja atgriezties pie agrākās Grieķijas prakses, apvienojoties konfederācijās. Tādā veidā izveidojās viena no lielākajām — [[Ahajas līga]] (''Κοινὸν τῶν Ἀχαιῶν''), kurā apvienojās 10—12 autonomas [[Peloponēsa]]s [[polisa]]s. Ahajiešu pārstāvji sanāca uz apspriedi divreiz gadā lai izstrādātu kopīgu ārpolitiku un apstiprinātu likumdošanas aktus, galvenokārt, savstarpējo ekonomisko attiecību jomā ([[nauda]]s kalšana, [[tirdzniecība]] u.c.). Ahaja arī cīnījās ar citām līdzīgām konfederācijām ([[Sparta|Spartu]]) un polisām par varu un ietekmi Grieķijā. Situācija lielā mērā atkal bija līdzīga tai, kāda Grieķijā bija izveidojusies pirms to pakļāva Maķedonija Filipa II laikā. Arī šajā situācijā bija jānāk kādam, kas izmantojot iekšējās ķildas sagrābtu varu un nodibinātu kārtību. Šis kāds šoreiz bija Roma, kas tajā laikā jau bija izveidojusies par spēcīgu [[Romas impērija|impēriju]]. == Nozīme == Aleksandrs neapšaubāmi bijis viens no lielākajiem iekarotājiem un izcilākajām personībām pasaules vēsturē. Viņš bija spīdošs taktiķis un izcils [[līderis]], drosmīgs un arī augstsirdīgs. Tomēr, ja situācija prasīja, viņš bez liekas svārstīšanās spēja rīkoties cietsirdīgi un nežēlīgi. Lai sasaistītu iekarotās teritorijas, Aleksandrs karagājienu laikā nodibināja daudzas jaunas pilsētas. Parasti šīm pilsētām tika piešķirtas [[pašpārvalde]]s tiesības un tās pakļāvās tikai valdnieka [[Edikts|ediktiem]]. Šajās pilsētās tika nometināti Maķedonijas armijas veterāni, tajās tika ieviestas daudzas grieķu kultūras tradīcijas. Tādēļ no nākamo gadsimtu Eiropas perspektīvas viedokļa augstākā Aleksandra Lielā vērtība saistāma ne tik daudz ar viņa militāriem sasniegumiem. Daudz svarīgāk ir tas, ka viņa iekarojumu rezultātā tika būtiski paplašināta grieķu civilizācijas ietekme pasaulē, kas vienlaicīgi sagatavoja augsni vēlākiem [[Romas impērija]]s iekarojumiem. Aleksandra lielvalsts teritorijā sākās Tuvo Austrumu un Dienvidāzijas [[helenizācija]], bet vēlāk šī jaunā kultūra dziļi ietekmēja Eiropas kultūru. Tās iespaidoja arī [[kristietība]]s rašanos, kas sākotnēji izplatījās Vidusjūras reģionā, bet viduslaikos kļuva par visas Eiropas ticības, pārliecības un uzskatu pamatu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20001109193300/http://www.isidore-of-seville.com/Alexanderama.html Aleksandrs lielais internetā] {{en ikona}} * [http://wso.williams.edu/~junterek/ Aleksandrs Lielais] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20140505021306/http://worldnewsdailyreport.com/egypt-archaeologist-could-have-discovered-the-tomb-of-alexander-the-great/ Arheologi atraduši Aleksandrā Lielā mauzoleju] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārā vēsture]] [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Maķedonijas valdnieki]] [[Kategorija:Senie karavadoņi]] [[Kategorija:356. gadā p.m.ē. dzimušie]] [[Kategorija:323. gadā p.m.ē. mirušie]] 8cexp81wo5oy1zm6wjgn36cfiv3h262 0 5495 4498088 4448604 2026-07-24T06:17:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498088 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viļaka | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Vilaka no Semenovas.JPG | imagesize = | image_caption = Viļaka, iebraucot pilsētā no dienvidu puses | image_flag = Flag_of_Viļaka.png | flag_link = Viļakas karogs | image_shield = Viļakas pilsētas ģerbonis.svg | shield_link = Viļakas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = | latd = 57| latm = 11| lats = 03| latNS =N | longd = 27| longm = 40| longs = 21| longEW =E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1945]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Marienhausen}} | area_total_km2 = 6.4 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Viļaka}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 95 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4583 | website = {{URL|www.vilaka.lv}} | footnotes = }} '''Viļaka''' ({{val|ltg|Vileks}}) ir pilsēta [[Latvija]]s ziemeļaustrumos, [[Latgale]]s ziemeļos, [[Balvu novads|Balvu novadā]]. Atrodas [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] krastā, pilsētas robeža daļēji iet pa [[Koura]]s (Kiras) upi. Viļaka ir {{nobr|28 km}} attālumā no novada centra [[Balvi]]em un {{nobr|246 km}} attālumā no [[Rīga]]s, tikai {{nobr|8 km}} no [[Krievija]]s robežas. == Vēsture == {{pamatraksts|Viļakas vēsture}} [[Attēls:Viļakas_pilsētas_dome.jpg|thumb|left|250px|Viļakas novada muzejs]] 12. gadsimtā Viļakas ezerpils piederēja latgaļu [[Atzele]]s zemei. 1224. gadā pēc [[Atzele]]s dalīšanas Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika nodotas [[Livonijas bīskapija]]i. 1293. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans Fehte]] savu [[Atzele]]s īpašumu katolizēšanai un aizsargāšanai pret [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņazu]] iebrukumiem uz [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] salas nodibināja klosteri ''Marienhausen''. 1509. gadā arhibīskaps [[Jaspers Linde]] uz salas uzcēla mūra pili aizsardzībai pret [[Maskavija]]s karaspēka iebrukumiem. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā [[Marienhauzenas pils|Marienhauzenas pilī]] ieradās poļu garnizons un tā kļuva par pilsnovada pārvaldes centru. Iepretim pils salai izveidojās Viļakas senpilsēta. 1629. gadā pēc [[Altmarkas miera līgums|Altmarkas miera līguma]] Viļaka kļuva par Marienhauzenas stārastijas centru un administratora rezidenci. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta. 1772. gadā Viļakas stārastija tika inkorporēta [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1925. gadā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] Viļakai (Viļākiem) piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1945. gada 8. oktobrī Viļakai piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķa]] (nesenā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]]) centru. No 1949. gada līdz 1959. gadam Viļaka bija [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]] centrs, vēlāk [[Balvu rajons|Balvu rajona]] mazpilsēta. Pēc 2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas kļuva par [[Viļakas novads|Viļakas novada]] centru. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva jaunajā Balvu novadā. == Pilsētbūvniecība un arhitektūra == Pilsēta izveidojusies un attīstījusies pie ezera. Kādreiz te krustcelēs bijis Krapāna traktieris. Pie ceļa, kas ved uz [[Žīguri]]em, izveidojies viens no jaunākajiem pilsētas rajoniem, kur uzceltas Līvānos ražotās saliekamās mājas. === Arhitektūras pieminekļi === * [[Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca|Viļakas katoļu baznīca]] (celta no 1884. līdz 1890. gadam)&nbsp;— historicisma arhitektūras paraugs, kurā celtnes gotiskās formas papildina slaidu egļu apstādījumi. Tā ir viena no ievērojamākajām neogotikas baznīcām Latvijā, kuru var salīdzināt vienīgi ar Rīgas Sv. Franciska, Līksnas vai Dignājas katoļu dievnamiem. Baznīcu projektējis [[Florians Viganovskis]], kas ir arī [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus sirds Romas katoļu katedrāle]]s projekta autors. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. * [[Viļakas viduslaiku pils]] atrodas ezerā uz salas un ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.<ref name="Latvijas pilsētas. Viļaka"/> 2026. gadā uz to atklāts Latvijā garākais [[pontonu tilts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017218/atputa/120113130/pastaiga-virs-udens-vilaka-atklats-latvija-garakais-pontonu-tilts|title=Pastaiga virs ūdens: Viļakā atklāts Latvijā garākais pontonu tilts|website=Delfi|access-date=2026-04-01|date=2026-04-01|language=lv}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|1258 |1905|686 |1935|1582 |1959|2674 |1970|2249 |1979|2147 |1989|2152 |2000|1887 |2011|1487 |2021|1216 }} * 1897. gadā ''Mariengauzen'' muižā bija 63 cilvēki, bet ''Mariengauzen'' miestā 995 cilvēki, ka ari ''Ostrati'' sādžā 197 cilvēki. == Reliģija == [[Attēls:Viļakas katoļu baznīca.jpg|thumb|265px|Viļakas katoļu baznīca]] Viļakā darbojas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, evaņģēliski luteriskā draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze. * Viļakas Romas katoļu draudze pastāvējusi jau 1712. gadā. 1716. gadā tika nolemts atjaunot baznīcu. Otra koka baznīca Viļakā celta 1748. gadā. 1890.&nbsp;— 1891. gadā uzcēla jaunu baznīcu, kas tika konsekrēta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. 1920.&nbsp;— 1925. gadam draudzes dekāns bija P. Apšinīks.<ref name="Latvijas pilsētas. Viļaka">Iltnere, A. Placēns, I. 1999. ''Latvijas pilsētas''. Rīga, Preses nams. 568&nbsp;— 573 lpp.</ref> Viņš nodibinājis draudzes skolu. Pašreiz draudzes prāvests ir Jāzeps Kornaševskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=Romas Katoļu Baznīca Latvijā<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub553 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> * Viļakas evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1920. gadā. Sākumā dievkalpojumi noturēti skolā. Baznīca celta pēc J. Cīruļa projekta un iesvētīta 1928. gadā. 1939. gadā tā ieguva jaunas ērģeles. Interjerā izceļas altārglezna "Jēzus ar mācekļiem iet caur labību", kuras autors ir viršmežzinis Reinholds. Mācītāji, kas tajā laikā vadīja draudzi bija galvenokārt no Balvu, Rēzeknes, kā arī no Abrenes draudzes un bieži mainījās. * Pareizticīgo baznīca uzcelta 19. gadsimta beigās (atjaunota 1990. gadā) bijušā seno latgaļu Eržepoles pilskalnā. Tur atrodas arī kapi. * 1937. gadā Viļakā tēvs Toms Gumperbergs nodibināja kapucīnu ordeņa klosteri un uzcēla lielu divstāvu mūra ēku ar kapliču, kuru Romas pāvesta nuncijs iesvētīja 1940. gada pavasarī. Klosteri uzcēla vietā, kur kādreiz atradās 1784. gadā celtā koka vecā Romas katoļu baznīca. Kopš 1997. gada klosteri atjauno. * Mūsdienās Viļakā vairs nav sinagogas, bet pirms Otrā pasaules kara Viļakā gandrīz 1/3 iedzīvotāju bija ebreji.<ref name="Latvijas pilsētas. Viļaka"/> == Izglītība == Pilsētā atrodas šādas izglītības iestādes: * Viļakas pirmsskolas izglītības iestāde; * Viļakas pamatskola; * Viļakas Valsts ģimnāzija; * Viļakas mūzikas un mākslas skola; * Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vilaka.lv/index.php?page=vilakas-pilseta|title=Viļakas novada mājaslapa|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191111220642/http://vilaka.lv/index.php?page=vilakas-pilseta}}</ref> == Kultūra == Viļakas novadā ir arī aktīva sabiedriskā dzīve. Deju un dziedāšanas kolektīvi: * deju kopa „Dēka”; * jauniešu deju kolektīvs „Dēkaiņi”; * dramatiskā kopa „Babušoks”; * sieviešu vokālais ansamblis „Cansone”; * bērnu vokālie ansambļi „Pogas” un „Podziņas”; * bērnu literāri muzikālais pulciņš; * ģitārspēles pulciņš; * folkloras kopa “Atzele”; * krievu dziesmu ansamblis „Sudaruška”; * etnogrāfiskajā ansamblis „Abrenīte”; * vokāli instrumentālais ansamblis Pilsētā atrodas arī atrodas bibliotēka, Viļakas novada muzejs un Viļakas kultūras nams<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.tournet.lv/page.php?id=136 Tournet.lv informācija par Viļaku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051109061350/http://www.tournet.lv/page.php?id=136 |date={{dat|2005|11|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050322152648/http://tourism.rdc.lv/high_lv/balvi/vilaka/index.html Apceļo Latgali]&nbsp;— par Viļaku {{Balvu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Viļakas novads}} {{Balvu rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Viļaka| ]] pd2pebmxnp1oegnybadehulr8or8ejg 0 7082 4498143 4025758 2026-07-24T10:14:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498143 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = pārejas metāls | kārtas skaitlis = 79 | 7. čaula = | 6. čaula = 1 | 5. čaula = 18 | 4. čaula = 32 | 3. čaula = 18 | 2. čaula = 8 | 1. čaula = 2 | simbols = Au | atommasa = 196,966569 | valences elektroni = [Xe]4f¹⁴5d¹⁰6s¹ | tabulas attēls = [[Attēls:Au-TableImage.svg|250px]] | attēls = [[Attēls:Or Venezuela.jpg|140px]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Attēls:Gold-crystals.jpg|180px]]<br /> Zelta tīrradnis un tīra zelta kristāli | oksidēšanas pakāpes = -1, 1, 2, '''3''', 4, 5 | elektronegativitāte = 2,54 | blīvums = 19300 | kušanas temperatūra = 1337,33 K (1064,18&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 3129 K (2856&nbsp;°C) }} '''Zelts''' ir [[ķīmiskais elements]] ar simbolu '''Au''' ({{val-la|aurum}}) un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 79. Tas ir viens no [[pārejas metāli]]em, kas [[ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskajā tabulā]] atrodas [[11. grupas elementi|11. grupā]] un [[6. perioda elementi|6. periodā]]. Zelts ir viens no [[dārgmetāls|dārgmetāliem]] un nedaudzajiem [[krāsainais metāls|krāsainajiem metāliem]]. Zelts jau vairākus tūkstošus gadu ir izmantots dažādos [[rituāls|rituālos]] un [[rotaslieta|rotaslietās]]. Kopš [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimta p.m.ē.]] no zelta izgatavotās [[monēta]]s ir izmantotas kā [[nauda|norēķinu līdzekļi]]. Arī mūsdienās zelts joprojām tiek izmantots naudas izgatavošanā. == Zelta īpašības == Dabā zelts ir sastopams galvenokārt [[zelta tīrradnis|brīvā veidā]], jo tas ir ķīmiski inerts. Zelts ir salīdzinoši mīksts, dzeltenas krāsas [[metāls]] ar ļoti labu korozijas izturību, augstu [[elektrovadītspēja|elektrovadītspēju]]. Zelta īpatnējā dzeltenā, citiem metāliem maz raksturīgā, krāsa izskaidrojama ar mazo enerģētisko atšķirību starp zelta atoma pilnīgi aizpildītajām 5''d'' [[orbitāle|orbitālēm]] un pusaizpildīto 6''s'' orbitāli.<ref name="Pas2017">{{publikācijas atsauce|author=Pašteka L. F. et al.|title=Relativistic Coupled Cluster Calculations with Variational Quantum Electrodynamics Resolve the Discrepancy between Experiment and Theory Concerning the Electron Affinity and Ionization Potential of Gold|year=2017|journal=Physical Review Letters|volume=118|pages=023002|doi=10.1103/PhysRevLett.118.023002}}</ref> Tādēļ zelta atomi absorbē gaismu jau redzamajā diapazonā ([[zilā krāsa|zilajā]] spektra daļā, sākot no 500 nm), savukārt fotonus ar mazāku enerģiju (lielāku viļņa garumu), kas nespēj pārnest elektronu no 5''d'' orbitāles uz brīvo 6''s'' orbitāli, zelts atstaro, līdz ar to baltā gaismā izskatās spilgti dzeltens. Enerģiju starpība starp 6''s'' un 5''d'' orbitālēm samazinās [[Speciālā relativitātes teorija|relatīvistisko]] efektu dēļ — zelta [[atoma kodols|atoma kodola]] spēcīgajā [[elektriskais lauks|elektriskajā laukā]] elektroni kodola tuvumā kustas ar ātrumu, kas tuvojas [[gaismas ātrums|gaismas ātrumam]], bet tieši ''s'' orbitālēm kodola tuvumā ir vislielākais [[elektronu mākonis|elektronu mākoņa]] blīvums, atšķirībā no ''p'', ''d'' un ''f'' orbitālēm, kam kodola tuvumā elektronu mākoņa blīvums tuvojas nullei. Bez tam ''s'' orbitāļu relatīvistiskā saspiešanās ekranē atoma kodolu un samazina pārējo orbitāļu elektronu pievilkšanās spēku kodolam. Tādējādi 6''s'' orbitāles enerģijas līmenis samazinās, bet 5''d'' — pieaug.<ref name="PekkaPyykko">{{publikācijas atsauce|author=Pyykko P., Desclaux J. P.|title=Relativity and the periodic system of elements|year=1979|journal=Accounts of Chemical Research|volume=12|issue=8|pages=276|doi=10.1021/ar50140a002}}</ref><ref name=pyy2012>{{publikācijas atsauce|author=Pyykko P.|title=Relativistic Effects in Chemistry: More Common Than You Thought|year=2012|journal=Annual Review of Physical Chemistry|volume=63|pages=45—64|doi=10.1146/annurev-physchem-032511-143755 }}</ref> Zelta savienojumi ir visai nestabili. Savienojumos zeltam var būt [[oksidēšanas pakāpe]] +1 un +3, piemēram, [[zelta(III) oksīds]] Au₂O₃. Biežāk zelts ir trīsvērtīgs. Ekstremālos apstākļos var veidoties arī savienojumi, kur zeltam ir oksidēšanas pakāpe +5 ([[zelta pentafluorīds]]) vai -1 ([[cēzija aurīds]]). Negatīvas oksidēšanas pakāpes ir metāliem ļoti netipiskas. Atšķirībā no vairuma [[metāls|metālu]], zelts vairāk veido [[kompleksie savienojumi|kompleksos savienojumus]] nekā vienkāršos savienojumus. Zelta savienojumiem galvenokārt raksturīga violeta un brūna nokrāsa. == Zelta izmantošana un ieguve == Zeltu plaši izmanto [[rotaslieta|rotaslietu]] izgatavošanā. Zelta ieguve ir sarežģīta. Šahtas atrodas pat līdz 4000 metru dziļumā, kur temperatūra pārsniedz +30 °C un tāpēc ir grūti elpot. Zeltu saturošo rūdu paceļ virszemē un izskalo no tās zeltu. No vienas tonnas rūdas parasti iegūst tikai 5 gramus zelta. No 1905. līdz 2006. gadam ik gadu visvairāk zelta ieguva [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Kopš 2007. gada visvairāk zelta ik gadu tiek izrakts [[Ķīna|Ķīnā]]. [[Attēls:Kalgoorlie The Big Pit DSC04498.JPG|thumbnail|200px|''The Super Pit'' — Austrālijas lielākās zelta raktuves.]] {| class="wikitable" |- ! rowspan=2 | # ! rowspan=2 | Valsts ! colspan=8 align=center | Iegūtā zelta daudzums (tonnās)<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.goldsheetlinks.com/production.htm | title= Historical World Gold Production | accessdate= | archiveurl= https://web.archive.org/web/20101007212710/http://www.goldsheetlinks.com/production.htm | archivedate=07-10-2010}}</ref> |- ! 2005 ! 2006 ! 2007 ! 2008 ! 2011 ! 2014 ! 2019 ! 2020 |- | 1. | {{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]] | 224 | 240 | 276 | 288 | 355 | 450 | 380 | 365 |- | 2. | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | 262 | 260 | 238 | 234 | 237 | 211 | 200 | 193 |- | 3. | {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Dienvidāfrika]] | 296 | 275 | 254 | 232 | 190 | 150 | 105 | 96 |- | 4. | {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]] | 263 | 251 | 246 | 225 |270 |270 |325 |328 |- | 5. | {{flaga|Peru}} [[Peru]] | 207 | 203 | 170 | 175 | 150 | 150 | 128 | 87 |- | 6. | {{flaga|Krievija}} [[Krievija]] | 156 | 153 | 144 | 164 | 200 |245 |305 |305 |- | 7. | {{flaga|Kanāda}} [[Kanāda]] | 118,5 | 104 | 101 | 100 | 110 | 160 | 175 | 170 |- | 8. | {{flaga|Indonēzija}} [[Indonēzija]] | 167 | 167 | 118 | 90 | 100 | 65 | 139 | 86 |- | 9. | {{flaga|Uzbekistāna}} [[Uzbekistāna]] | - | - | 85 | 85 | 90 | 102 | 93 | 101 |- | 10. | {{flaga|Gana}} [[Gana]] | 63 | 63,1 | 78 | 81 | 100 | 90 | 142 | 125 |- ! colspan=2 | {{flaga|}} Pasaulē (kopā): ! 2 518 ! 2 469 ! 2 444 ! 2 356 ! 2 700 ! 2 860 ! 3 300 ! 3 030 |} == Zelts Latvijā == Arī [[Latvija|Latvijā]] ir atrasti daži zelta gabaliņi smilšu grauda lielumā sanesumu iežos - [[morēnas|morēnās]],<ref>{{lv ikona}} [http://www.hc.lv/dzivesveids/zalais/raksti/zelts-dimanti-urans/ Zelts, dimanti un urāns atrodami Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080717062552/http://www.hc.lv/dzivesveids/zalais/raksti/zelts-dimanti-urans/ |date={{dat|2008|07|17||bez}} }} HC.LV</ref> tāpēc, visticamāk, ka tie ir atnesti no [[Skandināvija]]s (kur arī atrodas tuvākās zelta raktuves). Zelta putekļi ir atrasti arī 100–200 m dziļurbumos, kur zelta koncentrācija ir 0,008 g uz tonnu iežu, kas padara šī zelta iegūšanu rūpnieciski neizdevīgu. == Skatīt arī == * [[Zelts kā investīcija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{lv ikona}} [https://web.archive.org/web/20170709224644/http://www.zelts24.lv/ Par Zeltu] Latvijas Zelta informācijas resurss * {{en ikona}} [http://periodic.lanl.gov/elements/79.html Gold] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080610082459/http://periodic.lanl.gov/elements/79.html |date={{dat|2008|06|10||bez}} }} Los Alamos National Laboratory’s Chemistry Division * {{en ikona}} [http://www.galleries.com/minerals/elements/gold/gold.htm The Mineral Native Gold] Amethyst Galleries * {{en ikona}} [http://www.webelements.com/gold/ Gold] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130726120153/http://www.webelements.com/gold/ |date={{dat|2013|07|26||bez}} }} Webelements.com {{ķīmija-aizmetnis}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zelts| ]] gk87vdhfdrmleme0rgqb5i3twawcd14 0 8322 4498106 4366110 2026-07-24T07:22:08Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498106 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|antīko civilizāciju|upi Latvijā|Divupe (upe)}} [[Attēls:Ur3.JPG|thumb|200px|Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās]] '''Senā Divupe''' jeb '''Mezopotāmija''' (no {{val|grc|Μεσοποταμία}} — '[zeme] starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā [[civilizācija]], kurai bija augsti attīstīta [[kultūra]].<ref>[http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/divupe/teksts.htm Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120109172958/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/divupe/teksts.htm |date={{dat|2012|01|09||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Senā Divupe atradās mūsdienu [[Irāka|Irākā]], starp [[Tigra|Tigru]] un [[Eifrata|Eifratu]]. Starp šīm divām upēm zeme bija ļoti auglīga, tāpēc senie divupieši visvairāk nodarbojās ar lauksaimniecību, veica apjomīgus [[apūdeņošana]]s darbus, ar Divupi saistīta [[Bībele]]s leģenda par [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārzu]]. Līdzās [[Senā Ēģipte|Senajai Ēģiptei]] un [[Indas ielejas civilizācija]]i bija viena no trim vissenākajām pasaules civilizācijām. == Vēsture == {{pamatraksts|Šumera|Babilonija|Asīrija}} [[Attēls:Elam Map-en.svg|thumb|200px|Senās Divupes galvenās valstis [[Šumera]], [[Babilonija]] un [[Asīrija]] (zaļā krāsā) un kaimiņvalsts [[Elama]] (oranžā krāsā)]] Šumeru izcelsme vēl joprojām nav noskaidrota, taču pirmās liecības par šīs civilizācijas esamību iesniedzas 6000 gadu tālā pagātnē. Ap 5000. gadu [[p.m.ē.]] zemkopju ciematos sāka parādīties [[zemkopība]]s produkcijas pārpalikums — galvenais priekšnosacījums, lai sāktos [[darba dalīšana]], padziļinātos [[specializācija]] un [[kooperācija]] un rezultātā šīs civilizācijas attīstība turpinātos jaunā līmenī. Daļa Senās Divupes iedzīvotāju varēja atteikties no lauksaimniecības kā galvenā nodarbošanās veida un pilnībā apgūt [[Amatniecība|amatniecību]], savukārt, līdz ar amatniecības attīstību aizsākās pilsētu veidošanās process. Ceturtajā gadu tūkstotī p.m.ē. šeit jau bija izveidojusies virkne pilsētu. Lielākās no tām sākumā bija [[Erida]] un [[Ereka]] (''Erech'', Urūka). Divupes pilsētas gadsimtu gaitā attīstījās, uzsākot savstarpēju konkurenci, līdz dažas no tām kļuva par [[Galvaspilsēta|galvaspilsētām]]. Dažādos laika posmos uzplauka un norietēja trīs valstis [[Šumera]], [[Babilonija]] un [[Asīrija]]. 612. gadā p.m.ē. Asīrijas galvaspilsētu [[Ninīve|Ninīvi]] iekaroja [[Mēdija]], bet lielāko Mezopotāmijas daļu sagrāba haldieši sava vadoņa [[Nebukadnecars II|Nebukadnecara II]] (valdīja 605.-562. gadā p.m.ē.) vadībā, kurš nodibināja [[Haldeja]]s jeb [[Jaunbabilonija]]s valsti. Pēc viņa nāves Mezopotāmiju 539. gadā p.m.ē. iekaroja [[Senā Persija]] valdnieka [[Kīrs Lielais|Kīra Lielā]] vadībā. 331. gadā p.m.ē. Babilonā iebruka [[Maķedonijas Aleksandrs]] un pie [[asīrieši|asīriešu]] ciemata Gaugamelas (mūsdienu [[Kurdistānas reģions|Kurdistānā]]) sakāva [[Ahemenīdu impērija]]s armiju [[Dārijs III|Dārija III]] vadībā. Pēc Maķedonijas Aleksandra nāves [[Seleikīdu dinastija]] pakļāva Babiloniju un Sīriju. No 247. gada p.m.ē. līdz 224. gadam Divupi pārvaldīja [[Parta]] (jeb Askānija), kas bija galvenā [[Romas impērija]]s sāncense Vidusjūras austrumdaļā. Ķeizara [[Trajāns|Trajāna]] laikā romiešu leģioni šķērsoja Eifratu un 116. gadā ieņēma Partijas galvaspilsētu Ktesifontu, nodibinot Mezopotāmijas un Asīrijas provinces, ķeizars [[Septimijs Severs]] Mezopotāmijai piešķīra kolonijas tiesības.<ref>{{LKV|XIV.|26 975}}</ref> 226. gadā Partas vietā nodibinājās [[Sasanīdu valsts]], kuru 7. gadsimtam iekaroja [[arābi]]. Reģionā turpināja ieplūst jaunas tautas un ciltis, Mezopotāmija joprojām bija viens no plaukstošākajiem [[Vidējie Austrumi|Vidējo]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģioniem līdz pat agrīnajiem viduslaikiem. === Divupiešu izgudrojumi === [[Attēls:Early writing tablet recording the allocation of beer.jpg|thumb|200px|Māla plāksnīte no Senās Divupes ar ķīļu rakstu (ap 3000 gadu p.m.ē.)]] * [[Ritenis]] izgudrots laikā starp 3500. un 3250. gadu p.m.ē. Šie riteņi bija efektīvi pielietojami, izturīgi un stabili, to vienīgais trūkums bija tāds, ka tie bija ļoti smagi. * [[Arkls]] izgudrots laikā ap 3500. gadu p.m.ē. Ar arklu laukus varēja apstrādāt daudz ātrāk un vieglāk. * [[Rakstība]] piktogrāfiskā raksta veidā izgudrota un sākta lietot apmēram 3000. gadā p.m.ē. Attēliem kļūstot abstraktākiem, izveidojās [[ķīļu raksts]]. * [[Eposs]] par Urūkas valdnieku [[Gilgamešs|Gilgamešu]] sacerēts ap 2000. gadu p.m.ē. == Reliģija == Divupē pastāvēja daudzdievība, arī valdniekus uzskatīja par dievišķām būtnēm. Dievi tika godināti tempļos — [[zikurāts|zikurātos]]. Dievības Divupē: * Ans — dievs-tēvs; * Enlils — vēju un negaisu dievs, debesu un zemes dievs; * Inanna — auglības un mīlestības dieviete, arī kara un ķildu dieviete; * Enki — pazemes pasaules, gudrības un saldūdens dievs u.c.; == Senās Divupes ekonomika == [[Attēls:Fertile Crescent map.png|thumb|200px|"Auglīgais pusmēness"]] Senās Divupes, tāpat kā citu vēsturiski agrīno civilizāciju uzplaukums izskaidrojams ar sevišķi labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Abas upes un to pietekas nodrošināja ērtas sakaru un [[Transports|transporta]] iespējas plašā reģionā. Lekno zemi starp upēm jau senos laikos dēvēja par "ražīgo sirpi" vai "auglīgo pusmēnesi". Šis loks stiepās no Ēģiptes ziemeļaustrumu virzienā caur [[Palestīna|Palestīnu]], [[Levante|Levanti]], [[Anatolija|Anatoliju]], līdz pat [[Irāna]]s kalniem [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] dienvidos, ietverot Seno Divupi. Nonākuši šajā apvidū, cilvēki atrada daudz derīgu augu. Piemēram, [[Turcija]]s dienvidu daļā brīvā dabā auga savvaļas [[mieži]]. Savukārt [[Jordāna]]s ielejā kuplā skaitā, neviena nekultivēti, zēla [[kvieši]]. Pa [[Sīrija]]s mežiem ziloņi klaiņojuši vēl ap 1000. gadu p.m.ē., tādēļ nav nekas neparasts, ka ražas novākšana [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] sākusies jau ap 9500. gadu p.m.ē., lai gan mērķtiecīga graudaugu kultivēšana aizsākusies vēlāk. Pirmajiem pastāvīgajiem šī auglīgā reģiona iedzīvotājiem bija jāpieliek pavisam nedaudz pūļu, lai ievērojami pilnveidotu savu uzturu. Aprēķini liecina, ka ap [[25. gadsimts p.m.ē.|2500. gadu p.m.ē.]] Divupes dienvidu daļā tika iegūtas ražas, kas salīdzināmas ar labākajiem mūsdienu [[Kanāda]]s kviešu laukiem. Bronzas laikmeta civilizācijām sasniedzot augstu attīstības pakāpi, pieaugot iedzīvotāju skaitam, daudzkārt intensīvāka kļuva arī resursu izmantošana, līdz to atdevi ne tikai vairs nebija iespējams palielināt, bet tā sāka samazināties. To veicināja arī klimata izmaiņas — paaugstinoties gada vidējai temperatūrai, ne tikai [[stepe]]s pārvērtās [[Tuksnesis|tuksnešos]], bet arī upēs samazinājās ūdens pieplūde, to baseinu platība saruka un līdzšinējo iedzīvotāju skaitu nodrošināt ar pārtiku vairs nebija iespējams. Divupē uzturēt sarežģīto upju saimniecību arī kļuva arvien grūtāk daudzo karu dēļ ar iebrucējiem, kuri arvien lielākā skaitā plūda no izkaltušajiem stepju rajoniem uz piemērotākām zemēm. === Pagrimums === Pilnīgs Divupes civilizācijas pagrimums sākās pēc postošā [[Mongoļi|mongoļu]] iebrukuma [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]] un [[Bagdāde]]s izpostīšanas 1258. gadā. Divupes kultūra, kas dažādās modifikācijās lielākā vai mazākā mērā bija saglabājusi savu integrētību pie visdažādākajām varām un valdniekiem, arvien vairāk zaudēja savu spožumu. Arī rūpīgi izveidotā apūdeņošanas kanālu sistēma degradējās, un tas jūtami ietekmēja galveno reģiona saimniecības nozari — [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Rezultātā Mezopotāmijas iedzīvotāju dzīves līmenis arvien vairāk kritās, it īpaši [[Osmaņu impērija]]s un [[Sefevīdi|Savafīdu dinastijas]] [[Persieši|persiešu]] valdīšanas laikā 16.—18. gadsimtā. Netieši tas liecina par mazāk acīmredzamu, taču ilgstošāku faktoru ietekmi. Proti, [[tehnoloģija]]s un [[jauninājums|jaunievedumi]] dažādās jomās ļāva cilvēkiem pielāgoties dzīvei citās zemēs, kuras pirms tam bija uzskatītas par nelabvēlīgām. Līdz ar to upju ieleju civilizācijas pamazām zaudēja savas kādreizējās priekšrocības. Laika gaitā tās izrādījās novājinātas ne tikai iekšējo nesaskaņu un valdnieku savstarpējo cīņu par varu dēļ, bet arī pārāk šaurās [[specializācija]]s dēļ, paļaujoties uz atsevišķiem dabas faktoriem. Līdz ar to nākas secināt, ka konkrētām [[organizācija]]s un jaunievedumu formām konkrētā vidē ir savas vēsturiskās un fiziskās robežas. Šobrīd liela [[Irāka]]s daļa, it īpaši abu lielo upju augštecē, ir smilšains, neauglīgs klajums, ko dēvē par ''al-Jazirah'' (arābu valodā “sala”). Pateicoties dabīgajiem upju sanešiem, samērā pārtikusi ir tikai Divupes vidusdaļa, bet abu upju lejastecē plešas purvainas zemienes, bet pirms tūkstošiem gadu rūpīgi koptie kanāli sen pārklājušies dūņām, aizauguši ar meldriem un krūmājiem. Vairs gandrīz nekas šeit neatgādina par šī teiksmainā reģiona seno vēsturi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Seno laiku lielvalstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divupe]] [[Kategorija:Irākas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Sīrijas vēsture]] 6dqb25bibylmhwhm2gxiadoc4290e1t 0 9819 4498108 4049318 2026-07-24T07:27:42Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498108 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|specifisku mūzikas žanru|populāro mūziku vispārīgi|populārā mūzika}} {{Mūzikas žanra infokaste |nosaukums = Popmūzika |attēls = Michaeljacksonphoto drewcohen 2.JPG |att_izmērs = 235px |att_nosaukums = [[Maikls Džeksons]] — “popmūzikas karalis” |fona_krāsa = #87CEEB |krāsa = black |stila_izcelsme = {{hlist|[[rokenrols]]}} |kultūras_izcelsme = 1950. gadu vidus [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] |instrumenti = |popularitāte = |atvasinātās_formas = {{hlist|[[disko]]}} |apakšžanru_saraksts = |apakšžanri = {{hlist|[[ārtpops]]|''[[Brill Building]]''|''[[bubblegum pop]]''|[[deju popmūzika]]|[[eksperimentālā popmūzika]]|''[[hypnagogic pop]]''|[[operpops]]|[[progresīvā popmūzika]]|''[[sophisti-pop]]''|''[[space age pop]]''|''[[sunshine pop]]''|[[sintpops]]|''[[teen pop]]''}} |jauktie_žanri = {{hlist|[[bītmūzika]]|[[kantrīpops]]|[[elektroniskā popmūzika]]|[[indīpops]]|''[[jangle pop]]''|[[kamerpops]]|[[laicīgā kristīgā mūzika]]|[[latīņu popmūzika]]|''[[noise pop]]''|[[poppanks]]|[[popreps]]|[[poproks]]|''[[power pop]]''|''[[psychedelic pop]]''|[[mūsdienu ritmblūzs|ritmblūzs]]|''[[reggae fusion]]''|''[[smooth jazz]]''|''[[smooth soul]]''}} |reģionos = |vietējā_estrāde = |citas_tēmas = }} '''Popmūzika''' jeb vienkārši '''pops''' ir [[populārā mūzika|populārās mūzikas]] žanrs, kas parasti tiek attiecināts uz komerciāli ierakstītu mūziku un tā pārsvarā ir orientēta uz [[jaunība|jaunatnes]] auditoriju. Popmūzika ir arī [[estrādes mūzika]]s žanrs, kam raksturīgas relatīvi īsas, vienkāršas uzbūves un ritmiskas dziesmas,<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://tezaurs.lv/#/sv/popm%C5%ABzika | title= Popmūzika | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2020. gada 11. jūlijā | archiveurl= https://web.archive.org/web/20200315142631/https://tezaurs.lv/#/sv/popm%C5%ABzika | archivedate= {{dat|2020|03|15||bez}} }}</ref> bieži vien par [[mīlestība|mīlestību]], un tajās tiek izmantoti tehnoloģiskie [[jauninājums|jaunievedumi]], lai veidotu jaunas muzikālās variācijas esošajām tēmām. Popmūzika ietekmējas no daudziem citiem [[populārā mūzika|populārās mūzikas]] novirzieniem, bet kā žanrs īpaši saistīta ar [[rokenrols|rokenrolu]] un vēlāk arī ar [[rokmūzika|rokmūziku]]. Popmūzika parasti tiek definēta kā [[mūzikas žanrs|mūzikas stils]], kas ir vērsts uz [[singlu tops|singlu topiem]], tomēr kā žanrs tā nav visu topā esošo dziesmu kopuma atspoguļojums un tiek uzskatīts, ka tā attīstās kā atsevišķs mūzikas žanrs. Popmūzika izveidojusies 1950. gados [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. == Vēsture == Termins ‘popdziesma’ pirmoreiz parādījās 1926. gadā, apzīmējot kādas dziesmas popularitāti sabiedrībā. Daudzi notikumi 1920. gadu mūzikas nozarē var tikt uzskatīti kā mūsdienu populārās mūzikas dzimšana, ieskaitot [[kantrimūzika|kantrimūziku]] un [[blūzs|blūzu]].<ref name="Hatch, Millward">{{grāmatas atsauce | author= D. Hatch and S. Millward | title= From Blues to Rock: an Analytical History of Pop Music | year= 1987 | url= https://archive.org/details/frombluestorocka0000hatc | isbn= 0-7190-1489-1 | page= [https://archive.org/details/frombluestorocka0000hatc/page/49 49]}}</ref> Popmūzika kā mūzikas žanrs izveidojās 1950. gados [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Tās izcelsme ir saistīta ar [[rokenrols|rokenrolu]], vēlāk arī ar [[rokmūzika|rokmūziku]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|popmūzika}} * {{Nacionālā Enciklopēdija|id=3593|autors=Klāss Vāvere}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/music/text/3158646 | title= Поп-музыка | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2020|07|10||bez}} | archive-date= {{dat|2018|04|05||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20180405153042/https://bigenc.ru/music/text/3158646 }} {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} {{Mūzikas žanri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Popmūzika| ]] 5ft83b8v5r5488fwmrf183qrqyoohfi 0 9989 4498109 4197254 2026-07-24T07:32:19Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498109 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe20000ya.png|thumb|330px|Eiropas apdzīvotība [[Ledus laikmets|ledus laikmetā]] vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra.]] '''Paleolīts''' (no {{val|el|παλαιός}} — 'vecs', ''λίθος'' — 'akmens') jeb '''senais akmens laikmets''' bija [[aizvēsture]]s periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz {{sk|12000}} gadu atpakaļ, kura laikā [[hominīni|cilvēkveidīgās būtnes]] sāka izmantot pirmos akmens [[darbarīks|darbarīkus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Paleolithic-Period|title=Paleolithic Period|first=|last=|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopædia Britannica]]|date=|accessdate=25 September 2022}}</ref> Paleolīts ilga līdz aptuveni 10 000. gadam p.m.ē., kad beidzās pēdējais [[ledus laikmets]] un attīstījās [[mezolīts|mezolītam]] raksturīgās kultūras. Jau paleolīta laikā cilvēki dažviet sāka nodarboties ar [[zemkopība|zemkopību]]. == Iedalījums == Paleolītu iedala trijos apakšperiodos. Tie ir * agrais paleolīts (aptuveni {{sk|2400000}}.—{{sk|120000}}. gads p.m.ē.), * vidējais paleolīts (aptuveni {{sk|300000}}.—{{sk|30000}}. gads p.m.ē.), * vēlais paleolīts (aptuveni {{sk|30000}}.—8000. gads p.m.ē.). == Cilvēku evolūcija == [[Attēls:Scandinavian Stone Age axe and knife, original.jpg|thumb|300px|Skandināvijā atrasti akmens laikmeta cirvis un nazis]] Pirmais paleolīta cilvēku tips bija [[australopiteki]] jeb "dienvidu pērtiķi" ({{val|la|australis}} + {{val|el|πίθηκος}}) jeb pirmshominīdi. Šis cilvēku tips tiek uzskatīts par pārejas posmu starp dzīvnieku un cilvēku. Pirmie šo cilvēku no akmens izgatavotie priekšmeti tika atrasti [[Etiopija|Etiopijā]], pēc citiem datiem – [[Botsvāna|Botsvānā]]. Tie ir apmēram 2,5 miljonu gadu veci. Tomēr, var droši apgalvot, ka australopiteki sākuši izgatavot priekšmetus daudz agrāk, tikai tie ir bijuši no koka un tādēļ līdz mūsu dienām nav saglabājušies. Agrīnā [[Akmens laikmets|Akmens laikmeta]] [[tehnoloģija]] ir pazīstama arī kā Olduvajas tehnoloģija, kas tā nosaukta pēc Olduvajas ielejas [[Tanzānija|Tanzānijā]], kur atrasts liels skaits akmens priekšmetu. Vairums Olduvajas priekšmetu izgatavoti, apskaldot dabā atrodamos oļus. Tādēļ to dēvē par oļu darbarīku kultūru. Šī kultūra uzskatāma par visilgstošāko, tāpat kā Olduvajas tehnoloģija par visilgāk lietoto tehnoloģiju pasaulē — tā pastāvēja miljoniem gadu. Liels solis uz priekšu tehnoloģijas attīstībā un [[cilvēks|cilvēku]] dzīves veida izmaiņā bija [[uguns]] izmantošanai, kas sākās apmēram pirms 1,5 miljoniem gadu. Uzskata, ka uguns lietošana aizsākusies [[Ķīna|Ķīnā]]. To var uzskatīt par vienu no visu laiku nozīmīgākajiem [[jauninājums|jaunievedumiem]], kas ne brīdi nav zaudējis savu nozīmi līdz pat mūsdienām. Uguns veicināja tālāku cilvēka attīstību un nākamais solis šajā pilnveidošanās procesā bija [[pitekantrops]] jeb "pērtiķcilvēks" ({{val|el|πίθηκος + ἄνθρωπος}}). Šo cilvēku tipu uzskata arī par pirmo [[kultūra]]s nesēju. [[Attēls:Scandinavia M2002074 lrg.jpg|thumb|Ziemeļeiropas kopskats ziemas laikā, kas aptuveni parāda ledāja robežu ap 8000 gadu p.m.ē., kad Latvijas teritorijā ieceļoja pirmie cilvēki. Redzams, ka Baltijas valstu teritorija un visa Baltijas jūras dienvidu piekraste ir atbrīvojusies no ledus]] Taču arī pitekantrops bija tikai kārtējais posms akmens laikmeta cilvēka attīstībā — tam sekoja [[neandertālietis]]. Tikai paleolīta beigās izveidojās mūsdienu cilvēks (''homo sapiens''), kā arī radās mūsdienu galvenās [[rase (bioloģija)|rases]] — [[mongoloīdā rase|mongoloīdi]] [[Austrumāzija|Austrumāzijā]], [[ekvatoriālā rase|negroīdi]] centrālajā [[Āfrika|Āfrikā]], [[eiropeīdā rase|eiropeīdi]] [[Eiropa|Eiropā]] un [[australoīds|australoīdi]] [[Austrālija|Austrālijā]] un tai tuvējās [[sala|salās]]. Vēlajā paleolītā sāka veidoties arī pirmie [[reliģija]]s elementi. Attiecīgi cilvēku nodarbošanās veidam, to ticējumi bija saistīti galvenokārt ar [[medības|medībām]] un zemes auglību. Arvien lielāku nozīmi, kā rāda paleolīta laikmeta alu zīmējumi, ieguva arī [[burvis|burvji]]. == Vēlais paleolīts Latvijā (8500.—7600. gads p.m.ē.) == Pēc Ledus laikmeta beigām ledājs pakāpeniski kusa un atkāpās uz Skandināvijas ziemeļiem un Somiju. Izveidojās [[Baltijas ledus ezers]], kas pirms apmēram {{sk|10000}} gadu caur Viduszviedrijas lielajiem ezeriem savienojās ar Ziemeļjūru, izveidojot [[Joldijas jūra|Joldijas jūru]]. Šajā laikā Latvijas teritorijā izveidojās pieledāju tundras zona ar plašiem ūdens baseiniem un ūdeņiem bagātām upēm. Vēlā paleolīta pašās beigās gar Daugavu no dienvidaustrumiem Latvijas teritorijā ieceļoja pirmie cilvēki. Nav zināma viņu etniskā un kulturālā identitāte, bet viņu galvenās saimnieciskā nodarbošanās bija ziemeļbriežu medības, līdzīgi mūsdienu [[sāmi|sāmu]] kultūrai [[Somija]]s, [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s ziemeļu daļā un [[ņenci|ņencu]] kultūrai Krievijas ziemeļos ([[Ņencu autonomais apvidus]]). Vienīgā paleolīta apmetne Latvijas teritorijā ir atrasta [[Laukskolas apmetne|Laukskolā]] pie senās Daugavas ietekas Baltijas ledus ezerā, vēlāk Joldijas jūrā. == Literatūra == * Zagorska I. Vēlā paleolīta beigas 8500.—7600.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. — Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. — 22.-39. lpp. * Loze, Ilze. Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā, Zinātne, 1983. * Loze, Ilze. Akmens laikmets Lubāna klānos, Zinātne, 1979, 85 lpp. == Skatīt arī == * [[Akmens laikmeta apmetnes Latvijā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.proistoria.org/upper-paleolithic-by-zdenek-burian.html Zdeněk Burian — Vēlais paleolīts : krāsu attēlus] {{en}} * [http://www.proistoria.org/middle-paleolithic-by-zdenek-burian.html Zdeněk Burian — Vidējais paleolīts : krāsu attēlus] {{en}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Paleolīts| ]] [[Kategorija:Akmens laikmets]] [[Kategorija:Pleistocēns]] a9qvyur6uo4d9m9rgyidr3dgrkl7pg1 0 11248 4498112 4463691 2026-07-24T07:38:50Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498112 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{Bijušās valsts infokaste | |vietējais_nosaukums = Βασιλεία Ῥωμαίων |nosaukums_latv_val = Austrumromas impērija |sugasvārds = Bizantijas Impērijas | |kontinents = Afroeirāzija |reģions = Vidusjūra |valsts = |laikmets = |statuss = Impērija |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija | |gads_sākums = 330 |gads_beigas = 1453 | |event_start = Dibināta² |date_start = 11. maijs |event_end = [[Konstantinopoles krišana]] |date_end = 29. maijs | |event1 = Atdalījās no [[Rietumromas impērija]]s |date_event1 = 395. gada 17. janvārī |event2 = Austrumu/rietumu šķelšanās ([[Lielā Shizma|Shizma]]) |date_event2 = 1054 |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = <!--- Optional: A crucial event that took place before before "event_start"---> |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |p1 = Romas Impērija |flag_p1 = Vexilloid of the Roman Empire.svg |image_p1 = |s1 = Osmaņu impērija |flag_s1 = Ottoman flag.svg |image_s1 = | |image_flag = Flag of Palaeologus Emperor - Libro del conosçimiento de todos los rregnos.svg |flag = Bizantijas Impērijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Palaeologoi eagle XV c.svg |symbol = Palaeologas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = EasternRomanEmpire.png |image_map_caption = Impērija 550. gadā<br />Violetā krāsā teritorijas, kas iekarotas [[Justiniāns I|Justiniāna I]] valdīšanas laikā | |galvaspilsēta = Konstantinopole | |national_motto = ''Βασιλεύς Βασιλέων Βασιλεύων Βασιλευόντων''<br />(grieķu valodā: "Pār valdniekiem valdošais karaļu karalis") |national_anthem = |kopīgas_valodas = līdz 7. gadsimtam [[latīņu valoda|latīņu]],<br />pēc tam [[grieķu valoda]] |reliģija = [[Grieķu pareizticīgā baznīca]] |nauda = [[solidus]], [[Bizantijas Impērijas monētas|hiperpirons]] | |leader1 = [[Konstantīns I|Konstantīns Lielais]] |leader2 = [[Konstantīns XI Paleologs|Konstantīns XI]] |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 306-337 |year_leader2 = 1449-1453 |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = [[Bizantijas imperatoru uzskaitījums|Imperators]] |deputy1 = Loukas Notaras |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = ? -1453 |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = Megas Logothetes/Megas Doux | |legislature = [[Bizantijas senāts]]¹ |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |stat_year1 = 4. gadsimts |stat_platība1 = |stat_pop1 = 34000000 |stat_year2 = augstākajā att. līmenī |stat_platība2 = 2700000 |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = ¹Līdz 13. gadsimtam<br />²Par dibināšanas datumu uzskata Konstantinopoles apstiprināšanu par Romas Impērijas galvaspilsētu. }} '''Austrumromas impērija''' ({{val|el|Βασιλεία Ῥωμαίων}} — ''Vasileia Rhomaion'', burtiski "Romiešu impērija") jeb '''Bizantija''' ({{val|el|Βυζάντιον}}, pēc tās galvaspilsētas, tagadējās [[Stambula]]s, senā nosaukuma), saukta arī par '''Bizantijas impēriju''',<ref>Historiogrāfisks termins, kurš tiek lietots no 18. gadsimta</ref> bija nosaukums tai [[Romas impērija]]s daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453. gadam. Tās galvaspilsēta bija [[Konstantinopole]]. Galvenā valoda bija [[grieķu valoda]], lai gan bija izplatītas arī [[latīņu valoda|latīņu]], [[koptu valoda|koptu]], [[armēņu valoda|armēņu]] un citas šī reģiona valodas. Viduslaikos šī lielvalsts pārvaldīja [[Vidusjūra]]s reģiona austrumu daļu un bija [[pareizticība]]s rašanās centrs. Tā turpināja [[Senā Grieķija|sengrieķu]]-[[Senā Roma|romiešu]] tradīcijas un ievēroja tos pašus likumus. Austrumromas impērija aptvēra mūsdienu [[Turcija]]s rietumu daļu, [[Balkānu pussala|Balkānu pussalu]], [[Sīrija|Sīriju]], [[Jordānija|Jordāniju]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Libāna|Libānu]], [[Kipra|Kipru]], [[Ēģipte|Ēģipti]] un [[Lībija]]s austrumu daļu. Imperatori (grieķu ''basileus'') valdīja bez kādas formālas konstitūcijas. Impērija pakāpeniski veidojās par savdabīgu vēlīnās Senās Romas institūciju, ortodoksālās kristietības (pareizticības) un grieķu valodas un kultūras sintēzi. Pēc impērijas sabrukuma 16. gadsimtā [[Krievijas cariste]] sevi uzskatīja par Austrumromas impērijas ideoloģisko mantinieci ("[[Trešā Roma|Trešo Romu]]"). == Nosaukums == Būtībā nosaukums "Bizantija" ir nepareizs, jo paši bizantieši valsti sauca par Romāniju un sevi par ''romejiem''. Arī [[Musulmaņi|musulmaņu]] zemēs tā bija pazīstama kā '''Roma''' (arābu: روم‎, ''Rûm''). Savukārt [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] to reizēm dēvēja arī par '''Grieķu impēriju''' (''Imperium Graecorum''). Nosaukums "Bizantija" ieviesās tikai 18. gadsimtā, lai atšķirtu to no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]]. Bizantijas nosaukums cēlies no senas Mazāzijas pilsētas nosaukuma, uz kuru 330. gadā Romas imperators [[Konstantīns I|Konstantīns Lielais]] pārcēla impērijas galvaspilsētu, pārdēvēdams to savā vārdā par [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. == Izveide == Grūti noteikt precīzu laiku, kad "sākās" Bizantijas impērija un "beidzās" [[Romas impērija]]. Šie gadskaitļi variē no 292. gada m.ē. ([[Diokletiāns|Diokletiāna]] impērijas sadalīšana) līdz 476. gadam m.ē. ([[Romuls Augustuls|Romula Augustula]] atteikšanās no varas). Jau imperatora Konstantīna laikā Bizantijā iedibinājās baznīcas un impērijas administratīvo institūciju saskaņotas darbības tradīcijas, kas to īpaši izcēla uz vēlākās feodālās Eiropas fona, kur laicīgās un garīgās varas konflikti bija visai regulāra parādība. Bizantijai izdevās īstenot arī veiksmīgi sabalansētu politekonomisko struktūru, kas balstījās uz stingru naudas sistēmu, kuras pamatā bija zelta vienības (''nomisma''). Pateicoties aktīvai komerciālai rosībai impērijā no 4. līdz 6. gadsimtam, kad Rietumroma jau bija dziļā sabrukuma fāzē, plauka daudzas antīkās pilsētas. Lauku reģionos dominēja lielas latifundijas. Lai gan Bizantijā bija smaga nodokļu nasta, kas spieda pamest novārtā lielas zemes platības, vienlaikus tas stimulēja racionāli izmantot visus pieejamos resursus un lauksaimniecība bija galvenais valsts labklājības un bagātības avots. Satriecošu psiholoģisku iespaidu uz Bizantijas sabiedrību atstāja [[Roma]]s nopostīšana 410. gadā. Bizantijas imperatori, sākot ar [[Justiniāns I|Justiniānu I]], nežēloja līdzekļus cietokšņu un citu [[nocietinājums|nocietinājumu]] izbūvei. Tā, veselas cietokšņu rindas tika uzbūvētas Balkānos un Sīrijā. Tomēr arī šie pasākumi tika uzskatīti par nepietiekamiem. Tādēļ visi Bizantijas imperatori veltīja nemitīgas pūles, lai pilnveidotu ap Konstantinopoli vairākos lokos izveidotas stipras mūra sienas, izbūvēja torņus, padziļināja aizsarggrāvjus. Sarežģītā nocietinājumu sistēma aizsargāja pilsētu gan no sauszemes, gan jūras puses. Tā tiešām izturēja visus ienaidnieku uzbrukumus, līdz pat 1204. gada [[Krusta kari|krusta karam]], kad krustneši uzbruka pilsētai un to ieņēma. Bizantijas [[aristokrātija]]i izdevās izstrādāt perfektu diplomātisko sistēmu, kuras rīcībā bija apjomīgs arsenāls visdažādāko līdzekļu. Bez diplomātiskajām misijām un miera līgumiem ar bīstamākajiem kaimiņiem, galvenokārt [[Senā Persija|Persiju]], ne mazāka loma bija kukuļošanai, spiegošanai, [[dezinformācija]]i utml. Līdz ar nocietinājumiem robežu tuvumā ne mazāka nozīme bija dažādu paklausīgu bufervalstiņu izveidošanai. Vēlākos gadsimtos Bizantijas diplomātiskās metodes uzskatīja par nepieciešamu pārņemt visi ievērojamākie Eiropas karaļu nami. Lai gan [[Rietumromas impērija|Rietumroma]] bija sagrauta, Bizantija vēl ne vienu reizi vien daudzu gadu laikā pierādīja pati sev un pārējai pasaulei romiešu militāro tradīciju pārspēku pār barbaru sirotāju karapulkiem. Tā, piemēram, slavenais Justiniāna ģenerālis Belisārs īsā militārā kampaņā pilnīgi sagrāva [[Vandaļi|Vandaļu]] karalisti Ziemeļāfrikā un ar lielu triumfu atveda viņu valdnieku kā gūstekni uz Konstantinopoli. Laikā starp 534. un 565. gadu tika atkarota arī [[Itālija]], [[Sicīlija]], [[Sardīnija]], daļēji arī [[Spānija]]. Tomēr arī Bizantija bija spiesta pārliecināties par Romas impērijas atjaunošanas un uzturēšanas neiespējamību iepriekšējās robežās — tās resursi drīz vien izrādījās izsmelti. == Cīņa par izdzīvošanu == [[Attēls:ByzantineEmpire717AD.png|thumb|left|300px|Bizantijas impērijas teritorija ap 717. gadu]] Rezultātā 7. gadsimta otrajā pusē un 8. gadsimta pirmajā pusē Bizantijai pilnībā bija jāpārkārto savas aizsardzības un valsts pārvaldes sistēmas, lai atvairītu [[Senā Persija|Senās Persijas]] un vēlāk arī arābu uzbrukumus. Persija, kas aizņēma mūsdienu Irānas teritorijas lielāko daļu, faktiski bija vienīgais nopietnais Bizantijas pretinieks visā reģionā. Sākot ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu dinastijas]] valdīšanas sākumu Persijā (224. gadā m.ē.), šis Bizantijas godkārīgais un ambiciozais austrumu kaimiņš ar apskaužamu regularitāti tai uzbruka neskaitāmas reizes. Līdz pat 7. gadsimta sākumam Bizantijai šos uzbrukumus tāpat kā dažādu citu klejotāju ordu sirojumus izdevās vairāk vai mazāk atvairīt. Tomēr 614. gadā persiešiem izdevās sagrābt [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un [[Damaska|Damasku]], bet pēc tam tie atņēma Bizantijai arī Ēģipti — galveno maizes klēti vēl Romas impērijas varenības laikā. Tie Bizantijai bija ne tikai sāpīgi zaudējumi, bet faktiski arī pakāpeniska tās norieta sākums. Tiesa, 622. gadā Bizantijai ne tikai izdevās zaudēto daļēji atgūt, bet tā arī īslaicīgi pat iebruka Persijā un izpostīja tur vairākas stratēģiskas pilsētas un reģionus, neskatoties pat uz to, ka šajā pašā laikā persieši ar [[Avāri (senie)|avāru]] palīdzību bija uzsākuši ilgstošu Konstantinopoles aplenkšanu. Nemitīgos karos abas puses — Bizantija un Persija — 7. gadsimta sākumā bija novājinājušās. To mēģināja izmantot arābi. Bizantija ar arābu ambīcijām visā nopietnībā saskārās, kad arābi 674.—678. gadā aplenca Konstantinopoli un atkārtoja to vēlreiz 717.—718. gadā. Tomēr bizantiešiem šajā laikā vēl bija visai iedarbīgi aizsardzības līdzekļi, piemēram, „[[grieķu uguns]]”, kuras pamatā bija [[nafta]]s, [[Sērs|sēra]] un [[kalcija oksīds|nedzēstu kaļķu]] maisījums, kas dega pat zem ūdens. Bizantiešu kuģi izšāva „grieķu uguni” uz arābu kuģiem no īpašām caurulēm, kas atgādināja uguns metējus. Bizantieši ļoti rūpīgi glabāja „grieķu uguns” noslēpumu — pat mūsdienās tās izgatavošanas tehnoloģija nav precīzi zināma. Pateicoties maksimālam spēku sasprindzinājumam, stipri nocietinātajai galvaspilsētai Konstantinopolei un talantīgajiem Bizantijas karavadoņiem, impērijai izdevās apstādināt arābu iebrukumu. Arī arābu impērija devītajā gadsimtā sadalījās vairākos neatkarīgos [[Kalifāts|kalifātos]] un pārstāja pastāvēt kā vienota lielvara. Bizantijas pretestībai Itālijā un [[Grieķija|Grieķijā]] pret barbaru uzbrukumiem bija liela nozīme vēlākās Rietumeiropas politiskās struktūras attīstībā. Bizantijas protekcija apmēram 500 gadu laikā deva iespēju [[viduslaiki|viduslaiku]] Romai nostiprināties un attīstīties kā katolicisma centram, vienlaikus saglabājot un ļaujot daļēji atjaunoties arī Grieķijas un Romas kultūras mantojumam, līdz barbaru tautas sasniedza tādu attīstības līmeni, kas vismaz daļēji ļautu turpināt pārņemt šo mantojumu kā savas kultūras sastāvdaļu. Pakāpeniski atveseļojās arī pašas Bizantijas saimniecība, impērija atjaunoja savus spēkus un 10. gadsimta sākumā tā sāka atgūt daļu zaudēto teritoriju. Atkarota tika Mazāzijas dienvidaustrumu daļa, slāviem tika atņemta to iekarotā Grieķija, Maķedonija un Trāķija. Atplauka arī kultūras dzīve — atjaunojās darbs pie senajiem manuskriptiem, turpinājās pētījumi matemātikā un astronomijā, tika attīstīta izglītība. Mākslā bija vērojama atgriešanās pie klasiskā stila. Arvien intensīvāka kļuva ārējā tirdzniecība Vidus un Melnajā jūrā. Bizantijas [[Misionārs|misionāri]] radīja slāvu tautām [[Kirilica|kirilicas alfabētu]], kas veicināja šo tautu kultūras attīstību. == Bizantijas iekšējās pretrunas un novājināšanās == [[Attēls:Byzantine Empire Themes 1025-en.svg|thumb|Bizantijas impērija 1025. gadā]] Cīnoties par savu izdzīvošanu, Bizantija ne vienmēr pievērsa pienācīgu uzmanību progresīvām izmaiņām pārējā pasaulē. Paātrinājās tehniskā, ekonomiskā un kultūras attīstība Eiropā. Augsts zinātnes un kultūras attīstības līmenis tika sasniegts arī [[Islāms|islāma]] pasaulē. Diemžēl Bizantijā šie kaimiņu sasniegumi nereti netika nedz pienācīgi novērtēti, nedz pārņemti. Pēc imperatora [[Bazils II|Bazila II]] nāves impērijas tronī viens pēc otra kāpa virkne vāju imperatoru, kuri nejuta notiekošās pārmaiņas pasaulē un neveica valstī nepieciešamos pārkārtojumus. Visvairāk šādi pārkārtojumi bija vajadzīgi armijā, kura joprojām bija organizēta pēc decentralizēta reģionālā principa, kas bija optimāls [[Arābi|arābu]] ekspansijas laikā 9. gadsimtā, bet kļuva neatbilstošs situācijai 11. gadsimtā. Līdz ar to arī Bizantijas gadījumā, tāpat kā Rietumromā un citās senākās civilizācijās, sākās viens no lielākajiem katras civilizācijas, tautas vai valsts izdzīvošanas draudiem — progresa apstāšanās un stagnācija. [[jauninājums|Jaunievedumi]], jaunas pieejas un radoša domāšana ilgstoši nebija skārušas ne [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]], ne impērijas politekonomisko struktūru. Sekas nelika sevi ilgi gaidīt — [[turki seldžuki|seldžuku turki]] 1071. gadā sakāva impērijas armiju un iekaroja lielāko daļu [[Anatolija|Mazāzijas]]. Militārās neveiksmes sakrita ar [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Lielā Shizma|sašķelšanos]] Rietumu, jeb [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcā]] un Austrumu, jeb pareizticībā. 1204. gadā novājinātā Konstantinopole krita, taču ne turku, bet [[Ceturtais Krusta karš|krustnešu]] rokās. Tie šeit nodibināja katoļu baznīcas atbalstītu [[Latīņu impērija|Latīņu impēriju]]. Bizantieši 1261. gadā Konstantinopoli atguva un atjaunoja imperatora varu, tomēr impērija nekad vairs neatguva iepriekšējo varenību. Situācija tās lauksaimniecībā bija jūtami pasliktinājusies, impērijas finansu resursi bija izsīkuši, tirdzniecības centri bija novirzījušies uz Itālijas pilsētām — galvenokārt [[Venēcija|Venēciju]] un [[Dženova|Dženovu]], kurām no šī brīža arvien vairāk pieauga ietekme arī uz Bizantijas politiku. Būtībā Bizantija savu politisko patstāvību bija gandrīz pilnībā zaudējusi. == Impērijas sabrukums == {{Pamatraksts|Konstantinopoles krišana}} [[Attēls:Byzantium1400.png|thumb|280px|Bizantijas impērijas teritorija ap 1400. gadu]] [[Turki]], kas vairāku gadu desmitu laikā bija atņēmuši Bizantijai vienu teritoriju pēc otras, 1422. gadā nonāca arī līdz Konstantinopoles sienām un uzsāka tās aplenkšanu. Ap šo laiku Bizantijas karaspēks bija sarucis vairs līdz dažiem tūkstošiem vīru. Tomēr turku rokās [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopole krita]] tikai 1453. gadā. Bizantijas galvaspilsēta tika ieņemta tikai otro reizi (pirms 200 gadiem to ieņēma krustneši) un šoreiz pilsētā atkal postīja, slepkavoja un izvaroja. Tomēr vardarbība ilga tikai 24 stundas, jo sultāns [[Mehmeds II]] vēlējās ienākt neizpostītā pilsētā. [[Svētās Sofijas katedrāle]] — Bizantijas garīgās varas simbols un arhitektūras šedevrs — tika pārvērsta par mošeju. == Bizantijas sabrukuma iemesli un sekas == Pēc Konstantinopoles krišanas turku rokās līdz mūsdienām Stambulā palicis visai maz apskatāmu Konstantinopoles laika liecību. Bez slavenās Svētās Sofijas katedrāles saglabājušās dažas mazākas baznīcas, kā arī neliels skaits atsevišķu monumentu. Viens no tiem — V gadsimtā uzbūvētais apmēram {{nobr|5 km}} garais pilsētas aizsargmūris. Savukārt turkiem, kuri pēc Bizantijas pakļaušanas ieguva kontroli pār [[Bosfors|Bosfora]] un [[Dardaneļi|Dardaneļu šaurumiem]], kā arī [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dienvidu piekrasti, pavērās ceļš pāri Balkāniem, lai nonāktu [[Panonija]]s līdzenumā. Līdz ar Bizantijas sabrukumu tās kultūras mantojums nepārstāja pastāvēt. Uz Itāliju aizceļojušie Bizantijas zinātnieki, mākslinieki un amatnieki nospēlēja nozīmīgu lomu [[Renesanse]]s aizsākumos. 15. gadsimtā liela grieķu kopiena izveidojās [[Venēcija|Venēcijā]]. == Kultūra == Bizantijas lielvalstij bija raksturīga laicīgās un garīgās varas vienotība. Valsts un baznīca Bizantijas impērijā bija vienots veselums. Imperators un [[patriarhs]] bija laicīgais un garīgais Dieva pārstāvis vienā personā. Bizantijas valsts pārvaldē un sabiedrības apziņā, tās politekonomiskajā struktūrā, nedalīti valdīja [[Paternālisms|paternālisma]] principi, kas raksturīgs Austrumu valstīm kopš vissenākajiem laikiem. Tas ļāva Bizantijas imperatoriem iedibināt pēc būtības ambicioza totalitārisma režīmu ar tiesībām tiem iejaukties jebkuros politiskos, administratīvos, [[ideoloģija]]s, ticības vai saimnieciskajos jautājumos. Tā, piemēram, tirdzniecību valstī, it īpaši ārējo tirdzniecību stingri kontrolēja valsts ierēdņi, kuri par [[Imports|importa]] un [[Eksports|eksporta]] operācijām iekasēja nodevu 10 procentu apmērā no darījuma apjoma. Amatnieku [[ģilde]]s un vairumu citu [[ražošana]]s veidu regulēja dažādi valdības apstiprināti noteikumi. Valsts regulēja nodarbinātības un daudzus citus sabiedrības sociālos aspektus. Bizantijas [[māksla]] un [[arhitektūra]] radīja unikālas formas un stilus. Bizantijas augstmaņi, augstākā ierēdniecība, bagātnieki un [[garīdzniecība]] savās pilīs centās atdarināt, pat kopēt [[Senā Grieķija|Senās Grieķija]]s kultūras tradīcijas. Tomēr plašāki impērijas sabiedrības slāņi etniskā ziņā bija visai raibi. Daudzās milzīgās valsts provinces apdzīvoja [[hazāri]], [[franki]], [[slāvi]], [[grieķi]], [[armēņi]], neskaitot desmitiem mazāku etnisko grupu. Tomēr kopumā Bizantijas sabiedrība uz tā laikmeta pasaules fona bija augsti izglītota, pat izsmalcināta. Valsts kasē vienmēr tika paredzēti pietiekami līdzekļi garīga un laicīga rakstura skolu un augstskolu organizēšanai un uzturēšanai. Tās arī tika centralizēti pārraudzītas un pārvaldītas. Atsevišķas skolas bija paredzētas sieviešu izglītībai. Bizantijas zinātnieki augstu vērtēja un rūpīgi glabāja Senās Grieķijas kultūras sasniegumus — literārus darbus, filozofiskus sacerējumus, vēsturiskus aprakstus u.c. Viņi 14. un 15. gadsimtā lielā skaitā apmeklēja Itāliju, daudzi, glābjoties no jukām un haosa brūkošajā Bizantijā, šeit apmetās arī uz pastāvīgu dzīvi. == Būtiskākie notikumi == [[Attēls:Byzantine Palaiologos Eagle.svg|alt=|thumb|244x244px|Bizantijas ģerbonis Paleologu dinastijas laikā]] * 330. — Romas imperators [[Konstantīns I|Konstantīns Lielais]] izvēlas [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] par Austrumromas impērijas galvaspilsētu * 395. — Pēc [[Teodosijs I|Teodosija I]] nāves [[Romas impērija]]s dalījums divās daļās kļūst neatgriezenisks * 491—518. — Valda [[Anastasijs I (imperators)|Anastasijs I]] * 527. — [[Justiniāns I]] kronēts par imperatoru * 532-537. — Justiniāns I uzceļ [[Svētā Sofija|Svēto Sofiju (Svētās Gudrības baznīca)]] * 533—554. — Justiniāna karaspēks, mēģinot atjaunot Romas impēriju, iekaro [[Vandaļi|Vandaļu karalisti]] Ziemeļāfrikā un [[Ostgoti|Ostrgotu]] karalisti Itālijā * 568. — [[Langobardi]] iebrūk Itālijā, un tiek zaudēta liela Itālijas daļa. * 634—641. — [[Arābi]] iekaro [[Levante|Levanti]] un [[Ēģipte|Ēģipti]]. Sekojošās dekādēs viņi iekaro Ziemeļāfriku un [[Sicīlija|Sicīliju]]. * 730—787. un 813—843. — Reliģiskais [[ikonoklasms]]. Tā radītās nestabilitātes dēļ impērija gandrīz pilnībā zaudē Itāliju. * 843—1025. — Impērijā valda [[Maķedonijas dinastija]]. Impērija atgūst militāro spēku un atkaro daļu zaudēto teritoriju. Bizantijas mūki saglabā un pārraksta daudzus vērtīgus [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un Romas impērijas tekstus. * 1002—1018. — Imperators [[Bazilejs II]] katru gadu karo pret bulgāriem ar mērķi pilnībā iznīcināt [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmo Bulgārijas caristi]]. * 1014. — [[Kleidionas kauja|Kleidionas (''Kleidon'') kauja]]. Bulgāru armija pilnībā iznīcināta, Bazileju II sāk saukt par Bulgāru Kāvēju. * 1018. — Bulgārija kapitulē un tiek pievienota impērijai. Bizantija atkal kontrolē visus [[Balkānu pussala|Balkānu pussalu]] līdz [[Donava]]i. * 1025. — Bazileja II nāve. Sākas impērijas pagrimums. * 1054. — [[Lielā Shizma]]. Lai arī konflikti starp [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] un Konstantinopoles [[patriarhs|patriarhu]] ir jau gadsimtiem seni, tieši šis gads tiek uzskatīts par kristīgās ticības sadalīšanos [[katoļticība|katoļu]] un [[pareizticība|pareizticīgo]] ortodoksu ticībās. * 1071. — Imperators [[Romāns IV]] [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] zaudē [[Seldžuku turki]]em. Turki ieņem lielāko daļa Mazāzijas. [[Normaņi]] iekaro pēdējās Bizantijas teritorijas Itālijā. * 1081. — [[Aleksijs I]] nodibina [[Komnēnu dinastija|Komnēnu dinastiju]]. Impērijas sabrukums tiek apturēts, uzlabojas ekonomiskā situācija. Impērija iesaistās [[Krusta kari|krusta karos]], lai ar krustnešu palīdzību atjaunotu savu varenību. * 1091. — Uzvara pār [[pečeņegi]]em Levūnijas (''Levunium'') kaujā. * 1097. — Impērijas un [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]] krustnešu karaspēks no turkiem atkaro [[Iznika|Nīkeju]]. * 1097-1176. — No turkiem tiek atkarota Mazāzijas piekraste. Krustnešu [[Antiohija]]s valsts ir Bizantijas protektorāts. * 1176. — Imperators [[Manuils I Komnēns]] mēģina iekarot Seldžuku turku galvaspilsētu Konju (''Konya''), taču ir spiests atkāpties. Miriokefalonas (''Myriokephalon'') kauja izbeidz Bizantijas mēģinājumus atkarot [[Anatolija]]s līdzenumu no turkiem. * 1180. — Manuila Komnēna nāve. Atsākas impērijas sabrukums. * 1185. — Bulgāru sacelšanās ir veiksmīga, un Bizantija zaudē kontroli pār viņu zemēm. * 1204. — Krustneši iekaro Konstantinopoli un izveido [[Latīņu impērija|latīņu impēriju]]. * 1261. — Bizantijas impērijas mantinieces [[Nīkejas impērija]]s valdnieks [[Mihails Paleologs]] iekaro Konstatntinopoli un padzen krustnešus. * 1453. — [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns]] [[Mehmeds II]] iekaro Konstantinopoli. Kaujā krīt pēdējais Bizantijas imperators [[Konstantīns XI]] un Bizantijas impērija beidz pastāvēt. == Piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fordham.edu/halsall/byzantium/ fordham.edu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141008060507/http://www.fordham.edu/halsall/byzantium/ |date={{dat|2014|10|08||bez}} }} par Bizantiju internetā * [http://www.metmuseum.org/explore/Byzantium/time.html metmuseum.org] Bizantijas laikmets {{Romiešu imperatori}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vēsture]] [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Bizantija]] gtc3icf9dz9n8eh6e7hyz68gd35fcx9 0 11429 4497997 4496322 2026-07-23T19:31:29Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4497997 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1945. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1945. gads Latvijā}} {{Gads|1945}} {{Gada citi notikumi|1945}} {{Gads citos kalendāros|1945}} '''1945. gads''' ({{Rom sk gadam|1945}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[5. janvāris]] — [[Padomju Savienība]] izveidoja jaunu, promaskaviski noskaņotu [[Polija]]s valdību. * [[7. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Britu]] ģenerālis [[Bernards Montgomerijs]] sniedza preses konferenci [[Zonhovena|Zonhovenā]], aprakstot savu darbību [[Ardēnu operācija|Ardēnu operācijā]]. * [[12. janvāris]] — [[Otrais pasaules karš]]: Padomju Savienība uzsāka ļoti liela mēroga ofensīvu [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] pret vācu spēkiem. * [[13. janvāris]] — padomju patruļa [[Ungārija|Ungārijā]] apcietināja zviedru diplomātu Raulu Valenbergu. * [[16. janvāris]] — [[Ādolfs Hitlers]] pārvācās uz savu apakšzemes bunkuru, kas pazīstams arī kā [[Fīrera bunkurs]]. * [[17. janvāris]]: ** Otrais pasaules karš: Padomju spēki okupēja [[Varšava|Varšavu]]. ** [[Holokausts]]: nacisti uzsāka [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s evakuāciju. ** zviedru diplomāts Rauls Valenbergs pazuda Ungārijā, kamēr atradās padomju apcietinājumā. * [[20. janvāris]]: ** [[Franklins Rūzvelts]] tika ceturto reizi inaugurēts par [[ASV prezidents|ASV prezidentu]], kas ir bezprecedenta gadījums. ** [[Ungārija]] izstājās no Otrā pasaules kara un piekrita pamieram ar [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedrotajiem]]. * [[24. janvāris]] — tika veikts pirmais veiksmīgais vāciešu [[A4b]] raķetes izmēģinājums. * [[27. janvāris]] — Sarkanā armija, ierodoties Aušvicā un Birkenavā (''Birkenau''), atrada nacistu koncentrācijas nometnes, kurās nogalināti apmēram 1,3 miljoni cilvēku. * [[28. janvāris]] — Otrais pasaules karš: Izejvielu un kara materiālu piegādes beidzot sasniedza Ķīnu pa atjaunoto [[Birmas ceļš|Birmas ceļu]]. * [[30. janvāris]] — Gdaņskas līcī padomju zemūdene S-13 ar trim torpēdām torpedēja vācu pasažieru kuģi ''[[Wilhelm Gustloff (kuģis)|Wilhelm Gustloff]]'', uz kura atradās apmēram 6000—10 000 bēgļu un karavīru, kā arī ievainoto. Kuģis apgāzās un nogrima. Bojā gāja apmēram 5200—9000 cilvēku (pēc dažādu avotu datiem). * [[31. janvāris]] — ASV ierindniekam [[Edijs Sloviks|Edijam Slovikam]] tika izpildīts [[nāvessods]] [[Nošaušana|nošaujot]] par dezertēšanu. Viņš bija pirmais karavīrs kopš [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]], kas sodīts par šo pārkāpumu un arī pēdējais, kas sodīts par [[Dezertēšana|dezertēšanu]]. === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Franklins Rūzvelts]] un britu premjers [[Vinstons Čērčils]] devās uz tikšanos ar padomju diktatoru [[Josifs Staļins|Josifu Staļinu]] [[Jaltas konference]]s ietvaros. * [[3. februāris]] — Otrais pasaules karš: [[Padomju Savienība|PSRS]] piekrita pievienoties Klusā okeāna karam pret [[Japāna|Japānu]] * [[4. februāris]] — Otrais pasaules karš: ASV prezidents, britu premjers un padomju diktators uzsāka Jaltas konferenci, kas beidzās 11. februārī. * [[6. februāris]] — franču rakstnieks Roberts Brasilā tika sodīts ar nāvi par sadarbošanos ar vāciešiem. * [[7. februāris]] — Otrais pasaules karš: ASV ģenerālis [[Daglass Makarturs]] atgriezās Manilā. * [[9. februāris]] — Valters Ulbrihts [[Maskava|Maskavā]] kļuva par vācu komunistu līderi. * [[10. februāris]] — Otrais pasaules karš: Padomju zemūdene S-13 nogremdēja vācu laineri (''SS General von Steuben''). * [[13. februāris]]: ** Otrais pasaules karš: Padomju Savienības spēki ieņēma [[Budapešta|Budapeštu]], kas iepriekš bija nacistu pārvaldīta. ** Otrais pasaules karš: [[Karaliskie Gaisa spēki]] bombardēja [[Drēzdene|Drēzdeni]]. * [[14. februāris]] — [[Čīle]], [[Ekvadora]], [[Paragvaja]] un [[Peru]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[16. februāris]] — ASV spēki atguva Batānas pussalu. * [[19. februāris]] — Otrais pasaules karš: [[Ivodzimas kauja]] - aptuveni 30 000 ASV jūras kājnieku izgāja Ivodzimas krastos, uzsākot kauju. * [[21. februāris]] — [[Pēneminde|Pēnemindē]] vācieši palaida pēdējo [[V-2 raķete|A4 (V-2)]] raķeti. * [[23. februāris]]: ** Otrais pasaules karš: Grupa ASV jūras kājnieku pēc uzvaras Ivodzimas kaujā sasniedza Surabači kalna virsotni, kur tika nofotografēti, paceļot [[Amerikas Savienoto Valstu karogs|ASV karogu]]. Vēlāk foto ieguva [[Pulicera balva|Pulicera balvu]]. ** Otrais pasaules karš: ASV spēki atbrīvoja Filipīnu galvaspilsētu. ** Otrais pasaules karš: Vācijas garnizona kapitulācija [[Poznaņa|Poznaņā]], pilsētu atbrīvoja [[Sarkanā armija]] un poļu spēki. * [[24. februāris]] — [[Ēģipte]]s premjers [[Ahmeds Mahers Paša]] tika nogalināts parlamentā pēc kāda likuma nolasīšanas. === Marts === * [[3. marts]] — [[Otrais pasaules karš]]: Iepriekš neitrālā Somija paziņoja par karu pret Ass valstīm. * [[4. marts]] — dibināts profesionāls [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs — [[Belgradas "Crvena Zvezda"]]. * [[6. marts]] — tika izveidota komunistiski noskaņota valdība [[Rumānija|Rumānijā]]. * [[7. marts]] — Otrais pasaules karš: Amerikāņu armija sagrāba tiltu pār [[Reina|Reinu]] pie [[Remāgena]]s un uzsāka tā šķērsošanu. * [[8. marts]] — [[Josips Brozs Tito]] izveidoja [[Dienvidslāvija]]s valdību. * [[9. marts]] — Otrais pasaules karš: Amerikāņu [[B-29]] bumbvedēji veica uzlidojumu [[Japāna]]i ar degbumbām. [[Tokija|Tokijā]] uzlidojumu izraisīto ugunsgrēku rezultātā gāja bojā vairāk kā 100 000 cilvēku. * [[16. marts]] — Otrais pasaules karš: [[Ivodzimas kauja]]s beigas, lai gan vēl bija daži, nelieli japāņu pretestības rajoni. * [[17. marts]] — Otrais pasaules karš: 331 amerikāņu bumbvedēja B-29 veiktajos uzlidojumos japāņu pilsētai [[Kobe]]i ugunsgrēku rezultātā tika nogalināti vairāk kā 8000 cilvēku. * [[18. marts]] — Otrais pasaules karš: 1250 amerikāņu bumbvedēji veica uzlidojumu [[Berlīne]]i. * [[19. marts]]: ** Otrais pasaules karš: [[Ādolfs Hitlers]] izdeva Izdedzinātās zemes pavēli (''Nerobefehl''), kas paredzēja iznīcināt visu Vācijas industriālo potenciālu, militāro un civilo infrastruktūru, komunikāciju un pārējos nozīmīgos objektus. ** pie [[Japāna]]s krastiem bumbvedējam ietriecoties ASV lidmašīnu bāzeskuģī ''[[USS Franklin]]'', tika nogalināti 800 apkalpes locekļi un sabojāts kuģis. * [[21. marts]] — Otrais pasaules karš: britu karaspēks atbrīvoja [[Mandalaja|Mandalaju]] [[Mjanma|Birmā]]. * [[27. marts]] — vācieši palaida pēdējās [[V-2 raķete|A4 (V-2)]] raķetes uz [[Londona|Londonu]]. * [[30. marts]] — Otrais pasaules karš: Padomju spēki iegāja [[Austrija|Austrijā]] un ieņēma [[Vīne|Vīni]]. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki, izceļoties [[Okinava (sala)|Okinavā]], uzsāka pēdējo kampaņu kara gaitā, un sākās [[Okinavas kauja]]. * [[4. aprīlis]] — Otrais pasaules karš: Amerikāņu karavīri atbrīvoja [[Orfdurfa]]s nāves nometni [[Vācija|Vācijā]]. * [[7. aprīlis]]: ** Otrais pasaules karš: ASV spēki nogremdēja Japānas līnijkuģi "Yamato" [[Operācija "Ten-Go"|operācijas Ten-Go]] laikā [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūrā]]. **[[Kantaro Suzuki]] kļuva par [[Japāna]]s [[premjerministrs|premjerministru]]. * [[9. aprīlis]] — [[Sarkanā armija]] ieņēma Karaļaučus (Kēnigsbergu). * [[10. aprīlis]] — sabiedroto spēki atbrīvoja pirmo nacistu [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometni]] - [[Būhenvaldes koncentrācijas nometne|Būhenvaldi]]. * [[12. aprīlis]] — nomira [[ASV prezidents]] [[Franklins Rūzvelts]]; viceprezidents [[Harijs Trumens]] pārņēma prezidenta pilnvaras. * [[15. aprīlis]] — tika atbrīvota [[Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne]]. * [[16. aprīlis]] — Otrais pasaules karš: notika [[Berlīnes kauja]], kurā [[Padomju Savienība|PSRS]] guva uzvaru pār [[Trešais reihs|Trešo reihu]]. * [[17. aprīlis]] — dibināta [[Austrijas Tautas partija]]. * [[19. aprīlis]] — [[Monreāla|Monreālā]] izveidota [[Starptautiskās gaisa satiksmes asociācija]]. * [[28. aprīlis]] — [[Otrais pasaules karš]]: tika nošauts, pakārts un sakropļots bēguļojošais itāļu diktators [[Benito Musolīni]]. * [[29. aprīlis]] — Par [[Austrija]]s 4. prezidentu kļuva [[Kārlis Renners]]. * [[30. aprīlis]] — [[Ādolfs Hitlers]] un viņa sieva [[Eva Brauna|Eva Hitlere]] (Brauna), ar kuru viņš bija precējies tikai vienu dienu, izdarīja pašnāvību, par Vācijas prezidentu kļuva [[Kārlis Dēnics]], bet Hitleru kanclera amatā nomainīja [[Jozefs Gebelss]]. === Maijs === [[Attēls:Potsdamer Platz 1945.jpg|thumb|200px|Berlīnes drupas pēc Otrā pasaules kara; ''Potsdamer Platz''.]] * [[1. maijs]]: ** [[Hamburgas radio]] paziņoja, ka [[Ādolfs Hitlers]] ir kritis kaujā, "...cīnoties ar boļševismu līdz pēdējam elpas vilcienam." ** [[Jozefs Gebelss]] un viņa sieva izdarīja pašnāvību pēc tam, kad bija nogalinājuši sešus savus bērnus. ** [[Otrais pasaules karš]]: [[Dienvidslāvija]]s 4. armijas karavīri kopā ar slovēņu 9. korpusu iegāja [[Trieste|Triestē]]. * [[2. maijs]]: ** Otrais pasaules karš: [[Padomju Savienība]] paziņoja par [[Berlīne]]s ieņemšanu. Padomju karavīri pacēla sarkano karogu virs [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāga]]. ** Otrais pasaules karš: [[Jaunzēlande]]s 2. divīzijas karavīri iegāja Triestē dienu pēc Dienvidslāvijas spēkiem. Vācu armija padevās Jaunzēlandes spēkiem. * [[8. maijs]] — Otrais pasaules karš: [[Vācijas kapitulācijas akts]] * [[9. maijs]] — Otrais pasaules karš: [[Karaspēka grupa "Kurzeme"]] padevās Sarkanajai armijai. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — britu spēki pārņēma kontroli pār [[Libāna|Libānu]] un [[Sīrija|Sīriju]]. * [[5. jūnijs]] — [[Sabiedroto kontroles padome]]s militārās okupācijas valdība formāli stājās spēka lielākajā daļā [[Vācija]]s. * [[6. jūnijs]] — [[Norvēģija]]s karalis [[Hokons VII]] atgriezās Norvēģijā. * [[11. jūnijs]] — [[Viljams Loins Makenzijs Kings]] tika pārvēlēts par [[Kanāda]]s premjerministru. * [[12. jūnijs]] — [[Dienvidslāvija]]s armija atstāja [[Triesta|Triestu]] [[Jaunzēlande]]s armijas kontrolē. * [[21. jūnijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Okinavas kauja]]s beigas. * [[24. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: notika uzvaras parāde [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]] * [[25. jūnijs]] — [[Šons T. Okelijs]] tika ievēlēts par otro [[Īrija]]s prezidentu. * [[26. jūnijs]] — tika noslēgta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] harta. * [[29. jūnijs]] — [[Čehoslovākija]] atdeva [[Piekarpatu Rutēnija|Rutēniju]] [[Padomju Savienība]]i. === Jūlijs === * [[16. jūlijs]] — [[Manhatanas projekts]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pirmoreiz pasaulē veica [[atombumba]]s ([[Ierīce (atombumba)|"Ierīce"]]) izmēģinājuma sprādzienu pie [[Alamogordo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]. * [[21. jūlijs]] — [[Harijs Trumens]] apstiprināja atombumbu lietošanas pavēli. === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nometa atombumbu uz [[Hirosima|Hirosimu]]. * [[9. augusts]]: ** Otrais pasaules karš: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nometa atombumbu uz [[Nagasaki]]. ** Sākās [[Padomju Savienība]]s realizētā [[Mandžūrijas operācija]]. * [[14. augusts]] — [[Japāna]]s imperators [[Hirohito]] parakstīja bezierunu kapitulāciju * [[17. augusts]] — sākās [[Indonēzijas nacionālā revolūcija]]. * [[18. augusts]] — ratificēta [[Indonēzijas konstitūcija]]. === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Otrais pasaules karš]] beidzās ar [[Japāna]]s padošanos. ** [[Hanoja]] oficiāli kļuva par [[Vjetnama]]s galvaspilsētu. === Oktobris === * [[16. oktobris]] — tika dibināta [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]. * [[24. oktobris]] — tika dibināta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[28. oktobris]] — par [[Čehoslovākija]]s prezidentu tika iecelts [[Edvards Benešs]]. === Novembris === * [[29. novembris]] — tika dibināta [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas Sociālistu Republika]]. === Decembris === * [[10. decembris]] — par [[Itālija]]s premjerministru tika iecelts [[Alčide de Gasperi]]. * [[27. decembris]] — [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika dibināts [[Starptautiskais Valūtas fonds]]. * [[29. decembris]] — par [[Dienvidslāvija]]s 1. prezidentu kļuva [[Ivans Ribars]]. == Dzimuši == * [[26. janvāris]] — [[Žaklīna di Prē]] (''Jacqueline du Pré''), britu čelliste (mirusi 1987. gadā) * [[6. februāris]] — [[Bobs Mārlijs]] (''Bob Marley''), Jamaikas dziedātājs (miris 1981. gadā) * [[14. februāris]] — [[Hanss Ādams II]] (''Hans-Adam II.''), Lihtenšteinas firsts * [[17. februāris]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (mirusi 2026. gadā) * [[20. februāris]] — [[Džordžs Smūts]] (''George Smoot''), ASV fiziķis, astrofiziķis un kosmologs (miris 2025. gadā) * [[23. februāris]] — [[Svetlana Gerasimenko]] (''Світлана Герасименко''), PSRS un Tadžikistānas astronome (mirusi 2025. gadā) * [[24. marts]] — [[Kērtiss Hensons]] (''Curtis Hanson''), amerikāņu kinorežisors (miris 2016. gadā) * [[28. marts]] — [[Rodrigo Duterte]] (''Rodrigo Duterte''), Filipīnu prezidents * [[30. marts]] — [[Ēriks Kleptons]] (''Eric Clapton''), angļu mūziķis * [[3. aprīlis]] — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (mirusi 2022. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Revazs Dzodzuašvili]] (რევაზ ძოძუაშვილი), gruzīnu futbolists * [[25. aprīlis]] — [[Bjērns Ulveuss]] (Björn Ulvaeus), zviedru mūziķis * [[9. maijs]] — [[Jups Heinkess]] (''Jupp Heynckes''), vācu futbolists un treneris * [[14. maijs]]: ** [[Vladislavs Ardzinba]] (''Владислав Арӡынба''), Abhāzijas prezidents (miris 2010. gadā) ** [[Johanans Vollahs]] (יוחנן וולך), Izraēlas futbolists * [[24. maijs]] — [[Priscilla Preslija]] (''Priscilla Presley''), ASV aktrise un uzņēmēja. * [[17. jūnijs]] — [[Edijs Merkss]] (''Edouard Merckx''), Beļģijas riteņbraucējs * [[23. jūlijs]] — [[Edija Maklurga]] (''Edie McClurg''), ASV aktrise un komiķe * [[26. jūlijs]] — [[Helēna Mirena]] (''Helen Mirren''), angļu aktrise * [[29. jūlijs]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), rumāņu futbolists un treneris (miris 2026. gadā) * [[14. augusts]] — [[Stīvs Mārtins]] (''Steve Martin''), ASV aktieris * [[11. septembris]] — [[Francs Bekenbauers]] (''Franz Beckenbauer''), Vācijas futbolists un treneris (miris 2024. gadā) * [[15. septembris]] — [[Karmena Maura]] (''Carmen Maura''), spāņu aktrise * [[17. septembris]] — [[Fils Džeksons]] (''Phil Jackson''), ASV basketbolists un treneris * [[3. novembris]] — [[Gerds Millers]] (''Gerd Müller''), vācu futbolists (miris 2021. gadā) * [[10. novembris]] — [[Thongluns Sisulits]] (''ທອງລຸນ ສີສຸລິດ''), Laosas prezidents * [[15. novembris]]: ** [[Rodžers Donaldsons]] (''Roger Donaldson''), Austrālijas un Jaunzēlandes kinorežisors ** [[Anni Frida Lingstade]] (''Anni-Frid Lyngstad''), zviedru mūziķe * [[26. novembris]] — [[Džons Makvī]] (''John McVie''), angļu mūziķis * [[13. decembris]] — [[Hermans Keins]] (''Herman Cain''), ASV uzņēmējs un politiķis (miris 2020. gadā) == Miruši == * [[6. janvāris]] — [[Vladimirs Vernadskis]] (''Владимир Иванович Вернадский''), krievu zinātnieks (dzimis 1863. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Gustavs Flatovs]] (''Gustav Flatow''), vācu sporta vingrotājs (dzimis 1875. gadā) * [[8. februāris]] — [[Italo Santelli]] (''Italo Santelli''), itāļu paukotājs (dzimis 1866. gadā) * [[23. februāris]] — [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] (''Алексей Николаевич Толстой''), krievu rakstnieks (dzimis 1883. gadā) * [[26. marts]] — [[Deivids Loids Džordžs]] (''David Lloyd George''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1863. gadā) * [[31. marts]]: ** [[Hanss Fišers]] (''Hans Fischer''), vācu ķīmiķis (dzimis 1881. gadā) ** [[Anna Franka]] (''Anne Frank''), Vācijā dzimusi ebreju dienasgrāmatu autore (dzimusi 1929. gadā) * [[9. aprīlis]]: ** [[Dītrihs Bonhēfers]] (''Dietrich Bonhoeffer''), vācu teologs (dzimis 1906. gadā) ** [[Vilhelms Kanariss]] (''Wilhelm Franz Canaris''), vācu izlūks (dzimis 1887. gadā) * [[12. aprīlis]] — [[Franklins Rūzvelts]] (''Franklin Roosevelt''), 32. ASV prezidents (dzimis 1882. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Ernsts Kasīrers]] (''Ernst Cassirer''), vācu filozofs (dzimis 1874. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Valters Models]] (''Walter Model''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1891. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Kēte Kolvica]] (''Käthe Kollwitz''), vācu māksliniece (dzimusi 1867. gadā) * [[28. aprīlis]]: **[[Hermanis Fēgeleins]] (''Hermann Fegelein''), SS virsnieks (dzimis 1906. gadā) **[[Benito Musolīni]] (''Benito Mussolini''), Itālijas diktators (dzimis 1893. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ādolfs Hitlers]] (''Adolf Hitler''), Vācijas diktators (dzimis 1889. gadā) * [[1. maijs]]: **[[Vilhelms Burgdorfs]] (''Wilhelm Burgdorf''), vācu ģenerālis (dzimis 1895. gadā) **[[Jozefs Gebelss]] (''Joseph Goebbels''), Vācijas politiķis (dzimis 1897. gadā) * [[4. maijs]] — [[Fedors fon Boks]] (''Fedor von Bock''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1880. gadā) * [[5. maijs]] — [[Oto-Heinrihs Drehslers]] (''Otto-Heinrich Drechsler''), Vācijas amatpersona (dzimis 1895. gadā) * [[14. maijs]] — [[Volfgangs Lits]] (''Wolfgang Lüth''), vācu kara jūrnieks (dzimis 1913. gadā) * [[20. maijs]] — [[Alberts Amrheins]] (''Albert Amrhein''), vācu regbists (dzimis 1870. gadā) * [[23. maijs]] — [[Heinrihs Himlers]] (''Heinrich Himmler''), vācu amatpersona (dzimis 1900. gadā) * [[16. jūnijs]] — [[Nikolajs Berzarins]] (''Николай Эрастович Берзарин''), PSRS ģenerālpulkvedis (dzimis 1904. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Emils Hāha]] (''Emil Hácha''), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1872. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Džons Brejs]], amerikāņu vieglatlēts un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) ** [[Džons Kregans]] (''John Cregan''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Emanuels Fulons]] (''Emmanuel Foulon''), beļģu loka šāvējs (dzimis 1871. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Alberts Tailers]] (''Albert Tyler''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1872. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Volframs fon Rihthofens]] (''Wolfram von Richthofen''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1895. gadā) * [[2. augusts]] — [[Pjetro Maskanji]] (''Pietro Mascagni''), franču komponists (dzimis 1863. gadā) * [[10. augusts]] — [[Roberts Godards]] (''Robert Hutchings Goddard''), ASV zinātnieks (dzimis 1882. gadā) * [[26. augusts]] — [[Francis Verfels]] (''Franz Werfel''), austriešu rakstnieks (dzimis 1890. gadā) * [[31. augusts]] — [[Stefans Banahs]] (''Stefan Banach''), poļu matemātiķis (dzimis 1892. gadā) * [[9. septembris]]: ** [[Zinaida Gipiusa]] (''Зинаи́да Никола́евна Ги́ппиус''), krievu dzejniece (dzimusi 1869. gadā) ** [[Pauls Probsts]] (''Paul Probst''), šveiciešu sporta šāvējs, olimpiskais čempions (dzimis 1869. gadā) * [[15. septembris]] — [[Antons Vēberns]] (''Anton Webern''), austriešu komponists (dzimis 1883. gadā) * [[24. septembris]] — [[Hanss Geigers]] (''Hans Geigers''), vācu fiziķis (dzimis 1882. gadā) * [[26. septembris]] — [[Bēla Bartoks]] (''Bartók Béla''), ungāru komponists (dzimis 1881. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Pjērs Lavals]] (''Pierre Laval''), franču politiķis (dzimis 1883. gadā) * [[24. oktobris]] — [[Vidkuns Kvislings]] (''Vidkun Quisling''), norvēģu armijas virsnieks, politiķis (dzimis 1887. gadā) * [[8. novembris]] — [[Augusts fon Makenzens]] (''August von Mackensen''), vācu karavīrs (dzimis 1849. gadā) * [[11. novembris]] — [[Francis Dūne]] (''Franz Duhne''), vācu vieglatlēts (dzimis 1880. gadā) * [[20. novembris]] — [[Frānsiss Astons]] (''Francis William Aston''), britu ķīmiķis un fiziķis (dzimis 1877. gadā) * [[26. novembris]] — [[Ēriks Torntons]] (''Eric Thornton''), angļu izcelsmes beļģu futbolists (dzimis 1883. gadā) * [[21. decembris]] — [[Džordžs Patons]] (''George S. Patton''), amerikāņu ģenerālis (dzimis 1885. gadā) * [[22. decembris]] — [[Oto Neirats]] (''Otto Neurath''), austriešu filozofs (dzimis 1882. gadā) * visticamāk maijā — [[Heinrihs Millers]] (''Heinrich Müller''), gestapo vadītājs (dzimis 1900. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Volfgangs Pauli]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Arturi Ilmari Virtanens]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Aleksandrs Flemings]], [[Ernests Boriss Čeins]], [[Hovards Volters Florejs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Gabriela Mistrala]] * [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Kordels Halls]] {{pg1}} {{commons}} [[Kategorija:1945. gads|*]] g9q3t5v5kat21al85e0knz7mesi1clm 0 12101 4498113 4198012 2026-07-24T07:43:12Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Infobox ethnic group → {{etniskas grupas infokaste using [[Project:AWB|AWB]] 4498113 wikitext text/x-wiki {{etniskas grupas infokaste | group = Franki | native_name = Franci | native_name_lang = la | image = [[Attēls:Frankish arms.JPG||235px]] | image_caption = Ieroči, kas atrasti kāda aristokrātiska franka kapā no Merovingu laikmeta | total = <!-- total population worldwide --> | total_year = <!-- year of total population --> | total_source = <!-- source of total population; may be ''census'' or ''estimate'' --> | total_ref = <!-- references supporting total population --> | genealogy = | regions = <!-- for e.g. a list of regions (countries), especially if regionN etc. below not used --> | languages = [[senā franku valoda]], [[Tautas latīņu valoda]], [[senā francūžu valoda]] | philosophies = | religions = [[Franku pagānisms]], [[Kristietība]] | related_groups = [[Germanic peoples]], [[Belgians]], [[French people]], [[Dutch people]], [[Germans]] | footnotes = }} {{Papildu atsauces+}} '''Franki''' ({{val|la|Franci}} vai ''gens Francorum'') ir [[ģermāņi|rietumģermāņu]] cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]] no 5. līdz 9. gadsimtam. == Franku izcelšanās == [[Attēls:Franks expansion.gif|thumb|200px|Franku ekspansija]] Franki izveidojās ap 3. gadsimta vidu apvienojoties vairākām [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltīm vienā grupā. Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma 5. gadsimtā frankiem bija arvien lielāka loma [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]]. Vispārējā haosā, kāds bija bijušās Romas impērijas kādreizējās rietumu provincēs 5. gadsimtā, franki bija tikai viena no dažādajām ģermāņu cilšu koalīcijām, kuras [[Lielā tautu staigāšana|krustām šķērsām pārstaigāja]] gandrīz visu [[Eiropa]]s kontinentu, cīnoties savā starpā par labāku teritoriju. Šajā sajukumā franki, kuru teritorija jau bija iezīmējusies lielākajā [[Gallija]]s daļā, arvien vairāk sāka nostiprināties kā dominējošais spēks [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Militāra meistarība, laba organizācija un talantīgi, enerģiski valdnieki bija tās priekšrocības, kas frankus arvien vairāk izcēla citu tautu vidū. Līdz ar to izveidojās [[Franku valsts]]. Franki, sava valdnieka [[Hlodvigs I|Hlodviga I]] vadībā, sākotnēji sakāva pēdējā romiešu gubernatora [[Siagrijs|Siagrija]] spēkus, tad [[alemaņi|alemaņus]] austrumos no [[Reina]]s, bet pēc tam pieveica arī [[vestgoti|vestgotus]]. == Franku cīņas == [[Avāri (senie)|Avārus]] franki iesprostoja [[Bavārija|Bavārijā]], piespieda tos pie kalniem, bet pēc tam deva tiem izšķirošo triecienu. Starp citu, šī franku uzvara pār avāriem kļuva par nozīmīgu Eiropas vēstures pagrieziena punktu — tas bija iemesls nozīmīgai [[Centrāleiropa|Centrālās]] un [[Austrumeiropa]]s etniski nacionālās struktūras maiņai tālākajos gadsimtos.{{nepieciešama atsauce}} Izzūdot avāriem pavērās ceļš slāvu ieplūšanai Eiropas vidienē, ko tie arī nekavējās darīt.{{nepieciešama atsauce}} == Kristietības pieņemšana == Tomēr arī šīs uzvaras vēl īpaši neizcēla frankus citu barbaru tautu vidū un nenoteica arī kādu īpašu viņu lomu tālākā Eiropas attīstībā. Par apvērsumu Eiropas civilizācijas veidošanās procesā pēc Romas klasiskā perioda uzskatāma franku pievēršanās [[kristietība]]i — [[katoļticība]]i. Nav drošu ziņu kāpēc tas tā notika. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka par [[Hlodvigs I|Hlodvigu]] vēstures liecības saglabājušas ziņas kā par gudru, nežēlīgu, māņticīgu valdnieku.<ref>Koenigsberger H.G. Medieval Europe 400-1500. Harlow, England, 1987. gads, 47. lpp</ref> Iespējams, ka tieši māņticība šeit arī nospēlējusi galveno lomu.{{nepieciešama atsauce}} Lai nu kā, 5. gadsimta beigās franki pieņēma kristīgo ticību un kļuva par [[Romas Katoļu baznīca]]s un [[Romas pāvests|pāvesta]] galvenajiem atbalstītājiem. Franku pievēršanās katoļu baznīcai bija izšķirošs faktors arī pretrunu pārvarēšanai starp [[galli|gallu]]-[[romieši|romiešu]] un franku augstmaņiem Gallijas teritorijā. Franki, pārņemot katoļticību, ieviesa arī vēl [[Romas impērija]]s laikā iedibinātās provinces pārvaldes institūcijas un kārtību, kā arī laika gaitā izveidojušās zemes un īpašuma attiecības. Rezultātā Gallijā, frankiem integrējoties ar vietējo gallu-romiešu aristokrātiju, sāka veidoties jauna sabiedrības struktūra. Vēl gan bija vajadzīgi vairāki gadsimti, lai šī sabiedrība pilnībā izveidotos kā mūsdienu franču nācija. Taču no Eiropas tālākās attīstības viedokļa galvenais ir tas, ka Eiropas kontinentā bija parādījies militārs un politisks stabilizējošs elements. Tūlīt pēc katoļticības pārņemšanas franki turpināja pakļaut sev plašas teritorijas Eiropā, padarot to vietējos valdniekus par franku karaļa vasaļiem un tādējādi ieliekot pamatus [[feodālisms|feodālai]] sabiedrības organizācijas attīstībai. Franku karalis būtībā bija Romas pāvesta vasalis, savukārt, karaļa tuvākajiem vasaļiem to teritorijās bija gandrīz tāda pat vara, kā karalim pār visu karaļvalsti kopumā. == Karolingu dinastija == {{pamatraksts|Karolingu dinastija}} Karolingu dinastiju dibina Merovingu dinastijas majordoms [[Pipins Īsais]], kas kronējas [[Suasona|Suasonā]] (valda no 752. līdz 768. gadam). Tā dēls ir [[Kārlis Lielais]]. 43 valdīšanas gados Kārlis pakļāva gandrīz vai visu kristīgās Eiropas pasauli. Tūlīt pēc kāpšanas tronī viņš apspiež sadumpojušos [[baski|baskus]] un [[bretoņi|bretoņus]]. Tad sāka ekspansiju uz [[sakši|sakšu]] zemēm (karš ar pārtraukumiem ilga 30 gadus). 772. gadā franki noposta sakšu zemes līdz Vezerai un nocērt to svēto ozolu [[Irminsuls|Irminsulu]]. 774. gadā franki pakļauj [[langobardi|langobardus]]. Kārlis sevi sāk dēvēt par "franku un langobardu valdnieku". Pāvests tam piešķir "Romas katoļu valsts aizstāvja" titulu. 776. gadā tiek apspiesti sakšu un langobardu dumpji. 778. gadā franki pāriet [[Pireneji|Pirenejus]], ieņem [[Saragosa|Saragosu]] un visu teritoriju līdz [[Ebro]] upei (atpakaļceļā slavenā [[Ronsevalas kauja]] ar baskiem). Atkal karš ar sakšiem. Karagājieni uz [[Istras pussala|Istriju]] un [[Panonija|Panoniju]], tad pret [[Brandenburga]]s [[ļutiči]]em. Karš ar avāriem, sakšu dumpis. Avāriem atņemtajā teritorijā tiek dibināta [[Ostmarka]] (vēlākā [[Austrija]]). Šādas "markas" tiek dibinātas visā robežjoslā kā nocietināti, militāri patstāvīgi apgabali markgrāfu pakļautībā. Frankiem sāk maksāt meslus [[Mēklenburga]]s obotriti, Brandenburgas ļutiči, [[Saksija]]s sorbi, [[Bohēmija]]s čehi. 800. gadā Kārli Romā kronē par [[Romas imperators|Romas imperatoru]]. 810. gadā karš ar [[dāņi]]em, franki pakļauj to sabiedrotos [[nordalbingi|nordalbingus]] — pēdējo brīvo sakšu cilti. [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] franku valsts teritorija plešas no Ebro upes [[Spānija|Spānijā]] līdz Rābas upei Panonijā un no Eideras ziemeļos līdz Beneventei dienvidos. == Feodālisma struktūras veidošanās == Bija arī sfēras, kur franki nelabprāt pārņēma Romas mantojumu. Viena no tām bija [[likumdošana]]. Frankiem ienākot Gallijā tiem jau pastāvēja savi likumdošanas pamati. Tie, piemēram, neizslēdza [[asinsatriebība|asinsatriebību]]. Tādēļ franku sabiedrībā vēl ilgi saglabājās barbariskā prakse kārtot attiecības ar rūpīgi izplānotu, rafinētu personīgo ienaidnieku nogalināšanas palīdzību. Taču diez vai varētu apgalvot, ka franki šinī ziņā būtu daudz "barbariskāki" par romiešiem. Lai gan Romā asinsatriebība oficiāli netika atzīta, asiņainas izrēķināšanās ar nelabvēļiem vai politiskiem pretiniekiem bija parasta parādība. [[Hlodvigs I|Hlodviga I]] militārā veiksme un pievēršanās katoļticībai nostiprināja karaļa absolūto varu, uz kuras balstījās visa vēlākā Eiropas [[Feodālisms|feodālā]] [[politiskā ekonomika|politekonomiskā]] sistēma. Tomēr karaļa vara un autoritāte nebūt nebija vienīgais šīs sistēmas balsts. Milzīga nozīme feodālās Eiropas attīstībā bija romiešu ieviestajai [[nodoklis|nodokļu]] sistēmai, it īpaši ar [[tirdzniecība|tirdzniecību]] saistītiem nodokļiem, ko franki atklāja ierodoties [[Gallija|Gallijā]] un, ko viņi pārņēma gandrīz neizmainītā veidā. Šī sistēma drīz vien sāka „strādāt” feodālās sistēmas materiālai nostiprināšanai. Cits ne mazāk, bet varbūt pat vēl vairāk nozīmīgs feodālisma balsts jau no paša sākuma bija karaļnama dārgumu krātuve, no kuras gadsimtu gaitā visās pasaules valstīs izveidojās valsts [[kase]] un [[budžets]], kādus mēs tos pazīstam mūsdienās.{{nepieciešama atsauce}} Uz šādu šīs institūcijas evolūciju netieši, bet nepārprotami norāda vārdu valodnieciskās saites dažādās valodās. Piemēram, angļu ''treasure'' (bagātība, dārgumi) ir sakne vārdam ''treasury'', kas nozīmē gan dārgumu glabātuvi, gan valsts kasi. Tiesa, šis mūsdienu valsts kases aizmetnis franku valsts veidošanās laikā funkcionēja visai atšķirīgi. Karaļa naudas un dārglietu uzkrājumi sākotnēji veidojās, galvenokārt, no kara laupījumiem un pakļauto tautu un valstu [[Kontribīcijas|kontribūcijām]]. Vēlāk galvenais ienākumu avots bija paša karaļnama īpašumi, vasaļu maksājumi, nodokļi. Savukārt karalis nauda un dārglietas izlietoja. lai apdāvinātu savus atbalstītājus, algotu [[Karaspēks|karaspēku]], uzpirktu pretiniekus. Tā veidojās feodālās sistēmas saimnieciskā mehānisma pirmie pamati. == Franku valsts sabrukums == Franku karalim [[Kārlis Lielais|Kārlim Lielajam]] bija palicis dzīvs tikai viens dēls — [[Ludviķis I Dievbijīgais|Luijs Dievbijīgais]], tādēļ viņa valdīšanas laikā franku valsts palika vēl nesadalīta. Stabilitāte beidzās līdz ar Luija nāvi, jo viņam bija trīs dēli no pirmā sievas un viens no otrās. Franku valsts saskaņā ar radinieku starpā 843. gadā noslēgto [[Verdenas līgums|Verdenas līgumu]] tika sadalīta trijās daļās. Pirmais no Luija dēliem [[Lotārs I]] saņēma valsts vidusdaļu, kuru veidoja mūsdienu [[Nīderlande]], [[Beļģija]], [[Šveice]], [[Elzasa-Lotringa]] un daļa [[Itālija]]s. Otrs dēls [[Kārlis II Plikgalvis]] saņēma valsts rietumdaļu, kura aptuveni atbilst mūsdienu [[Francija]]i ([[Rietumfranku valsts|Rietumfranku valsti]]), bet trešais dēls [[Luijs Vācietis]] ieguva austrumdaļu, kas aptuveni atbilst mūsdienu [[Vācija]]i. Līdz ar šo sadalījumu ne tikai tika ielikti pirmie vēlākās Eiropas politiskā un teritoriālā sadalījuma pamati, bet arī Eiropas iekšējās pretrunas, kas periodiski izvērsās asiņainos karos, kuri turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām. [[Karolingu dinastija|Karolingu]] monarhijas kraha rezultātā spēcīgākie un ietekmīgākie kādreizējie karolingu vasaļi pasludināja paši sevi par neatkarīgiem [[monarhija|monarhiem]] vai par [[hercogs|hercogiem]]. Tā, par neatkarīgu hercogisti kļuva [[Akvitānija]] (mūsdienu Francijas dienvidu daļa), kurā jau franku karaļvalsts laikā dominēja [[separātisms|separātiskas]] tendences. Tipiska situācija — bijušās franku impērijas iekšējās nesaskaņas nekavējās izmantot citas tautas. Tā, 841. gadā [[vikingi]] iekuģoja [[Sēna|Sēnā]] un izlaupīja [[Ruāna|Ruānu]], bet 854. gadā tie pilnībā nodedzināja [[Hamburga|Hamburgu]], kuru kā cietoksni tikai pirms dažiem gadu desmitiem (808. gadā) bija nodibinājis Kārlis Lielais. Arī [[Parīze]] tika izlaupīta un izpostīta, bet karalim Kārlim Plikgalvim šajā laikā nācās patverties labi nocietinātajā [[Monmartrs|Monmartrā]]. Vikingi 9. gadsimta beigās pilnībā iekaroja Sēnas lejteci un apmetās šajā reģionā, bet viņu virsaitis [[Rollo]] kļuva par neatkarīgu [[Normandijas hercogi|Normandijas hercogu]]. Bet [[Provansa]]s un Itālijas tā brīža valdnieki šajās jukās daudz nedomājot, sevi pasludināja par karaļiem. Gandrīz divus gadsimtus (9. un 10. gadsimtā) Eiropā atkal valdīja sašķeltība, haoss, kari un nemieri. Kādreiz tik varenās Karolingu dinastijas kontrolē vairs bija palikusi tikai Parīze un tuvākā tās apkārtne. Daudzas [[lauksaimniecība]]s zemes tika pamestas novārtā, [[tirdzniecība]] panīka, pa ceļiem siroja laupītāju bandas un ceļošana pat nelielos attālumos bija kļuvusi nedroša. Šie gadsimti iegājuši Eiropas vēsturē kā „tumšie”.{{nepieciešama atsauce}} Taču ekonomikā šī lejupslīde vairs nebija tik krasa kā [[Merovingu dinastija]]s valdīšanas noslēguma posmā. Tirdzniecība un [[monetārā sistēma]] saglabājās un „atelpas” brīžos starp augstmaņu savstarpējiem kariem pat paplašinājās. Svarīgu lomu šinī ziņā nospēlēja cita tā laika [[jaunievedums]] — Luija Dievbijīgā rīkojums katrā zemē, katrā apgabalā un pilsētā nodibināt pastāvīgu tirgu un tie vēlāk turpināja funkcionēt neskatoties ne uz kādām jukām. Vairums no tiem izveidojās pilsētās gar Sēnas, [[Luāra (upe)|Luāras]] un [[Rona]]s upēm, kas atviegloja preču piegādi tirgos pat no attālām vietām. Tas veicināja [[amatniecība]]s attīstīšanos pilsētās, preču apmaiņu starp laukiem un pilsētām, visās saimniecības jomās padziļinājās [[specializācija]], pieauga [[darba ražīgums]]. Līdz ar to karolingu iedibinātā [[saimniecība]] izrādījās pietiekami dzīvotspējīga [[Eiropa]]s kontekstā un nodrošināja tās uzplaukumu vēlākajos gadsimtos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fordham.edu/halsall/basis/gregory-hist.html Franku vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140814182657/http://www.fordham.edu/halsall/basis/gregory-hist.html |date={{dat|2014|08|14||bez}} }} {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20061016115816/http://www.lucidcafe.com/library/96apr/charlemagne.html Kārlis Lielais] {{angliski}} {{autoritatīvā vadība}} du2zl5t5kiznptbpqx12ax2n65d1ht6 0 12110 4498114 4325868 2026-07-24T07:46:18Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498114 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Code-de-Hammurabi-2.jpg|thumb|200px|Hammurapi likumu kodekss. [[Luvra]]]] '''Babilonija''' bija sens kultūras reģions [[Senā Divupe|Senās Divupes]] centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu [[Irāka]]s teritorijā). Tās galvaspilsēta bija [[Babilona]] (Bābele). Babilonija bija daudz noturīgāka civilizācija par tās priekšteci — [[Šumera|Šumeru]] — tā pastāvēja no 18. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Babilonija attīstīja tālāk [[Sargons|Sargona]] iedibināto absolūto monarhiju, kā arī izveidoja unikālu likumdošanas, tiesu un izpildvaras aparātu. Saglabājies arī Babilonijas likumu krājums (pirmie rakstītie likumi parādījās vēl šumeru laikā), kas izstrādāts 18. gadsimtā p.m.ē. un kuru vēsturē pazīst kā [[Hammurapi]] (valdīja 1792.—1750. gadā p.m.ē.) likumus. Kopumā Hammurapi kodekss aptvēra apmēram 300 šumeru un akadiešu likumu. == Babilonijas sasniegumi == [[Attēls:Walls of Babylon 1 RB.JPG|thumb|200px|Babilonas pilsētas mūri]] Tā kā Babilonija bija galvenokārt [[pilsētvalsts]], tajā izveidojās arī labi organizēta pilsētu pārvaldes administratīvā sistēma ar pilsētu mēriem un padomēm (domēm). Likumi un valsts pārvaldes organizācija acīmredzot bija tie [[jauninājums|jaunievedumi]], kuri nodrošināja Babilonijas ilgtspēju — tā gandrīz nemainītā veidā pastāvēja 12 gadsimtus. To gandrīz pilnībā, kā arī lielā mērā Babilonijas kultūru kopumā pārņēma kaimiņvalsts [[Asīrija]]. Babilonijā pastāvēja arī [[skola]]s. Tajās galvenokārt tika mācītas praktiskas iemaņas un zināšanas. Piemēram, saglabājusies šumeru valodā rakstīts zemkopja [[almanahs]], kas saturēja detalizētus zemes kopšanas padomus, ieskaitot lauku apūdeņošanu, graudu vētīšanas paņēmienus u.c. Līdz ar to jāatzīmē, ka bija parādījies vēl vien [[civilizācija]]s attīstību noteicošs faktors — zināšanas un zināšanu vadība, kura nozīme tālākā laika gaitā arvien vairāk pieauga. Babilonijas amatnieki bija labi meistari daudzās tehnikas un tehnoloģijas jomās. Tie bija apguvuši [[Metalurģija|metalurģiju]], audumu balināšanu, krāsošanu, krāsu un pigmentu izgatavošanu, [[Kosmētika|kosmētiku]], [[Parfirmērija|parfimēriju]], [[Farmācija|farmāciju]] u.c. Babilonijas ārsti izdarīja [[Ķirurģija|ķirurģiskas]] operācijas un pat Hammurapi likumu krājumā vairāki paragrāfi veltīti ķirurģijai. Valdnieka [[Nebukadnecars II|Nebukadnecara II]] valdīšanas laikā tika uzbūvēts gan Babilonijas galvenajam dievam [[Marduks|Mardukam]] veltītais Esagila [[templis]], gan templim blakus esošais zikurāts Etemenanki, [[Bībele|Bībelē]] dēvēts par [[Bābeles tornis|Bābeles torni]], gan viens no [[Septiņi pasaules brīnumi|septiņiem pasaules brīnumiem]] — [[Babilonas gaisa dārzi]]. == Noriets == [[Attēls:Hammurabi's Babylonia Locator Map 1.svg|thumb|280px|Babilonija valsts Hammurapi laikā, 1792. gads — 1750. gads p.m.ē.]] Pēc Hammurapi nāves varas un saimnieciskā uzplaukuma centrs no senajām šumeru zemēm sāka arvien vairāk novirzīties uz ziemeļiem. Tas lielā mērā izskaidrojams ar tehnisko progresu un [[jauninājums|jaunievedumiem]] dažādās dzīves jomās, kas ļāva veiksmīgi piemēroties apkārtējās vides apstākļiem arī ārpus auglīgajām upju ielejām. Sākotnēji šo procesu izmantoja [[heti]], kuri trešā gadu tūkstoša p.m.ē. pēdējā ceturksnī attīstīja spēcīgu valsti, kas aptvēra lielu [[Anatolijas pussala]]s daļu. Labi nostiprinājušies, viņi uzsāka vairāku gadsimtu ilgu [[paplašināšanās|paplašināšanos]], līdz ap 1700. gadu p.m.ē. hetu rokās bija nonākušas plašas zemes no [[Sīrija]]s līdz pat [[Melnā jūra|Melnai jūrai]]. Šajā laikā Babilonija jau bija stipri novājināta. Tās teritorija bija sarukusi līdz senās [[Akadas valsts]] robežām un spēcīgākajiem kaimiņiem tā vairs nelikās īpaši pievilcīga. Tādēļ heti iebruka Babilonā un to izpostīja. Pēc postošā hetu iebrukuma Senajā Divupē četrus gadsimtus pēc kārtas viena pēc otra iebruka dažādas tautas un klejojošas ciltis, kas cīnījās savā starpā par ietekmi, pakāpeniski, 13.—12. gadsimtu p.m.ē. laikā sadaloties divās atšķirīgās nometnēs — divās valstīs — Babilonijā un [[Asīrija|Asīrijā]]. Pēc Asīrijas norieta 7. gadsimta p.m.ē. beigās ķēniņš Nebukadnecars II atjaunoja Babilonijas lielvalsti, ko vēsturnieki dēvē par [[Jaunbabilonija|Jaunbabiloniju]], pēc viņa nāves to pakļāva [[Ahemenīdu valsts]]. == Vēsturiskā nozīme == No Hammurapi valdīšanas līdz Jaunbabilonijas sagrāvei pagāja vairāk kā 1200 gadu. Šajā ilgajā laikā Babilonijas sociālā struktūra, saimnieciskā organizācija, [[māksla]], [[literatūra]], [[Reliģija|reliģiskie]] ticējumi sasniedza augstu attīstības pakāpi. Tai pat laikā, neskatoties uz to, ka tajā dažādos laika posmos dominēja dažādas tautas un valdnieki, tā saglabāja savu sākotnējo šumeru kultūras mantojumu. Šumeru civilizācijas un Babilonijas sasniegumi atstājuši dziļu ietekmi uz vēlāko Eiropas antīko pasauli, it sevišķi grieķu, bet no tās arī uz vēlāko Senās Romas kultūru. Šumeru un Babilonijas ietekme acīmredzama [[Homērs|Homēra]] darbos, grieķu matemātiķa [[Eiklīds|Eiklīda]] teorēmās, kā arī [[Astronomija|astronomijā]], [[Astroloģija|astroloģijā]] un daudzās citās dzīves jomās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bible-history.com/babylonia/index.html Babilonija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060529215555/http://www.bible-history.com/babylonia/index.html |date={{dat|2006|05|29||bez}} }} (angliski) * [https://web.archive.org/web/20060601112633/http://history-world.org/babylonia.htm Babilonija Pasaules vēsturē] (angliski) {{Seno laiku lielvalstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Babilonija| ]] [[Kategorija:Divupe]] [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Bībeles vietas]] [[Kategorija:Irākas vēsture]] mvfi77fgspu1q82na0ewj8bqujbismx 0 13401 4498115 4302128 2026-07-24T07:48:57Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498115 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wheel Iran.jpg|thumb|150px|Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē.]] '''Tehnoloģija''' ir materiālo objektu ([[Darbarīks|darbarīku]], [[Iekārta|iekārtu]], [[Mašīna|mašīnu]] u. c.) un to izmantošanas metožu kopums, kas cilvēkam ļauj praktiski pārveidot vidi un efektīvi sasniegt noteiktus mērķus — saimnieciskus, sadzīves, militārus, zinātniskus vai citus. Tā aptver gan vienkāršus rīkus, gan sarežģītas sistēmas, piemēram, [[informācijas tehnoloģijas]], kas sevī ietver [[Dators|datorus]], [[telesakari|telekomunikācijas ierīces]] un datu pārraides infrastruktūru. Ar jēdzienu tehnoloģija var apzīmēt vienkāršus priekšmetus, piemēram, koka [[ritenis]], [[svira]], [[āmurs]] kontekstā ar to izmantošanas paņēmieniem. Tehnoloģija var ietvert arī ļoti sarežģītas mūsdienu tehniskas sistēmas. Piemēram, informācijas tehnoloģiju komponentes parasti ir datori, telesakaru iekārtas, datu pārraides kanāli, utt. == Tehnoloģija kā civilizācijas vai valsts attīstības līmeņa rādītājs == [[Attēls:WorldWideWebAroundWikipedia.png|thumb|250px|[[Vikipēdija]] [[Vispasaules tīmeklis|Vispasaules tīmeklī]]]] Tehnoloģija, kuru lieto kāda [[civilizācija]] vai [[valsts]], ir arī viens no tās attīstības vispārīgajiem rādītājiem. Piemēram, [[cilvēce]] agrīnā savā attīstības stadijā izmantoja pārsvarā vienkāršus [[akmens]] darbarīkus jeb akmens tehnoloģiju. Līdz ar to šis civilizācijas attīstības līmenis tiek apzīmēts kā [[akmens laikmets]]. Šajā laikmetā cilvēki vēl nepazina rakstību, vāji bija attīstīta valoda, mākslu raksturoja vienkāršas [[rotaslieta]]s un zīmējumi uz alu sienām. [[Bronzas laikmets]] un vēl jo vairāk [[dzelzs laikmets]] raksturojas ar tehnoloģiskiem sasniegumiem arvien pieaugošā skaitā. Tie kļūst arī arvien sarežģītāki. Tie izraisa apvērsumus un revolūcijas cilvēku dzīves veidā, saimniecībā, sociālajā jomā un kultūrā. Piemēram, trīslemešu [[Arkls|arkla]] līdz ar tā aprīkojuma izgudrošana un pilnveidošana, kā arī [[mājas zirgs|zirga]] kā vilcējspēka izmantošana būtiski uzlaboja zemes apstrādes tehnoloģiju Eiropā 12.–13. gadsimtā, palielināja [[darba ražīgums|darba ražīgumu]] lauksaimniecībā un bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radikāli izmainīja Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni agrīno [[Viduslaiki|viduslaiku]] beigās, ievadot Eiropas civilizāciju vidējos viduslaikos. == Tehnoloģiju ietekme uz saimniecības nozarēm == Pēdējo gadu desmitu pētījumi devuši pamatu agrāko zinātnes atziņu par tehnoloģiju lomu cilvēces attīstībā pārvērtēšanai un precizēšanai. Tā, piemēram, agrāk tika uzskatīts, ka šajā attīstības procesā izšķirošās bijušas tehnoloģiskās izmaiņas, kas saistītas galvenokārt ar [[Darbarīks|darbarīkiem]], ar [[ražošana|ražošanu]]. Piemēram, [[neolītiskā revolūcija]] tika saistīta lielā mērā ar bronzas [[metalurģija]]s attīstību. Patiesībā jaunas tehnikas un tehnoloģijas izmantošana ne vienmēr tika uzsākta ražošanā. Piemēram, [[Arheoloģija|arheoloģiskie]] atradumi liecina, ka bronzas izmantošana aizsākusies dienvidrietumu Āzijā, izgatavojot no tās [[Kults|kulta]] priekšmetus un izrotājumus. Tikai vēlāk to sāka lietot arī darbarīku izgatavošanai. Tehnoloģiskajiem [[jauninājums|jaunievedumiem]] bija sava revolucionārā loma ne tikai ražošanā. Piemēram, [[Ritenis|riteņa]] izgudrošana [[Senā Divupe|Senajā Divupē]] un [[bura]]s izmantošana [[Kuģis|kuģiem]] [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] radīja apvērsumu nevis ražošanā, bet gan [[Transports|transportā]], kas, protams, pastarpināti veicināja arī ražošanas attīstību. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tehnoloģija| ]] s0sclrx2ifh11a9iakxa0x8pbte0bmp 0 13486 4498116 4168551 2026-07-24T07:57:05Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498116 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{līdzīgs|Pilsāta}} [[Attēls:Frankfurt Germany.jpg|thumb|upright=1.35|[[Frankfurte pie Mainas]] [[Vācija]]s rietumdaļā]] '''Pilsēta''' ir [[apdzīvota vieta]] ar ievērojamu [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]], rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi. Pilsētas statuss apdzīvotai vietai ir saistīts ar vēsturiski iegūtām [[pilsētas tiesības|pilsētas tiesībām]], kas var būt saglabājušās arī apdzīvotām vietām ar mazāku nozīmi. Pilsētām ir raksturīga [[celtne|ēku]] koncentrācija un pilsētas [[infrastruktūra]]: [[iela]]s, [[laukums|laukumi]], [[transporta tīkls]], [[enerģija]]s, [[ūdensapgāde]]s, [[atkritumi|atkritumu]] apsaimniekošanas un citas sistēmas. Pat neliela pilsēta nevar iztikt bez [[medicīna]]s institūcijām, glābšanas, sociālās palīdzības un citām struktūrām. Pilsētās koncentrējas arī [[izglītība]]s un [[kultūra]]s objekti: [[Bērnudārzs|bērnudārzi]], [[skola]]s, [[universitāte]]s, [[Muzejs|muzeji]], [[Teātris|teātri]] u.c. == Pazīmes == [[Attēls:Собор Святого Николая - Кафедральный собор (Helsingin tuomiokirkko) на Сенатской площади - panoramio.jpg|thumb|250px|[[Helsinki]], [[Somija]]s galvaspilsēta]] Zinātnē pieņemti vairāki pilsētas raksturojoši kritēriji: Pirmkārt, [[iedzīvotāju skaits]] pilsētās mērāms vismaz vairākos tūkstošos. Antīkās pasaules mazākās pilsētas parasti apdzīvoja 2—3 tūkstoši iedzīvotāju. Dažās lielākajās pilsētās, piemēram, [[Roma|Romā]], iedzīvotāju skaits, iespējams, pārsniedzis 1 miljonu; Otrkārt, pilsētas ir arī viens no [[darba dalīšana]]s un [[specializācija]]s rezultātiem. Tādēļ pilsētas jau pašā to veidošanās sākumā parasti ir ekonomiski cieši saistītas ar apkārtējiem lauku apvidiem. Pilsētas apkārtējām lauku saimniecībām sniedz [[amatniecība|amatnieku]] pakalpojumus. Savukārt lauki nodrošina pilsētas ar [[pārtika|pārtiku]]. Tādēļ grūti iedomāties pilsētu senatnē vai mūsdienās, kurā nebūtu [[tirgus]] laukuma. Vēlāk, vienā reģionā veidojoties vairākām pilsētām, attīstās specializācija arī starp tām; Treškārt, pilsētu no laukiem atšķir arī tās [[organizatoriskā struktūra]]. Pat mazākajās pilsētās ir īpašas [[institūcija]]s, kas atbild par iekšējo kārtību, pilsētas aizsardzību un attiecībām ar ārpasauli. Katrā seno laiku pilsētā bija arī vairāk vai mazāk [[monuments|monumentālas]] celtnes — vismaz [[aizsargsiena]], [[templis]] vai vietējā valdnieka [[rezidence]]. == Veidošanās priekšnosacījumi == [[Attēls:Szczecin Zamek Ksiazat Pomorskich (od pln-zach).jpg|thumb|250px|[[Ščecina]] — vecpilsēta un slāvu pils [[Odera]]s upē ([[Polija]])]] Pilsēta veidošanās bez vispārējiem ģeoklimatiskiem, saimnieciskiem, politiskiem u.c. apstākļiem ir atkarīga arī no virknes savstarpēji saistītu lokālo faktoru. Svarīgākie no tiem — [[ūdens]] pieejamība, [[kurināmais]], zemkopībai piemērotas zemes, [[ganība]]s un [[pļava]]s [[Mājdzīvnieki|mājdzīvnieku]] nodrošināšanai ar [[Pārtika|pārtiku]], aizsardzības iespējas pret ienaidnieku uzbrukumiem, [[celtniecība]]s materiālu pieejamība, aizsargātība no [[dabas katastrofa|dabas katastrofām]] ([[plūdi]]em, [[Viesuļvētra|viesuļvētrām]] u.c.), [[satiksme]]s iespējas u.c. Būtisks faktors, kas veicināja apdzīvotu vietu un pilsētu veidošanos, bija cilvēku populāciju izdzīvošanai nepieciešamās zemes platības. Tiek lēsts, ka senajiem cilvēkiem, kas pārtiku sev nodrošināja medījot un vācot savvaļas augus, izdzīvošanai vajadzējis vismaz vienu divus [[Kvadrātkilometrs|kvadrātkilometrus]] katram. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, izmantojamā teritorija arvien vairāk saruka. Attīstoties zemkopībai un lopkopībai, radās iespēja izmantot arī mazākas zemes platības, lai nodrošinātu to pašu nepieciešamo pārtikas daudzumu. Līdz ar to apdzīvotības līmenis pakāpeniski arvien vairāk pieauga, samazinājās ar barības meklējumiem saistītā [[cilvēku migrācija]]. Dzīves vietai kļūstot vairāk vai mazāk pastāvīgai, mainījās cilvēku mājokļu uzbūve. Tie kļuva lielāki un masīvāki. Tos sāka būvēt arvien tuvāk viens otram. To veicināja arī nepieciešamība veidot efektīvāku aizsardzību pret ienaidnieku uzbrukumiem. Savukārt samazinoties attālumam starp atsevišķām saimniecībām, ciešāki un pastāvīgāki kļuva kontakti, lielākas kļuva savstarpējās [[kooperācija]]s iespējas. Pirmās apdzīvotās vietas un pilsētas veidojās, kur minēto faktoru savstarpējās kombinācijas bija visizdevīgākās cilvēku [[pastāvēšana]]i. Kādas tieši no šīm kombinācijām izrādījās optimālākās, tika noskaidrots praksē daudzu gadu desmitu un simtu laikā, cilvēkiem, galvenokārt stihiski, pārvietojoties (migrējot) no vienas apdzīvotas vietas (pilsētas, [[Reģions|reģiona]]) uz citu. == Pirmsākumi == [[Attēls:Mykene.jpg|thumb|250px|Senā Grieķija. [[Mikēnas]]]] Neskatoties uz šo procesu sarežģītību jāatzīmē, ka tie notika relatīvi strauji. Tā, gar [[Vidusjūra]]s austrumu piekrasti ([[Levante|Levanti]]) Ledus laikmeta beigās, tātad pirms apmēram 10 tūkstošiem gadu, saskaņā ar dažu zinātnieku pētījumiem, dzīvojuši daži desmiti tūkstoši iedzīvotāju. Apmēram divu nākamo gadu tūkstošu laikā, Neolīta revolūcijas gaitā, iedzīvotāju skaits sasniedzis jau vairākus simtus tūkstošu. Grūti viennozīmīgi apgalvot — vai šī reģiona iedzīvotāju straujais pieaugums ir Neolīta revolūcijas rezultāts, vai, varbūt otrādi, apdzīvotības blīvuma palielināšanās un bada draudu dēļ kļuva nepieciešams būtiski mainīt pārtikas ieguves veidus un avotus. Visticamāk, ka abi šie faktori, viens otru papildinādami, veicināja civilizācijas progresu noteiktā virzienā. Raugoties šodienas acīm, tik straujš iedzīvotāju skaita pieaugums šajā reģionā varētu likties visai pārsteidzošs, tā kā šeit pārsvarā ir visai sauss un karsts klimats. No [[Jeruzaleme]]s līdz Vidusjūras piekrastei ir tikai kādi 50 kilometri. Apmēram tikpat daudz ir līdz [[Sīrija]]s tuksneša sākumam austrumos. Piemēram, [[Izraēla|Izraēlā]], lietus vasaras mēnešos ir visai reta parādība. Gada vidējais nokrišņu daudzums svārstās no {{nobr|510 mm}} [[Telaviva|Telavivā]] un [[Jafa|Jafā]], līdz kādiem {{nobr|1000 mm}} [[Galileja|Galilejā]]. Taču, kā rāda pētījumi, pirms 8-10 tūkstošiem gadu, Ledus laikmeta beigās, tas šinī reģionā bijis manāmi vēsāks un mitrāks. Tātad labvēlīgāks Neolīta revolūcijas straujākai norisei. [[Pilsētbūvniecība]], kā viens no [[civilizācija]]s attīstības faktoriem, masveidā aizsākās [[Bronzas laikmets|bronzas laikmetā]]. Šajā laikmetā, atšķirībā no mūsdienām, viena no galvenajām pilsētas nozīmēm un funkcijām bija [[personiskā aizsardzība|aizsardzība]] pret ienaidniekiem. Izmantojot efektīvākus [[Darbarīks|darbarīkus]] kļuva iespējama spēcīgu, sarežģītu aizsardzības būvju, it sevišķi [[Cietoksnis|cietokšņu]] izbūve, kas bija piemēroti gan aizsardzībai no ienaidnieku uzbrukumiem, gan profesionāla [[Karaspēks|karaspēka]] vienību izvietošanai, kā arī dzīvošanai un [[reprezentācija]]i. Pilsētu dzīve kļuva daudz drošāka, kad varēja uzbūvēt stiprākas pilsētas aizsardzības sienas un, protams, arī ēkas un būves pašā pilsētas teritorijā. Līdz ar to dažādos pasaules reģionos sāka strauji pieaugt pilsētu skaits, tās sāka veidoties ne tikai grūti pieejamās vietās — augstu pauguru vai kalnu virsotnēs, uz upju un ezeru salām utt., bet arī atklātos līdzenumos. Līdz ar to kļuva pieejamas jaunas, plašas teritorijas, piemērotas apdzīvotu vietu un pilsētu būvniecībai. Par vienu no vecākajām pasaules pilsētām uzskata [[Jērika|Jēriku]]. Savukārt, augstu aizsardzības būvju inženiertehnisko līmeni Bronzas laikmetā bija sasniegušas [[Mikēnas]]. Mikēnu pilsētas aizsargāja biezas aizsargmūru sienas, izbūvētas no ļoti lieliem neregulāras formas akmens bluķiem (šādu būvniecības metodi sauca par „ciklopisko”). == Loma civilizācijas attīstībā == Ja pilsētas nevarēja izveidoties agrāk, kamēr nebija apgūta vismaz bronzas tehnoloģija ar attiecīgiem darbarīkiem, celtniecības iemaņām, kā arī ieročiem, nepieciešamiem šo pilsētu aizstāvēšanai, tad arī [[valstiski organizēta sabiedrība]] varēja izveidoties tikai tad, kad pilsētu attīstība bija sasniegusi zināmu pakāpi, tās bija pietiekamā skaitā lai aptvertu noteiktu teritoriju un, pieaugot [[darba ražīgums|darba ražīgumam]] dažādās nozarēs, tajās sākusies [[specializācija]]. Līdz ar to arī sabiedrība strukturējās kā sarežģīta daudzdimensiju [[matrica]]. No vienas puses parādījās specializētas [[profesija]]s, — [[Zemnieks|zemnieki]], amatnieki, [[karavīrs|karavīri]], [[Administrators|administratori]], utt. No otras, sabiedrība noslāņojās vairākās [[Šķira|šķirās]], atkarībā no [[Īpašums|īpašuma]] vai [[vara]]s attiecībām. Šajā sabiedrībā strukturējās arī [[zināšanas]], [[iemaņas]] un [[prasme]]s. Tās kļuva gan specializētākas, gan arī [[abstrakcija|abstraktākas]] — [[likumdošana]], [[politika]], [[filozofija]], [[māksla]], utt. == Saimnieciskais pamats == Pirmatnējo sabiedrību strukturizēšanās dēļ arvien sarežģītāka kļuva to [[Hierarhija|hierarhiskā]] uzbūve. Tas izskaidrojams ar regulāru nepieciešamību [[Racionēšana|racionēt]] un pārdalīt ierobežotos pārtikas un citus [[Resurss|resursus]]. Cīņa par izdzīvošanu lielā mērā noteica arī nepieciešamību paplašināt un padziļināt darba dalīšanu un specializāciju. Tas, savukārt, veicināja [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tālāko pilnveidošanos, ļāva tālāk paaugstināties [[darba ražīgums|darba ražīgumam]] un uzkrāt arī zināmus pārtikas pārpalikumus. Tādējādi sāka veidoties pilsētu saimnieciskais pamats — amatniecība — [[aušana]], [[podniecība]], izejvielu [[ieguve]], [[Kokapstrāde|koka]] un [[metālapstrāde]]. Tādējādi pilsētu veidošanās un izaugsme deva spēcīgu impulsu vēl vienam [[jauninājums|jaunievedumu]] vilnim un otrādi, daudzie, viens otru papildinošie, saimnieciski lietojamie uzlabojumi dažādās [[sadzīve]]s jomās vecināja arvien straujāku pilsētu veidošanos. == Urbanizācijas cikls == Urbanizācijas process strauji norisinās, kad notiek pāreja no agrārās uz industriālo sabiedrību. Sākuma fāzē urbanizāciju veicina iedzīvotāju pieplūdums no laukiem uz pilsētu, labāku dzīves un darba vietu meklējumos. Tālāk seko mērenas urbanizācijas fāze, kad aptuveni 60% valsts iedzīvotāju apmetušies uz dzīvi pilsētās. Sasniedzot 80% robežu, iestājas līdzsvara stāvoklis starp pilsētu un lauku iedzīvotāju skaitu. Šo procesu ietvaros var izdalīt urbanizācijas ciklu. Pētot iedzīvotāju skaitu pilsētas, noskaidrojās, ka starp 1965. un 1990. gadu attīstītajās valstīs lielo pilsētu augšanas tempi samazinājās, bet palielinājās nelielu pilsētu augšanas tempi, kam par iemeslu bija iedzīvotāju skaita samazināšanās lielajās pilsētās. Pamatojoties uz šiem pētījumiem tika izveidota teorija par to kā lielās, vidējās un mazās pilsētas iziet sukcesijas fāzes ar cikliskām iedzīvotāju skaita augšanas un dilšanas tempu svārstībām.<ref name="autogenerated1">Urban geography, Pacione, Michael, 686. lpp., {{ISBN|0-415-34306-2}}.</ref> === Primārā pilsētas fāze === Augošais iedzīvotāju skaits un saimnieciskā darbība valstī ļauj izaugt ierobežotam skaitam primāro pilsētu, primāro pilsētu attīstība tiek iedalīta trīs posmos: * Agrajā posmā pilsēta dominē urbānajā sistēmā un uzņem lielu daļu starpreģionu migrantu; * Vidējā posmā strauji augošā pilsēta kļūst aizvien monocentriskāka; * Trešajā posmā primārā pilsēta sadalās policentriskā struktūrā. Policentriskā pilsēta dominē urbānajā sistēmā ekonomiski un politiski.<ref name="autogenerated1" /> === Vidējā pilsētas fāze === Primāro pilsētu pieauguma tempu kritums un iedzīvotāju telpiskā dekoncentrācija saistīta ar vidēja lieluma centru augšanu, netālu no primārās pilsētas. Šāda depolarizācija novērota Francijā, ASV, Lielbritānijā, Brazīlijā, šī fāze iedalās divos posmos: * Agrais vidējo pilsētu posms saistīts ar ierobežota skaita vidēju pilsētu augšanu, kuras atrodas netālu no primārajām pilsētām, bet ne to tiešā tuvumā. Kaut gan primārajās pilsētās iedzīvotāju skaits pieaug absolūtajos skaitļos, vidējās pilsētas tās apsteidz ar iedzīvotāju skaita pieauguma tempus; * Nākamajā vidējo pilsētu posmā, suburbanizācijas process, kurš norisinās primārajā pilsētā samazina tās iedzīvotāju skaitu, tajā pašā laikā arī vidējās pilsētās pieauguma tempi samazinās.<ref name="autogenerated1" /> === Mazo pilsētu fāze === Tā raksturo iepriekšējo procesu turpinājumu. Dekoncentrācija notiek no primārajām uz mazākām pilsētām un mazākiem pilsētveida centriem, kuru augšanas tempi var apsteigt primāro un vidējo pilsētu augšanu. Šīs fāzes beigās urbānā sistēma ir sasniegusi savu piesātinājuma punktu, jo lauku iedzīvotāju skaits vairāk nevar sarukt uz izceļotāju rēķina. Tā kā urbanizācijas cikla beigu posmā [[dabiskais pieaugums]] mazs, pilsētu iedzīvotāju skaits dabiskā pieauguma dēļ arī nevar pieaugt.<ref name="autogenerated1" /> == Skatīt arī == * [[Pasaules lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita]] * [[Lielpilsēta]] * [[Metropole]] * [[Ekumenopole]] * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pilsētas| ]] [[Kategorija:Pilsētplānošana]] [[Kategorija:Apdzīvoto vietu veidi]] [[Kategorija:Administratīvā iedalījuma vienības]] 815xuiyfb3klchlkxy32lhipertxf0m 0 13521 4498117 4302084 2026-07-24T08:00:13Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498117 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Egypt.Giza.Sphinx.02.jpg|thumb|300px|[[Senā Ēģipte]], agrīna civilizācija]] '''Civilizācija''' ir komplekss un daudzdimensionāls jēdziens, ko zinātniskā un populārā literatūrā lieto dažādos kontekstos – [[Vēsture|vēsturē]], [[Antropoloģija|antropoloģijā]], [[Kulturoloģija|kulturoloģijā]], [[Socioloģija|socioloģijā]] un citās jomās. Viena no izplatītākajām pieejām ir definēt civilizāciju kā [[sabiedrība]]s attīstības pakāpi, kurai raksturīga augsta sociālās organizācijas, [[kultūra]]s, [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]], [[zinātne]]s un [[ekonomika]]s attīstība, kā arī kopīgas vēsturiskas pieredzes un vērtību sistēmas esamība. Papildus šai vispārīgajai izpratnei civilizācija bieži tiek skatīta kā kultūrvēsturisks kopums, kas aptver noteiktu ģeogrāfisku telpu un laika posmu, piemēram, [[Senā Ēģipte|Ēģiptes civilizācija]], [[Senā Divupe|Mezopotāmijas civilizācija]], [[Rietumu civilizācija]] u. c. Šādā skatījumā civilizācija ne tikai atspoguļo tehnoloģiskos un materiālos sasniegumus, bet arī garīgās un idejiskās vērtības, kas vieno noteiktu cilvēku kopienu. Svarīgi ir arī atšķirt jēdzienus "civilizācija" un "kultūra". Kaut gan tie bieži tiek lietoti sinonīmiski, akadēmiskā kontekstā kultūra vairāk attiecas uz cilvēku idejām, uzskatiem, uzvedības normām un māksliniecisko izpausmju kopumu, savukārt civilizācija aptver šo kultūru plašākā un strukturētākā sociālajā kontekstā. == Civilizācijas kritēriji == [[Viduslaiki|Viduslaikos]] vairums [[Eiropa]]s vēsturnieku civilizācijas jēdzienu saistīja pārsvarā ar [[Reliģija|reliģiskiem]] kritērijiem. Tā kā šajos gadsimtos [[sabiedrības apziņa]] lielā mērā bija reliģijas caurausta, tad arī [[Jēzus Kristus|Kristus]] dzimšana tika uzskatīta par galveno notikumu cilvēces vēsturē. Iedziļinoties pat vissenākajā vēsturē un izvērtējot šo faktoru lomu, nākas secināt, ka tieši sabiedrības zināšanu līmenis, nepārtraukta jaunrade bija noteicošie faktori tajās civilizācijās, kuras piedzīvojušas ilgstošu uzplaukuma posmu. Un otrādi — apsīkstot šo faktoru darbībai, civilizācijas drīz vien nonākušas attīstības strupceļā, piedzīvojušas stagnāciju un sabrukumu, līdz pat pilnīgai izzušanai no vēstures arēnas. == Eiropas civilizācijas attīstības posmi == Eiropas civilizācijas attīstībā vairums zinātnieku, piemēram, [[Normans Deiviss]], nosacīti izdala trīs attīstības posmus vai ciklus. Pirmais ir pirmsvēsturiskais posms, kas beidzas ar [[Egejas civilizācija]]s sabrukumu, otrs ir [[grieķu romiešu periods|grieķu-romiešu periods]], trešais posms sākas pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma un turpinās mūsdienās. Līdz ar to var uzskatīt, ka Eiropas civilizācija pastāv apmēram piecus tūkstošus gadu — trīs tūkstošus pirms mūsu ēras un divus tūkstošus pēc. Plašāks par Eiropas ir Rietumu civilizācijas, jeb [[Rietumu kultūra]]s, arī [[Rietumu pasaule]]s, jeb pavisam īsi — Rietumu — jēdziens. Tā kā civilizācijas jēdziens ir nosacīts, arī ģeogrāfiskās Rietumu civilizācijas robežas ir visai nosacītas. Bez Eiropas ([[Rietumeiropa]], [[Centrāleiropa]], [[Austrumeiropa]], [[Baltijas valstis]] un [[Ziemeļvalstis]]) tā ietver arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]. Daudzos aspektos Rietumu kultūras kontekstā skatāmas arī [[Japāna]], [[Dienvidkoreja]] un [[Ķīnas Republika|Taivāna]]. [[Padomju Savienība|PSRS]] līdz tās sabrukumam netika saistīta ar Rietumu civilizācijas jēdzienu. Baltijas valstis bija piederējušas Rietumu civilizācijai kopš to dibināšanas 1918. gadā. Taču pārējo bijušās PSRS, tagad patstāvīgo valstu, atbilstība šim jēdzienam ir visai neskaidra. == Seno civilizāciju attīstības faktori un priekšnosacījumi == === Primārie faktori === [[Faktoru analīze]] un to ietekme uz civilizāciju attīstību mūsdienās ir viens no svarīgākajiem izpētes instrumentiem. Mūsdienu zinātne kā galvenos faktorus, kas nosaka cilvēku dzīvošanai piemērotas vides veidošanos, visbiežāk min šādus: :* [[Klimats]]; :* [[Augsne]]; :* [[Augājs]]. === Klimata veidi === Vēl senie [[grieķi]] tiem zināmo pasauli bija sadalījuši trīs galvenajās joslās atkarībā no raksturīgajiem dabas apstākļiem. Par kritēriju šādai dalīšanai kalpoja gaisa [[temperatūra]], izdalot tropiskās, mērenās un aukstās (polārās) joslas. Grieķi neizdalīja mitrumu kā atsevišķu kritēriju. Kombinējot šos faktorus, var izdalīt dažādus klimatu veidus. Praksē bieži sastopami pieci galvenie klimatu veidi ar vairākiem paveidiem (biomām) katrā. Tie ir: :* [[Arktika|Arktisks]] ([[tundra]]); :* Auksts (skuju koku meži, [[taiga]]); :* Vēss (jauktie meži, pļavas); :* Silts ([[Vidusjūra]]s un tropiskie augi un platlapju meži); :* [[Tropi]]sks ([[tuksnesis]], tropiskas pļavas ([[savanna]]), [[džungļi]], tropiskie [[mūžzaļie meži]]). Šie apkārtējās vides nosacījumi — faktori un klimatu veidi — bija galvenie, no kuriem bija atkarīgs, kad tajā vai citā vidē varēja ierasties pirmie cilvēki un sākt to apdzīvot, kā arī, kādi varēja būt cilvēku [[sabiedrība]]s attīstības tempi. Jo augstāku attīstības līmeni sasniedza konkrēto vidi apdzīvojošā cilvēku [[populācija]], jo vairāk parādījās jauni papildu faktori, ko šī populācija radīja pati kā [[jauninājums|jaunievedumus]] un kas arvien vairāk mazināja pirmatnējo dabas faktoru noteicošo lomu. === Multilineārā evolūcija === Pēdējos gados civilizācijas attīstības pētīšanā arvien plašāk tiek lietota multilineārā [[evolūcijas teorija]]. Ar to tiek saprasta sabiedrības attīstība vienlaikus dažādos virzienos. Citiem vārdiem, katra sabiedrība virzās pa savu evolūcijas ceļu, piemērojoties mainīgajiem apkārtējās vides nosacījumiem un veidojot [[tehnoloģija|tehnoloģiskas]], [[saimniecība|saimnieciskas]], [[sociāls|sociālas]], [[politika|politiskas]] u.c. [[institūcija]]s, līdz ar to piemērojoties arī pašas sabiedrības darbībā radušamies sekām.<ref>Fagan Brian M. World Prehistory, 1999.</ref> Pētījumi liecina, ka agrīnās civilizācijas parādījušās, pielāgojušās un attīstījušās visai plašā apkārtējās vides nosacījumu spektrā. Vides veidi, kuros cilvēki izplatījušies, aptver auglīgas upju ielejas un tuksnešu piejūras reģionus. Tai pat laikā virkne nosacījumu bijuši stingri determinēti. Tā cilvēku [[iedzīvotāju migrācija|migrāciju]] un apmešanos ierobežoja ģeogrāfiski šķēršļi vai kaimiņi. Lai cilvēku izdzīvošana būtu iespējama, arī [[pārtika]]s resursiem vajadzēja būt pietiekamā daudzumā, ar zināmu stabilitāti un [[Prognoze|prognozējamību]]. Pat ja šie nosacījumi tika ievēroti, cilvēku [[populācija]]i skaitliski palielinoties, agri vai vēlu tika sasniegts līdzsvars starp pieejamās pārtikas daudzumu un iedzīvotāju skaitu. Šim skaitam turpinot palielināties, draudēja pārtikas vai citu resursu trūkums. Izeju parasti meklēja [[jauninājums|jaunievedumos]] — ieviešot intensīvākas resursu ieguves metodes, racionālāk tos izmantojot. Tas veicināja [[Darbarīks|darbarīku]] un tehnoloģijas pilnveidošanos, kā arī pašas sabiedrības dziļāku strukturizēšanos — nodarbošanās veidu [[Diferenciācija|diferenciāciju]], [[Specializēšanās|specializēšanos]] un [[kooperatīvs|kooperāciju]], jeb produktu un pakalpojumu apmaiņu. Tikpat kā visas lielākās senās civilizācijas bija izveidojušās lielu upju ([[Nīla]], [[Tigra]]—[[Eifrata]], [[Inda]], [[Huanhe]]) ielejās un [[upes delta|deltās]]. Lai gan cilvēki visos, arī vēlākos laikos un pat mūsdienās savas apmešanās vietas cenšas ierīkot ūdens tuvumā, šo upju ielejas bija raksturīgas ar to, ka: * līdzenumi un ielejas, pa kurām plūda šīs upes, regulāri pārplūda, atstājot pēc kārtējās ūdens līmeņa nokrišanās jaunu bagātu [[Sanešu slāņi|sanešu slāni]], kas nepārtraukti uzturēja augstā līmenī zemes [[Ražība|ražību]]; * papildinot upes un to pietekas ar [[Kanāls|kanāliem]] un [[Aizsprosts|dambjiem]], t.i. ierīkojot mākslīgu [[apūdeņošana]]s sistēmu, bija iespējams upju caurteci lielā mērā regulēt, stabilizējot tādā veidā ikgadējās ražas un padarot drošākus dzīves apstākļus upju ielejās un līdzenumos; * tās bija bagātas ar zivīm, kas bija papildu iztikas avots un ļāva upju ieleju iedzīvotājiem izdzīvot, pat ja gadījās [[lauksaimniecība]]i nelabvēlīgi gadi ([[dabas stihija]]s u.c.); * upes gatavā veidā piedāvāja ērtus, dabīgus [[Ūdensceļš|ūdensceļus]], kas nodrošināja cilvēku un kravu pārvietošanu lielos attālumos bez lielas piepūles. Dabīgā ūdens [[infrastruktūra]] nodrošināja arī visas zemes integritāti — kļuva iespējams, bet sākoties apūdeņošanas sistēmu attīstībai, parādījās arī nepieciešamība [[Centralizācija|centralizēt]] svarīgākās sabiedrības funkcijas speciāli tam izveidotā valsts pārvaldes aparātā. Līdz ar to lielāko pirmseiropas perioda impēriju teritorijas parasti iekļāvās upju baseinos; * parasti bija bagātas arī ar celtniecības materiāliem un derīgajiem izrakteņiem — [[Varš|vara]] rūdām, [[akmeņogles|oglēm]] u.c., vai arī tie bijuši pieejami, izmantojot dabīgos ūdensceļus; * [[klimats]], [[temperatūra]]s režīms upju ielejās un tām pieguļošos līdzenumos pirms vairākiem tūkstošiem gadu bija pārsvarā mērens, mitrs un maigs. Tas bija optimāls gan cilvēka pašsajūtai, gan lauksaimniecībai. Civilizācijas attīstībai īpaši svarīga bija augstāk minēto faktoru organiska kombinācija. Piemēram, bagāta [[melnzeme]]s josla, kas pēc kvalitātes nebija daudz sliktāka par Nīlas vai Tigras un Eifratas zemēm, citur Eiropā bija tikai [[Ukraina|Ukrainā]] un vairākos [[Dienvidkrievija]]s apgabalos ([[Stavropole]], [[Krasnodara]] u.c.). Tomēr, lai gan [[Volga]]s [[Dona]]s [[Stepe|stepēs]] bija izveidojusies [[Kurgānu kultūra]], tā attīstības pakāpes ziņā nebija salīdzināma ar seno upju ieleju civilizācijām. Galvenais iemesls bija tas, ka uz ziemeļiem no [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrām]], nemaz nerunājot par seno [[Balti|baltu]] apdzīvotajām teritorijām ar centru [[Dņepra]]s vidustecē, klimats pirms mūsu ēras vēl bija par vēsu, lai lietojot tolaik zināmo lauksaimniecības tehniku un tehnoloģiju, būtu iespējams iegūt pietiekamu pārtikas pārpalikumu, kas nodrošinātu lielāku iedzīvotāju skaita pieaugumu un pilsētu veidošanos. == Faktoru lomas izmaiņas == Civilizācijai atrodoties nepārtrauktā attīstības procesā, mainījusies arī dažādu faktoru nozīme, kas šo attīstību veicinājuši vai bremzējuši. Piemēram, agrīnās Eiropas civilizācijas, tai skaitā arī Latvijas un citu tautu attīstības stadijā svarīgākā nozīme bijusi dabīgajiem ģeogrāfiskajiem faktoriem — saules siltumam, zemes ražībai, mitruma pietiekamībai, dabīgai infrastruktūrai un tml. Cilvēciskajam faktoram — pirmiedzīvotājiem un, pat vēl agrāk — pirmcilvēkiem, bija pakārtota loma. Cilvēks vēl atradās visai primitīvā attīstības pakāpē, cilvēku dzīves ilgums bija ļoti īss. Civilizācijai progresējot, cilvēks arvien vairāk attīstīja pats sevi un pārveidoja apkārtējo vidi. Tādējādi mainijās dažādu faktoru loma tautu un valstu attīstībā. Klimatiskie un ģeogrāfiskie mūsdienu cilvēka dzīves nosacījumi joprojām ir ļoti svarīgi, bet ne tik kritiski, kā tas bija vēl pirms dažiem simtiem gadu, nemaz nerunājot par senāku vēsturi. Sabiedrības attīstības tendences arvien vairāk nosaka pati sabiedrība, tās rīcība kā svarīgākais šo tendenču ietekmējošs faktors. == Civilizācijas pazīmes == * Dzīve [[pilsēta|pilsētās]] * Sadzīves organizācijas [[valsts|valstīs]] * [[Tiesības]] * Armija * [[Rakstība]] * [[Monumentālā celtniecība]] * Komplicēta reliģisko uzskatu un rituālu sistēma ([[Reliģija]]) * [[Zinātne]] un [[kultūra]] * Sarežģīta sociālā struktūra == Atsauces == {{atsauces}}{{Papildu atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Civilizācijas| ]] kqtwvd1v8kcfsxxjwfeuiocorqwtegl 0 13673 4498119 4473624 2026-07-24T08:05:16Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4498119 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|cilvēku grupu|saimnieciskiem uzņēmumiem|komercsabiedrība}} [[Attēls:Gu Hongzhong's Night Revels 1.jpg|thumb|upright=2.5|10. gadsimta [[ķīnieši|ķīniešu]] sabiedrība]] '''Sabiedrība''' ir [[cilvēks|cilvēku]] kopums, kuru saista noteiktas attiecības, [[norma (socioloģija)|normas]], vērtības un [[uzvedība]]s modeļi. Tā pastāv dažādos mērogos, sākot no mazām [[kopiena|kopienām]] līdz globālām struktūrām. Sabiedrību veido [[indivīds|indivīdi]], kas mijiedarbojas viens ar otru, veidojot [[kultūra]]s, [[saimniecība]]s un [[politika|politiskās]] sistēmas, kā arī [[organizācija]]s. Sabiedrības jēdziens tiek plaši pētīts tādās zinātnēs kā [[socioloģija]], [[antropoloģija]] un [[filozofija]]. Sabiedrība ir bijusi galvenais dzinējspēks [[cilvēce]]s attīstībā. Cilvēki jau kopš [[aizvēsture]]s ir apvienojušies kopienās, lai kopīgi risinātu problēmas, dalītos resursos un izdzīvotu dabas apstākļos. Ar laiku šīs kopienas kļuva sarežģītākas, veidojot struktūras, kas ļāva efektīvāk organizēt cilvēku dzīvi, ieviest [[tehnoloģija]]s, radīt [[kultūra|kultūru]] un veicināt [[ekonomiskā labklājība|ekonomisko labklājību]]. Sabiedrība nodrošina gan individuālo, gan kolektīvo vajadzību apmierināšanu un ir būtiska cilvēka [[Identitāte|pašidentitātei]]. Pastāv dažādas sabiedrības formas, kas ir atkarīgas no vēsturiskajiem, ģeogrāfiskajiem un kultūras faktoriem. Agrīnās sabiedrības, piemēram, [[mednieki un vācēji|mednieku un vācēju]] grupas, bija mazākas un vienkāršākas, balstoties uz tuvām [[ģimene]]s un [[cilts]] saitēm. Ar laiku sabiedrības struktūras attīstījās, radot industriālās un postindustriālās sabiedrības, kas balstās uz sarežģītākām sociālajām institūcijām, piemēram, [[valdība|valdību]], [[tirgus|tirgu]] un [[izglītība]]s sistēmām. Mūsdienās sabiedrības forma var būt ļoti dažāda, sākot no mazām kopienām līdz lielām, globalizētām un digitāli savienotām sabiedrībām. == Sabiedrības jēdziens == Sabiedrības jēdziens ir komplekss un tiek interpretēts dažādi atkarībā no konteksta vai zinātnes. Sabiedrību vispārīgi definē kā lielu cilvēku grupu, kas veido organizētu kopienu un kuru vieno kopīgas normas, vērtības un institūcijas. [[Socioloģija|Socioloģijā]], [[filozofija|filozofijā]] vai [[antropoloģija|antropoloģijā]] sabiedrības jēdziens kā tāds var atšķirties. Socioloģijā sabiedrība tiek izprasta kā struktūra, kurā cilvēki savstarpēji mijiedarbojas caur kopīgām [[norma (socioloģija)|normām]] un [[vērtības|vērtībām]], radot organizētas attiecības. Sabiedrību veido indivīdi, kuriem ir dažādas [[sociālā loma|sociālās lomas]] un tās mijiedarbojas, veidojot organizācijas, kas regulē viņu ikdienas dzīvi, piemēram, ģimeni, izglītību un apkārtējo vidi. Klasiskie sociologi, kā [[Emīls Dirkems]] un [[Makss Vēbers]], sabiedrību aplūkoja kā funkcionējošu sistēmu, kurā katrs indivīds veic noteiktu funkciju. Savukārt filozofijā sabiedrības jēdziens bieži tiek aplūkots plašāk un ietver jautājumus par cilvēka dabu un kolektīvo [[pastāvēšana|eksistenci]]. Filozofi, kā [[Platons]] un [[Aristotelis]], sabiedrību uztvēra kā nepieciešamību indivīda pilnveidei un morāles veidošanai. [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] filozofi, piemēram, [[Džons Loks]] un [[Žans Žaks Ruso]], uzsvēra sabiedrības nozīmi [[sabiedriskais līgums|sabiedriskā līguma]] teorijā, kur indivīdi apvienojas, lai nodrošinātu kopējo labumu un taisnīgumu. Bet antropoloģijā sabiedrība tiek skatīta galvenokārt [[kultūra]]s un [[sociālā attīstība|sociālās attīstības]] kontekstā. Antropologi pēta, kā dažādas kultūras organizē savas sabiedrības, kā tiek veidotas grupas, [[tradīcija]]s un [[uzvedības normas]]. Sabiedrība tiek izprasta kā dinamiska vienība, kas veidojas no cilvēku mijiedarbības rezultāta un atspoguļo gan materiālo, gan nemateriālo kultūru. Piemēram, [[Klifords Gīrcs]] uzskatīja, ka sabiedrība ir [[simboliskā antropoloģija|teksts, kuru veido cilvēku kolektīvā darbība un simboliskie procesi]]. Sabiedrības veidošanai nepieciešami vairāki priekšnoteikumi, kas nodrošina indivīdu spēju efektīvi sadarboties un dzīvot kopā. Galvenie no šiem priekšnoteikumiem ir kopīgas normas un vērtības, kas sabiedrības dalībniekiem ir jāpieņem, lai nodrošinātu sadarbību un [[sabiedriskā kārtība|sociālo kārtību]]. Šīs normas var būt formālas, piemēram, [[likums|likumi]], vai neformālas, kā tradīcijas un [[morāle]]s normas. Sabiedrību organizē dažādas institūcijas un organizācijas, kas regulē noteiktas dzīves sfēras, piemēram, [[ģimene|ģimeni]], ekonomiskās struktūras, reliģiskās organizācijas un valdības institūcijas. Šīs struktūras rada stabilitāti un kārtību. Protams, viens no sabiedrības pastāvēšanas priekšnoteikumiem ir [[saziņa]], īpaši [[valoda]], kas indivīdiem ļauj nodot [[informācija|informāciju]], dalīties [[zināšanas|zināšanās]] un organizēt kolektīvās darbības. Bez efektīvas komunikācijas sabiedrība nevarētu pastāvēt. Vēl sabiedrības dalībniekus bieži vien vieno kopīgi mērķi, piemēram, [[drošība]]s un [[labklājība]]s nodrošināšana, [[ekonomiska izaugsme]] vai [[kultūras identitāte]]s saglabāšana. Šie mērķi virza sabiedrības attīstību un stiprina kopības sajūtu. == Sabiedrības attīstības un organizācijas formas == === Sabiedrības attīstības posmi === Sabiedrību vēsturiskā attīstība bieži tiek analizēta, iedalot to [[Pirmsvalsts sabiedrība|pirmsvalsts]] un [[Valstiski organizēta sabiedrība|valstiski organizētās sabiedrībās]]. Šāds dalījums [[vēsture]]s periodizācijā balstās uz paša [[Cilvēks|cilvēka]] faktora, tā zināšanu un iemaņu līmeņa, tai skaitā sabiedrības sociāli strukturālā organizācijā. Šis civilizāciju [[evolūcija]]s periodizācijas princips nav visaptverošs, tas neizslēdz citus periodizācijas kritērijus. Tomēr tas palīdz sistematizēt būtiskas kvalitatīvas izmaiņas tās vai citas sabiedrības vēsturiskajā attīstībā. Saistībā ar sociālo sabiedrību tiek pētīta arī [[sabiedrības noslāņošanās]], jeb sociālā hierarhija un nevienlīdzība. === Sabiedrības veidi === Papildus vēsturiskajai attīstībai sabiedrības iespējams klasificēt arī pēc to [[organizācija]]s formas, kultūras īpatnībām un sociālajām attiecībām. Laika gaitā sabiedrību veidi ir attīstījušies no vienkāršām kopienām līdz sarežģītām un daudzfunkcionālām sociālajām sistēmām. Sabiedrības veidu klasifikācija palīdz izprast cilvēku dzīves organizācijas dažādību un vēsturisko attīstību. ==== Tradicionālās un modernas sabiedrības ==== [[Tradicionālā sabiedrība|Tradicionālās sabiedrības]] ir sabiedrības veids, kam raksturīga izteikta [[sociālā hierarhija]], stabilas [[kopiena]]s un noturīgas tradīcijas, kas nosaka sabiedrisko dzīvi. Šāda sabiedrības organizācija faktiski tiecas saglabāt nemainīgā formā tajā jau izveidojušos sociokulturālos dzīves pamatus. Tām raksturīga zemkopība, ģimenes struktūru dominance un ierobežota sociālā mobilitāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sociologydiscussion.com/society/7-main-features-of-a-traditional-society/2922|title=7 Main Features of a Traditional Society|website=Sociology Discussion - Discuss Anything About Sociology|access-date=2025-04-06|date=2016-06-18|language=en|archive-date=2025-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20250428023941/https://www.sociologydiscussion.com/society/7-main-features-of-a-traditional-society/2922}}</ref> Savukārt modernas sabiedrības ir raksturīgas ar industrializāciju, pilsētu attīstību, [[Individuālisms|individuālismu]] un mainīgām sociālajām lomām. Tajās notiek straujas pārmaiņas un lielāka elastība normu un vērtību ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/topics/social-sciences/modern-society|title=Modern society - an overview {{!}} ScienceDirect Topics|website=www.sciencedirect.com|access-date=2025-04-06}}</ref> ==== Lauku un pilsētas sabiedrības ==== [[Attēls:Shibuya Crossing, Tokyo; December 2017.jpg|thumb|[[Pilsēta]]s sabiedrībām ir raksturīga [[anonimitāte]]]] [[Lauki|Lauku]] sabiedrībām ir raksturīga cieša sociālā saikne, lēns dzīves ritms un uz [[Kopiena|kopienu]] vērsta domāšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/rural-society|title=Rural society {{!}} Sociology, Agriculture & Community Life {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-04-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://family.jrank.org/pages/1437/Rural-Families-Pace-Rhythm-Rural-Life.html|title=Rural Families - Pace And Rhythm Of Rural Life|website=family.jrank.org|access-date=2025-04-06|language=en}}</ref> [[Pilsēta]]s sabiedrības ir daudzveidīgākas, tām ir raksturīga [[anonimitāte]], lielāka [[sociālā diferenciācija]] un uz [[Produktivitāte|produktivitāti]] un [[jauninājums|inovācijām]] vērsta kultūra.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Yahya|first=Tahmina|last2=Yahya|first2=Sulemani|date=2020|title=Social Characteristics and Differences of Urban and Rural Communities|url=https://www.neliti.com/publications/433593/social-characteristics-and-differences-of-urban-and-rural-communities|journal=Journal La Sociale|language=en|volume=1|issue=5|pages=24–27|doi=10.37899/journal-la-sociale.v1i5.204|issn=2721-0960}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pvsbuilders.com/difference-between-rural-urban-society/|title=Understanding The Difference Between Rural And Urban Society|website=pvsbuilders.com|access-date=2025-04-06|date=2022-01-31|language=en}}</ref> ==== Industriālās un postindustriālās sabiedrības ==== [[Industrializācija|Industriālās]] sabiedrības veidojās [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] rezultātā, kad ražošana kļuva par galveno [[ekonomika]]s virzītāju. Tām raksturīga augsta darba specializācija un organizēti, stabili un savstarpēji saistīti sabiedrības mehānismi, kas regulē dažādas dzīves jomas, tostarp:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/topics/social-sciences/industrial-society|title=Industrial Society - an overview {{!}} ScienceDirect Topics|website=www.sciencedirect.com|access-date=2025-04-06}}</ref> * [[Valsts pārvalde]]s sistēmas ([[Likumdošanas vara|likumdošana]], [[tiesa]]s, [[birokrātija]]), * Izglītības sistēmas ([[skola]]s, [[universitāte]]s, [[Tehnikums|tehniskās mācību iestādes]]), * Darba un ekonomikas struktūras ([[rūpnīca]]s, [[arodbiedrība]]s), * Sociālās sistēmas ([[Pensija|pensiju]], [[veselības aprūpe]]s un sociālā atbalsta mehānismi), * [[Infrastruktūra]] ([[Transports|transporta]], [[Enerģētika|enerģijas]] un [[kanalizācija]]s sistēmas). [[attīstītās valstis|Postindustriālās sabiedrības]] balstās uz [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģijām]], [[Pakalpojumu nozare|pakalpojumu nozari]] un [[Zināšanu ekonomika|zināšanu ekonomiku]], kurā galvenā vērtība tiek radīta un uzturēta ar informācijas, izglītības un inovāciju palīdzību, nevis ar fizisko ražošanu. Šajās sabiedrībās galvenā vērtība ir intelektuālais darbs (piemēram, [[pētniecība]], [[programmēšana]], [[dizains]], vadība) un [[uzņēmējdarbība]]s galvenais fokuss ir [[inovācijas]] un [[Pakalpojums|pakalpojumi]], kur informācija un dati ir galvenais [[resurss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebsco.com/research-starters/sociology/work-post-industrial-world|title=Work in the Post Industrial World {{!}} EBSCO Research Starters|website=www.ebsco.com|access-date=2025-04-06|language=en}}</ref> ==== Atvērtās un slēgtās sabiedrības ==== Sabiedrības iespējams klasificēt arī pēc to atvērtības pakāpes [[Sociālā mobilitāte|sociālajai mobilitātei]], [[vārda brīvība]]i un [[Politiskā līdzdalība|līdzdalībai politiskajos procesos]]. Atvērtības vai slēgtības pakāpe sabiedrībā būtiski ietekmē tās spēju pielāgoties pārmaiņām, attīstīt inovācijas un nodrošināt taisnīgumu starp dažādām sociālajām grupām. Atvērtās sabiedrības raksturo demokrātiskas institūcijas, likuma vara, cieņa pret [[Cilvēktiesības|cilvēktiesībām]] un aktīva pilsoniskā līdzdalība. Tās veicina [[Vārda brīvība|vārda]] [[Vārda brīvība|brīvību]] un domu brīvību, [[Plurālisms|plurālismu]], kā arī iespēju katram indivīdam kontrolēt savu dzīvi un ietekmēt sabiedrības attīstību. Šādās sabiedrībās sociālā mobilitāte – iespēja mainīt savu ekonomisko vai [[sabiedriskais stāvoklis|sociālo statusu]] – tiek uzskatīta par būtisku vērtību. Atvērtās sabiedrības arī mēdz būt tolerantas pret [[Dažādība|dažādību]] un sekmē iekļaujošu attieksmi pret [[minoritāte|mazākumgrupām]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jordaan|first=Donrich W.|date=00/2017|title=The open society: What does it really mean?|url=https://www.scielo.org.za/scielo.php?script=sci_arttext&pid=S2225-71602017000200012|journal=De Jure Law Journal|language=en|volume=50|issue=2|pages=396–405|doi=10.17159/2225-7160/2017/v50n2a11|issn=2225-7160}}</ref> Slēgtās sabiedrības ir ierobežotas, [[Hierarhija|hierarhiskas]] un nereti [[Autoritārisms|autoritāri]] strukturētas. Tajās bieži valda stingri noteiktas sociālās kārtas vai [[sabiedrības slānis|šķiras]], kas ierobežo indivīda iespējas mainīt savu vietu sabiedrībā. Valdošās [[ideoloģija]]s šajās sabiedrībās parasti tiek uztvertas kā absolūtas patiesības, un atšķirīgie [[viedokļi]] tiek apspiesti. Slēgtās sabiedrības var balstīties gan uz tradicionālām vērtību sistēmām, piemēram, [[Kasta|kastu struktūrām]], gan uz autoritāru vai [[Totalitārisms|totalitāru]] režīmu noteiktu kontroli pār politiku, izglītību un informāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/closed-society|title=Closed society {{!}} sociology {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-04-06|language=en}}</ref> == Raksturiezīmes == === Sociālās normas un lomas === [[Norma (socioloģija)|Sociālās normas]] ir noteikti kopīgi pieņemti [[uzvedība]]s standarti grupām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lapinski|first=M. K.|date=2005-05-01|title=An Explication of Social Norms|url=http://doi.wiley.com/10.1093/ct/15.2.127|journal=Communication Theory|language=en|volume=15|issue=2|pages=127–147|doi=10.1093/ct/15.2.127|issn=1050-3293}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=National Interests in International Society|url=https://www.jstor.org/stable/10.7591/j.ctt1rv61rh|publisher=Cornell University Press|date=1996|isbn=978-0-8014-8323-3|first=Martha|last=Finnemore}}</ref> Sociālās normas ir spēcīgi cilvēka uzvedības virzītājspēki,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Legro|first=Jeffrey W.|date=1997|title=Which norms matter? Revisiting the “failure” of internationalism|url=https://www.cambridge.org/core/product/identifier/S002081839744002X/type/journal_article|journal=International Organization|language=en|volume=51|issue=1|pages=31–63|doi=10.1162/002081897550294|issn=0020-8183}}</ref> kas var būt gan neformāli, vārdot neizteikti nosacījumi, kas nosaka sabiedrības locekļu uzvedību, gan arī kodificēti noteikumos un [[Likums|likumos]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Pristl|first=Ann‐Catrin|last2=Kilian|first2=Sven|last3=Mann|first3=Andreas|date=2021-05|title=When does a social norm catch the worm? Disentangling social normative influences on sustainable consumption behaviour|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/cb.1890|journal=Journal of Consumer Behaviour|language=en|volume=20|issue=3|pages=635–654|doi=10.1002/cb.1890|issn=1472-0817}}</ref> Sociālās lomas ir normas, pienākumi un uzvedības modeļi, kas saistīti ar indivīda [[sabiedriskais stāvoklis|sociālo statusu]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/title/1269073174|title=Introduction to sociology 3e {{!}} WorldCat.org|website=search.worldcat.org|access-date=2025-08-18|language=en}}</ref> [[Funkcionālisms (filozofija)|Funkcionālisms]] apgalvo, ka sabiedrības struktūru nosaka [[Indivīds|indivīdu]] ieņemtās sociālās lomas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/title/434559397|title=Sociology {{!}} WorldCat.org|last=Macionis|first=John J.|last2=Gerber|first2=Linda M.|website=search.worldcat.org|access-date=2025-08-18|language=en}}</ref> Ervings Gofmans izmantoja teātra metaforu, lai attīstītu [[Dramaturģija|dramaturģisko]] skatījumu, kas apgalvo, ka sociālās lomas nodrošina [[Scenārijs|scenārijus]] sociālajām situācijām.<ref name=":0" /> === Dzimums un radniecība === [[Attēls:The Imperial Family of Japan, 2021.jpg|thumb|[[Japānas karaliskā ģimene|Japānas karaliskās ģimenes]] portrets (2021). Ģimenes attiecības ir viens no svarīgākajiem organizācijas principiem daudzās sabiedrībās.]] Atkarībā no kultūras un sabiedrības veida, [[dzimums]] ir saistīts ar normu, [[Apģērbs|apģērba]], uzvedības, [[Tiesības|tiesību]], pienākumu, [[Privilēģija|privilēģiju]], statusa un varas sadalījumu. Daži apgalvo, ka dzimumu lomas dabiski rodas no dzimumu atšķirībām, kas noved pie darba dalīšanas, kur sievietes uzņemas reproduktīvo darbu un mājsaimnieces lomu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Small-group Interaction and Gender|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/B0080430767039991|publisher=Elsevier|date=2001|isbn=978-0-08-043076-8|pages=14185–14189|first=C.L.|last=Ridgeway}}</ref> Dzimumu lomas vēsturiski ir mainījušās, un daudzās sabiedrībās atkārtoti ir parādījušās problēmas ar dominējošajām dzimumu normām.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=5th ed., update|title=Essential concepts for healthy living|url=https://archive.org/details/essentialconcept00sand_1|publisher=Jones and Bartlett Publishers|date=2011|location=Sudbury, Mass|isbn=978-0-7637-8975-6|first=Sandra|last=Alters|first2=Wendy|last2=Schiff|year=143}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fortin|first=N. M|date=2005-09-01|title=Gender Role Attitudes and the Labour-market Outcomes of Women across OECD Countries|url=https://academic.oup.com/oxrep/article-lookup/doi/10.1093/oxrep/gri024|journal=Oxford Review of Economic Policy|language=en|volume=21|issue=3|pages=416–438|doi=10.1093/oxrep/gri024|issn=0266-903X}}</ref> Visas cilvēku sabiedrības veido, atzīst un klasificē dažādu sociālo attiecību veidus, pamatojoties uz attiecībām starp [[vecāki]]em, [[Bērns|bērniem]] un citiem pēcnācējiem ([[asinsradniecība]]), kā arī attiecībām [[laulība]]s ceļā. Pastāv arī trešais [[ģimene]]s attiecību veids, kas attiecas uz [[krustvecāki]]em vai [[Adopcija|adoptētiem]] bērniem. Šīs kultūras ziņā definētās attiecības tiek sauktas par [[Radniecība|radniecību]]. Daudzās sabiedrībās radbiecība ir viens no svarīgākajiem sociālās organizēšanas principiem un tam ir nozīme statusa un [[Mantojums|mantojuma]] nodošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/title/43434760|title=Beyond kinship : social and material reproduction in house societies {{!}} WorldCat.org|website=search.worldcat.org|access-date=2025-08-18|language=en}}</ref> Visās sabiedrībās pastāv [[asinsgrēks|asinsgrēka]] tabu noteikumi, saskaņā ar kuriem laulības starp noteikta veida radiniekiem ir aizliegtas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Itao|first=Kenji|last2=Kaneko|first2=Kunihiko|date=2020-02-04|title=Evolution of kinship structures driven by marriage tie and competition|url=https://pnas.org/doi/full/10.1073/pnas.1917716117|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences|language=en|volume=117|issue=5|pages=2378–2384|doi=10.1073/pnas.1917716117|issn=0027-8424}}</ref> === Etniskās grupas === {{Pamatraksts|Etniskā grupa}} Cilvēka etniskā grupa ir sociāla kategorija, kuras locekļi sevi identificē kā vienotu [[Kopiena|kopienu]], balstoties uz kopīgām iezīmēm, kas tās atšķir no citām grupām. Šīs kopīgās īpašības var būt kopīgas [[tradīcija]]s, senči, [[valoda]], vēsture, kā arī sabiedrības, kultūras, nācijas, reliģijas vai sociālās [[attieksme]]s kopums to dzīvesvietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/title/779097212|title=Constructivist theories of ethnic politics {{!}} WorldCat.org|last=Chandra|first=Kanchan|website=search.worldcat.org|access-date=2025-08-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/title/698482450|title=Humanity : an introduction to cultural anthropology {{!}} WorldCat.org|last=Peoples|first=James G.|last2=Bailey|first2=Garrick Alan|website=search.worldcat.org|access-date=2025-08-19|language=en}}</ref> Etniskā piederība ir atdalīta no [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rases]] jēdziena, kas balstās uz [[Morfoloģija (bioloģija)|fiziskām īpašībām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalgeographic.com/culture/article/race-ethnicity|title=Race and ethnicity facts and information|website=Culture|access-date=2025-08-19|date=2025-08-19|language=en}}</ref> Etniskās piederības noteikšana ir sarežģīta, jo vienā cilvēku kopienā var būt dažādas apakšgrupas, un šo grupu sastāvs laika gaitā mainās gan sabiedrības līmenī, gan individuālā līmenī.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2005-10|title=The Use of Racial, Ethnic, and Ancestral Categories in Human Genetics Research|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S0002929707610015|journal=The American Journal of Human Genetics|language=en|volume=77|issue=4|pages=519–532|doi=10.1086/491747}}</ref> Etniskās grupas spēcīgi ietekmē cilvēku sociālo identitāti un vienotību. Tās cieši saistītas arī ar valstu veidošanos 19. un 20. gadsimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/title/41641377|title=Myths and memories of the nation {{!}} WorldCat.org|last=Smith|first=Anthony D.|website=search.worldcat.org|access-date=2025-08-19|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Banton|first=Michael|date=2007-01|title=Max Weber on ‘ethnic communities’: a critique|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1469-8129.2007.00271.x|journal=Nations and Nationalism|language=en|volume=13|issue=1|pages=19–35|doi=10.1111/j.1469-8129.2007.00271.x|issn=1354-5078}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/title/64555613|title=The SAGE handbook of nations and nationalism {{!}} WorldCat.org|last=Delanty|first=Gerard|last2=Kumar|first2=Krishan|website=search.worldcat.org|access-date=2025-08-19|language=en}}</ref> === Valdība un politika === {{Pamatraksts|Valdība|Politika}} Valdības izstrādā [[Likums|likumus]] un politiku, kas ietekmē cilvēkus, kurus tās pārvalda. Cilvēces vēsturē ir bijušas daudzas [[valsts pārvaldes forma|valdības formas]] ar dažādiem varas sadales veidiem un ar dažādiem iedzīvotāju kontroles līmeņiem un līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/title/938309332|title=Government and politics {{!}} WorldCat.org|last=Sekiguchi|first=Masashi|website=search.worldcat.org|access-date=2025-08-19|language=en}}</ref> Agrīnajā vēsturē politiskās varas sadalījumu noteica [[saldūdens]] un auglīgas [[augsne]]s pieejamība un [[klimats]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mitpressbookstore.mit.edu/book/9780241352045|title=A Political History of the World: Three Thousand Years of War and Peace (Pelican Books) {{!}} mitpressbookstore|website=mitpressbookstore.mit.edu|access-date=2025-08-19|date=2018-10-25|language=en|archive-date=2025-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20251007213057/https://mitpressbookstore.mit.edu/book/9780241352045}}</ref> Kad [[Agrāra sabiedrība|agrāras kopienas]] kļuva lielākas un blīvākas, pieauga saskarsme starp dažādām grupām, kas veicināja pārvaldības attīstību gan pašās kopienās, gan to starpā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Maps of time|url=http://archive.org/details/mapsoftimeintrod00chri|publisher=University of California Press|date=2004|isbn=978-0-520-23500-7|first=David|last=Christian}}</ref> Saskaņā ar ''[[The Economist]]'' datiem, 2022. gadā 43% valstu valdību bija [[demokrātija]]s, 35% [[autokrātija]]s un 22% ietvēra abu sistēmu pazīmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pages.eiu.com/rs/753-RIQ-438/images/DI-final-version-report.pdf|title=Frontline democracy and the battle for Ukraine|website=pages.eiu.com|access-date=2025-08-19|archive-date=2023-03-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230330123307/https://pages.eiu.com/rs/753-RIQ-438/images/DI-final-version-report.pdf}}</ref> Daudzas valstis ir izveidojušas starptautiskas politiskas organizācijas un alianses, no kurām lielākā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] ar 193 dalībvalstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.nationalgeographic.org/resource/international-organization|title=International Organization|website=education.nationalgeographic.org|access-date=2025-08-19|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=6|title=The United Nations in the 21st Century|url=https://www.taylorfrancis.com/books/9781003038269|publisher=Routledge|date=2022-03-02|location=New York|isbn=978-1-003-03826-9|first=Karen A.|last=Mingst|first2=Margaret P.|last2=Karns|first3=Alynna J.|last3=Lyon}}</ref> === Tirdzniecība un ekonomika === {{Pamatraksts|Tirdzniecība|ekonomika}} [[Attēls:Silk Road in the I century AD - en.svg|thumb|Tālsatiksmes garšvielu tirdzniecības ceļi: [[Zīda ceļš]] (zaļš) un citi maršruti (sarkans) ap 1. gadsimtu mūsu ērā]] Tirdzniecība, kas ir brīvprātīga [[Prece|preču]] un [[Pakalpojums|pakalpojumu]] apmaiņa, jau sen ir daļa no cilvēku sabiedrības, un tā ir viena no pazīmēm, kas atšķir cilvēkus no citiem dzīvniekiem.<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Horan|first=Richard D.|last2=Bulte|first2=Erwin|last3=Shogren|first3=Jason F.|date=2005-09|title=How trade saved humanity from biological exclusion: an economic theory of Neanderthal extinction|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S0167268105000284|journal=Journal of Economic Behavior & Organization|language=en|volume=58|issue=1|pages=1–29|doi=10.1016/j.jebo.2004.03.009}}</ref> Daži pētnieki uzskata, ka tirdzniecība deva cilvēkiem ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem [[hominīdi]]em. Pierādījumi liecina, ka agrīnie cilvēki izmantoja tālsatiksmes tirdzniecību, lai apmainītos ar precēm un idejām, kas palīdzēja kultūrām augt un nodrošināja papildu pārtiku tajos periodos, kad [[medības]] nedeva pietiekami daudz [[pārtika]]s. Šādi tirdzniecības tīkli nepastāvēja tagad izmirušajiem neandertāliešiem.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.edu/stories/why-did-neanderthals-go-extinct|title=Why Did Neanderthals Go Extinct? {{!}} Smithsonian Institution|website=www.si.edu|access-date=2025-08-24|date=2015-08-11|language=en}}</ref> Agrīnajos laikos cilvēki tirgojās ar [[Materiāls|materiāliem]], no kuriem varētu izgatavot [[Darbarīks|darbarīkus]], piemēram, [[Obsidiāns|obsidiānu]]; šāda tirdzniecība parasti nelielos attālumos.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1. publ|title=Premodern travel in world history|publisher=Routledge|date=2008|location=New York|isbn=978-0-415-22940-1|series=Themes in world history|last=Gosch|first=Stephen S.|pages=7–9|last2=Stearns|first2=Peter N.|oclc=82286698}}</ref> Vēlāk, [[Senie laiki|senajos laikos]] un [[Viduslaiki|viduslaikos]], attīstījās svarīgi tālsatiksmes tirdzniecības ceļi, pa kuriem tika pārvadāta pārtika un luksusa preces, piemēram, [[garšviela]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/future/bespoke/made-on-earth/the-flavours-that-shaped-the-world/|title=How spices changed the ancient world|last=Henriques|first=Martha|publisher=[[BBC]]|website=|access-date=2025-08-24|language=en}}</ref> Pirms [[nauda]]s parādīšanās sabiedrības paļāvās uz sistēmām, kuru pamatā bija savstarpējā [[Uzticība|uzticēšanās]], kur cilvēki laika gaitā apmainījās ar precēm un pakalpojumiem, nevis tieši tirgojās. Tīras [[maiņas tirdzniecība|bartera]] ekonomikas ideja lielā mērā ir mīts; bartera tirdzniecība parasti parādījās tikai īpašos gadījumos, piemēram, starp svešiniekiem vai tad, kad nauda jau eksistēja, bet nebija pieejama. [[Naudas vēsture|Naudas izgudrošana]] vienkāršoja apmaiņu, radot kopīgu vērtības mēru, kas mainīja cilvēku domāšanu par tirdzniecību un ekonomiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theatlantic.com/business/archive/2016/02/barter-society-myth/471051/|title=The Myth of the Barter Economy|last=Strauss|first=Ilana E.|website=The Atlantic|access-date=2025-08-24|date=2016-02-26|language=en}}</ref> Agrīnā "nauda" bija konkrētas preces, piemēram, [[Liellops|liellopi]] vai [[kauri]] [[Gliemežvāks|gliemežvāki]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Semenova|first=Alla|date=2011-04|title=Would You Barter with God? Why Holy Debts and Not Profane Markets Created Money|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1536-7150.2011.00779.x|journal=The American Journal of Economics and Sociology|language=en|volume=70|issue=2|pages=376–400|doi=10.1111/j.1536-7150.2011.00779.x|issn=0002-9246}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Yang|first=Bin|date=2011|title=The Rise and Fall of Cowrie Shells: The Asian Story|url=https://www.jstor.org/stable/23011676|journal=Journal of World History|volume=22|issue=1|pages=1–25|issn=1045-6007}}</ref> Vēlāk par naudu kļuva [[monēta]]s, papīra [[banknote]]s un mūsdienu elektroniskā nauda, ko emitē valdības.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A history of money: from AD 800|url=https://archive.org/details/historyofmoneyfr0000chow|publisher=Routledge|date=1994|location=London ; New York|isbn=978-0-415-10279-7|first=John F.|last=Chown}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://scispace.com/papers/the-growth-and-diffusion-of-credit-cards-in-society-29ecoaje1b|title=The Growth and Diffusion of Credit Cards in Society|last=David|first=S. Evans|website=scispace.com|access-date=2025-08-24|date=2005-01-24}}{{Novecojusi saite}}</ref> Ekonomika ir [[Sociālās zinātnes|sociālā zinātne]], kas pēta, kā sabiedrības sadala ierobežotos resursus starp dažādiem cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.frbsf.org/research-and-insights/publications/doctor-econ/2000/07/economics-economists|title=Why do we need economists and the study of economics? - San Francisco Fed|access-date=2025-08-24|date=2000-07-01|language=en}}</ref> Cilvēku sabiedrībās pastāv nevienlīdzība bagātības sadalījumā starp cilvēkiem; 2018. gadā [[Ķīna|Ķīnā]], [[Eiropa|Eiropā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] bagātākā desmitā daļa cilvēku turēja vairāk nekā septiņas desmitdaļas no šo reģionu kopējās bagātības.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zucman|first=Gabriel|date=2019-08-02|title=Global Wealth Inequality|url=https://www.annualreviews.org/doi/10.1146/annurev-economics-080218-025852|journal=Annual Review of Economics|language=en|volume=11|issue=1|pages=109–138|doi=10.1146/annurev-economics-080218-025852|issn=1941-1383}}</ref> === Konflikts === {{Pamatraksts|Karš|vardarbība}} [[Attēls:Napoleons retreat from Moscow by Adolph Northen.jpg|thumb|[[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] atkāpšanās pēc neveiksmīgā [[1812. gada karš|iebrukuma Krievijā]] 1812. gadā (Ādolfa Nortena [[Eļļas glezniecība|eļļas glezna]], 1851)]] Cilvēki jau izsenis ir iesaistījušies organizētos konfliktos jeb [[Karš|karos]]; šīs sabiedrības iezīmes izprašana un izskaidrošana jau sen ir bijusi zinātnisko diskusiju temats. Dažas teorijas apgalvo, ka karš attīstījās kā veids, kā atbrīvoties no konkurentiem, un ka vardarbība ir dabiska cilvēku uzvedības sastāvdaļa. Salīdzinot ar citiem primātiem, cilvēki biežāk nogalina pieaugušos, bet retāk zīdaiņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theatlantic.com/science/archive/2016/09/humans-are-unusually-violent-mammals-but-averagely-violent-primates/501935/|title=Humans: Unusually Murderous Mammals, Typically Murderous Primates|last=Yong|first=Ed|website=The Atlantic|access-date=2025-08-24|date=2016-09-28|language=en}}</ref> Citas teorijas norāda, ka karš ir relatīvi jauna parādība, kas radusies mainīgo sociālo apstākļu dēļ.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scientificamerican.com/article/war-is-not-part-of-human-nature/|title=War Is Not Part of Human Nature|last=Ferguson|first=R. Brian|website=Scientific American|access-date=2025-08-24|date=2018-09-01|language=en}}</ref> Pašreizējie pierādījumi liecina, ka karojoša uzvedība kļuva izplatīta tikai pirms aptuveni {{sk|10000}} gadiem, un daudzos reģionos pat nesenāk,<ref name=":2" /> lai gan tas nav vispārpieņemts uzskats. Izmantojot filoģenētiskās analīzes metodes, ir aprēķināts, ka aptuveni 2% cilvēku nāves gadījumu izraisa slepkavības, kas aptuveni atbilst slepkavību līmenim, kas bija novērojams nelielās agrīno mednieku-vācēju grupās bez oficiālām valdībām vai likumiem.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Gómez|first=José María|last2=Verdú|first2=Miguel|last3=González-Megías|first3=Adela|last4=Méndez|first4=Marcos|date=2016-10|title=The phylogenetic roots of human lethal violence|url=https://www.nature.com/articles/nature19758|journal=Nature|language=en|volume=538|issue=7624|pages=233–237|doi=10.1038/nature19758|issn=0028-0836}}</ref> Tomēr vardarbības līmenis ievērojami atšķiras atkarībā no sabiedrības normām,<ref name=":3" /><ref name=":4">{{Publikācijas atsauce|last=Pagel|first=Mark|date=2016-10|title=Lethal violence deep in the human lineage|url=https://www.nature.com/articles/nature19474|journal=Nature|language=en|volume=538|issue=7624|pages=180–181|doi=10.1038/nature19474|issn=0028-0836}}</ref> un slepkavību līmenis sabiedrībās ar tiesību sistēmām un spēcīgu kultūras attieksmi pret vardarbību ir aptuveni 0,01 %.<ref name=":4" /> == Mūsdienu sabiedrības izaicinājumi un pārmaiņas == Mūsdienu sabiedrības attīstība norisinās strauju globālu pārmaiņu kontekstā. Šīs pārmaiņas skar dažādas sabiedriskās dzīves jomas – ekonomiku, vidi, kultūru, tehnoloģijas un sociālās attiecības. Tās rada gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus sabiedrības līdzsvarotai attīstībai, [[solidaritāte]]i un [[ilgtspēja]]i. Šajā kontekstā īpaša uzmanība tiek pievērsta globalizācijas procesiem, sociālajai nevienlīdzībai, klimata pārmaiņām un tehnoloģiju ietekmei uz sabiedrisko dzīvi. [[Globalizācija]] apzīmē ekonomisko, politisko, kultūras un tehnoloģisko procesu savstarpēju sasaisti pasaules mērogā. Tā veicina preču, pakalpojumu, kapitāla, informācijas un cilvēku brīvu apriti. Šīs tendences ietekmē sabiedrību [[Identitāte|identitāti]], [[Darba tirgus|darba tirgu]], izglītības sistēmas un politisko lēmumu pieņemšanu. Sabiedrības kļūst arvien atvērtākas, bet vienlaikus pieaug arī bažas par kultūras [[Homogenizācija|homogenizāciju]], identitātes zudumu un sociālajiem konfliktiem starp dažādām grupām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.nationalgeographic.org/resource/impact-globalization-place/|title=Impact of Globalization on Place|website=education.nationalgeographic.org|access-date=2025-04-06|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kesri|first=Mamta|date=2021|title=Effect of Globalization on Our Society|url=https://ijariie.com/FormDetails.aspx?MenuScriptId=212489|journal=International Journal of Advance Research and Innovative Ideas in Education|volume=7|issue=1|pages=783–788|issn=2395-4396}}</ref> [[Attēls:Social Distance.jpg|thumb|Sociālā nevienlīdzība ir viens no izaicinājumiem, ar ko saskarās mūsdienu sabiedrība]] [[Sociālā nevienlīdzība]] izpaužas kā atšķirības indivīdu un grupu piekļuvē [[izglītība]]i, veselības aprūpei, darba iespējām, [[ienākumi]]em un varai. Nereti tā ir cieši saistīta ar dzimumu, etnisko piederību, sociālo izcelsmi vai dzīvesvietu. [[Sociālā atstumtība]] rodas, kad indivīdi vai kopienas tiek izslēgtas no pilnvērtīgas līdzdalības sabiedriskajā dzīvē. Tā var veicināt [[Marginalizācija|marginalizāciju]], trūcību un konfliktus, kā arī mazināt sabiedrības saliedētību un stabilitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/topics/social-sciences/social-inequality|title=Social Inequality - an overview {{!}} ScienceDirect Topics|website=www.sciencedirect.com|access-date=2025-04-06}}</ref> Globālās [[klimata pārmaiņas]] rada izaicinājumus dabas un cilvēku dzīves vides saglabāšanā. Tās ietekmē [[pārtika]]s pieejamību, ūdens resursus, veselību, migrācijas plūsmas un ekonomisko attīstību. Ilgtspējīgas attīstības koncepts uzsver sabalansētu attīstību, kuras mērķis ir apmierināt pašreizējo paaudžu vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas. Mūsdienu sabiedrības tiek aicinātas pārskatīt savus patēriņa modeļus, veicināt videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un īstenot [[vides aizsardzība]]s politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://climate.ec.europa.eu/climate-change/consequences-climate-change_en|title=Consequences of climate change - European Commission|website=climate.ec.europa.eu|access-date=2025-04-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.noaa.gov/education/resource-collections/climate/climate-change-impacts|title=Climate change impacts {{!}} National Oceanic and Atmospheric Administration|website=www.noaa.gov|access-date=2025-04-06|language=en}}</ref> Straujā digitālo tehnoloģiju attīstība ir būtiski pārveidojusi sabiedrību – sākot no darba organizācijas un izglītības līdz pat sociālajām attiecībām un politiskajai līdzdalībai. Digitālā sabiedrība balstās uz informācijas pieejamību, datu apmaiņu un attālinātu saziņu. Vienlaikus pieaug arī izaicinājumi, piemēram, [[kiberdrošība]]s riski, [[dezinformācija]], privātuma zudums un digitālā plaisa starp tehnoloģiski nodrošinātām un atstumtām sabiedrības grupām. Šo iemeslu dēļ sabiedrībām jāmeklē līdzsvars starp inovāciju veicināšanu un sociālo aizsardzību.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Alsaleh|first=Abdullah|date=2024-12-30|title=The impact of technological advancement on culture and society|url=https://www.nature.com/articles/s41598-024-83995-z|journal=Scientific Reports|language=en|volume=14|issue=1|pages=32140|doi=10.1038/s41598-024-83995-z|issn=2045-2322}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/andrealoubier/2021/06/01/is-society-moving-in-the-right-direction-with-technology-rapidly-taking-over-the-world/|title=Is Society Moving In The Right Direction With Technology Rapidly Taking Over The World?|last=Loubier|first=Andrea|website=Forbes|access-date=2025-04-06|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wolff|first=Josephine|date=2021-08-24|title=How Is Technology Changing the World, and How Should the World Change Technology?|url=https://online.ucpress.edu/gp/article/2/1/27353/118411/How-Is-Technology-Changing-the-World-and-How|journal=Global Perspectives|volume=2|issue=1|pages=27353|doi=10.1525/gp.2021.27353|issn=2575-7350}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sabiedrība| ]] srisicl21s3kfetta2rwccsondal7cz 0 14984 4498177 4497666 2026-07-24T11:58:37Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4498177 wikitext text/x-wiki '''1. jūlijs''' ir gada 182. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (183. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 280 dienas. == Vārda dienas == [[Imants (personvārds)|Imants]], [[Ingars]], [[Intars]], [[Rimants]] == Notikumi == * [[1569. gads]] — noslēgta [[Ļubļinas ūnija]], apvienojot [[Lietuvas dižkunigaitija]]s un [[Polijas kroņa zemes]] kopvalstī [[Žečpospolita|Žečpospolitā]]. * [[1863. gads]] — [[Amerikas pilsoņu karš]]: sākās [[Getisburgas kauja]], lielākā un asiņainākā kauja Amerikas pilsoņu kara laikā, kas tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem pagrieziena punktiem tā gaitā. * [[1869. gads]] — izveidots [[Kvebekas parlaments]]. * [[1870. gads]] — izveidots [[ASV Tieslietu departaments]]. * [[1921. gads]] — dibināta [[Ķīnas Komunistiskā partija]]. * [[1933. gads]] — [[Kanāda]]s parlaments pilnībā ierobežoja [[ķīnieši|ķīniešu]] iebraukšanu valstī. * [[1938. gads]] — dibināta [[Vācija]]s pilsēta [[Volfsburga]]. * [[1950. gads]] — izveidota [[Hondurasas Centrālā banka]]. * [[1955. gads]] — dibināta ''[[Yamaha Motor Company]]''. * [[1957. gads]] — sākās [[Starptautiskais ģeofizikas gads]]. * [[1974. gads]] — par [[Vācijas prezidents|Rietumvācijas]] prezidentu kļuva [[Valters Šēls]], amatā nomainot [[Gustavs Heinemanis|Gustavu Heinemani]]. * [[1979. gads]] — ''[[Sony]]'' prezentēja ''[[Walkman]]'' atskaņotāju. * [[1997. gads]] — [[Apvienotā Karaliste]] nodeva [[Honkonga|Honkongu]] [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republikas]] pārvaldībā. * [[2002. gads]] — dibināta [[Starptautiskā krimināltiesa]], kas ļautu personām ierosināt lietas [[genocīds|genocīda]], noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un agresijas gadījumos. * [[2004. gads]] — starpplanētu zonde ''[[Cassini-Huygens]]'' sasniedza [[Saturns (planēta)|Saturnu]]. * [[2006. gads]] — izmēģinājumu režīmā tika palaista [[Cinhajas-Tibetas dzelzceļa līnija]], savienojot [[Ķīna|Ķīnu]] ar [[Tibeta|Tibetu]]. * [[2015. gads]] — dibināta ''[[Revolut]]'' banka. * [[2019. gads]] — [[Panama]]s prezidenta amatā stājās [[Laurentino Kortiso]], nomainot [[Huans Karloss Varela|Huanu Karlosu Varelu]]. * [[2020. gads]] — [[Krievija]]s vēlētāji atbalstīja Konstitūcijas grozījumus, kas pašreizējam prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] ļauj kandidēt vēl divus termiņus. == Dzimuši == * [[1506. gads]] — [[Lajošs II Jagellons]] (''II. Lajos''), Ungārijas un Bohēmijas karalis (miris 1526. gadā) * [[1481. gads]] — [[Kristiāns II]] (''Christian 2.''), Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karalis (miris 1559. gadā) * [[1534. gads]] — [[Frederiks II]] (''Frederik 2.''), Dānijas un Norvēģijas karalis (miris 1588. gadā) * [[1646. gads]] — [[Gotfrīds Leibnics]] (''Gottfried Leibniz''), vācu filozofs un matemātiķis (miris 1716. gadā) * [[1764. gads]] — [[Johans Frīdrihs fon Reke]], vācbaltiešu valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs (miris 1846. gadā) * [[1804. gads]] — [[Žorža Sanda]] (''George Sand''), franču rakstniece (mirusi 1876. gadā) * [[1868. gads]] — [[Frederiks Blanšī]] (''Frédéric Blanchy''), franču burātājs (miris 1944. gadā) * [[1872. gads]] — [[Luijs Blerio]] (''Louis Blériot''), franču aviators (miris 1936. gadā) * [[1899. gads]] — [[Čārlzs Lotons]] (''Charles Laughton''), angļu aktieris (miris 1962. gadā) * [[1916. gads]] — [[Olīvija de Hevilenda]] (''Olivia de Havilland''), ASV kinoaktrise (mirusi 2020. gadā) * [[1919. gads]] — [[Arnolds Meri]] (''Arnold Meri''), igauņu padomju politiskais un sabiedriskais darbinieks (miris 2009. gadā) * [[1936. gads Latvijā|1936. gads]] — [[Inarts Skujiņš]], latviešu žurnālists un politiķis (miris 2023. gadā) * [[1941. gads]] — [[Rods Žilbērs]] (''Rod Gilbert''), Kanādas hokejists (miris 2021. gadā) * [[1944. gads]] — [[Šerifs Gerens]] (''Şerif Gören''), turku kinorežisors (miris 2024. gadā) * [[1945. gads]] — [[Debija Harija]] (''Debbie Harry''), amerikāņu dziedātāja, komponiste un aktrise * [[1955. gads]] — [[Li Kecjans]] (李克强), Ķīnas premjerministrs, ekonomists (miris 2023. gadā) * [[1961. gads]]: ** [[Kalpana Čāvla]] (''Kalpana Chawla'', कल्‍पना चावला), Indijā dzimusi ASV kosmonaute (mirusi 2003. gadā) ** [[Karls Lūiss]] (''Carl Lewis''), ASV vieglatlēts ** [[Princese Diāna]] (''Diana, Princess of Wales''), Velsas prinča Čārlza pirmā sieva (mirusi 1997. gadā) * [[1974. gads]]: ** [[Maksims Sušinskis]] (''Максим Сушинский''), krievu hokejists ** [[Džefersons Peress]] (''Jefferson Pérez''), Ekvadoras vieglatlēts, soļotājs * [[1976. gads]]: ** [[Patriks Kleiverts]] (''Patrick Kluivert''), nīderlandiešu futbolists ** [[Rūds van Nistelrojs]] (''Ruud van Nistelrooy''), holandiešu futbolists * [[1977. gads]] — [[Džeroms Iginla]] (''Jarome Iginla''), Kanādas hokejists * [[1985. gads]] — [[Lea Sedū]] (''Léa Seydoux''), franču aktrise * [[1986. gads]]: ** [[Agnese Monika]] (''Agnes Monica''), indonēziešu dziedātāja un aktrise ** [[Karri Reme]] (''Karri Rämö''), somu hokejists * [[1989. gads]] — [[Daniels Rikardo]] (''Daniel Ricciardo''), Austrālijas autosportists * [[1991. gads]] — [[Lukass Vaskess]] (''Lucas Vázquez''), spāņu futbolists <!-- * [[1996. gads]] — [[Silvestrs Lorencs]], latviešu dziedātājs --> * [[2004. gads]] — [[Alehandro Garnačo]] (''Alejandro Garnacho''), argentīniešu futbolists == Miruši == * [[1736. gads]] — [[Ahmeds III]] (''احمد ثالث ''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1673. gadā) * [[1784. gads]] — [[Vilhelms Frīdemans Bahs]] (''Wilhelm Friedemann Bach''), vācu komponists (dzimis 1710. gadā) * [[1839. gads]] — [[Mahmuds II]] (''محمود ثاني''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1785. gadā) * [[1876. gads]] — [[Mihails Bakuņins]] (''Михаи́л Баку́нин''), krievu revolucionārs (dzimis 1814. gadā) * [[1884. gads]] — [[Eduards Totlēbens]] (''Eduard Totleben'', ''Эдуард Тотлебен''), vācbaltiešu izcelsmes Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1818. gadā) * [[1891. gads]] — [[Mihails Kogelničjanu]] (''Mihail Kogălniceanu''), rumāņu politiķis (dzimis 1817. gadā) * [[1896. gads]] — [[Harieta Bīčere-Stova]] (''Harriet Beecher Stowe''), ASV rakstniece (dzimusi 1811. gadā) * [[1903. gads]] — [[Konstantins Paspatis]] (''Κωνσταντίνος Πασπάτης''), grieķu tenisists (dzimis 1878. gadā) * [[1925. gads]] — [[Eriks Satī]] (''Erik Satie''), franču komponists (dzimis 1866. gadā) * [[1928. gads]] — [[Čārlzs Bīčkrofts]] (''Charles Beachcroft''), britu kriketa spēlētājs (dzimis 1870. gadā) * [[1934. gads]] — [[Kurts fon Šleihers]] (''Kurt von Schleicher''), vācu virsnieks un politiķis (dzimis 1882. gadā) * [[1950. gads]] — [[Eliels Sārinens]] (''Eliel Saarinen''), somu arhitekts (dzimis 1873. gadā) * [[1961. gads Latvijā|1961. gads]] — [[Jānis Endzelīns]], latviešu valodnieks (dzimis 1873. gadā) * [[1971. gads]] — [[Viljams Lorenss Bregs]] (''William Lawrence Bragg''), Austrālijas fiziķis (dzimis 1890. gadā) * [[1974. gads]] — [[Huans Perons]] (''Juan Perón''), argentīniešu politiķis (dzimis 1895. gadā) * [[1978. gads]] — [[Kurts Štūdents]] (''Kurt Student''), vācu karavīrs (dzimis 1890. gadā) * [[1983. gads]] — [[Ričards Bakminsters Fulers]] (''Richard Fuller''), amerikāņu arhitekts (dzimis 1895. gadā) * [[1997. gads]] — [[Roberts Mičums]] (''Robert Mitchum''), ASV aktieris (dzimis 1917. gadā) * [[1999. gads]] — [[Edvards Dmitriks]] (''Edward Dmytryk''), Kanādas un ASV kinorežisors (dzimis 1908. gadā) * [[2000. gads]] — [[Volters Matau]] (''Walter Matthau''), amerikāņu aktieris (dzimis 1920. gadā) * [[2004. gads]] — [[Marlons Brando]] (''Marlon Brando''), ASV aktieris (dzimis 1924. gadā) * [[2009. gads]] — [[Karls Moldens]] (''Karl Malden''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1912. gadā) * [[2012. gads]] — [[Alans Poindeksters]] (''Alan Poindexter''), ASV kosmonauts (dzimis 1961. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Armands Krauliņš]], latviešu basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[2024. gads]] — [[Ismails Kadare]] (''Ismail Kadare''), albāņu rakstnieks (dzimis 1936. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Kanādas diena ([[Kanāda]]) * Pasaules [[arhitektūra]]s diena * Republikas diena ([[Gana]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] rfpde8ubnpbcb1smegmoh7ubjrn3lxe 0 15402 4498175 4497670 2026-07-24T11:57:15Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4498175 wikitext text/x-wiki '''10. jūlijs''' ir gada 191. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (192. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 174 dienas. == Vārda dienas == [[Lija]], [[Olivers (personvārds)|Olivers]], [[Olīvija]], [[Odrija]] == Notikumi == * [[1553. gads]] — [[Džeina Greja]] kļuva par [[Anglijas un Īrijas karaliene|Anglijas un Īrijas karalieni]]. * [[1890. gads]] — [[Vaiominga]] kļuva par 44. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. * [[1907. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Nīderlandes ģerbonis]]. * [[1919. gads]] — apvienojot [[Dienvidlatvijas brigāde|Dienvidlatvijas]] un [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s, izveidoja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armiju]], par tās pirmo virspavēlnieku iecēla ģenerāli [[Dāvids Sīmansons|Dāvidu Sīmansonu]]. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: izveidota [[Višī Francija]]s valdība. * [[1962. gads]] — ASV palaists pasaulē pirmais [[sakaru pavadonis]] ''[[Telstar]]''. * [[1967. gads]] — [[Jaunzēlande]] ieviesa [[Decimālā naudas sistēma|decimālo naudas sistēmu]]. * [[1973. gads]] ** [[Bahamu Salas|Bahamas]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]; ** pieņemts pašreizējais [[Bahamu karogs]]. * [[1985. gads]] — [[Francija]]s izlūkdienesta aģenti nogremdēja organizācijas ''[[Greenpeace]]'' kuģi ''Rainbow Warrior''. * [[1986. gads]] — [[Liepāja|Liepājā]] tika nodibināta [[Latvija]]s cilvēktiesību aizsardzības grupa [[Helsinki-86]]. * [[1988. gads]] — [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]] [[Rīga|Rīgā]] tika likti pamati [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]i. * [[1991. gads]] — [[Boriss Jeļcins]] sāka pildīt pirmā [[Krievija]]s prezidenta pienākumus. * [[1994. gads]] — [[Dubaija|Dubaijā]] sākās luksusa viesnīcas ''[[Burj Al Arab]]'' būvniecība. * [[2003. gads]] — [[Vācija|Vācijā]] sākās otrais [[IFAF Pasaules kauss]] [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbolā]]. * [[2008. gads]] — izveidots lietotņu veikals ''[[App Store]]''. * [[2020. gads]] — [[Eiropas Centrālā banka]] apstiprināja [[Bulgārija]]s un [[Horvātija]]s pievienošanos Eiropas Valūtas kursu mehānismam, ar mērķi šīm valstīm ieviest [[eiro]]. * [[2021. gads sportā|2021. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kauss]], kas norisinājās līdz {{dat||8|1|d|bez}}; par uzvarētājiem kļuva [[ASV futbola izlase]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Concacaf announces host cities and stadiums for 2021 Gold Cup|url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/concacaf-announces-host-cities-and-stadiums-for-2021-gold-cup/|publisher=CONCACAF|access-date=22 April 2021}}</ref> == Dzimuši == * [[1509. gads]] — [[Žans Kalvins]] (''Jean Calvin''), kalvinisma pamatlicējs (miris 1564. gadā) * [[1835. gads]] — [[Henriks Veņavskis]] (''Henryk Wieniawski''), poļu vijolnieks (miris 1880. gadā) * [[1844. gads]] — [[Amālija Materna]] (''Amalie Materna''), austriešu operdziedātāja, soprāns (mirusi 1918. gadā) * [[1856. gads]] — [[Nikola Tesla]] (''Никола Тесла''), serbu izcelsmes ASV izgudrotājs (miris 1943. gadā) * [[1867. gads]] — [[Makss fon Bādens]] (''Max von Baden''), Vācijas kanclers (miris 1929. gadā) * [[1871. gads]] — [[Marsels Prusts]] (''Marcel Proust''), franču rakstnieks (miris 1922. gadā) * [[1876. gads]] — [[Viljams Molonijs]] (''William Moloney''), ASV vieglatlēts (miris 1915. gadā) * [[1888. gads]]: ** [[Džordžo de Kīriko]] (''Giorgio de Chirico''), itāliešu mākslinieks (miris 1978. gadā) ** [[Oto Šterns]] (''Otto Stern''), vācu fiziķis (miris 1969. gadā) * [[1902. gads]] — [[Kurts Alders]] (''Kurt Alder''), vācu ķīmiķis (miris 1958. gadā) * [[1925. gads]] — [[Mahathirs bin Mohamads]] (''Mahathir bin Mohamad''), Malaizijas premjerministrs * [[1931. gads]] — [[Alise Manro]] (''Alice Munro''), Kanādas rakstniece (mirusi 2024. gadā) * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Ģirts Jakovļevs]], latviešu aktieris * [[1942. gads]] — [[Ronijs Džeimss Dio]] (''Ronnie James Dio''), ASV rokmūziķis (miris 2010. gadā) * [[1943. gads]]: ** [[Arturs Ešs]] (''Arthur Ashe''), ASV tenisists (miris 1993. gadā) ** [[Viktors Skudra]], latviešu jurists (miris 2011. gadā) *[[1957. gads]] — [[To Lams]] (''Tô Lâm''), vjetnamiešu politiķis * [[1972. gads]] — [[Sofija Vergara]], (''Sofía Vergara''), Kolumbijas aktrise * [[1974. gads]] — [[Šarlote Perelli]] (''Charlotte Perrelli''), zviedru dziedātāja * [[1977. gads]]: ** [[Čūetels Edžiofors]] (''Chiwetel Ejiofor''), britu aktieris ** [[Kerijs Fukunaga]] (''Cary Fukunaga''), ASV kinorežisors, scenārists un kinooperators * [[1980. gads]] — [[Džesika Simpsone]] (''Jessica Simpson''), ASV dziedātāja, aktrise un modes dizainere * [[1983. gads]] — [[Dmitrijs Peteļins]] (''Дмитрий Александрович Петелин''), Krievijas kosmonauts * [[1985. gads]]: ** [[Mario Gomess]] (''Mario Gómez''), vācu futbolists ** [[Ivans Vagners]] (''Иван Вагнер''), Krievijas kosmonauts * [[1988. gads]] — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (miris 2022. gadā) * [[2001. gads]] — [[Isabela Merseda]] (''Isabela Merced''), amerikāņu aktrise == Miruši == * [[138. gads]] — [[Adriāns]] (''Hadrianus''), Romas imperators (dzimis 76. gadā) * [[1103. gads]] — [[Ēriks I]] (''Eric I''), Dānijas karalis (dzimis aptuveni 1060. gadā) * [[1290. gads]] — [[Lāslo IV Kumāns]] (Kun IV. László), Ungārijas karalis (dzimis 1262. gadā) * [[1584. gads]] — [[Orānas Vilhelms|Vilhelms Klusētājs]] (''Willem de Zwijger''), nīderlandiešu politiķis (dzimis 1533. gadā) * [[1825. gads]] — [[Frīdrihs fon Vetbergs]] (''Friedrich von Wettberg''), Sēlpils muižnieks, valsts darbinieks (dzimis 1779. gadā) * [[1851. gads]] — [[Luijs Dagērs]] (''Louis Daguerre''), franču fotogrāfs (dzimis 1787. gadā) * [[1884. gads]] — [[Pols Morfijs]] (''Paul Morphy''), ASV šahists (dzimis 1812. gadā) * [[1910. gads]] — [[Johans Gotfrīds Galle]] (''Johann Gottfried Galle''), vācu astronoms (dzimis 1812. gadā) * [[1931. gads]] — [[Eižens Šmits]] (''Eugen Schmidt''), dāņu sporta šāvējs, vieglatlēts un virves vilkšanas pārstāvis (dzimis 1862. gadā) * [[1941. gads]] — [[Dželijs Rols Mortons]] (''Jelly Roll Morton''), ASV džeza pianists un komponists (dzimis 1890. gadā) * [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Jānis Seskis]], Latvijas diplomāts (dzimis 1877. gadā) * [[2006. gads]] — [[Šamils Basajevs]] (''Шамиль Басаев''), čečenu kaujinieks (dzimis 1965. gadā) * [[2015. gads]] — [[Omārs Šarifs]] (''عمر الشريف''), ēģiptiešu aktieris (dzimis 1932. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Jānis Skrastiņš (prokurors)|Jānis Skrastiņš]], latviešu jurists (dzimis 1949. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Jānis Straume]], latviešu ārsts un politiķis (dzimis 1962. gadā) * [[2026. gads]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) == Svētku un tradīciju dienas == * [[Bruņoto spēku diena]] ([[Mauritānija]]) * [[Neatkarības diena]] ([[Bahamu Salas]]) * [[Septiņu brāļu diena]] — Latvijas armijas dibināšanas gadasvētki ([[Latvija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 0ekal8m2z0abg48dlinjm593a8ka6fb 10 15425 4497960 4497836 2026-07-23T15:44:03Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: bruņot → Bruņot using [[Project:AWB|AWB]] 4497960 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] "[[Nāves žokļos]]" <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? nt1l2zf4l7k4blou5fvtiv8j05eebia 4498060 4497960 2026-07-24T02:10:21Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4498060 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] "[[Nāves žokļos]]" <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 3kp9c5sswcvel6xdz6v78a17gy8z41d 4498080 4498060 2026-07-24T05:46:11Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4498080 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] "[[Nāves žokļos]]" <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 6wankv4moc2ltl1q2wt5nnwpt0r32gc 0 15505 4498161 4489647 2026-07-24T10:53:54Z Martin Macha 2111 92653 /* */ 4498161 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Vācija | Badge = DFBEagle.svg | FIFA Trigramme = GER | Nickname = ''Nationalelf''<br />(Nacionālais vienpadsmitnieks)<br />''Die Mannschaft'' (komanda) | Association = [[Vācijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = [[Jirgens Klops]] | Captain = [[Jozua Kimmihs]] | Most caps = [[Lotārs Mateuss]] (150) | Top scorer = [[Miroslavs Kloze]] (71) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ger26h | pattern_b1 = _ger26h | pattern_ra1 = _ger26h | pattern_sh1 = _ger26h | pattern_so1 = _ger26hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 000000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _ger26a | pattern_b2 = _ger26a | pattern_ra2 = _ger26a | pattern_sh2 = _ger26a | pattern_so2 = _ger26al | leftarm2 = DD42AA | body2 = DD42AA | rightarm2 = DD42AA | shorts2 = 241E76 | socks2 = 241E76 | FIFA Rank = {{Nft rank|12|steady||date=2026. gada 20. jūlijs}}| | FIFA max = 1. | FIFA max date = [[2017]]. gada septembris-[[2018]]. gada jūnijs | FIFA min = 22. | FIFA min date = [[2006]]. gada marts | First game = {{fb|Šveice}} 5:3 {{fb-rt|Vācija|German Empire}} <br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1908|4|5|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Vācija|German Empire}} 16:0 [[Krievijas futbola izlase|Krievijas Impērija]] {{flaga|Krievija}} <br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1912|7|1|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Anglija}} Anglija (amatieri) 9:0 {{fb-rt|Vācija|German Empire}}<br />([[Oksforda]], [[Anglija]]; {{dat|1909|3|13|N|bez}}) | World cup apps = 21 | World cup first = 1934 | World cup best = '''Čempioni:'''<br />[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 14 | Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]; [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]; [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Confederations cup apps = 3 | Confederations cup first = 1999 | Confederations cup best = '''Čempioni:''' [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] }} '''Vācijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Vācija|Vācijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Vācijas futbola izlasi pārvalda [[Vācijas Futbola asociācija]]. Vācijas izlase ir četrkārtēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempione]], kā arī trīsreiz ir triumfējusi [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], tādējādi Vācijas izlase ir titulētākā [[Eiropa]]s futbola izlase. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] apvienotā Vācija sadalījās, izveidojoties divām valstīm [[Vācija|VFR]] (Rietumvācija) un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] (Austrumvācija). Laika posmā pēc Otrā pasaules kara līdz 1990. gadam pastāvēja [[VDR futbola izlase]], bet, pēc abu Vāciju atkalapvienošanās, atkal pastāvēja apvienotās Vācijas izlase. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''3. vieta'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - '''Čempioni''' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''4. vieta'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Ceturtdaļfināls'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''2. vieta'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''3. vieta'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - '''Čempioni''' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''2. kārta'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''2. vieta'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''2. vieta'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - '''Čempioni''' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Ceturtdaļfināls'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Ceturtdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''2. vieta'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''3. vieta'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - 3. vieta * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - '''Čempioni''' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''Sešpadsmitdaļfināls''<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/30062026-paragvaja_dramatiskaja_i_pendelu_i_serija|title=Paragvaja dramatiskajā pendeļu sērijā aizsūta mājās zvaigžņoto Vāciju|date=2026. gada 30. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> {{div col end}} ''1930.-1938. un kopš 1994. kā Vācijas izlase''; ''1950.-1990. kā VFR (Rietumvācijas) izlase'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] - ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] - ''Nepiedalījās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] - ''Nekvalificējās'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] - '''Čempioni''' * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] - ''2. vieta'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] - '''Čempioni''' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] - '''Pusfināls''' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''2. vieta'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - '''Čempioni''' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''2. vieta'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - '''Pusfināls''' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - '''Pusfināls''' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - ''Ceturtdaļfināls''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/05072024-spani_un_anglu_tiesnesi_papildlaika_salau</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - ''1960.-1988. kā VFR (Rietumvācijas) izlase''; ''kopš 1992. kā Vācijas izlase'' == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|3||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Lotārs Mateuss]] |1980—2000 |150 |- |[[Miroslavs Kloze]] |2001—2014 |137 |- |[[Tomass Millers]] |2010—2024 |131 |- |[[Lukašs Podolskis]] |2004—2017 |130 |- |[[Manuels Neiers]] |2009—2026 |128 |- |[[Bastians Šveinšteigers]] |2004—2016 |121 |- |'''[[Jozua Kimmihs]]''' |2016—pašlaik |114 |- |[[Tonijs Kross]] |2010—2024 |114 |- |[[Filips Lāms]] |2004—2014 |113 |- |[[Jirgens Klinsmans]] |1987—1998 |108 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Miroslavs Kloze]] |2001—2014 |71 |- |[[Gerds Millers]] |1966—1974 |68 |- |[[Lukašs Podolskis]] |2004—2017 |49 |- |[[Rūdijs Fellers]] |1982—1994 |47 |- |[[Jirgens Klinsmans]] |1987—1998 |47 |- |[[Kārlis Heincs Rummenige]] |1976—1986 |45 |- |[[Tomass Millers]] |2010—2024 |45 |- |[[Ūve Zēlers]] |1954—1970 |43 |- |[[Mihaels Ballaks]] |1999—2010 |42 |- |[[Olivers Bīrhofs]] |1996—2002 |37 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Vācija}} <!--Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] un [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] 2022. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dfb.de/news/detail/sechs-rueckkehrer-fuer-marbella-und-die-nations-league-240223/|title=Sechs Rückkehrer für Marbella und die Nations League|trans-title=Six comebacks for Marbella and the Nations League|website=dfb.de|date=19 May 2022|access-date={{dat|2022|6|4||bez}}|language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1986|3|27}}|caps=109|goals=0|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kevins Traps]]|sortname=Trapp, Kevin|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|7|8}}|caps=6|goals=0|club=[[Frankfurtes "Eintracht"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|6|2|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|3|3}}|caps=50|goals=2|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niklass Zīle]]|sortname=Sule, Niklas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|9|3}}|caps=37|goals=1|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tilo Kērers]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|21|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lūkass Klostermanis]]|sortname=Klostermann, Lukas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|6|3}}|caps=16|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|11|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benjamins Henrihss]]|sortname=Henrichs, Benjamin|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|2|23}}|caps=6|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1998|4|22}}|caps=5|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|12|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|2|8}}|caps=64|goals=3|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ilkajs Gindogans]]|sortname=Gundogan, Ilkay|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|10|24}}|caps=56|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Marko Reiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1989|5|31}}|caps=48|goals=15|club=[[Dortmundes "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|2|6}}|caps=41|goals=14|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jūliāns Brants]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|5|2|df=y}}|caps=37|goals=3|club=[[Dortmundes "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kajs Havercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|6|11}}|caps=25|goals=8|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2003|2|26}}|caps=11|goals=1|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jonass Hofmanis]]|sortname=Hofmann, Jonas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|7|14}}|caps=10|goals=2|club=[[Menhengladbahas "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Antons Štahs]]|sortname=Stach, Anton|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1998|11|15}}|caps=1|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tomass Millers]]|sortname=Muller, Thomas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1989|9|13}}|caps=112|goals=43|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Timo Verners]]|sortname=Werner, Timo|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|3|6}}|caps=49|goals=22|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|1|11}}|caps=42|goals=11|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Seržs Gnabrī]]|sortname=Gnabry, Serge|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|7|14}}|caps=31|goals=20|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lukass Nmeča]]|sortname=Nmecha, Lukas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1998|12|14}}|caps=4|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Karīms Adejemi]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2002|1|18}}|caps=3|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Vācijas izlase 2012. gada Eiropas čempionātā]] * [[Vācijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] * [[Vācijas sieviešu futbola izlase]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Vācijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:black; | list = {{Vācijas futbola izlase - Euro 2004}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] kuef7feq6h99mc6k61gu3k057p96qnp 0 19419 4498056 2932963 2026-07-24T00:55:27Z JB82 5605 4498056 wikitext text/x-wiki [[Attēls:FieldsMedalFrontArchimedes.jpg|thumb|right|200px|Fīldsa medaļas priekšpuse]] '''Fīldsa prēmija''' ('''Fīldsa medaļa''') ir [[Starptautiskā matemātiķu savienība|Starptautiskās matemātiķu savienības]] (''International Mathematical Union'') piešķirts apbalvojums par nozīmīgu devumu matemātikas zinātnei. Prestiža ziņā šis apbalvojums ir pielīdzināms [[Nobela prēmija]]i (kas netiek piešķirta par matemātiskiem sasniegumiem), un tiek uzskatīts par augstāko atzinību nozarē. Pēc kanādiešu [[matemātiķis|matemātiķa]] Džona Čārlza Fīldsa novēlējuma šis apbalvojums pirmoreiz tika piešķirts 1936. gadā, un kopš 1950. gada regulāri ik pēc četriem gadiem to Starptautiskajā matemātiķu kongresā piešķir diviem līdz četriem matemātiķiem, kas iepriekšējā gadā pirms piešķiršanas vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu. Vecuma ierobežojums tiek pamatots ar Fīldsa vēlmi balvai kalpot kā mudinājumam tālākai izpētei, lai arī praktiski tā tiek pasniegta par jau izdarītiem sasniegumiem. Savā ziņā Nobela prēmijai tuvāks apbalvojums ir [[Ābela prēmija]] matemātiķiem, kurai ir gan līdzvērtīgāks finansējums (Fīldsa prēmijas naudas balva ir apmēram simts reizes mazāka par Nobela prēmijas naudas balvu), gan arī nepastāv šāds vecuma ierobežojums. == Fīldsa prēmijas ieguvēji == * 2026: Jū Dengs (Ķīna), Džons Pardons (ASV), Džeikobs Cimermans (Krijevia), Honga Vanga (Ķīna) * 2022: Ugo Duminils-Kopēns (Prāncija), Džūna Hū (Dienvidkoreja), Džeimss Meinards (Lielbritānija), Marina Vjazovska (Ukraina) * 2018: Kočers Birkars (Irāna), Alesio Fiļali (Itālija), Peters Šolcī (Vācija), Akšaj Venkatešs (Austrālija) * 2014: Artūrs Avils (Brazīlija), Mandžuls Bhargavs (Kanāda), Martins Hairers (Austrija), [[Marjama Mīrzāhāni]] (Irāna) * 2010: Īlons Lindenstrauss (Izraēla), Ngoķi Bao Čāvas (Vjetnama), Staņislavs Smirnovs (Krievija), Sedriks Villanis (Francija) * 2006: Andrejs Okuņkovs (Krievija), [[Grigorijs Pereļmans]] (Krievija) (balva noraidīta), [[Terenss Tao]] (Austrālija), Vendelins Verners (Francija) * 2002: Lorents Leforgs (Francija), Vladimirs Vojevodskijs (Krievija) * 1998: Ričards Jūens Borkherds (Lielbritānija), [[Timotijs Gouerss]] (Lielbritānija), Maksims Koncevičs (Krievija), Kērtiss T. Makmalens (ASV) * 1994: Jefims Isakovičs Zelmanovs (Krievija), Pjērs Luiss Lions (Francija), Žans Borgeins (Beļģija), Žans Kristo Juko (Francija) * 1990: Vladimirs Drinfelds (PSRS), Vogens Frederiks Rendals Džouns (Jaunzēlande), Šigefumi Mori (Japāna), Edvards Vitens (ASV) * 1986: Saimons Donaldsons (Lielbritānija), Gerds Faltings (Rietumvācija), [[Maikls Frīdmens]] (ASV) * 1982: Alans Kons (Francija), [[Viljams Tarstons]] (ASV), [[Cju Čentuns|Šing-Tung Jau]] (Ķīna) * 1978: Pjērs Deliņš (Beļģija), Čārlzs Fefermens (ASV), Gregorijs Margulis (PSRS), Daniels Kvilens (ASV) * 1974: Enriko Bombieri (Itālija), Deivids Mamfords (ASV) * 1970: Alans Beikers (Lielbritānija), Heisuke Hironaka (Japāna), Sergejs Petrovičs Novikovs (PSRS), Džons Grigs Tompsons (ASV) * 1966: Maikls Atija (Lielbritānija), [[Pols Koens|Pols Džozefs Koens]] (ASV), [[Aleksandrs Grotendīks]] (Francija), [[Stīvens Smeils]] (ASV) * 1962: Lars Hormanders (Zviedrija), [[Džons Milnors]] (ASV) * 1958: Klauss Rots (Lielbritānija), Renē Toms (Francija) * 1954: Kunihiko Kodaira (Japāna), Žons Pjērs Sers (Francija) * 1950: Lorens Švarcs (Francija), Atle Selbergs (Norvēģija) * 1936: [[Larss Ālforss]] (Somija), Džese Daglass (ASV) == Skatīt arī== * [[Ābela prēmija]] == Ārējās saites == * [http://www.mathunion.org/general/prizes/fields/details/ Fields Medal] International Mathematical Union (IMU) * [https://web.archive.org/web/20150616094749/http://www.mathunion.org/home/ International Mathematical Union (IMU) mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apbalvojumi matemātikā]] 3xgj41v6g7rfcgn2eb6bhbvuptj9oq7 4498057 4498056 2026-07-24T00:55:58Z JB82 5605 4498057 wikitext text/x-wiki [[Attēls:FieldsMedalFrontArchimedes.jpg|thumb|right|200px|Fīldsa medaļas priekšpuse]] '''Fīldsa prēmija''' ('''Fīldsa medaļa''') ir [[Starptautiskā matemātiķu savienība|Starptautiskās matemātiķu savienības]] (''International Mathematical Union'') piešķirts apbalvojums par nozīmīgu devumu matemātikas zinātnei. Prestiža ziņā šis apbalvojums ir pielīdzināms [[Nobela prēmija]]i (kas netiek piešķirta par matemātiskiem sasniegumiem), un tiek uzskatīts par augstāko atzinību nozarē. Pēc kanādiešu [[matemātiķis|matemātiķa]] Džona Čārlza Fīldsa novēlējuma šis apbalvojums pirmoreiz tika piešķirts 1936. gadā, un kopš 1950. gada regulāri ik pēc četriem gadiem to Starptautiskajā matemātiķu kongresā piešķir diviem līdz četriem matemātiķiem, kas iepriekšējā gadā pirms piešķiršanas vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu. Vecuma ierobežojums tiek pamatots ar Fīldsa vēlmi balvai kalpot kā mudinājumam tālākai izpētei, lai arī praktiski tā tiek pasniegta par jau izdarītiem sasniegumiem. Savā ziņā Nobela prēmijai tuvāks apbalvojums ir [[Ābela prēmija]] matemātiķiem, kurai ir gan līdzvērtīgāks finansējums (Fīldsa prēmijas naudas balva ir apmēram simts reizes mazāka par Nobela prēmijas naudas balvu), gan arī nepastāv šāds vecuma ierobežojums. == Fīldsa prēmijas ieguvēji == * 2026: Jū Dengs (Ķīna), Džons Pardons (ASV), Džeikobs Cimermans (Krijevia), Honga Vanga (Ķīna) * 2022: Ugo Duminils-Kopēns (Prāncija), Džūna Hū (Dienvidkoreja), Džeimss Meinards (Lielbritānija), Marina Vjazovska (Ukraina) * 2018: Kočers Birkars (Irāna), Alesio Fiļali (Itālija), Peters Šolcī (Vācija), Akšajs Venkatešs (Austrālija) * 2014: Artūrs Avils (Brazīlija), Mandžuls Bhargavs (Kanāda), Martins Hairers (Austrija), [[Marjama Mīrzāhāni]] (Irāna) * 2010: Īlons Lindenstrauss (Izraēla), Ngoķi Bao Čāvas (Vjetnama), Staņislavs Smirnovs (Krievija), Sedriks Villanis (Francija) * 2006: Andrejs Okuņkovs (Krievija), [[Grigorijs Pereļmans]] (Krievija) (balva noraidīta), [[Terenss Tao]] (Austrālija), Vendelins Verners (Francija) * 2002: Lorents Leforgs (Francija), Vladimirs Vojevodskijs (Krievija) * 1998: Ričards Jūens Borkherds (Lielbritānija), [[Timotijs Gouerss]] (Lielbritānija), Maksims Koncevičs (Krievija), Kērtiss T. Makmalens (ASV) * 1994: Jefims Isakovičs Zelmanovs (Krievija), Pjērs Luiss Lions (Francija), Žans Borgeins (Beļģija), Žans Kristo Juko (Francija) * 1990: Vladimirs Drinfelds (PSRS), Vogens Frederiks Rendals Džouns (Jaunzēlande), Šigefumi Mori (Japāna), Edvards Vitens (ASV) * 1986: Saimons Donaldsons (Lielbritānija), Gerds Faltings (Rietumvācija), [[Maikls Frīdmens]] (ASV) * 1982: Alans Kons (Francija), [[Viljams Tarstons]] (ASV), [[Cju Čentuns|Šing-Tung Jau]] (Ķīna) * 1978: Pjērs Deliņš (Beļģija), Čārlzs Fefermens (ASV), Gregorijs Margulis (PSRS), Daniels Kvilens (ASV) * 1974: Enriko Bombieri (Itālija), Deivids Mamfords (ASV) * 1970: Alans Beikers (Lielbritānija), Heisuke Hironaka (Japāna), Sergejs Petrovičs Novikovs (PSRS), Džons Grigs Tompsons (ASV) * 1966: Maikls Atija (Lielbritānija), [[Pols Koens|Pols Džozefs Koens]] (ASV), [[Aleksandrs Grotendīks]] (Francija), [[Stīvens Smeils]] (ASV) * 1962: Lars Hormanders (Zviedrija), [[Džons Milnors]] (ASV) * 1958: Klauss Rots (Lielbritānija), Renē Toms (Francija) * 1954: Kunihiko Kodaira (Japāna), Žons Pjērs Sers (Francija) * 1950: Lorens Švarcs (Francija), Atle Selbergs (Norvēģija) * 1936: [[Larss Ālforss]] (Somija), Džese Daglass (ASV) == Skatīt arī== * [[Ābela prēmija]] == Ārējās saites == * [http://www.mathunion.org/general/prizes/fields/details/ Fields Medal] International Mathematical Union (IMU) * [https://web.archive.org/web/20150616094749/http://www.mathunion.org/home/ International Mathematical Union (IMU) mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apbalvojumi matemātikā]] jarnzgf9zqjxtqkxccnyt4fwzgy2sc8 4498066 4498057 2026-07-24T04:41:53Z Egilus 27634 4498066 wikitext text/x-wiki [[Attēls:FieldsMedalFrontArchimedes.jpg|thumb|right|200px|Fīldsa medaļas priekšpuse]] '''Fīldsa prēmija''' ('''Fīldsa medaļa''') ir [[Starptautiskā matemātiķu savienība|Starptautiskās matemātiķu savienības]] (''International Mathematical Union'') piešķirts apbalvojums par nozīmīgu devumu matemātikas zinātnei. Prestiža ziņā šis apbalvojums ir pielīdzināms [[Nobela prēmija]]i (kas netiek piešķirta par matemātiskiem sasniegumiem), un tiek uzskatīts par augstāko atzinību nozarē. Pēc kanādiešu [[matemātiķis|matemātiķa]] Džona Čārlza Fīldsa novēlējuma šis apbalvojums pirmoreiz tika piešķirts 1936. gadā, un kopš 1950. gada regulāri ik pēc četriem gadiem to Starptautiskajā matemātiķu kongresā piešķir diviem līdz četriem matemātiķiem, kas iepriekšējā gadā pirms piešķiršanas vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu. Vecuma ierobežojums tiek pamatots ar Fīldsa vēlmi balvai kalpot kā mudinājumam tālākai izpētei, lai arī praktiski tā tiek pasniegta par jau izdarītiem sasniegumiem. Savā ziņā Nobela prēmijai tuvāks apbalvojums ir [[Ābela prēmija]] matemātiķiem, kurai ir gan līdzvērtīgāks finansējums (Fīldsa prēmijas naudas balva ir apmēram simts reizes mazāka par Nobela prēmijas naudas balvu), gan arī nepastāv šāds vecuma ierobežojums. == Fīldsa prēmijas ieguvēji == * 2026: Jū Dengs (Ķīna), Džons Pardons (ASV), Džeikobs Cimermans (Krievija), Honga Vanga (Ķīna) * 2022: Ugo Duminils-Kopēns (Francija), Džūna Hū (Dienvidkoreja), Džeimss Meinards (Lielbritānija), Marina Vjazovska (Ukraina) * 2018: Kočers Birkars (Irāna), Alesio Fiļali (Itālija), Peters Šolcī (Vācija), Akšajs Venkatešs (Austrālija) * 2014: Artūrs Avils (Brazīlija), Mandžuls Bhargavs (Kanāda), Martins Hairers (Austrija), [[Marjama Mīrzāhāni]] (Irāna) * 2010: Īlons Lindenstrauss (Izraēla), Ngoķi Bao Čāvas (Vjetnama), Staņislavs Smirnovs (Krievija), Sedriks Villanis (Francija) * 2006: Andrejs Okuņkovs (Krievija), [[Grigorijs Pereļmans]] (Krievija) (balva noraidīta), [[Terenss Tao]] (Austrālija), Vendelins Verners (Francija) * 2002: Lorents Leforgs (Francija), Vladimirs Vojevodskijs (Krievija) * 1998: Ričards Jūens Borkherds (Lielbritānija), [[Timotijs Gouerss]] (Lielbritānija), Maksims Koncevičs (Krievija), Kērtiss T. Makmalens (ASV) * 1994: Jefims Isakovičs Zelmanovs (Krievija), Pjērs Luiss Lions (Francija), Žans Borgeins (Beļģija), Žans Kristo Juko (Francija) * 1990: Vladimirs Drinfelds (PSRS), Vogens Frederiks Rendals Džouns (Jaunzēlande), Šigefumi Mori (Japāna), Edvards Vitens (ASV) * 1986: Saimons Donaldsons (Lielbritānija), Gerds Faltings (Rietumvācija), [[Maikls Frīdmens]] (ASV) * 1982: Alans Kons (Francija), [[Viljams Tarstons]] (ASV), [[Cju Čentuns|Šing-Tung Jau]] (Ķīna) * 1978: Pjērs Deliņš (Beļģija), Čārlzs Fefermens (ASV), Gregorijs Margulis (PSRS), Daniels Kvilens (ASV) * 1974: Enriko Bombieri (Itālija), Deivids Mamfords (ASV) * 1970: Alans Beikers (Lielbritānija), Heisuke Hironaka (Japāna), Sergejs Petrovičs Novikovs (PSRS), Džons Grigs Tompsons (ASV) * 1966: Maikls Atija (Lielbritānija), [[Pols Koens|Pols Džozefs Koens]] (ASV), [[Aleksandrs Grotendīks]] (Francija), [[Stīvens Smeils]] (ASV) * 1962: Lars Hormanders (Zviedrija), [[Džons Milnors]] (ASV) * 1958: Klauss Rots (Lielbritānija), Renē Toms (Francija) * 1954: Kunihiko Kodaira (Japāna), Žons Pjērs Sers (Francija) * 1950: Lorens Švarcs (Francija), Atle Selbergs (Norvēģija) * 1936: [[Larss Ālforss]] (Somija), Džese Daglass (ASV) == Skatīt arī== * [[Ābela prēmija]] == Ārējās saites == * [http://www.mathunion.org/general/prizes/fields/details/ Fields Medal] International Mathematical Union (IMU) * [https://web.archive.org/web/20150616094749/http://www.mathunion.org/home/ International Mathematical Union (IMU) mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apbalvojumi matemātikā]] 2tle4rfrrj28k0210o9c3crslg7qgap 0 21512 4498093 4456139 2026-07-24T06:31:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498093 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Vištītis |attēls=Lithuanian-Russian border.JPG |paraksts=Robežboja ezerā | map = Lietuva#Kaļiņingradas apgabals | plat_d=54 | plat_m=25 | plat_s=37 | plat_NS=N | gar_d=22 | gar_m=43 | gar_s=30 | gar_EW=E |vieta={{RUS}}<br />{{LTU}} |platība=17,89 |garums=8,1 |platums=4,2 |Vid_dziļums= |Max_dziļums=54 |tilpums=0,285 |augstums_vjl=172,4 |izteka=[[Pissa]] |baseins= |valstis=[[Krievija]], [[Lietuva]], [[Polija]] |salas= |pilsētas=[[Vištīte]] }} '''Vištītis''' ({{val|lt|Vištytis}}, {{val|ru|Виштынецкое озеро}}; agrāk {{val|de|Wystiter See}}) ir [[ezers]] uz [[Lietuva]]s un [[Krievija]]s robežas. Lietuvā atrodas [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Vilkavišķu rajons|Vilkavišķu rajonā]], Krievijā — [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]]. Lielākā akvatorijas daļa ({{nobr|12,39 km²}}) atrodas Krievijas teritorijā, mazākā — Lietuvas ({{nobr|5,44 km²}}). Līdz robežu ratifikācijai 2003. gadā Lietuvai piederēja tikai {{nobr|0,4 km²}} ezera.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tautininkai.lt/archyvas/zinios_archyvas_57.htm |title=Tautininkų žinios {{lt ikona}} |access-date={{dat|2009|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722152430/http://tautininkai.lt/archyvas/zinios_archyvas_57.htm#4 |archivedate={{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> Ainavisks, ar augsti bioloģisko daudzveidību. 22 sugu zivis, 155 sugu bezmugurkaulnieki. [[1975]]. gadā nodibināta dabas aizsargājamā teritorija, tās platība tagad ir 335 km². == Ezera raksturojums == Vistīša ezers pēc platības ir ceturtais lielākais ezers Lietuvā un lielākā ezera daļa atrodas Krievijas teritorijā.<ref name=":0">https://lv.advisor.travel/poi/Vistitis-586</ref> Ezers Lietuvas pusē ir 172,4 m virs jūras līmeņa. No dienvidaustrumiem uz ziemeļiem ezera garums ir 8,5 km. Platākajā vietā no austrumiem uz rietumiem 4,3 km. Ezera vidējais platums ir aptuveni 2 km un maksimālais platums 4,3 km. Dziļākā vieta atrodas ezera rietumu daļā un sasniedz 54 m. Tas ir ne tikai lielākais un dziļākais ezers [[Suvalkija]]s rajonā, bet arī vistīrākais ezers. Ne velti tas bieži tiek dēvēts par ‘’Eiropas Baikālu’’ . Ezeru ieskauj pauguraina morēnas teritorija. Rietumu pusē ezeram ir vairāki līči un pussalas. Ezerā ir lielāki un mazāki strauti kā arī daudz ūdens avoti. Vištīta ezeram cauri tek [[Pisa|Pisas]] upe, kura tālāk ietek [[Prēgele|Prēgelē]]. Vištīta ezera krasts tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem Lietuvā dēļ apkārt esošajiem lielajiem mežiem un tīrā ūdens, akmeņu pakalniem un pilskalniem kā arī klintīm.<ref name=":1">http://www.vistytis.puslapiai.lt/index.php?option=com_content&view=article&id=784:-vityio-eeras-&catid=25:the-project {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171028222543/http://www.vistytis.puslapiai.lt/index.php?option=com_content&view=article&id=784:-vityio-eeras-&catid=25:the-project |date={{dat|2017|10|28||bez}} }} (lietuviski)</ref> Kaļiņingradas apgabalā šo ezeru uzskata par tīrāko, dziļāko un lielāko ezeru.<ref>https://www.votpusk.ru/country/dostoprim_info.asp?ID=22327{{Novecojusi saite}} (krieviski)</ref> == Aizsargājamā teritorija == 1992. gadā nodibināts [[Vištīta reģionālais parks]]. Parka mērķis ir saglabāt Suvalkijas kalnaino ainavu, kultūras mantojuma vērtības un dabisko ekosistēmu.<ref>http://www.vilkaviskisinfo.lt/2261/=module=-virsus/lankytinos-vietos/vistycio-regioninis-parkas.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161117033903/http://www.vilkaviskisinfo.lt/2261/=module=-virsus/lankytinos-vietos/vistycio-regioninis-parkas.html |date={{dat|2016|11|17||bez}} }} (lietuviski)</ref> Vištīša Reģionālā parka platība ir 10,1 tūkstotis hektāru. Tas atrodas Lietuvas dienvidrietumu daļā, kas rietumos robežojas ar Kaļingradas apabalu, bet dienvidos – ar [[Polija|Poliju]]. Augstākie kalni atrodas parka dienvidu daļā. Zemākajā parka daļā atrodas Šaķu ezers, kura ūdens līmenis ir 155,3 m. Parka teritorijā kopā ir 14 ezeri. Parkā ir lieli meži, kuros sastopami [[ozoli]], bet lielākoties [[liepas]] un [[egles]], un pa vidu vēl [[skābarži]].<ref>http://www.visitlithuania.net/nature/regional-parks/1409-vistytis-regional-park {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180726150737/http://www.visitlithuania.net/nature/regional-parks/1409-vistytis-regional-park |date={{dat|2018|07|26||bez}} }} (angliski)</ref> == Augu un dzīvnieku valsts == [[Attēls:Lake Vistytis (Vist1).jpg|left|thumb|Gulbji Vištīša ezerā]] Ezerā ir sastopamas 22 sugu zivis un 155 sugu [[bezmugurkaulnieki]] un arī daudz aļģu.<ref name=":0" /> Sastopamās zivju sugas: [[raudas]], [[Asaris|asari]], [[Līnis|līņi]], [[zuši]], [[Sīga zivs|sīgas]], [[Plaudis|plaužas]], [[heks]], [[Repsis|repši]] un [[līdakas]]. Apkārtnē esošajos mežos ir sastopamas dažādas dzīvnieku sugas, piemēram, [[brieži]], [[Alnis|aļņi]], [[Pelēkais vilks|vilki]], [[lapsas]], [[Meža cūka|mežacūkas]], [[āpši]], [[bebri]] kā arī vēl citas retas dzīvnieku un putnu sugas.<ref name=":1" /> Ziemā, kad ezers aizsalst, tas kļūst populārs zemledus makšķerēšanai. Tās kļūst par zvejas sacensībām. Makšķerēšanai ezers tiek uzskatīts par īstu paradīzi pateicoties lielajai zivju daudzveidībai. 1966. gadā tika izveidota zvejas bāze, kurā bija pieejamas 30 zvejas laivas. Kaļingradas apgabala pusē izveidota spēcīga pētniecības un zvejas bāze, kurai padomju laikā bija vairāki zvejas kuģi.<ref name=":1" /> == Leģendas == Par ezeru ir dažādas leģendas. Piemēram, reiz senos laikos, kad ezera vēl nebija, tā vietā esot atradusies skaista pļava vai liela pilsēta, kura saukta par Mandabūriju. Vēl arī uzskata, ka ezers esot bijis kā mākonis, kurš esot nokritis savā vietā, kad kāds vienkāršs vīrietis esot iesaucies vārdu Vištītis tādā veidā uzminot ezera vārdu.<ref>http://www.visitlithuania.net/nature/lakes/1507-vistytis-lake {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160707181630/http://www.visitlithuania.net/nature/lakes/1507-vistytis-lake |date={{dat|2016|07|07||bez}} }} (angliski)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20061108123427/http://www.info.lt/index.php?page=parkai&view=parkas&parkas=vistycio Vištīta reģionālais parks] * [https://web.archive.org/web/20070501083653/http://www.geocities.com/kociubaitis/ezeras.html Par Vištīti, attēli] * [http://www.visitlithuania.net/nature/regional-parks/1409-vistytis-regional-park Vištytis Regional Park] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180726150737/http://www.visitlithuania.net/nature/regional-parks/1409-vistytis-regional-park |date={{dat|2018|07|26||bez}} }} [[Kategorija:Krievijas ezeri]] [[Kategorija:Lietuvas ezeri]] [[Kategorija:Kaļiņingradas apgabals]] kxph325prly3gwdwd0v5yj3auzkdkpu 0 28356 4497917 4497634 2026-07-23T14:25:47Z Baisulis 11523 /* Notikumi */ : 4497917 wikitext text/x-wiki '''29. jūlijs''' ir gada 210. diena (211. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 155 dienas. == Vārda dienas == [[Edmunds]], [[Edžus (personvārds)|Edžus]], [[Vidmants]] == Notikumi == * [[1900. gads]]: ** [[Monca|Moncā]] [[Gaetano Breši]] atentātā nogalināja [[Itālija]]s karali [[Umberto I]]; ** [[Viktors Emanuels III]] kļuva par Itālijas karali pēc Umberto I atentāta. * [[1921. gads]] — [[Ādolfs Hitlers]] kļuva par [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partijas]] vadītāju. * [[1938. gads]] — [[Komunarka (poligons)|NKVD Komunarkas poligonā]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]] nošauts [[Jānis Rudzutaks]], viens no redzamākajiem [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] valsts un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] darbiniekiem. * [[1954. gads]] — pirmo reizi izdota angļu rakstnieka [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Džona Ronalda Rūela Tolkīna]] triloģijas "[[Gredzenu pavēlnieks]]" pirmā grāmata — "[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība (romāns)|Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]". * [[1957. gads]] — dibināta [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]. * [[1958. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] parakstīja "Nacionālo aeronautikas un kosmosa aktu", kas bija par pamatu [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dibināšanai. * [[1980. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Irānas karogs]]. * [[1982. gads]] — [[Ekvadora]]s pilsētā [[Gvajakila|Gvajakilā]] sākās ceturtais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[1998. gads]] — [[Grieķija|Grieķijā]] sākās [[1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā|trīspadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[2001. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Fukuoka|Fukuokā]] beidzās devītais Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos. * [[2005. gads]] — astronomi paziņoja par lielākās Saules sistēmas pundurplanētas [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]]s atklāšanu. * [[2010. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Malāvijas karogs]]. == Dzimuši == * [[1793. gads]] — [[Jāns Kollārs]] (''Ján Kollár''), slovāku dzejnieks (miris 1852. gadā) * [[1817. gads]] — [[Ivans Aivazovskis]] (''Иван Айвазовский''), krievu gleznotājs (miris 1900. gadā) * [[1841. gads]] — [[Gerhards Armauers Hansens]] (''Gerhard Armauer Hansen''), norvēģu ārsts (miris 1912. gadā) * [[1874. gads]] — [[Ogists Žirū]] (''Auguste Giroux''), franču regbists (miris 1953. gadā) * [[1883. gads]] — [[Benito Musolīni]] (''Benito Mussolini''), Itālijas politiķis (miris 1945. gadā) * [[1885. gads]] — [[Teda Bara]] (''Theda Bara''), ASV aktrise (mirusi 1955. gadā) * [[1898. gads]] — [[Izidors Rabi]] (''Isidor Rabi''), ASV fiziķis (miris 1988. gadā) * [[1900. gads]]: ** [[Eivinds Junsons]] (''Eyvind Johnson''), zviedru rakstnieks (miris 1976. gadā) ** [[Mihails Tihonravovs]] (''Михаил Тихонравов''), PSRS raķešu un kosmisko aparātu konstruktors (miris 1974. gadā) * [[1905. gads]]: ** [[Klāra Bova]] (''Clara Bow''), amerikāņu aktrise (mirusi 1965. gadā) ** [[Žanis Butkus]], latviešu virsnieks (miris 1999. gadā) ** [[Dāgs Hammaršelds]] (''Dag Hammarskjöld''), ANO ģenerālsekretārs (miris 1961. gadā) * [[1913. gads]] — [[Ērihs Prībke]] (''Erich Priebke''), esesietis (miris 2013. gadā) * [[1927. gads]] — [[Harijs Mulišs]] (''Harry Mulisch''), nīderlandiešu rakstnieks (miris 2010. gadā) * [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Jānis Peniķis]], latviešu politologs (miris 2020. gadā) * [[1936. gads]] — [[Eriks Gaļimovs]] (''Эрик Галимов''), PSRS un Krievijas ģeoķīmiķis (miris 2020. gadā) * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]]: ** [[Imants Lancmanis]], latviešu vēsturnieks ** [[Deivids Vorners]] (''David Warner''), angļu aktieris (miris 2022. gadā) * [[1942. gads]] — [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā) * [[1945. gads]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), rumāņu futbolists un treneris (miris 2026. gadā) * [[1954. gads]] — [[Igors Krutojs]] (''Игорь Крутой''), krievu komponists un producents * [[1974. gads]] — [[Džošs Rednors]] (''Josh Radnor''), ASV aktieris * [[1979. gads]] — [[Andrē Lakošs]] (''Andre Lakos''), Austrijas hokejists * [[1980. gads]] — [[Fernando Gonsaless]] (''Fernando González''), Čīles tenisists * [[1981. gads]] — [[Fernando Alonso]] (''Fernando Alonso''), Spānijas autosportists * [[1982. gads]] — [[Elisone Meka]] (''Allison Mack''), ASV aktrise, producente un režisore * [[1993. gads]] — [[Ajoze Peress]] (''Ayoze Pérez''), spāņu futbolists * [[2002. gads Latvijā|2002. gads]] — [[Agate Marija Bukša]], latviešu aktrise == Miruši == * [[1095. gads]] — [[Lāslo I Ārpāds]] (''I. László''), Ungārijas karalis (dzimis ap 1045. gadu) * [[1644. gads]] — [[Urbāns VIII]] (''Urbanus VIII''), Romas pāvests (miris 1568. gadā) * [[1808. gads]] — [[Selims III]] (''سليم ثالث''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1761. gadā) * [[1833. gads]] — [[Viljams Vilberforss]] (''William Wilberforce''), britu politiķis un filantrops (dzimis 1759. gadā) * [[1844. gads]] — [[Francis Ksavers Volfgangs Mocarts]] (''Franz Xaver Wolfgang Mozart''), austriešu mūziķis (dzimis 1791. gadā) * [[1856. gads]] — [[Roberts Šūmanis]] (''Robert Schumann''), vācu komponists (dzimis 1810. gadā) * [[1890. gads]] — [[Vinsents van Gogs]] (''Vincent van Gogh''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis 1853. gadā) * [[1900. gads]] — [[Umberto I]] (''Umberto I''), Itālijas karalis (dzimis 1844. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Jānis Rudzutaks]], latviešu komunists, PSRS politiķis (dzimis 1887. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Krišjānis Berķis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1884. gadā) * [[1947. gads]] — [[Grentlijs Guldings]] (''Grantley Goulding''), britu vieglatlēts (dzimis 1874. gadā) * [[1962. gads]] — [[Ronalds Fišers]] (''Ronald Fisher''), angļu statistiķis un ģenētiķis (dzimis 1890. gadā) * [[1974. gads]] — [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner''), vācu rakstnieks (dzimis 1899. gadā) * [[1979. gads]] — [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse''), Vācijas un ASV filozofs (dzimis 1898. gadā) * [[1983. gads]] — [[Luiss Bunjuels]] (''Luis Buñuel''), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā) * [[1983. gads]] — [[Deivids Nivens]] (''David Niven''), britu aktieris (dzimis 1910. gadā) * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Jānis Mūrnieks]], latviešu kinooperators (dzimis 1947. gadā) * [[1994. gads]] — [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (''Dorothy Crowfoot Hodgkin''), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā) * [[2001. gads]] — [[Edvards Gereks]] (''Edward Gierek''), Polijas līderis (dzimis 1913. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * ''Ólavsøka'' ([[Fēru Salas]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] nw3g4xvb7abbvogqko2cqo9rpurvtem 0 30358 4498058 4438122 2026-07-24T01:53:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498058 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Boletus satanas.JPG | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Boletales | kārta_lv =Beku rinda | dzimta =Boletaceae | dzimta_lv =Beku dzimta | ģints =Rubroboletus | ģints_lv = | suga =Rubroboletus satanas | suga_lv =Velna beka | binomial =Rubroboletus satanas | kategorijas =nē | sinonīmi = *''Boletus satanas'' *''Tubiporus satanas'' *''Suillus satanas'' }} {{mycomorphbox | Cepurīte = izliekta | himēnijs=pores | kātiņš=kails | ekoloģija=mikoriza | nospiedums=olīvkrāsas | uzturam=indīga }} '''Velna beka''' (''Rubroboletus satanas'') ir Latvijā ļoti reta [[beku dzimta]]s [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[indīgās sēnes|ir vāji indīgi]]. Citi sēnes latīniskie nosaukumi — ''Boletus satanas'', ''Tubiporus satanas'' un ''Suillus satanas''. Retuma dēļ Latvijā aizsargājama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=12821|title=Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-11|language=lv}}</ref> Daļa avotu saka, ka sēne vispār nekad nav Latvijā pārbaudāmi uzieta,<ref name=":0" /> taču tā paretam atrasta Igaunijā un Lietuvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvijas.daba.lv/augi_senes/indigie/beka.shtml|title=Velna beka|website=latvijas.daba.lv|access-date=2023-08-18|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818231110/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/indigie/beka.shtml}}</ref> == Sēnes apraksts == [[Attēls:Boletus-satanas-4.jpg|thumb|Velna bekas kātiņa joslas, tīklojuma un atveru detaļas, uzņemts Pjemontā, Itālijā]] * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: krāsa sudrabpelēka līdz zaļganbrūnai, paretam okera krāsā, gaiša. Diametrs līdz 20 cm, forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida, bieza. Virsma mitrā laikā mazliet lipīga, ar nenovelkamu, reizēm plaisājošu virsmiziņu. Mīkstums blīvs, bālgans, griezumu vietās vispirms sārtojas, tad kļūst zilgans, ar nepatīkamu smaržu, vecām sēnēm ar maitas smaku, garša saldena. * [[Stobriņi (mikoloģija)|Stobriņi]]: sākumā dzelteni, vēlāk zaļgandzelteni līdz zaļganbrūniem, iespiedumu vietās kļūst zaļganzili, viegli atdalāmi no mīkstuma. Atveres karmīnsarkanas, retāk sarkanbrūnas vai violeti sarkanas, vecumā kļūst olīvzaļas. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: dzeltens vai no brūna/pelēcīga apakšā līdz oranžam/dzeltenam augšdaļā, vidū plata karmīnsarkana josla, vidū stipri paresnināts, gandrīz olveida, daļēji ar smalku sarkanu tīklveida zīmējumu. Garums un resnums 4-12 cm. Griezuma vietā sārtojas. * [[Bazīdijsporas|Sporas]]: elipsoīdas-vārpstveida, iedzeltenas vai dzeltenbrūnas, 10-16/5-7 [[Mikrometrs|µm]]. * [[Bazīdija]]s: 25-40/9-13 µm. * [[Cistīda]]s: bezkrāsainas līdz dzeltenīgām, vālesveida vai ar smailām galotnēm, 27-64/6-16 µm. Koncentrējas tuvāk atverēm.<ref>V. Lūkins, Bekas, 47. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/species/boletus_satanas.htm|title=Latvijas sēnes - velna beka|website=www.senes.lv|access-date=2023-08-18}}</ref> == Augšanas apstākļi == [[Mikoriza]]s sēne. Aug galvenokārt no augusta līdz septembrim, retos lapu koku mežos, vai zem atsevišķi augošiem kokiem,<ref>A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 104. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.</ref> kaļķainās augsnēs, saules sildītās vietās. Īpaši aug zem [[dižskābarži]]em un [[ozoli]]em, Igaunijā bieži atzīmēta arī zem [[Liepas|liepām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusajakiri.ee/tunne-loodust-harilik-kivipuravik-tema-pere-ja-muud-kivipuravikud/|title=TUNNE LOODUST {{!}} Harilik kivipuravik, tema pere ja muud „kivipuravikud“|website=loodusajakiri.ee|access-date=2026-03-15|date=2023-07-09|language=et}}</ref> Augļķermenis visai izturīgs pret sausumu.<ref>Š. Evansa, Dž. Kibijs, Sēnes, 187. lpp., “Zvaigzne ABC”, {{ISBN|9984-37-648-6}}.</ref> Sastopama galvenokārt Dienvideiropā.<ref>T. Lessoe, Sēnes, 191. lpp., “Zvaigzne ABC”, {{ISBN|9984-22-283-7}}.</ref> Latvijā ziņas par atrašanu nākušas galvenokārt no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles apkaimes]] gar Daugavu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/bekas-musmires-un-parpratumi-10015819|title=Bekas, mušmires un pārpratumi|website=www.diena.lv|access-date=2023-08-18}}</ref> Igaunijā — valsts rietumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elurikkus.ee/bie-hub/species/135369|title=Boletus satanas : saatana-kivipuravik|website=elurikkus.ee|access-date=2023-08-18|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818231116/https://elurikkus.ee/bie-hub/species/135369}}</ref> == Līdzīgas sugas == Sēne nedaudz līdzīga [[raganu beka|parastajai raganbekai]], kurai mīkstums citrondzeltens, iespiedumu vietās zili melns. == Barības vērtība == Visi mūsdienu avoti atzīst sēni par indīgu, taču priekšstati par indīguma pakāpi mainās. Jau 1937. gadā padomju autore Ļebedeva rakstīja, ka agrāk šo sēni uzskatījuši par ļoti indīgu, kas pēc literatūras datiem ne visai apstiprinoties.<ref>Л. Лебедева, Грибы, 77. lpp., “Госторгиздат”, Ленинград-Москва, 1937.</ref> I. Dāniele norāda, ka ar šo sēni var dabūt tikai gremošanas traucējumus un tā, būdama vāji indīga, pielīdzināma nosacīti ēdamajām sēnēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/bistami/senosim-pratigi.html |title=Botāniķe par indīgajām sēnēm |access-date={{dat|2017|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170916225246/http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/bistami/senosim-pratigi.html }}</ref> Austrumvācijā sēņu noteicējs 1978. gadā rakstīja, ka svaiga šī sēne ir stipri indīga, ceptā veidā tā izraisa gremošanas traucējumus tad, ja apēsta lielākā daudzumā. Lielā daudzumā velna beka Latvijā nekad nav atrasta, tautā par viņu nereti sauc parasto raganbeku.<ref>[https://web.archive.org/web/20120828221127/http://www.liis.lv/indigie/beka.htm Velna beka — E.Vimba]</ref> [[Krievu valoda|Krievu valodā]], savukārt, šīs sēnes nosaukums bieži tiek piedēvēts [[parastā žultsbeka|parastajai žultsbekai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lesnoy-dar.ru/gribi/zhelchnyj-grib-ili-gorchak.html|title=Желчный гриб, или горчак {{!}} Лесная кладовая|website=lesnoy-dar.ru|access-date=2022-07-30|archive-date=2022-07-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20220704112547/https://lesnoy-dar.ru/gribi/zhelchnyj-grib-ili-gorchak.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/senes/boletus-satanas-lenz/ Sugu enciklopēdija] [[Kategorija:Bekas]] [[Kategorija:Indīgās sēnes]] [[Kategorija:Stobriņu sēnes]] [[Kategorija:Latvijas aizsargājamās sēnes]] ltmc3gjjf8db0ywkcuzusa2jt99rtxq 0 30603 4497889 4497885 2026-07-23T12:22:23Z ~2026-41136-43 148270 /* Politiskā darbība */ Precizēti fakti par politisko un profesionālo darbību. 4497889 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Valdis Kristovskis | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Ģirts Valdis Kristovskis (cropped).jpg | apraksts = Ģirts Valdis Kristovskis 2023. gadā | att_izm = 275px | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|19|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N}} | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = [[Aivis Ronis]] | pēctecis2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | amats3 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2010|11|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2010|11|04|N}} | prezidents3 = [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—1998)</small> * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(1998—2008)</small> * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2008—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = [[Ilze Rudolfa|Ilze Rudolfa-Kristovska]] | profesija = būvinženieris, [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] | amats4 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums4 = {{dat|2004|07|20|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2009|07|13|N}} | amats5 = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|1998|11|26|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2004|03|09|N|}} | prezidents5 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | priekštecis5 = [[Tālavs Jundzis]] | pēctecis5 = [[Atis Slakteris]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2004|03|18|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2004|07|21|N|}} | prezidents6 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers6 = [[Indulis Emsis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|05|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|14|N|}} | prezidents7 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers7 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | amats8 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1998|11|02|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2000|01|20|N|}} | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] | amats9 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|1996|02|01|N|}} | term_beigas9 = {{dat|1998|05|11|N|}} | prezidents9 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers9 = * [[Andris Šķēle]] * [[Guntars Krasts]] | amats10 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|1993|07|06|N|}} | term_beigas10 = {{dat|1995|02|02|N|}} | prezidents10 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers10 = * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | amats11 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums11 = {{dat|1993|08|03|N|}} | term_beigas11 = {{dat|1994|10|28|N|}} | prezidents11 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers11 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis11 = [[Ziedonis Čevers]] | pēctecis11 = [[Jānis Ādamsons]] }} '''Ģirts Valdis Kristovskis''' (dzimis {{dat|1962|2|19}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]". 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ir bijis vairāku politisko spēku biedrs. Bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs septiņās valdībās, sešu [[Saeima]]s sasaukumu, kā arī viena [[Rīgas dome]]s un divu Ventspils pilsētas domes sasaukumu deputāts. Ir bijis viena [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] sasaukuma deputāts. 2008. gadā atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. == Izglītība == Beidzis [[Zūras|Zūru]] astoņgadīgo skolu, pēc tam [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]]. 1984. gadā beidza [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] būvinženiera specialitātē. 1995. gadā mācījies ASV Kara Flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūta starptautiskajā kursā Monterejā. 1998. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva maģistra grādu [[tiesību zinātne|tiesībās]]. 2014. gadā ieguva biznesa vadības maģistra kvalifikāciju kopējā Londonas biznesa skolas, Ņujorkas universitātes Sterna biznesa institūta un Parīzes augstākās ekonomikas skolas programmā TRIUM. 1984.—1989. gadā strādājis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā. 2019.-2023. gadā ir bijis Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks. Ir strādājis vairākos uzņēmumos ITK tehnoloģiju attīstības jomā kā Latvijā, tā arī Norvēģijā. Pašreiz ir jaunuzņēmuma Entangle SIA galvenais produktu stratēģists. == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 1980. gadu beigās, [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā iesaistoties [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]] un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1988. gadā dibināja VAK Ventspils nodaļu un tika ievēlēts par tā prezidentu. 1989. gadā kļuva par LTF Ventspils nodaļas vadītāju un tika ievēlēts [[Ventspils]] pilsētas tautas deputātu padomē. 1990. gadā kā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] kandidāts [[Ventspils]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"]]. 1991. gada janvāra barikāžu laikā bija viens no Augstākās Padomes Aizsardzības štāba vadītājiem. Pēc tam sagatavoja AP Nevardarbīgās pretošanā štāba nolikumu un izstrādāja likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". 1991. gadā kandidēja uz Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, bet atsauca savu kandidatūru, LTF kandidāta Bruno Jurševica atbalstam, kurš zaudēja [[Aivars Lembergs|Aivaram Lembergam]].{{nepieciešama atsauce}} No 1991. līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Zemessardzes]] štāba priekšnieks. 1993. gadā bija viens no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem, no tās saraksta tika ievēlēts par [[5. Saeima]]s deputātu. Bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|V. Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]], bet 1994. gadā atkāpās no amata pēc ieslodzīto bēgšanas no [[Grīvas cietums|Grīvas cietuma]]. Atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču nākamajā gadā to priekšlaicīgi nolika, lai dotos studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kara flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūtu.{{nepieciešama atsauce}} 1996. gadā sākotnēji neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču kļuva par [[6. Saeima]]s deputātu par ministri kļuvušās kolēģes [[Aija Poča|Aijas Počas]] vietā. 1998. gadā izstājās no "Latvijas Ceļa" un pievienojās [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK]] un tās Saeimas frakcijai. No šīs partijas tika ievēlēts [[7. Saeima|7.]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]], kā arī kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]] un saglabāja ministra amatu arī vēlākajās [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]], [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] un [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes]] valdībās. 2004. gadā tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] TB/LNNK ļoti sekmīgajās [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|vēlēšanās]]. Bija EP Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Vadīja EP deputātu apvienību "Vienota Eiropa, vienota vēsture". Bija viens no 7 EP deputātiem, kuri izstrādāja Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģiju. Bija iniciators un EP rezolūcijas "Eiropas nākotne 60 gadus pēc II pasaules kara" sagatavotājs. Bija vairāku vairāku EP reolūciju, tostarp "Par Masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanu" ziņotājs. {{dat|2008|2|4}} pēc ilgstošām nesaskaņām ar kolēģiem partijas vadībā, Ģirts Valdis Kristovskis izstājās no TB/LNNK.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristovskis izstājas no TB/LNNK | publisher = DELFI | date = 04.02.2008. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20172389}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī kopā ar [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]] un citiem "pārbēdzējiem" no TB/LNNK un [[Jaunais laiks|"Jaunā laika"]] izveidoja jaunu partiju — "[[Pilsoniskā savienība|Pilsonisko savienību]]" un tika ievēlēts par tās priekšsēdētājas vietnieku. Pēc Sandras Kalnietes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 2009. gadā kļuva par "Pilsoniskās savienības" valdes priekšsēdētāju. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kandidēja uz domes priekšsēdētāja amatu, tomēr vēlēšanās zaudēja [[Nils Ušakovs|Nilam Ušakovam]]. Līdz ievēlēšanai Saeimā vadīja "Pilsoniskās savienības" Rīgas domes frakciju. {{dat|2010|3|16}} ievēlēts par jaunizveidotās partiju apvienības "[[Vienotība]]" valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Vienotība" vienbalsīgi ievēl Kristovski par valdes priekšsēdētāju | publisher = Diena | date = 16.03.2010. | url = http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vienotiba-vienbalsiga-par-kristovski-valdes-priekssedetaja-amata}}</ref> bet 2. oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] ("Vienotība" guva uzvaru parlamenta vēlēšanās). {{dat||11|03}} kļuva par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]]. 2011. gada martā apvienības "Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu rotācijas kārtībā Ģirts Valdis Kristovskis nodeva apvienībā ietilpstošā "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" vadītājai [[Solvita Āboltiņa|Solvitai Āboltiņai]]. 2011. gadā rudenī notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" startēja ne tik veiksmīgi kā iepriekšējās, bet pašam Ģirtam Valdim Kristovskim šīs vēlēšanas bija īpaši neveiksmīgas. Būdams saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā viņš saņēma visvairāk vēlētāju svītrojumu, atkrita uz pēdējo vietu sarakstā un netika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/111033/K%01rlis_%60ADURSKIS.html | title= Kārlis ŠADURSKIS |accessdate=2012-04-26 |work= |publisher= [[Eiropas Parlaments]]|date= }}</ref> 2017. gada martā Ģirts Valdis Kristovskis pavēstīja par savu atgriešanos politikā un kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās Ventspilī. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Ģ. V. Kristovski ievēlēja Ventspils pilsētas domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], partijas “[[Vienotība]]” un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta kā šī saraksta līderi un mēra kandidātu. Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības “[[Jaunā Vienotība]]” saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī Ģ. V. Kristovski iecēla par Ventspils brīvostas valdes locekli, kur pildīja valdes priekšsēdētājas I.Strautmanes vietnieka pienākumus līdz 2023. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fm-parstavis-ventspils-osta-kristovskis-pec-asv-sankcijam-osta-ir-smaga-gaisotne-uznemeji-bazigi.a342117/|title=FM pārstāvis Ventspils ostā Kristovskis: Pēc ASV sankcijām ostā ir smaga gaisotne, uzņēmēji bažīgi|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-10|date=2019-12-18|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Ventspils domē no apvienības “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. 2022. gadā Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības “Jaunā Vienotība”, bet netika ievēlēts. 2023. gada 21. septembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētā [[Inga Bērziņa]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[Viestura ordenis]], I šķira * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] == Privātā dzīve == Jaunības gados nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — [[šķēpa mešana|šķēpa mešanu]], kur guvis atzīstamus panākumus, bijis sporta meistars. Precējies ar [[aktieris|aktrisi]] [[Ilze Rudolfa|Ilzi Rudolfu-Kristovsku]]. Latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Vendia]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304233009/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kristovskis_girts/ gramata21.lv] Ģ. V. Kristovska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis" {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Čevers]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|10|28|N}} | pēc = [[Jānis Ādamsons]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tālavs Jundzis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Sandra Kalniete]] | virsraksts = "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2009|04|19|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = apvienība izveidota | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2010|03|16|N}} — {{dat|2011|03|15|N}} | pēc = [[Solvita Āboltiņa]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Aivis Ronis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}} | pēc = [[Edgars Rinkēvičs]]}} {{kastes beigas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{10. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 2009}} {{Navboxes |title = Ventspils dome |list1 = {{Ventspils dome 2021}} {{Ventspils dome 2017}} }} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kristovskis, Ģirts Valdis}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] q4c1n62hsz1903n0zz3rr8g5e8vpm8q 4497890 4497889 2026-07-23T12:42:01Z ~2026-41136-43 148270 /* Apbalvojumi */ Papaildināts apbalvojumu klāsts 4497890 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Valdis Kristovskis | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Ģirts Valdis Kristovskis (cropped).jpg | apraksts = Ģirts Valdis Kristovskis 2023. gadā | att_izm = 275px | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|19|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N}} | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = [[Aivis Ronis]] | pēctecis2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | amats3 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2010|11|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2010|11|04|N}} | prezidents3 = [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—1998)</small> * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(1998—2008)</small> * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2008—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = [[Ilze Rudolfa|Ilze Rudolfa-Kristovska]] | profesija = būvinženieris, [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] | amats4 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums4 = {{dat|2004|07|20|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2009|07|13|N}} | amats5 = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|1998|11|26|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2004|03|09|N|}} | prezidents5 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | priekštecis5 = [[Tālavs Jundzis]] | pēctecis5 = [[Atis Slakteris]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2004|03|18|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2004|07|21|N|}} | prezidents6 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers6 = [[Indulis Emsis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|05|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|14|N|}} | prezidents7 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers7 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | amats8 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1998|11|02|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2000|01|20|N|}} | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] | amats9 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|1996|02|01|N|}} | term_beigas9 = {{dat|1998|05|11|N|}} | prezidents9 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers9 = * [[Andris Šķēle]] * [[Guntars Krasts]] | amats10 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|1993|07|06|N|}} | term_beigas10 = {{dat|1995|02|02|N|}} | prezidents10 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers10 = * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | amats11 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums11 = {{dat|1993|08|03|N|}} | term_beigas11 = {{dat|1994|10|28|N|}} | prezidents11 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers11 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis11 = [[Ziedonis Čevers]] | pēctecis11 = [[Jānis Ādamsons]] }} '''Ģirts Valdis Kristovskis''' (dzimis {{dat|1962|2|19}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]". 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ir bijis vairāku politisko spēku biedrs. Bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs septiņās valdībās, sešu [[Saeima]]s sasaukumu, kā arī viena [[Rīgas dome]]s un divu Ventspils pilsētas domes sasaukumu deputāts. Ir bijis viena [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] sasaukuma deputāts. 2008. gadā atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. == Izglītība == Beidzis [[Zūras|Zūru]] astoņgadīgo skolu, pēc tam [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]]. 1984. gadā beidza [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] būvinženiera specialitātē. 1995. gadā mācījies ASV Kara Flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūta starptautiskajā kursā Monterejā. 1998. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva maģistra grādu [[tiesību zinātne|tiesībās]]. 2014. gadā ieguva biznesa vadības maģistra kvalifikāciju kopējā Londonas biznesa skolas, Ņujorkas universitātes Sterna biznesa institūta un Parīzes augstākās ekonomikas skolas programmā TRIUM. 1984.—1989. gadā strādājis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā. 2019.-2023. gadā ir bijis Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks. Ir strādājis vairākos uzņēmumos ITK tehnoloģiju attīstības jomā kā Latvijā, tā arī Norvēģijā. Pašreiz ir jaunuzņēmuma Entangle SIA galvenais produktu stratēģists. == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 1980. gadu beigās, [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā iesaistoties [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]] un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1988. gadā dibināja VAK Ventspils nodaļu un tika ievēlēts par tā prezidentu. 1989. gadā kļuva par LTF Ventspils nodaļas vadītāju un tika ievēlēts [[Ventspils]] pilsētas tautas deputātu padomē. 1990. gadā kā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] kandidāts [[Ventspils]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"]]. 1991. gada janvāra barikāžu laikā bija viens no Augstākās Padomes Aizsardzības štāba vadītājiem. Pēc tam sagatavoja AP Nevardarbīgās pretošanā štāba nolikumu un izstrādāja likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". 1991. gadā kandidēja uz Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, bet atsauca savu kandidatūru, LTF kandidāta Bruno Jurševica atbalstam, kurš zaudēja [[Aivars Lembergs|Aivaram Lembergam]].{{nepieciešama atsauce}} No 1991. līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Zemessardzes]] štāba priekšnieks. 1993. gadā bija viens no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem, no tās saraksta tika ievēlēts par [[5. Saeima]]s deputātu. Bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|V. Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]], bet 1994. gadā atkāpās no amata pēc ieslodzīto bēgšanas no [[Grīvas cietums|Grīvas cietuma]]. Atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču nākamajā gadā to priekšlaicīgi nolika, lai dotos studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kara flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūtu.{{nepieciešama atsauce}} 1996. gadā sākotnēji neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču kļuva par [[6. Saeima]]s deputātu par ministri kļuvušās kolēģes [[Aija Poča|Aijas Počas]] vietā. 1998. gadā izstājās no "Latvijas Ceļa" un pievienojās [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK]] un tās Saeimas frakcijai. No šīs partijas tika ievēlēts [[7. Saeima|7.]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]], kā arī kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]] un saglabāja ministra amatu arī vēlākajās [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]], [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] un [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes]] valdībās. 2004. gadā tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] TB/LNNK ļoti sekmīgajās [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|vēlēšanās]]. Bija EP Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Vadīja EP deputātu apvienību "Vienota Eiropa, vienota vēsture". Bija viens no 7 EP deputātiem, kuri izstrādāja Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģiju. Bija iniciators un EP rezolūcijas "Eiropas nākotne 60 gadus pēc II pasaules kara" sagatavotājs. Bija vairāku vairāku EP reolūciju, tostarp "Par Masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanu" ziņotājs. {{dat|2008|2|4}} pēc ilgstošām nesaskaņām ar kolēģiem partijas vadībā, Ģirts Valdis Kristovskis izstājās no TB/LNNK.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristovskis izstājas no TB/LNNK | publisher = DELFI | date = 04.02.2008. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20172389}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī kopā ar [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]] un citiem "pārbēdzējiem" no TB/LNNK un [[Jaunais laiks|"Jaunā laika"]] izveidoja jaunu partiju — "[[Pilsoniskā savienība|Pilsonisko savienību]]" un tika ievēlēts par tās priekšsēdētājas vietnieku. Pēc Sandras Kalnietes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 2009. gadā kļuva par "Pilsoniskās savienības" valdes priekšsēdētāju. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kandidēja uz domes priekšsēdētāja amatu, tomēr vēlēšanās zaudēja [[Nils Ušakovs|Nilam Ušakovam]]. Līdz ievēlēšanai Saeimā vadīja "Pilsoniskās savienības" Rīgas domes frakciju. {{dat|2010|3|16}} ievēlēts par jaunizveidotās partiju apvienības "[[Vienotība]]" valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Vienotība" vienbalsīgi ievēl Kristovski par valdes priekšsēdētāju | publisher = Diena | date = 16.03.2010. | url = http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vienotiba-vienbalsiga-par-kristovski-valdes-priekssedetaja-amata}}</ref> bet 2. oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] ("Vienotība" guva uzvaru parlamenta vēlēšanās). {{dat||11|03}} kļuva par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]]. 2011. gada martā apvienības "Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu rotācijas kārtībā Ģirts Valdis Kristovskis nodeva apvienībā ietilpstošā "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" vadītājai [[Solvita Āboltiņa|Solvitai Āboltiņai]]. 2011. gadā rudenī notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" startēja ne tik veiksmīgi kā iepriekšējās, bet pašam Ģirtam Valdim Kristovskim šīs vēlēšanas bija īpaši neveiksmīgas. Būdams saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā viņš saņēma visvairāk vēlētāju svītrojumu, atkrita uz pēdējo vietu sarakstā un netika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/111033/K%01rlis_%60ADURSKIS.html | title= Kārlis ŠADURSKIS |accessdate=2012-04-26 |work= |publisher= [[Eiropas Parlaments]]|date= }}</ref> 2017. gada martā Ģirts Valdis Kristovskis pavēstīja par savu atgriešanos politikā un kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās Ventspilī. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Ģ. V. Kristovski ievēlēja Ventspils pilsētas domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], partijas “[[Vienotība]]” un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta kā šī saraksta līderi un mēra kandidātu. Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības “[[Jaunā Vienotība]]” saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī Ģ. V. Kristovski iecēla par Ventspils brīvostas valdes locekli, kur pildīja valdes priekšsēdētājas I.Strautmanes vietnieka pienākumus līdz 2023. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fm-parstavis-ventspils-osta-kristovskis-pec-asv-sankcijam-osta-ir-smaga-gaisotne-uznemeji-bazigi.a342117/|title=FM pārstāvis Ventspils ostā Kristovskis: Pēc ASV sankcijām ostā ir smaga gaisotne, uzņēmēji bažīgi|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-10|date=2019-12-18|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Ventspils domē no apvienības “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. 2022. gadā Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības “Jaunā Vienotība”, bet netika ievēlēts. 2023. gada 21. septembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētā [[Inga Bērziņa]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[Viestura ordenis]], I šķira * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, III šķira]] * Igaunijas Māras zemes krusta ordenis, II šķira * ASV Micīgānas štata teicama dienesta medaļa == Privātā dzīve == Jaunības gados nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — [[šķēpa mešana|šķēpa mešanu]], kur guvis atzīstamus panākumus, bijis sporta meistars. Precējies ar [[aktieris|aktrisi]] [[Ilze Rudolfa|Ilzi Rudolfu-Kristovsku]]. Latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Vendia]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304233009/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kristovskis_girts/ gramata21.lv] Ģ. V. Kristovska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis" {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Čevers]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|10|28|N}} | pēc = [[Jānis Ādamsons]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tālavs Jundzis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Sandra Kalniete]] | virsraksts = "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2009|04|19|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = apvienība izveidota | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2010|03|16|N}} — {{dat|2011|03|15|N}} | pēc = [[Solvita Āboltiņa]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Aivis Ronis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}} | pēc = [[Edgars Rinkēvičs]]}} {{kastes beigas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{10. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 2009}} {{Navboxes |title = Ventspils dome |list1 = {{Ventspils dome 2021}} {{Ventspils dome 2017}} }} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kristovskis, Ģirts Valdis}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] fghlhouhcu623vlysxgnupi39525ohu 4497891 4497890 2026-07-23T12:42:35Z ~2026-41136-43 148270 /* Apbalvojumi */ 4497891 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Valdis Kristovskis | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Ģirts Valdis Kristovskis (cropped).jpg | apraksts = Ģirts Valdis Kristovskis 2023. gadā | att_izm = 275px | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|19|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N}} | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = [[Aivis Ronis]] | pēctecis2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | amats3 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2010|11|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2010|11|04|N}} | prezidents3 = [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—1998)</small> * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(1998—2008)</small> * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2008—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = [[Ilze Rudolfa|Ilze Rudolfa-Kristovska]] | profesija = būvinženieris, [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] | amats4 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums4 = {{dat|2004|07|20|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2009|07|13|N}} | amats5 = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|1998|11|26|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2004|03|09|N|}} | prezidents5 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | priekštecis5 = [[Tālavs Jundzis]] | pēctecis5 = [[Atis Slakteris]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2004|03|18|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2004|07|21|N|}} | prezidents6 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers6 = [[Indulis Emsis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|05|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|14|N|}} | prezidents7 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers7 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | amats8 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1998|11|02|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2000|01|20|N|}} | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] | amats9 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|1996|02|01|N|}} | term_beigas9 = {{dat|1998|05|11|N|}} | prezidents9 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers9 = * [[Andris Šķēle]] * [[Guntars Krasts]] | amats10 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|1993|07|06|N|}} | term_beigas10 = {{dat|1995|02|02|N|}} | prezidents10 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers10 = * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | amats11 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums11 = {{dat|1993|08|03|N|}} | term_beigas11 = {{dat|1994|10|28|N|}} | prezidents11 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers11 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis11 = [[Ziedonis Čevers]] | pēctecis11 = [[Jānis Ādamsons]] }} '''Ģirts Valdis Kristovskis''' (dzimis {{dat|1962|2|19}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]". 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ir bijis vairāku politisko spēku biedrs. Bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs septiņās valdībās, sešu [[Saeima]]s sasaukumu, kā arī viena [[Rīgas dome]]s un divu Ventspils pilsētas domes sasaukumu deputāts. Ir bijis viena [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] sasaukuma deputāts. 2008. gadā atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. == Izglītība == Beidzis [[Zūras|Zūru]] astoņgadīgo skolu, pēc tam [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]]. 1984. gadā beidza [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] būvinženiera specialitātē. 1995. gadā mācījies ASV Kara Flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūta starptautiskajā kursā Monterejā. 1998. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva maģistra grādu [[tiesību zinātne|tiesībās]]. 2014. gadā ieguva biznesa vadības maģistra kvalifikāciju kopējā Londonas biznesa skolas, Ņujorkas universitātes Sterna biznesa institūta un Parīzes augstākās ekonomikas skolas programmā TRIUM. 1984.—1989. gadā strādājis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā. 2019.-2023. gadā ir bijis Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks. Ir strādājis vairākos uzņēmumos ITK tehnoloģiju attīstības jomā kā Latvijā, tā arī Norvēģijā. Pašreiz ir jaunuzņēmuma Entangle SIA galvenais produktu stratēģists. == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 1980. gadu beigās, [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā iesaistoties [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]] un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1988. gadā dibināja VAK Ventspils nodaļu un tika ievēlēts par tā prezidentu. 1989. gadā kļuva par LTF Ventspils nodaļas vadītāju un tika ievēlēts [[Ventspils]] pilsētas tautas deputātu padomē. 1990. gadā kā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] kandidāts [[Ventspils]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"]]. 1991. gada janvāra barikāžu laikā bija viens no Augstākās Padomes Aizsardzības štāba vadītājiem. Pēc tam sagatavoja AP Nevardarbīgās pretošanā štāba nolikumu un izstrādāja likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". 1991. gadā kandidēja uz Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, bet atsauca savu kandidatūru, LTF kandidāta Bruno Jurševica atbalstam, kurš zaudēja [[Aivars Lembergs|Aivaram Lembergam]].{{nepieciešama atsauce}} No 1991. līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Zemessardzes]] štāba priekšnieks. 1993. gadā bija viens no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem, no tās saraksta tika ievēlēts par [[5. Saeima]]s deputātu. Bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|V. Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]], bet 1994. gadā atkāpās no amata pēc ieslodzīto bēgšanas no [[Grīvas cietums|Grīvas cietuma]]. Atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču nākamajā gadā to priekšlaicīgi nolika, lai dotos studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kara flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūtu.{{nepieciešama atsauce}} 1996. gadā sākotnēji neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču kļuva par [[6. Saeima]]s deputātu par ministri kļuvušās kolēģes [[Aija Poča|Aijas Počas]] vietā. 1998. gadā izstājās no "Latvijas Ceļa" un pievienojās [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK]] un tās Saeimas frakcijai. No šīs partijas tika ievēlēts [[7. Saeima|7.]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]], kā arī kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]] un saglabāja ministra amatu arī vēlākajās [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]], [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] un [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes]] valdībās. 2004. gadā tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] TB/LNNK ļoti sekmīgajās [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|vēlēšanās]]. Bija EP Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Vadīja EP deputātu apvienību "Vienota Eiropa, vienota vēsture". Bija viens no 7 EP deputātiem, kuri izstrādāja Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģiju. Bija iniciators un EP rezolūcijas "Eiropas nākotne 60 gadus pēc II pasaules kara" sagatavotājs. Bija vairāku vairāku EP reolūciju, tostarp "Par Masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanu" ziņotājs. {{dat|2008|2|4}} pēc ilgstošām nesaskaņām ar kolēģiem partijas vadībā, Ģirts Valdis Kristovskis izstājās no TB/LNNK.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristovskis izstājas no TB/LNNK | publisher = DELFI | date = 04.02.2008. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20172389}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī kopā ar [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]] un citiem "pārbēdzējiem" no TB/LNNK un [[Jaunais laiks|"Jaunā laika"]] izveidoja jaunu partiju — "[[Pilsoniskā savienība|Pilsonisko savienību]]" un tika ievēlēts par tās priekšsēdētājas vietnieku. Pēc Sandras Kalnietes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 2009. gadā kļuva par "Pilsoniskās savienības" valdes priekšsēdētāju. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kandidēja uz domes priekšsēdētāja amatu, tomēr vēlēšanās zaudēja [[Nils Ušakovs|Nilam Ušakovam]]. Līdz ievēlēšanai Saeimā vadīja "Pilsoniskās savienības" Rīgas domes frakciju. {{dat|2010|3|16}} ievēlēts par jaunizveidotās partiju apvienības "[[Vienotība]]" valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Vienotība" vienbalsīgi ievēl Kristovski par valdes priekšsēdētāju | publisher = Diena | date = 16.03.2010. | url = http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vienotiba-vienbalsiga-par-kristovski-valdes-priekssedetaja-amata}}</ref> bet 2. oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] ("Vienotība" guva uzvaru parlamenta vēlēšanās). {{dat||11|03}} kļuva par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]]. 2011. gada martā apvienības "Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu rotācijas kārtībā Ģirts Valdis Kristovskis nodeva apvienībā ietilpstošā "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" vadītājai [[Solvita Āboltiņa|Solvitai Āboltiņai]]. 2011. gadā rudenī notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" startēja ne tik veiksmīgi kā iepriekšējās, bet pašam Ģirtam Valdim Kristovskim šīs vēlēšanas bija īpaši neveiksmīgas. Būdams saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā viņš saņēma visvairāk vēlētāju svītrojumu, atkrita uz pēdējo vietu sarakstā un netika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/111033/K%01rlis_%60ADURSKIS.html | title= Kārlis ŠADURSKIS |accessdate=2012-04-26 |work= |publisher= [[Eiropas Parlaments]]|date= }}</ref> 2017. gada martā Ģirts Valdis Kristovskis pavēstīja par savu atgriešanos politikā un kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās Ventspilī. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Ģ. V. Kristovski ievēlēja Ventspils pilsētas domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], partijas “[[Vienotība]]” un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta kā šī saraksta līderi un mēra kandidātu. Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības “[[Jaunā Vienotība]]” saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī Ģ. V. Kristovski iecēla par Ventspils brīvostas valdes locekli, kur pildīja valdes priekšsēdētājas I.Strautmanes vietnieka pienākumus līdz 2023. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fm-parstavis-ventspils-osta-kristovskis-pec-asv-sankcijam-osta-ir-smaga-gaisotne-uznemeji-bazigi.a342117/|title=FM pārstāvis Ventspils ostā Kristovskis: Pēc ASV sankcijām ostā ir smaga gaisotne, uzņēmēji bažīgi|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-10|date=2019-12-18|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Ventspils domē no apvienības “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. 2022. gadā Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības “Jaunā Vienotība”, bet netika ievēlēts. 2023. gada 21. septembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētā [[Inga Bērziņa]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[Viestura ordenis]], I šķira * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, III šķira]] * Igaunijas Māras zemes krusta ordenis, II šķira * ASV Mičigānas štata teicama dienesta medaļa == Privātā dzīve == Jaunības gados nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — [[šķēpa mešana|šķēpa mešanu]], kur guvis atzīstamus panākumus, bijis sporta meistars. Precējies ar [[aktieris|aktrisi]] [[Ilze Rudolfa|Ilzi Rudolfu-Kristovsku]]. Latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Vendia]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304233009/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kristovskis_girts/ gramata21.lv] Ģ. V. Kristovska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis" {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Čevers]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|10|28|N}} | pēc = [[Jānis Ādamsons]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tālavs Jundzis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Sandra Kalniete]] | virsraksts = "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2009|04|19|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = apvienība izveidota | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2010|03|16|N}} — {{dat|2011|03|15|N}} | pēc = [[Solvita Āboltiņa]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Aivis Ronis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}} | pēc = [[Edgars Rinkēvičs]]}} {{kastes beigas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{10. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 2009}} {{Navboxes |title = Ventspils dome |list1 = {{Ventspils dome 2021}} {{Ventspils dome 2017}} }} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kristovskis, Ģirts Valdis}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] h496lj6v85ath88in9pzdoq3m7vts6a 4497892 4497891 2026-07-23T12:51:54Z ~2026-41136-43 148270 /* Privātā dzīve */ Papildināti daži privātās dzīves un sabiedriskās darbības nozīmīgi fakti. 4497892 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Valdis Kristovskis | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Ģirts Valdis Kristovskis (cropped).jpg | apraksts = Ģirts Valdis Kristovskis 2023. gadā | att_izm = 275px | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|19|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N}} | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = [[Aivis Ronis]] | pēctecis2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | amats3 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2010|11|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2010|11|04|N}} | prezidents3 = [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—1998)</small> * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(1998—2008)</small> * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2008—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = [[Ilze Rudolfa|Ilze Rudolfa-Kristovska]] | profesija = būvinženieris, [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] | amats4 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums4 = {{dat|2004|07|20|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2009|07|13|N}} | amats5 = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|1998|11|26|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2004|03|09|N|}} | prezidents5 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | priekštecis5 = [[Tālavs Jundzis]] | pēctecis5 = [[Atis Slakteris]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2004|03|18|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2004|07|21|N|}} | prezidents6 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers6 = [[Indulis Emsis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|05|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|14|N|}} | prezidents7 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers7 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | amats8 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1998|11|02|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2000|01|20|N|}} | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] | amats9 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|1996|02|01|N|}} | term_beigas9 = {{dat|1998|05|11|N|}} | prezidents9 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers9 = * [[Andris Šķēle]] * [[Guntars Krasts]] | amats10 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|1993|07|06|N|}} | term_beigas10 = {{dat|1995|02|02|N|}} | prezidents10 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers10 = * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | amats11 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums11 = {{dat|1993|08|03|N|}} | term_beigas11 = {{dat|1994|10|28|N|}} | prezidents11 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers11 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis11 = [[Ziedonis Čevers]] | pēctecis11 = [[Jānis Ādamsons]] }} '''Ģirts Valdis Kristovskis''' (dzimis {{dat|1962|2|19}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]". 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ir bijis vairāku politisko spēku biedrs. Bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs septiņās valdībās, sešu [[Saeima]]s sasaukumu, kā arī viena [[Rīgas dome]]s un divu Ventspils pilsētas domes sasaukumu deputāts. Ir bijis viena [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] sasaukuma deputāts. 2008. gadā atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. == Izglītība == Beidzis [[Zūras|Zūru]] astoņgadīgo skolu, pēc tam [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]]. 1984. gadā beidza [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] būvinženiera specialitātē. 1995. gadā mācījies ASV Kara Flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūta starptautiskajā kursā Monterejā. 1998. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva maģistra grādu [[tiesību zinātne|tiesībās]]. 2014. gadā ieguva biznesa vadības maģistra kvalifikāciju kopējā Londonas biznesa skolas, Ņujorkas universitātes Sterna biznesa institūta un Parīzes augstākās ekonomikas skolas programmā TRIUM. 1984.—1989. gadā strādājis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā. 2019.-2023. gadā ir bijis Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks. Ir strādājis vairākos uzņēmumos ITK tehnoloģiju attīstības jomā kā Latvijā, tā arī Norvēģijā. Pašreiz ir jaunuzņēmuma Entangle SIA galvenais produktu stratēģists. == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 1980. gadu beigās, [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā iesaistoties [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]] un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1988. gadā dibināja VAK Ventspils nodaļu un tika ievēlēts par tā prezidentu. 1989. gadā kļuva par LTF Ventspils nodaļas vadītāju un tika ievēlēts [[Ventspils]] pilsētas tautas deputātu padomē. 1990. gadā kā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] kandidāts [[Ventspils]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"]]. 1991. gada janvāra barikāžu laikā bija viens no Augstākās Padomes Aizsardzības štāba vadītājiem. Pēc tam sagatavoja AP Nevardarbīgās pretošanā štāba nolikumu un izstrādāja likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". 1991. gadā kandidēja uz Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, bet atsauca savu kandidatūru, LTF kandidāta Bruno Jurševica atbalstam, kurš zaudēja [[Aivars Lembergs|Aivaram Lembergam]].{{nepieciešama atsauce}} No 1991. līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Zemessardzes]] štāba priekšnieks. 1993. gadā bija viens no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem, no tās saraksta tika ievēlēts par [[5. Saeima]]s deputātu. Bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|V. Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]], bet 1994. gadā atkāpās no amata pēc ieslodzīto bēgšanas no [[Grīvas cietums|Grīvas cietuma]]. Atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču nākamajā gadā to priekšlaicīgi nolika, lai dotos studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kara flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūtu.{{nepieciešama atsauce}} 1996. gadā sākotnēji neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču kļuva par [[6. Saeima]]s deputātu par ministri kļuvušās kolēģes [[Aija Poča|Aijas Počas]] vietā. 1998. gadā izstājās no "Latvijas Ceļa" un pievienojās [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK]] un tās Saeimas frakcijai. No šīs partijas tika ievēlēts [[7. Saeima|7.]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]], kā arī kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]] un saglabāja ministra amatu arī vēlākajās [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]], [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] un [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes]] valdībās. 2004. gadā tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] TB/LNNK ļoti sekmīgajās [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|vēlēšanās]]. Bija EP Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Vadīja EP deputātu apvienību "Vienota Eiropa, vienota vēsture". Bija viens no 7 EP deputātiem, kuri izstrādāja Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģiju. Bija iniciators un EP rezolūcijas "Eiropas nākotne 60 gadus pēc II pasaules kara" sagatavotājs. Bija vairāku vairāku EP reolūciju, tostarp "Par Masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanu" ziņotājs. {{dat|2008|2|4}} pēc ilgstošām nesaskaņām ar kolēģiem partijas vadībā, Ģirts Valdis Kristovskis izstājās no TB/LNNK.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristovskis izstājas no TB/LNNK | publisher = DELFI | date = 04.02.2008. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20172389}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī kopā ar [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]] un citiem "pārbēdzējiem" no TB/LNNK un [[Jaunais laiks|"Jaunā laika"]] izveidoja jaunu partiju — "[[Pilsoniskā savienība|Pilsonisko savienību]]" un tika ievēlēts par tās priekšsēdētājas vietnieku. Pēc Sandras Kalnietes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 2009. gadā kļuva par "Pilsoniskās savienības" valdes priekšsēdētāju. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kandidēja uz domes priekšsēdētāja amatu, tomēr vēlēšanās zaudēja [[Nils Ušakovs|Nilam Ušakovam]]. Līdz ievēlēšanai Saeimā vadīja "Pilsoniskās savienības" Rīgas domes frakciju. {{dat|2010|3|16}} ievēlēts par jaunizveidotās partiju apvienības "[[Vienotība]]" valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Vienotība" vienbalsīgi ievēl Kristovski par valdes priekšsēdētāju | publisher = Diena | date = 16.03.2010. | url = http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vienotiba-vienbalsiga-par-kristovski-valdes-priekssedetaja-amata}}</ref> bet 2. oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] ("Vienotība" guva uzvaru parlamenta vēlēšanās). {{dat||11|03}} kļuva par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]]. 2011. gada martā apvienības "Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu rotācijas kārtībā Ģirts Valdis Kristovskis nodeva apvienībā ietilpstošā "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" vadītājai [[Solvita Āboltiņa|Solvitai Āboltiņai]]. 2011. gadā rudenī notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" startēja ne tik veiksmīgi kā iepriekšējās, bet pašam Ģirtam Valdim Kristovskim šīs vēlēšanas bija īpaši neveiksmīgas. Būdams saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā viņš saņēma visvairāk vēlētāju svītrojumu, atkrita uz pēdējo vietu sarakstā un netika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/111033/K%01rlis_%60ADURSKIS.html | title= Kārlis ŠADURSKIS |accessdate=2012-04-26 |work= |publisher= [[Eiropas Parlaments]]|date= }}</ref> 2017. gada martā Ģirts Valdis Kristovskis pavēstīja par savu atgriešanos politikā un kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās Ventspilī. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Ģ. V. Kristovski ievēlēja Ventspils pilsētas domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], partijas “[[Vienotība]]” un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta kā šī saraksta līderi un mēra kandidātu. Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības “[[Jaunā Vienotība]]” saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī Ģ. V. Kristovski iecēla par Ventspils brīvostas valdes locekli, kur pildīja valdes priekšsēdētājas I.Strautmanes vietnieka pienākumus līdz 2023. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fm-parstavis-ventspils-osta-kristovskis-pec-asv-sankcijam-osta-ir-smaga-gaisotne-uznemeji-bazigi.a342117/|title=FM pārstāvis Ventspils ostā Kristovskis: Pēc ASV sankcijām ostā ir smaga gaisotne, uzņēmēji bažīgi|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-10|date=2019-12-18|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Ventspils domē no apvienības “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. 2022. gadā Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības “Jaunā Vienotība”, bet netika ievēlēts. 2023. gada 21. septembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētā [[Inga Bērziņa]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[Viestura ordenis]], I šķira * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, III šķira]] * Igaunijas Māras zemes krusta ordenis, II šķira * ASV Mičigānas štata teicama dienesta medaļa == Privātā dzīve == Jaunības gados nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — [[šķēpa mešana|šķēpa mešanu]], kur guvis atzīstamus panākumus, bijis sporta meistars. Sarakstījis vairākas dažādu žanru grāmatas: "Ielauzties NATO", "Pieskāriens", "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos. Bijis NATO individuālais pētnieks 1996.-1998. gadā. Ir bijis Kalpaka pieminekļa fonda priekšsēdētājs, lai realizētu Kalpaka pieminekļa izveidi Rīgā, Esplanādē. Precējies ar [[aktieris|aktrisi]] [[Ilze Rudolfa|Ilzi Rudolfu-Kristovsku]]. Latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Vendia]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304233009/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kristovskis_girts/ gramata21.lv] Ģ. V. Kristovska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis" {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Čevers]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|10|28|N}} | pēc = [[Jānis Ādamsons]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tālavs Jundzis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Sandra Kalniete]] | virsraksts = "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2009|04|19|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = apvienība izveidota | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2010|03|16|N}} — {{dat|2011|03|15|N}} | pēc = [[Solvita Āboltiņa]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Aivis Ronis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}} | pēc = [[Edgars Rinkēvičs]]}} {{kastes beigas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{10. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 2009}} {{Navboxes |title = Ventspils dome |list1 = {{Ventspils dome 2021}} {{Ventspils dome 2017}} }} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kristovskis, Ģirts Valdis}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] 4ykcfuyg302y6axiavqo5d8uueg1kc7 4497893 4497892 2026-07-23T12:52:49Z ~2026-41136-43 148270 /* Privātā dzīve */ Gramatisks precizējums 4497893 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Valdis Kristovskis | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Ģirts Valdis Kristovskis (cropped).jpg | apraksts = Ģirts Valdis Kristovskis 2023. gadā | att_izm = 275px | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|19|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N}} | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = [[Aivis Ronis]] | pēctecis2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | amats3 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2010|11|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2010|11|04|N}} | prezidents3 = [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—1998)</small> * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(1998—2008)</small> * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2008—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = [[Ilze Rudolfa|Ilze Rudolfa-Kristovska]] | profesija = būvinženieris, [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] | amats4 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums4 = {{dat|2004|07|20|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2009|07|13|N}} | amats5 = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|1998|11|26|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2004|03|09|N|}} | prezidents5 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | priekštecis5 = [[Tālavs Jundzis]] | pēctecis5 = [[Atis Slakteris]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2004|03|18|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2004|07|21|N|}} | prezidents6 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers6 = [[Indulis Emsis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|05|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|14|N|}} | prezidents7 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers7 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | amats8 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1998|11|02|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2000|01|20|N|}} | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] | amats9 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|1996|02|01|N|}} | term_beigas9 = {{dat|1998|05|11|N|}} | prezidents9 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers9 = * [[Andris Šķēle]] * [[Guntars Krasts]] | amats10 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|1993|07|06|N|}} | term_beigas10 = {{dat|1995|02|02|N|}} | prezidents10 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers10 = * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | amats11 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums11 = {{dat|1993|08|03|N|}} | term_beigas11 = {{dat|1994|10|28|N|}} | prezidents11 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers11 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis11 = [[Ziedonis Čevers]] | pēctecis11 = [[Jānis Ādamsons]] }} '''Ģirts Valdis Kristovskis''' (dzimis {{dat|1962|2|19}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]". 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ir bijis vairāku politisko spēku biedrs. Bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs septiņās valdībās, sešu [[Saeima]]s sasaukumu, kā arī viena [[Rīgas dome]]s un divu Ventspils pilsētas domes sasaukumu deputāts. Ir bijis viena [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] sasaukuma deputāts. 2008. gadā atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. == Izglītība == Beidzis [[Zūras|Zūru]] astoņgadīgo skolu, pēc tam [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]]. 1984. gadā beidza [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] būvinženiera specialitātē. 1995. gadā mācījies ASV Kara Flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūta starptautiskajā kursā Monterejā. 1998. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva maģistra grādu [[tiesību zinātne|tiesībās]]. 2014. gadā ieguva biznesa vadības maģistra kvalifikāciju kopējā Londonas biznesa skolas, Ņujorkas universitātes Sterna biznesa institūta un Parīzes augstākās ekonomikas skolas programmā TRIUM. 1984.—1989. gadā strādājis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā. 2019.-2023. gadā ir bijis Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks. Ir strādājis vairākos uzņēmumos ITK tehnoloģiju attīstības jomā kā Latvijā, tā arī Norvēģijā. Pašreiz ir jaunuzņēmuma Entangle SIA galvenais produktu stratēģists. == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 1980. gadu beigās, [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā iesaistoties [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]] un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1988. gadā dibināja VAK Ventspils nodaļu un tika ievēlēts par tā prezidentu. 1989. gadā kļuva par LTF Ventspils nodaļas vadītāju un tika ievēlēts [[Ventspils]] pilsētas tautas deputātu padomē. 1990. gadā kā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] kandidāts [[Ventspils]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"]]. 1991. gada janvāra barikāžu laikā bija viens no Augstākās Padomes Aizsardzības štāba vadītājiem. Pēc tam sagatavoja AP Nevardarbīgās pretošanā štāba nolikumu un izstrādāja likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". 1991. gadā kandidēja uz Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, bet atsauca savu kandidatūru, LTF kandidāta Bruno Jurševica atbalstam, kurš zaudēja [[Aivars Lembergs|Aivaram Lembergam]].{{nepieciešama atsauce}} No 1991. līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Zemessardzes]] štāba priekšnieks. 1993. gadā bija viens no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem, no tās saraksta tika ievēlēts par [[5. Saeima]]s deputātu. Bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|V. Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]], bet 1994. gadā atkāpās no amata pēc ieslodzīto bēgšanas no [[Grīvas cietums|Grīvas cietuma]]. Atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču nākamajā gadā to priekšlaicīgi nolika, lai dotos studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kara flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūtu.{{nepieciešama atsauce}} 1996. gadā sākotnēji neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču kļuva par [[6. Saeima]]s deputātu par ministri kļuvušās kolēģes [[Aija Poča|Aijas Počas]] vietā. 1998. gadā izstājās no "Latvijas Ceļa" un pievienojās [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK]] un tās Saeimas frakcijai. No šīs partijas tika ievēlēts [[7. Saeima|7.]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]], kā arī kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]] un saglabāja ministra amatu arī vēlākajās [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]], [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] un [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes]] valdībās. 2004. gadā tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] TB/LNNK ļoti sekmīgajās [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|vēlēšanās]]. Bija EP Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Vadīja EP deputātu apvienību "Vienota Eiropa, vienota vēsture". Bija viens no 7 EP deputātiem, kuri izstrādāja Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģiju. Bija iniciators un EP rezolūcijas "Eiropas nākotne 60 gadus pēc II pasaules kara" sagatavotājs. Bija vairāku vairāku EP reolūciju, tostarp "Par Masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanu" ziņotājs. {{dat|2008|2|4}} pēc ilgstošām nesaskaņām ar kolēģiem partijas vadībā, Ģirts Valdis Kristovskis izstājās no TB/LNNK.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristovskis izstājas no TB/LNNK | publisher = DELFI | date = 04.02.2008. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20172389}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī kopā ar [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]] un citiem "pārbēdzējiem" no TB/LNNK un [[Jaunais laiks|"Jaunā laika"]] izveidoja jaunu partiju — "[[Pilsoniskā savienība|Pilsonisko savienību]]" un tika ievēlēts par tās priekšsēdētājas vietnieku. Pēc Sandras Kalnietes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 2009. gadā kļuva par "Pilsoniskās savienības" valdes priekšsēdētāju. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kandidēja uz domes priekšsēdētāja amatu, tomēr vēlēšanās zaudēja [[Nils Ušakovs|Nilam Ušakovam]]. Līdz ievēlēšanai Saeimā vadīja "Pilsoniskās savienības" Rīgas domes frakciju. {{dat|2010|3|16}} ievēlēts par jaunizveidotās partiju apvienības "[[Vienotība]]" valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Vienotība" vienbalsīgi ievēl Kristovski par valdes priekšsēdētāju | publisher = Diena | date = 16.03.2010. | url = http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vienotiba-vienbalsiga-par-kristovski-valdes-priekssedetaja-amata}}</ref> bet 2. oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] ("Vienotība" guva uzvaru parlamenta vēlēšanās). {{dat||11|03}} kļuva par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]]. 2011. gada martā apvienības "Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu rotācijas kārtībā Ģirts Valdis Kristovskis nodeva apvienībā ietilpstošā "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" vadītājai [[Solvita Āboltiņa|Solvitai Āboltiņai]]. 2011. gadā rudenī notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" startēja ne tik veiksmīgi kā iepriekšējās, bet pašam Ģirtam Valdim Kristovskim šīs vēlēšanas bija īpaši neveiksmīgas. Būdams saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā viņš saņēma visvairāk vēlētāju svītrojumu, atkrita uz pēdējo vietu sarakstā un netika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/111033/K%01rlis_%60ADURSKIS.html | title= Kārlis ŠADURSKIS |accessdate=2012-04-26 |work= |publisher= [[Eiropas Parlaments]]|date= }}</ref> 2017. gada martā Ģirts Valdis Kristovskis pavēstīja par savu atgriešanos politikā un kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās Ventspilī. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Ģ. V. Kristovski ievēlēja Ventspils pilsētas domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], partijas “[[Vienotība]]” un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta kā šī saraksta līderi un mēra kandidātu. Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības “[[Jaunā Vienotība]]” saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī Ģ. V. Kristovski iecēla par Ventspils brīvostas valdes locekli, kur pildīja valdes priekšsēdētājas I.Strautmanes vietnieka pienākumus līdz 2023. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fm-parstavis-ventspils-osta-kristovskis-pec-asv-sankcijam-osta-ir-smaga-gaisotne-uznemeji-bazigi.a342117/|title=FM pārstāvis Ventspils ostā Kristovskis: Pēc ASV sankcijām ostā ir smaga gaisotne, uzņēmēji bažīgi|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-10|date=2019-12-18|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Ventspils domē no apvienības “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. 2022. gadā Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības “Jaunā Vienotība”, bet netika ievēlēts. 2023. gada 21. septembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētā [[Inga Bērziņa]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[Viestura ordenis]], I šķira * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, III šķira]] * Igaunijas Māras zemes krusta ordenis, II šķira * ASV Mičigānas štata teicama dienesta medaļa == Privātā dzīve == Jaunības gados nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — [[šķēpa mešana|šķēpa mešanu]], kur guvis atzīstamus panākumus, bijis sporta meistars. Sarakstījis vairākas dažādu žanru grāmatas: "Ielauzties NATO", "Pieskāriens", "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos". Bijis NATO individuālais pētnieks 1996.-1998. gadā. Ir bijis Kalpaka pieminekļa fonda priekšsēdētājs, lai realizētu Kalpaka pieminekļa izveidi Rīgā, Esplanādē. Precējies ar [[aktieris|aktrisi]] [[Ilze Rudolfa|Ilzi Rudolfu-Kristovsku]]. Latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Vendia]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304233009/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kristovskis_girts/ gramata21.lv] Ģ. V. Kristovska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis" {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Čevers]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|10|28|N}} | pēc = [[Jānis Ādamsons]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tālavs Jundzis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Sandra Kalniete]] | virsraksts = "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2009|04|19|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = apvienība izveidota | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2010|03|16|N}} — {{dat|2011|03|15|N}} | pēc = [[Solvita Āboltiņa]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Aivis Ronis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}} | pēc = [[Edgars Rinkēvičs]]}} {{kastes beigas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{10. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 2009}} {{Navboxes |title = Ventspils dome |list1 = {{Ventspils dome 2021}} {{Ventspils dome 2017}} }} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kristovskis, Ģirts Valdis}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] 4p3w3t0y2mg49ldzdote1idg3fccogl 4497894 4497893 2026-07-23T12:54:55Z ~2026-41136-43 148270 /* Privātā dzīve */ Pilnveidota (prioritāri secīgi) sadaļā esošo faktu secība. 4497894 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Valdis Kristovskis | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Ģirts Valdis Kristovskis (cropped).jpg | apraksts = Ģirts Valdis Kristovskis 2023. gadā | att_izm = 275px | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|19|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N}} | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = [[Aivis Ronis]] | pēctecis2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | amats3 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2010|11|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2010|11|04|N}} | prezidents3 = [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—1998)</small> * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(1998—2008)</small> * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2008—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = [[Ilze Rudolfa|Ilze Rudolfa-Kristovska]] | profesija = būvinženieris, [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] | amats4 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums4 = {{dat|2004|07|20|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2009|07|13|N}} | amats5 = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|1998|11|26|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2004|03|09|N|}} | prezidents5 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | priekštecis5 = [[Tālavs Jundzis]] | pēctecis5 = [[Atis Slakteris]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2004|03|18|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2004|07|21|N|}} | prezidents6 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers6 = [[Indulis Emsis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|05|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|14|N|}} | prezidents7 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers7 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | amats8 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1998|11|02|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2000|01|20|N|}} | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] | amats9 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|1996|02|01|N|}} | term_beigas9 = {{dat|1998|05|11|N|}} | prezidents9 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers9 = * [[Andris Šķēle]] * [[Guntars Krasts]] | amats10 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|1993|07|06|N|}} | term_beigas10 = {{dat|1995|02|02|N|}} | prezidents10 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers10 = * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | amats11 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums11 = {{dat|1993|08|03|N|}} | term_beigas11 = {{dat|1994|10|28|N|}} | prezidents11 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers11 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis11 = [[Ziedonis Čevers]] | pēctecis11 = [[Jānis Ādamsons]] }} '''Ģirts Valdis Kristovskis''' (dzimis {{dat|1962|2|19}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]". 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ir bijis vairāku politisko spēku biedrs. Bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs septiņās valdībās, sešu [[Saeima]]s sasaukumu, kā arī viena [[Rīgas dome]]s un divu Ventspils pilsētas domes sasaukumu deputāts. Ir bijis viena [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] sasaukuma deputāts. 2008. gadā atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. == Izglītība == Beidzis [[Zūras|Zūru]] astoņgadīgo skolu, pēc tam [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]]. 1984. gadā beidza [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] būvinženiera specialitātē. 1995. gadā mācījies ASV Kara Flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūta starptautiskajā kursā Monterejā. 1998. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva maģistra grādu [[tiesību zinātne|tiesībās]]. 2014. gadā ieguva biznesa vadības maģistra kvalifikāciju kopējā Londonas biznesa skolas, Ņujorkas universitātes Sterna biznesa institūta un Parīzes augstākās ekonomikas skolas programmā TRIUM. 1984.—1989. gadā strādājis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā. 2019.-2023. gadā ir bijis Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks. Ir strādājis vairākos uzņēmumos ITK tehnoloģiju attīstības jomā kā Latvijā, tā arī Norvēģijā. Pašreiz ir jaunuzņēmuma Entangle SIA galvenais produktu stratēģists. == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 1980. gadu beigās, [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā iesaistoties [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]] un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1988. gadā dibināja VAK Ventspils nodaļu un tika ievēlēts par tā prezidentu. 1989. gadā kļuva par LTF Ventspils nodaļas vadītāju un tika ievēlēts [[Ventspils]] pilsētas tautas deputātu padomē. 1990. gadā kā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] kandidāts [[Ventspils]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"]]. 1991. gada janvāra barikāžu laikā bija viens no Augstākās Padomes Aizsardzības štāba vadītājiem. Pēc tam sagatavoja AP Nevardarbīgās pretošanā štāba nolikumu un izstrādāja likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". 1991. gadā kandidēja uz Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, bet atsauca savu kandidatūru, LTF kandidāta Bruno Jurševica atbalstam, kurš zaudēja [[Aivars Lembergs|Aivaram Lembergam]].{{nepieciešama atsauce}} No 1991. līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Zemessardzes]] štāba priekšnieks. 1993. gadā bija viens no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem, no tās saraksta tika ievēlēts par [[5. Saeima]]s deputātu. Bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|V. Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]], bet 1994. gadā atkāpās no amata pēc ieslodzīto bēgšanas no [[Grīvas cietums|Grīvas cietuma]]. Atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču nākamajā gadā to priekšlaicīgi nolika, lai dotos studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kara flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūtu.{{nepieciešama atsauce}} 1996. gadā sākotnēji neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču kļuva par [[6. Saeima]]s deputātu par ministri kļuvušās kolēģes [[Aija Poča|Aijas Počas]] vietā. 1998. gadā izstājās no "Latvijas Ceļa" un pievienojās [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK]] un tās Saeimas frakcijai. No šīs partijas tika ievēlēts [[7. Saeima|7.]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]], kā arī kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]] un saglabāja ministra amatu arī vēlākajās [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]], [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] un [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes]] valdībās. 2004. gadā tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] TB/LNNK ļoti sekmīgajās [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|vēlēšanās]]. Bija EP Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Vadīja EP deputātu apvienību "Vienota Eiropa, vienota vēsture". Bija viens no 7 EP deputātiem, kuri izstrādāja Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģiju. Bija iniciators un EP rezolūcijas "Eiropas nākotne 60 gadus pēc II pasaules kara" sagatavotājs. Bija vairāku vairāku EP reolūciju, tostarp "Par Masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanu" ziņotājs. {{dat|2008|2|4}} pēc ilgstošām nesaskaņām ar kolēģiem partijas vadībā, Ģirts Valdis Kristovskis izstājās no TB/LNNK.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristovskis izstājas no TB/LNNK | publisher = DELFI | date = 04.02.2008. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20172389}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī kopā ar [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]] un citiem "pārbēdzējiem" no TB/LNNK un [[Jaunais laiks|"Jaunā laika"]] izveidoja jaunu partiju — "[[Pilsoniskā savienība|Pilsonisko savienību]]" un tika ievēlēts par tās priekšsēdētājas vietnieku. Pēc Sandras Kalnietes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 2009. gadā kļuva par "Pilsoniskās savienības" valdes priekšsēdētāju. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kandidēja uz domes priekšsēdētāja amatu, tomēr vēlēšanās zaudēja [[Nils Ušakovs|Nilam Ušakovam]]. Līdz ievēlēšanai Saeimā vadīja "Pilsoniskās savienības" Rīgas domes frakciju. {{dat|2010|3|16}} ievēlēts par jaunizveidotās partiju apvienības "[[Vienotība]]" valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Vienotība" vienbalsīgi ievēl Kristovski par valdes priekšsēdētāju | publisher = Diena | date = 16.03.2010. | url = http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vienotiba-vienbalsiga-par-kristovski-valdes-priekssedetaja-amata}}</ref> bet 2. oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] ("Vienotība" guva uzvaru parlamenta vēlēšanās). {{dat||11|03}} kļuva par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]]. 2011. gada martā apvienības "Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu rotācijas kārtībā Ģirts Valdis Kristovskis nodeva apvienībā ietilpstošā "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" vadītājai [[Solvita Āboltiņa|Solvitai Āboltiņai]]. 2011. gadā rudenī notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" startēja ne tik veiksmīgi kā iepriekšējās, bet pašam Ģirtam Valdim Kristovskim šīs vēlēšanas bija īpaši neveiksmīgas. Būdams saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā viņš saņēma visvairāk vēlētāju svītrojumu, atkrita uz pēdējo vietu sarakstā un netika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/111033/K%01rlis_%60ADURSKIS.html | title= Kārlis ŠADURSKIS |accessdate=2012-04-26 |work= |publisher= [[Eiropas Parlaments]]|date= }}</ref> 2017. gada martā Ģirts Valdis Kristovskis pavēstīja par savu atgriešanos politikā un kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās Ventspilī. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Ģ. V. Kristovski ievēlēja Ventspils pilsētas domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], partijas “[[Vienotība]]” un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta kā šī saraksta līderi un mēra kandidātu. Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības “[[Jaunā Vienotība]]” saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī Ģ. V. Kristovski iecēla par Ventspils brīvostas valdes locekli, kur pildīja valdes priekšsēdētājas I.Strautmanes vietnieka pienākumus līdz 2023. gada oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fm-parstavis-ventspils-osta-kristovskis-pec-asv-sankcijam-osta-ir-smaga-gaisotne-uznemeji-bazigi.a342117/|title=FM pārstāvis Ventspils ostā Kristovskis: Pēc ASV sankcijām ostā ir smaga gaisotne, uzņēmēji bažīgi|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-10|date=2019-12-18|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Ventspils domē no apvienības “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. 2022. gadā Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības “Jaunā Vienotība”, bet netika ievēlēts. 2023. gada 21. septembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētā [[Inga Bērziņa]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[Viestura ordenis]], I šķira * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, III šķira]] * Igaunijas Māras zemes krusta ordenis, II šķira * ASV Mičigānas štata teicama dienesta medaļa == Privātā dzīve == Jaunības gados nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — [[šķēpa mešana|šķēpa mešanu]], kur guvis atzīstamus panākumus, bijis sporta meistars. Precējies ar [[Aktieris|aktrisi]] [[Ilze Rudolfa|Ilzi Rudolfu-Kristovsku]]. Sarakstījis vairākas dažādu žanru grāmatas: "Ielauzties NATO", "Pieskāriens", "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos". Bijis NATO individuālais pētnieks 1996.-1998. gadā. Ir bijis Kalpaka pieminekļa fonda priekšsēdētājs, lai realizētu Kalpaka pieminekļa izveidi Rīgā, Esplanādē. Latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Vendia]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304233009/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kristovskis_girts/ gramata21.lv] Ģ. V. Kristovska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis" {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Čevers]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|10|28|N}} | pēc = [[Jānis Ādamsons]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tālavs Jundzis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Sandra Kalniete]] | virsraksts = "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2009|04|19|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = apvienība izveidota | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2010|03|16|N}} — {{dat|2011|03|15|N}} | pēc = [[Solvita Āboltiņa]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Aivis Ronis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}} | pēc = [[Edgars Rinkēvičs]]}} {{kastes beigas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{10. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 2009}} {{Navboxes |title = Ventspils dome |list1 = {{Ventspils dome 2021}} {{Ventspils dome 2017}} }} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kristovskis, Ģirts Valdis}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] 41hrp09kwju0dor2x6l1kwowrgtroxp 4497900 4497894 2026-07-23T13:31:05Z Meistars Joda 781 4497900 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Valdis Kristovskis | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Ģirts Valdis Kristovskis (cropped).jpg | apraksts = Ģirts Valdis Kristovskis 2023. gadā | att_izm = 275px | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|19|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N}} | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = [[Aivis Ronis]] | pēctecis2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | amats3 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2010|11|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2010|11|04|N}} | prezidents3 = [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—1998)</small> * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(1998—2008)</small> * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2008—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = [[Ilze Rudolfa|Ilze Rudolfa-Kristovska]] | profesija = būvinženieris, [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] | amats4 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums4 = {{dat|2004|07|20|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2009|07|13|N}} | amats5 = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|1998|11|26|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2004|03|09|N|}} | prezidents5 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | priekštecis5 = [[Tālavs Jundzis]] | pēctecis5 = [[Atis Slakteris]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2004|03|18|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2004|07|21|N|}} | prezidents6 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers6 = [[Indulis Emsis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|05|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|14|N|}} | prezidents7 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers7 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | amats8 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1998|11|02|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2000|01|20|N|}} | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] | amats9 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|1996|02|01|N|}} | term_beigas9 = {{dat|1998|05|11|N|}} | prezidents9 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers9 = * [[Andris Šķēle]] * [[Guntars Krasts]] | amats10 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|1993|07|06|N|}} | term_beigas10 = {{dat|1995|02|02|N|}} | prezidents10 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers10 = * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | amats11 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums11 = {{dat|1993|08|03|N|}} | term_beigas11 = {{dat|1994|10|28|N|}} | prezidents11 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers11 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis11 = [[Ziedonis Čevers]] | pēctecis11 = [[Jānis Ādamsons]] }} '''Ģirts Valdis Kristovskis''' (dzimis {{dat|1962|2|19}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]". 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ir bijis vairāku politisko spēku biedrs. Bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs septiņās valdībās, sešu [[Saeima]]s sasaukumu, kā arī viena [[Rīgas dome]]s un divu Ventspils pilsētas domes sasaukumu deputāts. Ir bijis viena [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] sasaukuma deputāts. 2008. gadā atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. == Izglītība == Beidzis [[Zūras|Zūru]] astoņgadīgo skolu, pēc tam [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]]. 1984. gadā beidza [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] būvinženiera specialitātē. 1995. gadā mācījies ASV Kara Flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūta starptautiskajā kursā Monterejā. 1998. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva maģistra grādu [[tiesību zinātne|tiesībās]]. 2014. gadā ieguva biznesa vadības maģistra kvalifikāciju kopējā Londonas biznesa skolas, Ņujorkas universitātes Sterna biznesa institūta un Parīzes augstākās ekonomikas skolas programmā TRIUM. 1984.—1989. gadā strādājis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā. 2019.-2023. gadā bijis Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks. Strādājis vairākos uzņēmumos ITK tehnoloģiju attīstības jomā kā Latvijā, tā arī Norvēģijā. Pašreiz ir jaunuzņēmuma Entangle SIA galvenais produktu stratēģists. == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 1980. gadu beigās, [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā iesaistoties [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]] un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1988. gadā dibināja VAK Ventspils nodaļu un tika ievēlēts par tā prezidentu. 1989. gadā kļuva par LTF Ventspils nodaļas vadītāju un tika ievēlēts [[Ventspils]] pilsētas tautas deputātu padomē. 1990. gadā kā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] kandidāts [[Ventspils]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"]]. 1991. gada janvāra barikāžu laikā bija viens no Augstākās Padomes Aizsardzības štāba vadītājiem. Pēc tam sagatavoja AP Nevardarbīgās pretošanā štāba nolikumu un izstrādāja likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". 1991. gadā kandidēja uz Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, bet atsauca savu kandidatūru, LTF kandidāta Bruno Jurševica atbalstam, kurš zaudēja [[Aivars Lembergs|Aivaram Lembergam]].{{nepieciešama atsauce}} No 1991. līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Zemessardzes]] štāba priekšnieks. 1993. gadā bija viens no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem, no tās saraksta tika ievēlēts par [[5. Saeima]]s deputātu. Bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|V. Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]], bet 1994. gadā atkāpās no amata pēc ieslodzīto bēgšanas no [[Grīvas cietums|Grīvas cietuma]]. Atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču nākamajā gadā to priekšlaicīgi nolika, lai dotos studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kara flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūtu.{{nepieciešama atsauce}} 1996. gadā sākotnēji neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču kļuva par [[6. Saeima]]s deputātu par ministri kļuvušās kolēģes [[Aija Poča|Aijas Počas]] vietā. 1998. gadā izstājās no "Latvijas Ceļa" un pievienojās [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK]] un tās Saeimas frakcijai. No šīs partijas tika ievēlēts [[7. Saeima|7.]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]], kā arī kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]] un saglabāja ministra amatu arī vēlākajās [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]], [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] un [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes]] valdībās. 2004. gadā tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] TB/LNNK ļoti sekmīgajās [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|vēlēšanās]]. Bija EP Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Vadīja EP deputātu apvienību "Vienota Eiropa, vienota vēsture". Bija viens no 7 EP deputātiem, kuri izstrādāja Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģiju. Bija iniciators un EP rezolūcijas "Eiropas nākotne 60 gadus pēc II pasaules kara" sagatavotājs. Bija vairāku vairāku EP rezolūciju, tostarp "Par Masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanu" ziņotājs. {{dat|2008|2|4}} Ģirts Valdis Kristovskis pēc ilgstošām nesaskaņām ar kolēģiem partijas vadībā izstājās no TB/LNNK.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristovskis izstājas no TB/LNNK | publisher = DELFI | date = 04.02.2008. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20172389}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī kopā ar [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]] un citiem "pārbēdzējiem" no TB/LNNK un [[Jaunais laiks|"Jaunā laika"]] izveidoja jaunu partiju — "[[Pilsoniskā savienība|Pilsonisko savienību]]" un tika ievēlēts par tās priekšsēdētājas vietnieku. Pēc Sandras Kalnietes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 2009. gadā kļuva par "Pilsoniskās savienības" valdes priekšsēdētāju. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kandidēja uz domes priekšsēdētāja amatu, tomēr vēlēšanās zaudēja [[Nils Ušakovs|Nilam Ušakovam]]. Līdz ievēlēšanai Saeimā vadīja "Pilsoniskās savienības" Rīgas domes frakciju. {{dat|2010|3|16}} ievēlēts par jaunizveidotās partiju apvienības "[[Vienotība]]" valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Vienotība" vienbalsīgi ievēl Kristovski par valdes priekšsēdētāju | publisher = Diena | date = 16.03.2010. | url = http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vienotiba-vienbalsiga-par-kristovski-valdes-priekssedetaja-amata}}</ref> bet 2. oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] ("Vienotība" guva uzvaru parlamenta vēlēšanās). {{dat||11|03}} kļuva par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]]. 2011. gada martā apvienības "Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu rotācijas kārtībā Ģirts Valdis Kristovskis nodeva apvienībā ietilpstošā "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" vadītājai [[Solvita Āboltiņa|Solvitai Āboltiņai]]. 2011. gadā rudenī notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" startēja ne tik veiksmīgi kā iepriekšējās, bet pašam Ģirtam Valdim Kristovskim šīs vēlēšanas bija īpaši neveiksmīgas. Būdams saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā, viņš saņēma visvairāk vēlētāju svītrojumu, atkrita uz pēdējo vietu sarakstā un netika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/111033/K%01rlis_%60ADURSKIS.html | title= Kārlis ŠADURSKIS |accessdate=2012-04-26 |work= |publisher= [[Eiropas Parlaments]]|date= }}</ref> 2017. gada martā Ģirts Valdis Kristovskis pavēstīja par savu atgriešanos politikā un kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās Ventspilī. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Ģ. V. Kristovski ievēlēja Ventspils pilsētas domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], partijas “[[Vienotība]]” un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta kā šī saraksta līderi un mēra kandidātu. Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības “[[Jaunā Vienotība]]” saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī Ģ. V. Kristovski iecēla par Ventspils brīvostas valdes locekli, kur viņš līdz 2023. gada oktobrim pildīja valdes priekšsēdētājas I.Strautmanes vietnieka pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fm-parstavis-ventspils-osta-kristovskis-pec-asv-sankcijam-osta-ir-smaga-gaisotne-uznemeji-bazigi.a342117/|title=FM pārstāvis Ventspils ostā Kristovskis: Pēc ASV sankcijām ostā ir smaga gaisotne, uzņēmēji bažīgi|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-10|date=2019-12-18|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Ventspils domē no apvienības “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. 2022. gadā Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības “Jaunā Vienotība”, bet netika ievēlēts. 2023. gada 21. septembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētā [[Inga Bērziņa]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[Viestura ordenis]], I šķira * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, III šķira]] * Igaunijas Māras zemes krusta ordenis, II šķira * ASV Mičigānas štata teicama dienesta medaļa == Privātā dzīve == Jaunības gados nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — [[šķēpa mešana|šķēpa mešanu]], kur guvis atzīstamus panākumus, bijis sporta meistars. Precējies ar [[Aktieris|aktrisi]] [[Ilze Rudolfa|Ilzi Rudolfu-Kristovsku]]. Sarakstījis vairākas dažādu žanru grāmatas: "Ielauzties NATO", "Pieskāriens", "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos". Bijis NATO individuālais pētnieks 1996.-1998. gadā. Ir bijis Kalpaka pieminekļa fonda priekšsēdētājs, lai realizētu Kalpaka pieminekļa izveidi Rīgā, Esplanādē. Latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Vendia]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304233009/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kristovskis_girts/ gramata21.lv] Ģ. V. Kristovska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis" {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Čevers]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|10|28|N}} | pēc = [[Jānis Ādamsons]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tālavs Jundzis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Sandra Kalniete]] | virsraksts = "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2009|04|19|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = apvienība izveidota | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2010|03|16|N}} — {{dat|2011|03|15|N}} | pēc = [[Solvita Āboltiņa]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Aivis Ronis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}} | pēc = [[Edgars Rinkēvičs]]}} {{kastes beigas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{10. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 2009}} {{Navboxes |title = Ventspils dome |list1 = {{Ventspils dome 2021}} {{Ventspils dome 2017}} }} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kristovskis, Ģirts Valdis}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] 5mfpeyph750pxhigwo9x93graedwt3b 4497901 4497900 2026-07-23T13:33:57Z Meistars Joda 781 4497901 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Valdis Kristovskis | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Ģirts Valdis Kristovskis (cropped).jpg | apraksts = Ģirts Valdis Kristovskis 2023. gadā | att_izm = 275px | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|19|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N}} | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = [[Aivis Ronis]] | pēctecis2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | amats3 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2010|11|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2010|11|04|N}} | prezidents3 = [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—1998)</small> * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(1998—2008)</small> * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2008—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = [[Ilze Rudolfa|Ilze Rudolfa-Kristovska]] | profesija = būvinženieris, [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] | amats4 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums4 = {{dat|2004|07|20|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2009|07|13|N}} | amats5 = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|1998|11|26|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2004|03|09|N|}} | prezidents5 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | priekštecis5 = [[Tālavs Jundzis]] | pēctecis5 = [[Atis Slakteris]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2004|03|18|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2004|07|21|N|}} | prezidents6 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers6 = [[Indulis Emsis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|05|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|14|N|}} | prezidents7 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers7 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | amats8 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1998|11|02|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2000|01|20|N|}} | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] | amats9 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|1996|02|01|N|}} | term_beigas9 = {{dat|1998|05|11|N|}} | prezidents9 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers9 = * [[Andris Šķēle]] * [[Guntars Krasts]] | amats10 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|1993|07|06|N|}} | term_beigas10 = {{dat|1995|02|02|N|}} | prezidents10 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers10 = * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | amats11 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums11 = {{dat|1993|08|03|N|}} | term_beigas11 = {{dat|1994|10|28|N|}} | prezidents11 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers11 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis11 = [[Ziedonis Čevers]] | pēctecis11 = [[Jānis Ādamsons]] }} '''Ģirts Valdis Kristovskis''' (dzimis {{dat|1962|2|19}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]". 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ir bijis vairāku politisko spēku biedrs. Bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs septiņās valdībās, sešu [[Saeima]]s sasaukumu, kā arī viena [[Rīgas dome]]s un divu Ventspils pilsētas domes sasaukumu deputāts. Ir bijis viena [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] sasaukuma deputāts. 2008. gadā atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. == Izglītība == Beidzis [[Zūras|Zūru]] astoņgadīgo skolu, pēc tam [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]]. 1984. gadā beidza [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] būvinženiera specialitātē. 1995. gadā mācījies ASV Kara Flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūta starptautiskajā kursā Monterejā. 1998. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva maģistra grādu [[tiesību zinātne|tiesībās]]. 2014. gadā ieguva biznesa vadības maģistra kvalifikāciju kopējā Londonas biznesa skolas, Ņujorkas universitātes Sterna biznesa institūta un Parīzes augstākās ekonomikas skolas programmā TRIUM. 1984.—1989. gadā strādājis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā. 2019.-2023. gadā bijis Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks. Strādājis vairākos uzņēmumos ITK tehnoloģiju attīstības jomā kā Latvijā, tā arī Norvēģijā. Pašreiz ir jaunuzņēmuma Entangle SIA galvenais produktu stratēģists. == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 1980. gadu beigās, [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā iesaistoties [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]] un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1988. gadā dibināja VAK Ventspils nodaļu un tika ievēlēts par tā prezidentu. 1989. gadā kļuva par LTF Ventspils nodaļas vadītāju un tika ievēlēts [[Ventspils]] pilsētas tautas deputātu padomē. 1990. gadā kā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] kandidāts [[Ventspils]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"]]. 1991. gada janvāra barikāžu laikā bija viens no Augstākās Padomes Aizsardzības štāba vadītājiem. Pēc tam sagatavoja AP Nevardarbīgās pretošanās štāba nolikumu un izstrādāja likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". 1991. gadā kandidēja uz Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, bet atsauca savu kandidatūru, LTF kandidāta Bruno Jurševica atbalstam, kurš zaudēja [[Aivars Lembergs|Aivaram Lembergam]].{{nepieciešama atsauce}} No 1991. līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Zemessardzes]] štāba priekšnieks. 1993. gadā bija viens no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem, no tās saraksta tika ievēlēts par [[5. Saeima]]s deputātu. Bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|V. Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]], bet 1994. gadā atkāpās no amata pēc ieslodzīto bēgšanas no [[Grīvas cietums|Grīvas cietuma]]. Atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču nākamajā gadā to priekšlaicīgi nolika, lai dotos studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kara flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūtu.{{nepieciešama atsauce}} 1996. gadā sākotnēji neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču kļuva par [[6. Saeima]]s deputātu par ministri kļuvušās kolēģes [[Aija Poča|Aijas Počas]] vietā. 1998. gadā izstājās no "Latvijas Ceļa" un pievienojās [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK]] un tās Saeimas frakcijai. No šīs partijas tika ievēlēts [[7. Saeima|7.]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]], kā arī kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]] un saglabāja ministra amatu arī vēlākajās [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]], [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] un [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes]] valdībās. 2004. gadā tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] TB/LNNK ļoti sekmīgajās [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|vēlēšanās]]. Bija EP Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Vadīja EP deputātu apvienību "Vienota Eiropa, vienota vēsture". Bija viens no 7 EP deputātiem, kuri izstrādāja Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģiju. Bija iniciators un EP rezolūcijas "Eiropas nākotne 60 gadus pēc II pasaules kara" sagatavotājs. Bija vairāku vairāku EP rezolūciju, tostarp "Par Masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanu" ziņotājs. {{dat|2008|2|4}} Ģirts Valdis Kristovskis pēc ilgstošām nesaskaņām ar kolēģiem partijas vadībā izstājās no TB/LNNK.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristovskis izstājas no TB/LNNK | publisher = DELFI | date = 04.02.2008. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20172389}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī kopā ar [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]] un citiem "pārbēdzējiem" no TB/LNNK un [[Jaunais laiks|"Jaunā laika"]] izveidoja jaunu partiju — "[[Pilsoniskā savienība|Pilsonisko savienību]]" un tika ievēlēts par tās priekšsēdētājas vietnieku. Pēc Sandras Kalnietes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 2009. gadā kļuva par "Pilsoniskās savienības" valdes priekšsēdētāju. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kandidēja uz domes priekšsēdētāja amatu, tomēr vēlēšanās zaudēja [[Nils Ušakovs|Nilam Ušakovam]]. Līdz ievēlēšanai Saeimā vadīja "Pilsoniskās savienības" Rīgas domes frakciju. {{dat|2010|3|16}} ievēlēts par jaunizveidotās partiju apvienības "[[Vienotība]]" valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Vienotība" vienbalsīgi ievēl Kristovski par valdes priekšsēdētāju | publisher = Diena | date = 16.03.2010. | url = http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vienotiba-vienbalsiga-par-kristovski-valdes-priekssedetaja-amata}}</ref> bet 2. oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] ("Vienotība" guva uzvaru parlamenta vēlēšanās). {{dat||11|03}} kļuva par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]]. 2011. gada martā apvienības "Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu rotācijas kārtībā Ģirts Valdis Kristovskis nodeva apvienībā ietilpstošā "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" vadītājai [[Solvita Āboltiņa|Solvitai Āboltiņai]]. 2011. gadā rudenī notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" startēja ne tik veiksmīgi kā iepriekšējās, bet pašam Ģirtam Valdim Kristovskim šīs vēlēšanas bija īpaši neveiksmīgas. Būdams saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā, viņš saņēma visvairāk vēlētāju svītrojumu, atkrita uz pēdējo vietu sarakstā un netika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/111033/K%01rlis_%60ADURSKIS.html | title= Kārlis ŠADURSKIS |accessdate=2012-04-26 |work= |publisher= [[Eiropas Parlaments]]|date= }}</ref> 2017. gada martā Ģirts Valdis Kristovskis pavēstīja par savu atgriešanos politikā un kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās Ventspilī. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Ģ. V. Kristovski ievēlēja Ventspils pilsētas domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], partijas “[[Vienotība]]” un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta kā šī saraksta līderi un mēra kandidātu. Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības “[[Jaunā Vienotība]]” saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī Ģ. V. Kristovski iecēla par Ventspils brīvostas valdes locekli, kur viņš līdz 2023. gada oktobrim pildīja valdes priekšsēdētājas I.Strautmanes vietnieka pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fm-parstavis-ventspils-osta-kristovskis-pec-asv-sankcijam-osta-ir-smaga-gaisotne-uznemeji-bazigi.a342117/|title=FM pārstāvis Ventspils ostā Kristovskis: Pēc ASV sankcijām ostā ir smaga gaisotne, uzņēmēji bažīgi|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-10|date=2019-12-18|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Ventspils domē no apvienības “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. 2022. gadā Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības “Jaunā Vienotība”, bet netika ievēlēts. 2023. gada 21. septembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētā [[Inga Bērziņa]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[Viestura ordenis]], I šķira * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, III šķira]] * Igaunijas Māras zemes krusta ordenis, II šķira * ASV Mičigānas štata teicama dienesta medaļa == Privātā dzīve == Jaunības gados nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — [[šķēpa mešana|šķēpa mešanu]], kur guvis atzīstamus panākumus, bijis sporta meistars. Precējies ar [[Aktieris|aktrisi]] [[Ilze Rudolfa|Ilzi Rudolfu-Kristovsku]]. Sarakstījis vairākas dažādu žanru grāmatas: "Ielauzties NATO", "Pieskāriens", "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos". Bijis NATO individuālais pētnieks 1996.-1998. gadā. Ir bijis Kalpaka pieminekļa fonda priekšsēdētājs, lai realizētu Kalpaka pieminekļa izveidi Rīgā, Esplanādē. Latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Vendia]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304233009/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kristovskis_girts/ gramata21.lv] Ģ. V. Kristovska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis" {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Čevers]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|10|28|N}} | pēc = [[Jānis Ādamsons]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tālavs Jundzis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Sandra Kalniete]] | virsraksts = "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2009|04|19|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = apvienība izveidota | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2010|03|16|N}} — {{dat|2011|03|15|N}} | pēc = [[Solvita Āboltiņa]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Aivis Ronis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}} | pēc = [[Edgars Rinkēvičs]]}} {{kastes beigas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{10. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 2009}} {{Navboxes |title = Ventspils dome |list1 = {{Ventspils dome 2021}} {{Ventspils dome 2017}} }} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kristovskis, Ģirts Valdis}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] mf0cmgqtm7wnf4qoufektbzzr1apiuh 4497998 4497901 2026-07-23T19:31:46Z Biafra 13794 4497998 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Valdis Kristovskis | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Ģirts Valdis Kristovskis (cropped).jpg | apraksts = Ģirts Valdis Kristovskis 2023. gadā | att_izm = 275px | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|19|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2010|11|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2011|10|25|N}} | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = [[Aivis Ronis]] | pēctecis2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | amats3 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2010|11|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2010|11|04|N}} | prezidents3 = [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|02|19}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—1998)</small> * [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]] <small>(1998—2008)</small> * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2008—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = [[Ilze Rudolfa|Ilze Rudolfa-Kristovska]] | profesija = būvinženieris, [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] | amats4 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums4 = {{dat|2004|07|20|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2009|07|13|N}} | amats5 = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|1998|11|26|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2004|03|09|N|}} | prezidents5 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers5 = * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | priekštecis5 = [[Tālavs Jundzis]] | pēctecis5 = [[Atis Slakteris]] | amats6 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2004|03|18|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2004|07|21|N|}} | prezidents6 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers6 = [[Indulis Emsis]] | term_sākums7 = {{dat|2002|11|05|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|14|N|}} | prezidents7 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers7 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] | amats8 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|1998|11|02|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2000|01|20|N|}} | prezidents8 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] | amats9 = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|1996|02|01|N|}} | term_beigas9 = {{dat|1998|05|11|N|}} | prezidents9 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers9 = * [[Andris Šķēle]] * [[Guntars Krasts]] | amats10 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|1993|07|06|N|}} | term_beigas10 = {{dat|1995|02|02|N|}} | prezidents10 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers10 = * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | amats11 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums11 = {{dat|1993|08|03|N|}} | term_beigas11 = {{dat|1994|10|28|N|}} | prezidents11 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers11 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis11 = [[Ziedonis Čevers]] | pēctecis11 = [[Jānis Ādamsons]] }} '''Ģirts Valdis Kristovskis''' (dzimis {{dat|1962|2|19}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[politika|politiķis]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]". 1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ir bijis vairāku politisko spēku biedrs. Bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs septiņās valdībās, sešu [[Saeima]]s sasaukumu, kā arī viena [[Rīgas dome]]s un divu Ventspils pilsētas domes sasaukumu deputāts. Ir bijis viena [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] sasaukuma deputāts. 2008. gadā atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. == Izglītība == Beidzis [[Zūras|Zūru]] astoņgadīgo skolu, pēc tam [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils 1. vidusskolu]]. 1984. gadā beidza [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] būvinženiera specialitātē. 1995. gadā mācījies ASV Kara Flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūta starptautiskajā kursā Monterejā. 1998. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva maģistra grādu [[tiesību zinātne|tiesībās]]. 2014. gadā ieguva biznesa vadības maģistra kvalifikāciju kopējā Londonas biznesa skolas, Ņujorkas universitātes Sterna biznesa institūta un Parīzes augstākās ekonomikas skolas programmā TRIUM. No 1984. līdz 1989. gadam strādājis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā. 2019.—2023. gadā bijis [[Ventspils brīvosta]]s valdes priekšsēdētājas vietnieks. Strādājis vairākos uzņēmumos ITK tehnoloģiju attīstības jomā kā Latvijā, tā arī [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Pašreiz ir jaunuzņēmuma SIA "Entangle" galvenais produktu stratēģists. == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 1980. gadu beigās, [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā iesaistoties [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības klubā]] (VAK) un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF). 1988. gadā dibināja VAK Ventspils nodaļu un tika ievēlēts par tā prezidentu. 1989. gadā kļuva par LTF Ventspils nodaļas vadītāju un tika ievēlēts [[Ventspils]] pilsētas tautas deputātu padomē. 1990. gadā kā LTF kandidāts Ventspils vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04||bez}} balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"]]. 1991. gada janvāra barikāžu laikā bija viens no Augstākās Padomes Aizsardzības štāba vadītājiem. Pēc tam sagatavoja AP Nevardarbīgās pretošanās štāba nolikumu un izstrādāja likumprojektu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". 1991. gadā kandidēja uz Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, bet atsauca savu kandidatūru, LTF kandidāta Bruno Jurševica atbalstam, kurš zaudēja [[Aivars Lembergs|Aivaram Lembergam]].{{nepieciešama atsauce}} No 1991. līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Zemessardzes]] štāba priekšnieks. 1993. gadā bija viens no partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem, no tās saraksta tika ievēlēts par [[5. Saeima]]s deputātu. Bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Birkava Ministru kabinets|V. Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]], bet 1994. gadā atkāpās no amata pēc ieslodzīto bēgšanas no [[Grīvas cietums|Grīvas cietuma]]. Atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču nākamajā gadā to priekšlaicīgi nolika, lai dotos studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kara flotes Aizsardzības resursu plānošanas un vadības institūtu.{{nepieciešama atsauce}} 1996. gadā sākotnēji neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], taču kļuva par [[6. Saeima]]s deputātu par ministri kļuvušās kolēģes [[Aija Poča|Aijas Počas]] vietā. 1998. gadā izstājās no "Latvijas Ceļa" un pievienojās [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK]] un tās Saeimas frakcijai. No šīs partijas tika ievēlēts [[7. Saeima|7.]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]], kā arī kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]] un saglabāja ministra amatu arī vēlākajās [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]], [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] un [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes]] valdībās. 2004. gadā tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] TB/LNNK ļoti sekmīgajās [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|vēlēšanās]]. Bija EP Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Vadīja EP deputātu apvienību "Vienota Eiropa, vienota vēsture". Bija viens no 7 EP deputātiem, kuri izstrādāja Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģiju. Bija iniciators un EP rezolūcijas "Eiropas nākotne 60 gadus pēc II pasaules kara" sagatavotājs. Bija vairāku vairāku EP rezolūciju, tostarp "Par Masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanu" ziņotājs. {{dat|2008|2|4}} Ģirts Valdis Kristovskis pēc ilgstošām nesaskaņām ar kolēģiem partijas vadībā izstājās no TB/LNNK.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kristovskis izstājas no TB/LNNK | publisher = DELFI | date = 04.02.2008. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20172389}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī kopā ar [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]] un citiem "pārbēdzējiem" no TB/LNNK un [[Jaunais laiks|"Jaunā laika"]] izveidoja jaunu partiju — "[[Pilsoniskā savienība|Pilsonisko savienību]]" un tika ievēlēts par tās priekšsēdētājas vietnieku. Pēc Sandras Kalnietes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 2009. gadā kļuva par "Pilsoniskās savienības" valdes priekšsēdētāju. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un kandidēja uz domes priekšsēdētāja amatu, tomēr vēlēšanās zaudēja [[Nils Ušakovs|Nilam Ušakovam]]. Līdz ievēlēšanai Saeimā vadīja "Pilsoniskās savienības" Rīgas domes frakciju. {{dat|2010|3|16}} ievēlēts par jaunizveidotās partiju apvienības "[[Vienotība]]" valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Vienotība" vienbalsīgi ievēl Kristovski par valdes priekšsēdētāju | publisher = Diena | date = 16.03.2010. | url = http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vienotiba-vienbalsiga-par-kristovski-valdes-priekssedetaja-amata}}</ref> bet 2. oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] ("Vienotība" guva uzvaru parlamenta vēlēšanās). {{dat||11|03}} kļuva par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]]. 2011. gada martā apvienības "Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu rotācijas kārtībā Ģirts Valdis Kristovskis nodeva apvienībā ietilpstošā "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" vadītājai [[Solvita Āboltiņa|Solvitai Āboltiņai]]. 2011. gadā rudenī notikušajās ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" startēja ne tik veiksmīgi kā iepriekšējās, bet pašam Ģirtam Valdim Kristovskim šīs vēlēšanas bija īpaši neveiksmīgas. Būdams saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā, viņš saņēma visvairāk vēlētāju svītrojumu, atkrita uz pēdējo vietu sarakstā un netika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] palīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/111033/K%01rlis_%60ADURSKIS.html | title= Kārlis ŠADURSKIS |accessdate=2012-04-26 |work= |publisher= [[Eiropas Parlaments]]|date= }}</ref> 2017. gada martā Ģirts Valdis Kristovskis pavēstīja par savu atgriešanos politikā un kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās Ventspilī. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Ģ. V. Kristovski ievēlēja Ventspils pilsētas domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], partijas “[[Vienotība]]” un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopējā saraksta kā šī saraksta līderi un mēra kandidātu. Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības “[[Jaunā Vienotība]]” saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī Ģ. V. Kristovski iecēla par Ventspils brīvostas valdes locekli, kur viņš līdz 2023. gada oktobrim pildīja valdes priekšsēdētājas I.Strautmanes vietnieka pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fm-parstavis-ventspils-osta-kristovskis-pec-asv-sankcijam-osta-ir-smaga-gaisotne-uznemeji-bazigi.a342117/|title=FM pārstāvis Ventspils ostā Kristovskis: Pēc ASV sankcijām ostā ir smaga gaisotne, uzņēmēji bažīgi|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-10|date=2019-12-18|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Ventspils domē no apvienības “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta. 2022. gadā Ģ. V. Kristovskis kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības “Jaunā Vienotība”, bet netika ievēlēts. 2023. gada 21. septembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētā [[Inga Bērziņa]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[Viestura ordenis]], I šķira * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * [[Attēls:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, III šķira]] * Igaunijas Māras zemes krusta ordenis, II šķira * ASV Mičigānas štata teicama dienesta medaļa == Privātā dzīve == Jaunības gados nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — [[šķēpa mešana|šķēpa mešanu]], kur guvis atzīstamus panākumus, bijis sporta meistars. Precējies ar [[Aktieris|aktrisi]] [[Ilze Rudolfa|Ilzi Rudolfu-Kristovsku]]. Sarakstījis vairākas dažādu žanru grāmatas: "Ielauzties NATO", "Pieskāriens", "Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos". Bijis NATO individuālais pētnieks no 1996. līdz 1998. gadam. Ir bijis Kalpaka pieminekļa fonda priekšsēdētājs, lai realizētu Kalpaka pieminekļa izveidi Rīgā, Esplanādē. Latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Vendia]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304233009/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kristovskis_girts/ gramata21.lv] Ģ. V. Kristovska biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis" {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Čevers]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|08|03|N}} — {{dat|1994|10|28|N}} | pēc = [[Jānis Ādamsons]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tālavs Jundzis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Sandra Kalniete]] | virsraksts = "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2009|04|19|N}} — {{dat|2011|08|06|N}} | pēc = partija iekļāvusies "[[Vienotība|Vienotībā]]"}} {{Amatu secība | pirms = apvienība izveidota | virsraksts = "[[Vienotība]]s" valdes priekšsēdētājs| periods = {{dat|2010|03|16|N}} — {{dat|2011|03|15|N}} | pēc = [[Solvita Āboltiņa]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Aivis Ronis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}} | pēc = [[Edgars Rinkēvičs]]}} {{kastes beigas}} {{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{10. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} }} {{LR Augstākā Padome}} {{Rīgas dome 2009}} {{Navboxes |title = Ventspils dome |list1 = {{Ventspils dome 2021}} {{Ventspils dome 2017}} }} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kristovskis, Ģirts Valdis}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] 49n420ub01yet1q14cmodsm4v6q91ec 0 31152 4497919 4497639 2026-07-23T14:27:35Z Baisulis 11523 /* Notikumi */ pēdiņas..... 4497919 wikitext text/x-wiki '''20. oktobris''' ir gada 293. diena (294. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 72 dienas. == Vārda dienas == [[Leonīda]], [[Leonīds (personvārds)|Leonīds]] == Notikumi == * [[1210. gads]] — [[Romas pāvests|pāvests]] [[Inocents III]] apstiprināja [[Rīga]]s bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu. * [[1548. gads]] — dibināta [[Lapasa]], viena no [[Bolīvija]]s galvaspilsētām. * [[1818. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste]] vienojās noteikt ASV un [[Kanāda]]s robežu pa 49. paralēli. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** atjaunota [[dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksme starp Rīgu un [[Maskava|Maskavu]]; ** [[Dienvidslāvija]]s partizāni un [[Sarkanā armija]] atbrīvoja [[Belgrada|Belgradu]]. * [[1955. gads]] — pirmo reizi izdota angļu rakstnieka [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Džona Ronalda Rūela Tolkīna]] triloģijas "[[Gredzenu pavēlnieks]]" otrā grāmata — "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās (romāns)|Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]". * [[1967. gads]] — [[Kalifornija]]s ziemeļos ASV videolentē uzfilmēts, iespējams, [[sniega cilvēks]]. * [[1971. gads]] — sabruka [[Nepāla]]s vērtspapīru birža. * [[1973. gads]]: ** [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]] atklāta [[Sidnejas operteātris|operteātra]] ēka; ** pieņemts pašreizējais [[Mali ģerbonis]]. * [[1982. gads]] — [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]], Maskavā, skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, pūlī tika nospiesti 66 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/si-diena-vesture-tragedija-luzniku-stadiona-maskava.a426463/|title=Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}</ref> * [[2010. gads]] — [[Dānija]]s pilsētā [[Herninga|Herningā]] atklāta daudzfunkcionālā arēna ''[[Jyske Bank Boxen]]''. * [[2020. gads]]: ** [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''[[COVID-19]]'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|40000000}}; ** [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[OSIRIS-APEX|OSIRIS-REx]]'' uz īsu brīdi nolaidās uz asteroīda [[101955 Bennu]] un savāca iežu paraugus, kas jānogādā uz Zemi 2023. gadā. == Dzimuši == * [[1554. gads]] — [[Bālints Balaši]] (''Balassi Bálint''), ungāru dzejnieks (miris 1594. gadā) * [[1623. gads]] — [[Kristofers Rens]] (''Christopher Wren''), angļu arhitekts (miris 1723. gadā) * [[1677. gads]] — [[Staņislavs Leščiņskis]] (''Stanisław Leszczyński''), Polijas karalis (miris 1766. gadā) * [[1749. gads]] — [[Aleksandrs Radiščevs]] (''Александр Радищев''), krievu publicists (miris 1802. gadā) * [[1784. gads]] — [[Lords Palmerstons]] (''Lord Palmerston''), britu politiķis (miris 1865. gadā) * [[1854. gads]] — [[Arturs Rembo]] (''Arthur Rimbaud''), franču dzejnieks (miris 1891. gadā) * [[1859. gads]] — [[Džons Djūijs]] (''John Dewey''), ASV filozofs (miris 1952. gadā) * [[1876. gads]] — [[Aleksandrs Faramons]] (''Alexandre Pharamond''), franču regbists (miris 1953. gadā) * [[1891. gads]] — [[Džeimss Čedviks]] (''James Chadwick''), angļu fiziķis (miris 1974. gadā) * [[1907. gads Latvijā|1907. gads]] — [[Aleksandrs Apsītis (radiokonstruktors)|Aleksandrs Apsītis]], latviešu radiokonstruktors (miris 1988. gadā) * [[1911. gads]] — [[Bernārs Zerfiss]] (''Bernard Zehrfuss''), franču arhitekts (miris 1996. gadā) * [[1917. gads]] — [[Žans Pjērs Melvils]] (''Jean-Pierre Melville''), franču kinorežisors un aktieris (miris 1973. gadā) * [[1923. gads]] — [[Otfrīds Preislers]] (''Otfried Preußler''), vācu rakstnieks (miris 2013. gadā) * [[1951. gads]] — [[Klaudio Ranjēri]] (''Claudio Ranieri''), itāļu futbolists un treneris * [[1955. gads]] — [[Tomass Ņūmens]] (''Thomas Newman''), amerikāņu komponists un diriģents * [[1956. gads]] — [[Denijs Boils]] (''Danny Boyle''), britu kinorežisors * [[1958. gads]]: ** [[Marks Kings]] (''Mark King''), angļu mūziķis ** [[Vigo Mortensens]] (''Viggo Mortensen''), ASV aktieris *[[1961. gads]] — [[Ians Rašs]] (''Ian Rush''), velsiešu futbolists * [[1963. gads]] — [[Žilija Pajeta]] (''Julie Payette''), Kanādas kosmonaute * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Gaidis Bērziņš]], Latvijas politiķis * [[1971. gads]] — ''[[Snoop Dogg]]'', ASV reperis un aktieris * [[1976. gads]] — [[Dens Foglers]] (''Daniel Fogler''). amerikāņu aktieris, komiķis un scenārists * [[1979. gads]] — [[Džons Krasinskis]] (''John Krasinski''), amerikāņu aktieris un kinorežisors == Miruši == * [[1740. gads]] — [[Kārlis VI]] (''Karl VI.''), Svētās Romas imperators (dzimis 1685. gadā) * [[1860. gads]] — [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] (''Александра Фёдоровна''), Krievijas imperatore-konsorte (dzimusi 1798. gadā) * [[1870. gads]] — [[Maikls Balfs]] (''Michael Balfe''), īru komponists (dzimis 1808. gadā) * [[1947. gads]] — [[Žilbērs Buņols]] (''Gilbert Bougnol''), franču paukotājs (dzimis 1866. gadā) * [[1950. gads]] — [[Henrijs Stimsons]] (''Henry L. Stimson''), ASV politiķis (dzimis 1867. gadā) * [[1964. gads]] — [[Herberts Hūvers]] (''Herbert Hoover''), 31. ASV prezidents (dzimis 1874. gadā) * [[1974. gads]] — [[Dāvids Oistrahs]] (''Давид Ойстрах''), PSRS vijolnieks (dzimis 1908. gadā) * [[1984. gads]] — [[Pols Diraks]] (''Paul Dirac''), britu fiziķis (dzimis 1902. gadā) * [[1987. gads]] — [[Andrejs Kolmogorovs]] (''Андрей Колмогоров''), krievu matemātiķis (dzimis 1903. gadā) * [[2011. gads]] — [[Muammars Kadāfi]] (''معمر القذافي''), Lībijas līderis (dzimis 1942. gadā) * [[2020. gads]] — [[Džeimss Randi]] (''James Randi''), Kanādas, ASV iluzionists un zinātniskais skeptiķis (dzimis 1928. gadā) * [[2021. gads]]: ** [[Arnis Cimdars]], latviešu politiķis (dzimis 1962. gadā) ** [[Mihājs Čīksentmihāji]] (''Csikszentmihalyi Mihaly''), ungāru izcelsmes ASV psihologs (dzimis 1934. gadā) ** [[Voldemārs Lobiņš]], latviešu aktieris (dzimis 1938. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] 2cekefh7ohc6td3c7xf6fpgnzbzlmra 0 33361 4497959 4496116 2026-07-23T15:39:16Z Baisulis 11523 /* Jūnijs */ lielais burts..... 4497959 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1918. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1918. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1918}} {{Gada citi notikumi|1918}} {{Gads citos kalendāros|1918}} '''1918. gads''' ({{Rom sk gadam|1918}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * [[Pirmais pasaules karš]] === Janvāris === * [[6. janvāris|6.]]—[[7. janvāris]] — [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] tika atlaista [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]. * [[25. janvāris]] — [[Ukraina]] pasludināja neatkarību no [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]]. * [[27. janvāris]] — sākās [[Somijas pilsoņu karš]]. === Februāris === * [[14. februāris]] (1. februāris pēc vecā stila) — [[Krievija]] pārgāja no [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. * [[16. februāris]] — [[Lietuva]] pasludināja neatkarību no [[Krievija]]s. * [[24. februāris]]: ** [[Igaunija]] pasludināja neatkarību no Krievijas. ** [[Armēnija]], [[Azerbaidžāna]] un [[Gruzija]] pasludināja neatkarību no Krievijas, izveidojot [[Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā republika|Aizkaukāza Demokrātisko Federatīvo republiku]]. === Marts === * [[3. marts]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Centrālās lielvalstis]] un [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] parakstīja [[Brestļitovskas miera līgums|Brestas miera līgumu]], līdz ar to Krievija izstājās no kara. * [[5. marts]] — Padomju Krievija pārvietoja galvaspilsētu no [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] uz [[Maskava|Maskavu]]. * [[6. marts]] — tika nodibināti Somijas gaisa spēki. * [[7. marts]]: ** dibināts [[Japāna]]s uzņēmums ''[[Panasonic]]''. ** Pirmais pasaules karš: [[Somija]] noslēdza miera līgumu ar [[Vācija|Vāciju]]. * [[25. marts]] — [[Baltkrievija]] pasludināja neatkarību. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — izveidoti [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Karaliskie Gaisa spēki]]. * [[13. aprīlis]] — [[Somijas pilsoņu karš]]: [[Baltijas jūras divīzija|vācu spēki]] atbrīvoja [[Helsinki|Helsinkus]] no Sarkanās gvardes. === Maijs === * [[11. maijs]] — oficiāli nodibināta [[Ziemeļkaukāza kalnu republika]]. * [[15. maijs]] — [[Somijas pilsoņu karš]] beidzās ar Balto uzvaru. * [[26. maijs]] — [[Gruzija]] pasludināja neatkarību, līdz ar to izjuka [[Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā Republika|Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā republika]]. * [[28. maijs]] — [[Armēnija]] un [[Azerbaidžāna]] pasludināja neatkarību. === Jūnijs === * [[1. jūnijs|1.]]—[[26. jūnijs]] — [[Pirmais pasaules karš]]: notika [[Bello meža kauja]]. * [[26. jūnijs]] — dibināti [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]]. === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — par [[Osmaņu impērija]]s sultānu kļuva [[Mehmeds VI]]. * [[17. jūlijs]] — pēc [[boļševiki|boļševiku]] partijas pavēles [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] tika nogalināts [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[cars]] [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] un viņa ģimene. === Augusts === * [[spāņu gripa]] kļuva par [[pandēmija|pandēmiju]]; nākamajos sešos mēnešos {{sk|25000000}} cilvēku mira no gripas. * [[1. augusts]] — [[angļi|angļu]] antiboļševistiskais karaspēks ieņēma [[Arhangeļska|Arhangeļsku]]. === Septembris === * [[16. septembris]] — izveidots [[Sarkanā Karoga ordenis]]. * [[22. septembris]] — beidza pastāvēt [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], tās vietā tika izveidota [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — par [[Vācija]]s [[Vācijas kanclers|kancleru]] tika iecelts [[Makss fon Bādens]]. * [[28. oktobris]] — [[Čehoslovākija]] pasludināja neatkarību no [[Austroungārija]]s. * [[29. oktobris]] — dibināta [[komjaunatne]]. * [[30. oktobris]]: ** [[Pirmais pasaules karš]]: [[Mudrosas pamiers|Mudrosas pamiera līguma]] noslēgšana uz britu kuģa Agamemnons, Lemnosas salas [[Mudrosa]]s ostā; līdz ar to beidzās [[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|karadarbība Tuvajos Austrumos]]; ** [[Jemenas Mautavakilites karaliste]] pasludināja neatkarību no [[Osmaņu impērija]]s. === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Polija]] pasludināja neatkarību no [[Krievija]]s. * [[4. novembris]] — Pirmais pasaules karš: [[Austroungārija]] kapitulēja [[Itālija]]i. * [[8. novembris]] — [[Vācija]]s armija atteicās pakļauties [[ķeizars|ķeizaram]]. * [[9. novembris]] — Vācijas ķeizars [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] atteicās no troņa un devās trimdā uz [[Nīderlande|Nīderlandi]]. * [[11. novembris]] — beidzās [[Pirmais pasaules karš]]. Vācija un [[Antante]]s valstis parakstīja [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjenas pamieru]]. * [[12. novembris]] — [[Austrija]] kļuva par republiku. * [[13. novembris]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]s karaspēks iegāja [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], un līdz ar to sākās [[Konstantinopoles okupācija]] (līdz {{dat|1923|9|23|D|bez}}). * [[14. novembris]]: ** [[Čehoslovākija]] kļuva par republiku. ** par Čehoslovākijas pirmo prezidentu tika iecelts [[Tomāšs Gariks Masariks]]. * [[16. novembris]] — [[Ungārija]] pasludināja neatkarību no [[Austroungārija]]s impērijas. * [[18. novembris]]: ** [[Latvija]] pasludināja neatkarību no Krievijas. ** par [[Polija]]s valsts vadītāju kļuva [[Juzefs Pilsudskis]]. * [[28. novembris]] — [[Igaunijas brīvības cīņas]]: [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] sāka iebrukumu [[Igaunija|Igaunijā]]. === Decembris === * [[1. decembris]]: ** [[Islande]] kļuva par pašpārvaldes karalisti, saglabājot sakni ar [[Dānija]]s karali, kas kļuva arī par Islandes karali; ** [[Zviedrija|Zviedrijā]] jauns vēlēšanu likums pēc principa "viena persona, viena balss", balsis vairs nav atkarīgas no īpašumu vērtības; ** [[Rumānija]]s pilsētā [[Albajūlija|Albajūlijā]] tika pasludināta [[Transilvānija]]s savienība ar Rumānijas Karalisti; ** tika pasludināta Serbu, horvātu un slovēņu karaliste (vēlāk zināma kā [[Dienvidslāvijas Karaliste]]); ** par Dienvidslāvijas Karalistes karali kļuva [[Pēteris I (Dienvidslāvija)|Pēteris I]]. * [[13. decembris]] — par [[Čehoslovākija]]s himnu tika apstiprināta ''[[Nad Tatrou sa blýska]]'' ("Zibens virs Tatriem"). * [[31. decembris]] — [[Vācija]]s armija atstāja [[Viļņa|Viļņu]]. == Dzimuši == * [[15. janvāris]] — [[Gamāls Abdels Nāsers]] (''جمال عبد الناصر''), Ēģiptes prezidents (miris 1970. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Ģertrūde Elaiona]] (''Gertrude Belle Elion''), ASV bioķīmiķe un farmaceite (mirusi 1999. gadā) * [[26. janvāris]] — [[Nikolaje Čaušesku]] (''Nicolae Ceauşescu''), Rumānijas vadītājs (miris 1989. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aida Lupino]] (''Ida Lupino''), angļu režisore un aktrise (mirusi 1995. gadā) * [[12. februāris]] — [[Džulians Švingers]] (''Julian Schwinger''), ASV fiziķis (miris 1994. gadā) * [[3. marts]] — [[Arturs Kronbergs]] (''Arthur Kornberg''), ASV bioķīmiķis (miris 2007. gadā) * [[5. marts]] — [[Džeimss Tobins]] (''James Tobin''), ASV ekonomists (miris 2002. gadā) * [[16. marts]] — [[Frederiks Reiness]] (''Frederick Reines''), ASV fiziķis (miris 1998. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Kajs Sīgbāns]] (''Kai Siegbahn''), Šveices fiziķis (miris 2007. gadā) * [[11. maijs]] — [[Ričards Fainmens]] (''Richard Feynman''), ASV fiziķis (miris 1988. gadā) * [[20. maijs]] — [[Edvards Luiss]] (''Edward Lewis''), ASV ģenētiķis (miris 2004. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Edvins Krebss]] (''Edwin Krebs''), ASV bioķīmiķis (miris 2009. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Alberto Askari]] (''Alberto Ascari''), Itālijas autobraucējs (miris 1955. gadā) * [[18. jūnijs]]: ** [[Džerome Karle]] (''Jerome Karle''), ASV ķīmiķis (miris 2013. gadā) ** [[Franko Modigliani]] (''Franco Modigliani''), Itālijā dzimis ekonomists (miris 2003. gadā) **[[Elizabete Valdo]] (''Elizabeth Waldo''), Amerikāņu vijolniece, komponiste, diriģente un etnomuzikoloğe * [[14. jūlijs]] — [[Ingmars Bergmans]] (''Ingmar Bergman''), Zviedrijas kinorežisors (miris 2007. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Bertrams Brokhauss]] (''Bertram Brockhouse''), Kanādas fiziķis (miris 2003. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Nelsons Mandela]] (''Nelson Mandela''), Dienvidāfrikas prezidents (miris 2013. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Pols Boiers]] (''Paul Boyer''), ASV ķīmiķis (miris 2018. gadā) * [[9. augusts]] — [[Roberts Oldričs]] (''Robert Aldrich''), amerikāņu kinorežisors (miris 1983. gadā) * [[13. augusts]] — [[Frederiks Sengers]] (''Frederick Sanger''), angļu bioķīmiķis (miris 2013. gadā) * [[25. augusts]] — [[Leonards Bernstains]] (''Leonard Bernstein''), ASV komponists, pianists un diriģents (miris 1990. gadā) * [[8. septembris]] — [[Dereks Bārtons]] (''Derek Barton''), britu ķīmiķis (miris 1998. gadā) * [[17. septembris]] — [[Haims Hercogs]] (''Chaim Herzog''), Izraēlas prezidents (miris 1997. gadā) * [[27. septembris]] — [[Martins Rails]] (''Martin Ryle''), angļu radioastronoms (miris 1984. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Keniči Fukui]] (''Kenichi Fukui''), japāņu ķīmiķis (miris 1998. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Jens Skū]] (''Jens Skou''), dāņu ķīmiķis (miris 2018. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Rita Heivorta]] (''Rita Hayworth''), ASV aktrise (mirusi 1987. gadā) * [[4. novembris]] — [[Arts Kernijs]] (''Art Carney''), ASV aktieris (miris 2003. gadā) * [[10. novembris]] — [[Ernsts Fišers]] (''Ernst Fischer''), vācu ķīmiķis (miris 2007. gadā) * [[27. novembris]] — [[Boriss Patons]] (''Борис Патон''), PSRS, Ukrainas zinātnieks (miris 2020. gadā) * [[11. decembris]] — [[Aleksandrs Solžeņicins]] (''Александр Солженицын''), krievu rakstnieks (miris 2008. gadā) * [[21. decembris]] — [[Kurts Valdheims]] (''Kurt Waldheim''), Austrijas prezidents, ANO ģenerālsekretārs (miris 2007. gadā) * [[25. decembris]] — [[Anvars Sādāts]] (''Anwar Sadat''), Ēģiptes prezidents (miris 1981. gadā) <!-- * [[27. decembris]] — [[Miltons Rokīčs]] (''Milton Rokeach''), ASV sociālpsihologs (miris 1988. gadā) --> == Miruši == * [[6. janvāris]] — [[Georgs Kantors]] (''Georg Cantor''), vācu matemātiķis (dzimis 1845. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Amālija Materna]] (''Amalie Materna''), austriešu operdziedātāja, soprāns (dzimusi 1844. gadā) * [[6. februāris]] — [[Gustavs Klimts]] (''Gustav Klimt''), Austrijas jūgendstila gleznotājs (dzimis 1862. gadā) * [[10. februāris]]: ** [[Abdulhamīds II]] (''عبد الحميد ثانی''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1842. gadā) ** [[Ernesto Moneta]] (''Ernesto Moneta''), itāliešu pacifists (dzimis 1833. gadā) * [[17. februāris]] — [[Milans Neraličs]] (''Milan Neralić''), horvātu—serbu paukotājs (dzimis 1875. gadā) * [[25. marts]] — [[Klods Debisī]] (''Claude Debussy''), franču komponists (dzimis 1862. gadā) * [[26. marts]] — [[Cezars Kiī]] (''Цезарь Кюи''), krievu komponists (dzimis 1835. gadā) * [[11. aprīlis]] — [[Oto Vāgners]] (''Otto Wagner''), austriešu arhitekts (dzimis 1841. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Lavrs Korņilovs]] (''Лавр Корнилов''), krievu ģenerālis (dzimis 1870. gadā) <!-- * [[20. aprīlis]] — [[Kārls Brauns]] (''Karl Ferdinand Braun''), vācu fiziķis (dzimis 1850. gadā) --> * [[21. aprīlis]] — [[Manfrēds fon Rihthofens]] (''Manfred von Richthofen''), "Sarkanais barons", Pirmā pasaules kara lidotājs (dzimis 1892. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Gavrilo Princips]] (''Gavrilo Princip''), serbu nacionālists no Bosnijas, Austrijas kroņprinča Franča Ferdinanda slepkava (dzimis 1894. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Čārlzs Fērbenkss]] (''Charles W. Fairbanks''), ASV viceprezidents (dzimis 1852. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Arrigo Boito]] (''Arrigo Boito''), itāļu dzejnieks un komponists (dzimis 1842. gadā) * [[13. jūnijs]] — [[Mihails Aleksandrovičs (lielkņazs)|Mihails Aleksandrovičs]] (''Михаил Александрович''), Krievijas augstmanis (dzimis 1878. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Harijs Džefersons]] (''Harry Jefferson''), britu burātājs (dzimis 1849. gadā) * [[3. jūlijs]] — [[Mehmeds V|Mehmeds V Rešads]] (''Mehmed V Reşad''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1844. gadā) * [[17. jūlijs]] — Krievijas cars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] (''Николай II'', dzimis 1868. gadā) un viņa ģimene * [[3. septembris]] — [[Fanija Kaplāne]] (''Фанни Каплан''), krievu revolucionāre (dzimusi 1890. gadā) * [[10. septembris]] — [[Mihails Aleksejevs]] (''Михаил Алексеев''), krievu ģenerālis (dzimis 1857. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Anrī Tozēns]] (''Henri Tauzin''), franču vieglatlēts (dzimis 1879. gadā) * [[18. oktobris]] — [[Kolomans Mozers]] (''Koloman Moser''), austriešu mākslinieks (dzimis 1868. gadā) * [[31. oktobris]]: ** [[Egons Šīle]] (''Egon Schiele''), austriešu mākslinieks (dzimis 1890. gadā) ** [[Ištvāns Tisa]] (''Tisza István'') ungāru politiķis (dzimis 1861. gadā) * [[9. novembris]] — [[Gijoms Apolinērs]] (''Guillaume Apollinaire''), franču dzejnieks (dzimis 1880. gadā) * [[20. novembris]] — [[Jons Bauers]] (''John Bauer''), zviedru gleznotājs (dzimis 1882. gadā) <!-- * [[8. decembris]] — [[Rūdolfs Siverss]], (''Рудольф Сиверс''), padomju militārais darbinieks (dzimis 1892. gadā) --> * [[11. decembris]] — [[Ivans Cankars]] (''Ivan Cankar''), slovēņu rakstnieks (dzimis 1876. gadā) {{pg2}} [[Kategorija:1918. gads| ]] 03u897zx0l5lffmuga5i9u5sxx7xy2l 0 36710 4498152 2983136 2026-07-24T10:28:31Z YuntasYansak 148297 4498152 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žurominas apriņķis | native_name = Powiat żuromiński | image_skyline = Lubowidz, kościół parafialny.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Baznīca Lubovičas ciemā | settlement_type = [[Polijas administratīvais iedalījums|apriņķis]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = Herb_powiat_zurominski.svg | image_map = Mazowsze Żuromiński.png | map_caption = | subdivision_type = Apriņķis | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = Vojevodiste | subdivision_name1 = [[Mazovijas vojevodiste]] | area_total_km2 = 805.01 | population_total = 40078 | population_as_of = 2006 | population_density_km2 =auto | population_urban = | population_blank1_title = Pilsētās | population_blank1 = 10521 | population_blank2_title = Laukos | population_blank2 = 29557 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Žuromina]] | parts_type = Gminas | parts = 6 | p1 = [[Bežuņa]] (pilsētas-lauku) | p2 = [[Kučborkosada]] (lauku) | p3 = [[Lubovidza]] (lauku) | p4 = [[Lutocina]] (laiku) | p5 = [[Semjontkovo]] (lauku) | p6 = [[Žuromina]] (pilsētas-lauku) | blank_name = | blank_info = | website = http://www.zuromin-powiat.pl/ }} '''Žurominas apriņķis''' ({{val-pl|powiat żuromiński}}) ir apriņķis [[Polija|Polijā]], [[Mazovijas vojevodiste]]s ziemeļrietumos. Robežojas ar Mazovijas vojevodistes [[Mlavas apriņķis|Mlavas]], [[Ploņskas apriņķis|Ploņskas]] un [[Serpcas apriņķis|Serpcas apriņķiem]], [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s [[Dzjaldovo apriņķis|Dzjaldovo apriņķi]], kā arī [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste]]s [[Ripinas apriņķis|Ripinas]] un [[Brodņicas apriņķis|Brodņicas apriņķiem]]. {{Polija-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Mazovijas vojevodistes apriņķi]] okot21f3y3q1a6836bre1wu2aorxrai 0 36937 4498172 4496110 2026-07-24T11:55:22Z Kleivas 2704 /* Decembris */ 4498172 wikitext text/x-wiki {{Gads|1959}} {{Gada citi notikumi|1959}} {{Gads citos kalendāros|1959}} '''1959. gads''' ({{rom_sk_gadam|1959}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Kuba]]s prezidents [[Fulhensio Batista]], valdības ministri un daži augstākie ierēdņi agri no rīta pameta valsti. Dienu vēlāk [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] vadītie nemiernieku spēki bez pretestības iesoļoja [[Havana|Havanā]], pārņemot varu valstī. Noslēdzās [[Kubas revolūcija]]. * [[3. janvāris]]: ** [[Aļaska]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 49. štatu. ** tika dibināta [[Apvienotā Suvadīnas Republika]]. * [[6. janvāris]] — [[Fidels Kastro]] ieradās [[Kuba]]s galvaspilsētā [[Havana|Havanā]]. * [[8. janvāris]] — [[Šarls de Golls]] tika iecelts par [[Francija]]s prezidentu, dibinot Francijas Piekto Republiku un izveidojot jauno konstitūciju. * [[10. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] atzina [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] revolucionāro [[Kuba]]s valdību. * [[15. janvāris]] — PSRS veica pirmo [[tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. * [[21. janvāris]] — izveidota [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — pēc referenduma [[Šveice|Šveicē]] tika pieņemts lēmums atļaut sievietēm balsot. * [[3. februāris]] — aviokatastrofā gāja bojā mūziķi [[Badijs Holijs]], [[Ričijs Valenss]] un [[Lielais Bopers]]. * [[16. februāris]] — [[Fidels Kastro]] kļuva par [[Kuba]]s premjerministru. * [[22. februāris]] — notika pirmās ''[[Daytona 500]]'', tajās uzvarēja [[Lī Petijs]]. === Marts === * [[3. marts]] — [[Erevāna|Erevānā]] tika izveidota manuskriptu krātuve, pētniecības institūts un muzejs — [[Matenadarans]]. * [[8. marts]] — [[brāļi Marksi]] pēdējo reizi uzstājās televīzijā. * [[9. marts]] — pirmā [[Bārbija]]s lelle tika izlikta pārdošanā. * [[11. marts]] — [[Francija]]s pilsētā [[Kannas|Kannās]] notika [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|4. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāve [[Tedija Šoltena]] ar dziesmu ''[[Een beetje]]''. * [[17. marts]] — [[Dalailama]] pameta [[Tibeta|Tibetu]]. * [[31. marts]] — [[Dalailama]]m tika piešķirts patvērums [[Indija|Indijā]]. === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — izveidota [[Mali federācija]]. * [[6. aprīlis]] — notika [[31. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija. * [[9. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja pirmo septiņu astronautu vārdus. * [[16. aprīlis]] — [[Kuba]]s līderis [[Fidels Kastro]] uzturējās 11 dienu ilgā "draudzības" vizītē ASV. === Maijs === * [[4. maijs]] – [[ASV]] Pasniegtas pirmās [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], toreiz kā ''Gramophone Award''. * [[21. maijs]]—[[31. maijs]] — [[Turcija|Turcijā]] notika [[1959. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]]. * [[24. maijs]] — [[Britu Impērijas diena]] kļuva par [[Sadraudzības diena|Sadraudzības dienu]]. === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — [[Singapūra]] ieguva pašvaldības statusu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. * [[23. jūnijs]] — notiesātais [[Manhatanas projekts|Manhatanes projekta]] spiegs [[Klauss Fuhss]] tika atbrīvots pēc deviņiem gadiem britu cietumā. === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad Aļaska kļuva par ASV 49. štatu, valsts karogā parādījās 49. zvaigzne. * [[15. jūlijs]] — metalurgu streiks ASV. * [[17. jūlijs]] — nomira džeza dziedātāja [[Bilija Holideja]]. * [[18. jūlijs]] — par [[Kuba]]s prezidentu kļuva [[Osvaldo Dortikoss Torrads]]. === Augusts === * [[8. augusts]] — plūdos [[Ķīnas Republika (Taivāna)|Taivānā]] gāja bojā apmēram 2 000 cilvēku. * [[15. augusts]] — [[Kipra]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[21. augusts]] — [[Havajas]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 50. štatu. * [[24. augusts]] — [[Kipra]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. === Septembris === * [[13. septembris]] — [[Mēness|Mēnesī]] ietriecās [[Luna 2]], pirmais cilvēka veidotais objekts uz Mēness. * [[26. septembris]] — [[Taifūns Vera]] nogalināja vairāk nekā 5 000 cilvēku [[Japāna|Japānā]]. === Oktobris === * [[7. oktobris]] — satelīts [[Luna 3]] atsūtīja pirmās fotogrāfijas no Mēness neredzamās puses. * [[29. oktobris]] — par [[Laosa]]s karali kļuva [[Savangs Vathana]]. * [[31. oktobris]] — [[Lī Hārvijs Osvalds]] [[Maskava|Maskavā]] paziņoja, ka viņš [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vairs neatgriezīsies. === Novembris === * [[8. novembris]] — tika slēgti [[Līdsa]]s tramvaju pakalpojumi. === Decembris === * [[1. decembris]] — noslēgts [[Antarktikas Līgums]]. * [[14. decembris]] — [[Makarioss III]] kļuva par pirmo [[Kipra]]s prezidentu. == Dzimuši == * [[3. janvāris]] — [[Fjodors Jurčihins]] (''Фёдор Юрчихин''), Krievijas kosmonauts * [[26. janvāris]] — [[Nuri Bilge Džejlans]] (''Nuri Bilge Ceylan''), turku kinorežisors * [[11. februāris]] — [[Robertu Morenu]] (''Roberto Moreno''), Brazīlijas autobraucējs * [[23. februāris]] — [[Kleitons Andersons]] (''Clayton Anderson''), ASV astronauts * [[7. marts]] — [[Lučāno Spalleti]] (''Luciano Spalletti''), itāļu futbolists un treneris * [[18. marts]] — [[Liks Besons]] (''Luc Besson''), Francijas kinorežisors un scenārists * [[26. marts]] — [[Ketrina Kīnera]] (''Catherine Keener''), amerikāņu aktrise * [[15. aprīlis]] — [[Emma Tompsone]] (''Emma Thompson''), Lielbritānijas aktrise * [[16. aprīlis]] — [[Maikls Berets]] (''Michael Barratt''), ASV kosmonauts * [[17. aprīlis]] — [[Šons Bīns]] (''Sean Bean''), angļu aktieris * [[21. aprīlis]] — [[Roberts Smits]] (''Robert Smith''), angļu mūziķis * [[9. maijs]] — [[Jānošs Āders]] (''Áder János''), ungāru politiķis * [[12. maijs]] — [[Vings Reimss]] (''Ving Rhames''), amerikāņu aktieris * [[20. maijs]] — [[Izraēls Kamakavivo'ole]] (''Israel Kamakawiwo’ole''), havajiešu mūziķis (miris 1997. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Martins Brandls]] (''Martin Brundle''), Lielbritānijas autobraucējs * [[10. jūnijs]] — [[Karlo Ančeloti]] (''Carlo Ancelotti''), Itālijas futbolists, treneris * [[11. jūnijs]] — [[Hjū Lorijs]] (''Hugh Laurie''), Lielbritānijas aktieris * [[13. jūnijs]] — [[Boiko Borisovs]] (''Бойко Борисов''), bulgāru politiķis * [[22. jūnijs]] — [[Eds Viesturs]] (''Ed Viesturs''), ASV alpīnists * [[4. jūlijs]] — [[Viktorija Avrila]] (''Victoria Abril''), spāņu aktrise * [[7. jūlijs]] — [[Alesandro Nannīni]] (''Alessandro Nannini''), Itālijas autobraucējs * [[15. jūlijs]] — [[Vensāns Lindons]] (''Vincent Lindon''), franču aktieris * [[26. jūlijs]] — [[Kevins Speisijs]] (''Kevin Spacey''), ASV aktieris * [[5. augusts]] — [[Stīvens Naits]] (''Steven Knight''), angļu scenārists un režisors * [[10. augusts]] — [[Rozanna Ārkete]] (''Rosanna Arquette''), amerikāņu aktrise un kinorežisore * [[14. augusts]] — [[Maģiskais Džonsons]] (''Magic Johnson''), ASV basketbolists * [[15. augusts]] — [[Skots Oltmens]] (''Scott Altman''), ASV kosmonauts * [[26. augusts]] — [[Ketrīna Haira]] (''Kathryn Hire''), ASV kosmonaute * [[27. augusts]] — [[Gerhards Bergers]] (''Gerhard Berger''), Austrijas autobraucējs * [[29. augusts]] — [[Kriss Hedfīlds]] (''Chris Hadfield'') Kanādas kosmonauts * [[2. septembris]] — [[Gijs Lalibertē]] (''Guy Laliberté''), Kanādas cirka dibinātājs un vadītājs, kosmonauts * [[12. septembris]] — [[Zigmārs Gabriels]] (''Sigmar Gabriel''), Vācijas politiķis * [[30. septembris]] — [[Sjomara Kastro]] (''Xiomara Castro''), Hondurasas prezidente * [[7. oktobris]] — [[Saimons Kauels]] (''Simon Cowell''), britu mūzikas producents * [[13. oktobris]] — [[Masimo Bonīni]] (''Massimo Bonini''), Sanmarīno futbolists * [[17. oktobris]] — [[Norms Makdonalds]] (''Norm Macdonald''), kanādiešu komiķis, rakstnieks un aktieris (miris 2021. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Kens Vatanabe]] (渡辺 謙), japāņu aktieris * [[26. oktobris]] — [[Evo Moraless]] (''Evo Morales''), Bolīvijas prezidents * [[15. novembris]] — [[Timotijs Krīmers]] (''Timothy Creamer''), ASV kosmonauts * [[19. novembris]] — [[Elisone Dženija]] (''Allison Janney''), ASV aktrise * [[20. decembris]] — [[Kazimežs Marcinkevičs]] (''Kazimierz Marcinkiewicz''), Polijas politiķis * [[29. decembris]] — [[Patriša Klārksone]] (''Patricia Clarkson''), amerikāņu aktrise * [[31. decembris]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), amerikāņu aktieris (miris 2025. gadā) == Miruši == * [[21. janvāris]] — [[Sesils Demills]] (''Cecil B. DeMille''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1881. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Maiks Hotorns]] (''Mike Hawthorn''), britu autosportists (dzimis 1929. gadā) * [[2. februāris]] — [[Aleksandrs Rībs]] (''Alexander Rueb''), pirmais starptautiskās Šaha federācijas prezidents (dzimis 1882. gadā) * [[3. februāris]] — [[Sidnijs Robinsons]] (''Sidney Robinson''), britu vieglatēts, olimpisko medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1876. gadā) * [[8. februāris]] — [[Daniels Subērāns]] (''Daniel Soubeyran''), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[15. februāris]] — [[Ouens Ričardsons]] (''Owen Richardson''), britu fiziķis (dzimis 1879. gadā) * [[4. marts]] — [[Maksvels Longs]] (''Maxwell Long''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''), ASV arhitekts (dzimis 1867. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Ernsts Felle]] (''Ernst Felle''), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Georgs Gross]] (''George Grosz''), vācu mākslinieks (dzimis 1893. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Etele Berimora]] (''Ethel Barrymore''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1879. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Boriss Viāns]] (''Boris Vian''), franču rakstnieks (dzimis 1920. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Gērts Lotsijs]] (''Geert Lotsij''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1878. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Bilija Holideja]] (''Billie Holiday''), amerikāņu džeza dziedātāja (dzimusi 1915. gadā) * [[6. augusts]] — [[Prestons Stērdžiss]] (''Preston Sturges''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā) * [[9. septembris]] — [[Ramons Fonsts]] (''Ramón Fonst''), kubiešu paukotājs (dzimis 1883. gadā) * [[20. septembris]] — [[Alfrēds Flečers]] ('' Alfred Fletcher''), vācu virsnieks (dzimis 1875. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Erols Flinns]] (''Errol Flynn''), austrāliešu aktieris (dzimis 1909. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Stepans Bandera]] (''Степан Бандера''), ukraiņu nacionālistu kustības līderis (dzimis 1909. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Džordžs Māršals]] (''George Marshall''), amerikāņu karavīrs un politiķis (dzimis 1880. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Ernsts Fasts]] (''Ernst Fast''), zviedru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs maratonā (dzimis 1881. gadā) * [[15. novembris]]: ** [[Jūliuss Keils]] (''Julius Keyl''), vācu vieglatlēts un vingrotājs (dzimis 1877. gadā) ** [[Čārlzs Vilsons]] (''Charles Wilson''), britu fiziķis (dzimis 1869. gadā) * [[17. novembris]] — [[Heitors Villa-Loboss]] (''Heitor Villa-Lobos''), Brazīlijas komponists (dzimis 1887. gadā) * [[28. decembris]] — [[Ante Paveličs]] (''Ante Pavelić''), horvātu politiķis (dzimis 1889. gadā) {{pg4}} [[Kategorija:1959. gads| ]] 8hm41thprmltng1bb3bo76t3vzmc6zb 4498173 4498172 2026-07-24T11:55:41Z Kleivas 2704 /* Decembris */ 4498173 wikitext text/x-wiki {{Gads|1959}} {{Gada citi notikumi|1959}} {{Gads citos kalendāros|1959}} '''1959. gads''' ({{rom_sk_gadam|1959}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Kuba]]s prezidents [[Fulhensio Batista]], valdības ministri un daži augstākie ierēdņi agri no rīta pameta valsti. Dienu vēlāk [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] vadītie nemiernieku spēki bez pretestības iesoļoja [[Havana|Havanā]], pārņemot varu valstī. Noslēdzās [[Kubas revolūcija]]. * [[3. janvāris]]: ** [[Aļaska]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 49. štatu. ** tika dibināta [[Apvienotā Suvadīnas Republika]]. * [[6. janvāris]] — [[Fidels Kastro]] ieradās [[Kuba]]s galvaspilsētā [[Havana|Havanā]]. * [[8. janvāris]] — [[Šarls de Golls]] tika iecelts par [[Francija]]s prezidentu, dibinot Francijas Piekto Republiku un izveidojot jauno konstitūciju. * [[10. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] atzina [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] revolucionāro [[Kuba]]s valdību. * [[15. janvāris]] — PSRS veica pirmo [[tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. * [[21. janvāris]] — izveidota [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — pēc referenduma [[Šveice|Šveicē]] tika pieņemts lēmums atļaut sievietēm balsot. * [[3. februāris]] — aviokatastrofā gāja bojā mūziķi [[Badijs Holijs]], [[Ričijs Valenss]] un [[Lielais Bopers]]. * [[16. februāris]] — [[Fidels Kastro]] kļuva par [[Kuba]]s premjerministru. * [[22. februāris]] — notika pirmās ''[[Daytona 500]]'', tajās uzvarēja [[Lī Petijs]]. === Marts === * [[3. marts]] — [[Erevāna|Erevānā]] tika izveidota manuskriptu krātuve, pētniecības institūts un muzejs — [[Matenadarans]]. * [[8. marts]] — [[brāļi Marksi]] pēdējo reizi uzstājās televīzijā. * [[9. marts]] — pirmā [[Bārbija]]s lelle tika izlikta pārdošanā. * [[11. marts]] — [[Francija]]s pilsētā [[Kannas|Kannās]] notika [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|4. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāve [[Tedija Šoltena]] ar dziesmu ''[[Een beetje]]''. * [[17. marts]] — [[Dalailama]] pameta [[Tibeta|Tibetu]]. * [[31. marts]] — [[Dalailama]]m tika piešķirts patvērums [[Indija|Indijā]]. === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — izveidota [[Mali federācija]]. * [[6. aprīlis]] — notika [[31. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija. * [[9. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja pirmo septiņu astronautu vārdus. * [[16. aprīlis]] — [[Kuba]]s līderis [[Fidels Kastro]] uzturējās 11 dienu ilgā "draudzības" vizītē ASV. === Maijs === * [[4. maijs]] – [[ASV]] Pasniegtas pirmās [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], toreiz kā ''Gramophone Award''. * [[21. maijs]]—[[31. maijs]] — [[Turcija|Turcijā]] notika [[1959. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]]. * [[24. maijs]] — [[Britu Impērijas diena]] kļuva par [[Sadraudzības diena|Sadraudzības dienu]]. === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — [[Singapūra]] ieguva pašvaldības statusu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. * [[23. jūnijs]] — notiesātais [[Manhatanas projekts|Manhatanes projekta]] spiegs [[Klauss Fuhss]] tika atbrīvots pēc deviņiem gadiem britu cietumā. === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad Aļaska kļuva par ASV 49. štatu, valsts karogā parādījās 49. zvaigzne. * [[15. jūlijs]] — metalurgu streiks ASV. * [[17. jūlijs]] — nomira džeza dziedātāja [[Bilija Holideja]]. * [[18. jūlijs]] — par [[Kuba]]s prezidentu kļuva [[Osvaldo Dortikoss Torrads]]. === Augusts === * [[8. augusts]] — plūdos [[Ķīnas Republika (Taivāna)|Taivānā]] gāja bojā apmēram 2 000 cilvēku. * [[15. augusts]] — [[Kipra]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[21. augusts]] — [[Havajas]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 50. štatu. * [[24. augusts]] — [[Kipra]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. === Septembris === * [[13. septembris]] — [[Mēness|Mēnesī]] ietriecās [[Luna 2]], pirmais cilvēka veidotais objekts uz Mēness. * [[26. septembris]] — [[Taifūns Vera]] nogalināja vairāk nekā 5 000 cilvēku [[Japāna|Japānā]]. === Oktobris === * [[7. oktobris]] — satelīts [[Luna 3]] atsūtīja pirmās fotogrāfijas no Mēness neredzamās puses. * [[29. oktobris]] — par [[Laosa]]s karali kļuva [[Savangs Vathana]]. * [[31. oktobris]] — [[Lī Hārvijs Osvalds]] [[Maskava|Maskavā]] paziņoja, ka viņš [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vairs neatgriezīsies. === Novembris === * [[8. novembris]] — tika slēgti [[Līdsa]]s tramvaju pakalpojumi. === Decembris === * [[1. decembris]] — noslēgts līgums par [[Antarktika|Antarktiku]], saskaņā ar kuru Antarktiku aizliegts izmantot jebkādiem militāriem mērķiem. * [[14. decembris]] — [[Makarioss III]] kļuva par pirmo [[Kipra]]s prezidentu. == Dzimuši == * [[3. janvāris]] — [[Fjodors Jurčihins]] (''Фёдор Юрчихин''), Krievijas kosmonauts * [[26. janvāris]] — [[Nuri Bilge Džejlans]] (''Nuri Bilge Ceylan''), turku kinorežisors * [[11. februāris]] — [[Robertu Morenu]] (''Roberto Moreno''), Brazīlijas autobraucējs * [[23. februāris]] — [[Kleitons Andersons]] (''Clayton Anderson''), ASV astronauts * [[7. marts]] — [[Lučāno Spalleti]] (''Luciano Spalletti''), itāļu futbolists un treneris * [[18. marts]] — [[Liks Besons]] (''Luc Besson''), Francijas kinorežisors un scenārists * [[26. marts]] — [[Ketrina Kīnera]] (''Catherine Keener''), amerikāņu aktrise * [[15. aprīlis]] — [[Emma Tompsone]] (''Emma Thompson''), Lielbritānijas aktrise * [[16. aprīlis]] — [[Maikls Berets]] (''Michael Barratt''), ASV kosmonauts * [[17. aprīlis]] — [[Šons Bīns]] (''Sean Bean''), angļu aktieris * [[21. aprīlis]] — [[Roberts Smits]] (''Robert Smith''), angļu mūziķis * [[9. maijs]] — [[Jānošs Āders]] (''Áder János''), ungāru politiķis * [[12. maijs]] — [[Vings Reimss]] (''Ving Rhames''), amerikāņu aktieris * [[20. maijs]] — [[Izraēls Kamakavivo'ole]] (''Israel Kamakawiwo’ole''), havajiešu mūziķis (miris 1997. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Martins Brandls]] (''Martin Brundle''), Lielbritānijas autobraucējs * [[10. jūnijs]] — [[Karlo Ančeloti]] (''Carlo Ancelotti''), Itālijas futbolists, treneris * [[11. jūnijs]] — [[Hjū Lorijs]] (''Hugh Laurie''), Lielbritānijas aktieris * [[13. jūnijs]] — [[Boiko Borisovs]] (''Бойко Борисов''), bulgāru politiķis * [[22. jūnijs]] — [[Eds Viesturs]] (''Ed Viesturs''), ASV alpīnists * [[4. jūlijs]] — [[Viktorija Avrila]] (''Victoria Abril''), spāņu aktrise * [[7. jūlijs]] — [[Alesandro Nannīni]] (''Alessandro Nannini''), Itālijas autobraucējs * [[15. jūlijs]] — [[Vensāns Lindons]] (''Vincent Lindon''), franču aktieris * [[26. jūlijs]] — [[Kevins Speisijs]] (''Kevin Spacey''), ASV aktieris * [[5. augusts]] — [[Stīvens Naits]] (''Steven Knight''), angļu scenārists un režisors * [[10. augusts]] — [[Rozanna Ārkete]] (''Rosanna Arquette''), amerikāņu aktrise un kinorežisore * [[14. augusts]] — [[Maģiskais Džonsons]] (''Magic Johnson''), ASV basketbolists * [[15. augusts]] — [[Skots Oltmens]] (''Scott Altman''), ASV kosmonauts * [[26. augusts]] — [[Ketrīna Haira]] (''Kathryn Hire''), ASV kosmonaute * [[27. augusts]] — [[Gerhards Bergers]] (''Gerhard Berger''), Austrijas autobraucējs * [[29. augusts]] — [[Kriss Hedfīlds]] (''Chris Hadfield'') Kanādas kosmonauts * [[2. septembris]] — [[Gijs Lalibertē]] (''Guy Laliberté''), Kanādas cirka dibinātājs un vadītājs, kosmonauts * [[12. septembris]] — [[Zigmārs Gabriels]] (''Sigmar Gabriel''), Vācijas politiķis * [[30. septembris]] — [[Sjomara Kastro]] (''Xiomara Castro''), Hondurasas prezidente * [[7. oktobris]] — [[Saimons Kauels]] (''Simon Cowell''), britu mūzikas producents * [[13. oktobris]] — [[Masimo Bonīni]] (''Massimo Bonini''), Sanmarīno futbolists * [[17. oktobris]] — [[Norms Makdonalds]] (''Norm Macdonald''), kanādiešu komiķis, rakstnieks un aktieris (miris 2021. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Kens Vatanabe]] (渡辺 謙), japāņu aktieris * [[26. oktobris]] — [[Evo Moraless]] (''Evo Morales''), Bolīvijas prezidents * [[15. novembris]] — [[Timotijs Krīmers]] (''Timothy Creamer''), ASV kosmonauts * [[19. novembris]] — [[Elisone Dženija]] (''Allison Janney''), ASV aktrise * [[20. decembris]] — [[Kazimežs Marcinkevičs]] (''Kazimierz Marcinkiewicz''), Polijas politiķis * [[29. decembris]] — [[Patriša Klārksone]] (''Patricia Clarkson''), amerikāņu aktrise * [[31. decembris]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), amerikāņu aktieris (miris 2025. gadā) == Miruši == * [[21. janvāris]] — [[Sesils Demills]] (''Cecil B. DeMille''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1881. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Maiks Hotorns]] (''Mike Hawthorn''), britu autosportists (dzimis 1929. gadā) * [[2. februāris]] — [[Aleksandrs Rībs]] (''Alexander Rueb''), pirmais starptautiskās Šaha federācijas prezidents (dzimis 1882. gadā) * [[3. februāris]] — [[Sidnijs Robinsons]] (''Sidney Robinson''), britu vieglatēts, olimpisko medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1876. gadā) * [[8. februāris]] — [[Daniels Subērāns]] (''Daniel Soubeyran''), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[15. februāris]] — [[Ouens Ričardsons]] (''Owen Richardson''), britu fiziķis (dzimis 1879. gadā) * [[4. marts]] — [[Maksvels Longs]] (''Maxwell Long''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''), ASV arhitekts (dzimis 1867. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Ernsts Felle]] (''Ernst Felle''), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Georgs Gross]] (''George Grosz''), vācu mākslinieks (dzimis 1893. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Etele Berimora]] (''Ethel Barrymore''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1879. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Boriss Viāns]] (''Boris Vian''), franču rakstnieks (dzimis 1920. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Gērts Lotsijs]] (''Geert Lotsij''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1878. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Bilija Holideja]] (''Billie Holiday''), amerikāņu džeza dziedātāja (dzimusi 1915. gadā) * [[6. augusts]] — [[Prestons Stērdžiss]] (''Preston Sturges''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā) * [[9. septembris]] — [[Ramons Fonsts]] (''Ramón Fonst''), kubiešu paukotājs (dzimis 1883. gadā) * [[20. septembris]] — [[Alfrēds Flečers]] ('' Alfred Fletcher''), vācu virsnieks (dzimis 1875. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Erols Flinns]] (''Errol Flynn''), austrāliešu aktieris (dzimis 1909. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Stepans Bandera]] (''Степан Бандера''), ukraiņu nacionālistu kustības līderis (dzimis 1909. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Džordžs Māršals]] (''George Marshall''), amerikāņu karavīrs un politiķis (dzimis 1880. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Ernsts Fasts]] (''Ernst Fast''), zviedru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs maratonā (dzimis 1881. gadā) * [[15. novembris]]: ** [[Jūliuss Keils]] (''Julius Keyl''), vācu vieglatlēts un vingrotājs (dzimis 1877. gadā) ** [[Čārlzs Vilsons]] (''Charles Wilson''), britu fiziķis (dzimis 1869. gadā) * [[17. novembris]] — [[Heitors Villa-Loboss]] (''Heitor Villa-Lobos''), Brazīlijas komponists (dzimis 1887. gadā) * [[28. decembris]] — [[Ante Paveličs]] (''Ante Pavelić''), horvātu politiķis (dzimis 1889. gadā) {{pg4}} [[Kategorija:1959. gads| ]] acqyd6yh2qjvushaon93ljqudyxx9g2 0 38215 4498163 4488241 2026-07-24T11:10:45Z Kleivas 2704 /* Novembris */ 4498163 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1933. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1933. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1933}} {{Gada citi notikumi|1933}} {{Gads citos kalendāros|1933}} '''1933'''. ({{Rom sk gadam|1933}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Padomju Savienība|PSRS]] sāka savu otro [[Piecgades plāns|Piecgades plānu]] ar mērķi divkāršot nacionālo kopproduktu no 43 miljardiem [[rublis|rubļu]] uz 93 miljardiem līdz {{dat|1937|12|31|d|bez}}. ** [[Dānija|Dānijā]] tika atcelta [[nāvessods|nāvessoda]] izpilde. ** par [[Nikaragva]]s prezidentu tika iecelts [[Huans Bautista Sakasa]]. ** arheologi un laimes meklētāji [[Džerijs van Grāns]] un [[Ernsts van Grāns]] sāka izrakumus [[Mapungubve]]s senču kapos [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. * [[2. janvāris]] — pēc 7 gadu okupācijas [[Nikaragva|Nikaragvā]] tās teritoriju pameta pēdējie 910 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jūras kājnieki un jūrnieki. * [[5. janvāris]] — [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] sākās [[Zelta Vārtu tilts|Zelta Vārtu tilta]] būvniecība. * [[11. janvāris]] — Sers [[Čārlzs Kingsdorfs Smits]] veica pirmo komerciālo lidojumu starp [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]. * [[15. janvāris]] — Politiskā vardarbība [[Spānija|Spānijā]] izraisīja gandrīz 100 nāves gadījumus. * [[17. janvāris]] — [[ASV Kongress]] ar labvēlīgu balsojumu nobalsoja par [[Filipīnas|Filipīnu]] neatkarību no ASV. * [[23. janvāris]] — [[ASV Konstitūcija]]s 20. grozījumā tika noteikts, ka tiek ar 1937. gadu mainīta [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] inaugurācijas diena no 4. marta uz 20. janvāri. * [[30. janvāris]] — par [[Vācija]]s kancleru tika iecelts [[Ādolfs Hitlers]]. * [[31. janvāris]] — par [[Francija]]s premjerministru kļuva [[Eduārs Daladjē]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] [[Ādolfs Hitlers]] publicēja savu "Vēstījumu Vācijas iedzīvotājiem". === Jūnijs === * [[21. jūnijs]] — [[Vācija|Vācijā]] tika aizliegtas politiskās partijas, izņemot [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partiju]]. === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] tika atklāts [[Josifs Staļins|Staļina]] vārdā nosauktais [[Baltās—Baltijas jūras kanāls]]. === Oktobris === * [[7. oktobris]] — apvienojoties piecām [[Francija]]s aviokompānijām, tika ieveidota ''[[Air France]]''. === Novembris === * [[12. novembris]] — dibināta [[Tjurku Islāma Republika Austrumturkestāna]]. * [[19. novembris]] — [[Spānija|Spānijā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Decembris === * [[5. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atcelts "[[prohibīcija|sausais likums]]". * [[26. decembris]]: ** patentēts [[Frekvences modulācija|FM]] diapazona radio. ** Japānā dibināts autobūves uzņēmums ''Jidosha Seizo'' (tagad ''[[Nissan]]''). == Dzimuši == ;Janvāris * [[2. janvāris]] — [[Robērs Giflē]] (''Robert Gufflet''), franču burātājs (dzimis 1883. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Sūzana Zontāga]] (''Susan Sontag''), ASV kinokritiķe, rakstniece (mirusi 2004. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Džons Būrmens]] (''John Boorman''), angļu kinorežisors ** [[Rejs Dolbijs]] (''Ray Dolby''), ASV inženieris, uzņēmējs (miris 2013. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Čita Rivera]] (''Chita Rivera''), ASV aktrise un dziedātāja (mirusi 2024. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Korasona Akino]] (''Corazon Aquino''), Filipīnu prezidente (mirusi 2009. gadā) ;Februāris * [[12. februāris]] — [[Kosts Gavrs]] (''Costa-Gavras''), Grieķijā dzimis franču kinorežisors un scenārists * [[13. februāris]] — [[Pols Bija]] (''Paul Biya''), Kamerūnas prezidents * [[18. februāris]] — [[Joko Ono]] (小野 洋子, ''Yoko Ono''), Japānas, ASV māksliniece * [[20. februāris]] — [[Juhims Zvjahiļskis]] (''Юхим Леонiдович Звягiльский''), Ukrainas politiķis (miris 2021. gadā) ;Marts * [[11. marts]] — [[Sandra Milo]] (''Sandra Milo''), itāļu aktrise un mūziķe (mirusi 2024. gadā) * [[14. marts]] — [[Maikls Keins]] (''Michael Caine''), angļu aktieris * [[19. marts]] — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ebreju izcelsmes ASV rakstnieks (miris 2018. gadā) ;Aprīlis * [[9. aprīlis]] — [[Žans Pols Belmondo]] (''Jean-Paul Belmondo''), franču aktieris (miris 2021. gadā) * [[26. aprīlis]]: ** [[Kerola Bērneta]] (''Carol Burnett''), ASV aktrise un komiķe ** [[Arno Penziass]] (''Arno Penzias''), ASV fiziķis (miris 2024. gadā) ;Maijs * [[3. maijs]] — [[Stīvens Veinbergs]] (''Steven Weinberg''), ASV fiziķis (miris 2021. gadā) * [[12. maijs]] — [[Andrejs Vozņesenskis]] (''Андрей Вознесенский''), krievu dzejnieks (miris 2010. gadā) ;Jūnijs * [[11. jūnijs]] — [[Džīns Vailders]] (''Gene Wilder''), ASV aktieris, kinorežisors un rakstnieks (miris 2016. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Denijs Aielo]] (''Danny Aiello''), amerikāņu aktieris (miris 2019. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Sems Džonss]] (''Sam Jones''), ASV basketbolists (miris 2021. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Klaudio Abado]] (''Claudio Abbado''), itāliešu diriģents (miris 2014. gadā) ;Jūlijs * [[14. jūlijs]] — [[Bavārijas hercogs Francis]] (''Franz von Bayern''), vācu augstmanis un mākslas kolekcionārs * [[18. jūlijs]] — [[Jevgeņijs Jevtušenko]] (''Евгений Евтушенко''), krievu dzejnieks (miris 2017. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Ričards Rodžerss]] (''Richard Rogers''), britu arhitekts (miris 2021. gadā) ;Augusts * [[1. augusts]] — [[Antonio Negri]] (''Antonio Negri''), itāliešu sociologs (miris 2023. gadā) * [[18. augusts]]: ** [[Žists Fontēns]] (''Just Fontaine''), Francijas futbolists (miris 2023. gadā) ** [[Romans Polaņskis]] (''Roman Polański''), Polijas, Francijas kinorežisors *[[25. augusts]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), amerikāņu aktieris ;Septembris * [[17. septembris]] — [[Čaks Graslijs]] (''Chuck Grassley''), ASV politiķis * [[18. septembris]] — [[Freds Vilards]] (''Fred Willard''), amerikāņu aktieris (miris 2020. gadā) * [[19. septembris]] — [[Deivids Makellums]] (''David McCallum''), skotu aktieris (miris 2023. gadā) ;Oktobris * [[13. oktobris]] — [[Marks Zaharovs]] (''Марк Захаров''), PSRS krievu teātra un kino režisors, scenārists (miris 2019. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Viljams Enderss]] (''William Anders''), ASV kosmonauts (miris 2024. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Fransisko Hento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (miris 2022. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Donalds Pītersons]] (''Donald Peterson''), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā) ;Novembris * [[3. novembris]] — [[Amartja Sens]] (অমর্ত্য কুমার েসন, ''Amartya Sen''), Indijas ekonomists * [[12. novembris]] — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), serbu šahists (miris 2022. gadā) * [[14. novembris]] — [[Freds Heizs]] (''Fred Haise''), ASV kosmonauts * [[19. novembris]] — [[Lerijs Kings]] (''Larry King''), ASV radio un televīzijas raidījumu vadītājs (miris 2021. gadā) * [[21. novembris]] — [[Henrijs Hartsfīlds]] (''Henry Hartsfield''), ASV kosmonauts (miris 2014. gadā) * [[23. novembris]] — [[Kšištofs Pendereckis]] (''Krzysztof Penderecki''), poļu komponists (miris 2020. gadā) ;Decembris * [[6. decembris]] — [[Henriks Gureckis]] (''Henryk Górecki''), poļu komponists (miris 2010. gadā) * [[15. decembris]] — [[Tims Konvejs]] (''Thomas Conway''), ASV komiķis un aktieris (miris 2019. gadā) * [[23. decembris]] — [[Akihito]] (明仁), Japānas imperators == Miruši == * [[5. janvāris]] — [[Kelvins Kūlidžs]] (''John Calvin Coolidge''), 30. ASV prezidents (dzimis 1872. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Rūrds Lēgstra]] (''Ruurd Leegstra''), nīderlandiešu airētājs un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā) * [[28. marts]] — [[Frīdrihs Canders]] (''Friedrich Zander''), vācbaltiešu izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs (dzimis 1887. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Šāndors Ferenci]] (''Ferenczi Sándor''), ungāru psihoanalītiķis (dzimis 1873. gadā) * [[9. maijs]] — [[Džons Artūrs Džārviss]] (''John Arthur Jarvis''), britu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, trīs olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1872. gadā) * [[16. maijs]] — [[Karols Adameckis]] (''Karol Adamiecki''), poļu ekonomists un vadībzinātnes teorētiķis (dzimis 1866. gadā) * [[27. maijs]] — [[Ahils Parošs]] (''Achille Paroche''), franču sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1868. gadā) * [[2. jūnijs]]: ** [[Frenks Džerviss]] (''Frank Jarvis''), amerikāņu vieglatlēts, sprinteris, olimpiskais čempions 100 metru skriešanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (dzimis 1878. gadā) ** [[Trakstans Heirs]] (''Truxtun Hare''), amerikāņu vieglatlēts un koledžas futbolists, divu olimpisko medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Žistinjēns de Klarī]] (''Justinien de Clary''), franču sporta šāvējs un funkcionārs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Klāra Cetkina]] (''Clara Zetkin''), vācu marksiste (dzimusi 1857. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Albērs Šampudrī]] (''Albert Champoudry''), franču vieglatlēts un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1880. gadā) * [[23. augusts]] — [[Ādolfs Loss]] (''Adolf Loos''), austriešu arhitekts (dzimis 1870. gadā) * [[2. septembris]] — [[Fransisko Enrikess de Subirija]] (''Francisco Henríquez de Zubiría''), kolumbiešu izcelsmes franču virves vilcējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1869. gadā) * [[11. septembris]] — [[Žils Kleveno]] (''Jules Clévenot''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[25. septembris]] — [[Pauls Ērenfests]] (''Paul Ehrenfest''), austriešu/nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1880. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Nikolajs Judeņičs]] (''Николай Николаевич Юденич''), Krievijas armijas virsnieks (dzimis 1862. gadā) * [[29. oktobris]] — [[Pols Penlevē]] (''Paul Painlevé''), franču politiķis un matemātiķis (dzimis 1863. gadā) * [[8. novembris]] — [[Henri Smulderss]] (''Henri Smulders''''), nīderlandiešu burātājs (dzimis 1863. gadā) * [[14. decembris]] — [[Gardners Viljamss]] (''Gardner Williams''), amerikāņu peldētājs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1877. gadā) {{pg7}} [[Kategorija:1933. gads| ]] gvfprwbz7qt2qbbktyh85jtth6t6llt 0 42252 4498048 4376349 2026-07-23T21:10:50Z HaileyChoi9 148087 /* Dzimuši */ 4498048 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2007}} Šeit ir apkopoti '''[[2007. gads|2007. gada]] notikumi [[sports|sportā]]'''. == Notikumi == === Janvāris === * [[11. janvāris]] — [[futbols|futbola]] superzvaigzne [[Deivids Bekhems]] paziņoja ka atstās [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], lai pievienotos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komandai "[[Los Angeles Galaxy]]". * [[28. janvāris]] — [[Ķīna|Ķīnā]], [[Čunčina|Čunčinā]], sākās [[2007. gada Āzijas ziemas spēles]]. === Marts === * [[18. marts]] — [[2007. gada F1 sezona]] sākās [[Albertparks|Albertparka]] trasē, pārliecinošu uzvaru izcīnīja [[Kimi Reikenens]]. * [[24. marts]] — pirmo oficiālo futbola spēli aizvadīja [[Melnkalnes futbola izlase]], kurā tā ar 2—1 uzvarēja [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasi]]. === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Začs Džonsons]] uzvarēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] golfa Masterturnīrā. * [[14. aprīlis]] — bijušais [[šahs|šaha]] Pasaules čempions [[Garijs Kasparovs]] aizturēts [[Maskava|Maskavā]] par piedalīšanos aizliegtā gājienā. * [[17. aprīlis]] — 2014. gada [[Āzijas spēles]] nolēma organizēt [[Dienvidkoreja]]s pilsētā [[Inčona|Inčonā]]. * [[18. aprīlis]] — [[Polija]] un [[Ukraina]] tika izvēlētas par [[futbols|futbola]] ''[[Euro 2012]]'' mājvietu. === Maijs === * [[13. maijs]] — [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007. gada Pasaules čempionātā hokejā]] uzvarēja [[Kanāda]]s valstsvienība. === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — [[Soči]] tika izraudzīti par [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpisko spēļu]] mājvietu. * [[29. jūlijs]] — pirmoreiz par [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausa]] čempioniem futbolā kļuva [[Irākas futbola izlase]], ar rezultātu 1—0 uzvarot [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]]. === Augusts === * [[24. augusts]]—[[2. septembris]] — [[Japāna|Japānā]] notika [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]. * [[25. augusts]] — [[futbols|futbola]] spēlē starp ''[[Getafe CF]]'' un ''[[Seville FC]]'' saļima [[Antonio Puerta]], kurš nomira dažas dienas vēlāk slimnīcā. === Septembris === * [[13. septembris]] — ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1]]'' komanda pēc spiegošanas skandāla zaudēja visus šajā sezonā nopelnītos punktus. * [[15. septembris]] — helikoptera avārijā [[Skotija|Skotijā]] gāja bojā rallija pilots [[Kolins Makrejs]] un viņa piecgadīgais dēls. === Oktobris === * [[8. oktobris]] — vieglatlēte [[Meriona Džonsa]] atteicās no savām olimpiskajām medaļām dažas dienas pēc tam, kad viņa atzinās [[dopings|dopinga]] lietošanā. * [[20. oktobris]] — [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausā regbijā]] zelta medaļas izcīnīja [[Dienvidāfrikas regbija izlase|Dienvidāfrikas izlase]]. * [[21. oktobris]] — [[2007. gada F1 sezona]] noslēdzās [[Interlaguša]]s trasē, uzvaru gan sacīkstē, gan čempionātā izcīnīja [[Kimi Reikenens]]. * [[30. oktobris]] — [[Brazīlija]] paziņoja, ka tā rīkos [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausu]]. == Dzimuši == [[Attēls:Lamine Yamal France v Spain 7.24.26-142.jpg|thumb|120px|[[Lamins Jamals]]]] * [[22. janvāris]] — [[Pau Kubarsi]] (''Pau Cubarsí''), Spānijas futbolists * [[21. marts]] — [[Ītans Nvaneri]] (''Ethan Nwaneri''), Anglijas futbolists * [[24. aprīlis]] — [[Estevans Viljans]] (''Estêvão Willian''), Brazīlijas futbolists * [[4. maijs]] — [[Kendrijs Paess]] (''Kendry Páez''), Ekvadoras futbolists * [[13. jūlijs]]: ** [[Lamins Jamals]] (''Lamine Yamal''), Spānijas futbolists ** [[Dārta Neimane]], latviešu skeletoniste == Miruši == [[Attēls:Colin Mcrae crop.jpg|thumb|120px|[[Kolins Makrejs]]]] * [[25. aprīlis]] — [[Alans Bols]] (''Alan Ball''), Anglijas futbolists un treneris (dzimis 1945) * [[28. augusts]] — [[Antonio Puerta]], spāņu futbolists (dzimis 1984) * [[15. septembris]] — [[Kolins Makrejs]] (''Colin McRae''), britu autorallija pilots (dzimis 1968) * [[7. oktobris]] — [[Noriks Abe]] (''Norick Abe''), japāņu motociklists (dzimis 1975) * [[9. decembris]] — [[Rafaels Sperafiku]] (''Rafael Sperafico''), brazīliešu autosportists (dzimis 1981) == Ārējās saites == * [http://www.diena.lv/lat/sports/arhivs/2007_gads_latvijas_sportaa 2007. gads Latvijas sportā], raksts Diena.lv (29.12.2007) {{Gadi sportā}} [[Kategorija:2007. gads sportā|*]] sz38wra7bt39ued26i8c6g2lswovp0j 0 43988 4498174 4497616 2026-07-24T11:56:56Z Kleivas 2704 /* Jūlijs */ 4498174 wikitext text/x-wiki {{Gads|2008}} {{Gada citi notikumi|2008}} {{Gads citos kalendāros|2008}} '''2008. gads''' ({{Rom sk gadam|2008}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. 2008. gads bija: * [[Starptautiskais planētas Zeme gads]]; * [[Starptautiskais polārais gads]] ({{dat|2007|3|1|SK}}—{{dat|2009|3|1|SK}}); * Starptautiskais [[kartupelis|kartupeļu]] gads; * Starptautiskais [[sanitārija]]s gads. * Pēc [[ķīniešu kalendārs|ķīniešu kalendāra]] [[mājas cūka|cūkas]] gads līdz [[6. februāris|6. februārim]], ko [[7. februāris|7. februārī]] nomainīja [[žurka]]s gads; == Notikumi == * [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]] === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Kipra|Kiprā]] un [[Malta|Maltā]] ieviests [[eiro]]; ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Slovēnija]]. * [[2. janvāris]] — [[nafta]]s cenas pirmoreiz sasniedza 100 [[ASV dolārs|ASV dolārus]] par barelu. * [[3. janvāris]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Aiova]]s priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja [[Maiks Hakabijs]] ([[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]]) un [[Baraks Obama]] ([[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]]); ** [[Dijarbakira|Dijarbakirā]] ([[Turcija|Turcijā]]) uzsprāga mīnēta automašīna; bojā gāja 4 cilvēki un vēl 68 guva miesas bojājumus. * [[5. janvāris]] — [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]] pārvēlēja ārkārtas prezidenta vēlēšanās [[Gruzija|Gruzijā]]. * [[8. janvāris]] — ASV [[Ņūhempšīra]]s priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja [[Džons Makeins]] (republikāņi) un [[Hilarija Klintone]] (demokrāti). * [[17. janvāris]] — [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] lidmašīnai ''[[Boeing 777]]'' nosēžoties, pietrūka skrejceļa; ievainoti 19 pasažieri. * [[24. janvāris]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Romāno Prodi]] atkāpās no amata pēc tam, kad zaudēja uzticības balsojumā. * [[30. janvāris]] — no [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] priekšvēlēšanām izstājās [[Rūdolfs Džuljāni]] un [[Džons Edvardss]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — ''[[Microsoft]]'' piedāvāja 44 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] par ''[[Yahoo!]]'' kompāniju. * [[2. februāris]] — nemiernieki uzbruka [[Čada]]s galvaspilsētai [[Ndžamena]]i, bet tika padzīti no tās. * [[3. februāris]] — [[Serbija]]s prezidenta vēlēšanu 2. kārtā atkārtoti tika ievēlēts [[Boriss Tadičs]]. * [[4. februāris]] — [[Irāna]] atklāja savu pirmo kosmisko centru un palaida kosmosā [[raķete|raķeti]]. * [[7. februāris]] — [[STS-122]]: startēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmoplāns ''[[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]]'', lai uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] nogādātu [[Eiropa|Eiropā]] būvēto moduli ''[[Columbus (SKS)|Columbus]]''. * [[8. februāris]]: ** [[Džibuti]] notika parlamenta vēlēšanas. ** par [[Beliza]]s premjerministru kļuva [[Dīns Barovs]]. * [[11. februāris]] — pret [[Austrumtimora]]s prezidentu [[Žozē Ramošs-Otra|Žozē Ramošu-Otru]] veikts atentāta mēģinājums, viņu ievainojot. * [[13. februāris]] — [[Malaizija]]s premjerministrs [[Abdulahs Badavi]] atlaida parlamentu; vēlēšanas notika 8. martā. * [[14. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ziemeļilinoisas Universitātes apšaude|Ziemeļilinoisas Universitātes apšaudē]] nogalināti pieci un ievainoti 16 cilvēki; pats šāvējs izdarīja pašnāvību. * [[15. februāris]] — [[Vāclavs Klauss]] atkārtoti ievēlēts par [[Čehija]]s prezidentu. * [[17. februāris]] — [[Kosova]]s parlaments pasludināja neatkarību no [[Serbija]]s. * [[18. februāris]] — parlamenta vēlēšanās [[Pakistāna|Pakistānā]] vairāk nekā pusi vietu ieguva opozīcijas partijas. * [[19. februāris]]: ** [[Armēnija|Armēnijā]] prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Seržs Sargsjans]]; ** [[Kuba]]s prezidents [[Fidels Kastro]] paziņoja par atkāpšanos no amata. * [[21. februāris]]: ** ar raķeti [[RIM-161 Standard missile 3|SM-3]] iznīcināts sabojājies [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spiegošanas pavadonis [[USA-193]]; ** sākās [[Turcijas iebrukums Irākā|2008. gada Turcijas sauszemes iebrukums Irākā]] ar segvārdu "Operācija "Saule"" ({{val|tr|Güneş Harekâtı}}). * [[24. februāris]]: ** pasniegta 80. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]; par labāko filmu atzīta "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]". ** [[Kipra|Kiprā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uz otro termiņu pārvēlēja prezidents [[Dimitris Hristofis|Dimitri Hristofi]]. * [[25. februāris]] — par 17. [[Dienvidkoreja]]s [[Dienvidkorejas prezidents|prezidentu]] kļuva [[I Mjonbaks]]. * [[26. februāris]] — [[Florida]]s štata dienvidos un vidienē notika elektropadeves pārrāvums, izraisot haosu satiksmē un apturot daudzu biroju un veikalu darbu. * [[27. februāris]] — mērena zemestrīce satricināja [[Linkolnšīra|Linkonšīru]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Pazemes grūdienu stiprums sasniedza 5,3 balles pēc [[Rihtera skala]]s un to epicentrs atradās Apvienotās Karalistes ziemeļaustrumos. * [[28. februāris]] — par [[Kipra]]s prezidentu iecelts [[Dimitris Hristofis]]. === Marts === * [[2. marts]] — notika [[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|Krievijas prezidenta vēlēšanas]], kuru rezultātā [[Dmitrijs Medvedevs]] ievēlēts par [[Krievija]]s prezidentu. * [[3. marts]] — [[Džons Makeins]] savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. * [[6. marts]] — astoņi cilvēki nogalināti un desmit ievainoti apšaudē [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Izraēla|Izraēlā]]. * [[8. marts]]: ** no [[Serbija]]s premjerministra amata atkāpās [[Vojislavs Koštuņica]]; ** [[Malaizija|Malaizijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 5ES]]'' palaists pirmais [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas]] [[kravas kosmosa kuģis]] ''[[Jules Verne ATV]]'', kas paredzēts [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] apgādei. * [[14. marts]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] atklāja [[Londona]]s [[Hītrovas lidosta]]s piekto termināli. * [[17. marts]] — [[Austrālija]]s pilsētā [[Adelaide|Adelaidē]] beidzās vēl nepieredzēti ilgs 15 dienu karstuma vilnis, kuru nodēvēja kā "reizi 3000 gados" un kura laikā temperatūra katru dienu pārsniedza +35 °C. * [[19. marts]] — no [[Zeme]]s novērots 7,5 miljardu [[Gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā noticis [[zvaigzne]]s sprādziens, kas bijis tik spēcīgs, ka šis objekts kļuva par vistālāko ar neapbruņotu aci saredzamo objektu [[Visums|Visumā]]. * [[24. marts]] — [[Butāna|Butānā]] notika pirmās vispārējās vēlēšanas. * [[25. marts]] — no Vilkinsa ledus šelfa [[Antarktīda|Antarktīdā]] atdalījās {{nobr|414 km²}} liels aisbergs. * [[29. marts]] — prezidenta un parlamenta vēlēšanas [[Zimbabve|Zimbabvē]]. * [[30. marts]] — britu tabloīds ''[[News of the World]]'' publicēja [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] prezidentu [[Makss Moslijs|Maksu Mosliju]] kompromitējošas fotogrāfijas. === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — [[Bukareste|Bukarestē]], [[Rumānija|Rumānijā]] sākās 20. [[NATO]] samits. * [[3. aprīlis]]: ** NATO ielūdza [[Albānija|Albāniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]] aliansē. [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] iestāšanos bloķēja [[Grieķija]]; ** pirmais [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas]] [[kravas kosmosa kuģis]] ''[[Jules Verne ATV]]'' savienojās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. * [[6. aprīlis]] — prezidenta vēlēšanas [[Melnkalne|Melnkalnē]]. * [[9. aprīlis]] — parlamenta vēlēšanas [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]. * [[10. aprīlis]] — asamblejas vēlēšanas [[Nepāla|Nepālā]]. * [[13. aprīlis]] — vēlēšanās [[Itālija|Itālijā]] uzvarēja [[Silvio Berluskoni]] pārstāvētā partija. * [[15. aprīlis]] — [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], cenšoties pacelties, Gomas lidostā avarēja ''Hewa Bora Airways'' lidmašīna DC-9 ar aptuveni 80 pasažieriem. * [[18. aprīlis]] — netālu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Ilinoisa]]s štata pilsētas Vestsalemas notika 5,2 balles stipra [[zemestrīce]], kas bija vidējo rietumu reģionā spēcīgākā pēdējo 40 gadu laikā. * [[20. aprīlis]] — [[Paragvaja|Paragvajā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[24. aprīlis]] — [[Anglija|Anglijā]] un [[Velsa|Velsā]] notika pēdējo 20 gadu laikā pirmais skolotāju streiks. * [[28. aprīlis]]: ** [[Indija|Indijā]] ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] [[PSLV]] palaisti desmit [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoņi]]; ** [[Virdžīnija]]s štatā ASV plosījās vairāki [[tornādo]], ievainojot vismaz 200 cilvēku; vissmagāk cieta Safolkas pilsēta; ** 71 cilvēks gāja bojā vilcienu katastrofā [[Šaņduna]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]]. === Maijs === * [[1. maijs]]: ** septiņi cilvēki gāja bojā un iznīcinātas vismaz 400 mājas vairāk kā 25 [[tornādo]] plosīšanās rezultātā [[Ārkanzasa]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; ** [[Ķīna|Ķīnā]] atklāja pasaulē garāko jūras tiltu, kura garums ir 36 kilometri un tas stiepjas pāri Handžou līcim [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūrā]]. * [[2. maijs]] — [[Kanāda]]s pilsētās Kvebekā un Halifaksā sākās [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā]]. * [[4. maijs]]: ** 7:25 no rīta uz sēkļa [[Irbes šaurums|Irbes šaurumā]] uzskrēja pasažieru kuģis ''Mona Lisa'' ar 984 pasažieriem; ** vairāk nekā {{sk|90000}} cilvēku gāja bojā, kad ciklons ''Nargis'' sasniedza [[Mjanma]]s dienvidu reģionus; vēja ātrums brāzmās sasniedza 215 km/h (60 m/s). * [[7. maijs]] — par [[Krievija]]s prezidentu oficiāli apstiprināts [[Dmitrijs Medvedevs]]. * [[8. maijs]] — par [[Itālija]]s premjerministru iecelts [[Silvio Berluskoni]]. * [[11. maijs]] — notika parlamenta vēlēšanas [[Serbija|Serbijā]]. * [[12. maijs]] — 7,9 balles stiprā zemestrīcē [[Ķīna]]s centrālajā reģionā bojā gāja vismaz {{sk|19000}} cilvēku. Zemestrīce bija tik stipra, ka bija jūtama visā Dienvidaustrumāzijas reģionā. * [[13. maijs]] — 63 cilvēki gāja bojā un 216 ievainoti vairākos bumbu [[Sprādziens|sprādzienos]] Džeipuras pilsētā [[Indija|Indijā]]. * [[15. maijs]] — naftas vada sprādzienā netālu no [[Nigērija]]s galvaspilsētas [[Lagosa]]s bojā gāja aptuveni 100 cilvēki. * [[16. maijs]] — [[Dominikāna|Dominikānas Republikā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Leonels Fernandess]]. * [[20. maijs|20.]]—[[24. maijs]] — [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]] notika [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|53. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]s pārstāvis [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. * [[25. maijs]] — plkst. 23:53:44 (pēc [[Saskaņotais pasaules laiks|saskaņotā pasaules laika]]) uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas nolaidās [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] kosmiskais aparāts ''[[Phoenix (kosmiskais aparāts)|Phoenix]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[3. jūnijs]] — [[Baraks Obama]] savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]. * [[11. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista orbitālā observatorija ''[[Fermi Gamma-ray Space Telescope|Gamma-ray Large Area Space Telescope]]'' (GLAST). * [[12. jūnijs]] — referendumā [[Īrija|Īrijā]] noraidīta [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] ratifikācija. * [[14. jūnijs]] — 6,9 balles spēcīgā [[zemestrīce|zemestrīcē]] [[Japāna|Japānā]] gāja bojā 12 un ievainoti vairāk nekā 400 cilvēki. * [[27. jūnijs]] — [[Roberts Mugabe]] ievēlēts par [[Zimbabve]]s prezidentu uz otro termiņu. * [[29. jūnijs]] — parlamenta vēlēšanas [[Mongolija|Mongolijā]]. === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — [[Ingrīda Betankūra]] un 14 citi ķīlnieki atbrīvoti no [[Kolumbija]]s Revolucionāro bruņoto spēku gūsta pēc sešu gadu nebrīves. * [[7. jūlijs]] — par [[Serbija]]s premjerministru kļuva [[Mirko Cvetkovičs]], nomainot [[Vojislavs Koštunica|Vojislavu Koštunicu]]. * [[10. jūlijs]] — izveidots lietotņu veikals ''[[App Store]]''. * [[21. jūlijs]] — [[Belgrada|Belgradā]], Serbijā arestēts bijušais [[Serbu Republika]]s prezidents [[Radovans Karadžičs]]. * [[23. jūlijs]] — [[Rāms Varans Jādavs]] nodeva zvērestu kā pirmais [[Nepāla]]s prezidents. * [[27. jūlijs]]: ** vismaz 17 cilvēki gāja bojā un 154 ievainoti bumbas sprādzienā lielākajā [[Turcija]]s pilsētā [[Stambula|Stambulā]]; ** [[Kambodža|Kambodžā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[28. jūlijs]] — vismaz 48 cilvēki gāja bojā un 287 ievainoti bumbas sprādzienos [[Irāka]]s pilsētās [[Bagdāde|Bagdādē]] un [[Kirkūka|Kirkūkā]]. === Augusts === [[Attēls:Beijing 2008 logo.gif|thumb|150px|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]]] * [[7. augusts]] — [[Gruzija]], pārtraucot pamieru, uzbruka Dienvidosetijas reģionam. [[Krievija]]s bruņotie spēki atbildot sāka uzbrukumu objektiem Gruzijas teritorijā — konflikta zonā, kā arī ārpus tās. * [[8. augusts]] — [[Ķīna]]s galvaspilsētā [[Pekina|Pekinā]] sākās [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. * [[10. augusts]] — aizdegās un uzsprāga propāna rūpnīca [[Kanāda]]s pilsētā [[Toronto]]; bojā gāja viens cilvēks. * [[14. augusts]] — Gruzija izstājās no [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. * [[18. augusts]] — par [[Pakistāna]]s premjerministru iecelts [[Muhamedmians Somro]]. * [[20. augusts]] — aviokompānijas ''Spanair'' lidmašīna ar reisa numuru 5022, veicot ārkārtes nosēšanos, noslīdēja no skrejceļa un avarēja; bojā gāja 153 cilvēki un tikai 18 izglābās. * [[24. augusts]]: ** [[Gvatemala|Gvatemalā]] nokrita lidmašīna. nogalinot 10 cilvēkus. ** pacelšanās laikā [[Kirgizstāna]]s pilsētā [[Biškeka|Biškekā]] avarēja aviokompānijas ''Iran Aseman Airlines'' pasažieru lidmašīna ''[[Boeing]] 737-219''; bojā gāja 68 cilvēki. * [[26. augusts]] — Krievija atzina [[Dienvidosetija]]s un [[Abhāzija]]s neatkarību. === Septembris === * [[1. septembris]] — viesuļvētra Gustavs kā otrās kategorijas vētra sasniedza [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Luiziāna]]s štatu; bojā gāja 7 cilvēki. Pirms tam kā ceturtās kategorijas viesuļvētra Gustavs brāzās pāri [[Kuba]]s rietumdaļai, skarot arī [[Haiti]], [[Dominikāna|Dominikānu]] un [[Jamaika|Jamaiku]]. Tur bojā gājušo cilvēku skaits sasniedza 85 cilvēkus. * [[6. septembris]] — [[Pakistāna|Pakistānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Asifs Ali Zardārī]]. * [[8. septembris]] — [[ANO]] [[Starptautiskā tiesa]] sāka izskatīt [[Gruzija]]s prasību pret [[Krievija|Krieviju]]. * [[9. septembris]] — Asifs Ali Zardārī nodeva [[Pakistānas prezidenti|Pakistānas prezidenta]] zvērestu. * [[10. septembris]] — [[Somālijas]] [[pirāts|pirāti]] nolaupīja [[Dienvidkoreja]]s kravas [[kuģis|kuģi]]. * [[16. septembris]] — [[Kaira|Kairā]] atrakts [[Ramzesa II templis]]. * [[21. septembris]] — [[Ehuds Olmerts]] atkāpās no [[Izraēlas premjerministri|Izraēlas premjerministra]] amata. * [[24. septembris]] — [[Taro Oso]] kļuva par [[Japāna]]s premjerministru. * [[28. septembris]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Oktobris === * [[6. oktobris]] — 6,6 balles stiprā [[Zemestrīce|zemestrīcē]] [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] bojā gāja vismaz 65 cilvēki. * [[7. oktobris]] — [[meteoroīds]] "2008 TC₃" kļuva par pirmo tāda tipa objektu, kas zinātniski novērots pirms sadursmes ar [[Zeme|Zemi]]. * [[22. oktobris]] — Indijas Kosmosa izpētes organizācija (jeb ISRO) veiksmīgi palaida [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] ''Chandrayaan-1'' [[Mēness]] izpētes misijā. * [[29. oktobris]]: ** [[Pakistāna|Pakistānā]] notika 6,4 balles spēcīga zemestrīce; bojā gāja vismaz 200 cilvēki; ** apvienojās aviokompānijas ''Delta'' un ''Northwest Airlines'', izveidojot pasaules lielāko aviokompāniju ''Delta''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nwa.com/features/mergerletter/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913203259/http://nwa.com/features/mergerletter/ |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> === Novembris === [[Attēls:BarackObama2005portrait.jpg|thumb|120px|[[Baraks Obama]]]] * [[4. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|44. prezidenta]] un 47. viceprezidenta vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] kandidāts [[Baraks Obama]], kurš ar 338. pret 163. elektoru balsīm apsteidza [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātu [[Džons Makeins|Džonu Makeinu]]. Viceprezidenta amatā ievēlēts [[Džo Baidens]]. Šīs prezidenta vēlēšanas iegāja vēsturē ar to, ka [[Baraks Obama]] bija pirmais melnādainais [[ASV prezidents]]. * [[8. novembris]] — [[Krievija]]s zemūdenes ''[[K-152 Nerpa]]'' incidentā bojā gāja 20 cilvēku. * [[20. novembris]] — [[Kanāda|Kanādā]] nokrita [[meteoroīds]] ''2008 Prairie meteoroid''. * [[21. novembris]] — [[Internets|internetā]] pirmoreiz pamanīja vienu no bīstamākajiem [[Datorvīruss|datora tārpiem]] — ''[[Conficker]]''. * [[25. novembris]] — referendumā [[Grenlande|Grenlandē]] par tās autonomijas palielināšanu no [[Dānija]]s, 75% vēlētāju deva atbalstu. * [[26. novembris|26]].—[[29. novembris]] — sērijā teroristu uzbrukumu [[Indija]]s finanšu galvaspilsētā [[Mumbaja|Mumbajā]] bojā gāja 195, bet ievainoti vismaz 239 cilvēki. * [[29. novembris]] — grautiņos [[Nigērija|Nigērijā]] bojā gāja 381, bet ievainojumus guva vismaz 300 cilvēki. === Decembris === * [[5. decembris]] — mirstīgās atliekas, kuras atrada 1991. gadā, ar [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] testa palīdzību beidzot identificētas kā [[Cars|cara]] [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II Romanova]] atliekas. * [[7. decembris]] — [[Gana|Ganā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[9. decembris]] — par [[Lietuva]]s premjerministru iecelts [[Andrjus Kubiļus]]. * [[14. decembris]] — spēcīgs sniegputenis [[Francija]]s dienvidos izjauca transporta kustību un atstāja bez elektrības un komunikācijām {{sk|70000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22650818 |title=Sniegputenis Francijas dienvidos bez elektrības atstāj 70 000 cilvēku |access-date={{dat|2008|12|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110812021846/http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22650818 |archivedate={{dat|2011|08|12||bez}} }}</ref> * [[15. decembris]] — formāli sadalītas [[Nīderlandes Antiļas]].<ref name="endofNA">[http://www.government.nl/News/Press_releases_and_news_items/2007/February/Agreement_on_division_of_Netherlands_Antilles Agreement on division of Netherlands Antilles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081009134416/http://www.government.nl/News/Press_releases_and_news_items/2007/February/Agreement_on_division_of_Netherlands_Antilles |date={{dat|2008|10|09||bez}} }}{{en ikona}}</ref> * [[16. decembris]] — [[Zviedrija]]s dienvidus satricināja 4,7 balles stipra [[zemestrīce]]. Grūdieni reģistrēti plkst. 6:20 pēc vietējā laika. Zemestrīces epicentrs atradies 59 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Malme]]s, Zviedrijas trešās lielākās pilsētas. Pazemes grūdieni bija jūtami Zviedrijas dienviddaļā un [[Dānija]]s ziemeļos, arī galvaspilsētā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=79961 TVNET :: Daba — Zviedriju satricina 4,7 balles stipra zemestrīce]</ref> * [[17. decembris]] — par [[Taizeme]]s premjerministru kļuva [[Abhisits Vedžadživa]], amatā nomainot [[Čaovarats Čanvērakuls|Čaovaratu Čanvērakulu]]. * [[27. decembris]] — [[Izraēla]] veica gaisa uzbrukumu [[Gazas josla|Gazas sektoram]], kurā bojā gāja vismaz 375 cilvēki, no kuriem 60 bija civilpersonas, bet vismaz 1700 tika ievainoti. * [[28. decembris]] — [[Bangladeša|Bangladešā]] notika vēlēšanas pēc divu gadu politiskās krīzes. * [[30. decembris]] — [[Halīfa tornis|Dubaijas torņa]] augstums sasniedza 780 metrus. == Dzimuši == * [[22. februāris]] — [[Lennarts Karls]] (''Lennart Karl''), vācu futbolists == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:Edmund Hillary, c. 1953, autograph removed.jpg|thumb|120px|[[Edmunds Hilarijs]]]] [[Attēls:Bobby Fischer 1960 in Leipzig.jpg|thumb|120px|[[Bobijs Fišers]]]] [[Attēls:Heath Ledger 2006 - Cropped, Facing Left.jpg|thumb|120px|[[Hīts Ledžers]]]] [[Attēls:President Suharto, 1993.jpg|thumb|120px|[[Suharto]]]] * [[3. janvāris]] — [[Aleksandrs Abdulovs]] (''Александр Абдулов''), krievu aktieris (dzimis 1953. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Edmunds Hilarijs]] (''Edmund Hillary''), Jaunzēlandes alpīnists (dzimis 1919. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Bobijs Fišers]] (''Bobby Fischer''), ASV dzimis Islandes šahists (dzimis 1943. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Hīts Ledžers]] (''Heath Ledger''), Austrālijas aktieris (dzimis 1979. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Suharto]] (''Suharto''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1921. gadā) === Februāris === * [[5. februāris]] — [[Mahariši Mahešs Jogi]] (महर्षि महेश योगी), Indijas reliģiskais līderis (dzimis ap 1917. gadu) * [[6. februāris]] — [[Dīters Nolls]] (''Dieter Noll''), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā) * [[10. februāris]] — [[Rojs Šaiders]] (''Roy Scheider''), amerikāņu aktieris (dzimis 1932. gadā) * [[12. februāris]] — [[Badri Patarkacišvilli]] (ბადრი პატარკაციშვილი), Gruzijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[15. februāris]] (oficiāli atzīts par mirušu) — [[Stīvs Fosets]] (''Steve Fossett''), ASV aviators, burātājs, ceļotājs (dzimis 1944. gadā) * [[18. februāris]] — [[Alēns Robs-Grijē]] (''Alain Robbe-Grillet''), franču rakstnieks un kinorežisors (dzimis 1922. gadā) === Marts === * [[18. marts]] — [[Entonijs Mingella]] (''Anthony Minghella''), angļu dramaturgs un režisors (dzimis 1954. gadā) * [[19. marts]]: ** [[Arturs Klārks]] (''Arthur Clarke''), angļu rakstnieks (dzimis 1917. gadā) ** [[Pols Skofīlds]] (''Paul Scofield''), angļu aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[24. marts]]: ** [[Nīls Espinols]] (''Neil Aspinall''), angļu producents (dzimis 1942. gadā) ** [[Ričards Vidmarks]] (''Richard Widmark''), amerikāņu aktieris (dzimis 1914. gadā) * [[27. marts]] — [[Žans Marī Balestrs]] (''Jean-Marie Balestre''), franču sporta administrators (dzimis 1921. gadā) * [[29. marts]] — [[Rajko Mitičs]] (''Рајко Митић''), Dienvidslāvijas futbolists un treneris (dzimis 1922. gadā) === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Čārltons Hestons]] (''Charlton Heston''), amerikāņu aktieris (dzimis 1923. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Alberts Hofmanis]] (''Albert Hofmann''), Šveices ķīmiķis (dzimis 1906. gadā) === Maijs === [[Attēls:Sydney Pollack.jpg|thumb|120px|[[Sidnijs Polaks]]]] * [[12. maijs]] — [[Irena Sendlere]] (''Irena Sendlerowa''), ebreju bērnu glābēja Holokausta laikā (dzimusi 1910. gadā) * [[26. maijs]] — [[Sidnijs Polaks]] (''Sydney Pollack''), ASV kinorežisors, producents un aktieris (dzimis 1934. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:Tschingis Ajtmatow.jpg|thumb|120px|[[Čingizs Aitmatovs]]]] * [[7. jūnijs]] — [[Dino Rizi]] (''Dino Risi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1916. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Čingizs Aitmatovs]] (''Чыңгыз Айтматов''), kirgīzu rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[13. jūnijs]] — [[Broņislavs Geremeks]] (''Bronisław Geremek''), Polijas politiķis, vēsturnieks (dzimis 1932. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Džordžs Karlins]] (''George Carlin''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Leonīds Hurvičs]] (''Leonid Hurwicz''), Krievijā dzimis ASV ekonomists (dzimis 1917. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Ruslana Koršunova]] (''Руслана Коршунова''), Krievijas modele (dzimusi 1987. gadā) === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Nonna Mordjukova]] (''Нонна Мордюкова''), krievu aktrise (dzimusi 1925. gadā) === Augusts === [[Attēls:Aleksandr Solzhenitsyn 1974crop.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Solžeņicins]]]] * [[3. augusts]] — [[Aleksandrs Solžeņicins]] (''Александр Солженицын''), krievu rakstnieks (dzimis 1918. gadā) * [[10. augusts]] — [[Aizeks Heiss]] (''Isaac Hayes''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[28. augusts]] — [[Fils Hills]] (''Philip Hill''), ASV autosportists (dzimis 1927. gadā) === Septembris === [[Attēls:Paul Newman 1954.JPG|thumb|120px|[[Pols Ņūmens]]]] * [[12. septembris]] — [[Deivids Fosters Volless]] (''David Foster Wallace''), ASV rakstnieks (dzimis 1962. gadā) * [[15. septembris]] — [[Ričards Raits]] (''Richard Wright''), angļu mūziķis (dzimis 1943. gadā) * [[26. septembris]] — [[Pols Ņūmens]] (''Paul Newman''), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā) === Oktobris === [[Attēls:JoergHaider Sep07 (cropped).JPG|thumb|120px|[[Jergs Haiders]]]] * [[11. oktobris]]: ** [[Vija Artmane]], Latvijas aktrise (dzimusi 1929. gadā) ** [[Jergs Haiders]] (''Jörg Haider''), Austrijas politiķis (dzimis 1950. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Aleksejs Čerepanovs]] (''Алексей Черепанов''), krievu hokejists (dzimis 1989. gadā) === Novembris === [[Attēls:Miriam makeba 01.jpg|thumb|120px|[[Miriama Makeba]]]] * [[4. novembris]] — [[Maikls Kraitons]] (''Michael Crichton''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1942. gadā) * [[9. novembris]] — [[Miriama Makeba]] (''Miriam Makeba''), Dienvidāfrikas dziedātāja, aktrise un cilvēktiesību aktīviste (1932. gadā) === Decembris === * [[5. decembris]] — [[Aleksijs II]] (''Алексий II''), Maskavas un visas Krievzemes patriarhs (dzimis 1929. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Pols Krugmans]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Makoto Kobajaši]], [[Tošihide Maskava]] (益川 敏英), [[Joičiro Nambu]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Fransuāza Barē-Sinūsi]], [[Haralds cur Hauzens]], [[Liks Montaņjē]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Martins Čalfijs]] (''Martin Chalfie''), [[Osamu Šimomura]] (下村 脩), [[Rodžers Tsiens]] (錢永健) * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]] * [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Marti Ahtisāri]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gg2}} [[Kategorija:2008. gads| ]] 05mdhq8yd3xpvymm472q9gx7owfr6oz 0 46544 4498167 4487189 2026-07-24T11:22:04Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4498167 wikitext text/x-wiki '''31. janvāris''' ir gada 31. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 334 (335 garajā gadā) dienas. == Vārda dienas == [[Tekla]], [[Violeta]] == Notikumi == * [[1929. gads]] — no [[Padomju Savienība|PSRS]] tika izraidīts [[Ļevs Trockis]]. * [[1946. gads]] — pieņemta jauna [[Dienvidslāvija]]s konstitūcija pēc PSRS parauga. * [[1947. gads]] — [[Komunisms|komunisti]] pārņēma varu [[Polija|Polijā]]. * [[1948. gads]] —izveidota [[Malajas Federācija]]. * [[1949. gads]] — [[Ķīnas pilsoņu karš]]: [[Pekina|Pekinu]] ieņēma komunistu karaspēks [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] vadībā. * [[1950. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Harijs Trumens]] paziņoja par [[ūdeņraža bumba]]s izstrādi. * [[1953. gads]] — [[Ziemeļjūra]]s plūdi izraisīja 1800 cilvēku bojāeju [[Nīderlande|Nīderlandē]]. * [[1956. gads]] — [[Gī Molle]] (''Guy Mollet'') kļuva par Francijas premjerministru. * [[1959. gads]] — [[Čīle|Čīlē]] noslēdzās [[1959. gada Pasaules čempionāts basketbolā|trešais Pasaules čempionāts basketbolā]], par čempioniem kļuva [[Brazīlija]]s izlase. * [[1961. gads]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|''Mercury'' projekts]]: suborbitālā lidojumā startēja ''[[Mercury-Redstone 2]]'' ar šimpanzi ''Chimp'' * [[1968. gads]]: ** [[Nauru]] deklarēja neatkarību no [[Austrālija]]s. ** pieņemts pašreizējais [[Nauru karogs]]. ** [[Dienvidvjetnama]]s partizāni uzbruka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecībai [[Hošimina|Saigonā]]. * [[1961. gads]] — [[Apollo programma]]: [[Mēness]] misijā startēja nesējraķete ''[[Saturn 5]]'' ar kosmosa kuģi ''[[Apollo 14]]'', kurā atradās astronauti [[Alans Šepards]], [[Stjuarts Rosa]] un [[Edgars Mičels]]. * [[1980. gads]] — [[Gvatemala|Gvatemalā]] grupa indiāņu ieņēma un aizdedzināja [[Spānija]]s vēstniecību, protestējot pret armijas zvērībām; tika nogalināti 36 cilvēki; Spānija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Gvatemalu. * [[1983. gads]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] obligāta kļuva [[drošības josta]] automašīnu vadītājiem un priekšējo sēdekļu pasažieriem. * [[2002. gads]] — no [[Larsena šelfs|Larsena šelfa]] ledāja [[Antarktīdas pussala|Antarktīdas pussalā]], [[Antarktīda|Antarktīdā]] atlūza milzīgs ledus gabals. Kopumā 35 dienu periodā atdalījās 3,250 km² ledus šelfa. * [[2007. gads]] — [[Venecuēla]]s parlaments izdeva dekrētu par varas piešķiršanu uz vēl 18 mēnešiem prezidentam [[Ugo Čavess|Ugo Čavesam]]. * [[2020. gads]] — ''[[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Brexit]]'': Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības, sākot 11 mēnešu pārejas periodu. * [[2024. gads]] — [[Malaizija]]s karaļa tronī kāpa Džohoras sultāns [[Ibrahims Iskandars]]. == Dzimuši == * [[1797. gads]] — [[Francis Šūberts]] (''Franz Schubert''), austriešu komponists (miris 1828. gadā) * [[1878. gads]] — [[Edvards Mečlings]] (''Edward Mechling''), ASV vieglatlēts (miris 1938. gadā) * [[1881. gads]]: ** [[Ērvings Lengmīrs]] (''Irving Langmuir''), ASV ķīmiķis un fiziķis (miris 1957. gadā) ** ([[Vecā un jaunā stila datumi|vecais stils]], pēc j.s. {{dat||2|12}}) — [[Anna Pavlova]] (''Анна Павлова''), krievu baletdejotāja (mirusi 1931. gadā) * [[1884. gads]]: ** [[Antons Austriņš]], latviešu rakstnieks (miris 1934. gadā) ** [[Teodors Heiss]] (''Theodor Heuss''), Vācijas prezidents (miris 1963. gadā) * [[1912. gads Latvijā|1912. gads]] — [[Velta Toma]], latviešu dzejniece (mirusi 1999. gadā) * [[1923. gads]] — [[Normans Meilers]] (''Norman Mailer''), ASV rakstnieks, žurnālists un kino producents (miris 2007. gadā) * [[1929. gads]]: ** [[Rudolfs Mesbauers]] (''Rudolf Mößbauer''), vācu fiziķis (miris 2011. gadā) ** [[Džīna Simonsa]] (''Jean Simmons''), angļu aktrise (mirusi 2010. gadā) * [[1935. gads]] — [[Kendzaburo Oe]] (大江 健三郎), japāņu rakstnieks (miris 2023. gadā) * [[1937. gads]]: ** [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), lietuviešu aktieris (miris 2022. gadā) ** [[Filips Glāss]] (''Philip Glass''), ASV komponists * [[1938. gads]] — [[Beatrikse]] (''Beatrix der Nederlanden''), Nīderlandes karaliene * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Dzintra Geka-Vaska]], latviešu režisore un politiķe * [[1953. gads]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), krievu politiķis (miris 2026. gadā) * [[1964. gads Latvijā|1964. gads]] — [[Nils Muižnieks]], Latvijas politologs, politiķis * [[1966. gads]] — [[Jirki Jervilehto]] (''Jyrki Järvilehto''), somu autobraucējs * [[1975. gads]] — [[Priti Zinta]] (प्रीति ज़िंटा), indiešu kinoaktrise * [[1977. gads]] — [[Kerija Vašingtona]] (''Kerry Washington''), amerikāņu aktrise * [[1981. gads]] — [[Džastins Timberleiks]] (''Justin Timberlake''), ASV dziedātājs * [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Jānis Sprukts]], latviešu hokejists * [[1983. gads]] — [[Fabio Kvaljarella]] (''Fabio Quagliarella''), itāļu futbolists * [[2000. gads]] — [[Hulians Alvaress]] (''Julián Alvarez''), argentīniešu futbolists == Miruši == * [[1418. gads]] — [[Mirča Vecais]] (''Mircea cel Bătrân''), Valahijas hospodars (dzimis 1355. gadā) * [[1828. gads]] — [[Aleksandrs Ipsilants]] (Αλέξανδρος Υψηλάντης), grieķu karavīrs (dzimis 1792. gadā) * [[1933. gads]] — [[Džons Golsvertijs]] (''John Galsworthy''), angļu rakstnieks (dzimis 1867. gadā) * [[1944. gads]] — [[Žans Žirodū]] (''Jean Giraudoux''), franču rakstnieks (dzimis 1882. gadā) * [[1956. gads]] — [[Alans Aleksandrs Milns]] (''Alan Alexander Milne''), angļu rakstnieks (dzimis 1882. gadā) * [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Ernests Blanks]], latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks (dzimis 1894. gadā) * [[1973. gads]] — [[Rangnars Frišs]] (''Ragnar Frisch''), norvēģu ekonomists (dzimis 1895. gadā) * [[2000. gads Latvijā|2000. gads]] — [[Elija Kacs]] (pseidonīms ''Gil Kane''), Latvijā dzimis ASV komiksu mākslinieks (dzimis 1926. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Nauru]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Janvāris]] 3rxjn2p48i8cw4diorxgooqmg336fax 0 48363 4498003 4418690 2026-07-23T19:33:52Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4498003 wikitext text/x-wiki '''20. februāris''' ir gada 51. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 314 (315 [[garais gads|garajā gadā]]) dienas. == Vārda dienas == [[Smuidra]], [[Smuidris]], [[Vitauts]] == Notikumi == * [[1530. gads]] — kronēts Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis [[Sigismunds II Augusts]]. * [[1547. gads]] — kronēts Anglijas un Īrijas karalis [[Eduards VI Tjudors|Eduards VI]]. * [[1878. gads]] — par pāvestu kļuva [[Leons XIII]]. * [[1899. gads Latvijā|1899. gads]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]] pēc v.s. {{dat||2|8}}) — nodibināta latviešu studentu korporācija ''[[Lettgallia]]''. * [[1904. gads]] — par [[Panama]]s pirmo prezidentu kļuva [[Manuels Amadors Gerrero]]. * [[1907. gads]] — [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] uz pirmo sēdi sanāca [[Krievijas Valsts Dome]]s otrais sasaukums. * [[1923. gads Latvijā|1923. gads]] — [[Eķengrāve]]s "Ratniekos" nodibināja divgadīgo Eķengrāves pamatskolu (mūsdienās [[Viesītes vidusskola]]). * [[1924. gads Latvijā|1924. gads]] — Latvijas valdība apstiprināja likumu par [[Rīga]]s pilsētas administratīvajām robežām, kas iekļāva plašu teritoriju [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. * [[1962. gads kosmonautikā|1962. gads]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|''Mercury'' programma]]: [[Džons Glenns]], lidojot kosmosa kuģī ''[[Mercury-Atlas 6]]'', kļuva par pirmo amerikāni [[ģeocentriskā orbīta|Zemes orbītā]]. * [[1965. gads]] — ''[[Ranger 8]]'' ietriecās [[Mēness]] virsmā pēc veiksmīgi nofotografētām iespējamām [[Apollo programma|Apollo]] nolaišanās vietām. * [[1987. gads]] — [[Indija|Indijā]] izveidots [[Arunāčala Pradēša|Arunāčalas Pradēšas štats]]. * [[1992. gads]] — dibināta [[Anglijas futbola Premjerlīga]]. * [[1998. gads]] — [[Irāka]]s prezidents [[Sadams Huseins]] vienojās ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretāru [[Kofi Annans|Kofi Annanu]], ļaujot ieroču inspektoriem atgriezties [[Bagdāde|Bagdādē]], tādējādi novēršot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iebrukumu. * [[2003. gads Latvijā|2003. gads]] — dibināta Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību [[Rīgas satiksme]]. * [[2009. gads Latvijā|2009. gads]] — [[Ivars Godmanis]] atkāpās no [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Republikas Ministru prezidenta]] amata. * [[2021. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē vakcinēto skaits pārsniedza 200 miljonus. * [[2022. gads]] — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] noslēdzās [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. == Dzimuši == * [[1879. gads]] — [[Ernests Moro de Melēns]] (''Ernest Moreau de Melen''), beļģu futbolists (miris 1968. gadā) * [[1881. gads]] — [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], latviešu ģenerālis (miris 1965. gadā) * [[1882. gads]] — [[Nikolajs Hartmanis]] (''Nicolai Hartmann''), Latvijā dzimis vācbaltu filozofs (miris 1950. gadā) * [[1886. gads]] — [[Bēla Kuns]] (''Kun Béla''), ungāru un padomju politiķis (miris 1938. gadā) * [[1902. gads]] — [[Ansels Adamss]] (''Ansel Adams''), ASV fotogrāfs (miris 1984. gadā) * [[1925. gads]] — [[Roberts Oltmens]] (''Robert Altman''), ASV kinorežisors (dzimis 1925. gadā) * [[1927. gads]] — [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu/amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā) * [[1933. gads]] — [[Juhims Zvjahiļskis]] (''Юхим Звягiльский''), Ukrainas politiķis (miris 2021. gadā) * [[1940. gads]] — [[Džimijs Grīvss]] (''Jimmy Greaves''), angļu futbolists (miris 2021. gadā) * [[1942. gads]] — [[Fils Espozito]] (''Phil Esposito''), Kanādas hokejists * [[1943. gads]] — [[Maiks Lī]] (''Mike Leigh'') angļu režisors * [[1945. gads]] — [[Džordžs Smūts]] (''George Smoot''), ASV fiziķis, astrofiziķis un kosmologs (miris 2025. gadā) * [[1947. gads]] — [[Kristians Verdonks]] (''Christian Verdonck''), Beļģijas diplomāts * [[1949. gads]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), Čehijā dzimusi ASV uzņēmēja un modele (mirusi 2022. gadā) * [[1951. gads]] — [[Gordons Brauns]] (''Gordon Brown''), Lielbritānijas premjerministrs * [[1963. gads]] — [[Čārlzs Bārklijs]] (''Charles Barkley''), ASV basketbolists * [[1967. gads]] — [[Kurts Kobeins]] (''Kurt Donald Cobain''), ASV dziedātājs (miris 1994. gadā) * [[1969. gads]] — [[Siniša Mihajlovičs]] (''Синиша Михајловић''), serbu futbolists un treneris (miris 2022. gadā) * [[1971. gads]] — [[Jari Litmanens]] (''Jari Litmanen''), somu futbolists * [[1972. gads]] — [[Antons Škapļerovs]] (''Антон Шкаплеров''), Krievijas kosmonauts * [[1978. gads]] — [[Tomass Floršics]] (''Thomas Florschütz''), Vācijas bobslejists * [[1980. gads]] — [[Arturs Borucs]] (''Artur Boruc''), poļu futbolists * [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Aleksejs Širokovs]], Latvijas hokejists * [[1987. gads]] — [[Mailss Tellers]] (''Miles Teller''), amerikāņu aktieris * [[1988. gads]] — [[Rianna]] (''Rihanna''), Barbadosas dziedātāja * [[2003. gads]] — [[Olīvija Rodrigo]] (''Olivia Rodrigo''), amerikāņu aktrise, dziedātāja un dziesmu autore == Miruši == * [[1054. gads]] — [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslavs Gudrais]] (''Ярослав Мудрый''), Kijivas lielkņazs (dzimis ap 978. gadu) * [[1431. gads]] — [[Martins V]] (''Martinus V''), Romas pāvests (dzimis 1369. gadā) * [[1648. gads]] — [[Tirso de Molina]] (''Tirso de Molina''), spāņu dramaturgs (dzimis 1579. gadā) * [[1790. gads]] — [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] (''Joseph II.''), Svētās Romas imperators, Bohēmijas un Ungārijas karalis, Austrijas karalis (dzimis 1741. gadā) * [[1861. gads]] — [[Ežēns Skribs]] (''Eugène Scribe''), franču dramturgs un libretists (dzimis 1791. gadā) * [[1907. gads]] — [[Anrī Muasāns]] (''Henri Moissan''), franču ķīmiķis (dzimis 1852. gadā) * [[1916. gads]] — [[Klāss Pontuss Arnoldsons|Klāss Arnoldsons]] (''Klas Arnoldson''), zviedru žurnālists, politiķis un pacifists (dzimis 1844. gadā) * [[1919. gads]] — [[Ežēns Bess]] (''Eugène Besse''), franču vieglatlēts (dzimis 1881. gadā) * [[1920. gads]] — [[Roberts Pīrijs]] (''Robert Peary''), amerikāņu polārpētnieks (dzimis 1856. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Rihards Bērziņš]], pirmās Latvijas ziņu aģentūras dibinātājs un literāts (dzimis 1888. gadā) * [[1960. gads Latvijā|1960. gads]] — [[Ačuks]], latviešu publicists un satīriķis (dzimis 1893. gadā) * [[1972. gads]] — [[Marija Geperte-Maiere]] (''Maria Goeppert-Mayer''), ASV fiziķe (dzimusi 1906. gadā) * [[1996. gads]] — [[Toru Takemicu]] (武満 徹), japāņu komponists un rakstnieks (dzimis 1930. gadā) * [[2000. gads]] — [[Anatolijs Sobčaks]] (''Анатолий Собчак''), krievu politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[2022. gads]] — [[Oleksandrs Sidorenko]] (''Олександр Сидоренко''), padomju peldētājs (dzimis 1960. gadā) * [[2024. gads]] — [[Andreass Brēme]] (''Andreas Brehme''), vācu futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Indulis Ozols]], latviešu ekonomists, sabiedriskais darbinieks un sporta funkcionārs (dzimis 1933. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Romāns Korovins]], Latvijas mākslinieks (dzimis 1973. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] 1q6e1nrnuqkkibjxrcbbtldexrctidh 0 49803 4497895 4495121 2026-07-23T13:11:24Z Lasks 38532 4497895 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = 1211. gadā | established_title1 = Pilsētas statuss kopā | established_date1 = 2026. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir pilsēta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref>. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, Nēģu svētku dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu-Skultes dzelzceļam]] un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo Gauja. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga - Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē Sautiņu mikrorajonā atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas - tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē - vairāki mikrorajoni: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumpusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā - Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] cfoxmyyjh5g659zbur4rtcyp7nlfnw5 4497896 4497895 2026-07-23T13:11:51Z Lasks 38532 4497896 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = 1211. gadā | established_title1 = Pilsētas statuss kopā | established_date1 = 2026. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir pilsēta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref>. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, Nēģu svētku dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu-Skultes dzelzceļam]] un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo Gauja. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga - Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē Sautiņu mikrorajonā atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas - tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē - vairāki mikrorajoni: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumpusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā - Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] mpqiot42133ia7el8brpl62pulgz8hr 4498015 4497896 2026-07-23T19:50:37Z Baisulis 11523 /* ievads */ Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]] 4498015 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir pilsēta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref>. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, Nēģu svētku dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu-Skultes dzelzceļam]] un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo Gauja. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga - Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē Sautiņu mikrorajonā atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas - tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē - vairāki mikrorajoni: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumpusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā - Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] d2ynqshlyjz60rujw7g1h13tsqq468o 4498025 4498015 2026-07-23T20:03:54Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ dažādi sīkumi..... 4498025 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir pilsēta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]].<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par {{sk|11000}} specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva landrāts [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[dainas|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>[https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi Carnikavas kapi] celotajs.lv</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas pils|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref>. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, Nēģu svētku dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu-Skultes dzelzceļam]] un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo Gauja. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga - Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē Sautiņu mikrorajonā atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas - tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē - vairāki mikrorajoni: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumpusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā - Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] k9rnqzyftqe3ih0jjq4mtyokzfobz3u 4498031 4498025 2026-07-23T20:08:55Z Baisulis 11523 /* Izglītība un kultūra */ ārējā saite darbojas...... 4498031 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir pilsēta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]].<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par {{sk|11000}} specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva landrāts [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[dainas|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>[https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi Carnikavas kapi] celotajs.lv</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas pils|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref>. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, Nēģu svētku dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu-Skultes dzelzceļam]] un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo Gauja. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga - Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē Sautiņu mikrorajonā atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas - tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē - vairāki mikrorajoni: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumpusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā - Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] nzvx7iyawgufpg8xg4t6wigpgy9pk20 4498069 4498031 2026-07-24T05:09:55Z Olgerts V 41522 /* Attēlu galerija */ 4498069 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir pilsēta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]].<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par {{sk|11000}} specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva landrāts [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[dainas|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>[https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi Carnikavas kapi] celotajs.lv</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas pils|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> [[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu<ref>[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]</ref>. 15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, Nēģu svētku dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu-Skultes dzelzceļam]] un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo Gauja. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga - Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē Sautiņu mikrorajonā atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas - tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē - vairāki mikrorajoni: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumpusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā - Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 14tw4w6oqorofoei26h7b6x7ag7360i 0 58551 4497962 4497211 2026-07-23T15:58:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497962 wikitext text/x-wiki '''[[Televīzija]] [[Latvija|Latvijā]]''' ieviesta 1954. gadā, lai gan pirmo eksperimentālo pārraidi veica jau 1937. gadā. Šis ir saraksts ar televīzijas kanāliem, ko pārraida tikai Latvijā. == Vēsture == === Priekšvēsture: pirmais eksperiments (1937—1940) === Televīzijas pirmsākumi Latvijā meklējami vēl [[Latvijas vēsture#Neatkarīgā Latvija|pirmskara republikā]]. 1937. gada 10. novembrī [[Rīga|Rīgā]], Latvijas Radioamatieru biedrības telpās [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]], notika pirmā publiski dokumentētā eksperimentālā televīzijas ("tālredzes") pārraide Latvijā.<ref name="jaunalv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/443136-cilveku-simti-trauce-satiksmi-valdemara-iela-lai-verotu-vel-neredzetu-brinumu-televizijas-pirmsakumi-latvija|title=Cilvēku simti traucē satiksmi Valdemāra ielā, lai vērotu vēl neredzētu brīnumu: televīzijas pirmsākumi Latvijā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-16|date=2021-05-15|language=lv}}</ref> Interesentu bija tik daudz, ka daudzi zālē neiekļuva un aizgāja, pārraidi neredzējuši; skatītāju kopskaits presē tika lēsts ap 500. Pārraides attēls uz Brauna lampas ekrāna bija 45×50 milimetru liels; pirms pasākuma presē kļūdaini bija izziņots 45×50 centimetru attēls, un šo kļūdaino ziņu bija pārraidījis arī [[Latvijas radiofons]] un [[Lietuvas radiofons]].<ref name="bz2">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:919782&#124;page:7|title=Rīgā sāks darboties pirmais tālredzes raidītājs|publisher=A.-S. "Zeme"|work=Brīvā Zeme|date=1937-11-11|issue=Nr.257|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Raidītājā izmantoja mehānisko televīzijas sistēmu: elektromotora griezts Nipkova disks ar stroboskopu sadalīja attēlu gaismas punktos, atstaroto gaismu ar parabolisku spoguli novadīja uz fotošūnu, un iegūtos strāvas impulsus ar īsviļņu raidītāju (70—80 metru vilnī) pārraidīja uz uztvērēju blakus telpā. Uztvērējā izmantoja Brauna lampu ar fluorescējošu ekrānu, attēls bija zaļā fosforescējošā gaismā. Uztvērējs bija būvēts [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]] (VEF). Pārraidē demonstrēja baltu četrstūri, melnu bumbu un cilvēka seju, kurā bija izšķirama vaibstu spēle; mēģinājumus vairākkārt atkārtoja.<ref name="bz2"/> Latvijas radio biedrības televīzijas sekcija bija saņēmusi no ''[[Philips]]'' laboratorijas [[Eindhovena|Eindhovenā]] amatieru raidītāju aptuveni 2000 latu vērtībā. Biedrība plānoja regulārus mēģinājumu raidījumus divas reizes nedēļā vakaros un uztvērēju izmaksu samazināšanu līdz 200 latiem. Televīzijas jautājumus radiofona tehniskajā daļā pārzināja inženieris R. Martinsons, biedrības laboratorijā — laborants A. Putniņš; biedrību vadīja docents N. Vāvers.<ref name="bz1">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:938653&#124;page:3|title=Rīgā sāks darboties pirmais tālredzes raidītājs|publisher=A.-S. "Zeme"|work=Brīvā Zeme|date=1937-10-23|issue=Nr.241|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Pēc Putniņa teiktā, biedrība jau bija saņēmusi regulāras raidīšanas atļaujas, biedri būvēja televīzijas uztvērējus (pašbūvēta komplekta izmaksas — ap 230 latu: parasts trīs lampu uztvērējs un televīzijas daļa, kas pieslēdzama skaļruņa vietā), un normālais uztveršanas attālums bija ap 50 kilometru, labvēlīgos apstākļos — līdz 100 kilometriem. Skaņas pārraidīšanai būtu nepieciešams otrs raidītājs un otra antena.<ref name="bz1"/><ref name="bz2"/> 1938. gada 31. martā pieņemtais Radiosatiksmes un radiofonijas likums piešķīra Latvijas Radiofonam tiesības ierīkot un lietot radiostacijas "akustisku un vizuālu priekšnesumu raidīšanai". Izmēģinājuma raidījumus bija plānots sākt 20. gadsimta 40. gadu sākumā, taču tos pārtrauca [[Otrais pasaules karš]].<ref name="jaunalv"/> === Pirmsākumi: Rīgas televīzijas centrs (1954—1957) === {{see also|Latvijas Televīzija}} Regulāra televīzijas apraide Latvijā sākās 1954. gada 6. novembrī, kad Rīgas televīzijas centrs pārraidīja [[Rīgas Kinostudija]]s filmu "[[Mājup ar uzvaru]]" (1947). Rīga bija pirmā pilsēta [[Baltijas valstis|Baltijā]] ar televīzijas apraidi.<ref name="jaunalv"/><ref name="lvrtc">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvrtc.lv/par-lvrtc/vesture-2/tv-apraides-vesture/|title=TV apraides vēsture|website=LVRTC|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref><ref name="lr2-54">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-simtgades-stastu-raksti/latvijas-televizija.a94696/|title=Latvijas Televīzija|website=lr2.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Pirmie diktori bija [[Aina Grīviņa]] un [[Jurijs Kočetkovs]]. Nākamajā dienā rādīja [[Kijivas kinostudija]]s filmu "[[Tālais jūras brauciens]]"; regulāri raidījumi sākās 20. novembrī.<ref name="jaunalv"/> Pārraides sākotnēji bija pieejamas tikai televizoru "KVN" īpašniekiem Rīgā; aparāta ekrāns bija 18 centimetru diagonālē, un attēla palielināšanai izmantoja ar destilētu ūdeni vai glicerīnu pildītu lēcu.<ref name="lr2-54"/> 1955. gada aprīlī [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Nometņu iela (Rīga)|L. Laicena]] (tagad Nometņu) ielā 62, uzbūvēja pirmo televīzijas torni Latvijā — 110 metrus augstu — un darbu sāka pirmais Rīgas telecentra studiju komplekss.<ref name="ltv-fakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/par-ltv/fakti|title=Vēsture un fakti|website=ltv.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv|archive-date=2023-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231208001036/https://ltv.lsm.lv/lv/par-ltv/fakti}}</ref> === Apraides tīkla attīstība un krāsu televīzija (1958—1986) === {{Nepilnīga nodaļa}} Rīgas raidītāja signālu varēja uztvert 50—60 kilometru rādiusā, tāpēc būvēja televīzijas stacijas arī citviet Latvijā. Otro staciju nodeva ekspluatācijā 1958. gadā [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref name="lvrtc"/> [[Attēls:Panorama1958.jpg|thumb|Tituluzraksts LTV muzeja arhīvā]] 1958. gada 19. martā ēterā pirmo reizi izskanēja informatīvs ziņu raidījums — "[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]", kura nosaukums sākotnēji bija "TV Ziņas"<ref name="panorama65">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/18.03.2023-panoramas-panakumu-un-zurnalistes-aijas-kincas-moza-gara-noslepumi.a500969/|title=«Panorāmas» panākumu un žurnālistes Aijas Kincas možā gara noslēpumi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> un kurā ziņas lasīja aizkadrā. 1962. gada 1. martā ēterā pirmoreiz parādījās titri "Televīzijas Panorāma" ar kadrā redzamiem diktoriem Valdi Čukuru un Laimdotu Roni.<ref name="tvnet-ltv60">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4993157/daudz-laimes-ltv-60-gados-interesanti-fakti|title=Daudz laimes, LTV, 60 gados! Interesanti fakti...|website=TV & Radio|access-date=2026-07-20|date=2014-11-06|language=lv}}</ref> [[Attēls:Cesvaines RTV tornis.jpg|thumb|Cesvaines retranslācijas tornis]] [[Cesvaine|Cesvainē]], [[Kalnavaitu Karātavu kalns|Karātavu kalnā]], 1958. gada martā valsts vērtēšanas komisijai nodeva 180 metrus augsto televīzijas retranslācijas torni, kas kopā ar 12 metrus augstu antenu virsotnē līdz šim ir augstākais punkts Baltijā<ref name="lvrtc"/> un augstākais tornis Latvijā<ref name="cesvaine">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesvaine.lv/sakums/aktualitates/backPid/24/article/cesvaines-tv-un-radio-tornim-60.html|title=Cesvaines TV un radio tornim 60!}}</ref> — torņa virsotne sniedzas gandrīz 400 metru virs jūras līmeņa.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:900024%7Carticle:DIVL177|title=Jauns televīzijas tornis Cesvainē|publisher=Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas un Latvijas PSR augstākās padomes orgāns|work=Cīņa}}</ref> Sākotnēji no torņa retranslēja Rīgas un Maskavas radiostaciju programmas,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:907757%7Carticle:DIVL55|title=Televīzijas un radiostacija Cesvainē|publisher=LPK Rīgas pilsētas komitejas un Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes avīze|work=Rīgas Balss}}</ref> bet eksperimentālās televīzijas pārraides Cesvaines retranslācijas stacija sāka 1960. gada oktobrī — pirmās pārraides bija labi redzamas [[Madona]]s apkārtnē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:888669%7Carticle:DIVL228|title=Cesvaines televīzijas centrs sāk pārraides|publisher=Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas un Latvijas PSR augstākās padomes orgāns|work=Cīņa}}</ref> Pie torņa esošā Cesvaines radio un televīzijas stacija darbu bija uzsākusi 1959. gadā.<ref name="lvrtc"/><ref name="cesvaine"/> 1990. gadā, mainoties apraides tehnoloģijām, torni pārbūvēja un pagarināja līdz 204 metriem.<ref name="cesvaine"/> Raidījumi tolaik tapa tiešraidē, un koncertu sniegšanai uz Rīgas studiju brauca arī pašdarbības kolektīvi no visas Latvijas — piemēram, 1961. gada oktobrī PSKP XXII kongresam veltītā vakara koncertā uzstājās 130 dalībnieku no [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.livanub.lv/app/uploads/2025/06/19.10.1961_nr.73.pdf|title=Jēkabpilieši televizijā|publisher=Latvijas komunistiskās partijas Jēkabpils un Krustpils rajonu komiteju un rajonu darbaļaužu deputātu padomju orgāns|work=Brīvā Daugava|date=1961. gads 19. oktobris|volume=Nr. 73 (2610) 21. gads}}</ref> 1961. gadā Rīgas televīzijas studija sāka otro programmu, retranslējot [[Maskavas Centrālā televīzija|Maskavas Centrālo televīziju]].<ref name="ltv-fakti"/>{{jāprecizē}} Regulāri [[SECAM]] krāsu standartā raidījumi retranslētajā Maskavas programmā sākās 1968. gadā.{{Nepieciešama atsauce}} Stacionāro krāsaino televīziju Rīgā bija paredzēts izveidot 1973. gadā saskaņā ar [[PSRS Ministru Padome]]s 1971. gada 6. septembra lēmumu Nr. 640, taču telpu trūkuma dēļ Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteja šo uzdevumu neizpildīja.<ref name="zarins">{{Publikācijas atsauce|title=“TAS IR VIENS LIELS EKSPERIMENTS, KO JŪS ESAT AR CILVĒKIEM IZDARĪJUŠI” – ADMINISTRĀCIJAS PĀRSTĀVJU TIKŠANĀS AR LATVIJAS TELEVĪZIJAS LIEPĀJAS GALVENĀS REDAKCIJAS KOLEKTĪVU 1973. GADA 22. MAIJĀ: SARUNAS SKAŅU IERAKSTA TRANSKRIPCIJA|url=https://oldlvi.lu.lv/lv/LVIZ_2021_files/1_numurs/Zarins_LVIZ_2021_1.pdf|journal=}}</ref> Pirmā Latvijā veidotā krāsu pārraide notika 1974. gada 28. janvārī — no telekinoprojekcijas pārraidīja "[[Telefilma-Rīga|Telefilmas-Rīga]]" producēto koncertfilmu "[[Dzintariņš (koncertfilma)|Dzintariņš]]". Krāsu televizori tobrīd bija retums — pārdošanā bija tikai vienas markas aparāts "Raduga 5", kas svēra aptuveni 60 kilogramus un maksāja 850 rubļus.<ref name="tvnet-ltv60"/> Padomju periodā tika izmēģināta arī reģionālā televīzija. Pēc citu padomju republiku parauga — Igaunijā kopš 1963. gada darbojās Tartu studija, Lietuvā Kauņas redakcija — 1971. gada rudenī izveidota Latvijas Televīzijas Liepājas galvenā redakcija, pirmā reģionālā televīzijas studija Latvijā. Tās pirmās divas pārraides izgāja ēterā 1972. gada 26. janvārī, tostarp pirmās iknedēļas "Liepājas ziņas" raidījuma "Televīzijas panorāma" noslēgumā. Tomēr jau 1973. gada 22. jūnijā Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas kolēģija nolēma redakciju un stacionāro pārraižu punktu likvidēt ar 1974. gada 1. janvāri, lēmumā norādot, ka pārraidēm no Liepājas "nav perspektīvas" un tās izmaksājot pārāk dārgi; kolektīvs lēmumam nepiekrita un sūdzējās, taču redakciju slēdza.<ref name="zarins"/> 1975. gadā Rīgā darbu sāka trešais televīzijas raidītājs, ar ko aizsākās trešā televīzijas tīkla attīstība.{{jāprecizē}} ==== Zaķusalas komplekss (1986) ==== {{skatīt arī|Rīgas radio un televīzijas tornis}} 1986. gadā apraidi uzsāka jaunā Rīgas radio un televīzijas stacija — [[Zaķusalas televīzijas tornis]], 368 metrus augsts, joprojām augstākais tornis Baltijā un visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], trešais augstākais Eiropā. 1986. gada 6. novembrī atklāja arī jauno televīzijas studiju kompleksu Zaķusalā, kur [[Latvijas Televīzija]] atrodas līdz šai dienai.<ref name="lr2-54"/><ref name="ltv-fakti"/> === Atmoda, barikādes un neatkarības atjaunošana (1988—1993) === {{Nepilnīga nodaļa}} [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas gados]] televīzija kļuva par vienu no galvenajām nacionālās kustības tribīnēm. [[Barikāžu laiks|1991. gada janvāra barikāžu laikā]] televīzijas komplekss Zaķusalā un tornis bija starp svarīgākajiem apsargātajiem objektiem — pieredze [[Viļņa|Viļņā]], kur torņa ieņemšanā gāja bojā cilvēki, skaidri parādīja ētera stratēģisko nozīmi. Augusta puča dienās 1991. gadā LTV darbs uz laiku tika pārtraukts, bet pēc puča sabrukuma apraide atjaunojās.<!-- (Šai sadaļai kā pirmavoti izmantojami Latvijas Nacionālā arhīva un 1991. gada barikāžu muzeja materiāli.)--> Astoņdesmito gadu beigās Latvijā tehniski kļuva uztverama arī satelīttelevīzija. 1989. gada sākumā Eiropas teritorijā televīzijas programmas raidīja astoņi pavadoņi, un no Latvijas teritorijas vairums no tiem bija redzami aptuveni 20 grādu leņķī virs horizonta. Uztveršanai bija nepieciešama paraboliskā antena ar 0,6—3,7 metru diametru un speciāls satelītuztvērējs. PSRS pavadoņi "Horizont" retranslēja Vissavienības Centrālās televīzijas pirmo programmu, savukārt Eiropas pavadoņi (tostarp 1988. gada beigās palaistā "Astra") pārraidīja Rietumu kanālus — tādējādi Rietumu televīzijas programmas Latvijā kļuva tieši uztveramas vēl padomju varas gados.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigžņotā debess|publisher=Rīga "Zinātne" 1989|year=1989. gada rudens (125)|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29983472.pdf|edition=Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorija}}</ref> Pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas televīzija kļuva par neatkarīgās valsts sabiedrisko raidorganizāciju — Latvijas Televīziju. 1993. gada 1. janvārī LTV kļuva par pilntiesīgu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) locekli.<ref name="lr2-54"/><ref name="ltv-fakti"/> === Komerctelevīzijas (1992—2003) === {{Nepilnīga nodaļa}} Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā parādījās pirmās privātās televīzijas sabiedrības. No agrīnajiem komercprojektiem izauga [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] (LNT), kas darbu valsts mēroga apraidē sāka 1996. gadā un ilgus gadus bija vecākā un viena no skatītākajām komerctelevīzijām Latvijā.<ref name="lnt">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lnt-neturpinas-darbu-esosaja-formata.a337723/|title=LNT neturpinās darbu esošajā formātā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 1998. gadā Latvijas tirgū nostiprinājās Zviedrijas mediju grupas ''[[MTG|Modern Times Group]]'' (MTG) kanāls [[TV3 Latvija|TV3]], kas kopā ar LNT un LTV veidoja Latvijas televīzijas "lielo trijnieku" nākamajās desmitgadēs. Deviņdesmito gadu beigās notika arī pāreja no padomju laika SECAM uz Rietumeiropā lietoto [[PAL]] krāsu standartu: NRTP 1997. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumu, ka no 1998. gada 5. janvāra Latvijas Televīzija pāriet uz PAL standartu, kas nodrošināja kvalitatīvāku attēlu. Skatītāji, kuru televizoros nebija PAL bloka, programmu turpmāk redzēja melnbaltu. Vienlaikus ar LTV uz PAL standartu gatavojās pāriet arī LNT.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa&#124;issue:609427&#124;article:DIVL119|title=Latvijas televīzija raidīs PAL standartā|work=Neatkarīgā Rīta Avīze|date=1997. gads 10. oktobris|volume=Nr.236 (1880)}}</ref> Paralēli nacionālajiem kanāliem darbojās arī reģionālās televīzijas, kuru vietu ēterā regulēja ar valsts pasūtījuma konkursiem. [[Nacionālā radio un televīzijas padome]] (NRTP) 1998. gada 29. decembrī paziņoja par informatīvas televīzijas programmas veidošanas tiesību piešķiršanu izplatīšanai otrajā nacionālajā televīzijas programmu izplatīšanas tīklā: [[Kurzeme|Kurzemē]] tiesības ieguva SIA "TV Dzintare", [[Zemgale|Zemgalē]] — SIA "VTV grupa", [[Latgale|Latgalē]] — bezpeļņas organizācija SIA "[[Latgales Reģionālā Televīzija|Latgales televīzijas sabiedrība]]", bet Vidzemē — SIA "Valmieras TV". Konkursa kārtībā NRTP izsniedza arī apraides atļaujas kabeļtelevīzijas programmu apraidei — 1998. gadā šādus konkursus izsludināja Rīgā, [[Limbaži|Limbažos]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:368725&#124;article:DIVL324&#124;page:3|title="Par informatīvas televīzijas programmas veidošanas tiesību piešķiršanu" un "Par spēku zaudējušiem padomes lēmumiem"|publisher=Valsts uzņēmums "Latvijas Vēstnesis"|work=Latvijas Vēstnesis|date=1999. gads 7. janvāris|volume=NR. 4 (1464)|page=3}}</ref> 2003. gadā Latvijas Televīzija definēja divas koncepcijā atšķirīgas programmas — [[LTV1]] un [[LTV7]] (LTV7 pirms tam pazīstama kā LTV2).<ref name="ltv-fakti"/> === Digitalizācija (2000—2013) === ==== Pirmais mēģinājums (2000) ==== Pirmais mēģinājums ieviest ciparu televīziju Latvijā beidzās ar tā saukto "Digitālās televīzijas afēru". 2000. gadā uzsāka vairākus desmitus miljonu latu vērtu digitālās televīzijas projektu, ko bija paredzēts pilnībā ieviest līdz 2006. gadam. LVRTC šim nolūkam izveidoja meitasuzņēmumu "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC).<ref name="lsm-afera15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/digitalas-televizijas-kriminallieta-gaidams-spriedums.a129639/|title=Digitālās televīzijas krimināllietā gaidāms spriedums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> 2002. gadā DLRTC noslēdza līgumu ar [[Lielbritānija]]s uzņēmumu ''Kempmayer Media Limited'' un tā meitasuzņēmumu ''Kempmayer Media Latvia'' — pirmajā posmā vien valstij bija jāmaksā vairāk nekā 53 miljoni ASV dolāru. Vēlāk izrādījās, ka ''Kempmayer'' ir pastkastītes firma ar nezināmiem īpašniekiem un bez pieredzes šādu projektu īstenošanā.<ref name="lsm-afera15"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/digitalgeitas-lieta-bus-jaskata-no-jauna-kas-tiesu-sistema-ir-nogajis-greizi.a383130/|title=«Digitālgeitas» lieta būs jāskata no jauna. Kas tiesu sistēmā ir nogājis greizi?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> 2006. gadā [[SCC šķīrējtiesa|Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa]] atzina līgumu par spēkā neesošu un piesprieda ''Kempmayer'' atmaksāt 3,8 miljonus latu.<ref name="lsm-afera21">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apelacijas-instance-attaisno-visus-digitalas-televizijas-lieta-apsudzetos.a412538/|title=Apelācijas instance attaisno visus digitālās televīzijas lietā apsūdzētos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Krimināllieta tiesā nonāca 2007. gadā ar sākotnēji 20 apsūdzētajiem, un process ar vairākkārtēju spriedumu atcelšanu turpinājās gadu desmitiem: 2021. gadā apelācijas instance visus apsūdzētos attaisnoja<ref name="lsm-afera21"/>, savukārt tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā [[Senāts]] vēl 2026. gada jūnijā atcēla attaisnojošo spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.<ref name="lsm-afera2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2026-apgabaltiesai-bus-atkartoti-jaskata-otra-digitalas-televizijas-kriminallieta.a652213/|title=Apgabaltiesai būs atkārtoti jāskata otrā digitālās televīzijas krimināllieta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Projekta izgāšanās dēļ ciparu apraides ieviešana Latvijā aizkavējās par vairākiem gadiem. ==== Otrais mēģinājums (2007—mūsdienas) ==== Ciparu virszemes apraide ([[DVB-T]]) Latvijā faktiski sākās 2007. gadā: 20. septembrī notika svinīgā raidītāju iedarbināšana, ar kuru ''Hannu Pro'' [[meitasuzņēmums]] ''Hannu Digital'' uzsāka ciparu televīzijas apraidi Rīgas apkārtnē ar sešiem 5 kW ''Thomson/Thales'' DVB-T raidītājiem, kas bija uzstādīti televīzijas tornī. Katrs raidītājs nodrošināja 25—31 Mbit/s datu plūsmu jeb līdz piecām TV programmām MPEG-2 vai līdz desmit programmām MPEG-4 kodējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hannu-pro.com/info_DVB-T_2007_lv.html|title=Hannu Digital ievieš DVB-T apraidi Latvijā - Hannu Pro (profesionāli video, TV un apraides risinājumi)|website=www.hannu-pro.com|access-date=2026-07-20}}</ref> ''Hannu Digital'' bija pārņēmis ''Kempmayer'' saistības un mantu, un tā iesaiste ciparu televīzijas ieviešanā — prokuratūras ieskatā mākslīga piesaiste "Lattelecom" projektam, izspiežot LVRTC un nepamatoti sadārdzinot projektu par aptuveni trim miljoniem eiro — vēlāk kļuva par otrās digitālās televīzijas krimināllietas priekšmetu.<ref name="lsm-afera2"/> Valsts mēroga pāreju organizēja konkursa kārtībā: 2009. gada 27. janvārī Ministru kabinets apstiprināja [[Tet|SIA "Lattelecom"]] par uzvarētāju [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] rīkotajā pretendentu atlasē par televīzijas programmu zemes apraides ieviešanu ciparformātā, un 31. martā "Lattelecom" un [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs|VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"]] (LVRTC) parakstīja līgumu par infrastruktūras izmantošanu. Pāreju valsts uzdevumā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada 1. jūnijam īstenoja "Lattelecom" sadarbībā ar LVRTC, kas nodrošināja infrastruktūru. Testa režīmā bezmaksas programmas ciparformātā visā Latvijā bija pieejamas no 2009. gada Ziemassvētkiem, bet no 2010. gada 1. februāra LVRTC ciparu apraidi sāka nodrošināt komercrežīmā.<ref name="lvrtc"/> Pirmā analogo apraidi pārtrauca [[TV5 Latvija|TV5]], no 2009. gada 1. decembra tā kļuva par pirmo televīziju Latvijā, kas pilnībā pārgāja uz ciparu apraidi. Kanāla ģenerāldirektors Mihails Šeitelmans norādīja, ka analogajā apraidē TV5 skatījās vien 7 % skatītāju, taču tā izmaksāja 35 % no visiem kanāla translācijas izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/9755-telekompanija-tv5-no-ritdienas-paries-uz-ciparu-televizijas-apraidi.htm|title=Telekompānija "TV5" no rītdienas pāries uz ciparu televīzijas apraidi|website=nra.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Pēc [[Nacionālās radio un televīzijas padome]]s datiem, 2010. gada sākumā analogo ētera televīziju Latvijā skatījās ap {{sk|220000}} mājsaimniecību; līdz 19. janvārim uz "Lattelecom" virszemes ciparu televīziju bija pārslēgušās {{sk|30000}} mājsaimniecību.<ref name="lsm-2010p">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/no-analogas-apraides-atteikusas-jau-30-000-majsaimniecibu.a18343/|title=No analogās apraides atteikušās jau 30 000 mājsaimniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Pārējo analogās apraides atslēgšana 2010. gadā notika trīs posmos: * 1. martā uz ciparu apraidi pilnībā pārgāja [[LTV7]] * 1. aprīlī [[LTV1]] un LNT (kas vienošanos ar "Lattelecom" noslēdza 19. janvārī)<ref name="lsm-2010p"/> pārtrauca analogo apraidi Rīgā un 70 kilometru rādiusā ap to, bet no 1. jūnija — visā Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/ltv1-etera-bus-specializlaidums-digitala-televizija-latvija.a18034/|title=LTV1 ēterā būs speciālizlaidums «Digitālā televīzija Latvijā»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> * Pāreja visā valstī notika naktī no 31. maija uz 1. jūniju. Tajā pašā naktī pulksten 1:00 pārtrauca arī [[TV3 Latvija|TV3]] analogo apraidi, jo kanāls nebija vienojies ar LVRTC par palikšanu analogajā apraidē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/lattelecom-tv3-paliksana-analogaja-apraide-nav-pamatojama-ar-biznesa-logiku|title=Lattelecom: TV3 palikšana analogajā apraidē nav pamatojama ar biznesa loģiku|website=Dienas Bizness|access-date=2026-07-20|date=2010-05-18|language=lv}}</ref> Ciparu televīzijas infrastruktūras izveidē (kopumā septiņi tīkli) LVRTC ieguldīja aptuveni 14 miljonus latu (20 miljonus eiro).<ref name="lvrtc"/> Pabeigto pāreju juridiski nostiprināja 2010. gada 12. jūlijā pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kura 12. pants nosaka: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraide veicama ciparformātā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=214039|title=Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Likuma pārejas noteikumi ļāva reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ar saviem tehniskajiem līdzekļiem turpināt analogo apraidi — pārejas noteikumu 7. un 8. punkts paredzēja termiņu līdz 2011. gada 1. decembrim, bet tehniski iespējamajos gadījumos līdz 2015. gada 30. jūnijam. Pārejas īstenošana izpelnījās arī būtisku kritiku. [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrole]] jau 2009. gadā apšaubīja darījumu, uzsverot, ka konkurss bijis organizēts tā, lai bez ''Hannu Digital'' nevarētu iztikt: lai gan LVRTC tehniskā infrastruktūra visā Latvijā bijusi gatava pārejai, nolikums prasīja uzvarētājam tūlītēji nodrošināt apraidi Rīgā un apkārtnē, ko spēja tikai ''Hannu Digital''<ref name="lsm-afera2-21">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-iespejamam-nelikumibam-digitalas-tv-ieviesana-apsudzets-ari-bijusais-sm-valsts-sekretars-un-bijusais-lvrtc-vaditajs.a397807/|title=Par iespējamām nelikumībām digitālās TV ieviešanā apsūdzēts arī bijušais SM valsts sekretārs un bijušais LVRTC vadītājs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref>, turklāt nolikumā pretēji valdības lēmumam par jaunāko MPEG-4 tehnoloģiju bija iestrādāta vecākās MPEG-2 tehnoloģijas iegāde, kas bija tieši ''Hannu Digital'' rīcībā.<ref name="tv3-afera2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/prokuratura-uzradijusi-apsudzibas-tet-valdes-priekssedetajam-un-vel-cetram-personam/|title="Tet" vadītājam uzrādītas apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā|website=tv3.lv|access-date=2026-07-20|date=2020-10-25|language=lv}}</ref> Valsts kontroles ziņojums nonāca [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā]], un 2010. gadā ierosināja kriminālprocesu, kurā vērtēja gan konkursa likumību, gan vēlāk slēgto līgumu pamatotību.<ref name="lsm-afera2-21"/> Prokuratūra vēlāk lēsa "Lattelecom" nodarītos zaudējumus {{sk|7585533}} eiro apmērā.<ref name="tv3-afera2"/> Pārejas īstenošanu un komerciāla starpnieka izmantošanu kritizēja arī [[Konkurences padome]], savukārt "Lattelecom" konkurents "[[Baltcom]]" iesniedza sūdzību [[Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts|Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā]]. [[Saeima]]s darba grupa konstatēja, ka par pāreju nav notikušas pienācīgas diskusijas sabiedrībā, jo Satiksmes ministrija konsultējusies tikai ar industrijas pārstāvjiem. Lai gan valdības pārejas stratēģijā sākotnēji bija paredzēta palīdzība mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem uztveršanas iekārtu iegādei, subsīdijas tā arī nepiešķīra.<ref name="dmk">{{Publikācijas atsauce|title=DIGITĀLO MEDIJU KARTE: LATVIJA|url=https://www.opensocietyfoundations.org/uploads/ca8d3be6-f0ba-4bc7-9d69-3c509952078b/mapping-digital-media-latvia-latvian-20120829.pdf|journal=}}</ref> ''Hannu Digital'' iesaistes tiesiskais novērtējums vēlāk kļuva par otrās digitālās televīzijas krimināllietas priekšmetu.<ref name="lsm-afera2"/> Pēc pārejas lielākā daļa bijušo analogās virszemes televīzijas skatītāju pārgāja uz [[IPTV]] vai [[Kabeļtelevīzija|kabeļtelevīziju]]: virszemes uztveršana samazinājās par 9 procentpunktiem, kamēr IPTV pieauga par 3,5 un kabeļtelevīzija par 2,7 procentpunktiem; satelīttelevīzija no tirgus pārdales ieguva vismazāk — 0,5 procentpunktu pieaugumu. 2010. gadā vēl bija aptuveni {{sk|30000}} mājsaimniecību ar televizoru, kurām nebija pieejams neviens no nacionālajiem kanāliem — tajās televīziju neskatījās vispār vai skatījās kaimiņvalstu, galvenokārt Krievijas, analogos kanālus.<ref name="dmk"/> 2013. gadā LTV un [[Latvijas Radio]] izveidoja kopīgu sabiedrisko mediju ziņu portālu ''[[lsm.lv]]'' — pirmo lielo soli abu mediju satveršanai vienotā digitālā telpā. Tajā pašā gadā 1. jūnijā LTV1 un LTV7 pārgāja uz 24 stundu raidlaiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/ltv1-un-ltv7-pariet-uz-24-stundu-raidlaiku.a57669/|title=LTV1 un LTV7 pāriet uz 24 stundu raidlaiku|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> === Virszemes apraide (2014—mūsdienas) === No 2014. gada 1. janvāra bezmaksas televīzijas programmu zemes apraidi pārņēma LVRTC, bet "Lattelecom" (kopš 2019. gada — "Tet") turpināja nodrošināt tikai maksas programmu apraidi.<ref name="tvnet-virszeme">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8510118/tet-no-2027-gada-nenodrosinas-maksas-virszemes-tv-pakalpojumus|title=Tet no 2027. gada nenodrošinās maksas Virszemes TV pakalpojumus|website=Nozares|access-date=2026-07-21|date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 2021. gadā LVRTC visu gadu veica darbus televīzijas 700 megahercu frekvenču joslas atbrīvošanai, lai to nodotu mobilo sakaru operatoriem; darbi noslēdzās naktī no 2022. gada 5. uz 6. janvāri, kad LVRTC veica apjomīgas apraides tīkla izmaiņas visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar NEPLP lēmumu no 2022. gada bezmaksas zemes apraidē palika piecas programmas — LTV1, LTV7, [[ReTV]], [[TV24]] un [[TV4 (Latvija)|TV4]], un LTV1 un LTV7 kļuva pieejamas augstas izšķirtspējas (HD) kvalitātē. Skatītājiem 6. janvārī bija jāveic kanālu pārskaņošana dekoderos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/virszemes-tv-apraides-skatitajiem-no-6janvara-japarskano-kanali-savos-dekoderos.a436459/|title=Virszemes TV apraides skatītājiem no 6.janvāra jāpārskaņo kanāli savos dekoderos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/6-janvari-virszemes-tv-apraides-skatitajiem-visa-latvija-javeic-tv-programmu-parskanosana|title=6. janvārī virszemes TV apraides skatītājiem visā Latvijā jāveic TV programmu pārskaņošana|website=tet.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Frekvenču joslas nodošana mobilajiem sakariem samazināja apraides tīkla kapacitāti un piedāvāto kanālu skaitu.<ref name="tvnet-virszeme"/> Latvijas virszemes apraide joprojām izmanto pirmās paaudzes DVB-T standartu, ko Baltijas valstis ieviesa ap 2007. gadu. Otrās paaudzes standarts [[DVB-T2]] ļauj vienā frekvenču joslā pārraidīt vairāk kanālu, tostarp [[HD]] un [[4K]] [[Izšķirtspējs|izšķirtspējā]], ir izturīgāks pret traucējumiem un atbalsta interaktīvus pakalpojumus, taču prasa būtiskas investīcijas infrastruktūrā, un par desmit gadiem vecāki televizori to var neatbalstīt. 2024. gada vidū LVRTC vērtējumā par DVB-T2 ieviešanu Latvijā runāt bija pāragri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvrtc.lv/jaunumi/tv-un-radio-apraide/dvb-t2-tehnologija/|title=DVB-T2 tehnoloģija. Kas tā ir un kādas priekšrocības tā paver TV attīstībai|website=LVRTC|access-date=2026-07-21|language=lv-LV}}</ref> Maksas virszemes televīzijas nozīme pakāpeniski samazinājās. Satiksmes ministrijas 2025.—2026. gadā izsludinātais konkurss par maksas televīzijas nodrošināšanu zemes apraidē 2027.—2030. gadā noslēdzās bez rezultāta — nepieteicās neviens komersants, jo spēkā esošā tarifu aprēķina metodika neatbilda tirgus situācijai un pakalpojums ar šādiem nosacījumiem nebija ekonomiski pamatots. "Tet" 2026. gada jūlijā paziņoja, ka no 2027. gada 1. janvāra maksas virszemes televīzijas pakalpojumu vairs nenodrošinās, klientiem piedāvājot pāreju uz citiem televīzijas risinājumiem.<ref name="tvnet-virszeme"/> === Tirgus pārmaiņas un informatīvās telpas aizsardzība (2017—2022) === {{Nepilnīga nodaļa}} 2017. gadā gadā MTG Baltijas biznesu pārņēma ''[[Providence Equity Partners]]'' izveidotā ''[[TV3 Group|All Media Baltics]]''. 2019. gada novembrī mediju grupa paziņoja, ka LNT darbu esošajā formātā neturpinās: zīmolus apvienoja zem TV3, LNT vietā nāca ''[[TV3 Life]]'', bet TV3 un LNT ziņu dienestus apvienoja.<ref name="lnt"/> Tā 2020. gadā beidza pastāvēt viens no Latvijas 90. gadu televīzijas simboliem. Sabiedriskajos medijos notika principiāla pārmaiņa: no 2021. gada 1. janvāra LTV un Latvijas Radio pameta reklāmas tirgu, pilnībā pārejot uz valsts budžeta finansējumu.{{Nepieciešama atsauce}} 2021. gadā LTV uzsāka pāreju uz apraidi HD izšķirtspējā un atklāja jauno Ziņu studiju.{{Nepieciešama atsauce}} Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] [[NEPLP]] jau 2022. gada 24. februārī aizliedza ''Rossija RTR'', ''Rossija 24'' un ''TV Centr International'' retranslāciju, pirmo reizi ES vēsturē iedarbinot [[Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva]]s ārkārtas procedūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/sabiedriba/2022-02-24/neplp-aizliedz-krievijas-kanalu-rossija-rtr-un-rossija-24-retranslaciju|title=NEPLP aizliedz Krievijas kanālu "Rossija RTR" un "Rossija 24" retranslāciju Latvijā|website=Sargs.lv|access-date=2026-07-16|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 7. martā aizliegtas vēl 18 ar ''[[Gazprom transgaz Belarus'|Gazprombank]]'' saistītas programmas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/338634-neplp-aizliedz-18-krievijas-televizijas-programmu-izplatisanu-2022|title=NEPLP aizliedz 18 Krievijas televīzijas programmu izplatīšanu - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> bet 2022. gada 6. jūnijā NEPLP nolēma aizliegt Latvijā izplatīt visus atlikušos 80 Krievijā reģistrētos TV kanālus — līdz brīdim, kad Krievija izbeigs karadarbību Ukrainā un atbrīvos okupētās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-raidit-visus-krievija-registretos-tv-kanalus.a460234/|title=NEPLP aizliedz Latvijā raidīt visus Krievijā reģistrētos TV kanālus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> === Apvienotais sabiedriskais medijs (2021 — mūsdienas) === {{see also|Latvijas Sabiedriskais medijs}} [[Attēls:LSM logo 2026.svg|thumb|[[Latvijas Sabiedriskais medijs|Latvijas Sabiedriskā medija]] vienotais zīmols]] 2021. gadā gadā darbu sāka [[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (SEPLP), kas 2022. gada februārī iesniedza [[Saeima]]i koncepciju par apvienota sabiedriskā medija izveidi. Gala lēmumu par LTV un Latvijas Radio reorganizāciju SEPLP pieņēma 2024. gada 13. novembrī, un ar 2025. gada 2. janvārī Uzņēmumu reģistrs reģistrēja reorganizāciju un jauno uzņēmumu [[Latvijas Sabiedriskais medijs|VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs"]].<ref name="seplp-25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seplp.lv/lv/jaunums/darbu-sacis-apvienotais-latvijas-sabiedriskais-medijs|title=Darbu sācis apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs {{!}} Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.seplp.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Latvijas Sabiedriskais medijs darbu sāka 2025. gada 1. janvārī ar vairāk nekā 850 darbiniekiem un vairāk nekā 51 miljona eiro budžetu; medijs nodrošina saturu latviešu un angļu valodā un kopumā 11 mazākumtautību valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/darbu-sacis-apvienotais-latvijas-sabiedriskais-medijs|title=Darbu sācis apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Apvienošanas koncepcijā tika solīts saglabāt vēsturiskos programmu zīmolus, tostarp LTV1 un LTV7.<ref name="seplp">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seplp.lv/lv/vienota-sabiedriska-medija-koncepcija|title=Vienota sabiedriskā medija veidošana {{!}} Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.seplp.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 2026. gada jūnijā vairāk nekā 200 sabiedrisko mediju darbinieku vēstulē uzņēmuma valdei iebilda pret vēsturisko zīmolu "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" pakāpenisku aizstāšanu ar zīmolu "LSM".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.06.2026-vairak-neka-200-lsm-darbinieku-aicina-saglabat-ltv-un-lr-zimolus-valde-norada-uz-kopigas-misijas-stiprinasanu.a651898/|title=Vairāk nekā 200 LSM darbinieku aicina saglabāt LTV un LR zīmolus; valde norāda uz kopīgas misijas stiprināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Pēc divu dienu sarunu foruma valde un visu struktūrvienību deleģētie pārstāvji 2026. gada jūlija sākumā vienojās par kompromisu: Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vēsturiskie zīmolvārdi tiek saglabāti kā daļa no Latvijas Sabiedriskā medija kopējās identitātes, valde apturēja turpmāku zīmola stratēģijas ieviešanu attiecībā uz šiem zīmolvārdiem un lineāro kanālu nosaukumiem, un līdz 2026. gada 15. septembrim paredzēts izstrādāt zīmola stratēģijas grozījumus. LSM arī aicināja SEPLP līdz gada beigām sagatavot likuma grozījumus, kas nostiprinātu zīmolvārdus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2026-lsm-valde-un-darbinieki-vienojas-par-kompromisu-zimola-jautajuma.a653990/|title=LSM valde un darbinieki vienojas par kompromisu zīmola jautājumā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Turpinās arī jautājuma izskatīšana par apvienotā medija ēku — Zaķusalas un [[Doma laukums|Doma laukuma]] namu likteni.<ref name="seplp-25"/> == Regulējums == Nepieciešama [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes]] (NEPLP) izsniegta apraides atļauja, lai Latvijā uzņēmums varētu izplatīt televīzijas programmas. Latvijā televīzijas programmu izplatīšanas iespējas ir attīstījušās, vienlaikus saglabājoties arī tradicionālajām izplatīšanas metodēm, piemēram, zemes bezmaksas un maksas apraidē, kā arī kabeļtelevīzijā un internetā. NEPLP kā mediju regulators nodrošina Latvijas informatīvās telpas aizsardzību un mediju darbību demokrātisku vērtību ietvarā. Latvija izmanto [[Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva|AVMPD]] paredzēto iespēju noteikt stingrāku nacionālo regulējumu attiecībā uz alkohola, izložu un azartspēļu reklāmu, kā arī nepilngadīgu personu aizsardzību pret kaitīgu saturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/summary/audiovisual-media-services-directive-avmsd.html|title=Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) {{!}} EUR-Lex|website=eur-lex.europa.eu|access-date=2024-07-20|language=en}}</ref> Šie ierobežojumi samazina finanšu resursu bāzi Latvijā veidotajām audiovizuālajām programmām, salīdzinot ar vairākām citām ES dalībvalstīm.<ref name="no18lidz22">{{Publikācijas atsauce|title=ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU NOZARES ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ STRATĒĢIJA 2018.–2022. GADAM|url=https://www.neplp.lv/lv/media/671/download?attachment}}</ref> Tomēr iekļautas normas arī nosaka, ka Latvija nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām [[Eiropas Savienības dalībvalsts|ES dalībvalstīm]], bet konkrētos gadījumos var ierobežot to izplatīšanu.<ref name="vestnesis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=https://www.vestnesis.lv/op/2023/18.2|access-date=2024-07-20|language=lv}}</ref> == Mediji == 2008. gada 2. septembrī pieņemtie [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumi Nr.714 nosaka kārtību, kādā tiek ieviesta programmu apraide ciparformātā un termiņu analogās televīzijas apraides slēgšanai — 2011. gada 1. decembris. Zemes ciparu televīzija ļaus efektīvāk izmantot pieejamo frekvenču spektru, jo katrā frekvencē var pārraidīt vairākas programmas vienlaikus. Ciparizācija nodrošina labāku attēla kvalitāti un iespēju ieviest jaunus pakalpojumus, piemēram, interaktivitāti un programmu piegādi pēc individuāla pasūtījuma. Kopš 2009. gada [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] tiek plānotas pārmaiņas, kā tas notiek arī citu Eiropas valstu sabiedriskajās raidorganizācijās. Latvijas Televīzija plāno attīstīties kā sabiedriskais elektroniskais medijs, kas apvieno televīziju un [[Interneta portāls|interneta portālu]], veidojot vienotu informācijas un tehnoloģiju sistēmu ar mērķi nodrošināt iespējami lielāku informācijas pieejamību Latvijas sabiedrībai.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā koncepcija 2009.-2011. gadam|url=https://www.neplp.lv/lv/media/788/download?attachment}}</ref> No 2018. gada līdz 2023. gadam televīzijas mediju jomā ir notikušas vairākas izmaiņas, tostarp uzņēmumu apvienošanās un jaunu tirgus dalībnieku ienākšana. 2022. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 24 komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido televīzijas programmas. Sabiedriskais medijs "[[Latvijas Televīzija]]" (LTV) veido trīs televīzijas programmas (divas nacionālas — "[[LTV1]]", "[[LTV7]]" un vienu pārrobežu — "VISIEMLTV.LV"), spēlējot svarīgu lomu sabiedrības informēšanā. Komerciālie mediji arī saglabā un attīsta ziņu dienestus nacionālā un reģionālā līmenī, nodrošinot objektīvas un patiesas informācijas pieejamību. 2021. gadā komerciālajās televīzijās strādāja vairāk nekā 250 darbinieki, savukārt LTV nodarbināja vidēji 518 darbiniekus. Sākot no 2019. gada līdz 2024. gadam LTV neto apgrozījums palielinājies par 30%.<ref name="vestnesis"/> No 2022. gada līdz 2024. gadam bez maksas zemes apraidē ciparformātā ir pieejamas tādas programmas kā "LTV1" (SD un HD), "LTV7" (SD un HD), "[[ReTV]]", "[[TV24]]" un "[[TV4 (Latvija)|TV4]]". Uzdevumi šajā jomā ietver sociāli atbildīgu televīzijas uzņēmumu darbības veicināšanu, daudzveidīga satura nodrošināšanu, īpaši koncentrējoties uz kvalitatīvu, informatīvi analītisku un pētniecisku saturu, kā arī televīzijas žurnālistu un citu satura veidotāju prasmju pilnveides veicināšanu. No 2022. gada 12. augusta līdz 2023. gada 8. marta "[[RADA (televīzijas kanāls)|RADA]]" kanāls bija iekļauta bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā,<ref name="vestnesis"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/5661/download?attachment|title=Par izmaiņu veikšanu galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā|publisher=NEPLP|date=2023. gads 2. marts}}</ref> bet tas ir pagarināts saistība ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]] turpināšanu. No 2025. gada 1. jūnija līdz 2026. gada beigām divus kanālus iekļāva bezmaksas zemes apraidē — "[[Radio SWH|Radio SWH TV]]" un kristīgo TV no ASV "EWTN Latvija", kas uzvarēja NEPLP konkursā komerciālajām televīzijām par divām brīvajām vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/jaunums/neplp-izsludina-konkursu-komercialo-tv-programmu-izplatisanai-bezmaksas-zemes-apraide|title=NEPLP izsludina konkursu komerciālo TV programmu izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē {{!}} Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.neplp.lv|access-date=2025-10-09|language=lv}}</ref><ref name="nacionālie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/bezmaksas-programmas#bez-maksas-zemes-apraide-ciparformata-izplatamo-televizijas-programmu-saraksts-no-2025-lidz-2026gadam|title=Bezmaksas programmas {{!}} Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.neplp.lv|access-date=2025-10-09|language=lv}}</ref> == Klasifikācija == Latvijā pieejamās televīzijas programmas iedalās nacionālajās, reģionālajās, vietējās, kabeļtelevīzijas un pārrobežu programmās. 2022. gadā kopumā bija 52 programmas, salīdzinot ar 66 programmām 2018. gadā.<ref name="vestnesis"/> 2017. gada beigās Latvijas jurisdikcijā bija 67 televīzijas programmas, kas saņēmušas apraides atļauju, un 41 kabeļoperators ar retranslācijas atļauju, no kuriem 12 sniedz IPTV pakalpojumu. NEPLP elektroniskajā reģistrācijas sistēmā retranslācijai Latvijā bija reģistrētas 376 televīzijas programmas, un saņemti 15 paziņojumi par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu, no kuriem 3 ir OTT pakalpojumu sniedzēji.<ref name="no18lidz22" /> {|class="wikitable" |+ Televīzijas programmas ! rowspan=2 width="100" | Gads ! colspan=2 | Nacionālais ! width="100" |Reģionālais ! width="100" |Vietējais ! width="100" |Kabelis ! colspan=2 width="100" |Pārrobežu |- !Komerciālais !Sabiedriskais ! colspan=4 width="400" | Komerciālais ! width="50" |Sabiedriskais |- !2022 |5 |2 |18 |5 |1 |20 |1 |- !2018 |5 |2 |24 |5 |1 |29 | - |- !2017 |5 |2 |22 |5 |9 |24 | - |} == Satura pieejamība == Kopš 2021. gada [[NEPLP]] ir sākusi veidot ziņojumus par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pieejamību. Šo ziņojumu mērķis ir sniegt informāciju par dažādiem pieejamības risinājumiem televīzijas programmās (ieskaitot nacionālās, reģionālās, vietējās un pārrobežu aptveršanas zonas, tai skaitā Latvijā), audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma un arī [[Radiostacijas Latvijā|radio programmās]].<ref name="pspr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.freefm.lv/downloads/neplp_zinojums_par_elektronisko_plassazinas_lidzeklu_veicinasanu_22_09_2022.pdf|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2021. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2022. gads 22. septembris|access-date={{dat|2024|07|21||bez}}|archive-date={{dat|2024|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240721080937/https://www.freefm.lv/downloads/neplp_zinojums_par_elektronisko_plassazinas_lidzeklu_veicinasanu_22_09_2022.pdf}}</ref> 2021. gadā kopumā izplatīja 33 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumus — lielākoties subtitrus — nodrošināja 15 TV programmās.<ref name="pspr"/> 2022. gadā kopumā izplatīja 37 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumus nodrošināja 17 televīzijas programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/5806/download?attachment|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2022. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2023. gads 12. aprīlis}}</ref> 2023. gadā kopumā izplatīja 40 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumus nodrošināja 18 televīzijas programmās. Kopumā subtitrētas 42812,04 stundas un tas ir par 185% vairāk nekā 2022. gadā. Strauju pieaugumu pieejamības pakalpojumu pieaugumā veicināja tas, ka pagājušā gadā vairākās televīzijas programmās saturam uzsāka subtitru nodrošināšanu 100% apjomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/7242/download?attachment|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PROGRAMMU UN PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2023. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2024. gads 7. marts}}</ref> {|class="wikitable" |+ ! rowspan=2 width="100" | ! rowspan=2 width="100" |Kanāls ! width="100" colspan=2 |2021. gads ! width="100" colspan=2 |2022. gads ! width="100" colspan=2 |2023. gads |- ! width="100" |Subtitri ! width="100" |[[Zīmju valoda|Surdo]] ! width="100" |Subtitri ! width="100" |Surdo ! width="100" |Subtitri ! width="100" |Surdo |- ! rowspan=7 |Nacionāla |[[LTV1]] |2105 st. (25,6%) |472 st. (5,74%) |30% |10% |2238,31 st. (26,69%) |925,23 st. (11,3%) |- |[[LTV7]] |2472 st. (30,39%) |51 st. (0,63%) |26% |1% |2396,92 st. (29,27%) |92,04 st. (1,12%) |- |[[TV4 (Latvija)|TV4]] | ND (0,05%) | ND (0,05%) | ND | 0 | 51 st. (0,6%) | 51 st. (0,6%) |- |[[ReTV]] | 17 st. (ND) | 12 st. (ND) | 4,17% | 0 | 300 st. (3,98%) | 0 |- |[[TV24]] | 14,6 st. (0,2%) | 0 | 1,9% | 0 | 140,6 st. (2%) | 0 |- |[[TV3 Latvija|TV3]] | 130 st. (1,8%) | 0 | 2,8% | 0 | 215,5 st. (3,07%) | 0 |- |''[[TV3 Life]]'' | 150 st. (2,09%) | 0 | 2,7% | 0 | 238,3 st. (3,4%) | 0 |- ! rowspan=2 |Reģionāla | [[STV Pirmā!]] | 526 st. (7,49%) | 0 | 7,5% | 0 | 543 st. (7,75%) | 0 |- | [[8TV]] | 2074 st. (49%) | 0 | 72% | 0 | 5077 st. (72,45%) | 0 |- ! rowspan=2 | Pārrobeža | ''[[TV3 Mini]]'' | 5,96 st. (0,07%) | 0 | 0,1% | 0 | 110,5 st. (1,57%) | 0 |- | [[TV6 Latvija|TV6]] | 90,07 st. (1,25%) | 0 | 0,9% | 0 | 291,25 st. (4,15%) | 0 |- ! rowspan=4 | Vietēja | [[Vidusdaugavas televīzija]] | 0 | 0 | 2,5% | 0 | 4,6 st. (0,09%) | 0 |- | [[Latgales Reģionālā Televīzija|LRT]] | 38 st. | 0 | 32 st. | 0 | 16 st. | 0 |- | [[LRT+]] | 7 st. | 0 | 2020 st. | 0 | 4040 st. (50,05%) | 0 |- | [[Vidzemes televīzija]] | 9 st. | 0 | 3,5 st. | 0 | 12,8 st. | 0 |} == Programmu izplatīšanas pakalpojumi == Latvijā vienlaikus darbojas mediji, kas veido televīzijas saturu, un programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji, kas retranslē programmas. 2022. gada beigās retranslācijas atļaujas bija izsniegtas 24 uzņēmumiem, un Latvijā retranslējamo programmu sarakstā bija 254 televīzijas programmas no 25 valstīm.<ref name="vestnesis"/> 2021. gadā satura pieejamību Latvijas elektroniskajos plašsaziņas medijos nodrošināja atšķirīgos veidos. Dažos gadījumos nodrošināja tikai dažas subtitrētas raidījumu stundas, savukārt audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma līdz pat 85% satura bija subtitrēti. Kopumā satura un informācijas pieejamība vērtējama kā zema, jo lielākoties subtitrus izmanto, lai izpildītu likuma prasības. NEPLP pētījums liecina, ka subtitrus izmanto plaša sabiedrības daļa, lai skatītos saturu klusumā, mācītos valodu vai labāk saprastu audiovizuālo saturu. Sabiedrisko mediju programmās 2022. gadā satura pieejamību nodrošināja trešdaļai satura. No 2023. gada līdz 2027. gadam plānots palielināt satura pieejamību, nodrošinot subtitrus, lai sasniegtu vismaz pusi satura LTV1 programmā, kas ir viena no populārākajām televīzijas programmām Latvijā. {| class="wikitable" |+ Televīzijas programmu izplatīšanas veidi ! width="300" |TV pieslēgumu skaits pa tehnoloģijām ! width="100" |2018 ! width="100" |2021 |- !IP televīzija |269,414 |267,647 |- !Kabeļtelevīzija |209,805 |178,275 |- !Cita veida (internetā) |17,061 |102,185 |- !Digitālā virszemes TV |120,792 |67,684 |- !Satelīttelevīzija |39,969 |35,116 |- !Kopā |657,041 |650,907 |} [[Tet|SIA "Tet"]] ir lielākais televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, nodrošinot 41% pieslēgumu. [[Bite Latvija|SIA "BITE Latvija"]] piedāvā satelīttelevīzijas un interneta platformu ''[[Go3]]'' pakalpojumus, aptverot 16% tirgus daļas. "[[Baltcom]]" aptver 20% tirgus, bet pārējie pakalpojumu sniedzēji — 26%. == Tendence == Pieaug audiovizuālā satura patēriņš alternatīvās ierīcēs, piemēram, [[Planšetdators|planšetēs]], [[Viedtālrunis|viedtelefonos]] un [[Dators|datoros]]. Šī tendence ir saistīta ar straujo mobilā [[4G]] tīkla attīstību un ''[[Wi-Fi]]'' tehnoloģiju izplatību. Vidēji dienā TV skatīšanai veltītais laiks ir sarucis visos TV pieslēgumu veidos. 2014. gada pirmajā pusgadā vidēji dienā viens skatītājs TV skatīšanai veltīja 5 stundas un 13 minūtes, bet 2017. gada pirmajā pusgadā — 4 stundas un 30 minūtes. Vismazāk skatīšanās laiks ir sarucis starp zemes apraides TV skatītājiem, visvairāk — starp kabeļtelevīzijas skatītājiem.<ref name="no18lidz22" /> == Finansējums == Latvijas televīzijas nozare tiek finansēta gan no valsts budžeta, gan no reklāmas ieņēmumiem. 2017. gadā valsts budžeta 47. programmā resoram "Radio un televīzija" nozares vajadzībām piešķirti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Sabiedriskajam pasūtījumam sabiedriskajās raidorganizācijās piešķirti vairāk nekā 16 miljoni eiro, bet citām raidorganizācijām — gandrīz 1,8 miljoni eiro. Latvijas Reklāmas asociācijas aprēķini liecina, ka mediju reklāmas tirgus kopapjoms Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 2016. gadā sasniedza 77,6 miljonus eiro, no tā radio un televīzijai kopā vairāk nekā 43 miljonus eiro. Daļa ieņēmumu par televīzijai līdzīgiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma iekļaujas interneta reklāmas apjomā.<ref name="no18lidz22" /> Latvijas televīzijas tirgus ienākumus būtiski ietekmē reklāmas ieņēmumi, kas 2021. gadā bija 42 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi, šie ieņēmumi ir par 34% zemāki, kas ietekmē mediju tehnoloģisko attīstību.<ref name="vestnesis"/> == Televīziju uzskaitījums == === Sabiedriskās televīzijas kanāli === {| class="wikitable" ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="200" | Valoda |- | align="center" | [[Attēls:LTV1 (2022).svg|80px]] | [[LTV1]] | [[latviešu valoda|latviešu]],<br />oriģinālvalodā |- | align="center" | [[Attēls:LTV7 Logo 2021.svg|80px]] | [[LTV7]] | latviešu,<br />oriģinālvalodā |} === Privātās televīzijas kanāli === {{uzraksts|#FFFF99|Nacionālais televīzijas kanāls<ref name="nacionālie"></ref>}} {{uzraksts|#99F3FF|Vietējais televīzijas kanāls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://registrs.neplp.lv/visi-kanali|title=Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|access-date=2024-06-21|language=lv}}</ref>}} {|- |'''WM Latvija''' |(pārstāvis ''Duo Media Networks OÜ'' un ''Wide Media'' Latvijā) |} ==== Izklaide un dzīvesstils ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV3 Baltics (2019).svg|40px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV3 Latvija]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Group]]'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV4-2022.png|80px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV4 (Latvija)|TV4]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu | bgcolor="99f3ff"| ''4. vara'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV6 Latvija 2022.png|40px]] | bgcolor="99f3ff" | [[TV6 Latvija]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | bgcolor="FFFF99" align="center" | [[Attēls:ReTV_Zals.svg|80px]] | bgcolor="FFFF99" | [[ReTV]] | bgcolor="FFFF99" | latviešu | bgcolor="FFFF99" |''Re MEDIA'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:Tv24 logo.png|80px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV24]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu | bgcolor="99f3ff"| ''TV Latvija'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:360TV 2024.svg|80px]] | bgcolor="99f3ff" | [[360TV]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''[[Tet#Helio|Helio media]]'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Stv jaunais.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" | [[STV Pirmā!]] | bgcolor="99f3ff" |latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Helio media'' |- | align="center" | [[Attēls:3pluslv.png|80px]] | ''[[3 Plus]]''|| [[Krievu valoda|krievu]] |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:SuperBaltic.png|70px]] | ''[[Super Baltic]]'' || krievu |''Super Baltic OÜ'' |- | align="center" |[[Attēls:Super+.png|80px]] | ''[[Super Baltic|Super+]]'' || krievu |''Super Baltic OÜ'' |} ==== Filmas un seriāli ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:TV3 Life Logo 2020.svg|80px]] | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Life]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:8tvlv.png|70px]] | bgcolor="99f3ff" | [[8TV]] | bgcolor="99f3ff" | krievu,<br />latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" | ''Helio media'' |- | align="center" bgcolor="180288" | [[Attēls:Duo3.png|70px]] | ''[[Duo 3]]'' || [[Angļu valoda|angļu]],<br />krievu,<br />latviešu |''WM Latvija'' |- | align="center" bgcolor="180288" | [[Attēls:Duo6.png|70px]] | ''[[Duo 6]]'' || angļu,<br />krievu,<br />latviešu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Filmzone.svg|80px]] | ''[[Filmzone]]'' || latviešu,<br />oriģinālvalodā |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:FilmzonePlus.svg|80px]] | ''[[Filmzone Plus]]'' || latviešu,<br />oriģinālvalodā |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Kanal7.png|80px]] | ''[[Kanal 7]]'' || krievu,<br />latviešu (izņemot ziņas) |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:OTV.png|70px]] | [[OTV Baltija|OTV]] || krievu | ''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3_Films_Logo_2023.svg|70px]] | ''[[Go3 Films]]'' || latviešu, krievu | ''TV3 Group'' |} ==== Sports ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" |[[Attēls:Go3_Sport_Open_Logo_2023.svg|70px]] | bgcolor="99f3ff" |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport Open]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 1 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1]]''|| latviešu |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 2 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport 2]]''|| latviešu,<br />oriģinālvalodā |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 3 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport 3]]''|| latviešu |''TV3 Group'' |} ==== Bērniem ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:TV3 Mini logo.png|70px]] | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Mini]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā (tikai HD kanālā) | bgcolor="99f3ff" | ''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Kidzone Max.png|80px]] | ''[[KidZone Max]]'' || latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Kidzone Mini.png|60px]] | ''[[KidZone Mini]]''|| latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Smartzone.png|70px]] | ''[[Smartzone]]''|| latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |} ==== Mūzika ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Latvijas šlāgerkanāls.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[Latvijas šlāgerkanāls]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Mūzikas Video Kanāls'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Logo muzikasvideo.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[Mūzikas video]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Mūzikas Video Kanāls'' |- | align="center" bgcolor="FFFF99" | [[Attēls:Radio SWH TV.png|60px]] | bgcolor="FFFF99" | [[Radio SWH|Radio SWH TV]] | bgcolor="FFFF99" | latviešu | bgcolor="FFFF99" | AS ''Radio SWH'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Atv.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[A TV]] | bgcolor="99f3ff" | krievu | bgcolor="99f3ff" |''Alise Plus FM'' |} ==== Populārzinātniskais ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="460907" | [[Attēls:Duo5.png|70px]] | ''[[Duo 5]]'' || angļu,<br />latviešu,<br />[[Lietuviešu valoda|lietuviešu]],<br />krievu<br /> |''WM Latvija'' |- |} ==== Reliģija ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="FFFF99" | [[Attēls:EWTN Latvija.png|70px]] | bgcolor="FFFF99" | ''EWTN Latvija'' | bgcolor="FFFF99" | angļu,<br />latviešu,<br />[[Vācu valoda|vācu]],<br />[[Poļu valoda|poļu]],<br />[[Itāļu valoda|itāļu]] |bgcolor="FFFF99" | ''Biedrība INICIA'' |- |} === Reģionālās televīzijas kanāli === {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda ! width="200" | Reģions !Īpašnieks |- | align="center" | [[Attēls:TV Kurzeme.png|80px]] | [[TV Kurzeme]] || latviešu |[[Liepāja]]s apkārtnē |''TV Kurzeme'' |- | align="center" | [[Attēls:LRT.svg|80px]] |[[Latgales Reģionālā Televīzija]] (LRT)|| latviešu | [[Latgale]] |''Latgales reģionālā televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:LRT+.jpg|80px]] | [[LRT+]] || latviešu | [[Daugavpils]] |''MEDIASTRIMS'' |- | align="center" | [[Attēls:Kurzemes TV.jpg|80px]] | [[Kurzemes televīzija]] || latviešu |[[Ventspils]] | ''Kurzemes televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:Skrundas TV.png|80px]] | [[Skrundas Televīzija|Skrundas TV]] || latviešu | [[Kuldīgas novads]] | ''TV KURSA'' |- | align="center" | [[Attēls:Vidzemes TV.png|80px]] | [[Vidzemes TV]] (kopš 2020. gada, bāzēta [[ReTV]]) || latviešu | [[Vidzeme]] | ''VIDZEMES TV'' |- | align="center" | [[Attēls:VidusdaugavasTelevīzija.png|80px]] | [[Vidusdaugavas Televīzija]] || latviešu | [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un [[Līvāni|Līvānos]], kā arī pieejams kabeļtelevīzijā un internetā | ''Vidusdaugavas televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:TV9 Pakalni.png|80px]] | [[TV9 Pakalni]] || latviešu | [[Talsu novads]] | ''TV9 Pakalni'' |- | align="center" bgcolor="0f283a"| [[Attēls:TV Jūrmala.png|80px]] | [[TV Jūrmala]]|| latviešu | [[Jūrmala|Jūrmalā]], Rīgā un [[Tukums|Tukumā]], kā arī pieejams kabeļtelevīzijā un internetā | ''Create & Develop'' |} === Bijušie kanāli === {| class="wikitable" ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda ! width="100" | Pārtrauca raidīt ! width="100" | Iemesls |- | [[Attēls:RBS TV.jpg|78x78px]] | [[RBS TV]] | latviešu | 1995. gada 30. oktobrī | bankrota dēļ<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/plano-pabeigt-rbs-tv-bankrota-proceduru-11617454 Plāno pabeigt RBS-TV bankrota procedūru], www.diena.lv, {{dat|2003|3|17|SK}}</ref> |- | [[Attēls:Ntv5.png|78x78px]] | [[NTV-5]] | latviešu | 1996. gada augustā | pārtapa par [[LNT]] |- | [[Attēls:Picca TV logo.png|78x78px]] | ''[[Picca TV]]'' | latviešu | 1996. gada augustā | pārtapa par [[LNT]] |- | [[Attēls:31kanāls.jpg|78x78px]] | [[31. kanāls]] | latviešu,<br />krievu | 1998. gada 19. septembrī | kļūst par [[TV3 Latvija]] |- | align="center" | [[Attēls:MTV Latvija logo.png|78x78px]] | [[MTV Latvija]] | latviešu | 2009. gada 19. novembrī (ar ''MTV Lietuva'') | maksātnespēja<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/56508-mtv_latvia_uz_laiku_partrauc_darbibu |title="MTV Latvia" uz laiku pārtrauc darbību |access-date=2011-08-04 |archive-date=2018-03-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180302225445/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/56508-mtv_latvia_uz_laiku_partrauc_darbibu }}</ref> |- | align="center" | [[Attēls:LZK LOGO.jpg|77x77px]] | [[Latvijas Ziņu Kanāls]] (LZK) | latviešu | 2011. gada 30. decembrī | likvidēts, pārveidojot uz ''Latvijas Mūzikas kanāls''<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/lnt-likvides-latvijas-zinu-kanalu-13919923 LNT likvidēs Latvijas ziņu kanālu :: Diena.lv<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> |- | align="center" | [[Attēls:Tv-5_jaunais_logo.jpg|60px]] | [[TV5 Latvija]] (agrāk ''TV Rīga'') | latviešu (līdz 2012. gadam),<br />krievu | 2016. gada martā | finansiālu apsvērumu dēļ |- | align="center" | [[Attēls:Pbmk 130x130.gif|50px]] | [[Pirmais Baltijas Muzikālais kanāls]] | krievu | 2017. gada 1. novembrī | aizstāts ar ''Dom Kino''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltcom.lv/jaunumi/izmainas-baltcom-kanalu-piedavajuma-no-2017-gada-1-novembra/|title=Izmaiņas Baltcom kanālu piedāvājumā no 2017. gada 1. novembra {{!}} Baltcom|website=web.archive.org|access-date=2024-07-21|date=2020-12-01|archive-date=2020-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20201201143417/https://baltcom.lv/jaunumi/izmainas-baltcom-kanalu-piedavajuma-no-2017-gada-1-novembra/}}</ref> |- | [[Attēls:Kanāls_2_logo_2017.png|78x78px]] | [[Kanāls 2]]<br />(sākot kā ''Latvijas Mūzikas kanāls'') | latviešu, <br />oriģinālvalodā (tikai HD kanālā) | 2020. gada 1. martā | aizvietots ar ''[[TV3 Mini]]'' |- | align="center" | [[Attēls:LNT llogo.jpg|60px]] | [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] (LNT) | latviešu,<br />oriģinālvalodā | 2020. gada 1. martā | aizvietots ar ''[[TV3 Life]]'' |- | align="center" | [[Attēls:PBK 2021 logo.png|50px]] | [[Pirmais Baltijas kanāls]] | latviešu,<br />krievu | 2021. gada 26. oktobrī | apraides atļauju anulējums |- | align="center" | [[Attēls:SC logo.png|80px]] | [[Sportacentrs.com TV]] | latviešu | 2022. gada 1. janvārī | apvienots ar [[TV4 (Latvija)|TV4]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} {{Televīzija Latvijā}} [[Kategorija:Televīzija Latvijā| ]] [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli| ]] 1r85q71pa0n9j44ndwle473gre0otw8 0 58993 4497996 4410856 2026-07-23T19:27:56Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4497996 wikitext text/x-wiki '''1. jūnijs''' ir gada 152. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (153. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 213 dienas. == Vārda dienas == [[Biruta (personvārds)|Biruta]], [[Mairita]] == Notikumi == * [[1298. gads]] — [[Rīga]]s pilsoņu un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēks sakāva [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] [[Kauja pie Turaidas (1298)|kaujā pie Turaidas]]. * [[1792. gads]] — [[Kentuki]] kļuva par 15. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. * [[1796. gads]] — [[Tenesī]] kļuva par 16. ASV štatu. * [[1945. gads]] — [[Apvienotā Karaliste|britu]] spēki pārņēma kontroli pār [[Libāna|Libānu]] un [[Sīrija|Sīriju]]. * [[1962. gads]] — [[Izraēla|Izraēlā]] izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] vienam no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] ideoloģiskajiem līderiem un [[Holokausts|Holokausta]] organizatoriem [[Ādolfs Eihmanis|Ādolfam Eihmanim]]. * [[1975. gads]] — izveidota [[Kurdistānas Patriotiskā savienība]]. * [[1979. gads]] — [[Abels Muzoreva]] kļuva par [[Rodēzija]]s premjerministru, un valsts nosaukums tika izmainīts uz [[Zimbabves Rodēzija]]. * [[1958. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Tokija|Tokijā]] beidzās trešās [[Āzijas spēles]]. * [[1997. gads]] — [[Skotija]]s pilsētā [[Glāzgova|Glāzgovā]] sākās desmitais [[Pasaules badmintona čempionāts]]. * [[1998. gads]] — tika dibināta [[Eiropas Centrālā banka]]. * [[2001. gads]] — [[Nepāla]]s kroņprincis [[Dipendra]] nogalināja karalisko ģimeni un pēc tam pats nošāvās. Par karali kļuva [[Gjanandra]]. * [[2005. gads]] — [[Nīderlande|Nīderlandē]] referendumā tika noraidīta [[Eiropas Savienība]]s konstitūcija. == Dzimuši == * [[1780. gads]] — [[Karls fon Klauzevics]] (''Carl von Clausewitz''), prūšu kara teorētiķis (miris 1831. gadā) * [[1815. gads]] — [[Oto (Grieķija)|Oto]] (''Όθων''), Grieķijas karalis (miris 1867. gadā) * [[1844. gads]] — [[Vasilijs Poļenovs]] (''Васи́лий Поле́нов''), krievu gleznotājs (miris 1927. gadā) * [[1882. gads]] — [[Olga Romanova (lielkņaziene)|Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна''), krievu augstmane (mirusi 1960. gadā) * [[1895. gads]] — [[Tadeušs Komorovskis]] (''Tadeusz Komorowski''), poļu ģenerālis (miris 1966. gadā) * [[1926. gads]] — [[Merilina Monro]] (''Marilyn Monroe''), ASV aktrise (mirusi 1962. gadā) * [[1935. gads]] — [[Normans Fosters]] (''Norman Foster''), britu arhitekts * [[1937. gads]] — [[Morgans Frīmens]] (''Morgan Freeman''), ASV kinoaktieris * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Austris Grasis]], latviešu folklorists un valodnieks (miris 2026. gadā) * [[1946. gads]]: ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (miris 2026. gadā) ** [[Braians Kokss]] (''Brian Cox''), skotu aktieris * [[1947. gads]]: ** [[Džonatans Praiss]] (''Jonathan Pryce''), velsiešu aktieris ** [[Mihajs Šube]] (''Mihai Șubă''), Rumānijas šahists (miris 2025. gadā) * [[1950. gads]] — [[Genādijs Manakovs]] (''Геннадий Манаков''), Krievijas kosmonauts (miris 2019. gadā) * [[1959. gads]]: ** [[Martins Brandls]] (''Martin Brundle''), britu sacīkšu pilots ** [[Nadežda Kadiševa]] (''Надeжда Кадышeва''), erziešu izcelsmes Krievijas dziedātāja ** [[Alans Vailders]] (''Alan Wilder''), angļu popmūziķis * [[1960. gads]] — [[Vladimirs Krutovs]] (''Владимир Крутов''), PSRS hokejists (miris 2012. gadā) * [[1965. gads]] — [[Naidžels Šorts]] (''Nigel Short''), angļu šahists, lielmeistars * [[1968. gads]] — [[Matiass Rusts]] (''Mathias Rust''), vācu pilots * [[1971. gads]] — [[Gilads Cukermans]] (''Ghil'ad Zuckermann''), ebreju valodnieks * [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Guntars Grīnvalds]], Latvijas politiķis * [[1974. gads]]: ** [[Alanisa Morisete]] (''Alanis Morissette''), Kanādas un ASV mūziķe, ierakstu producente, aktrise ** [[Mikāls Rasmusens]] (''Michael Rasmussen''), Dānijas riteņbraucējs * [[1975. gads Latvijā|1975. gads]] — [[Ēriks Rags]], latviešu šķēpmetējs * [[1981. gads]] — [[Daļus Vaicukevičs]] (''Dalius Vaiciukevičius''), lietuviešu hokejists * [[1982. gads]] — [[Aeriks Sanderss]] (''Aerick Sanders''), ASV basketbolists * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Miķelis Rēdlihs]], latviešu hokejists * [[1985. gads]] — [[Tiruneša Dibaba]] (''Tirunesh Dibaba''), Etiopijas vieglatlēte un garo distanču skrējēja * [[1986. gads]] — [[Anna Hoga]] (''Anna Haag''), Zviedrijas distanču slēpotāja * [[1988. gads]] — [[Havjers Ernandess Balkasars]] (''Javier Hernández Balcázar''), meksikāņu futbolists * [[1996. gads]] — [[Toms Holands]] (''Tom Holland''), angļu aktieris, dziedātājs un dejotājs * [[1998. gads]] — [[Moņetočka]] (''Монеточка''), krievu dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe == Miruši == * [[1434. gads]] — [[Jagailis]] (''Jogaila''; ''Władysław II Jagiełło''), Lietuvas dižkunigaitis, Polijas karalis (dzimis 1348. gadā) * [[1823. gads]] — [[Luijs Nikolā Davū]] (''Louis-Nicolas Davout''), franču karavīrs (dzimis 1770. gadā) * [[1841. gads]] — [[Nikolā Apērs]] (''Nicolas Appert''), franču šefpavārs, izgudrotājs (dzimis 1749. gadā) * [[1846. gads]] — [[Gregors XVI]] (''Gregorius XVI''), Romas pāvests (dzimis 1765. gadā) * [[1868. gads]] — [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimss Bjūkenens]] (''James Buchanan''), 15. ASV prezidents (dzimis 1791. gadā) * [[1925. gads]] — [[Tomass Māršals]] (''Thomas Marshall''), ASV politiķis (miris 1925. gadā) * [[1934. gads]] — [[Alfrēds Roulinsons]] (''Alfred Rawlinson''), angļu polo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1867. gadā) * [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Augusts Skadiņš]], lībiešu rakstnieks (dzimis 1902. gadā) * [[1946. gads]] — [[Jons Antonesku]] (''Ion Antonescu''), Rumānijas politiķis (dzimis 1882. gadā) * [[1952. gads]] — [[Džons Djūijs]] (''John Dewey''), ASV filozofs, psihologs un izglītības teorētiķis (dzimis 1859. gadā) * [[1968. gads]] — [[Helena Kelere]] (''Helen Keller''), ASV rakstniece, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1880. gadā) * [[1979. gads]] — [[Verners Forsmanis]] (''Werner Forßmann''), vācu ārsts (dzimis 1904. gadā) * [[1983. gads]] — [[Anna Zēgerse]] (''Anna Seghers''), vācu (VDR) rakstniece (dzimusi 1900. gadā) * [[2008. gads]] — [[Josefs Lapids]] (יוסף לפיד; ''Yosef Lapid''), Izraēlas žurnālists un politiķis (dzimis 1931. gadā) * [[2010. gads]] — [[Andrejs Vozņesenskis]] (''Андрей Вознесенский''), krievu dzejnieks (dzimis 1933. gadā) * [[2024. gads]] — [[Filips Leruā]] (''Philippe Leroy''), franču aktieris (dzimis 1930. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Bērnu diena|Starptautiskā bērnu aizsardzības diena]] {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] 81pux5yw1dg9ip2tgg1e22fmnk8kdxk 0 59023 4498014 4210397 2026-07-23T19:45:48Z Baisulis 11523 + bilde...... 4498014 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Ešlija Tisdeila | Vārds_orig = ''Ashley Tisdale'' | Attēls = Ashley Tisdale 6, 2012.jpg | Att_izm = | Apraksts = Ešlija Tisdeila 2012. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1985|7|2}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Dīla|3s=Dīla (Ņūdžersija)}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[Ritmblūzs|R&B]] | Nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], [[dziedātājs|dziedātāja]], [[dzejnieks|dzejniece]], [[komponists|komponiste]], [[aktīvists|aktīviste]] | Instrumenti = | Gadi = 1997—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Warner Records|Warner Bros.]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.ashleytisdale.com/ www.ashleytisdale.com/] | Dzimums = S }} '''Ešlija Mišela Tisdeila''' ({{val|en|Ashley Michelle Tisdale}}; dzimusi {{dat|1985|7|2}} [[Dīla (Ņūdžersija)|Dīlā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[aktieris|aktrise]] un [[solists|dziedātāja]]. Savas aktrises karjeras sākumā Tisdeilai bija dažas mazas lomas populāros seriālos. Viņa ieguva lielu popularitāti, piedaloties "[[Vidusskolas mūzikls (filmu cikls)|Vidusskolas mūzikla]]" filmās, kur viņa attēloja bagātnieci Šarpeju. Solokarjeru uzsākusi 2006. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tisdeila, Eszlija}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV ebreji]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] 36e1gmfm423vevo4c7b2p095slpynu4 0 59850 4497995 4497243 2026-07-23T19:26:16Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4497995 wikitext text/x-wiki '''21. jūlijs''' ir gada 202. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (203. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 163 dienas. == Vārda dienas == [[Meldra (personvārds)|Meldra]], [[Meldris]], [[Melisa (personvārds)|Melisa]] == Notikumi == * [[1542. gads]] — radīta [[inkvizīcija]]. * [[1774. gads]] — [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karš]]: starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] parakstīts [[Kičikkainardžas līgums]]. * [[1831. gads]] — [[Beļģija]]i iegūstot neatkarību no [[Nīderlande]]s, tika inaugurēts pirmais [[Beļģijas karalis]] [[Leopolds I (Beļģija)|Leopolds I]]. * [[1914. gads]] — amerikāņu astronoms [[Sets Barns Nikolsons]] atklāja [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoni [[Sinope|Sinopi]]. * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — jaunievēlētā "[[Tautas Saeima]]" [[Deklarācija par valsts varu|pasludināja "padomju varas nodibināšanu uz visas Latvijas teritorijas"]] un nolēma [[Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā|lūgt Latviju uzņemt PSRS sastāvā]]. Līdzīgi lēmumi pieņemti arī [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s parlamentos. * [[1954. gads]] — [[Ženēva]]s konferencē [[Vjetnama]] tika sadalīta Ziemeļvjetnamā un Dienvidvjetnamā. * [[1961. gads]]: ** [[Mercury (kosmiskais projekts)|''Mercury'' programma]]: [[suborbitāls lidojums|suborbitālā]] misijā ''[[Mercury-Redstone 4]]'' [[Virdžils Grisoms]] kļuva par otro amerikāni, kas lidojis kosmosā; ** pieņemts pašreizējais [[Dominikas ģerbonis]]. * [[1969. gads]] — [[Apollo programma]]: [[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Oldrins]] kā pirmie cilvēki izkāpa uz [[Mēness]] virsmas misijas ''[[Apollo 11]]'' laikā (02:56 [[saskaņotais pasaules laiks|UTC]]). * [[1970. gads]] — pabeigta [[Asuānas aizsprosts|Asuānas aizsprosta]] celtniecība [[Ēģipte|Ēģiptē]]. * [[1973. gads]] — PSRS palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Mars-4]]''. * [[1977. gads]] — sākās [[Lībijas—Ēģiptes karš]]. * [[2020. gads]] — [[ķīlnieku krīze Luckā]]: [[Ukraina]]s pilsētā [[Lucka|Luckā]] sagrāba autobusu ar ķīlniekiem, vēlāk uzbrucēju aizturēja. * [[2021. gads sportā|2021. gads]] — [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] piešķīra [[Brisbena]]i tiesības rīkot [[2032. gada vasaras olimpiskās spēles]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2021-07-21|title=IOC elects Brisbane 2032 as Olympic and Paralympic host - Olympic News|url=https://olympics.com/ioc/news/ioc-elects-brisbane-2032-as-olympic-and-paralympic-host|access-date=2021-07-21|website=International Olympic Committee|language=en}}</ref> == Dzimuši == * [[1724. gads]] — [[Frīdrihs Hartmanis Barizjens]] (''Friedrich Hartmann Barisien''), Kurzemes hercoga galma gleznotājs (miris 1796. gadā) * [[1821. gads]] — [[Vasile Aleksandri]] (''Vasile Alecsandri''), rumāņu rakstnieks (miris 1890. gadā) * [[1840. gads]] — [[Murads V]] (مراد الخامس), Osmaņu impērijas 33. sultāns (miris 1904. gadā) * [[1858. gads]] — [[Loviss Korints]] (''Lovis Corinth''), vācu mākslinieks (miris 1925. gadā) * [[1865. gads]] — [[Ogists Kavadīni]] (''Auguste Cavadini''), franču sporta šāvējs (miršanas dati ''nav zināmi'') * [[1875. gads]] — [[Šarls Gonduāns]] (''Jean Collas''), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis (miris 1947. gadā) * [[1877. gads]] — [[Anrī Azbruks]] (''Henri Hazebrouck''), franču airētājs, olimpiskais čempions (miris 1948. gadā) * [[1878. gads]] — [[Rūdolfs Bangerskis]], latviešu ģenerālis (miris 1958. gadā) * [[1880. gads]] — [[Milans Rastislavs Štefāniks]] (''Milan Rastislav Štefánik''), slovāku politiķis (miris 1919. gadā) * [[1884. gads]] — [[Lūiss Ābels]] (''Louis Abell''), amerikāņu airētājs (miris 1962. gadā) * [[1893. gads]] — [[Hanss Fallada]] (''Hans Fallada''), vācu rakstnieks (miris 1947. gadā) * [[1897. gads]] — [[Vasilijs Sokolovskis]] (''Василий Соколовский''), PSRS maršals (miris 1968. gadā) * [[1899. gads]] — [[Ernests Hemingvejs]] (''Ernest Hemingway''), ASV rakstnieks (miris 1961. gadā) * [[1906. gads]]: ** [[Jānis Peive]], latviešu agroķīmiķis un politiķis (miris 1976. gadā) ** [[Olena Teliha]] (''Олена Телига''), ukraiņu dzejniece, publiciste un nacionālās atmodas dalībniece (mirusi 1942. gadā) * [[1911. gads]] — [[Māršals Maklūans]] (''Marshall McLuhan''), Kanādas filozofs (miris 1980. gadā) * [[1912. gads]] — [[Miltons Frīdmans]] (''Milton Friedman''), ASV ekonomists (miris 2006. gadā) * [[1920. gads]] — [[Aizeks Sterns]] (''Isaac Stern''), amerikāņu vijolnieks (miris 2001. gadā) * [[1926. gads]] — [[Normans Džuisons]] (''Norman Jewison''), Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents (miris 2024. gadā) * [[1948. gads]] — [[Mihails Zadornovs]] (''Михаил Задорнов''), krievu humorists (miris 2017. gadā) * [[1951. gads]] — [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''), ASV aktieris (miris 2014. gadā) * [[1952. gads]] — [[Džons Baraso]] (''John Barrasso''), amerikāņu politiķis * [[1955. gads]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors (miris 2026. gadā) * [[1964. gads]] — [[Oļegs Konoņenko]] (''Олег Кононенко''), Krievijas kosmonauts * [[1969. gads]] — [[Izabella Verta]] (''Isabell Werth''), vācu jātniece * [[1971. gads]] — [[Šarlote Gensbūra]] (''Charlotte Gainsbourg''), angļu-franču aktrise * [[1975. gads]] — [[Deivids Dastmalčens]] (''David Dastmalchian''), amerikāņu aktieris, scenārists un producents * [[1976. gads]] — [[Tatjana Ļebedeva]] (''Татьяна Лебедева''), Krievijas vieglatlēte * [[1978. gads]] — [[Džošs Hārtnets]] (''Joshua Hartnett''), amerikāņu aktieris * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Ozols (reperis)|Ozols]], latviešu reperis * [[1981. gads]] — [[Hoakins]] (''Joaquín''), Spānijas futbolists * [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Jānis Pozņaks]], latviešu basketbolists * [[1989. gads]] — [[Džūno Templa]] (''Juno Temple''), angļu aktrise * [[1992. gads]] — [[Jūlija Beļajeva]] (''Julia Beljajeva''), igauņu paukotāja * [[2000. gads]] — [[Ērlings Holanns]] (''Erling Haaland''), norvēģu futbolists * [[2006. gads]] — [[Endriks]] (''Endrick''), brazīliešu futbolists == Miruši == * [[1796. gads]] — [[Roberts Bērnss]] (''Robert Burns''), skotu rakstnieks un dzejnieks (dzimis 1759. gadā) * [[1904. gads]] — [[Artūrs Makīvojs]] (''Arthur MacEvoy''), franču kriketa spēlētājs (dzimis 1868. gadā) * [[1944. gads]]: ** [[Frīdrihs Olbrihts]] (''Friedrich Olbricht''), vācu ģenerālis (dzimis 1888. gadā) ** [[Klauss fon Štaufenbergs]] (''Claus von Stauffenberg''), vācu virsnieks (dzimis 1907. gadā) ** [[Hennings fon Treskovs]] (''Henning von Tresckow''), vācu virsnieks (dzimis 1901. gadā) * [[1962. gads]] — [[Andrē Rūzvelts]] (''André Roosevelt''), ASV filmu veidotājs un kūrortviesnīcas vadītājs (dzimis 1879. gadā) * [[1967. gads]]: ** [[Eižens Laube]], vācbaltu izcelsmes latviešu arhitekts (dzimis 1880. gadā) ** [[Bezils Retbouns]] (''Basil Rathbone''), angļu aktieris (dzimis 1892. gadā) * [[1998. gads]] — [[Alans Šepards]] (''Alan Shepard''), ASV kosmonauts (dzimis 1923. gadā) * [[2004. gads]] — [[Džerijs Goldsmits]] (''Jerry Goldsmith''), ASV komponists (dzimis 1929. gadā) * [[2022. gads]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1946. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] je93uzvd8wlchtu5fja72037n29bkto 0 60441 4497958 4497622 2026-07-23T15:38:40Z Baisulis 11523 /* Notikumi */ lielais burts...... 4497958 wikitext text/x-wiki '''26. jūnijs''' ir gada 177. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (178. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 188 dienas. == Vārda dienas == [[Ausma (personvārds)|Ausma]], [[Ausmis]], [[Inguna]], [[Inguns]], [[Ingūna]] == Notikumi == * [[4. gads]] — [[Romas impērija|Romas]] imperators [[Oktaviāns]] uzaicināja [[Tiberijs|Tiberiju]] uz [[Roma|Romu]] un pasludināja par savu audžudēlu un pēcteci. * [[1785. gads]] — [[Jelgava|Mītavā]] [[Ernests Johans Bīnemanis]] palaida gaisā paša būvētu pirmo sakarsēta gaisa [[aerostats|aerostatu]] (pirmais [[gaisa balons|gaisa balona]] lidojums vispār bija noticis [[Parīze|Parīzē]] pirms tikai diviem gadiem). * [[1918. gads]] — dibināti [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]]. * [[1940. gads]] — saskaņā ar [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] [[Padomju Savienība|PSRS]] iesniedza [[ultimāts|ultimātu]] [[Rumānijas Karaliste|Rumānijai]], kurā pieprasīja [[Besarābija]]s un [[Ziemeļbukovina]]s teritoriju atdošanu. * [[1945. gads]] — tika parakstīti [[ANO statūti]]. * [[1948. gads]] — rietumvalstis sāka [[Rietumberlīne]]s apgādi pa gaisu pēc tam, kad PSRS sāka blokādi. * [[1960. gads]] — [[Britu Somālilenda]] (tagad [[Somālilenda]]) ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] * [[1991. gads]] — [[Desmitdienu karš]]: [[Dienvidslāvija]]s armija atstāja kazarmas un devās uz [[Slovēnija|Slovēniju]]. * [[2022. gads sportā|2022. gads]] — [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komanda [[Kolorādo "Avalanche"]] izcīnīja trešo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandas pastāvēšanas vēsturē. == Dzimuši == * [[1824. gads]] — [[Viljams Tomsons]] (''William Thomson''), britu fiziķis (miris 1907. gadā) * [[1875. gads]] — [[Oskars Goslers]] (''Oskar Goßler''), vācu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1953. gadā) * [[1877. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||6|14}}) — [[Jānis Fabriciuss]], latviešu Sarkanās armijas komisārs (miris 1929. gadā) * [[1892. gads]] — [[Pērla Baka]] (''Pearl Buck''), ASV rakstniece (mirusi 1973. gadā) * [[1893. gads]] — [[Georgs Gross]] (''George Grosz''), vācu mākslinieks (miris 1959. gadā) * [[1904. gads]] — [[Pēters Lorre]] (''Peter Lorre''), austriešu/amerikāņu kinoaktieris (miris 1964. gadā) * [[1933. gads]] — [[Klaudio Abado]] (''Claudio Abbado''), itāļu diriģents (miris 2014. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Leopolds Ozoliņš]], latviešu ārsts un politiķis (miris 2021. gadā) * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Jānis Krūmiņš (politiķis)|Jānis Krūmiņš]], latviešu sociologs, fotogrāfs, žurnālists, diplomāts un politiķis (miris 2021. gadā) * [[1961. gads]] — [[Gregs Lemons]] (''Greg LeMond''), ASV riteņbraucējs * [[1963. gads]] — [[Mihails Hodorkovskis]] (''Михаил Ходорковский''), Krievijas uzņēmējs * [[1964. gads]] — [[Tomijs Mekinens]] (''Tommi Mäkinen''), somu autosportists * [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Zane Kreicberga]], latviešu teātra režisore (mirusi 2024. gadā) * [[1976. gads]] — [[Eds Jovanovskis]] (''Ed Jovanovski''), maķedoniešu izcelsmes Kanādas hokejists * [[1968. gads]] — [[Paolo Maldīni]] (''Paolo Maldini''), itāļu futbolists * [[1970. gads]] — [[Pols Tomass Andersons]] (''Paul Thomas Anderson''), amerikāņu kinorežisors * [[1980. gads]] — [[Džeisons Švarcmans]] (''Jason Schwartzman''), amerikāņu aktieris * [[1985. gads]] — [[Katrīna Resa]] (''Kathrin Ress''), itāļu basketboliste * [[1987. gads Latvijā|1987. gads]]: ** [[Igors Kozlovs]], Latvijas futbolists ** [[Samīrs Nasrī]] (''Samir Nasri''), franču futbolists * [[1992. gads]]: ** [[Rudijs Gobērs]] (''Rudy Gobert''), franču basketbolists ** [[Džoels Kempbels]] (''Joel Campbell''), Kostarikas futbolists * [[1993. gads]] — [[Ariana Grande]] (''Ariana Grande''), ASV dziedātāja * [[1997. gads]] — [[Džeikobs Elordi]] (''Jacob Elordi''), austrāliešu aktieris == Miruši == * [[1541. gads]] — [[Fransisko Pisarro]] (''Francisco Pizarro González''), spāņu konkistadors (dzimis 1471. vai 1476. gadā) * [[1810. gads]] — [[Žozefs Mišels Mongolfjē]] (''Joseph Michel Montgolfier''), franču gaisa balona izgudrotājs (dzimis 1740. gadā) * [[1830. gads]] — [[Džordžs IV]] (''George IV''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1762. gadā) * [[1856. gads]] — [[Makss Štirners]] (''Max Stirner''), vācu filozofs (dzimis 1806. gadā) * [[1861. gads]] — [[Pavels Jozefs Šafāriks]] (''Pavel Jozef Šafárik''), čehu atmodas darbinieks (dzimis 1795. gadā) * [[1930. gads]] — [[Emīls Bilārs]] (''Émile Billard''), franču burātājs (dzimis 1852. gadā) * [[1938. gads]] — [[Darja Preta]] (''Daria Pratt''), ASV golfere (dzimusi 1859. gadā) * [[1941. gads]] — [[Kārlis Neikirhs]] (''Karl Neukirch''), vācu sporta vingrotājs (dzimis 1864. gadā) * [[1957. gads]] — [[Alfrēds Deblins]] (''Alfred Döblin''), vācu rakstnieks (dzimis 1878. gadā) * [[1962. gads]] — [[Emīls Vegelēns]] (''Émile Wegelin''), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[1984. gads]] — [[Mišels Fuko]] (''Michel Foucault''), franču filozofs (dzimis 1926. gadā) * [[1997. gads]] — [[Izraēls Kamakavivo'ole]] (''Israel Kamakawiwo’ole''), havajiešu mūziķis (dzimis 1959. gadā) * [[2010. gads]] — [[Aļģirds Brazausks]] (''Algirdas Brazauskas''), Lietuvas prezidents (dzimis 1932. gadā) * [[2012. gads]] — [[Nora Efrona]] (''Nora Ephron''), amerikāņu kinorežisore un scenāriste (dzimusi 1941. gadā) * [[2026. gads]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), krievu politiķis (dzimis 1953. gadā) <!-- == Svētku un piemiņas dienas == --> {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] pbdgjtac3k7dikcv5ueu4445k0wkd0d 0 62895 4497920 4497641 2026-07-23T14:28:37Z Baisulis 11523 /* Notikumi */ : 4497920 wikitext text/x-wiki '''1. septembris''' ir gada 244. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (245. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikusi 121 diena. == Vārda dienas == [[Austrums (personvārds)|Austrums]], [[Ilmārs]], [[Iluta]] == Notikumi == * [[1900. gads]] — pirmo reizi publicēta [[Laimens Frenks Baums|Laimena Frenka Bauma]] bērnu grāmata "[[Brīnumainais burvis no Oza zemes]]". * [[1920. gads]] — izveidota [[Libāna|Lielās Libānas valsts]] kā daļa no [[Francija]]s mandāta [[Sīrija|Sīrijā]] * [[1923. gads]] — [[Japāna|Japānā]] spēcīga zemestrīce nopostīja [[Tokija]]s un [[Jokohama]]s pilsētu; bojā gāja aptuveni {{sk|140000}} cilvēku. * [[1928. gads]] — dibināta [[Albānija|Albānijas karaliste]], sevi par karali pasludināja [[Zogu I]]. * [[1932. gads]] — sākās [[Kolumbijas—Peru karš]]. * [[1939. gads]] — ar [[Polijas kampaņa|Polijas kampaņu]] sākās [[Otrais pasaules karš]]. * [[1939. gads]] — [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]] pieņēma deklarācijas par [[neitralitāte|neitralitāti]] (tas gan neglāba valstis no [[padomju okupācija]]s 1940. gadā). * [[1941. gads]] — izveidots [[Ukrainas reihskomisariāts]]. * [[1960. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Kipras ģerbonis]]. * [[1961. gads]] — [[Etiopija|Etiopijā]] sākās [[Eritrejas neatkarības karš]]. * [[1969. gads]] — pie varas [[Lībija|Lībijā]] nāca [[Muammars Kadāfi]], kura vadītā virsnieku grupa gāza Lībijas karali [[Idriss|Idrisu]]. * [[1970. gads]] — atentāta mēģinājums pret [[Jordānija]]s karali [[Huseins (Jordānijas karalis)|Huseinu]]. * [[1979. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zonde ''[[Pioneer 11]]'' kļuva par pirmo, kas sasniegusi [[Saturns (planēta)|Saturnu]]. * [[1981. gads]] — militārā apvērsumā [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]] gāzts prezidents [[Dāvids Dako]]. * [[1983. gads]] — [[Koreja]]s pasažieru lidmašīnu pēc ielidošanas [[Padomju Savienība|PSRS]] gaisa telpā notrieca padomju iznīcinātājlidmašīna; visi 269 cilvēki gāja bojā. * [[1985. gads]] — ASV un Francijas kopīgā ekspedīcijā tika atrasts nogrimušais [[Titāniks|Titānika]] vraks. * [[1991. gads]] — [[Uzbekistāna]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[1999. gads]] — [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastu]] pievienoja [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonam]]. * [[2004. gads]] — [[čečeni|čečenu]] kaujinieki [[Beslana]]s skolā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā]] saņēma par ķīlniekiem 1000—1500 cilvēku, galvenokārt bērnus. * [[2006. gads]] — [[Luksemburga]] kļuva par pirmo valsti, kas pilnībā pārgājusi uz [[Ciparu televīzija|digitālās televīzijas]] virszemes apraidi. == Dzimuši == * [[1835. gads]] — [[Viljams Stenlijs Dževonss]] (''William Stanley Jevons''), britu ekonomists (miris 1882. gadā) * [[1867. gads]] — [[Džons Gretons]] (''John Gretton''), britu politiķis, biznesmenis un burātājs (miris 1947. gadā) * [[1875. gads]] — [[Edgars Raiss Barouzs]] (''Edgar Rice Burroughs''), ASV rakstnieks (miris 1950. gadā) * [[1877. gads]] — [[Frānsiss Astons]] (''Francis Aston''), britu ķīmiķis un fiziķis (miris 1945. gadā) * [[1900. gads]] — [[Pedro Sea]] (''Pedro Cea''), Urugvajas futbolists (miris 1970. gadā) * [[1908. gads Latvijā|1908. gads]] — [[Milda Zīlava]], latviešu aktrise (mirusi 2002. gadā) * [[1922. gads]]: ** [[Ivonna De Karlo]] (''Yvonne De Carlo''), kanādiešu un amerikāņu aktrise (mirusi 2007. gadā) ** [[Vitorio Gasmans]] (''Vittorio Gassman''), vācu izcelsmes Itālijas aktieris un režisors (miris 2000. gadā) * [[1928. gads Latvijā|1928. gads]] — [[Franks Gordons]] (אפרים גורדון), Latvijas ebreju izcelsmes Izraēlas rakstnieks, žurnālists un tulkotājs * [[1939. gads]] — [[Lilija Tomlina]] (''Lily Tomlin''), amerikāņu aktrise un komiķe * [[1961. gads]] — [[Kristofers Fērgusons]] (''Christopher Ferguson''), ASV kosmonauts * [[1962. gads]] — [[Rūds Gullits]] (''Ruud Gullit''), Nīderlandes futbolists, treneris * [[1964. gads]] — [[Petrs Fiala]] (''Petr Fiala''), čehu politiķis * [[1968. gads]] — [[Muhammeds Atā]] (محمد عطا), terorists (miris 2001. gadā) * [[1968. gads]] — [[Franks Lagorss]] (''Franck Lagorce''), Francijas autobraucējs * [[1971. gads]] — [[Hakans Šikirs]] (''Hakan Şükür''), Turcijas futbolists * [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Renārs Kaupers]], latviešu dziedātājs * [[1979. gads]] — [[Tims Kenedijs]] (''Tim Kennedy''), ASV jauktās cīņas mākslas cīkstonis un karavīrs * [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Pāvels Koļcovs]], Latvijas futbolists * [[1984. gads]] — [[Sergejs Korsakovs]] (''Сергей Владимирович Корсаков''), Krievijas kosmonauts * [[1986. gads]] — [[Gaels Monfiss]] (''Gaël Monfils''), franču tenisists * [[1989. gads]] — [[Gustavs Nīkvists]] (''Gustav Nyquist''), zviedru hokejists * [[1994. gads]] — [[Tetjana Kita]] (''Тетяна Кіт''), ukraiņu brīvā stila cīkstone * [[1996. gads]] — [[Zendaja]] (''Zendaya''), amerikāņu aktrise un dziedātāja == Miruši == * [[1159. gads]] — [[Adriāns IV]] (''Hadrianus IV''), Romas pāvests (dzimis ap 1100. gadu) * [[1715. gads]] — [[Luijs XIV]] (''Louis XIV''), Francijas un Navarras karalis (dzimis 1638. gadā) * [[1935. gads]] — [[Ābrams Īzaks Kūks]] (אברהם יצחק הכהן קוק, ''Abraham Isaac Kook''), ebreju rabīns (dzimis 1865. gadā) * [[1942. gads]] — [[Džeimss Džuvenals]] (''James Juvenal''), amerikāņu airētājs (dzimis 1874. gadā) * [[1947. gads]] — [[Otomārs Oškalns]], latviešu padomju partizāns (dzimis 1904. gadā) * [[1970. gads]] — [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac''), franču rakstnieks (dzimis 1885. gadā) * [[1981. gads]] — [[Alberts Špērs]] (''Albert Speer''), vācu arhitekts, amatpersona (dzimis 1905. gadā) * [[1982. gads]] — [[Vladislavs Gomulka]] (''Władysław Gomułka''), Polijas politiķis (dzimis 1905. gadā) * [[1988. gads]] — [[Luiss Alvaress]] (''Luis Walter Alvarez''), ASV fiziķis (dzimis 1911. gadā) * [[2020. gads]] — [[Boriss Kļujevs]] (''Борис Клюев''), PSRS un Krievijas aktieris un teātra pedagogs (dzimis 1944. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Zinību diena]] ([[Latvija]] un vairākās citās bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] valstīs) * Revolūcijas diena ([[Lībija]]) * Neatkarības diena ([[Uzbekistāna]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] bo4ye3nm8zmfxho4uz1irjwgq9uc1zh 0 64593 4498001 4497647 2026-07-23T19:32:54Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4498001 wikitext text/x-wiki '''18. septembris''' ir gada 261. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (262. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 104 dienas. == Vārda dienas == [[Alita]], [[Elita]], [[Liesma (personvārds)|Liesma]] == Notikumi == * [[96. gads]] — pēc [[Domiciāns|Domiciāna]] noslepkavošanas par [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] tika pasludināts [[Nerva]]. * [[1180. gads]] — [[Filips II Augusts|Filips II]] tika pasludināts par [[Francijas karalis|Francijas karali]]. * [[1502. gads]] — [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza [[Kostarika]]s krastu. Tas bija viņa pēdējais ceļojums uz "[[Jaunā pasaule|Jauno pasauli]]". * [[1635. gads]] — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators [[Ferdinands II Hābsburgs|Ferdinands II]] pieteica karu [[Francija]]i. * [[1679. gads]] — [[Ņūhempšīra]] kļuva par [[Masačūsetsa]]s līča koloniju. * [[1739. gads]] — parakstīts [[Belgradas miera līgums (1739)|Belgradas miera līgums]] starp [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]]. * [[1793. gads]] — sākās [[ASV Kapitolijs|Kapitolija]] celtniecība. * [[1809. gads]] — [[Londona|Londonā]] tika atklāts [[Karaliskais opernams]] (''Royal Opera House''). * [[1812. gads]] — ugunsgrēks [[Maskava|Maskavā]] iznīcināja vairāk nekā trīs ceturtdaļas no pilsētas. * [[1823. gads]] — [[Florida|Floridā]] noslēgts [[Multrikrīkas līgums]] starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdību un Floridas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņiem]]. * [[1837. gads]] — [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Čārlzs Leviss Tifānijs]] un Tedijs Jongs nodibināja amerikāņu rotaslietu un sudraba uzņēmumu ''[[Tiffany and Co]]'' (sākotnējais nosaukums ''Tiffany, Young and Ellis'') * [[1840. gads]] — dibināta [[Jaunzēlande]]s pilsēta [[Oklenda]]. * [[1872. gads]] — par [[Zviedrijas—Norvēģijas ūnija]]s karali kļuva [[Oskars II]]. * [[1879. gads]] — [[Viktorio karš]]: Lasanimas kanjona kaujā [[Viktorio]] vadītie [[apači]] uzvarēja ASV armijas kavalēriju. * [[1891. gads]] — beidzās [[Čīles Pilsoņu karš]]. * [[1910. gads]] — pie varas nāca pirmā [[hunta]]s valdība [[Čīle|Čīlē]]. * [[1911. gads]] — [[Kijivas opernams|Kijivas opernamā]] tika nošauts [[Krievijas premjerministrs]] [[Pjotrs Stolipins]]. * [[1919. gads]] — [[Nīderlande]]s sievietes ieguva balsstiesības. * [[1922. gads]] — [[Ungārija]] pievienojās [[Tautu Savienība]]i. * [[1934. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] pievienojās [[Tautu Savienība]]i. * [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Ignacijs Moscickis|Ignacija Moscicka]] [[Polija]]s valdība aizbēga uz [[Rumānija|Rumāniju]]. * [[1947. gads]] — izveidoti [[ASV Gaisa spēki]] kā atsevišķa militāra struktūrvienība. * [[1959. gads]] — ASV tika palaists [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[Vanguard 3]]''. * [[1980. gads]] — PSRS tika palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-38]]'' ar pirmo [[Kuba]]s kosmonautu [[Arnaldo Tamaijo Mendess|Arnaldo Tamaijo Mendesu]]. * [[1990. gads]] — [[Lihtenšteina]] tika uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[2006. gads]] — [[Ķīna]]s pilsētā [[Pekina|Pekinā]] sākās piecpadsmitais [[Pasaules badmintona čempionāts]]. * [[2020. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''[[COVID-19]]'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|30000000}}. == Dzimuši == * [[53. gads]] — [[Trajāns]] (''Traianus''), Romas imperators (miris 117. gadā) * [[1060. gads]] — [[Gotfrīds de Bujons]] (''Godefroy de Bouillon''), Jeruzalemes karalis (miris 1100. gadā) * [[1434. gads]] — [[Portugāles Eleonora]] (''Eleonore von Portugal''), Svētās Romas imperatore (mirusi 1467. gadā) * [[1709. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||9|7}}) — [[Semjuels Džonsons]] (''Samuel Johnson''), angļu rakstnieks (miris 1784. gadā) * [[1765. gads]] — [[Gregors XVI]] (''Gregorius XVI''), Romas pāvests (miris 1846. gadā) * [[1786. gads]] — [[Kristians VIII Oldenburgs|Kristiāns VIII]] (''Christian 8.''), Dānijas un Norvēģijas karalis (miris 1848. gadā) * [[1819. gads]] — [[Leons Fuko]] (''Léon Foucault''), franču fiziķis (miris 1868. gadā) * [[1850. gads]] (j.s., pēc v.s. {{dat||9|6}}) — [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]] (Miķelis Krogzemis), latviešu dzejnieks un publicists (miris 1879. gadā) * [[1872. gads]]: ** [[Augusts Kirhenšteins]], latviešu un padomju politiķis, biologs (miris 1963. gadā) ** [[Ādolfs Šmals]] (''Adolf Schmal''), austriešu riteņbraucējs un paukotājs (miris 1919. gadā) * [[1874. gads]] — [[Žoržs Limps]] (''Georges Lumpp''), franču airētājs, olimpiskais čempions (miris 1934. gadā) * [[1885. gads]] — [[Uzeirs Hadžibejovs]] (''Üzeyir Hacıbəyov''), azerbaidžāņu komponists, muzikologs un pedagogs (miris 1948. gadā) * [[1888. gads]] — [[Pelēkā Pūce]] (''Wa-Sha-Quon-Asin''), angļu izcelsmes Kanādas rakstnieks (miris 1938. gadā) * [[1900. gads Latvijā|1900. gads]] — [[Roberts Osis]], latviešu pulkvedis, (miris 1973. gadā) * [[1905. gads]] — [[Grēta Garbo]] (''Greta Garbo''), zviedru kinoaktrise (mirusi 1990. gadā) * [[1933. gads]] — [[Freds Vilards]] (''Fred Willard''), amerikāņu aktieris (miris 2020. gadā) * [[1942. gads]] — [[Volfgangs Šeible]] (''Wolfgang Schäuble''), vācu politiķis (miris 2023. gadā) * [[1949. gads]] — [[Pīters Šiltons]] (''Peter Shilton''), Anglijas futbolists * [[1954. gads]]: ** [[Takao Doi]] (土井隆雄), Japānas kosmonauts ** [[Stīvens Pinkers]] (''Steven Pinker''), ASV publicists ** [[Šigeharu Ueki]] (植木 繁晴), japāņu futbolists (miris 2024. gadā) * [[1961. gads]] — [[Bernārs Verbērs]] (''Bernard Werber''), franču zinātniskās fantastikas rakstnieks * [[1968. gads]] — [[Tonijs Kukočs]] (''Toni Kukoč''), horvātu basketbolists * [[1971. gads]] — [[Lānss Ārmstrongs]] (''Lance Armstrong''), ASV riteņbraucējs * [[1973. gads]] — [[Džeimss Mārsdens]] (''James Marsden''), amerikāņu kinoaktieris * [[1974. gads]]: ** [[Artūrs Skrastiņš]], latviešu aktieris ** ''[[Xzibit]]'', ASV reperis, aktieris * [[1975. gads]] — [[Džeisons Sudeikis]] (''Jason Sudeikis''), amerikāņu aktieris, scenārists un komiķis * [[1976. gads]]: ** [[Mihails Bogdanovs]], Latvijas hokejists ** [[Ronaldu]] (''Ronaldo''), Brazīlijas futbolists * [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Kristaps Valters (basketbolists)|Kristaps Valters]], latviešu basketbolists * [[1994. gads]] — [[Žans Karničniks]] (''Žan Karničnik''), Slovēnijas futbolists * [[1998. gads]] — [[Kristians Pulišičs]] (''Christian Pulisic''), amerikāņu futbolists * [[1999. gads]] — [[Mārtiņš Sesks jaunākais]], latviešu rallija pilots == Miruši == * [[96. gads]] — [[Domiciāns]] (''Domitianus''), Romas imperators (dzimis 51. gadā) * [[1180. gads]] — [[Luijs VII]] (''Louis VII''), Francijas karalis (dzimis 1120. gadā) * [[1783. gads]] — [[Leonards Eilers]] (''Leonhard Euler''), Šveices matemātiķis un fiziķis (dzimis 1707. gadā) * [[1869. gads]] — [[Heinrihs Georgs fon Jannavs]] (''Heinrich Johann von Jannau''), vācbaltiešu mācītājs un publicists (dzimis 1789. gadā) * [[1872. gads]] — [[Kārlis XV]] (''Karl XV''), Zviedrijas karalis (dzimis 1826. gadā) * [[1896. gads]] — [[Ipolits Fizo]] (''Hippolyte Fizeau''), franču fiziķis (dzimis 1819. gadā) * [[1905. gads]] — [[Džordžs Makdonalds]] (''George MacDonald''), skotu rakstnieks, dzejnieks un mācītājs (dzimis 1824. gadā) * [[1911. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||9|5}}) — [[Pjotrs Stolipins]] (''Пётр Столыпин''), Krievijas politiķis (dzimis 1862. gadā) * [[1939. gads]] — [[Kārlis Lēle]] (''Karl Lehle''), vācu airētājs (dzimis 1872. gadā) * [[1944. gads]] — [[Ernsts Tēlmanis]] (''Ernst Thälmann''), vācu politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[1954. gads]]: ** [[Kārlis Dišlers]], latviešu jurists (dzimis 1878. gadā) ** [[Johanness Drosts]] (''Johannes Drost''), nīderlandiešu peldētājs (dzimis 1880. gadā) * [[1961. gads]] — [[Dāgs Hammaršelds]] (''Dag Hammarskjöld''), ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1905. gadā) * [[1967. gads]] — [[Džons Kokrofts]] (''John Cockcroft''), britu fiziķis (dzimis 1897. gadā) * [[1970. gads]] — [[Džimijs Hendrikss]] (''Jimi Hendrix''), ASV ģitārists (dzimis 1942. gadā) * [[2013. gads]] — [[Marsels Reihs-Ranickis]] (''Marcel Reich-Ranicki''), vācu kritiķis (dzimis 1920. gadā) * [[2021. gads]] — [[Kriss Ankers Serensens]] (''Chris Anker Sørensen''), Dānijas šosejas riteņbraucējs (dzimis 1984. gadā) * [[2024. gads]] — [[Salvatore Skillači]] (''Salvatore Schillaci''), itāļu futbolists (dzimis 1964. gadā) * [[2025. gads]]: ** [[Anni Lākmane]] (''Anni Laakmann''), Vācijas šahiste (dzimusi 1937. gadā) ** [[Džordžs Smūts]] (''George Smoot''), amerikāņu fiziķis, astrofiziķis un kosmologs (dzimis 1945. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Čīle]]) * [[Pasaules Ūdens monitoringa diena]] {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] n39965z4rpsu6ia3su71ewjk49nojda 0 68848 4497918 4497637 2026-07-23T14:26:43Z Baisulis 11523 /* Notikumi */ : 4497918 wikitext text/x-wiki '''11. novembris''' ir gada 315. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (316. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 50 dienas. == Vārda dienas == [[Nellija]], [[Ojārs]], [[Rainers (personvārds)|Rainers]] == Notikumi == * [[1889. gads]] — [[Vašingtona (štats)|Vašingtona]] uzņemta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kā 42. štats. * [[1918. gads]]: ** [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigas: [[Vācija]] noslēdza pamieru ar [[Antante|Sabiedrotajiem]] netālu no [[Parīze]]s; ** [[Juzefs Pilsudskis]] iecelts par [[Polija]]s pagaidu Valsts priekšnieku; Polija ieguva neatkarību. * [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Bermontiāde]]: [[Latvija]]s armija pabeidza [[Pārdaugava]]s atbrīvošanu no [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s (par godu šim notikumam tiek svinēta [[Lāčplēša diena]]). * [[1924. gads]] — [[Grieķija|Grieķijā]] proklamēta [[republika]]. * [[1954. gads]] — pirmo reizi izdota angļu rakstnieka [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Džona Ronalda Rūela Tolkīna]] triloģijas "[[Gredzenu pavēlnieks]]" otrā grāmata — "[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi (romāns)|Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]". * [[1965. gads]] — [[Rodēzija]] (tagad [[Zimbabve]]) deklarēja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[1975. gads]] — [[Angola]] ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s, izraisot pilsoņu karu. * [[1977. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Lībijas karogs]]. * [[1980. gads]] — [[Antigva un Barbuda]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[1988. gads]] — [[Palestīnas Valsts|Palestīna]] deklarēja neatkarību no [[Izraēla]]s. * [[1992. gads]] — [[Anglijas Baznīca]] atļāva sievietēm kļūt par mācītājām. * [[2000. gads]] — [[funikulers|funikulera]] tunelī [[Karpuna|Karpunā]], [[Austrija|Austrijā]], notika ugunsgrēks, kurā gāja bojā 155 atpūtnieki. * [[2020. gads]] — [[Ķīna]]s Tautas pārstāvju sapulce pieņēma rezolūciju, kas ļauj [[Honkonga]]s parlamenta deputātiem atņemt mandātu; tūlīt četriem opozīcijas demokrātiskā bloka deputātiem tika atņemti mandāti; nākamajā dienā protestējot pret to, 15 palikušie demokrātiskā bloka deputāti nolika savus mandātus. === Kultūrā === * [[2007. gads Latvijā|2007. gads]] — filmas "[[Rīgas sargi]]" pirmizrāde. * [[2019. gads kino|2019. gads]] — filmas "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]" pirmizrāde. * [[2022. gads kino|2022. gads]] — filmas "[[Janvāris (filma)|Janvāris]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1050. gads]] — [[Heinrihs IV]] (''Heinrich IV.''), Svētās romas imperators (miris 1106. gadā) * [[1155. gads]] — [[Alfonso VIII]] (''Alfonso VIII''), Kastīlijas karalis (miris 1214. gadā) * [[1493. gads]] — [[Paracelzs]] (''Paracelsus''), šveiciešu ārsts (miris 1541. gadā) * [[1699. gads]] — [[Nataļja Lopuhina]] (''Наталья Лопухина''), Krievijas aristokrāte (mirusi 1763. gadā) * [[1748. gads]] — [[Karloss IV]] (''Carlos IV''), Spānijas karalis (miris 1819. gadā) * [[1821. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||10|30}}) — [[Fjodors Dostojevskis]] (''Фёдор Достоевский''), krievu rakstnieks (miris 1881. gadā) * [[1852. gads]] — [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] (''Franz Conrad von Hötzendorf''), austriešu feldmaršals (miris 1925. gadā) * [[1869. gads]] — [[Viktors Emanuels III]] (''Vittorio Emanuele III''), Itālijas karalis (miris 1947. gadā) * [[1882. gads]] — [[Gustavs VI Ādolfs]] (''Gustaf VI Adolf''), Zviedrijas karalis (miris 1973. gadā) * [[1885. gads]] — [[Džordžs Patons]] (''George Patton''), amerikāņu ģenerālis (miris 1945. gadā) * [[1922. gads]] — [[Kurts Vonnegūts]] (''Kurt Vonnegut''), ASV rakstnieks (miris 2007. gadā) * [[1930. gads]]: ** [[Arnolds Liniņš]], latviešu aktieris un režisors (miris 1998. gadā) ** [[Pavls Mutesidis]] (''Παύλος Μουτεσίδης''), grieķu šaha problēmists (miris 2025. gadā) * [[1935. gads]] — [[Bibi Andešone]] (''Bibi Andersson''), zviedru aktrise (mirusi 2019. gadā) * [[1938. gads]] — [[Antss Antsons]] (''Ants Antson''), igauņu ātrslidotājs (miris 2015. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Jevgēnija Ļisicina]] (''Евгения Лисицына''), Latvijas krievu ērģelniece * [[1945. gads]] — [[Danjels Ortega]] (''Daniel Ortega''), Nikaragvas prezidents * [[1955. gads]] — [[Džigme Singje Vangčuks]] (''Jigme Singye Wangchuck''), Butānas karalis * [[1960. gads]] — [[Stenlijs Tuči]] (''Stanley Tucci''), amerikāņu aktieris * [[1962. gads]]: ** [[Demija Mora]] (''Demi Moore''), amerikāņu aktrise, producente, modele un dziesmu autore ** [[Māris Poikāns]], latviešu bobslejists * [[1974. gads]] — [[Leonardo Di Kaprio]] (''Leonardo DiCaprio,''), ASV aktieris un producents * [[1975. gads]] — [[Gregorijs Vaizmens]] (''Gregory R. Wiseman''), ASV kosmonauts * [[1978. gads]]: ** [[Džastins Lavs]] (''Justin Love''), ASV basketbolists (miris 2020. gadā) ** [[Jevgeņijs Saproņenko]], Latvijas vingrotājs * [[1983. gads]] — [[Filips Lāms]] (''Philipp Lahm''), vācu futbolists * [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — [[Sandija Santa]], latviešu dramaturģe un režisore * [[1989. gads Latvijā|1989. gads]] — [[Roberts Jekimovs]], Latvijas hokejists * [[1990. gads]] — [[Toms Dimulēns]] (''Tom Dumoulin''), Nīderlandes riteņbraucējs == Miruši == * [[1285. gads]] — [[Pedro III]] (''Pedro III'') — Aragonas un Sicīlijas karalis (dzimis 1239. gadā) * [[1677. gads]] — [[Barbara Stroci]] (''Barbara Strozzi''), itāļu mūziķe (dzimusi 1619. gadā) * [[1855. gads]] — [[Sērens Kirkegors]] (''Søren Aabye Kierkegaard''), dāņu filozofs un teologs (dzimis 1813. gadā) * [[1861. gads]] — [[Pedru V]] (''Pedro V''), Portugāles karalis (dzimis 1837. gadā) * [[1884. gads]] — [[Alfrēds Brēms]] (''Alfred Brehm''), vācu zoologs (dzimis 1829. gadā) * [[1920. gads]] — [[Dirks Būsts Gipss]] (''Dirk Boest Gips''), nīderlandiešu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1864. gadā) * [[1921. gads]] — [[Leons Moro]] (''Léon Moreaux''), franču sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1852. gadā) * [[1973. gads]] — [[Arturi Ilmari Virtanens]] (''Artturi Ilmari Virtanen''), somu ķīmiķis (dzimis 1895. gadā) * [[1999. gads Latvijā|1999. gads]] — [[Artūrs Kalējs]], latviešu aktieris (dzimis 1907. gadā) * [[2004. gads]] — [[Jāsirs Arafāts]] (''Yasser Arafat''), Palestīnas prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Vladimirs Kaupužs]], latviešu kultūras darbinieks (dzimis 1925. gadā) * [[2021. gads]]: ** [[Frederiks Vilems de Klerks]] (''Frederik Willem de Klerk''), Dienvidāfrikas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Jānis Maizītis]], Latvijas prokurors un jurists (dzimis 1961. gadā) *[[2022. gads]] — ''[[Gallagher (komiķis)|Gallagher]]'', amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1943. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Lāčplēša diena]] ([[Latvija]]) * Neatkarības diena ([[Angola]]) * Neatkarības diena ([[Polija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Novembris]] bmirpueyg78wctammviwcsnvoa72ixx 0 68984 4498164 4491521 2026-07-24T11:11:42Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4498164 wikitext text/x-wiki '''12. novembris''' ir gada 316. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (317. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 49 dienas. == Vārda dienas == [[Kaija (personvārds)|Kaija]], [[Kornēlija]] == Notikumi == * [[1872. gads]] — [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]] dibināta ''[[Dresdner Bank]]''. * [[1912. gads]] — [[Rosa šelfa ledājs|Rosa šelfa ledājā]], Antarktīdā atrada [[Roberts Skots|Roberta Skota]] un viņa vīru sasalušos ķermeņus. * [[1918. gads]] — [[Austrija]] kļuva par [[republika|republiku]]. * [[1920. gads]] — [[Itālija]] un [[Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste]] noslēdza [[1920. gada Rapallo līgums|Rapallo līgumu]], pēc kura izveidota [[Fiumes Brīvvalsts]]. * [[1927. gads]] — [[Ļevs Trockis]] un [[Grigorijs Zinovjevs]] tika izslēgti no [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|VK(b)P]], tādējādi [[Josifs Staļins]] ieguva vienpersonisku kontroli pār [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[1933. gads]] — dibināta [[Tjurku Islāma Republika Austrumturkestāna]]. * [[1955. gads]] — dibināts [[Bundesvērs]], [[Vācija|Vācijas Federatīvās Republikas]] [[karaspēks|bruņotie spēki]]. * [[1980. gads]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] kosmiskā zonde ''[[Voyager 1]]'', pietuvojoties [[Saturns (planēta)|Saturnam]], pirmo reizi nofotografēja tā [[Saturna gredzeni|gredzenus]]. * [[1982. gads]] — pēc [[Leonīds Brežņevs|Leonīda Brežņeva]] nāves par [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] ģenerālsekretāru kļuva [[Jurijs Andropovs]]. * [[1990. gads]] — [[Akihito]] kronēts par 125. [[Japāna]]s imperatoru. * [[1998. gads]] — ''[[Daimler-Benz]]'' pabeidza apvienošanos ar ''[[Chrysler Corporation]]'', izveidojot ''[[Mercedes-Benz Group|DaimlerChrysler]]''. * [[2001. gads]] — ''[[Taliban]]'' spēki atstāja [[Afganistāna]]s galvaspilsētu [[Kabula|Kabulu]]. * [[2006. gads]] — [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]] notika referendums par neatkarību no [[Gruzija]]s. * [[2014. gads kosmonautikā|2014. gads]] — pirmoreiz vēsturē [[kosmiskais aparāts]] nolaidās uz [[komēta]]s, zondes ''[[Rosetta]]'' nolaižamajam aparātam ''[[Philae]]'' nosēžoties uz [[Čurjumova—Gerasimenko komēta]]s kodola. == Dzimuši == * [[1833. gads]] — [[Aleksandrs Borodins]] (''Александр Бородин''), krievu komponists, ārsts un ķīmiķis (miris 1887. gadā) * [[1840. gads]] — [[Ogists Rodēns]] (''Auguste Rodin''), franču tēlnieks (miris 1917. gadā) * [[1842. gads]] — [[Džons Strats]] (''John Strutt''), britu fiziķis (miris 1919. gadā) * [[1850. gads]] — [[Mihails Čigorins]] (''Михаил Чигорин''), krievu šahists (miris 1908. gadā) * [[1866. gads]] — [[Suņs Džunšaņs]] (''孫中山''), ķīniešu revolucionārs (miris 1925. gadā) * [[1904. gads]] — [[Žaks Turnērs]] (''Jacques Tourneur''), franču kinorežisors (miris 1977. gadā) * [[1915. gads]] — [[Rolāns Barts]] (''Roland Barthes''), franču filozofs (miris 1980. gadā) * [[1921. gads Latvijā|1921. gads]] — [[Vaidelotis Apsītis]], latviešu arhitekts (miris 2007. gadā) * [[1929. gads]]: ** [[Greisa Kellija]] (''Grace Kelly''), amerikāņu aktrise (mirusi 1982. gadā) ** [[Gunārs Skriba]], latviešu mežzinātnieks, Gaujas Nacionālā parka pirmais direktors (miris 2020. gadā) * [[1933. gads]] — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), serbu šahists (miris 2022. gadā) * [[1934. gads]] — [[Čārlzs Mensons]] (''Charles Manson''), ASV noziedznieks (miris 2017. gadā) * [[1935. gads]]: ** [[Ludmila Gurčenko]] (''Людмила Гурченко''), padomju, krievu aktrise (mirusi 2011. gadā) ** [[Gunārs Jākobsons]], latviešu sporta žurnālists un televīzijas un radio komentētājs * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Pauls Putniņš]], latviešu dramaturgs (miris 2018. gadā) * [[1945. gads]] — [[Nīls Jangs]] (''Neil Young''), Kanādas mūziķis * [[1954. gads]] — [[Rade Milovanovičs]] (''Rade Milovanović''), Bosnijas un Hercegovinas šahists (miris 2024. gadā) * [[1958. gads Latvijā|1958. gads]] — [[Lauris Gundars]], latviešu režisors un dramaturgs * [[1959. gads Latvijā|1959. gads]] — [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]], Latvijas žurnālists un politiķis * [[1960. gads Latvijā|1960. gads]] — [[Gunārs Kūtris]], Latvijas jurists un politiķis * [[1961. gads]] — [[Nadja Komeneči]] (''Nadia Comăneci''), rumāņu vingrotāja * [[1970. gads]] — [[Tonija Hārdinga]] (''Tonya Harding''), ASV daiļslidotāja * [[1976. gads]] — [[Judīte Holofernesa]] (''Judith Holofernes''), vācu dziedātāja * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Agnese Ozoliņa]], latviešu peldētāja * [[1980. gads]] — [[Raiens Goslings]] (''Ryan Gosling''), kanādiešu aktieris un mūziķis * [[1982. gads]]: ** [[Maksims Čudovs]] (''Максим Чудов''), krievu biatlonists ** [[Anna Hetaveja]] (''Anne Hathaway''), ASV aktrise * [[1986. gads]] — [[Injacio Abate]] (''Ignazio Abate''), Itālijas futbolists * [[1995. gads]] — [[Tomā Lemārs]] (''Thomas Lemar''), Francijas futbolists * [[1998. gads]] — [[Žils Kundē]] (''Jules Koundé''), Francijas futbolists == Miruši == * [[1623. gads]] — [[Jozafats Kuncevičs]] (''Язафат Кунцэвіч''), katoļu svētais (dzimis 1580. gadā) * [[1729. gads]] — [[Aleksandrs Menšikovs]] (''Александр Меншиков''), krievu valsts darbinieks (dzimis 1673. gadā) * [[1946. gads]] — [[Alberts Lamberts]] (''Albert Lambert''), amerikāņu golferis un aviators (dzimis 1875. gadā) * [[2013. gads]] — [[Aleksandrs Serebrovs]] (''Александр Серебров''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1944. gadā) * [[2018. gads]] — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors un izdevējs (dzimis 1922. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Ivars Strautiņš]], latviešu uzņēmējs (dzimis 1942. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Velta Skurstene]], latviešu aktrise (dzimusi 1930. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Konstitūcijas diena ([[Azerbaidžāna]]) * Nacionālā jaunatnes diena ([[Austrumtimora]]) * Nacionālā veselības diena ([[Indonēzija]]) * Pasaules [[pneimonija]]s diena * [[Tēva diena]] (Indonēzija) {{Viss gads}} [[Kategorija:Novembris]] ec6v38mjcob9qx8g4yve6fe12g4ltow 0 69338 4497954 4473610 2026-07-23T15:32:35Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: <br/> → <br /> using [[Project:AWB|AWB]] 4497954 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Արցախի Հանրապետություն |nosaukums_latv_val = Arcahas Republika |sugasvārds = | |kontinents = Eirāzija |reģions = |valsts = |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = [[Prezidentāla republika]]<br />(''de jure'' [[Azerbaidžāna]]s sastāvdaļa) | |gads_sākums = 1991 |gads_beigas = 2023 | |event_start = Neatkarība no [[Azerbaidžāna]]s |date_start = {{dat|1991|12|10||bez}} |event_end = Kapitulācija |date_end = {{dat|2023|09|28||bez}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = Azerbaidžānas PSR |flag_p1 = Flag of the Azerbaijan Soviet Socialist Republic (1952–1991).svg |image_p1 = |s1 = Azerbaidžāna |flag_s1 = Flag of Azerbaijan.svg |image_s1 = |image_flag = Flag of Artsakh.svg |flag = Arcahas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Emblem of the Republic of Artsakh.svg |symbol = Arcahas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Republic of Artsakh (orthographic projection).svg |image_map_caption = Tumši zaļā krāsā: Arcahas Republikas kontrolētā teritorija no 2020. līdz 2023. gadam; Gaiši zaļā krāsā: Arcahas Republikas kontrolētā teritorija no 1994. līdz 2020. gadam. | |galvaspilsēta = [[Hankendi|Stepanakerta]] | |national_motto = |national_anthem = ''[[Azat u ankakh Artsakh]]'' |kopīgas_valodas = [[Krievu valoda|krievu]] (oficiālā)<br />[[armēņu valoda|armēņu]] (valsts) |reliģija = |nauda = [[Armēnijas drams]] (AMD) |leader1 = |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = 2021 |stat_platība1 = 11458 |stat_pop1 = 120000 |footnotes = }} '''Arcahas Republika''' ({{val|hy|Արցախի Հանրապետություն}}, ''Arts'akhi Hanrapetut'yun''), no 1991. līdz 2017. gadam '''Kalnu Karabahas Republika''' ({{val|hy|Լեռնային Ղարաբաղի Հանրապետություն}}, ''Lernayin Gharabaghi Hanrapetut'yun''), bija [[starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|starptautiski neatzīta]] [[Pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] republika [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]], kuru atzina trīs [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] neietilpstošās valstis [[Abhāzija]], [[Dienvidosetija]] un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]. Pārējās valstis to atzina par [[Azerbaidžāna]]s daļu. Republiku veidoja [[Kalnu Karabaha]]s reģions un dažas tai apkārt esošās teritorijas. Līdz ar to tā nebija Azerbaidžānas [[anklāvs]], bet robežojās arī ar [[Armēnija|Armēniju]] un [[Irāna|Irānu]]. 2023. gada 19.–20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret Arcahas Republiku. Azerbaidžāna 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār Arcahas teritoriju. Arcahas Republikas pārstāvji paziņoja par pamieru ar noteikumiem, kas būtībā bija republikas [[kapitulācija]]s akts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2023/09/22/armyan-tam-ne-ostanetsya|title=«Армян там не останется» Нагорный Карабах — родина семьи экономиста Рубена Ениколопова. «Медуза» поговорила с ним об агрессии Азербайджана, ошибках Армении и безразличии Запада к этому региону|website=Meduza|access-date=2023-09-26|language=ru}}</ref> 2023. gada 28. septembrī Arcahas vadītājs Samvels Šahramanjans parakstīja dekrētu par Arcahas pastāvēšanas pārtraukšanu līdz 2024. gada 1. janvārim. Līdz 2023. gada oktobrim gandrīz visi republikas armēņu iedzīvotāji bija pametuši Arcahas teritoriju. Arcahas valdība formāli darbojas Armēnijas galvasilsētā [[Erevāna|Erevānā]]. == Iedzīvotāji == [[Attēls:Amaras-church.jpeg|thumb|Amarasa — 4. gadsimtā celts armēņu klosteris]] 99,74 % iedzīvotāju bija [[armēņi]]. Saskaņā ar Arcahas Republikas tautas skaitīšanas datiem 2015. gada 1. decembrī iedzīvotāju skaits bija 150 932 pastāvīgie iedzīvotāji (ieskaitot tos, kas uz laiku atrodas ārpus valsts) vai 146 260 pastāvīgie iedzīvotāji (tautas skaitīšanas laikā tika uzskaitīti Arcahas teritorijā, neskaitot tos, kas uz laiku atrodas ārpus valsts teritorijas). Lielākā daļa Arcahas Republikas iedzīvotāju bija [[Armēņu apustuliskā baznīca|Armēņu apustuliskās baznīcas]] locekļi. == Bruņotie spēki == [[Attēls:Army Artsakh.jpg|thumb|Arcahas Bruņoto spēku emblēma]] [[Arcahas Aizsardzības armija]] tika oficiāli izveidota 1992. gada 9. maijā kā neatzītās Kalnu Karabahas Republikas bruņotie spēki, apvienojot 90. gadu sākumā izveidotās pašaizsardzības vienības. Tās sastāvā bija motorizētās kājnieku, tanku, artilērijas vienības un pretgaisa aizsardzības spēki. 2002. gadā KKR militārais budžets bija aptuveni 20 % no [[IKP]]. Arcahas Aizsardzības armija bija cieši saistīta ar Armēnijas Bruņotajiem spēkiem, kas sniedza palīdzību ar ieročiem un militāro aprīkojumu. Armēnijas virsnieki piedalijās Arcahas armijas militārā personāla apmācībā. Arcahas Aizsardzības armijas skaits 2016. gadā tika lēsts 18–20 tūkstoši karavīru un virsnieku, rezervē — 20–30 tūkstoši, mobilizācijas resursi — 80–100 tūkstoši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B0-%D0%BD%D0%B0%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%BD%D0%BE%D0%B3%D0%BE-%D0%BA%D0%B0%D1%80%D0%B0%D0%B1%D0%B0%D1%85%D0%B0-%D0%B4%D0%B5%D0%B9%D1%81%D1%82%D0%B2%D1%83%D1%8E%D1%89%D0%B0%D1%8F-%D0%B0%D1%80%D0%BC%D0%B8%D1%8F-%D0%BD%D0%B5%D0%BF%D1%80%D0%B8%D0%B7%D0%BD%D0%B0%D0%BD%D0%BD%D0%BE%D0%B9-%D1%80%D0%B5%D1%81%D0%BF%D1%83%D0%B1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B8/a-6281785|title=Войска Нагорного Карабаха: действующая армия непризнанной республики – DW – 30.11.2010|website=dw.com|access-date=2023-09-26|language=ru}}</ref> == Skatīt arī == * [[Arcahas pilsētu uzskaitījums]] * [[Kalnu Karabahas karš]] * [[Kalnu Karabahas konflikts]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Eiropa-aizmetnis}} {{Eiropa}} {{Āzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu Karabaha| ]] [[Kategorija:Neatzītās valstis]] [[Kategorija:Armēnijas vēsture]] si9nepuecnt1unu9vc9hmvw4kmx4hct 0 80358 4497972 4281647 2026-07-23T17:45:26Z MC2013 40125 4497972 wikitext text/x-wiki '''Karlsons''' ("Kārļa dēls", no [[personvārds|personvārda]] [[Kārlis (personvārds)|Kārlis]]) ir [[zviedru valoda|zviedru]] cilmes [[uzvārds|uzvārda]] [[Kārlsons]] variants. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Džons Karlsons]] (''John Carlson''; 1990) — amerikāņu hokejists; * [[Georgs Karlsons]] (1874—1945) — latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks; * [[Ģirts Karlsons]] (1981) — latviešu futbolists; * [[Juris Karlsons]]: ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]] (1946—2026) — latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis; ** [[Juris Karlsons (komponists)|Juris Karlsons]] (1948) — latviešu komponists; * [[Kārlis Karlsons]]: ** [[Kārlis Karlsons (1886—1919)|Kārlis Karlsons]] (1886—1919) — latviešu revolucionārs; ** [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — latviešu čekists; ** [[Kārlis Karlsons (1907—1962)|Kārlis Karlsons]] (1907—1962) — latviešu inženieris un ķīmiķis, Latvijas finanšu ministrs (1940); * [[Kristofers Karlsons]] (2004) — latviešu basketbolists; * [[Takers Karlsons]] (''Tucker Carlson''; 1969) — ASV konservatīvais politiskais komentētājs; * [[Žanis Karlsons]] (1899—1976) — latviešu vēsturnieks. == Literārs tēls == * [[Karlsons (tēls)|Karlsons]] — Astrīdas Lindgrēnas izdomāts literārs tēls == Skatīt arī == * [[Karlsone]] * [[Kārlsons]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Zviedru uzvārdi]] gf369zacg1kyx4x3a4wik8ej13rqyfp 100 80595 4497979 4497648 2026-07-23T18:44:09Z Dainis 876 4497979 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[23. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[16. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. csqz4cnf3pybm4ng5h66fu64udjq0sw 0 81574 4498104 547530 2026-07-24T07:08:56Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana..... 4498104 wikitext text/x-wiki '''Zemessardze''' var būt: * [[Latvijas Republikas Zemessardze]] * [[Nacionālā gvarde]] {{nozīmju atdalīšana}} mtkcjb5d55vo27bf9l5p0h6yjbnp0v3 0 86220 4497949 4474328 2026-07-23T15:21:47Z Bai-Bot 60304 dažādas izmaiņas using [[Project:AWB|AWB]] 4497949 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Šakils O'Nīls | vārds_orig = ''Shaquille O'Neal'' | attēls = TechCrunch Disrupt 2023 - Day 1 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Šakils O'Nīls 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Šakils Rašons O'Nīls | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|6}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = 216 [[centimetrs|cm]] | svars = 147 [[kilograms|kg]] | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 1992 | kar_beig = 2011 | alga = | iesauka = "Šaks", "Dīzelis", "Lielais kaktuss" <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Robert G. Cole'' | koledža = | augstskola = | universitāte = Luiziānas štata universitāte | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 1., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1992. gada NBA drafts|1992]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Orlando "Magic"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1992|start}}–{{nbay|1995|end}} | klubs 1 = [[Orlando "Magic"]] | kl_sez 2 = {{nbay|1996|start}}–{{nbay|2003|end}} | klubs 2 = [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2004|start}}–{{nbay|2007|end}} | klubs 3 = [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2007|end}}–{{nbay|2008|end}} | klubs 4 = [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2009|full=y}} | klubs 5 = [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2010|full=y}} | klubs 6 = [[Bostonas "Celtics"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] ({{NBA Finals Year|2000}}, {{NBA Finals Year|2001}}, {{NBA Finals Year|2002}}, {{NBA Finals Year|2006}}) * 3× [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA Finals MVP]] ({{NBA Finals Year|2000}}–{{NBA Finals Year|2002}}) * [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]] ({{nbay|1999|end}}) * [[NBA sezonas labākais debitants]] ({{nbay|1992|end}}) * 15× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] ({{NBA All-Star Game|1993}}–{{NBA All-Star Game|1998}}, {{NBA All-Star Game|2000}}–{{NBA All-Star Game|2007}}, {{NBA All-Star Game|2009}}) * 2× [[NBA sezonas rezultatīvākais spēlētājs]] ({{nbay|1994|end}}, {{nbay|1999|end}}) * 8× [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā pirmā izlase]] ({{nbay|1997|end}}, {{nbay|1999|end}}–{{nbay|2005|end}}) * 2× [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā otrā izlase]] ({{nbay|1994|end}}, {{nbay|1998|end}}) * 4× [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā trešā izlase]] ({{nbay|1993|end}}, {{nbay|1995|end}}–{{nbay|1996|end}}, {{nbay|2008|end}}) * 3× [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] ({{nbay|1999|end}}–{{nbay|2000|end}}, {{nbay|2002|end}}) * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] ({{nbay|1992|end}}) * 3× [[NBA Visu zvaigžņu spēles vērtīgākais spēlētājs]] ({{NBA All-Star Game|2000}}, {{NBA All-Star Game|2004}}, {{NBA All-Star Game|2009}}) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Šakils Rašons O'Nīls''' ({{val|en|Shaquille Rashaun O'Neal}}; dzimis {{dat|1972|3|6}} [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais [[amerikāņi|amerikāņu]] [[basketbolists]], vēl ir darbojies kā reperis un aktieris. Šobrīd galvenokārt darbojas kā sporta analītiķis televīzijas programmā "[[Inside the NBA]]" un elektroniskās mūzikas producents ar skatuves vārdu "DJ Diesel". Basketbola aprindās viņš pazīstams kā "Šaks" ({{val|en|Shaq}}). Spēlējis [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. Būdams 2,16 m garš un 147 kg smags, Š. O'Nīls bija viens no visu laiku smagākajiem NBA spēlētājiem. 19 sezonas ilgās profesionāļa karjeras laikā viņš ir spēlējis sešu NBA klubu sastāvos: [[Orlando "Magic"]], [[Losandželosas "Lakers"]], [[Maiami "Heat"]], [[Fīniksas "Suns"]], [[Klīvlendas "Cavaliers"]] un [[Bostonas "Celtics"]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu labākajiem NBA spēlētājiem visā līgas vēsturē, 1996. gadā tika nosaukts par vienu no [[50 izcilākie NBA spēlētāji|50 izcilākajiem NBA spēlētājiem]] visā līgas vēsturē. Basketbolista karjeras laikā viņš ātri kļuva par vienu no dominējošākajiem centra spēlētājiem visā līgā. Ir izcīnījis četrus NBA čempiontitulus (2000, 2001, 2002, 2006). 1999.—2000. gada sezonā basketbolists tika atzīts par sezonas vērtīgāko spēlētāju. Karjeras beigšanas brīdī Š. O'Nīls bija vecākais NBA spēlētājs. Tāpat viņš ierindojies 5. vietā visu laiku rezultatīvāko NBA spēlētāju sarakstā, 12. vietā savāktajās atlēkušajās bumbās un 7. vietā bloķētajos metienos. Pēc [[2010.—2011. gada NBA sezona]]s beigām paziņoja par karjeras beigām. Pēc tam paziņoja par komentētaja karjeras sākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/nba/10072011-o_nils_stradas_par_komentetaju|title= O'Nīls strādās par komentētāju|accessdate= {{dat|2011|7|10||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|10||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> == Karjera == === Orlando "Magic" === [[1992. gada NBA drafts|1992. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Orlando "Magic"]] ar kopējo 1. kārtas numuru. Tā gada vasarā viņš nevis devās uz Orlando, bet pavadīja to [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Maģiskais Džonsons|Maģiskā Džonsona]] aizbildniecībā. [[1992.—1993. gada NBA sezona|Debijas sezonā]] Šakils palīdzēja "Magic" izcīnīt par 20 uzvarām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Komanda gan neiekļuva izslēgšanas spēlēs, zaudējot cīņā ar [[Indiānas "Pacers"]]. Š. O'Nīls vidēji mačā guva 23,4 punktus un izcīnīja 13,9 atlēkušās bumbas, kļūstot par sezonas [[NBA sezonas labākais debitants|labāko debitantu]], tāpat viņš tika iekļauts simboliskajā debitantu pirmajā izlasē. Viņš arī piedalījās zvaigžņu mačā, kur guva 14 punktu. Interesanti — divkārt viņam izdevās ietriekt bumbu grozā tik stipri, ka groza konstrukcija neizturēja, nokrītot zemē. [[1993.—1994. gada NBA sezona|Savā otrajā sezonā]] Š. O'Nīls rādīja pat labāku sniegumu nekā pirmajā. Pateicoties jaunajam komandas biedram [[Anfernijs Kārters|Anfernijam Kārteram]], viņš vidēji spēlē guva 29,4 punktus. Spēlētājs bija arī līgas precīzākais metējs — 60 procentu raidījumu lidoja grozā. Viņš palīdzēja Orlando klubam pirmo reizi kluba vēsturē iekļūt izslēgšanas spēlēs. {{dat|1993|11|20||bez}} pret [[Ņūdžersijas "Nets"]] Š. O'Nīls sasniedza pirmo ''triple double'' — 24 punkti, 28 atlēkušās bumbas un 15 bloķēti metieni. Š. O'Nīls [[1994.—1995. gada NBA sezona|trešajā gadā]] NBA kļuva par [[NBA sezonas rezultatīvākais spēlētājs|līgas rezultatīvāko spēlētāju]], kā arī trešo reizi pēc kārtas tika iebalsots startam Visu zvaigžņu spēlē. Orlando uzvarēja 57 mačos, izcīnot [[Atlantijas divīzija (NBA)|Atlantijas divīzijas]] titulu. "Magic" iekļuva NBA finālā, kur piekāpās [[Hjūstonas "Rockets"]]. O'Nīls finišēja otrajā vietā balsojumāpar vērtīgākā spēlētāja titulu. Kā atzina pats basketbolists, viņu apspēlēja daudz pieredzējušākais [[Hakīms Oladžuvons]]. Š. O'Nīls apgalvoja, ka pēc pēdējā mača viņš raudājis tikai otro reizi dzīvē (pirmā — pēc vectēva nāves). [[1995.—1996. gada NBA sezona|1995.—1996. gada sezonā]] Š. O'Nīls izlaida 26 spēles savainojuma dēļ. Taču tas netraucēja uzstādīt lieliskus statistikas rādītājus — vidēji 26,6 punkti, kā arī ceturto reizi viņš iekļuva Visu zvaigžņu spēlē. "Magic" izcīnīja 60 uzvaru, atkal uzvarot Atlantijas divīzijā. Izslēgšanas mačos gan nācās piekāpties tās sezonas čempioniem [[Čikāgas "Bulls"]]. Līdz 1996. gada [[vasara]]i Š. O'Nīls bija ierakstījis vairākus [[reps|repa]] albumus, arī filmējies kino. Viņš tika iekļauts [[ASV basketbola izlase|ASV basketbola izlasē]], ar kuru izcīnīja zelta medaļu [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada Atlantas Olimpiskajās spēlēs]]. === Losandželosas "Lakers" === Pēc 1995.—1996. gada sezonas Š. O'Nīls nolēma no Orlando pārcelties uz Losandželosu. Viņš parakstīja septiņu gadu līgumu par 121 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{ziņu atsauce |url=http://community.seattletimes.nwsource.com/archive/?date=19960718&slug=2339914 |title=NBA – Lakers Sign O'Neal Raise Ticket Prices |date=July 18, 1996 |agency=Associated Press |publisher=The Seattle Times |access-date={{dat|2011|06|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|08|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170827002326/http://community.seattletimes.nwsource.com/archive/?date=19960718&slug=2339914 }}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=http://news.google.com/newspapers?nid=1370&dat=19960720&id=8WUVAAAAIBAJ&sjid=0goEAAAAIBAJ&pg=3531,3152523 |title=Shaq signs multi-million contract with LA Lakers |publisher=Manila Standard |date=July 20, 1996 |accessdate=December 29, 2010}}</ref> Paziņojums tika izdarīts Olimpisko spēļu laikā. Š. O'Nīls pievienojās jaunajam [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] sastāvam, no kura nekas netika gaidīts. Centra spēlētāja ierašanās domas gan mainīja, taču Š. O'Nīls bija spiests izlaist vairākas spēles savainojuma dēļ. Vairāki basketbolisti arī nespēja pierast pie izmaiņām. [[1997.—1998. gada NBA sezona|1997.—1998. gada sezonā]] komandai pievienojās [[Riks Fokss]] un [[Roberts Orijs]]. Šis sastāvs saspēlējās pietiekoši labi, regulārajā sezonā izcīnot 61 uzvaru. Tomēr pirmajos divos gados ar "Lakers" Š. O'Nīlam izslēgšanas mačos nācās atzīt [[Jūtas "Jazz"]] pārākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/history/playoffs/19961997.html |title=1997 Playoff Results |publisher=NBA.com |date= |accessdate=December 29, 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100420014909/http://www.nba.com/history/playoffs/19961997.html |archivedate={{dat|2010|04|20||bez}} }}</ref> [[Attēls:Shaq at the white house.jpg|thumb|Šakils O'Nīls tiekoties ar bijušo ASV prezidentu [[Džordžs V. Bušs|Džordžu Bušu]].]] Gatavojoties nākamajai sezonai, pārbaudes mačā ar "Jazz" Š. O'Nīls izrādīja neapmierinātību par zaudējumiem, saķildojoties ar Jūtas centra spēlētāju Gregu Ostertagu. Viņš iesita G. Ostartagam, kurš pēc tam nokrita uz grīdas. "Lakers" neapšaubāmi bija komanda, kas alkst panākumus. Š. O'Nīla un [[Kobe Braiants|Kobes Braianta]] duets bija neapturams. Tiesa gan, vienu sezonu nācās upurēt pārmaiņu dēļ. Pēc konflikta ar Š. O'Nīlu saspēles vadītājs [[Niks Van Eksels|Niku Van Ekselu]], Edijs Džounss un [[Eldens Kempbels]] tika aizmainīti pret [[Glens Raiss|Glenu Raisu]] — galvenokārt Š. O'Nīla prasību dēļ. Tika atlaists treneris Dels Heriss. Savukārt no [[Čikāgas "Bulls"]] iegūts aizsardzības spēlētājs, ekstravagantais [[Deniss Rodmens]]. Izslēgšanas spēļu otrajā kārtā Losandželosas klubs piekāpās [[Sanantonio "Spurs"]], tā gada čempioniem. 1999. gadā "Lakers" noalgoja [[Fils Džeksons|Filu Džeksonu]] — jaunu galveno treneri. Pateicoties viņa "trijstūra uzbrukumam", "Lakers" piedzīvoja neiedomājamus panākumus, izcīnot trīs NBA čempiontitulus pēc kārtas (2000, 2001, 2002). Š. O'Nīls tika atzīts par finālsēriju vērtīgāko spēlētāju (visus trīs gadus). [[1999.—2000. gada NBA sezona|1999.—2000. gada sezonā]] Š. O'Nīls tika atzīts par regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju. Balsošanā tikai viens cilvēks neizvēlējās viņu kā labāko. Tas bija [[CNN]] žurnālists Freds Hikmans, kurš nobalsoja par [[Elens Aiversons|Elenu Aiversonu]]. Kad panākumi bija zaudēti (5. vieta [[2002.—2003. gada NBA sezona|2003. gada regulārajā sezonā]]), "Lakers" vadība izlēma savas rindas papildināt ar veterāniem [[Karls Malons|Karlu Malonu]] un [[Gērijs Peitons|Gēriju Peitonu]]. Šis sastāvs gan ievērojamus panākumu neguva. [[2003.—2004. gada NBA sezona|2003.—2004. gada sezonā]], kad līgumā ar "Lakers" bija atlikuši divi gadi, vienība piedāvāja to pagarināt. Š. O'Nīls no piedāvājuma atteicās, savu rīcību nekomentējot. Vēlāk gan paklīda baumas, ka lēmumu ietekmējušas sliktās attiecības ar K. Braientu. Pēc 2004. gada NBA finālsērijas, kur Losandželosas komanda piekāpās [[Detroitas "Pistons"]], "Lakers" ģenerālmenedžeris Maiks Kupčaks dzēlīgi izteicās par Š. O'Nīla lomu komandā. Savukārt spēlētājs uzskatīja, ka visi lēmumi kluba vadībā tiek pieņemti, lai izpatiktu K. Braientam. Š. O'Nīls paziņoja, ka Losandželosā vairs nespēlēs. Par to ļoti ieintriģēts bija [[Dalasas "Mavericks"]] prezidents [[Marks Kubans]]. "Lakers" pret Šakilu prasīja [[Dirks Novickis|Dirku Novicki]], kam nekādi nepiekrita Kubans. Ar to arī sarunas beidzās. Taču drīz vien tika panākta vienošanās ar [[Maiami "Heat"]]. === Maiami "Heat" === {{dat|2004|6|14||bez}} Š. O'Nīlu oficiāli aizmainīja uz "Heat". Pretī Losandželosa saņēma [[Kerons Batlers|Keronu Batleru]], [[Lamars Odoms|Lamaru Odomu]], Braienu Grantu un nākotnes 1. kārtas izvēles tiesības NBA draftā. Š. O'Nīls nomainīja numuru uz krekla — no 34 uz 32. Šo pašu numuru viņš valkāja arī "Magic" laikos. Š. O'Nīls paziņoja, ka vēlējies pārcelties uz Maiami tikai viena spēlētāja dēļ, tas bija jaunais talants [[Dveins Veids]]. Duets sevi apliecināja ļoti labi, izcīnot uzvaru Austrumu konferencē. Š. O'Nīls vidēji spēlē guva 22,9 punktus, kā arī izcīnīja 10,2 atlēkušās bumbas. Basketbolists 12. reizi pēc kārtas iekļuva Visu zvaigžņu spēlē, bet komandu aizveda līdz konforences finālam, kur ar zaudēja [[Detroitas "Pistons"]]. 2005. gada augustā Š. O'Nīls pagarināja līgumu ar "Heat" uz pieciem gadiem, kopsummā par 100 miljoniem ASV dolāru. Līdzjutēji pateicās Š. O'Nīlam, kurš komandas labā bija gatavs samazināt kontrakta summu. Viņi uzskatīja, ka centra spēlētājs ir vērtīgāks par 20 miljoniem sezonā, uzsverot — mazāk prasmīgi basketbolisti pelnot pat vairāk. Jau otrajā [[2005.—2006. gada NBA sezona|2005.—2006. gada sezonas]] spēlē Š. O'Nīls savainoja labo ceļgalu, izlaižot turpmākās 18 spēles. "Heat" treneris [[Pets Railijs]] uzskatīja, ka basketbolists ir jāatpūtina pirms izslēgšanas spēlēm, ļaujot spēlēt samērā īsu laika brīdi. Mazā spēles laika dēļ Š. O'Nīls uzstādīja teju zemākos karjeras rādītājus statistikas ailītēs. Taču {{dat|2006|4|11||bez}} Š. O'Nīls guva savu otro ''triple double'' karjerā — 15 punkti, 11 atlēkušās bumbas un 10 rezultatīvas piespēles. Sezonas beigās viņš atkal kļuva par līgas precīzāko metēju, to paveicot jau devīto reizi. Tāds pats sasniegums bijis pa spēkam tikai [[Vilts Čemberlens|Viltam Čemberlenam]]. 2006. gada NBA izslēgšanas spēlēs "Heat" izcīnīja pirmo čempiontitulu kluba pastāvēšanas vēsturē. Maiami klubs pusfinālā atkal tikās ar "Pistons", bet vēlāk finālā pieveica [[Dalasas "Mavericks"]]. Š. O'Nīlam šis bija ceturtais un pēdējais tituls. [[2006.—2007. gada NBA sezona|2006.—2007. gada sezonā]] Š. O'Nīls izlaida vairāk nekā 30 maču labā ceļgala savainojuma dēļ. Maiami komandai bez viņa klājās ļoti grūti, un, viņam atgriežoties, uzvarēja septiņās no astoņām spēlēm. Taču nedienas komandai nebija cauri, jo drīz vien savainojumā iedzīvojās Dveins Veids. Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā "Heat" piekāpās [[Čikāgas "Bulls"]]. Tajā sezonā Š. O'Nīls sasniedz {{sk|25000}} gūto punktu robežu, viņš kļuva par 14. spēlētāju līgas vēsturē, kurš spējis pārsniegt šo robežu. Par spīti sasniegumam, šis bija vienīgais gads, kurā Š. O'Nīls gūst mazāk par 20 punktiem vidēji mačā. [[Attēls:Shaquille O'Neal Free Throw.jpg|thumb|O'Nīls soda metiena izpildes laikā]] Š. O'Nīls piedzīvoja smagu [[2007.—2008. gada NBA sezona|2007.—2008. gada sezonas]] sākumu, demonstrējot neveiksmīgu sniegumu. Viņš bieži pārkāpa noteikumus sešas reizes (par ko noraida no laukuma), arī produktivitāte uzbrukumā vairs nebija līdzšinējā. Blāvā snieguma dēļ Š. O'Nīls pirmo reizi karjerā neiekļuva Visu zvaigžņu spēlē, kas notika [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. === Fīniksas "Suns" === 2008. gada februārī Š. O'Nīls tika aizmainīts uz [[Fīniksas "Suns"]]. Maiami pretī saņēma [[Šons Merions|Šonu Merionu]] un Markusu Benksu. Jaunajā vienībā centra spēlētājs debitēja 20. februārī, spēlē pret "Lakers". Š. O'Nīls guva 15 punktu, izcīnīja 9 atlēkušās bumbas. Losandželosas klubs uzvarēja ar 130—124.<ref>[http://sports.espn.go.com/nba/dailydime?page=dime-080221 ESPN - Daily Dime: Shaq gets the spotlight, while Kobe gets the game] ''[[ESPN|ESPN.com]]''</ref> Pirmajā gadā ar "Suns" (28 mači) Š. O'Nīls guva caurmērā 12.9 punktus un izcīnīja 10.6 atlēkušās bumbas.<ref name="Shaquille O'Neal stats">[http://www.nba.com/playerfile/shaquille_oneal/index.html Shaquille O'Neal career stats and splits] ''[[Nacionālā basketbola asociācija|NBA.com]]''</ref> Fīniksas klubs iekļuva izslēgšanas spēlēs. Kā vēlāk atzina komandas pārstāvji, viens no galvenajiem iemesliem Š. O'Nīla iegūšanā bija cīņa pret [[Sanantonio "Spurs"]] un [[Tims Dankans|Timu Dankanu]].<ref>{{ziņu atsauce | url=http://dimemag.com/2008/02/06/why-shaq-heres-why/ | title=Why Shaq? Here's Why | author=Austin Burton | work=dimemag.com | access-date={{dat|2016|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20080720160130/http://dimemag.com/2008/02/06/why-shaq-heres-why/ | archivedate={{dat|2008|07|20||bez}} }}</ref> "Suns" spēlēja pret "Spurs" jau pirmajā kārtā. Lai arī Sanantonio uzvarēja piecu maču sērijā, Š. O'Nīla vidējie rādītāji bija pieklājīgi — 15,2 punkti, 9,2 atlēkušās bumbas un viena rezultatīva piespēle. [[2008.—2009. gada NBA sezona|2008.—2009. gada sezona]] bija krietni atšķirīga no iepriekšējās. Sezonas pirmajā pusē viņš vidēji guva 18 punktu, izcīnīja 9 bumbas zem groziem un 1,6 reizes nobloķēja pretinieku metienus. Viņš palīdzēja "Suns" izcīnīt 23 uzvaras, kas deva otro vietu divīzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.yahoo.com/nba/players/847 |title=Shaquille O'Neal |access-date={{dat|2009|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090619161303/http://sports.yahoo.com/nba/players/847 }}</ref> Š. O'Nīls atkal spēlēja zvaigžņu spēlē, kur ieguva dalītu vērtīgākā spēlētāja godu (ar [[Kobe Braiants|Kobi Braiantu]]). {{dat|2009|2|27||bez}} Š. O'Nīls guva 45 punktus pret [[Toronto "Raptors"]]. Tā bija 49. spēle, kurā viņš gūst vairāk par 40 punktiem. Basketbolists uzstādīja rekordu soda metienu precizitātē — viņš realizēja 63 procentus metienu. 2009. gada izslēgšanas spēles bija pirmās pēc debijas sezonas, kurās Š. O'Nīla pārstāvētā vienība neiekļūst pēcsezonas dalībnieču skaitā. === Profesionāļa karjeras noslēgums === {{dat|2009|6|25||bez}} Š. O'Nīls parakstīja līgumu ar [[Klīvlendas "Cavaliers"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.nba.com/cavaliers/news/shaq_trade_090625.html |title=Cavaliers Acquire 15-Time NBA All-Star and Four-Time NBA Champion Shaquille ONeal |date=June 25, 2009 |work=[[National Basketball Association|NBA.com]] |accessdate=June 25, 2009}}</ref> Tā sastāvā viņš aizvadīja [[2009.—2010. gada NBA sezona|2009.—2010. gada sezonu]]. Februārī viņš guva savainojumu un sastāvā atgriezās uz [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010. gada izslēgšanas spēļu]] pirmo kārtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nba.com/games/20100417/CHICLE/gameinfo.html |title=The Game Happens Here |publisher=NBA.com |date= |accessdate=August 5, 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101203055758/http://www.nba.com/games/20100417/CHICLE/gameinfo.html |archivedate={{dat|2010|12|03||bez}} }}</ref> {{dat|2010|8|4||bez}} basketbolists parakstīja līgumu ar [[Bostonas "Celtics"]], līgums tika noslēgts uz divām sezonām par 2,8 miljoniem ASV dolāru. Komandas sastāvā kvalificējās 2011. gada izslēgšanas spēlēm, kurās nokļuva līdz konferences finālam, kurā zaudēja [[Maiami "Heat"]]. {{dat|2011|6|1||bez}} Š. O'Nīls savā ''[[Twitter]]'' mikroblogā paziņoja par basketbolista karjeras beigšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Shaq announces retirement on web|url=http://sports.espn.go.com/boston/nba/news/story?id=6615886|work=ESPN.com|accessdate=June 1, 2011|date=June 1, 2011}}</ref><ref name=giles>{{ziņu atsauce |last=Olivarez-Giles |first=Nathan |title=Shaq announces NBA retirement on Twitter, using Tout iPhone app |date=June 1, 2011 |newspaper=[[Los Angeles Times]] |url=http://latimesblogs.latimes.com/technology/2011/06/shaq-announces-nba-retirement-on-twitter-using-tout-iphone-app.html |archiveurl=https://www.webcitation.org/5z85LOKUn?url=http://latimesblogs.latimes.com/technology/2011/06/shaq-announces-nba-retirement-on-twitter-using-tout-iphone-app.html |archivedate={{dat|2011|06|02||bez}} |access-date={{dat|2016|02|07||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/vel-vienas-nba-eras-beigas-karjeru-beidz-saks.d?id=38858685|title= Vēl vienas NBA ēras beigas – karjeru beidz 'Šaks'|accessdate= {{dat|2011|7|7||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|2||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|06|05||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110605223315/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/vel-vienas-nba-eras-beigas-karjeru-beidz-saks.d?id=38858685}}</ref> == Ārpus laukuma == === Izglītība === O'Nīls pameta Luiziānas štata universitāti pēc trīs gadu mācīšanās NBA dēļ. Tomēr Šakils savai mātei apsolīja, ka kādu dienu universitātē atgriezīsies un iegūs bakalaura grādu. Solījumu viņš izpildīja 2000. gadā.<ref>[http://www.dailytexanonline.com/media/storage/paper410/news/2000/12/12/Sports/Oneal.To.Get.Degree.From.Lsu-701598.shtml?norewrite200606242260&sourcedomain=www.dailytexanonline.com O'Neal to get degree from LSU]{{Novecojusi saite}}</ref> Treneris Fils Džeksons atļāva izlaist spēli, lai O'Nīls apmeklētu izlaidumu. 2005. gadā viņš ieguva grādu biznesa administrācijā Fīniksas Universitātē. === Mūzika === Kopš 1993. gada Š. O'Nīls ierakstījis vairākas repa dziesmas. Viņš ir izdevis 6 albumus. Lai gan Šaks bieži tiek kritizēts,<ref>[http://www.allmusicguide.com/cg/amg.dll?p=amg&sql=10:hnfwxqugld0e~T1 "Shaq Diesel" review] ''[[AllMusic]]''</ref><ref>[http://www.ew.com/ew/article/0,,295411,00.html "You Can't Stop the Reign" review] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090427125458/http://www.ew.com/ew/article/0,,295411,00.html |date={{dat|2009|04|27||bez}} }} ''[[Entertainment Weekly|ew.com]]''</ref> eksperti slavē par progresu mūziķa karjerā.<ref>[http://www.allmusicguide.com/cg/amg.dll?p=amg&sql=10:3cfrxqe0ldje~T1 "Shaquille O'Neal Presents His Superfriends, Vol. 1" review] ''allmusicguide.com''</ref> Viņa debijas albums ''Shaq Diesel'' saņēma platīna diska statusu. Arī pirmais singls ''(I Know I Got) Skillz'' ticis izmantots filmā "Ananasu ekspresis". === Aktiermāksla === O'Nīls tēlojis trijos seriālos — "[[Iegrožo savu aizrautību]]", ''My Wife and Kids'' un ''The Parkers''. Basketbolists filmējies 311 mūzikas videoklipā, tai skaitā [[reps|repera]] [[P. Diddy]] videoklipā ''Bad Boys 4 Life''. Slavenākā O'Nīla loma ir bijusi filmā ''Kazaam''. Tur viņš tēloja galveno varoni, džinu. Šakils ierunājis arī vairākus animētos tēlus.<ref>{{Ziņu atsauce |author=[[Army Archerd]] |url=http://www.variety.com/article/VR1117851683.html?categoryid=2&cs=1 |title=Touchy topic addressed in upcoming pix |publisher=[[Variety]] |date=2001-08-23 |accessdate=2008-04-06}}</ref><ref>[http://www.worldsfinestonline.com/WF/staticshock/backstage/interviews/semper03.php The World's Finest]</ref> == Statistika NBA == {{NBA player statistics legend|champion=y|leader=y}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1992|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | '''81''' || '''81''' || 37,9 || 56,2 || 0 || 59,2 || '''13,9''' || 1,9 || 0,7 || '''3,5''' || 23,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1993|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | '''81''' || '''81''' || 39,8 || style="background:#cfecec;"| 59,9* || 0 || 55,4 || 13,2 || 2,4 || '''0,9''' || 2,9 || 29,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1994|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 79 || 79 || 37,0 || 58,3 || 0 || 53,3 || 11,4 || 2,7 || '''0,9''' || 2,4 || style="background:#cfecec;"| 29,3* |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1995|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 54 || 52 || 36,0 || 57,3 || '''50,0''' || 48,7 || 11,0 || 2,9 || 0,6 || 2,1 || 26,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1996|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 51 || 51 || 38,1 || 55,7 || 0 || 48,4 || 12,5 || 3,1 || '''0,9''' || 2,9 || 26,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1997|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 60 || 57 || 36,3 || style="background:#cfecec;"| 58,4* || 0 || 52,7 || 11,4 || 2,4 || 0,7 || 2,4 || 28,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1998|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 49 || 49 || 34,8 || style="background:#cfecec;"| 57,6* || 0 || 54,0 || 10,7 || 2,3 || 0,7 || 1,7 || 26,3 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|1999|trunc=y}}† | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 79 || 79 || '''40,0''' || style="background:#cfecec;"| 57,4* || 0 || 52,4 || 13,6 || '''3,8''' || 0,5 || 3 || style="background:#cfecec;"| '''29,7'''* |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2000|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 74 || 74 || 39,5 || style="background:#cfecec;"| 57,2* || 0 || 51,3 || 12,7 || 3,7 || 0,6 || 2,8 || 28,7 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2001|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 67 || 66 || 36,1 || style="background:#cfecec;"| 57,9* || 0 || 55,5 || 10,7 || 3 || 0,6 || 2 || 27,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 67 || 66 || 37,8 || 57,4 || 0 || '''62,2''' || 11,1 || 3,1 || 0,6 || 2,4 || 27,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2003|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 67 || 67 || 36,8 || style="background:#cfecec;"| 58,4* || 0 || 49,0 || 11,5 || 2,9 || 0,5 || 2,5 || 21,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 73 || 73 || 34,1 || style="background:#cfecec;"| 60,1* || 0 || 46,1 || 10,4 || 2,7 || 0,5 || 2,3 || 22,9 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2005|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 59 || 58 || 30,6 || style="background:#cfecec;"| 60,0* || 0 || 46,9 || 9,2 || 1,9 || 0,4 || 1,8 || 20,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 40 || 39 || 28,4 || 59,1 || 0 || 42,2 || 7,4 || 2 || 0,2 || 1,4 || 17,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 33 || 33 || 28,6 || 58,1 || 0 || 49,4 || 7,8 || 1,4 || 0,6 || 1,6 || 14,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 28 || 28 || 28,7 || 61,1 || 0 || 51,3 || 10,6 || 1,7 || 0,5 || 1,2 || 12,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 75 || 75 || 30,0 || style="background:#cfecec;"| 60,9* || 0 || 59,5 || 8,4 || 1,7 || 0,6 || 1,4 || 17,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 53 || 53 || 23,4 || 56,6 || 0 || 49,6 || 6,7 || 1,5 || 0,3 || 1,2 || 12,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 37 || 36 || 20,3 || '''66,7''' || 0 || 55,7 || 4,8 || 0,7 || 0,4 || 1,1 || 9,2 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan=2| Karjera | 1207 || 1197 || 34,7 || 58,2 || 04,5 || 52,7 || 10,9 || 2,5 || 0,6 || 2,3 || 23,7 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan=2| Visu zvaigžņu spēle | 12 || 9 || 22,8 || 55,1 || 0 || 45,2 || 8,1 || 1,4 || 1,1 || 1,6 || 16,8 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[1994. gada NBA izslēgšanas spēles|1994]] | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 3 || 3 || 42,0 || 51,1 || 0 || 47,1 || 13,3 || 2,3 || 0,7 || '''3''' || 20,7 |- | style="text-align:left;"| [[1995. gada NBA izslēgšanas spēles|1995]] | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 21 || 21 || 38,3 || 57,7 || 0 || 57,1 || 11,9 || 3,3 || 0,9 || 1,9 || 25,7 |- | style="text-align:left;"| [[1996. gada NBA izslēgšanas spēles|1996]] | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 12 || 12 || 38,3 || 60,6 || 0 || 39,3 || 10,0 || '''4,6''' || 0,8 || 1,3 || 25,8 |- | style="text-align:left;"| [[1997. gada NBA izslēgšanas spēles|1997]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 9 || 9 || 36,2 || 51,4 || 0 || 61,0 || 10,6 || 3,2 || 0,6 || 1,9 || 26,9 |- | style="text-align:left;"| [[1998. gada NBA izslēgšanas spēles|1998]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 13 || 13 || 38,5 || '''61,2''' || 0 || 50,3 || 10,2 || 2,9 || 0,5 || 2,6 || 30,5 |- | style="text-align:left;"| [[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 8 || 8 || 39,4 || 51,0 || 0 || 46,6 || 11,6 || 2,3 || 0,9 || 2,9 || 26,6 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]]† | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | '''23''' || '''23''' || '''43,5''' || 56,6 || 0 || 45,6 || '''15,4''' || 3,1 || 0,6 || 2,4 || '''30,7''' |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]]† | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 16 || 16 || 42,3 || 55,5 || 0 || 52,5 || '''15,4''' || 3,2 || 0,4 || 2,4 || 30,4 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]]† | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 19 || 19 || 40,8 || 52,9 || 0 || 64,9 || 12,6 || 2,8 || 0,5 || 2,5 || 28,5 |- | style="text-align:left;"| [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 12 || 12 || 40,1 || 53,5 || 0 || 62,1 || 14,8 || 3,7 || 0,6 || 2,8 || 27,0 |- | style="text-align:left;"| [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 22 || 22 || 41,7 || 59,3 || 0 || 42,9 || 13,2 || 2,5 || 0,3 || 2,8 || 21,5 |- | style="text-align:left;"| [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]] | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 13 || 13 || 33,2 || 55,8 || 0 || 47,2 || 7,8 || 1,9 || 0,4 || 1,5 || 19,4 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]]† | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | '''23''' || '''23''' || 33,0 || '''61,2''' || 0 || 37,4 || 9,8 || 1,7 || 0,5 || 1,5 || 18,4 |- | style="text-align:left;"| [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]] | style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]] | 4 || 4 || 30,3 || 55,9 || 0 || 33,3 || 8,5 || 1,3 || 0,3 || 1,5 || 18,8 |- | style="text-align:left;"| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 5 || 5 || 30,0 || 44,0 || 0 || 50,0 || 9,2 || 1 || '''1''' || 2,6 || 15,2 |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]] | 11 || 11 || 22,1 || 51,6 || 0 || '''66,0''' || 5,5 || 1,4 || 0,2 || 1,2 || 11,5 |- | style="text-align:left;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | style="text-align:left;"| [[Bostonas "Celtics"|"Celtics"]] | 2 || 0 || 6 || 50,0 || 0 || 0 || 0 || 0,5 || 0,5 || 0 || 1 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan=2| Karjera | 216 || 214 || 37,5 || 56,3 || 0 || 50,4 || 11,6 || 2,7 || 0,5 || 2,1 || 24,3 |} == Diskogrāfija == * ''[[Shaq Diesel]]'' (1993) * ''[[Shaq Fu: Da Return]]'' (1994) * ''[[You Can't Stop the Reign]]'' (1996) * ''[[Respect]]'' (1998) * ''[[Shaquille O'Neal Presents His Superfriends, Vol. 1]]'' (neizdots) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Basketbola profili | oficmlapa = | nba = playerfile/shaquille_oneal/ | br = players/o/onealsh01.html | sr = | espn = nba/players/profile?playerId=614 | fiba = | hooph = | fibasl = }} {{aktieru ārējās saites}} * [http://hoopedia.nba.com/index.php?title=Shaq Hoopedia profils] {{en ikona}} {{Heat 2005–06 NBA čempioni}} {{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}} {{NBA50}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:O'Nīls, Šakils}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Orlando "Magic" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA drafta pirmie numuri]] [[Kategorija:NBA sezonas vērtīgākie spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:FIBA slavas zālē uzņemtie]] i20g4fmcrhjh526rgvwxrsqn07yq97w 0 87489 4498039 4470790 2026-07-23T20:16:43Z Baisulis 11523 /* Inovāciju motivācijas programma */ : 4498039 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | name = Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra | logo = LIAA logo RGB Lat pilnais.svg | formed = 1993. gada 7. septembris<ref name="MK1993">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/59802-par-latvijas-attistibas-agenturas-nolikumu|title=Par Latvijas attīstības aģentūras nolikumu|website=Likumi.lv|date=1993-09-07|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | headquarters = Pērses iela 2, [[Rīga]]<ref name="LIAAVadiba">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/par-mums/vadiba|title=LIAA vadība|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | employees = 255 (2024. gada beigās)<ref name="LIAA2024" /> | budget = 36 237 420 eiro (2024, faktiskie izdevumi)<ref name="LIAA2024" /> | chief1_name = Ieva Jāgere<ref name="LIAADirektors">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/strukturvieniba/direktors|title=Direktors|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | chief1_position = direktore | parent_department = [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija]]<ref name="MK857">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/253494-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturas-nolikums|title=Ministru kabineta noteikumi Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums"|website=Likumi.lv|date=2012-12-11|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> | website = {{URL|https://www.liaa.gov.lv/lv}} | footnotes = Darba sākums (valsts aģentūra): 2004. gada 1. februāris<ref name="LIAA2024" /> }} '''Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra''' ('''LIAA''') ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.<ref name="MK857" /> Saskaņā ar nolikumu LIAA darbība aptver ārvalstu investīciju piesaisti, eksporta veicināšanu, inovāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, kā arī Tūrisma likumā noteikto funkciju īstenošanu.<ref name="MK857" /> == Vēsture == 1993. gada 7. septembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidota Latvijas attīstības aģentūra.<ref name="MK1993" /> Saskaņā ar LIAA 2024. gada publisko pārskatu valsts aģentūra LIAA tika izveidota, reorganizējot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas Attīstības aģentūra", un darbu sāka 2004. gada 1. februārī.<ref name="LIAA2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/media/14315/download?attachment=|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 2024. gada publiskais pārskats|format=PDF|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada 1. janvāra LIAA darbību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums".<ref name="MK857" /> 2021. gadā Latvijas Institūtu pievienoja LIAA.<ref name="LSM2021LI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2021-latvijas-institutu-pievienos-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturai.a389353/|title=Latvijas Institūtu pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai|website=LSM.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|date=2021-01-21|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> == Darbība == === Darbības rezultāti === LIAA ziņoja, ka 2024. gadā ar aģentūras līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedza 655,4 miljonus euro, bet plānoto darba vietu skaits bija 2023.<ref name="LIAAInv2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/jaunums/liaa-sogad-investicijas-piesaistiti-655-miljoni-eiro|title=LIAA: Šogad investīcijās piesaistīti 655 miljoni eiro|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|date=2024-12-27|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> LIAA īsteno eksporta veicināšanas, ārvalstu investīciju piesaistes, uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta pasākumus, administrē Eiropas Savienības fondu aktivitātes, īsteno Tūrisma likumā noteiktās funkcijas un veicina Latvijas starptautisko tēlu.<ref name="LIAA2024" /><ref name="MK857" /> ==== Funkcijas ==== Saskaņā ar LIAA 2024. gada publisko pārskatu LIAA galvenās funkcijas ietver:<ref name="LIAA2024" /> * eksporta veicināšanu; * ārvalstu investīciju piesaisti; * uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanu; * ES fondu aktivitāšu administrēšanu; * tūrisma politikas īstenošanu; * Latvijas starptautiskā tēla veicināšanu. Detalizētāks funkciju un uzdevumu uzskaitījums noteikts LIAA nolikumā.<ref name="MK857" /> === Investīciju piesaiste === Viens no LIAA darbības apakšvirzieniem ir finansējuma piesaiste no ārvalstu investoriem Latvijas investīciju projektiem to turpmākai attīstībai. Šādi investīciju projekti ir Latvijā strādājošas komercsabiedrības, jaunu komercsabiedrību dibināšanas ieceres, kā arī valsts un pašvaldību projekti. Prioritārās nozares ārvalstu investīciju piesaistei ir metālapstrāde un [[mašīnbūve]], transports un loģistika, [[informācijas tehnoloģijas]], dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. LIAA atbalsta ārvalstu investīciju piesaistīšanu arī tādiem ražošanas projektiem, kas ir ārpus minētajām prioritārajām nozarēm. === Ārējā tirdzniecības veicināšana === LIAA organizē šādus pasākumus uz eksportu orientētas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai: ==== Tirdzniecības misijas ==== LIAA organizē uzņēmēju vizītes uz ārvalstīm, kuru ietvaros tiek rīkoti biznesa forumi, semināri, uzņēmēju apaļā galda tikšanās, kontaktbiržas, izstāžu apmeklējumi individuālas tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī neformāli pasākumi. ==== Eksporta semināri ==== LIAA organizē eksporta seminārus, kuros tiek aplūkoti būtiskākie eksporta elementi, sniegta informācija par jaunumiem un tendencēm ārējos tirgos, kā arī Eiropas Savienības vienotajā tirgū. ==== Kontaktbiržas ==== LIAA rīko iepriekš noorganizētas divpusējas uzņēmēju tikšanās starp divu vai vairāku valstu uzņēmumiem, gan kā vienu no pasākumiem tirdzniecības misiju, izstāžu vai citu pasākumu laikā, gan kā atsevišķu pasākumu. ==== Individuālās vizītes ==== LIAA līdzdarbojas uzņēmumu individuālo vizīšu pie potenciālajiem partneriem ārvalstīs organizēšanā, galvenokārt tajās valstīs, kurās atrodas LIAA pārstāvniecība vai Latvijas Republikas vēstniecība. === Tūrisms === 2016. gadā, stājoties spēkā grozījumiem Tūrisma likumā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tika pievienota LIAA, un ar 2016. gada 1. februāri LIAA izveidots Tūrisma departaments, kas pārņēma TAVA saistības un nodrošina to izpildi.<ref name="LIAA2016TAVA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati/liaa_publiskais_parskats_2016.pdf|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 2016. gada publiskais pārskats|format=PDF|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref><ref name="LSM2015TAVA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valdiba-atbalsta-turisma-attistibas-agenturas-pievienosanu-liaa.a152138/|title=Valdība atbalsta Tūrisma attīstības aģentūras pievienošanu LIAA|website=LSM.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|date=2015-10-27|access-date=2026-02-01|language=lv}}</ref> === Biznesa inkubatori === LIAA biznesa inkubatori sniedz atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai fiziskām personām un jaundibinātiem komersantiem. Eiropas Savienības un Latvijas valsts kopīgi veidots projekts tiek īstenots kopš 2016. gada. Visā Latvijā darbojas [https://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa-inkubatori/par-projektu 11 reģionālie biznesa inkubatori un 9 atbalsta vienības], kā arī Radošo industriju inkubators Rīgā, kurš specializēts sniegt atbalstu radošo industriju uzņēmumiem. === Tehnoloģiju pārneses programma === Programmas aktivitātes ir vērstas uz zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu komercializāciju un pētījumu rezultātu pārvēršanu veiksmīgā uzņēmējdarbībā. === Inovāciju motivācijas programma === Inovāciju motivācijas programmas mērķis ir informēt un iedrošināt sabiedrību uzsākt inovatīvu [[Uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], kā veicināšanas mehānismu izmantojot arī godalgu piešķiršanu. Tāpat paredzēts, informēt sabiedrību par norisēm saistībā ar [[tehnoloģisks jauninājums|jauninājumiem]] un to potenciālu, tādējādi veicinot sabiedrību un uzņēmējus pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, kā arī paaugstināt inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un motivēt komercdarbības uzsākšanu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajās specializācijas prioritātēs vai jomās. === LIAA struktūrvienība Eiropas Biznesa atbalsta tīkls === 2008. gada 29. februārī kā viena no LIAA struktūrvienībām savu darbību Latvijā uzsāka [[Eiropas Biznesa atbalsta tīkls]]. == Finansējums, personāls un reorganizācija == === Finansējums === LIAA valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi 2024. gada 12 mēnešos pēc naudas plūsmas uzskaites bija 36,2 milj. euro. Pamatfunkciju īstenošanas izdevumi bija 17,1 milj. euro (47,3% no kopējiem izdevumiem), bet ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana bija 19,1 milj. euro (52,7% no kopējiem izdevumiem).<ref name="LIAA2024" /> Publiskajā pārskatā norādīti šādi finanšu rādītāji (euro):<ref name="LIAA2024" /> {| class="wikitable" ! Rādītājs ! 2023 (faktiskā izpilde) ! 2024 (apstiprināts likumā) ! 2024 (faktiskā izpilde) |- | Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) | 71 505 245 | 49 021 684 | 47 034 632 |- | dotācijas | 65 840 686 | 44 184 031 | 44 184 031 |- | maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi | 474 840 | 3 180 153 | 2 603 342 |- | ārvalstu finanšu palīdzība | 5 239 719 | 1 657 500 | 247 259 |- | Izdevumi (kopā) | 66 195 874 | 49 021 684 | 36 237 420 |- | uzturēšanas izdevumi (kopā) | 65 984 340 | 48 594 330 | 35 951 455 |- | izdevumi kapitālieguldījumiem | 211 534 | 427 354 | 285 965 |} === Personāls === LIAA 2024. gada beigās faktiskais amata vietu skaits bija 291, bet vidējais nodarbināto skaits bija 255 darbinieki.<ref name="LIAA2024" /> === Organizatoriskās izmaiņas === Saskaņā ar 2024. gada publisko pārskatu 2024. gadā turpinājās LIAA reorganizācijas process ar mērķi nodrošināt efektīvāku investoru un eksportējošo uzņēmēju apkalpošanu. Reorganizācijas rezultātā ar 2024. gada 16. decembri tika izveidota jauna organizatoriskā struktūra, samazinot amata vietas par 35 un optimizējot departamentu skaitu. Publiskajā pārskatā norādīts, ka kopējais personāls tika samazināts par 15%, bet atbalsta personāla skaits par aptuveni 40%.<ref name="LIAA2024" /> == Nozīmīgākie LIAA rīkotie pasākumi == * Eksporta un inovācijas balva * [https://idejukauss.lv/ Ideju kauss] * Latvijas Tūrisma forums * Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forums == Ārējās saites == * [https://www.liaa.gov.lv/lv Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra] * [https://www.een.lv/ Enterprise Europe Network Latvijā] == Skandāli == === ''IShowSpeed'' === 2025. gada vasarā Latvijā izcēlās sabiedrības un politikas diskusijas par amerikāņu [[YouTube]] satura veidotāja ''[[IShowSpeed]]'' (īstajā vārdā Darens Vatkinss jaunākais), influencera vizīti Baltijas valstīs. Vizītes laikā, kuru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apzīmēja kā spontānu un no viņu puses neorganizētu, katra Baltijas valsts sedza 30 000 eiro izmaksas ar mērķi izmantot influencera plašo auditoriju reģiona popularizēšanai. Pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās baumas par ''IShowSpeed'' iespējamu vizīti [[Krievija|Krievijā]], ekonomikas ministrs [[Viktors Valainis]] (ZZS) paziņoja, ka Latvija viņam samaksu neveiks, ja viņš apmeklēs [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|agresorvalsti]], uzsverot arī, ka minētie 30 000 eiro Latvijā vēl nav izmaksāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120080825/valainis-ja-ishowspeed-dosies-uz-krieviju-latvija-vinam-nemaksas-30-000-eiro|title=Valainis: ja "IShowSpeed" dosies uz Krieviju, Latvija viņam nemaksās 30 000 eiro|website=www.delfi.lv|access-date=2025-07-22|language=lv}}</ref> == Ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības == LIAA uztur pārstāvniecības ārvalstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/parstavniecibas-arvalstis|title=Pārstāvniecības ārvalstīs|website=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> Saskaņā ar LIAA nolikumu aģentūra pēc saskaņošanas ar ekonomikas ministru ir tiesīga veidot pārstāvniecības ārvalstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/253494-latvijas-investiciju-un-attistibas-agenturas-nolikums|title=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * Amerikas Savienotās Valstis * Amerikas Savienotās Valstis (Bostonā) * Dānija * Francija * Japāna * Kanāda * Lielbritānija * Nīderlande * Norvēģija * Ukraina * Vācija * Zviedrija * Austrālija * Izraēla == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabinets]] [[Kategorija:Latvijas saimniecība]] 4ehowk3wtn7rxlx402bn3och4wob7oe 0 89038 4497973 4199741 2026-07-23T17:48:13Z MC2013 40125 4497973 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1946|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1946. gads|1946. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]''', kas tolaik bija inkorporēta [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Janvārīs === * [[25. janvāris]] — Zviedrijas valdība Padomju Savienībai izdeva pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] uz Zviedriju atbēgušos 146 baltiešu karavīrus, no tiem 132 bija latviešu leģionāri. Karavīrus [[Liepāja]]s ostā palaida brīvībā, taču jau pēc gada viņi visi tika arestēti, daži no tiem tika notiesāti, bet pieciem izpildīts nāves sods. === Februāris === * [[3. februāris]] — tagadējā [[Uzvaras parks|Uzvaras laukumā]] notika pēdējā publiskā [[pakāršana]] Rīgā. Sods, pakarot, tika izpildīts 7 vācu ģenerāļiem, tajā skaita [[Holokausts Latvijā|Holokausta Latvijā]] organizatoram [[Frīdrihs Jekelns|Frīdriham Jekelnam]]. *[[14. februāris]] — dibināta [[Latvijas PSR]] [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Zinātņu akadēmija]], kuras darbību finansē un atbalsta valsts. === Aprīlis === * [[19. aprīlis]] — [[Valkas apriņķis]] tika sadalīts divos mazākos apriņķos — [[Alūksnes apriņķis|Alūksnes apriņķī]] un Valkas apriņķī. === Maijs === * [[16. maijs]] — [[Rīga|Rīgā]] notika LPSR IeM karaspēka Kara tribunāla sēde, kurā tiesāja [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] aktīvistus.<ref>[http://www.historia.lv/ Hronoloģija / Latvijas vēsture internetā], historia.lv</ref> === Augusts === * Latviešu diriģents [[Arvīds Jansons]] ieguva 2. prēmiju jauno diriģentu konkursā [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]]. *[[28. augusts]] — LPSR IeM Kara tribunāls piesprieda nāves sodu Latvijas Centrālās Padomes aktīvistam [[Eduards Andersons (jūrnieks)|Eduardam Andersonam]]. === Novembris === * [[20. novembris]] — [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] [[Šķibes pagasts|Šķibes pagasta]] "Jaunzemjos" [[Arturs Čikste|Artura Čikstes]] vadībā tika nodibināts pirmais [[kolhozs]] "[[Nākotne (kolhozs)|Nākotne]]". == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Dēli (filma)|Dēli]] " (režisors [[Aleksandrs Ivanovs (režisors)|Aleksandrs Ivanovs]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies&sub_tab=movies-year&mp20=112&my=1946|title=Filmu katalogs|work=filmas.lv|publisher=Nacionālais Kino centrs|access-date={{dat|2018|10|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181004172753/https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies|archivedate={{dat|2018|10|04||bez}}}}</ref><ref group="P">Uzņemta sadarbībā ar "Ļenfiļm".</ref> == Dzimuši == * [[7. janvāris]] — [[Pēteris Vasks]], komponists * [[8. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (miris 2022. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Lolita Cauka]], aktrise * [[1. jūnijs]] — [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (miris 2026. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Juris Rapa]], tēlnieks (miris 2022. gadā) * [[8. jūnijs]] — [[Jānis Vaivads]], politiķis * [[15. jūnijs]] — [[Alvis Vītoliņš]], šahists (miris 1997. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Lāšs Vilks]] (''Lars Vilks''), latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks (miris 2021. gadā) * [[1. augusts]] — [[Līga Liepiņa]], aktrise * [[9. augusts]] — [[Juris Kronbergs]], dzejnieks un tulkotājs (miris 2020. gadā) * [[18. augusts]] — [[Jevgeņijs Drobots]], Latvijas krievu inženieris un sabiedriskais darbinieks (miris 2021. gadā) * [[20. augusts]] — [[Sergejs Zaļetajevs]], politiķis * [[31. augusts]] — [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]], politiķis * [[18. oktobris]] — [[Andrejs Cīrulis]], žurnālists un sabiedrisks darbinieks (miris 2019. gadā) * [[5. novembris]] — [[Jakovs Rafaļsons]], aktieris un režisors * [[27. decembris]] — [[Jakovs Pliners]], politiķis == Miruši == * [[30. janvāris]] — [[Mārtiņš Bīmanis]], inženieris, LU rektors (dzimis 1864. gadā) * [[28. februāris]] — [[Eriks Ādamsons]], rakstnieks (dzimis 1907. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Bernhards Bērents]], jurists, politiķis (dzimis 1892. gadā) * [[23. augusts]] — [[Miervaldis Ādamsons]], virsnieks (dzimis 1910. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1946. gads|Latvija]] [[Kategorija:1946. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 9mym8siom7peag7i8brt2disj1rk68x 0 96589 4498159 4303574 2026-07-24T10:34:30Z YuntasYansak 148297 /* Sporta funkcionārs */ 4498159 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Edgars Jaunups | attēls = Edgars Jaunups.jpg | apraksts = Edgars Jaunups 2022. gadā | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|07|15}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—2013)</small><br />[[Latvijas attīstībai]] <small>(kopš 2013)</small> | dzīvesb = precējies | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Edgars Jaunups''' (dzimis {{dat|1979|07|15}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[jurisprudence|jurists]], [[politika|politiķis]] un [[basketbols|basketbola]] funkcionārs. Šobrīd pārstāv partiju "[[Latvijas attīstībai]]", iepriekš aktīvi darbojies "[[Jaunais laiks|Jaunajā laikā]]" un "[[Vienotība|Vienotībā]]". Bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts. E. Jaunups ir viens no basketbola kluba [[VEF Rīga]] atjaunotājiem, bijis tā prezidents. == Dzīvesgājums == Dzimis 1979. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Āgenskalna ģimnāzijā]] (1986—1997), tad studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]] (1997—2002). Bija Latvijas Universitātes senators un Studentu padomes priekšsēdētājs. E. Jaunupa tēvs [[Modris Jaunups]] darbojās Rīgas pašvaldības uzņēmumā "[[Rīgas satiksme]]", bija [[Rīgas dome]]s deputāts no "Jaunā laika" saraksta (2005—2009). 2016. gada jūnijā apprecējies ar Katrīnu Leiškalni (bijušā politiķa [[Kārlis Leiškalns|Kārļa Leiškalna]] meitu).<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/223306/jaunups-un-leiskalne-apprecejies-kazu-foto Jaunups un Leiškalne apprecējušies!] kasjauns.lv</ref> Edgaram Jaunupam, pēc "firmas.lv" datiem, pastarpināti caur citiem uzņēmumiem pieder daļa no 2024. gadā dibinātās [[Profesora Skrides Sirds klīnika]]s.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/615389-skrides-smita-un-jaunupa-klinika-par-galveno-arstu-izraudzijusies-kardiologu-rudziti Skrides, Šmita un Jaunupa klīnika par galveno ārstu izraudzījusies kardiologu Rudzīti] jauns.lv 2024. gada 1. augustā</ref> == Politiskā darbība == E. Jaunups bija viens no partijas "[[Jaunais laiks]]" dibinātājiem 2002. gadā. No šīs partijas saraksta [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]]. Pēc pieļauta ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma, pārsniedzot ātrumu ar tēva M. Jaunupa dienesta automašīnu, {{dat|2005|09|15||bez}} nolicis Saeimas deputāta mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics|title=Sabiedrība|website=Sabiedrība — Delfi|access-date=2026-07-24|language=lv}}</ref> {{dat|2005|11|29||bez}} ievēlēts par "Jaunā laika" ģenerālsekretāru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics|title=Sabiedrība|website=Sabiedrība — Delfi|access-date=2026-07-24|language=lv}}</ref> šos pienākumus pildīja līdz {{dat|2006|10|31|D||bez}}, kad viņu nomainīja [[Jānis Reirs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics|title=Sabiedrība|website=Sabiedrība — Delfi|access-date=2026-07-24|language=lv}}</ref> E. Jaunups bijis arī "Jaunā laika" valdes loceklis, kā arī strādājis divās valdībās un vairākās ministrijās (bijis [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]], [[Latvijas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] [[Einars Repše|Einara Repšes]] padomnieks valsts pārvaldes jautājumos, [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] E. Repšes ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos, [[Latvijas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]]s parlamentārais sekretārs). [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]], kandidējot ar pirmo numuru "Jaunā laika" Rīgas domes deputātu sarakstā, ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]],<ref>[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]] — [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis Rīgas dome "Jaunais laiks" deputātu kandidātu saraksts ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090922043726/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis |date={{dat|2009|09|22||bez}} }}</ref> kur bija "Jaunā laika" frakcijas vadītājs. Kad partija "Jaunais laiks" iesaistījās apvienībā "[[Vienotība]]" E. Jaunups bija viens no jaunizveidotās partiju apvienības izveides iniciatoriem un tās pirmās valdes loceklis. "Vienotībai" pārtopot politiskā partijā viņš tajā darbojās mazāk aktīvi līdz 2013. gadā izstājās no partijas, lai pievienotos sava domubiedra E. Repšes veidotajai biedrībai "Latvijas attīstībai". Uz tās bāzes veidotās partijas "[[Latvijas attīstībai]]" dibināšanas kongresā 15. decembrī E. Jaunups tika ievēlēts tās valdē. Kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā, taču netika ievēlēts. 2019. gadā E. Jaunups kļuva par Eiropas Parlamenta deputāta [[Ivars Ijabs|Ivara Ijaba]] palīgu. Kandidēja [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču partijas "Latvijas attīstībai" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Sporta funkcionārs == Bijis starp basketbola kluba [[ASK Rīga]] veidotājiem. Pēc aiziešanas no tā vadības 2005. gadā E. Jaunups kopā ar bijušo basketbolistu un treneri [[Valdis Valters|Valdi Valteru]] un citiem domubiedriem atjaunoja basketbola klubu [[Rīgas VEF]], kļūstot par tā valdes priekšsēdētāju. No {{dat|2008|01|07|Ģ|bez}} līdz {{dat|2009|04|08|D|bez}} viņš ieņēma [[Latvijas Basketbola savienība]]s ģenerālsekretāra posteni. 2016. gada vasarā E. Jaunups kļuva par VEF prezidentu, amatā bija līdz 2020. gadam, kad viņa vietā stājās [[Gatis Jahovičs]]. == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == --> {{8. Saeima}} {{Rīgas dome 2009}} {{DEFAULTSORT:Jaunups, Edgars}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] tvjx2j9th1kfwrrximyc8pahr5ilzpr 0 103878 4498087 4412940 2026-07-24T06:11:29Z Biafra 13794 atj. 4498087 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Inārs Kivlenieks | piktogramma_1 = Luge pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 25 | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana | vārds_orig = | attēls = 2017-02-04 Inars Kivlenieks by Sandro Halank–2.jpg | att_izm = 275px | paraksts = Inārs Kivlenieks 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|4}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērv|cm=183}} | svars = {{mērv|kg=88}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = Ģimnāzija | izgl iest1_nos = [[Murjāņu sporta ģimnāzija]] | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[kamaniņu braukšana]] | disciplīna = vieninieki | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 2003 | kar_beig = 2022 | treneris = [[Jānis Liepa]] | bij_treneri = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2010}}, {{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 16. vieta (2014) <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = 9. vieta (2013) <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalSport|Vīriešu [[kamaniņu braukšana]]}} {{MedalCountry|{{LAT}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2016. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Kēnigszē 2016]]|komandu stafete}} {{MedalBronze|[[2013. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Vistlera 2013]]|komandu stafete}} }} '''Inārs Kivlenieks''' (dzimis {{dat|1986|7|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braucējs]], pēc karjeras beigām — [[treneris]]. Ar kamaniņu braukšanu nodarbojas kopš 2003. gada. Sākotnēji startējis divniekā kopā ar [[Lauris Bērziņš|Lauri Bērziņu]], pēc tam specializējies vieniniekā. Augstākais individuālais sasniegums Pasaules kausa posmos ir iegūtā 3. vieta 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezonas posmā [[Sigulda|Siguldā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/luge/kivleniekam-sigulda-bronza-pasaules-kausa-posma-kamaninu-sporta.d?id=42141124|title=Kivleniekam Siguldā bronza Pasaules kausa posmā kamaniņu sportā|last=LETA|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|18||bez}}|date={{dat|2012|2|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> un 2019.—2020. gada Pasaules kausa sezonas posmā [[Oberhofa|Oberhofā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/kamanas/siciem-sudrabs-kivleniekam-bronza-latvijas-kamaninbraucejiem-veiksmigaja-oberhofa.a346897/|title=Šiciem sudrabs, Kivleniekam bronza Latvijas kamaniņbraucējiem veiksmīgajā Oberhofā|website=www.lsm.lv|access-date=2020-02-02|language=lv}}</ref> == Karjera == Kamaniņu sportā startē kopš 2003. gada. Pirmā Pasaules kausa sezona bija 2005.—2006. gadā, kopš tā laika bija pastāvīgs Latvijas izlases dalībnieks. Savās pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gadā Vankūverā]] ieguva 18. vietu vieninieku sacensībās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/15022010-zelts_un_sudrabs_vacijai_rubenim_11_vieta|title= Zelts un sudrabs Vācijai, Rubenim 11. vieta|accessdate= {{dat|2010|02|15}}|author= Andris Vētra|date= {{dat|2010|02|15}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref>, [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|pēc četriem gadiem Sočos]] ieņēma 16. vietu. [[2013. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Vistlera|Vistlerā]] I. Kivlenieks izcīnīja savu līdz šim augstāko vietu Pasaules čempionātos individuāli (9. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/02022013-1_brauciens_vadiba_lohs_kivlenieks_10_rub|title=Kivleniekam devītā vieta pasaules čempionātā, Rubenim 12. vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|2||bez}}}}</ref>), kā arī kļuva par bronzas medaļnieku Latvijas stafetes komandas sastāvā. [[2016. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|2016. gada Pasaules čempionātā]] [[Kēnigszē]] stafetes komandas sastāvā izdevās vēl izcilāks sasniegums — sudraba medaļa. Sekmīgi starti 2017.—2018. gada sezonā, ceļā uz [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajām spēlēm]] [[Phjončhana|Phjončhanā]] vainagojās ar vienu no svarīgām uzvarām — I. Kivlenieks 2018. gada janvārī [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] izcīnīja uzvaru Pasaules kausa pēdējā — devītā — posma Nāciju kausa sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edruva.lv/kamaninu-braucejs-kivlenieks-sigulda-triumfe-naciju-kausa-sacensibas/|title=Kamaniņu braucējs Kivlenieks Siguldā triumfē Nāciju kausa sacensībās {{!}} eDruva|website=edruva.lv|access-date=2018-08-20|language=lv|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116144417/http://edruva.lv/kamaninu-braucejs-kivlenieks-sigulda-triumfe-naciju-kausa-sacensibas/}}</ref> Starti [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] gan ievērojami atpalika no sezonas panākumiem un I. Kivlenieks pēc pirmās dienas startiem Phjončhanas trasē pat izteica domu noslēgt sportisko karjeru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/sports/269517-varbut-sis-ir-manas-pedejas-sacensibas-kamaninu-braucejs-kivlenieks-apsver-iespeju-noslegt-karjeru|title="Varbūt šīs ir manas pēdējās sacensības" - kamaniņu braucējs Kivlenieks apsver iespēju noslēgt karjeru|work=Jauns.lv|access-date=2018-08-20|language=lv}}</ref> Olimpisko spēļu kopvērtējumā viņš ieņēma 20. vietu — zemāku nekā divās iepriekšējās olimpiādēs. Pēc karjeras noslēguma kļuvis par kamaniņu sporta treneri. Bijis Latvijas kamaniņu izlases treneris, bet no 2026. gada strāadā ar [[Kanāda|Kanādas]] kamaniņu izlases sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-kamaninu-izlases-treneris-dosies-stradat-uz-ziemelameriku/|title=Latvijas kamaniņu izlases treneris dosies strādāt uz Ziemeļameriku|last=LETA|website=Sportazinas.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-23|language=en-US}}</ref> == Karjeras rezultāti == {|class="wikitable" style="text-align:center" |- !colspan="2"|Sacensības !2006 !2007 !2008 !2009 !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 |- | colspan="2" style="text-align:left;"|[[Olimpiskās spēles]] | |— |— |— |18 |— |— |— |16 |— |— |— |20 |- | rowspan="2" style="text-align:left;"|Pasaules čempionāts | style="text-align:left;"|Individuāli | | |28 |33 |— |21 |16 |9 |— |12 | |16 |— |- | style="text-align:left;"|Stafete | | | | |— | |7 | {{medal-bg|bronze}}| 3 |— |7 | {{medal-bg|silver}}| 2 |7 |— |- | colspan="2" style="text-align:left;"|Pasaules kauss |26 |25 |34 |20 |28 |23 |18 |15 |17 |15 |13 |12 |20 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fil-luge.org/filext/athlet/erfolge_en.asp?p_id=100653 FIL-Luge profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20140222144128/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=46 LOV profils] {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} }} {{DEFAULTSORT:Kivlenieks, Inars}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] syd9rfazxzizuq5ldofu3pih66ru7rx 0 104262 4498085 3441683 2026-07-24T06:10:15Z Biafra 13794 4498085 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Kivlenieks''' (sieviešu dzimtē [[Kivleniece]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Emīls Kivlenieks]] (1986)— aktieris un tenors; * [[Inārs Kivlenieks]] (1986) — kamaniņu braucējs un treneris; * [[Matīss Kivlenieks]] (1996—2021) — hokejists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] cdg2a5xhwkqvzx7ykrzp4skuigwscnf 0 105254 4498150 3330988 2026-07-24T10:24:57Z YuntasYansak 148297 4498150 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|sportistu|citu personu ar šādu uzvārdu|Kalniņš}} {{Sportista infokaste | vārds = Pēteris Kalniņš | piktogramma_1 = Luge pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana | vārds_orig = | attēls = Pēteris Kalniņš.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|15}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=172}} | svars = {{mērvienība|kg=72}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[LSPA]] | izgl iest1 = Ģimnāzija | izgl iest1_nos = [[Murjāņu Sporta ģimnāzija]] | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Kamaniņu braukšana]] | disciplīna = Divnieki | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = [[Oskars Gudramovičs]] <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Pēteris Kalniņš''' (dzimis {{dat|1988|12|15}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[kamaniņu braucējs]]. Sacensībās startē kopš 2004. gada. Startē kopā ar [[Oskars Gudramovičs|Oskaru Gudramoviču]]. Piedalījies {{oss|Z=2010|L=L}}, kur kopā ar Gudramoviču izcīnījuši 12. vietu divnieku sacensībās. 2012. un 2013. gada Pasaules čempionātā izcīnījuši 10. vietu, kas ir sportistu lielākais sasniegums šajās sacensībās. Augstāko vietu Pasaules kausa kopvērtējumā guvuši 2010. — 2011. gada sezonā, kad ieņēmuši 15. vietu. Junioru vecumā izcīnījis divas bronzas Pasaules čempionātā junioriem — 2008. gadā divniekos un 2007. gadā komandu stafetē. [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš ieņēma 10. vietu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131005011822/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=56 LOV profils] * [https://web.archive.org/web/20120913073013/http://www.fil-luge.org/filext/athlet/erfolge_en.asp?p_id=100726 FIL-Luge profils] {{en ikona}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{Ziemas sports-aizmetnis}} {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} }} {{DEFAULTSORT:Kalninzsz, Peteris}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] tvx4bdl1cxdtu6vlyf4t20dyu4afvxw 0 105580 4498169 4244237 2026-07-24T11:46:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498169 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Fisher (animal).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | apakškārta = Caniformia | apakškārta_lv = Suņveidīgie | virsdzimta = Musteloidea | virsdzimta_lv = Sermuļu virsdzimta | dzimta = Mustelidae | dzimta_lv = Sermuļu dzimta | apakšdzimta = Mustelinae | apakšdzimta_lv = Sermuļu apakšdzimta | ģints = Martes | ģints_lv = Caunas | suga = Martes pennanti | suga_lv = Zivju cauna | izplatība = [[Attēls:Martespennanti range.jpg|center|250px]] | binomial = Martes pennanti <small>([[Erxleben]], 1777)</small> | kategorijas = nē }} '''Zivju cauna''' (''Martes pennanti'') ir liela auguma [[sermuļu dzimta]]s (''Mustelidae'') plēsējs, kas pieder [[caunas|caunu ģintij]] (''Martes''). Zivju caunu [[Amerika|Amerikā]] sauc par "'''zvejnieku'''" ({{val|en|Fisher}}). Zivju caunas tuvākā radiniece ir [[Amerikas cauna]], tikai tā ir mazāka par zivju caunu. Zivju cauna dzīvo [[Ziemeļamerika]]s [[kontinents|kontinenta]] ziemeļu daļā, un to var sastapt gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gan [[Kanāda|Kanādā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41651/0 |title=Martes pennanti (Fisher) |access-date={{dat|2010|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2010|10|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101017034851/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41651/0 }}</ref> Vēsturiski tās izplatība bija daudz tālāk uz [[dienvidi]]em, bet intensīvo medību dēļ [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] tā tika izmedīta gandrīz pilnībā. Pateicoties medību aizliegumam, zivju caunas [[populācija]] atjaunojas, un dažos reģionos to jau uzskata par kaitīgu dzīvnieku. Caunas nosaukums norāda uz to, ka šī cauna varētu pārtikt no zivīm, tomēr [[zivis]] un citus [[ūdens]] dzīvniekus cauna ēd reti. Kad Ziemeļamerikā ieradās ļaudis no [[Holande]]s, viņi ievēroja šīs [[caunas]] ārējo līdzību ar [[Eiropa]]s [[meža sesks|meža sesku]] (''Mustela putorius''). Ieceļotāji nosauca caunu par "fitchet", kas [[holandiešu valoda|holandiešu valodā]] nozīmē "nejauks". [[franču valoda|Franču valodā]] seska kažokādu sauc "fiche" vai "fichet".<ref name="po"/> Vēlāk "fichet" kļuva par "fisher". Vietējie [[indiāņi]] zivju caunu sauc gan par "pekan", gan "cho", kas nozīmē "lielā cauna". == Vēsture == Savu latīnisko nosaukumu ''pennanti'' cauna ieguva par godu dabas pētniekam Tomasam Penanti, kurš aprakstīja zivju caunu [[1771]]. gadā. Tomēr T. Penanti nebija pirmais zivju caunas novērotājs. Pirms viņa pētnieks Bufons [[1765]]. gadā aprakstīja zivju caunu ar indiāņu nosaukumu "pekan". Penants, saukdams zivju caunu par "fisher", uzskatīja, ka Bufona aprakstītais dzīvnieks ir cita suga. Tikai pēc 80 gadiem Adabons ({{val|en|Audubon}}) saprata, ka abas aprakstītās sugas ir viens un tas pats dzīvnieks, un klasificēja zivju caunu kā [[sermuļi|sermuļu ģints]] (''Mustela'') dzīvnieku. Tikai [[1959]]. gadā E.M. Hagmeiers klasificēja zivju caunu kā [[caunas|caunu ģintij]] (''Martes'') piederīgu dzīvnieku.<ref name="po"/> Caunu ģints no sermuļu ģints atšķiras ar to, ka caunām ir 4 [[priekšdzerokļi]] uz [[augšžoklis|augšžokļa]] un [[apakšžoklis|apakšžokļa]], bet sermuļiem ir tikai trīs priekšdzerokļi. Dabas pētnieks Goldmans [[1935]]. gadā zivju caunai izdalīja 3 [[pasuga]]s: ''Martes pennanti columbiana'', ''Martes pennanti pacifica'' un ''Martes pennanti pennanti''. Tomēr vēlākos gados [[zinātnieki]] apšaubīja šo pasugu eksistenci. Hagmeiers [[1959]]. gadā nonāca pie slēdziena, ka zivju caunai nav pasugu. Tomēr arī mūsdienās laiku pa laikam atsākas diskusijas par zivju caunas pasugām, lai gan oficiāli tādas netiek atzītas. == Evolūcija == Ir pierādījumi, ka zivju caunas priekšteči Ziemeļamerikā ir ieradušies no [[Āzija]]s [[pliocēns|pliocēna]] laikā. Āzijas austrumos ir atrastas divu izmirušu caunu sugu [[fosilija]]s ''Martes palaeosinensis'' un ''Martes anderssoni''. Toties aizvēsturiskā zivju caunas tiešā priekšteča ''Martes divuliana'' [[kauli]] ir atrasti tikai Ziemeļamerikā. Ir pierādīta [[ģenētika|ģenētiskā]] sakarība starp ''Martes divuliana'' un Āzijā atrastajām fosilijām. Šī ģenētiskā pēctecība pierāda, ka zivju caunas priekšteči ir migrējuši no Āzijas. Senākie zivju caunas (''Martes pennanti'') kauli pieder vēlajam [[pleistocēns|pleistocēnam]]. Starp pleistocēna zivju caunu un mūsdienu zivju caunu nav lielas ģenētiskas atšķirības. Zivju caunu fosiliju atradumi liecina, ka kādreiz zivju caunas ir dzīvojušas krietni plašākā teritorijā virzienā uz [[dienvidi]]em. == Izskats == [[Attēls:Martes pennanti 2.jpg|thumb|left|200px|Zivju caunas kažokam uz galvas un pleciem ir gaišs tonējums, kas var būt gan sudrabains, gan zeltains]] Zivju cauna ir lielākais dzīvnieks [[caunas|caunu ģintī]] (''Martes''). Tās ķermenis ir slaids, garš ar īsām kājām. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tēviņu ķermeņa garums ir 90—120 [[Centimetrs|cm]], svars 3,5—5 [[Kilograms|kg]]. Mātītes ķermeņa garums ir 75—95 cm, svars 2—2,5 kg.<ref>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Martes_pennanti.html ADW: Martes pennanti: Information]</ref> Vislielākais datētais zivju caunas tēviņš svēra 9 kg.<ref name="po">Powell. R.A. (1981). Martes Pennanti. Mammalian Species. The American Society of Mammologists. 156:1-6.</ref> Galvas forma ir saplacināta un trīsstūraina ar smailu purniņu, [[ausis]] nelielas, noapaļotas. Zivju caunas kažoks ziemā ir biezāks, bet vasarā plānāks, kažoks ir atšķirīgs arī tēviņiem un mātītēm. Tēviņa kažoka matojums ir rupjāks un stingrāks. [[Ziema|Ziemā]] zivju caunas kažoka matojums ir blīvs un garš. Matojuma garums uz krūtīm ir 30 [[Milimetrs|mm]], bet uz muguras 70 mm. Kažoka [[krāsa]] variē no tumši [[Brūnā krāsa|brūnas]] līdz [[Melnā krāsa|melnai]]. Uz sejas un pleciem matojumam var būt zeltains vai sudrabains tonējums, tā kā akotmats ir trīskrāsains. Pavilna zivju caunai ir brūna, bet šur un tur pavilnai ir laukumi [[Baltā krāsa|baltā]] vai dzelganā krāsā. [[vasara|Vasarā]] kažoka krāsa kļūst gaišāka un arī variācijas tonim pieaug. Zivju caunai gan priekšķepām, gan pakaļķepām ir 5 [[pirksti]] ar ievelkamiem [[nagi]]em. Pēdas ir lielas un platas, kas ļauj ziemas laikā caunām pārvietoties pa [[sniegs|sniega]] virsu. Pakaļkāju pēdu spilventiņi ir apauguši ar raupju, elastīgu matojumu. Zivju caunai ir ļoti kustīgas kāju locītavas. [[kājas|Pakaļkājas]] lecamajā locītavā var pagriezties par 180 grādiem, ļaujot zivju caunai veikli manevrēt no zara uz zaru un kāpt pa koka stumbru uz leju ar [[galva|galvu]] pa priekšu. == Uzvedība == [[Attēls:Martes pennanti.jpg|thumb|260px|Zivju cauna medīt dodas tumsā]] [[Attēls:Fisher 005.jpg|thumb|260px|Zivju cauna pīļu kūtī]] Zivju caunas kļūst aktīvas, iestājoties tumsai. Tās ir vientuļnieces un savā starpā kontaktē tikai riesta laikā. Tēviņi šajā laikā kļūst ļoti aktīvi. Mātītes grūsnības periodā kļūst mazāk aktīvas, pēc mazuļu dzimšanas to aktivitāte lēnām atjaunojas. == Barība == Zivju cauna medī vienlīdz veikli gan [[koks|kokos]], gan uz [[zeme]]s. Par spīti savam nosaukumam zivju cauna [[zivis]] ēd ļoti reti. Tā ir [[Visēdājs|visēdāja]] tāpat kā citas [[caunas]] un medī jebko, ko var nomedīt. Zivju caunas pamatbarība ir [[zaķi]] un [[dzeloņcūka]]s, bet medīti tiek arī [[grauzēji]], [[putni]], [[kukaiņi]] un dažādi sīki citi [[dzīvnieki]]. Tā kā zivju cauna medī vientanē, tad, izvēloties medījumu, galvenais kritērijs ir upura lielums. Zivju cauna neatsakās no [[maita]]s [[gaļa]]s, kā arī labprāt ēd [[oga]]s, [[rieksti|riekstus]] un [[medus|medu]]. Zinātnieki, izpētot zivju caunu [[kuņģis|kuņģa]] saturu, secināja, ka zivju caunas ne tik reti ēd [[alnis|aļņa]] un [[staltbriedis|brieža]] gaļu, kas liecina par to, ka zivju cauna notiesā lielo plēsēju pārpalikumus. Reizēm zivju cauna ielavās vistu audzētavās, kur var nogalināt lielu daudzumu [[vista|vistu]]. Zivju cauna ir viens no retajiem [[plēsēji]]em, kas izseko un nomedī dzeloņcūkas. Amerikas stāstos par dzīvniekiem ir rakstīts, ka cauna apveļ dzeloņcūku uz muguras un izēd to no vēdera puses "kā meloni".<ref>[http://www.hcn.org/issues/317/16163 Fishering — High Country News]</ref> Ilgu laiku to uzskatīja par mītu, līdz pētnieki novēroja zivju caunas dzeloņcūkas medības dabā; zivju cauna neatlaidīgi uzbrūk dzeloņcūkai no sejas puses, un apmēram pēc pusstundas upuris ir nogalināts. Zivju cauna ļoti reti uzbrūk cilvēkam,<ref>[http://fishercatscreech.com/fisher-cat-attacks-hopkinton-ri-child-bus-stop/ Fisher Cat Attacks Child at Bus StopFisher Cat Screech | Fisher Cat Screech]</ref> bet tā var nomedīt [[kaķis|kaķus]] un [[suns|suņus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://legacy.signonsandiego.com/uniontrib/20080612/news_1c12fisher.html |title=Weasel-like fishers rebound; backyard pets become prey {{!}} The San Diego Union-Tribune |access-date={{dat|2010|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111009125712/http://legacy.signonsandiego.com/uniontrib/20080612/news_1c12fisher.html |archivedate={{dat|2011|10|09||bez}} }}</ref> Bet arī tas nenotiek bieži, [[1979]]. gadā izpētot noķerto zivju caunu kuņģu saturus, atklājās, ka tikai viena zivju cauna bija nomedījusi kaķi no vairāk kā 1000 pārbaudītajiem dzīvniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nhfishandwildlife.com/fisher.php |title=Fisher- NH Fish and wildlife |access-date={{dat|2010|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100228054036/http://www.nhfishandwildlife.com/fisher.php }}</ref> == Vairošanās == Zivju caunas dzimumbriedumu sasniedz apmēram gada vecumā. [[riests|Riesta]] laiks tām ir [[marts|martā]], [[aprīlis|aprīlī]]. Tā kā zivju caunai ir embrioniskā diapauze, tad [[embrijs|embrija]] attīstība tiek atlikta, un mazuļi dzimst pēc 10 [[mēnesis|mēnešiem]] nākamā gada [[februāris|februārī]], lai gan patiesā grūsnība ilgst 50 [[diena]]s. Māte veca koka dobumā iekārto migu mazuļiem. Piedzimst 1—6 akli, bezpalīdzīgi mazuļi. Tie ir daļēji segti ar matojumu. Pēc 3 nedēļām mazuļi sāk rāpot, un pēc 7 nedēļām tiem atveras [[acis]]. Toties pēc 8 nedēļām tie spēj uzkāpt kokā. Māte mazuļus zīda tikai ar [[piens|pienu]] 8—10 [[nedēļa]]s, pēc tam tos sāk piebarot ar [[gaļa|gaļu]]. Piecu mēnešu vecumā jaunās zivju caunas pamet ģimeni. Zivju cauna savvaļā dzīvo līdz 7 gadiem.<ref>[http://www.defenders.org/wildlife_and_habitat/wildlife/fisher.php# Fisher — Defenders of Wildlife]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150405091543/http://www.sciencedaily.com/articles/f/fisher_(animal).htm Fisher] * [https://web.archive.org/web/20090626123923/http://www.wpri.com/dpp/news/local_news/south_county/local_wpri_what_is_a_fisher_cat20090623 Fisher Cat] * [https://web.archive.org/web/20080517202212/http://www.mass.gov/dfwele/dfw/wildlife/living/living_with_fisher.htm Fisher in Massachusetts] * [http://wbztv.com/local/fisher.cat.Sudbury.2.590028.html Fisher Cats Blamed After House Pets Go Missing]{{Novecojusi saite}} * [http://www.boston.com/news/local/articles/2005/08/25/on_the_wild_side/ On the wild side] * [http://www.nytimes.com/2007/07/04/nyregion/04cat.html?_r=1 A Cat Fight?] * [http://www.nytimes.com/2008/06/10/science/10fish.html?ref=science A Fierce Predator Makes a Home in the Suburbs] * [http://seattletimes.nwsource.com/html/localnews/2004148971_fishers28m.html Weasel-like fisher back in state after many decades] * [https://web.archive.org/web/20100509090347/http://www.startribune.com/local/17811644.html Minnesota Zoo visitors get chance to see fisher kittens] * [https://web.archive.org/web/20100613144239/http://kuow.org/program.php?id=17652 Fisher Babies] [[Kategorija:Caunas]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] 0ew361h9aht13oebfxbauozcycickkx 0 111286 4497923 4356933 2026-07-23T14:35:36Z Meistars Joda 781 4497923 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Albans Marija Johanne Bergs | vārds_orig = ''Alban Maria Johannes Berg'' | attēls = Alban Berg.jpg | att_izmērs = 200 px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1885 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}} | m_dat_alt = | m_gads = 1935 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 24 | m_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = komponists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Albans Marija Johanne Bergs''' ({{val|de|Alban Maria Johannes Berg}}; {{dat|1885|2|9|N}} — {{dat|1935|12|24|N}}) bija austriešu [[komponists]]. Viņš bija [[Jaunā Vīnes skola|Jaunās Vīnes skolas]] pārstāvis kopā ar komponistiem [[Arnolds Šēnbergs|Arnoldu Šēnbergu]] un [[Antons Vēberns|Antonu Vēbernu]]. Bergs sacerēja muzikālās kompozīcijas, kas bija kombinētas no [[Gustavs Mālers|Mālera]] [[romantiskā mūzika|romantisma mūzikas]] un savas personīgās Šēnberga [[12 toņu tehnika]]s adaptācijas. Dzimis pārtikušā ģimenē. Bērnībā interesējies par mūziku un literatūru. Pēc mantojuma saņemšanas sāka nodarboties tikai ar mūziku. No 1904. līdz 1910. gadam mācījās pie Arnolda Šēnberga, tas kļuva par viņa tuvāko draugu un autoritāti. == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.universaledition.com/Alban-Berg/composers-and-works/composer/51 Biogrāfija un darbi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221122144331/https://www.universaledition.com/Alban-Berg/composers-and-works/composer/51 |date={{dat|2022|11|22||bez}} }} {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bergs, Albans}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1935. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austriešu komponisti]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:Operu komponisti]] n55bece06so8d7y49ecwy04p09w7cru 0 112232 4498040 4269554 2026-07-23T20:18:58Z Baisulis 11523 /* Pārmaiņu vadīšanas jēdziens */ termins latviski..... 4498040 wikitext text/x-wiki '''Pārmaiņu vadīšana''' ir process, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu organizācijai vēlamos izmaiņu rezultātus vai mazinātu izmaiņu radītās negatīvās blakusietekmes. == Pārmaiņu vadīšanas jēdziens == Frāze "pārmaiņu vadīšana" var nozīmēt dažādas lietas dažādiem cilvēkiem. Kāds to redz vienkārši kā komunikācijas un apmācību jautājumu. Cits savukārt raugās uz to no [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] perspektīvas kā programmatūras versiju kontroles nodrošinājumu. [[Projektu vadība]]s jomā šī frāze tiek dažreiz izmantota, lai apzīmētu izmaiņas projekta gaitā vai darbības jomā. Visbiežāk ar pārmaiņu vadīšanu tiek domāta strukturēta pieeja indivīdu, komandu un organizāciju pārejai no esoša stāvokļa uz nākotnē vēlamo. Viena no vadošām pētniecības organizācijām pasaulē Prosci, kas specializējas pārmaiņu vadīšanas jomā, sniedz sekojošu [[Definīcija|definīciju]] pārmaiņu vadīšanas procesam: "Pārmaiņu vadīšana ir rīku, procesu, prasmju un principu kopuma pielietošana pārmaiņu procesa cilvēcisko aspektu vadīšanā, lai panāktu pārmaiņu projekta vai iniciatīvas nepieciešamo iznākumu". Lai gūtu panākumus, organizācijām jāspēj mainīties. Pārmaiņas ir neizbēgamas. Tās ir katras [[stratēģija]]s, [[uzņēmējdarbības plāns|uzņēmējdarbības plāna]] un biznesa pārveides būtība. Mūsdienu strauji mainīgajā biznesa vidē nav iespējams pielietot kādu universālu modeli vai pārbaudītu metodi pārmaiņu vadīšanā. Izaicinājums organizācijām ir pārmaiņu īstenošana, kas radikāli iespaido organizācijas spēju uzlabot savas darbības rezultātus ({{val|en|Performance management}}). == Pārmaiņu veidi == Pārmaiņas var notikt un tikt vadītas pamatā trīs veidos<ref>Green M. Change Management Masterclass A Step by Step Guide to Successful Change Management, Kogan Page Limited 2007, p.273</ref> * Pakāpeniski uzlabojumi — izmaiņas kādā procesā vai spēja stiprināt un uzlabot jau iesakņojošos lietu kārtību * Pārveide — pamat procesu vai metodoloģijas pārdomāšana un darbības veikšana daudz savādākā veidā - piemēram, procesu automatizācija, komunikācijas pieejas maiņa, preču sadales tīkla maiņa utt. * Transformācija — pilnīgi jauna konteksta radīšana — piemēram radikāli jaunas organizācijas kultūras izveide, jaunu tirgu apgūšana, kompāniju apvienošanās process, kas paredz publiskā sektora darbības maiņu uz privāto, „graujošas” tehnoloģiskas izmaiņas == Pārmaiņu vadīšanas procesa galvenie posmi == Var izdalīt sekojošus galvenos pārmaiņu vadīšanas posmus un to sastāvdaļas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.change-management.com/ |title=Change Management Learning Center - Prosci<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|05|04||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100416122418/http://www.change-management.com/ }}</ref> === Pārmaiņu izpēte un plānošana === Organizācijai ir jāpieņem lēmums par pārmaiņu nepieciešamību un jāizprot problēmas būtība * Tiek izpētīts un lemts par pārmaiņu nepieciešamību * Tiek identificētas nepieciešamās izmaiņas * Tiek definēta pārmaiņu vadīšanas stratēģija * Tiek izveidota vai noteikta pārmaiņu vadīšanas komanda * Tiek identificēti nepieciešamie resursi un finansējuma veids === Pārmaiņu vadīšana === Definētās pārmaiņas tiek saskaņotas un īstenotas * Tiek izstrādāts pārmaiņu vadīšanās rīcības plāns * Pārmaiņu process tiek saskaņots ar trešajām ieinteresētajām pusēm (piem. investori, arodbiedrības utt.) * Tiek identificēts nepieciešamais atbalsts veiksmīgai pārmaiņu īstenošanai * Pārmaiņas tiek virzītas, kontrolētas un izvērtētas * Tiek komunicēts pārmaiņu rīcības plāns un tā ieguvumi === Pārmaiņu stiprināšana === Veikto pārmaiņu iznākuma iedzīvināšana un procesu stabilizācija * Tiek ievākta un analizēta atgriezeniskā saikne ({{val-en|feedback}}) * Tiek identificētas nepilnības un pārvarēta pretestība * Rezultāti un pārmaiņu procesa pozitīvais iznākums tiek komunicēts viscaur organizācijā * Tiek veiktas nepieciešamās korekcijas balstoties pārmaiņu procesa izvērtējumā * Tiek veikta darbinieku izglītošana un apmācība * Turpinās procesa pārraudzības un izvērtēšanas process Līdz ar to pats galvenais pārmaiņu procesā ir nevis tehniska procesa vadīšana, bet cilvēku domāšanas un organizācijas kultūras maiņa. Ja cilvēki nemaina pieeju savam darbam, tad nav nozīmes, cik atsevišķu pārmaiņu ir ieviests, jo sākotnēji plānotais pārmaiņu rezultāts netiek sasniegts. == Sekmīga pārmaiņu procesa priekšnosacījumi == Lai kāda tiktu izvēlēta pārmaiņu vadības pieeja, tai jāizriet no organizācijas dabīgās vides un izveidotās kapacitātes. Tomēr sekmīgi ieviestiem pārmaiņu procesiem ir līdzīgs raksturojums. * Pārmaiņas tiek vadītas visos organizācijas līmeņos. Tiek izsvērts kā pārmaiņas iespaidos visas organizācijas struktūras, darba praksi, esošos darba procesus. * Ir izplānota stratēģija un sagatavots rīcības plāns pārmaiņu sagatavošanai, ieviešanai un pārmaiņu procesu uzraudzīšanai. * Ir identificēti kritiskie veiksmes faktori * Tiek saglabāts fokuss uz izplānotajām pārmaiņām * Pastāv paaugstināta izpratne par komunikācijas nepieciešamību * Organizācijas darbinieki un vadītāji tiek sagatavoti pārmaiņu procesu īstenošanai. Tiek attīstīta organizācijas spēja elastīgi pieņemt pārmaiņu procesus * Tiek attīstītas organizācijas vadītāju vadības prasmes un pārmaiņu vadīšanas [[kompetenču pieeja|kompetence]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Mayo A. The Human Value of the Enterprise - Nicholas Brealey Publishing 2001, p. 307 * Green M. Change management Masterclass A Step by Step Guide to Succssful Change Management - Kogan Page Limited 2007, p. 273 == Ārējās saites == * http://www.change-management.com/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100416122418/http://www.change-management.com/ |date={{dat|2010|04|16||bez}} }} * http://www.mayolearning.com/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516083410/http://mayolearning.com/ |date={{dat|2010|05|16||bez}} }} * http://www.ashridge.org.uk/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20041128085009/http://www.ashridge.org.uk/ |date={{dat|2004|11|28||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Organizācijas vadīšana]] [[Kategorija:Ekonomika]] jf4oqne33jqke4sfk3vyqitzo0w1cto 0 112321 4497988 4495746 2026-07-23T19:07:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497988 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|pilsētu nosaukumi latviski}} [[Attēls:Trådbuss, Landskrona - 20250731 - 22.jpg|thumb|Trolejbuss ''Solaris Trollino 12'', [[Zviedrija]]s pilsētā Landskronā]] [[Attēls:Skoda 14 Tr in Vilnius.jpg|thumb|Trolejbuss ''[[Škoda 14Tr]]'' [[Viļņa|Viļņā]]]] [[Attēls:Petrozavodsk troleybus.JPG|thumb|"Maršrutka" un trolejbuss [[Petrozavodska|Petrozavodskā]], [[Krievija|Krievijā]]]] [[Attēls:Milano-Cristalis1.jpg|thumb|Trolejbusa ''Cristalis'' modelis [[Milāna|Milānā]], [[Itālija|Itālijā]]]] [[Attēls:Pyongyang city Tram.jpg|thumb|Pārpildīts trolejbuss [[Phenjana|Phenjanā]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]]]] [[Attēls:New Flyer trolleybus in Vancouver.jpg|thumb|Trolejbuss [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]]]] [[Attēls:WellingtonNewTrolleybus.jpg|thumb|Trolejbuss [[Velingtona|Velingtonā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]]] '''Trolejbusu satiksme pasaulē''' pastāv visos kontinentos, izņemot [[Āfrika|Āfriku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Pasaulē kopsummā šobrīd pa dažādu pilsētu ielām brauc ap {{sk|40000}} [[Trolejbuss|trolejbusu]], [[Krievija|Krievijā]] vien — {{sk|15000}}. Pēdējais trolejbuss Āfrikā brauca 1986. gada 28. novembrī [[Dienvidāfrikas republika]]s pilsētā [[Johannesburga|Johannesburgā]]. Šobrīd kopīgi ar Krievijas palīdzību [[Etiopija]]s galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] gan tiek būvēta trolejbusu līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Informationen zum geplanten Trolleybusbetrieb in Addis Abeba|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/overview.php?sy_ID=784|publisher=trolleymotion.com|year=16.06.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Eiropa|Eiropā]] (neskaitot Krieviju) kursē arī aptuveni {{sk|15000}} trolejbusu, [[Ukraina|Ukrainā]] vien brauc 8000 trolejbusu, bet [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — 2000 trolejbusu. Pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. un 2007. gadā trolejbusu skaits tās teritorijā pieauga par aptuveni 3500 trolejbusiem, līdz 8000 trolejbusiem. Pie tā galvenokārt pieskaitāmas [[Čehija]] (13 pilsētas ar trolejbusu satiksmi, aptuveni 740 trolejbusu), [[Rumānija]] (11 pilsētas, aptuveni 635 trolejbusi) un [[Bulgārija]] (15 pilsētas, 520 trolejbusi) (2008. gada dati). Šīs valstis ieņem pirmās trīs vietas kā Eiropas Savienības valstis ar visvairāk trolejbusiem. Amerikas daļā kursē aptuveni 3000 trolejbusu, bet [[Okeānija|Okeānijā]] trolejbusi kursē tikai [[Jaunzēlande]]s galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. [[Āzija|Āzijā]], tāpat kā [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], ir aptuveni 5000 trolejbusu (neskaitot Krieviju). Globālā mērogā trolejbuss, pateicoties politiskajām pārmaiņām 1989., 1990. gadā, dažādu iemeslu dēļ piedzīvo norietu. Piemēram, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam 59 vietās trolejbusu satiksmi slēdza, bet tikai 12 — atklāja. 2010. gadā šī parādība turpinās, patlaban trolejbusu satiksme jau slēgta trīs vietās, bet nevienā — vēl nav atklāta. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēmu likvidēšana pilsētās notikusi bijušās [[Padomju Savienība]]s mazo valstu teritorijās, tā piemēram, [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] no 2003. līdz 2006. gadam likvidētas visas 5 trolejbusu satiksmes sistēmas, līdzīgi notika arī [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. Tāpat arī [[Gruzija|Gruzijā]] laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam slēgtas 10 no 12 trolejbusu satiksmes sistēmām, tostarp viena no lielākajām Gruzijā. Vienīgā trolejbusu līnija [[Chinvala|Chinvalā]] nopostīta 1990. gada beigās [[Dienvidosetija]]s pilsoņu kara laikā, tādēļ trolejbusu līnijas palikušas tikai [[Suhumi]] pilsētā. Suhumi trolejbusu satiksmes sistēma atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā un varēja izdzīvot, tikai pateicoties Krievijas palīdzībai. Iemesls šādai notikumu attīstībai pārsvarā ir finanšu līdzekļu trūkums, bieži pārvadātāji nevar samaksāt elektrības rēķinus. Tāpat arī pie vainas ir novecojusī padomju laika tehnika un sīvā konkurence ar mikroautobusiem ("maršrutkām"). Savukārt Rumānijā un [[Ķīna|Ķīnā]] novērojama trolejbusu satiksmes paplašināšana. == Trolejbusu satiksme Eiropā == === Apvienotā Karaliste === [[Attēls:BCLM Wallsall trolleybus.jpg|thumb|[[Volsola]]s trolejbuss ''Black Country Living Museum'' teritorijā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes sistēmas. Dažas pilsētas plāno atjaunot trolejbusu satiksmi, kā piemērs ir minama [[Līdsa]], kurā jau kopš 2010. gada marta notiek sarunas par trolejbusu satiksmes atjaunošanu.<ref name="leeds2010mar">{{ziņu atsauce|last=Hookham|first=Mark|title=Leeds trolleybus gets go-ahead|date=2010. gada 22. marts|language=en|publisher=Yorkshire Evening Post|url=http://www.yorkshireeveningpost.co.uk/news/Leeds-trolleybus-gets-goahead.6169837.jp|accessdate=05.04.2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100326213738/http://www.yorkshireeveningpost.co.uk/news/Leeds-trolleybus-gets-goahead.6169837.jp|archivedate=2010. gada 26. Marts}}</ref> Trolejbusu satiksme Līdsā pastāvēja no 1911. līdz 1928. gadam. Agrāk Apvienotajā Karalistē vairāk nekā 50 pilsētās bija trolejbusu satiksmes sistēmas, tagad šo pilsētu trolejbusi ir eksponēti britu muzejos. Lielākā trolejbusu kolekcija ir trolejbusu muzejā Sendtoftā, [[Anglija|Anglijā]], tāpat tie atrodas arī Austrumanglijas transporta muzejā un citos. [[Bredforda]]s trolejbusu asociācija ir eksponējusi Bredfordas trolejbusu ar reģ. nr. 758, kurš bija pēdējais braucošais trolejbuss Bredfordā. Tagad tas atrodas trolejbusu muzejā Sendtoftā. Trolejbusu satiksmi Bredfordā likvidēja 1972. gada 12. martā.<ref name="joyce-king-newman"/><ref name="Murray">Murray, Alan (2000). ''World Trolleybus Encyclopaedia''. Yateley, Hampshire, UK: Trolleybooks. {{ISBN|0-904235-18-1}}.</ref> 1911. gada 20. jūnijā atklāja pirmās trolejbusu satiksmes sistēmas Bredfordā un Līdsā.<ref name="joyce-king-newman">Joyce, J.; King, J. S.; and Newman, A. G. (1986). ''British Trolleybus Systems''. London: Ian Allan Publishing. {{ISBN|0-7110-1647-X}}.</ref> Trolejbusi Bredfordā pasažierus nepārvadāja vēl līdz pat 24. jūnijam.<ref name="joyce-king-newman"/> Pirmo trolejbusu satiksmes sistēmu slēdza [[Dandī]] 1914. gadā.<ref name="joyce-king-newman"/> Tā darbojās tikai nepilnus divus gadus. Savukārt kā pēdējā pilsēta, kurā likvidēja trolejbusu satiksmi, ir minama Bredforda. === Austrija === [[Attēls:Solaris Trollino 18 Salzburg.JPG|thumb|Trolejbuss [[Zalcburga|Zalcburgā]]]] [[Austrija|Austrijā]] trolejbusu satiksme ir tikai [[Zalcburga|Zalcburgā]] un [[Linca|Lincā]]. Agrāk trolejbusi kursēja arī galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]], [[Insbruka|Insbrukā]] un citās pilsētās. 1940. gadā Zalcburgā atklāja vienu no tradīcijām bagātākajām trolejbusu satiksmes sistēmām pasaulē, to uzskata arī par lielāko [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Trolejbusu satiksmi Zalcburgā nodrošina uzņēmums ''StadtBus Salzburg'' un tā vēl joprojām attīstās. 2009. gada jūnijā atklāta jauna trolejbusu līnija — nr. 10, tās maršruts ved caur Lankeszīdlungas rajonu, bet 2009. gada jūlijā līnijām nr. 3 un 5 pārcēla galapunktu uz Itclingas-Flancmanas rajonu, bet septembrī uzsāka trolejbusu līnijas, kas ļaus ar trolejbusu nokļūt uz Zalcburgas lidostu, izbūve. Arī trolejbusu parks tiek atjaunots, šobrīd Zalcburgā ir 9 trolejbusu līnijas un trolejbusu parks sastāv no 84 trolejbusiem. Savukārt, Lincā ir 9 trolejbusu līnijas un trolejbusu parks sastāv no 19 savienotajiem trolejbusiem. Trolejbusu satiksmes pastāvēšana Lincā bija apdraudēta, jo Lincā sāka kursēt ar dabasgāzi darbināmi autobusi. 2007. gada 13. augustā kompānija ''Linz AG'' paziņoja, ka trolejbusu satiksme tomēr netiks likvidēta. Kopš 2007. gada [[Klāgenfurte]] strādā pie plāna par trolejbusu satiksmes atjaunošanu. Tas tiek darīts, lai samazinātu kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā. Arī [[Grāca|Grācā]] bijušas diskusijas par trolejbusu satiksmes atjaunošanas nepieciešamību. Tomēr izlemts trolejbusu satiksmi Grācā neatjaunot, jo Grācā jau ir divas dažādas transporta sistēmas un trolejbusu satiksmes atjaunošana izmaksātu ļoti dārgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Martin Bauer|title=Diskussion um eine Wiedereinführung von O-Bussen in Graz|language=de|url=http://www.styria-mobile.at/home/gvb/o-bus.html|accessdate=18.01.2007}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Baltkrievija === [[Attēls:MAZ-103t in Minsk 2.JPG|thumb|Trolejbuss [[Minska|Minskā]]]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta 7 pilsētās. Trolejbusu satiksmi šajās pilsētās atklāja laikā no 1951. līdz 1982. gadam. [[Minska|Minskā]] ir visvecākā un vislielākā trolejbusu satiksmes sistēma Baltkrievijā, to atklāja 1952. gadā un tā ir trešā lielākā pasaulē. 2005. gadā Minskā bija 68 trolejbusu līnijas, kurās kopā kursē gandrīz 1000 trolejbusi.<ref name ="Jane's2007">Webb, Mary (ed.) (2007), ''Jane's Urban Transport Systems 2007-2008''. Coulsdon, Surrey (UK): Jane's Information Group. {{ISBN|978-0-7106-2816-9}}.</ref> Vēl trolejbusi kursē [[Babruiska|Babruiskā]], [[Bresta (Baltkrievija)|Brestā]], [[Gomeļa|Gomeļā]], [[Grodņa|Grodņā]], [[Mogiļeva|Mogiļevā]] un [[Vitebska|Vitebskā]]. Trolejbusu satiksmi Babruiskā atklāja 1978. gadā. Nevienā Baltkrievijas pilsētā trolejbusu satiksme vēl līdz šim nav likvidēta. Baltkrievijā atrodas trolejbusu ražotājuzņēmumi ''[[Belkommunmaš]]'' un [[Minskas automobiļu rūpnīca|MAZ]]. Uzņēmums ''Belkommunmaš'' dibināts 1973. gadā. Sākotnēji tas tikai remontēja trolejbusus ''[[ZiU-9]]'', bet 1993. gadā izlaida pirmo pašu izstrādāto trolejbusa modeli. === Beļģija === [[Attēls:Trolleybus Sint-Michielsbrug.JPG|thumb|left|Trolejbuss [[Gente|Gentē]]]] [[Beļģija|Beļģijā]] vairs nevienā pilsētā neeksistē trolejbusu satiksmes sistēmas, bet agrāk tādas bija [[Antverpene|Antverpenē]], [[Brisele|Briselē]], [[Ljēža|Ljēžā]] un [[Gente|Gentē]].<ref name="Murray"/> Visvēlāk trolejbusu satiksmi atklāja Gentē — 1989. gadā, un likvidēja pēdējo — 2009. gada jūlijā.<ref>Isgar, Carl. "Farewell to Gent's Trolleybuses". ''Trolleybus Magazine'' Nr. 288 (2009. gada novembris — decembris), 126.-131.lpp. National Trolleybus Assn. (UK).</ref> Galvenais iemesls, kāpēc Gentē atklāja trolejbusu satiksmi bija tas, ka Beļģijas valdība vēlējās attīstīt trolejbusu ražošanu valstī. Līdz ar to Gentē pārsvarā kursēja Beļģijas firmas ''[[Van Hool]]'' ražotie trolejbusi.<ref name="Murray"/> Interesanti, ka Ljēžā bija divas atsevišķas trolejbusu satiksmes sistēmas. Viena trolejbusu līnija savienoja Ljēžu ar Seraingu, tajā kursēja tikai savienotie trolejbusi, kuriem vadītāja kabīne atradās abos galos,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Trolleybus de Seraing (RELSE)|language=fr|url=http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html|accessdate=|archive-date={{dat|2020|08|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809150208/http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html}}</ref> vēlāk trolejbusus eventuāli pārbūvēja par standarta trolejbusiem.<ref name="Murray"/> Viens no šiem unikālajiem trolejbusiem atrodas transporta muzejā Ljēžā, kur to atjaunoja atpakaļ sākotnējā izskatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Corteil, A. and Roubinet, J.-M|title=Le trolleybus de Seraing (1936-1963)|language=fr|url=http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html|accessdate=11.03.2010|archive-date=09.08.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809150208/http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html}}</ref> Trolejbusi no otras Ljēžas trolejbusu satiksmes sistēmas (līnijas) un citām Beļģijas pilsētām eksponēti dažādos muzejos. 1932. gadā būvētais Ljēžas trolejbuss (reģ. nr. 425) atrodas transporta muzejā Sendtoftā, [[Anglija|Anglijā]]. Savukārt, Briselē bija tikai viena trolejbusu līnija. Trolejbusu satiksmi Briselē atklāja 1939. gada 18. aprīlī, bet likvidēja 1964. gada 15. februārī. === Bosnija un Hercegovina === [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] ir tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma. Tā atrodas galvaspilsētā [[Sarajeva|Sarajevā]]. Sarajevā ir piecas trolejbusu līnijas. Trolejbusu satiksmi Sarajevā atklāja 1984. gada 23. novembrī un to nodrošina uzņēmums ''JKP GRAS Sarajevo''. Laikā no 1992. gada aprīļa līdz 1995. gada novembrim, [[Dienvidslāvija]]s kara rezultātā, trolejbusu satiksmi Sarajevā pārtrauca. === Bulgārija === [[Bulgārija|Bulgārijā]] trolejbusi kursē 15 pilsētās. Salīdzinot ar tramvajiem, tas ir liels rādītājs, jo tramvaji kursē tikai galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]]. Visagrāk trolejbusu satiksmi atklāja Sofijā un [[Plovdiva|Plovdivā]], pārējās 13 pilsētās trolejbusu satiksmi atklāja laikā no 1985. līdz 1993. gadam, īsi pirms un pēc 1989. gada politiskajām pārmaiņām Bulgārijā. Tomēr trolejbusu satiksme Kasanlakā likvidēja, kur tā pastāvēja no 1987. līdz 1999. gadam. Trolejbusu satiksme tiek organizēta šādās Bulgārijas pilsētās: Sofijā (trolejbusu satiksmi atklāja 1948. gadā), Plovdivā (1955), Plevenā (1985), [[Varna|Varnā]] (1986), [[Stara Zagora|Stara Zagorā]] (1988), [[Ruse|Rusē]] (1988), Slivenā (1988), Vratsā (1988), Dobričā (1988), Pernikā (1989), Gabrovo (1990), Haskovo (1990.), Veļiko Tarnovo (1990), [[Burgasa|Burgasā]] (1991) un Pazardžikā (1993). Viena no lielākajām trolejbusu satiksmes sistēmām pēc pasažieru skaita ir Plevenā (trolejbusus izmanto vidēji {{sk|120000}} cilvēku). Savukārt, Plovdivā ir 14 trolejbusu līnijas un to kopgarums sasniedz 75 kilometrus. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma ir Sofijā (trolejbusus izmanto vidēji 1,5 miljoni cilvēku), trolejbusu līniju kopgarums sasniedz 105 km. === Čehija === [[Attēls:10Skvrnany.jpg|thumb|left|Trolejbusi [[Plzeņa|Plzeņā]]]] [[Čehija|Čehijā]] trolejbusi kursē 13 pilsētās. Desmit pilsētās trolejbusu satiksmi atklāja laikā no 1941. līdz 1952. gadam, bet kā jaunākās pilsētas ar trolejbusu satiksmi minamas [[Ūsti pie Labas]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1988. gadā), [[Česke Budejovice]] (1991) un [[Homutova]] (1995). Česke Budejovicē trolejbusu satiksme pastāvēja jau iepriekš, bet tad to likvidēja. Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas ir [[Brno]], kur ir 13 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 146 trolejbusi, [[Zlīna|Zlīnā]] (12 trolejbusu līnijas un 62 trolejbusi), Ūsti pie Labas (11 trolejbusu līnijas un 66 trolejbusi) un [[Ostrava|Ostravā]] (10 trolejbusu līnijas un 65 trolejbusi). Mazākas trolejbusu satiksmes sistēmas pastāv [[Hradeckrālove|Hradeckrālovē]], [[Jihlava|Jihlavā]], [[Mariānske Lāzņe|Mariānske Lāzņē]], [[Opava|Opavā]], [[Pardubice|Pardubicē]], [[Plzeņa|Plzeņā]] un [[Teplice|Teplicē]]. Trolejbusu satiksmi galvaspilsētā [[Prāga|Prāgā]] atklāja 1936. gada 29. augustā, bet 1972. gada 15. oktobrī to likvidēja. Savukārt, dažās pilsētās trolejbusu satiksme likvidēta, bet vēlāk atjaunota, tā, piemēram, ir bijis Česke Budejovicē. Savukārt, Plzeņā atrodas viens no lielākajiem trolejbusu ražotājuzņēmumiem pasaulē — ''[[Škoda]]''. Laikā no 1963. līdz 2004. gadam uzņēmumam ''Škoda'' pat Čehijas ziemeļos piederēja pašam sava trolejbusu testēšanas līnija. Tā bija 6,1 km gara, bija izbūvēta 12% kritumā un veda no Dolņi Ždaras līdz Jačomovai. === Dānija === [[Dānija|Dānijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. 1927. gadā trolejbusu satiksmi atklāja Gentoftē, kas atrodas netālu no galvaspilsētas [[Kopenhāgena]]s. Trolejbusu līnija savienoja arī citas Kopenhāgenas piepilsētas, piemēram, Lingbu un Zēborgu. Laikā no 1938. gada līdz 1963. gadam trolejbusi kursēja arī pašā Kopenhāgenā. Pastāvēja arī maršruts Lingbīveija — Nērreportas stacija. 1953. gadā Kopenhāgenas transporta uzņēmums ''NESA'' apkalpoja 4 trolejbusu līnijas. 1963. gadā jau pirmās divas trolejbusu līnijas, kas kursēja uz Nērreportas staciju, likvidēja un aizstāja ar autobusu satiksmi. Bet 1971. gadā trolejbusu satiksmi pilnībā likvidēja. Laikā no 1939. līdz 1959. gadam arī [[Odense|Odensē]] eksistēja trolejbusu satiksmes sistēma, tāpat Odensē trolejbusu satiksmi aizstāja ar autobusu satiksmi. === Francija === [[Attēls:Trolleybus à l'arrêt Hôtel de Ville.JPG|thumb|''[[Renault]]'' firmas trolejbuss Limožā]] [[Francija|Francijā]] trolejbusi kursē sešās pilsētās. [[Kāna (Francija)|Kānā]] un [[Klermona-Ferāna|Klermonā-Ferānā]] kursē jaunākas paaudzes "noteiktās joslas trolejbusi" (tie brauc pa noteiktu speciālu joslu (arī sliedēm), atdalītu no brauktuves), bet [[Liona|Lionā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1935. gadā; 7 trolejbusu līnijas un 113 trolejbusi), [[Sentetjēna|Sentetjēnā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1942. gadā; 2 trolejbusu līnijas un 22 trolejbusi) un [[Limoža|Limožā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1943. gadā; 5 trolejbusu līnijas un 40 trolejbusi) trolejbusi kursē "klasiskajā variantā" (tā kā tie brauc vairumā pasaules valstu). Dažādi trolejbusu braukšanas veidi eksistē [[Nansī]] pilsētā. 1982. gadā šeit atklāja "klasiskā varianta" trolejbusu satiksmi, bet 2001. gadā sāka kursēt arī "noteiktās joslas trolejbusi". Pavisam Nansī ir 25 "noteiktās joslas trolejbusi". 1999. gadā [[Grenoble|Grenoblē]] likvidēja trolejbusu satiksmi, saglabājot kontakttīklu, jo pastāvēja iespēja kādreiz atjaunot trolejbusu satiksmi pilsētā. 2007. gadā nolema, ka trolejbusu satiksmi Grenoblē tomēr neatjaunos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Grenoble – Keine Wiedereinführung der Trolleybusse|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=77|publisher=trolleymotion.com|year=18.12.2007|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tāpat trolejbusu satiksmi likvidēja daudzās citās pilsētās, tostarp, galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]. Arī [[Marseļa|Marseļā]] 2004. gadā likvidēja trolejbusu satiksmi. === Grieķija === [[Grieķija|Grieķijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Trolejbusi no Atēnām kursē vēl arī līdz [[Pireja]]i. Tā ir viena no lielākajām trolejbusu satiksmes sistēmām [[Eiropa|Eiropā]],<ref name="janes2009">Webb, Mary (ed.) (2009). ''Jane's Urban Transport Systems 2009-2010''. Coulsdon, Surrey (UK): Jane's Information Group. {{ISBN|978-0-7106-2903-6}}.</ref> nereti to sauc arī par Atēnu-Pireju starppilsētu trolejbusu satiksmes līniju. To apkalpo uzņēmums ''ILPAP'', kuram pieder 350 trolejbusi. Kopš 2001. gada vecie trolejbusi tiek aizstāti ar jauniem, moderniem firmu ''Neoplan'' vai ''Van Hool'' ražotiem trolejbusiem. 1948. gadā Pirejā atklāja trolejbusu satiksmi,<ref name="Murray"/> bet tikai 1954. gadā to atklāja Atēnās. Savukārt abas sistēmas savā starpā savienoja 1988. gadā. === Horvātija === Mūsdienās [[Horvātija|Horvātijā]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes. Laikā no 1944. līdz 1972. gadam trolejbusi kursēja [[Splita|Splitā]], kā arī laikā no 1951. līdz 1969. gadam — [[Rijeka|Rijekā]]. === Igaunija === [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma un tā pati galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]]. Trolejbusu satiksmi Tallinā atklāja 1965. gada 11. jūlijā, līdz ar to Tallina bija pēdējā [[Padomju Savienība]]s galvaspilsēta, kurā atklāta trolejbusu satiksme. Tallinā ir četras trolejbusu līnijas un tajās pavisam brauc 53 trolejbusi, no kuriem lielākā daļa ir ''[[Škoda]]'' ražotie trolejbusi, bet ir arī 25 ''[[Solaris Trollino 12]]'' un 12 ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusi. Vēl joprojām pa Tallinu kursē arī daži ''[[Ikarus 280T]]'' un ''[[Ikarus 412T]]'' tipa trolejbusi, savukārt, ''[[Škoda 9Tr]]'' tipa trolejbusi Tallinā vairs nekursē. Trolejbusu satiksmi Tallinā nodrošina uzņēmums ''Tallinna Trammi- ja Trollibussikoondise AS'' (TTTK). Attēlu galerijā redzami dažādu modeļu trolejbusi Tallinā. <gallery perrow=6> Attēls:SolarisT18ACInTallinn.jpg|Trolejbuss ''Solaris Trollino 18'' Attēls:ŠkodaTr14inTallinn.jpg|Trolejbuss ''Škoda 14Tr'' Attēls:Škoda15trInTallinn.jpg|Trolejbuss ''Škoda 15Tr'' Attēls:Ikarus-Ganz280T.jpg|Trolejbuss ''Ikarus 280T'' Attēls:Tallinn,Estonia. TTTK Škoda 9Tr Trolleybus nr. 206. May 1996.jpg|1996. gadā Tallinā vēl kursēja ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbusi </gallery> === Itālija === [[Attēls:Milano - piazza Caiazzo - filobus.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Milāna|Milānā]]]] [[Itālija|Itālijā]] trolejbusu satiksme eksistē 14 pilsētās. Itālija un [[Šveice]] ir uzskatāmas par vienīgajām [[Rietumeiropa]]s valstīm, kurās trolejbusu satiksme ir nozīmīga. Visas trolejbusu satiksmes sistēmas Itālijā ir mazas, pārsvarā tām ir ne vairāk kā 4 trolejbusu līnijas. Lielākās sistēmas ir [[Milāna|Milānā]] (150 trolejbusi, 4 līnijas) un [[Neapole]] (100 trolejbusi, 8 līnijas). Trolejbusu satiksme eksistē šādās pilsētās: [[Ankona|Ankonā]], [[Boloņa|Boloņā]], [[Kaljāri]], [[Kjeti]], [[Dženova|Dženovā]], [[Spēcija|Spēcijā]], [[Leče|Lečē]], Milānā, [[Modēna|Modēnā]], Neapolē, [[Parma|Parmā]], [[Rimini]], [[Roma|Romā]] un [[Sanremo]]. Trolejbusu satiksme ir likvidēta šādās pilsētās: [[Turīna|Turīnā]], [[Verona|Veronā]] (abās pilsētās trolejbusi kursēja līdz 1981. gadam), [[Karrāra|Karrārā]] (1985), [[Bari]] (1987), [[Salerno]] (1987), kā arī [[Kremona|Kremonā]] (2002). Savukārt, Dženovā 1997. gadā no jauna atklāja trolejbusu satiksmi, kura kopš 1973. gada bija slēgta. Arī Itālijas galvaspilsētā Romā trolejbusu satiksmi atjaunoja pēc 30 gadu pārtraukuma 2005. gadā. Romā 90. autobusu līniju aizstāja ar trolejbusu līniju. 2007. gadā arī [[Paduja|Padujā]], kur līdz 1970. gadam jau bija kursējuši trolejbusi, atklāja "noteiktās joslas trolejbusu" satiksmi pēc "Transloras sistēmas" parauga. Tāpat to tiek plānots atklāt arī [[Avellīno]], [[Peskāra|Peskārā]],<ref name="janes2009"/> Veronā<ref name="janes2009"/> un [[Vičenca|Vičencā]].<ref name="tm289p17">''Trolleybus Magazine'' Nr. 289, (2010. gada janvāris — februāris), 17. lpp.</ref> Neapolē trolejbusu satiksmi nodrošina divi dažādi uzņēmumi: ''Azienda Napoletana Mobilità'' (ANM), bet piepilsētas trolejbusu līnijas apkalpo ''Compagnia Trasporti Pubblici di Napoli'' (CTP). Itāļiem ir savs fenomens, ka pirms kontakttīkla nomaiņas un ritošā sastāva atjaunošanas ir jālikvidē trolejbusu satiksme. Tā tas bija Boloņā (trolejbusi nekursēja laikā no 1982. līdz 1991. gadam), Spēcijā (1985—1988), Kjeti (1992—2009), Modēnā (1996—2000) un Dženovā (2003—2007). Trolejbusu satiksmes atjaunošanas plāni Kremonā ir izgāzušies, tur kopš 2002. gada trolejbusi atkal vairs nekursē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Ernst der Lage nicht erkannt|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=102|publisher=trolleymotion.com|year=30.04.2010|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Savādāk ir Bari pilsētā, tur, pēc 22 gadu pārtraukuma, tiek solīts atjaunot trolejbusu satiksmi. Lai gan Bari 1990. gados iepirka jaunus trolejbusus, tos tomēr nesāka izmantot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Bari: Der Wiederaufbau beginnt|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/cities/ndetails.php?n_ID=718|publisher=trolleymotion.com|year=18.05.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Krievija === [[Krievija]] ir valsts, kurā visvairāk pilsētās pasaulē brauc trolejbusi, konkrēti tās ir 86 pilsētas. No tām 65 atrodas Krievijas [[Eiropa]]s daļā, tikai 21 — Krievijas [[Āzija]]s daļā. Gandrīz visās pilsētās trolejbusu satiksmi atklāja [[Padomju Savienība]]s gados, līdz 1991. gadam, izņemot [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodu]] (trolejbusu atiksmi atklāja 1995. gadā), [[Himki|Himku]] (1997), [[Vidnoje|Vidnoji]] (2000) un [[Podoļska|Podoļsku]] (2001). Lielākā un arī vecākā [[Trolejbusu satiksme Maskavā|trolejbusu satiksmes sistēma]] bija galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]], to atklāja 1933. gadā, bet likvidēja 2020. gadā, trolejbusu vietā ieviešot [[elektrobuss|elektrobusus]]. Tikai dažās Krievijas pilsētās trolejbusu satiksme līdz šim ir likvidēta, tā ir Kačkanara (trolejbusu satiksmi likvidēja 1985. gadā), [[Šahti]] (2007), [[Arhangeļska]] (2008) un [[Tjumeņa]] (2009). Tāpat trolejbusu līnijas likvidēja arī [[Groznija|Groznijā]], kur tās cieta Čečenijas karā 1994. gada beigās. Ļoti īss mūžs bija trolejbusu satiksmei [[Sizraņa|Sizraņā]], tā pastāvēja no 2002. līdz 2009. gadam. Abas divas trolejbusu līnijas blakus esošajās pilsētās [[Saratova|Saratovā]] un [[Engelsa|Engelsā]] laikā no 1972. gada līdz 2004. gadam bija savstarpēji savienotas, trolejbusi brauca pāri [[Volga]]i un savā veidā arī šo trolejbusu līniju pārvalde bija kopīga. Šobrīd gan šīs abas trolejbusu linijas vairs nav savienotas savā starpā un ir kā divas atsevišķas trolejbusu līnijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Engels: Die Heimatstadt der ZIU erhielt neue Trolleybusse|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=820|publisher=trolleymotion.com|year=05.10.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Maskavā vēsturiskie, senie trolejbusi sabiedrībai ir pieejami tikai transporta izstāžu laikā, kā arī parāžu laikā svētku dienās. [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] un [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]] trolejbusu muzeji piedāvā pat izīrēt trolejbusus ekskursijām un dažādiem pasākumiem. <gallery perrow=6> Attēls:Trolleybus Ryazan 2047.jpg|Trolejbuss ''ZiU-9'' tiek uzskatīts par standarta Krievijas trolejbusu. Attēls:Ziu-SadoweKolco.jpg|Trolejbuss ''ZiU9'' Maskavā Attēls:ZiU-682G 7362, trolleybus line 1, Moscow, 2006.jpg|Trolejbuss Maskavā Attēls:Trolleybus Ryazan 2108.jpg|Trolejbuss Rjazaņā Attēls:ЗиУ-683В01.jpg|Savienotie trolejbusi Krievijā ir retums. </gallery> === Lietuva === [[Lietuva|Lietuvā]] eksistē divas relatīvi lielas trolejbusu satiksmes sistēmas. [[Viļņa|Viļņā]] ir 18 trolejbusu līnijas, bet Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā [[Kauņa|Kauņā]] — 16 trolejbusu līnijas. Viļņā pavisam kopā kursē 321 trolejbuss, tajā kursē gan ''[[Škoda 14Tr]]'', gan arī daži ''[[Škoda 14TrM]]'', kā arī 45 ''[[Solaris Trollino 15AC]]'' tipa trolejbusi. Trolejbusu satiksmi Viļņā atklāja 1956. gada oktobrī, bet Kauņā — 1965. gada 31. decembrī. Citās Lietuvas pilsētās trolejbusu satiksme nekad nav bijusi. Attēlu galerijā redzami dažādu modeļu trolejbusi kā Viļņā, tā Kauņā. <gallery perrow=6> Attēls:Vilnius solaris.jpg|Trolejbuss ''Solaris Trollino 15AC'' Viļņā. Attēls:Skoda-Vilnius3.jpg|Trolejbusi ''[[Škoda]]'' Viļņā. Attēls:Skoda-Vilnius.jpg|Viļņā vairs nebrauc ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbusi. 2003. gads. Attēls:Oberleitungsbus Kaunas Trolleybusse.JPG|Trolejbuss ''Solaris Trollino 15'' Kauņā. Attēls:Kaunas trolley bus, Lithuania, 12 Sept. 2008.jpg|''Škoda 14Tr'' trolejbuss Kauņā. </gallery> === Moldova === [[Attēls:Chisinau trolleybus.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kišiņeva|Kišiņevā]]]] [[Moldova|Moldovā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta trīs pilsētās, liela trolejbusu satiksmes sistēma ir galvaspilsētā [[Kišiņeva|Kišiņevā]], to atklāja 1949. gada 12. oktobrī. Bet mazākas sistēmas ir [[Tiraspole|Tiraspolē]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1967. gada 1. novembrī) un [[Belci|Belcos]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1972. gada 12. jūnijā). Trolejbusu satiksmes sistēma Tiraspolē kopš 1992. gada atrodas starptautiski neatzītās [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s teritorijā. 1993. gada 19. jūnijā atklāja trolejbusu līniju līdz [[Bendera]]i. Divus gadus vēlāk atklāja pirmo Benderas pilsētas trolejbusu līniju. Tādēļ var teikt, ka savā veidā patlaban četrās Moldovas pilsētās tiek organizēta trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme ir likvidēta tikai Soloncenos (Solonceni), tur tā eksistēja no 1992. līdz 1994. gadam. Tā bija 2,9 km gara trolejbusu līnija, kas mazo Soloncenu (Solonceni) ciematu savienoja ar administratīvajiem centriem un ciemata iedzīvotāju darbavietām.<ref>Tarkov, Sergei. "The Solonceni Trolleybus". ''Trolleybus Magazine'' Nr. 200, 1995. gada marts — aprīlis</ref> === Nīderlande === [[Nīderlande|Nīderlandē]] darbojas tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma [[Arnema|Arnemā]]. Tā sastāv no četrām līnijām, līniju kopējais garums ir aptuveni 52 km. Trolejbusu satiksmi Arnemā atklāja 1949. gada 5. septembrī. Agrāk trolejbusi brauca arī [[Groningena|Groningenā]] (1927. gada 27. jūnijs — 1965. gada 9. novembris) un [[Neimegena|Neimegenā]] (1952. gada 9. jūlijs — 1969. gada 29. marts). === Norvēģija === [[Norvēģija|Norvēģijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta tikai [[Bergena|Bergenā]]. Trolejbusu satiksmi [[Bergena|Bergenā]] atklāja 1950. gada 24. februārī, tur kursē 8 trolejbusi, no kuriem divi ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Bergenā ir tikai viena trolejbusu līnija, tās garums ir 4,1 km. Trolejbusu satiksmi Bergenā nodrošina uzņēmums ''Tide''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Svenska Spårvägssällskapet English Atlas:Bergen, Norway (no)|language=en|url=http://www.sparvagssallskapet.se/atlas/system.php?id=43&ling=en|accessdate=}}</ref> 1909. gada 15. decembrī [[Drammene|Drammenē]] atklāja pirmo trolejbusu satiksmes līniju [[Skandināvija|Skandināvijā]], trolejbusi Drammenē kursēja līdz pat 1967. gada 10. jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Svenska Spårvägssällskapet English Atlas:Drammen, Norway (no)|language=en|url=http://www.sparvagssallskapet.se/atlas/system.php?id=45&ling=en|accessdate=}}</ref> Tāpat laikā no 1940. gadiem līdz 1960. gadiem arī [[Oslo]] un [[Stavangera|Stavangerā]] kursēja trolejbusi. === Polija === [[Attēls:Trolejbus Jelcz M121E PKT Gdynia.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Gdiņa|Gdiņā]]]] [[Polija|Polijā]] trolejbusi kursē trīs pilsētās: [[Gdiņa|Gdiņā]], [[Ļubļina|Ļubļinā]] un [[Tihi]]. Gdiņā ir 12 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 85 trolejbusi, tā ir vecākā un lielākā Polijas trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksmi atklāja 1943. gada 23. jūlijā un trolejbusu parks sastāv, galvenokārt, no Polijā ražotajiem ''Jelcz'' trolejbusiem. Savukārt, trolejbusu satiksmi Ļubļinā atklāja 1953. gada 21. jūlijā. Ļubļina beidzamajos gados iepirka jaunus trolejbusus un atklāja jaunas trolejbusu līnijas. Vismazākā Polijas trolejbusu satiksmes sistēma ir Tihi, tur ir piecas trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 22 trolejbusi. Trolejbusu satiksmi Tihi atklāja 1982. gada 1. oktobrī. Galvaspilsētā [[Varšava|Varšavā]] kopš 1995. gada 31. augusta vairs nebrauc trolejbusi. Tāpat trolejbusi vairs nebrauc Dembicā (''Dębica'') (trolejbusi brauca līdz 1990. gada oktobrim) un [[Slupska|Slupskā]] (trolejbusi brauca līdz 1999. gada septembrim). Daudzās Polijas pilsētās trolejbusu satiksmi likvidēja 1940. gados. === Portugāle === [[Portugāle|Portugālē]] trolejbusu satiksme tiek nodrošināta tikai Koimbrā. Koimbrā atrodas vecākā Portugāles trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksmi Koimbrā nodrošina uzņēmums ''Serviços Municipalizados de Transportes Urbanos de Coimbra'' (SMTUC). Trolejbusu satiksmi Koimbrā atklāja 1947. gada 16. augustā, sākotnēji kursēja tikai divi trolejbusi. 1959. gadā trolejbusu satiksmi atklāja arī [[Portu]], bet 1997. gadā to likvidēja. Tāpat arī [[Braga|Bragā]] laikā no 1963. līdz 1973. gadam pastāvēja trolejbusu satiksme. Mūsdienās Koimbrā ir trīs trolejbusu līnijas, tajās kopā brauc 17 ''Caetano Efacec'' modeļa standarta trolejbusi, kuri ir būvēti laikā no 1984. līdz 1986. gadam. Tiek plānota trolejbusu parka atjaunošana. Savukārt, [[Amadora|Amadorā]] kopš 2009. gada tiek plānots atklāt trolejbusu satiksmi. === Rumānija === [[Attēls:Kolozsvari trolibusz DAC.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kluža-Napoka|Klužā-Napokā]]]] [[Rumānija|Rumānijā]] trolejbusi kursē 11 pilsētās. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma eksistē galvaspilsētā [[Bukareste|Bukarestē]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1949. gada 10. novembrī). Otra lielākā un visvecākā Rumānijas trolejbusu satiksmes sistēma ir [[Timišoara|Timišoarā]] (trolejbusi brauc kopš 1942. gada). 1959. gadā trolejbusu satiksmi atklāja [[Brašova|Brašovā]], [[Kluža-Napoka|Klužā-Napokā]] un [[Konstanca (Rumānija)|Konstancā]]. Laikā no 1983. līdz 1997. gadam trolejbusu satiksmi atklāja arī Baija Marē (''Baia Mare''), Gaļatā (''Galaţi''), Mediasā (''Mediaş''), [[Pjatrā Njamca|Pjatrā Njamcā]], Ploiestā (''Ploieşti'') un [[Tirgu Žiu]]. Galvenais iemesls šo trolejbusu satiksmes sistēmu atklāšanai bija Rumānijas enerģētikas krīze 1980. gados. Visas šīs trolejbusu satiksmes sistēmas atklātas īsi pirms un pēc 1989. gada Rumānijas revolūcijas. Astoņās pilsētās, kurās trolejbusu satiksmi atklāja laikā no 1983. līdz 1996. gadam, trolejbusu satiksme drīzvien likvidēja. Laikā no 1999. līdz 2009. gadam trolejbusu satiksmi likvidēja [[Breila|Breilā]], Satu Marē (''Satu Mare''), [[Sibiu]], [[Slatina|Slatinā]], Sučevā (''Suceava''), Tērgovištē (''Târgovişte'') un Vaslū (''Vaslui''), bet 2005. gadā to likvidēja [[Jaši]] pilsētā. Savukārt, Tērgovištē (''Târgovişte'') un Satu Marē (''Satu Mare'') pēc trolejbusu satiksmes likvidēšanas, kontakttīklu un trolejbusus saglabāja, tas nozīmē, ka nākotnē iespējams varētu atjaunot trolejbusu satiksmi. Bet Brašovā (2006) un Konstancā (2008) trolejbusu satiksmi saglabāja, tā vietā likvidējot tramvaju satiksmi. Interesants fakts saistībā ar Rumāniju ir tāds, ka Rumānijas pilsētās Timišoarā un Bukarestē ir divi atsevišķi trolejbusu satiksmes apgabali, proti, trolejbusu kontakttīkls nav savā starpā savienots. === Serbija === [[Attēls:Beo trolejbus 00.jpg|thumb|''Belkommunmash'' trolejbuss AKSM-321 [[Belgrada|Belgradā]]]] [[Serbija|Serbijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]]. Belgradā pavisam kopā ir 8 trolejbusu līnijas. Trolejbusu satiksmi Belgradā atklāja 1947. gada 22. jūnijā un to nodrošina uzņēmums ''GSP Beograd''. 2005. gada decembrī Belgradā kopā brauca 154 trolejbusi.<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 266, (2006. gada marts — aprīlis), 42. lpp.</ref> Pirmās trīs trolejbusu līnijas Belgradā atklāja pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tajās brauca [[Krievija|Krievijā]] ražotie trolejbusi. Vēl joprojām tām ir vieni un tie paši galapunkti, kas toreiz, tāpat to maršruti ved cauri pilsētas centram, gar Kalemegdānas nocietinājumiem. Pārējās trolejbusu līnijas atklāja 1980. gadu sākumā, to maršruti atrodas perpendikulāri pirmajām trim trolejbusu līnijām. Citās Serbijas pilsētās nekad nav bijusi trolejbusu satiksme. === Slovākija === [[Attēls:Bratislava trolleybus Skoda 25Tr Irisbus 2007.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Bratislava|Bratislavā]]]] [[Slovākija|Slovākijā]] trolejbusu satiksme eksistē 5 pilsētās. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas galvaspilsētā [[Bratislava|Bratislavā]], tajā 14 trolejbusu līnijās kopā brauc 137 trolejbusi. Bratislavā patlaban tiek atjaunots trolejbusu parks, kā arī 2006. gadā 2,5 km garajai un kalnā braucošajai 33. trolejbusu līnijai izbūvēts kontaktītkls. Interesanti ir tas, ka 33. trolejbusu līnija kopš atklāšanas nebija savienota ne ar vienu citu trolejbusu līniju, tās maršrutā izbūvēts tikai kontakktīkls. Pirmo trolejbusu līniju Slovākijā atklāja no Popradas līdz Stari Smokovecai (''Starý Smokovec''), tā eksistēja tikai no 1904. līdz 1906. gadam. Pēc tam trolejbusu satiksmi atklāja Bratislavā, tā eksistēja no 1909. līdz 1915. gadam. Trolejbusu satiksmi Bratislavā atjaunoja 1943. gadā. Bratislavā brauc uzņēmuma ''[[Škoda]]'' ražotie trolejbusi. [[Banska Bistrica|Banskā Bistricā]] (7 trolejbusu līnijas, 27 trolejbusi) 2005. gada beigās trolejbusu satiksi likvidēja. Pēc iedzīvotāju protestiem, ekonomisko apsvērumu izvērtēšanas, cita piedāvājuma saņemšanas, kurš paredzēja transporta veidu maiņu, trolejbusu satiksmi 2007. gada beigās atjaunoja. Pārējās trīs pilsētas ar trolejbusu satiksmi ir [[Košice]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1993. gadā), [[Prešova]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1962. gadā) un [[Žilina]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1994. gadā). Patlaban vairāk nekur Slovākijā trolejbusu satiksme nav likvidēta, izņemot uz gandrīz diviem gadiem bijušo likvidāciju Banskā Bistricā. === Slovēnija === [[Slovēnija|Slovēnijā]] mūsdienās vairs nevienā pilsētā neeksistē trolejbusu satiksmes sistēmas. Agrāk trolejbusu satiksme eksistēja galvaspilsētā [[Ļubļana|Ļubļanā]] (1951—1971) un Piranā (''Piran'') (1909—1913). Vēl bija starppilsētu trolejbusu līnija, kas savienoja Piranu ar Portorožu (''Portorož''). === Somija === [[Somija|Somijā]] vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Agrāk trolejbusi kursēja tikai [[Tampere|Tamperē]] un [[Helsinki|Helsinkos]]. Tamperē trolejbusu satiksme pastāvēja no 1948. līdz 1976. gadam. Vienu brīdi Tamperē pavisam bija 7 trolejbusu līnijas. Divi Tamperes trolejbusi ir izstādīti ''Tampereen kaupungin liikennelaitos'' muzejā Tamperē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|authors=Mikko Alameri|title=Johdinautokaupunki Tampere 1948-1976|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/tampere/tpelinja.htm|year=1987|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605024517/http://raitio.org/trolley/tampere/tpelinja.htm|archivedate={{dat|2008|06|05||bez}}}}</ref> Helsinkos trolejbusi pa vienu vienīgu trolejbusu līniju kursēja no 1949. līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Helsingin Johdinautot|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkijohd.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605024512/http://raitio.org/trolley/helsinki/hkijohd.htm|archivedate=05.06.2008}}</ref> Trīs Helsinku trolejbusi izstādīti Helsinku tramvaju muzejā, tostarp, Helsinku trolejbuss ar reģ. nr. 605.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybuses 604 - 608|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl604/hkl604.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080724075519/http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl604/hkl604.htm|archivedate=24.07.2008}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybuses 624 - 626|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl624/hkl624.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605092126/http://raitio.org/trolley/helsinki/hkl624/hkl624.htm|archivedate=05.06.2008}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybus 1|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hklsws/hklsws.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605092131/http://raitio.org/trolley/helsinki/hklsws/hklsws.htm|archivedate=05.06.2008}}</ref> Helsinkos tiek plānots atjaunot trolejbusu satiksmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Juha Salonen an Markku Karumo|title=HKL harkitsee johdinautoja ydinkeskustan liikenteeseen|language=fi|url=http://www.hs.fi/autot/artikkeli/HKL+harkitsee+johdinautoja+ydinkeskustan+liikenteeseen/1135245359602|date=22.04.2009|publisher=Helsingin Sanomat|accessdate=17.08.2010|archive-date=27.04.2009|archive-url=https://web.archive.org/web/20090427092408/http://www.hs.fi/autot/artikkeli/HKL+harkitsee+johdinautoja+ydinkeskustan+liikenteeseen/1135245359602}}</ref> === Spānija === [[Spānija|Spānijā]] trolejbusu satiksme ir tikai Kasteljo de la Planā, trolejbusu satiksmi atklāja 1963. gadā, bet 1969. gadā to likvidēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Castellón-de-la-Plata (sic) Trolleybus Photos|language=en|url=http://members.shaw.ca/synt/Castellon-photos.htm|accessdate=04.12.2010}}</ref> Savukārt, 2008. gada 25. jūnijā trolejbusu satiksmi atkal atjaunoja.<ref name="tm-castellon">Haseldine, Peter. "Trolleybuses Return to Spain". ''Trolleybus Magazine'' Nr. 281 (2008. gada septembris-oktobris), 98. lpp.</ref> Kasteljo de la Planā kursē ''Irisbus Civis'' trolejbusi, tie ir piemēroti braukšanai pa šo pilsētu, jo trolejbusi ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru, kurš tiek izmantots braucot pa Ribalto parka apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Angela Holtkamp|title=A First in Spain: Optiguide for Castellon’s Trolleybus Line|language=en|url=http://www.innovations-report.com/html/reports/logistics/report-113808.html|publisher=Siemens, via The Innovations Report|date=07.07.2008|accessdate=04.12.2010}}</ref> Interesanti var šķist tas, ka trolejbusu satiksmi nodrošinošais uzņēmums saucas TRAM jeb ''Transporte Metropolitano de la Plana''. Agrāk Spānijā 12 pilsētās eksistēja trolejbusu satiksme. Lielākā daļa trolejbusu satiksmes sistēmu bija pilsētās, bet bija arī dažas starppilsētu trolejbusu satiksmes līnijas, piemēram, 33 km garā trolejbusu līnija no La Korunjas (''A Coruña'') līdz Karballo (''Carballo'') vai 12 km garā trolejbusu līnija no Tarragonas (''Tarragona'') līdz Reisai (''Reus''). Līdz otrreizējai trolejbusu satiksmes atklāšanai Kasteljo de la Planā 2008. gadā, pēdējā Spānijas pilsēta, kurā brauca trolejbusi bija Pontevedra, trolejbusu satiksmi likvidēja 1989. gadā. 1960. gados un 1970. gados vairākās Spānijas pilsētās kopā kursēja apmēram 100 [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] ražotu savienoto trolejbusu.<ref name="patton">Patton, Brian (2004). ''Double-Deck Trolleybuses of the World, beyond the British Isles'', 80. lpp. Sutherland (UK): Adam Gordon. {{ISBN|1-874422-50-8}}.</ref> === Šveice === [[Šveice|Šveicē]] trolejbusi ir ļoti populāri, jo izmaksas par elektroenerģiju ir mazas, jo tā tiek saražota vietējās hidroelektrostacijās. Trolejbusi kursē 13 Šveices pilsētās. Tās ir [[Berne]], [[Ženēva]], [[Lozanna]], Noištatele (''Neuchâtel''), Sankt Gallena (''St. Gallen''), [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]], [[Cīrihe]] un citas. Šveicē trolejbusu satiksmi nodrošinošiem uzņēmumiem pašiem nav jārūpējas par elektroapgādes iekārtām, līdz ar to trolejbusu sistēmas uzturēšanas izmaksas ir mazas. 2001. gadā Lugāno likvidēja trolejbusu satiksmi, jo jaunu trolejbusu iegāde izmaksāja pārāk dārgi, trolejbusu satiksmi aizstāja ar autobusu satiksmi. Vēl viens iemesls kādēļ likvidēja trolejbusu satiksmi bija tas, ka kontakttīklam pievadīja 1000 voltu stipru strāvu, nevis 600 voltu, līdz ar to bija grūti atrast piemērotus trolejbusus. 2008. gada 30. jūnijā arī [[Bāzele]] likvidēja trolejbusu satiksmi, aizstājot to ar autobusu satiksmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Dagmar Jenny|title=Basler Verkehrsbetriebe: Adieu Trolleybus, Medienmitteilung vom 23. Juni 2008|language=de|url=http://www.bvb.ch/23-06-08_adieu_trolleybus.pdf|accessdate=23.06.2008|archive-date=11.09.2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080911201907/http://www.bvb.ch/23-06-08_adieu_trolleybus.pdf}}</ref> Bāzele ir vienīgā Šveices pilsēta, kurā ir tramvaju satiksme, bet nav trolejbusu satiksmes. 2007. gada novembra beigās, pateicoties tautas nobalsošanai, Sankt Gallenā (''St. Gallen'') nolemts trolejbusu satiksmi nelikvidēt, bet tā vietā iepirkt jaunus trolejbusus. Arī [[Vintertūra]] izlēma par trolejbusu satiksmes saglabāšanu un jaunu trolejbusu iepirkšanu. Arī Šafhauzenes (''Schaffhausen'') dome pēc ilgām diskusijām nolēma trolejbusu satiksmi Šafhauzenē (''Schaffhausen'') nelikvidēt. <gallery perrow=6> Attēls:Bernmobil 63 Bern.JPG|Vecs trolejbuss Šveices galvaspilsētā Bernē Attēls:Vbsg bus.jpg|Trolejbusi Sankt Gallenā (''St. Gallen'') Attēls:Neuchatel NAW BGT 5-25.jpg|Posmainais trolejbuss Noištatelē (''Neuchâtel'') Attēls:Luzern Swisstrolley.jpg|Moderns Šveicē ražots trolejbuss Lucernā Attēls:Basel Neoplan N 6021.jpg|Trolejbuss Bāzelē </gallery> === Ukraina === [[Attēls:Trolleybus kiev.jpg|thumb|Trolejbusi [[Kijiva|Kijivā]]]] [[Ukraina|Ukrainā]] pavisam 43 pilsētās tiek nodrošināta trolejbusu satiksme. Pēc pilsētu skaita, kurās kursē trolejbusi, Ukraina ieņem otro vietu pasaulē, pirmajā vietā atrodas [[Krievija]]. Ukarinā trolejbusu līnijas ir ierīkotas arī starp vairākām pilsētām: Krasnodona — Molodogvardeiska un [[Krima]]s pussalā, kur atrodas pasaulē garākā trolejbusu līnija,<ref name="Murray"/> tā savieno [[Simferopole|Simferopoli]] ar [[Alušta|Aluštu]] un [[Jalta|Jaltu]]. No Jaltas līdz Simferopolei tā ir 86 km gara.<ref>Makewell, Roy. "Trolleybuses Over the Yaila Mountains". ''Trolleybus Magazine'' Nr. 193 (1994. gada janvāris-februāris), 2.-16. lpp. National Trolleybus Assn. (UK).</ref> Izņemot jaunas trolejbusu sistēmas atklāšanu [[Kerča|Kerčā]] 2004. gadā, visās pārējās pilsētās trolejbusu satiksmi ierīkoja jau padomju laikos. Divās vietās trolejbusu satiksme likvidēta: Dzeržinskā (2007. gadā) un Stahanovā (2008. gadā), tai skaitā starppilsētu trolejbusu līnija Stahanova — Almazana. Stahanovā 2010. gadā trolejbusu satiksmi atjaunoja vienā līnijā. Austrumukrainā Ugļegorskā dzīvo tikai {{sk|10693}} iedzīvotāji, tādējādi tā ir uzskatāma par vienu no mazākajām pilsētām ar trolejbusu satiksmi. Alušta un Jalta, neskatoties uz kopēju trolejbusu satiksmes sistēmas pārvaldi, ir uzskatāmas par atsevišķām pilsētām ar trolejbusu satiksmi, līdz ar to teorētiski kopējais pilsētu skaits sasniedz 45. === Ungārija === [[Attēls:Ikarus 280T Trolleybus R01.jpg|thumb|left|''[[Ikarus]]'' ražots trolejbuss [[Budapešta|Budapeštā]]]] [[Ungārija|Ungārijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta trīs pilsētās — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Segeda|Segedā]] un [[Debrecena|Debrecenā]]. Pirmo trolejbusu līniju Budapeštā atklāja 1933. gada 16. decembrī, Obudas rajonā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā to nopostīja un vairs neatjaunoja. Mūsdienās trolejbusu satiksmi Budapeštā nodrošina uzņēmums ''Budapesti Közlekedési Vállalat Zrt'' (BKV), to dibināja 1949. gada [[21. decembris|21. decembrī]] Budapeštas Peštas rajonā. Šobrīd tas apkalpo 13 trolejbusu līnijas un tam pieder 167 trolejbusi. Savukārt, 1979. gada 1. maijā Segedā atklāja trolejbusu satiksmi, tur eksistē 4 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 42 trolejbusi, to starpā pašu būvēti zemās grīdas trolejbusi un par trolejbusiem pārbūvēti ar dīzeli braucoši autobusi. Kopš 1985. gada 2. jūlija arī Debrecenā kursē trolejbusi, tur pavisam trijās trolejbusu līnijās kopā brauc 33 trolejbusi. 2008. gadā noslēdzās trolejbusu parka atjaunošana. Izņemot pašu pirmo Budapeštas trolejbusu līniju, nevienā citā Ungārijas pilsētā trolejbusu satiksme vēl nav likvidēta. === Vācija === [[Vācija|Vācijā]] trolejbusi kursē tikai trīs pilsētās — [[Zolingene|Zolingenē]] (50 trolejbusi, 6 trolejbusu līnijas), Ēbersvaldē (14 trolejbusi, 2 trolejbusu līnijas) un Eslingā pie Nekāras (9 trolejbusi, 2 trolejbusu līnijas). 1995. gadā [[Esene|Esenē]] un [[Potsdama|Potsdamā]] trolejbusu satiksmi likvidēja. Zolingenes trolejbusi brauc arī ārpus pilsētas administratīvajām robežām, uz [[Vupertāle|Vupertāli]]-Fovinkelu, bet Eslingas pie Nekāras trolejbusi brauc arī līdz [[Štutgarte]]i-Obertīrkaimai. 2009. gada novembrī Zolingenē visus vecos standarta trolejbusus aizstāja ar jauniem moderniem savienotajiem trolejbusiem. 2007. gadā trolejbusu satiksmes sistēma Ēbersvaldē gandrīz atradās uz likvidācijas robežas, tomēr nolemts, ka visus vecos trolejbusus 2010. gada otrajā pusē nomainīs pret jauniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Neue O-Bus-Flotte in Eberswalde vom Hersteller Solaris Bus & Coach|language=de |url=http://www.bbg-eberswalde.de/information.php|accessdate=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100107014041/http://www.bbg-eberswalde.de/information.php|archivedate={{dat|2010|01|07||bez}}}}</ref> Arī Eslingā pie Nekāras kopš 2008. gada sākuma kursē tikai moderni zemās grīdas savienotie trolejbusi, kā arī Eslingā pie Nekāras vairs nav rezerves trolejbusu. Ja kāds no deviņiem trolejbusiem dažādu iemeslu dēļ neizbrauc uz līnijas, to aizstāj ar autobusu. [[Leipciga]]s sabiedriskā transporta uzņēmums patlaban pārbauda nepieciešamību atjaunot trolejbusu satiksmi, tas tiek darīts, jo strauji pieaug degvielas cenas. Tiek izskatīta divu noslogotu autobusu līniju (nr. 60 un nr. 70) iespējamā pārvēršana par trolejbusu līnijām, pirms tam attiecīgās ielas aprīkojot ar kontakttīklu. Ja plāni tiks realizēti, tad 2012. gadā kā pirmā autobusu līnija ar kontakttīklu varētu tikt aprīkota autobusu līnija nr. 60.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Umweltschutz für Leipzig|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=517|publisher=trolleymotion.com|year=15.09.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2007. gadā Tībingas oberbirģermeistars Boriss Palmers izteicās, ka Tībingā būtu jāievieš trolejbusu satiksme, tomēr līdz šim tas vēl nav izdarīts. Lai gan 2007. gada septembrī Tībingā, [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] enerģētikas dienu laikā testēja hibrīdbusu. Kopš 2009. gada pavasara arī [[Kotbusa|Kotbusā]] tiek diskutēts par trolejbusu satiksmes ieviešanu, kas atslogotu tramvaju satiksmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=''Neue Debatte über Strom-Busse für die Stadt Cottbus''|language=de|url=http://www.lr-online.de/regionen/Cottbus-Strom-Busse-Verkehr-Cottbus;art1049,2469039,0|publisher=Lausitzer Rundschau|accessdate=02.04.2009}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saistībā ar Vāciju ir divi interesanti fakti, pirmais no tiem, ka Eslingā pie Nekāras uz Fogelzangas tilta betona mastus, trolejbusa kontakttīkla izbūvei nevarēja uzstādīt, jo tilts bija pārāk šaurs. Balstus uzstādīja, paralēli tiltam, ūdenī, to augstums ir 98 metri. Tas ir pasaules rekords trolejbusu kontakttīkla mastu augstumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Fahrleitungsanlagen und technische Einrichtungen im Esslinger Obus-Netz|language=de|url=http://www.obus-es.de/fahrl_1.htm|accessdate=}}</ref> Vēl viens interesants fakts, ka Kaizerslauternā brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi. <gallery perrow=6> Attēls:Solingen Van Hool AG 300 T.jpg|Trolejbuss Zolingenē Attēls:Wuppertal-090619-8501-Vohwinkel.jpg|Trolejbuss Vupertālē-Fovinkelā, zem Vupertāles Švēbebāņa Attēls:Eberswalde 011.jpg|Trolejbuss Ēbersvaldē Attēls:Eberswalde-obus-skoda.jpg|Vecs ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbuss Ēbersvaldē Attēls:Obus SVE 2181.jpg|Eslingas pie Nekāras trolejbuss Štutgartē-Obertīrkaimā </gallery> === Zviedrija === [[Zviedrija|Zviedrijā]] trolejbusi kursē tikai Landskronā, tur eksistē tikai viena trolejbusu līnija, kura savieno Landskronas dzelzceļa staciju ar piepilsētu. Trolejbusu satiksmi Landskronā atklāja 2003. gada 27. septembrī un Landskronā pavisam kursē 3 trolejbusi.<ref>Brown, Terry. "Trolleybuses in Sweden, Once Again". ''Trolleybus Magazine'' Nr. 253, (2004. gada janvāris-februāris), 14. lpp.</ref> Tā ir viena no pasaulē mazākajām trolejbusu satiksmes sistēmām. 40 gadus agrāk trolejbusi kursēja arī [[Stokholma|Stokholmā]] (toreiz Stokholmā pavisam bija 12 trolejbusu līnijas) un [[Gēteborga|Gēteborgā]]. Trolejbusu satiksme Stokholmā eksistēja no 1941. līdz 1964. gadam, bet Gēteborgā — no 1940. līdz 1964. gadam. == Trolejbusu satiksme Āzijā == === Afganistāna === Šobrīd nekur [[Afganistāna|Afganistānā]] neeksistē trolejbusu satiksmes. Laikā no 1979. gada februāra līdz 1993. gadam galvaspilsētā [[Kabula|Kabulā]] kursēja trolejbusi. Trolejbusu satiksme Kabulā tika slēgta kara izraisīto postījumu dēļ. Bija plānots 2003. gadā atjaunot trolejbusu satiksmi, bet tas nav izdarīts vēl līdz šodienai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Czech consortium to rebuild Kabul trolleybus network|language=angļu val.|url=http://e-ariana.com/ariana/eariana.nsf/allDocs/5A1EF38A3F7EC43087256DD90041F08B?OpenDocument|publisher=Agence France-Presse|year=08.11.2003|accessdate=|archiveurl=https://archive.today/20120526024543/http://e-ariana.com/ariana/eariana.nsf/allDocs/5A1EF38A3F7EC43087256DD90041F08B?OpenDocument|archivedate={{dat|2012|05|26||bez}}}}</ref><ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 254, (2004. gada marts-aprīlis), 42. lpp. ISSN 0266-7452.</ref> === Armēnija === [[Armēnija|Armēnijā]] trolejbusu satiksme pastāv tikai galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]]. Trolejbusu satiksmi Erevānā atklāja 1949. gada 16. augustā. Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Yergortrans'', tas apkalpo visas piecas Erevānas trolejbusu līnijas. Erevānā pārsvarā kursē [[Škoda 14Tr]] tipa trolejbusi, tāpat kursē arī daži Krievijā ražoti VZTM-5280, kā arī no [[Francija]]s pilsētas [[Liona]]s saņemtie trolejbusi. Agrāk 20 trolejbusu līnijās kopā brauca aptuveni 300 trolejbusu. Vēl laikā no 1962. līdz 2005. gadam trolejbusi kursēja Gjumri (''Gjumri'') pilsētā. === Azerbaidžāna === [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] vairs neeksistē neviena trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksme Azerbaidžānā tika likvidēta laikā no 2004. līdz 2006. gadam. Arī galvaspilsētā [[Baku]] trolejbusu satiksme tika likvidēta, tā pastāvēja no 1941. līdz 2006. gadam. === Filipīnas === [[Filipīnas|Filipinās]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Manila|Manilā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Manilā pastāvēja no 1929. gada februāra līdz 1941. gada decembrim. === Gruzija === [[Attēls:Trådbuss Tbilisi.jpg|thumb|right|Trolejbusi [[Tbilisi]] vairs nebrauc]] [[Gruzija|Gruzijā]], pēc būtības, vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes, trolejbusu satiksme ir tikai [[Suhumi]], bet tā atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā. Trolejbusu satiksme Suhumi pilsētā tika atklāta 1968. gada 3. janvārī. Suhumi eksistē tikai divas trolejbusu līnijas. Laikā no 1990. gada līdz 2010. gada martam visās pārējās 11 Gruzijas pilsētās trolejbusu satiksme tika likvidēta. Bet Suhumi tā tika saglabāta, jo Krievija Suhumi sniedza savu palīdzību, kas ļāva saglabāt trolejbusu satiksmi. 1976. gadā Suhumi bija 5 trolejbusu līnijas ar kopējo garumu 42,8 kilometri. No 1992. gada augusta līdz 1994. gada aprīlim pilsoņu karā radīto bojājumu dēļ trolejbusu satiksme tika slēgta. Šobrīd Suhumi ir 12 trolejbusi (7 [[Škoda 14Tr]] un 5 ZiU-9 tipa trolejbusi). Savukārt, 1976. gadā pavisam kopā bija 49 trolejbusi. Laikā no 1937. līdz 2006. gadam trolejbusu satiksme bija arī Gruzijas galvaspilsētā [[Tbilisi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Столица Грузии отказалась от трамваев и троллейбусов|language=krievu val.|url=http://news.liga.net/news/N0646717.html|publisher=ЛІГА.Новости|accessdate=|archive-date={{dat|2011|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111002144837/http://news.liga.net/news/N0646717.html}}</ref> === Indija === [[Indija|Indijā]] šobrīd vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Laikā no 1935. līdz 1962. gadam trolejbusi kursēja [[Deli]]. Savukārt, [[Mumbaja|Mumbajā]] trolejbusu satiksme eksistēja laikā no 1962. gada 11. jūnija līdz 1971. gada 24. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=BEST Landmarks|language=angļu val.|url=http://www.bestundertaking.com/trans_land.asp|publisher=BEST Undertaking|year=1962|accessdate=02.12.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090329223824/http://www.bestundertaking.com/trans_land.asp|archivedate=29.03.2009}}</ref> === Irāna === [[Irāna|Irānā]] trolejbusi kursē tikai tās galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]. Trolejbusu satiksmi Teherānā atklāja 1992. gada 14. septembrī. Teherānā ir 5 trolejbusu līnijas. 13,9 kilometrus garā Teherānas trolejbusu satiksmes sistēma sastāv no diviem galvenajiem posmiem. Pa Teherānas ielām brauc 65 [[Škoda 15Tr]] tipa trolejbusi (tos 1991. un 1992. gadā saņēma no [[Čehoslovākija]]s). Vēl pa Teherānas ielām brauc pašu irāņu būvēts trolejbusa prototipa modelis, balstīts uz trolejbusa Volvo B10M bāzes. === Japāna === [[Attēls:Kanden Tunnel Torolley Bus, Nagano Japan.jpg|thumb|Kandenas "tuneļa trolejbuss"]] [[Japāna|Japānā]] eksistē divas trolejbusu līnijas, tās ir ļoti iecienītas tūristu vidū. Abu trolejbusu līniju maršruti ved pa tuneļiem. Trolejbusu līnijas atrodas [[Tojamas prefektūra|Tojamas prefektūrā]] un pasažieri tajās tiek pārvadāti no aprīļa līdz novembrim. Japānā trolejbusi brauc pa ceļa kreiso pusi. Viena no šīm divam trolejbusu līnijām ir Tatejamas (''Tateyama'') "tuneļa trolejbuss". Tā ir 3,7 kilometrus gara trolejbusu līnija, kura tika atklāta 1971. gadā, bet tikai 1996. gadā tajā sāka braukt trolejbusi. Tā savieno Daikambo (''Daikambō'') ar Murodo (''Murodō''), pārvadātājuzņēmuma centrālā mītne atrodas Tatejamas Kurobē Kanko (''Tateyama Kurobe Kankō''). Otra trolejbusu līnija ir Kandenas "tuneļa trolejbuss", tā tika ierīkota Kurobes hidroelektrostacijas būvniecības dēļ. Līnija ir {{nobr|6,1 km}} gara un kopš 1964. gada tā savieno Ogisavu (''Ōgisawa'') ar Kurobi-Talsperi (''Kurobe-Talsperre''). Līniju ar elektroenerģiju apgādā Kandenas elektroapgādes uzņēmums ''Kansai Denryoku''. Agrāk arī citās Japānas pilsētās bija trolejbusu satiksme, piemēram, galvapilsētā [[Tokija|Tokijā]] (1952-1968),<ref name=haraguchiIII>原口隆行 Haraguchi, Takayuki. 2000. 日本の路面電車 III (廃止路線西日本編) Nippon no romendensha III (Haishi Rosen Nishi-Nippon-hen) (JTB Can Books series). Tokyo: Japan Travel Bureau.</ref> [[Kioto]] (1932-1969),<ref name=haraguchiIII/> [[Osaka|Osakā]] (1953-1970)<ref name=haraguchiIII/> un citās pilsētās. === Kazahstāna === [[Attēls:E8606-Almaty-trolley-bus.jpg|thumb|left|Trolejbuss bijušajā [[Kazahstāna]]s galvaspilsētā [[Almati]]]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]] trolejbusi kursē četrās pilsētās. Interesanti ir tas, ka trolejbusu satiksme ir izveidota tikai pilsētās, kas atrodas Kazahstānas [[Āzija]]s daļā, kā arī tā, visās šajās pilsētās, ir izveidota Padomju laikā, izņemot [[Atirau]]. Trolejbusi kursē [[Almati]], Aktobē, [[Petropavla|Petropavlā]] un [[Taraza|Tarazā]]. Trolejbusu satiksme ir tikusi likvidēta Atirau (tā eksistēja no 1996. gada līdz 1999. gadam), [[Šimkenta|Šimkentā]] (1965-2003), Kostanajā (''Қостанай'') (1990-2005) un [[Karaghandi]] (1967-2010). Tāpat trolejbusu satiksme tika likvidēta arī galvaspilsētā [[Astana|Astanā]], tā eksistēja no 1983. gada 18. janvāra līdz 2008. gada 30. septembrim. To likvidēja, jo trolejbusu satiksmi nodrošinošais uzņēmums vairs nespēja samaksāt elektrības rēķinus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Astana: Hauptstadt ohne elektrischen Verkehr|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/ndetails.php?n_ID=686|publisher=trolleymotion.net|year=06.04.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Nav īsti zināms vai Kostanajā (''Қостанай'') tik tiešām 2005. gadā tika likvidēta trolejbusu satiksme.<ref name="TM273">''Trolleybus Magazine'' Nr. 273, (2007. gada maijs-jūnijs), 66. lpp.</ref> Trolejbusu satiksme Kostanajā (''Қостанай'') tika atklāta 1990. gada 2. janvārī. Tāpat tiek uzskatīts, ka 2005. gada laikā pēc trolejbusu satiksmes likvidācijas vēl dažas reizes trolejbusi ir izbraukuši Šimkentas ielās.<ref name="TM273"/> === Kirgizstāna === [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] trolejbusi kursē tikai trīs pilsētās. Tās ir galvaspilsēta [[Biškeka]], Narīna (''Naryn'') un [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]]. Trolejbusu satiksmi Narīnā (''Naryn'') atklāja 1994. gada 13. decembrī, bet pārējās pilsētās tā tika atklāta jau Padomju gados. Proti, trolejbusu satiksmi Biškekā atklāja 1951. gada 13. janvārī, bet Ošā - 1977. gada 1. novembrī. Kirgizstānā vēl nevienā pilsētā trolejbusu satiksme nav likvidēta. === Ķīna === [[Attēls:Beijing trolleybus.jpg|thumb|left|Trolejbusi [[Pekina|Pekinā]]]] [[Ķīna]], aiz [[Krievija]]s, [[Ukraina]]s un [[Ziemeļkoreja]]s, ir ceturtajā vietā pasaulē pēc pilsētu ar trolejbusu satiksmi skaita, Ķīnā pavisam 20 pilsētās kursē trolejbusi. Ķīnā pārsvarā ir mazas trolejbusu satiksmes sistēmas, izņemot [[Pekina|Pekinā]], [[Guandžou]], [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Uhaņa|Uhaņā]]. Bieži vien trolejbusu satiksmes sistēmas sastāv tikai no vienas trolejbusu līnijas. Ķīnā ir tādas trolejbusu līnijas, kuras ved uz ogļraču ciematiem. Tās nav publiski pieejamas, tās ir paredzētas tikai ogļračiem. 2006. gadā [[Tjaņdziņa|Tjaņdziņā]] atklāja "noteiktās joslas trolejbusu" satiksmi, arī Šanhajā paralēli "klasiskajai trolejbusu satiksmei" kopš 2009. gada pastāv arī "noteiktās joslas trolejbusu" satiksme.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=D. Budach|title=Shanghai: Verschiedene elektrische Betriebsformen|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=757|publisher=trolleymotion.net|year=13.07.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Neskatoties uz lielo trolejbusu satiksmes sistēmu izplatību, trolejbusu satiksme Ķīnā kopš 1996. gada samzinās. [[1990. gadi|1990. gados]] trolejbusu satiksme tika likvidēta 6 pilsētās, bet no 2000. līdz 2009. gadam - jau 10 pilsētās. Arī [[Siaņa|Siaņā]] trolejbusu satiksme, metro izbūves dēļ, ir likvidēta, bet tiek plānots 2012. gadā to atjaunot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=U-Bahn-Bau verdrängt Trolleybus|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=69|publisher=trolleymotion.net|year=02.02.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tiek uzskatīts, ka arī Nankinā (Nanning) trolejbusu satiksme ir likvidēta, bet to vēl nav izdevies noskaidrot. Trolejbusu satiksme Nankinā (Nanning) tika atklāta 1994. gadā. === Malaizija === [[Malaizija|Malaizijā]] tikai vienā pilsētā - Džordžtaunā - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Džordžtaunā pastāvēja no 1925. līdz 1961. gadam. === Mjanma === Mjanmā tikai vienā pilsētā - [[Jangona|Jangonā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Jangonā pastāvēja no 1936. līdz aptuveni 1945. gadam. === Mongolija === [[Mongolija|Mongolijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Ulanbatora|Ulanbatorā]]. Trolejbusu satiksmi Ulanbatorā atklāja 1987. gada 29. oktobrī, šobrīd Ulanbatorā ir 4 trolejbusu līnijas. Pa Ulanbatoras ielām brauc aptuveni 40 ZiU-9 tipa trolejbusi, kurus importēja no [[Padomju Savienība]]s. Kopš 2007. gada tiek saņemti arī jauni trolejbusi no [[Krievija]]s, tāpat 2007. gadā viens ''Hyundai'' markas autobuss tika pārbūvēts par trolejbusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Neue Trolleybusse für Ulaanbaatar|language=vācu val.|url=http://trolleymotion.net/cities/ndetails.php?n_ID=488|publisher=trolleymotion.net|year=28.07.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Nevienā citā Mongolijas pilsētā nekad nav bijusi trolejbusu satiksme. === Nepāla === [[Nepāla|Nepālā]] vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Ķīniešu būvētie trolejbusi laikā no 1975. līdz 2001. gadam kursēja starppilsētu maršrutā [[Katmandu]]-Baktapūra (''Bhaktapur''). 2003. gadā šo trolejbusu līniju atklāja vēlreiz, bija pat plāns par tās pagarināšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Feasibility Report|language=angļu val.|url=http://www.cleanairnet.org/caiasia/1412/articles-58936_resource_1.pdf|publisher=Winrock International.|year=2004|accessdate=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090326162939/http://www.cleanairnet.org/caiasia/1412/articles-58936_resource_1.pdf|archivedate={{dat|2009|03|26||bez}}}}</ref> bet tā arī tas netika realizēts. Nedaudz vēlāk šo trolejbusu līniju vēlreiz likvidēja. 2008. un 2009. gadā atkal tika mēģināts atjaunot šo trolejbusu līniju, bet diemžēl nesekmīgi.<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 290, (2010. gada marts-aprīlis), 42. lpp.</ref> === Saūda Arābija === [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] vēl līdz šim nav bijusi trolejbusu satiksme, bet tiek plānots izveidot trolejbusu satiksmi Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 292, (2010. gada jūlijs-augusts), 93. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Viseon gets order for electric bus system in Saudi Arabia|language=angļu val.|url=http://www.viseon-yourbus.com/index.php/we-for-you/press/95-viseon-gets-order-for-electric-bus-system-in-saudi-arabia|publisher=Viseon Bus GmbH|year=03.2010|accessdate=19.09.2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110717214223/http://www.viseon-yourbus.com/index.php/we-for-you/press/95-viseon-gets-order-for-electric-bus-system-in-saudi-arabia|archivedate=17.07.2011}}</ref> === Singapūra === [[Singapūra]]s pilsētvalstī laikā no 1926. gada 14. augusta līdz 1962. gada 15. decembrim ir bijusi trolejbusu satiksme. === Šrilanka === [[Šrilanka|Šrilankā]] tikai vienā pilsētā - bijušajā galvaspilsētā [[Kolombo]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Kolombo pastāvēja no 1953. gada 22. jūlija līdz 1964. gada 1. decembrim. === Tadžikistāna === [[Attēls:TrolZa ZiU-682-016 Dushanbe 02.jpg|thumb|Trolejbuss [[Tadžikistāna]]s galvaspilsētā [[Dušanbe|Dušanbē]]]] [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta tikai divās pilsētās - galvaspilsētā [[Dušanbe|Dušanbē]] un otrajā lielākajā pilsētā Čudšandā (''Chudschand''). Trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') tika atklāta 1970. gada 3. novembrī. Savukārt, 2008. gada maijā trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') tika likvidēta, bet 2009. gada augustā Čudšandā (''Chudschand'') no jauna tika atklātas divas trolejbusu līnijas. Tāpat sākot ar 2006. gadu, trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') ir nestabila, jo bieži ir elektroenerģijas piegādes pārrāvumi. Dušanbē atrodas visvecākā Tadžikistānas trolejbusu satiksmes sistēma, to atklāja 1955. gada 2. maijā. Vēl līdz šim nevienā Tadžikistānas pilsētā nav likvdēta trolejbusu satiksme. === Turcija === [[Turcija|Turcijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes, bet agrāk trolejbusi kursēja galvaspilsētā [[Ankara|Ankarā]] (1946-1981), [[Stambula|Stambulā]] (1961-1984) un [[Izmira|Izmirā]] (1954-1992). Trolejbusu satiksmi Stanbula nodrošināja uzņēmums ''İstanbul Elektrik Tramvay ve Tünel İşletmeleri Genel Müdürlüğü''. Interesants fakts ir tas, ka Stambulā trolejbusu satiksme bija tikai tās Eiropas daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Istanbul transport history|language=angļu val.|url=http://www.iett.gov.tr/en/tarihcekro.php?tarih=1961|publisher=IETT|accessdate=|archive-date={{dat|2009|09|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090907073522/http://www.iett.gov.tr/en/tarihcekro.php?tarih=1961}}</ref> === Turkmenistāna === [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] trolejbusi kursēja tikai galvaspilsētā [[Ašgabata|Ašgabatā]]. Trolejbusu satiksme Ašgabatā tika atklāta 1964. gada 19. oktobrī. Ašgabatā bija 7 trolejbusu līnijas. Pārsvarā pa Ašgabatas ielām brauca [[Škoda 14Tr]] tipa trolejbusi. Trolejbusu satiksme tika slēgta 2012. gada 1. janvārī. Slēgšanas brīdī bija 1 trolejbusa līnija. Trolejbusa satiksme tika slēgta dēļ Ašgabatas pārbūves darbiem, un novecojušas elektrostacijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/city/359/|title=Ashkhabad|website=transphoto.org|access-date=2020-06-03}}</ref> Nevienā citā Turkmenistānas pilsētā nekad nav bijusi trolejbusu satiksme. === Uzbekistāna === [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai [[Urgenča|Urgenčā]], kā arī atsevišķa trolejbusu līnija savieno to ar netālo pilsētu [[Hiva|Hivu]]. Trolejbusu satiksme Urgenčā tika atklāta 1997. gada 20. oktobrī. Daudzās Uzbekistānas pilsētās trolejbusu satiksme ir likvidēta. Kā pēdējās pilsētas, kurās tika likvidēta trolejbusu satiksme, ir minamas [[Namangana]], [[Taškenta]], [[Džizaha]] un citas. Interesanti ir tas, ka [[Olmalika|Olmalikā]] trolejbusu satiksme tika likvidēta 2009. gada februārī divu nopietnu elektropiegādes incidentu dēļ. === Vjetnama === [[Vjetnama|Vjetnamā]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Hanoja|Hanojā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Hanojā pastāvēja no 1986. gada decembra līdz 1993. gada jūlijam. === Ziemeļkoreja === [[Attēls:In front of Pyongyang Station DPRK.jpg|thumb|Trolejbuss [[Phenjana|Phenjanā]]]] Par trolejbusu satiksmi [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] ir maz zināms citviet pasaulē, vienīgi tas, ka Ziemeļkorejā trolejbusi kursē 22 pilsētās. Vecākā un lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas galvaspilsētā [[Phenjana|Phenjanā]], to atklāja 1962. gada aprīlī. Phenjanā ir 10 trolejbusu līnijas. Kopš 1983. gada ir izveidota trolejbusu līnija, kas savieno Phenjanu ar Pjongsongu (''Pyongsong''). Otra lielāka trolejbusu satiksmes sistēma ir Čonginā (''Ch'ŏngjin''), tur ir 4 līnijas. Pārējās pilsētās ir tikai viena, divas vai trīs trolejbusu līnijas un pārsvarā tajās tiek pārvadāti rūpnīcu strādnieki. Jaunākā trolejbusu satiksmes līnija ir 6 km garā starppilsētu trolejbusu līnija no Onsongas (''Onsong'') līdz Vangjāenai (''Wangjaesan''). To atklāja 1996. gadā. Vēl divas starppilsētu trolejbusu līnijas savieno Kimkolu (''Kimkol'') ar Markinu (''Markyn'') un Čognionu (''Chognyon''), kā arī Sīnuiju (''Sinŭiju'') ar Ragvonu (''Ragwŏn''). Izņemot trolejbusu satiksmi Kāesongā (''Kaesŏng''), nevienā citā Ziemeļkorejas pilsētā trolejbusu satiksme nav tikusi likvidēta. Vai visās šajās pilsētās vēl joprojām brauc trolejbusi nav izdevies noskaidrot, ņemot vērā Ziemeļkorejas valsts iekārtu. Turpretī [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] nekad nav braukuši trolejbusi. == Trolejbusu satiksme Āfrikā == === Alžīrija === [[Alžīrija|Alžīrijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. Bet agrāk trolejbusu satiksme eksistēja šādās pilsētās: galvaspilsētā [[Alžīra|Alžīrā]] (1934-1974), [[Konstantina|Konstantinā]] (1921-1963) un [[Orāna|Orānā]] (1939-1969). === Dienvidāfrikas republika === [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. Bet agrāk trolejbusi kursēja šādās pilsētās: [[Blumfonteina|Blumfonteinā]], Boksburgā (Boksburg), [[Durbana|Durbanā]], Greiamstaunā (Germiston), [[Johannesburga|Johannesburgā]], [[Keiptauna|Keiptaunā]] un [[Pretorija|Pretorijā]]. === Etiopija === [[Etiopija|Etiopijā]] vēl līdz šim nevienā pilsētā nav bijusi trolejbusu satiksme. Tiek plānots galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] atklāt trolejbusu satiksmi. Pa Adisabebas ielām varētu braukt Krievijā ražoti trolejbusi, jo sadrabībā ar Krieviju Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā tiek būvēta trolejbusu līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Trolleybuses to shortly start service in metropolis|language=angļu val.|url=http://www.ena.gov.et/EnglishNews/2008/Jan/10Jan08/47542.htm|publisher=Ethiopian News Agency|accessdate=29.04.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090918163925/http://www.ena.gov.et/EnglishNews/2008/Jan/10Jan08/47542.htm|archivedate=18.09.2009}}</ref> === Ēģipte === [[Ēģipte|Ēģiptē]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Kaira|Kairā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Kairā pastāvēja no 1950. līdz 1981. gadam. === Maroka === [[Maroka|Marokā]] trolejbusu satiksme ir bijusi tikai divās pilsētās - [[Kasablanka]] (1932-1972) un Tetauna (Tétouan) (1950-1975). Vēl eksistēja starppilsētu trolejbusu līnija Tetauna (Tétouan) - Martila. === Tunisija === [[Tunisija|Tunisijā]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Tunisa|Tunisā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Tunisā pastāvēja no 1945. līdz 1970. gadam. == Trolejbusu satiksme Okeānijā == === Austrālija === [[Austrālija|Austrālijā]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes, bet trolejbusi ir tikuši izstādīti dažādos Austrālijas muzejos, piemēram, [[Brisbena]]s tramvaju muzejā, [[Sidneja]]s tramvaju muzejā, [[Adelaida]]s elektrotransporta muzejā un citos. Daži no šiem trolejbusiem ir braukšanas kārtībā, bet Austrālijā nav trolejbusiem nepieciešamās infrastruktūras, lai tie varētu braukt. Trolejbusu satiksme ir bijusi šādās pilsētās: Adelaidē, Brisbenā, [[Hobārta|Hobārtā]], Lančestonā (Launceston) un Sidnejā. === Jaunzēlande === [[Attēls:WellingtonTrolleybuses.jpg|thumb|Trolejbusi [[Velingtona|Velingtonā]]]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] trolejbusi kursē tikai tās galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. Tā ir vienīgā patlaban esošā trolejbusu satiksmes sistēma [[Okeānija|Okeānijā]], to atklāja 1949. gada 20. jūnijā. Trolejbusu satiksme Velingtonā bijua bijusi arī jau iepriekš no 1924. gada 29. septembra līdz 1932. gada maijam. Patlaban Velingtonā ir 9 trolejbusu līnijas un pārvadājumus ar trolejbusiem veic uzņēmums ''Go Wellington''. Velingtonā beidzamajos gados tiek atjaunots trolejbusu parks. Pirmie divi nākotnes trolejbusu prototipi jau sāka braukt 2007. gadā, bet kopš 2009. gada tādu ir jau pavisam 61. Modernie zemās grīdas trolejbusi aizstāja vecos ''[[Volvo]]'' markas trolejbusus. Velingtona ir viena no trīs pilsētām pasaulē, kurā trolejbusi brauc pa kreiso pusi. Jaunajos trolejbusos ir 49 sēdvietas, tie var braukt izmantojot speciālu akumulatoru, kā arī tie tiek ražoti pašā Jaunzēlandē - Ašburtonā (Ashburton). Viens šāds trolejbuss maksā 460 000 Austrālijas dolāru. Vēl Jaunzēlandē trolejbusi brauca Kraistčērčā (1931-1956), [[Oklenda|Oklendā]] (1938-1980), Ņū Pleimoutā (''New Plymouth'') (1950-1967) un Danīdinā (1950-1982). Danīdina ir vistālāk uz dienvidiem esošā pilsētā, kurā ir bijusi trolejbusu satiksme. == Trolejbusu satiksme Dienvidamerikā == === Argentīna === [[Attēls:Trole Chino - Cordoba.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kordova (Argentīna)|Kordovā]]]] [[Argentīna|Argentīnā]] tikai trīs pilsētās kursē trolejbusi. Tās ir [[Mendosa]] (trolejbusu satiksme pastāv kopš 1958. gada 14. februāra) un [[Rosario]] (kopš 1959. gada 24. maija), kā arī jaunāka trolejbusu satiksmes sistēma [[Kordova (Argentīna)|Kordovā]]. Trolejbusu satiksmi Kordovā atklāja 1989. gada 7. maijā. Savukārt, Argentīnas galvaspilsētā [[Buenosairesa|Buenosairesā]] kopš 1966. gada 30. aprīļa trolejbusi vairs nekursē. Arī La Platā (''La Plata''), Mara del Platā un Sanmigelā de Tukumanā trolejbusu satiksme tika likvidēta 1960. gados. Baijablankā tika izbūvēts trolejbusu kontakttīkls, bet tur tā arī netika atklāta trolejbusu satiksme. Savukārt, Rosario laikā no 1993. līdz 1994. gadam, trolejbusu satiksme bija likvidēta, jo notika pāriešana uz jaunu transporta uzņēmumu, ka arī tika iepirkti jauni trolejbusi. === Brazīlija === [[Attēls:4 1691 (7755) - Trólebus Marcopolo Torino GV-Scania-Engesa IGBT - São Paulo - 2008 (02).JPG|thumb|left|Trolejbuss [[Sanpaulu]]]] [[Brazīlija|Brazīlijā]] vairs tikai divās pilsētās kursē trolejbusi. Tās ir ostas pilsēta Santusa – tajā ir tikai viena īsa trolejbusu līnija – un tuvumā esošā metropole [[Sanpaulu]]. Sanpaulu trolejbusu satiksmi nodrošina divas dažādas kompānijas, viena ir ''São Paulo Transportes'' (SPT), tā apkalpo 14 trolejbusu līnijas pilsētas teritorijā, bet otra ir ''Empresa Metropolitana des Transportes Urbanos'' (EMTU), tā apkalpo 6 trolejbusu līnijas priekšpilsētās. Abas atsevišķās trolejbusu satiksmes sistēmas satiekas pie Sao Mateus (''São Mateus'') pārsēšanās termināļa, bet fiziski (ar kontakttīklu) tās savā starpā nav savienotas. Trolejbusu satiksme Sanpaulu tika atklāta 1949. gada 22. aprīlī. Savukārt, ostas pilsētā Santusā trolejbusi kursē kopš 1963. gada 12. augusta. Trolejbusu satiksme daudzās Brazīlijas pilsētās ir tikusi likvidēta, piemēram, Ribeiranpretu (trolejbusi nebrauc kopš 1999. gada), Ararakvairā (''Araraquara'') (kopš 2000. gada) un Resifi (kopš 2001. gada). === Čīle === [[Attēls:Valparaíso Pullman trolleybus 715.jpg|thumb|''Pullman-Standards'' ražots trolejbuss Valparaiso ielās]] Trolejbusu satiksme [[Čīle|Čīlē]] tiek organizēta tikai [[Valparaiso]], tā ir otra vecākā sistēma Dienvidamerikā.<ref name="Murray"/> No 1947. gada novembra līdz 1978. gada novembrim un no 1991. gada decembra līdz 1994. gada jūlijam trolejbusus varēja sastapt arī [[Santjago]] ielās.<ref>[http://www.tramz.com/cl/s/tbe.html Trolejbusi Santjago (1991 - 1994)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190603212941/http://www.tramz.com/cl/s/tbe.html |date={{dat|2019|06|03||bez}} }} tramz.com {{val|en}}</ref> Pirmā trolejbusu līnija Valparaiso tika atklāta 1952. gada 31. decembrī. Laika gaitā trolejbuss kā pārvietošanās līdzeklis pilsētnieku vidū kļuva aizvien populārāks, neskatoties uz to, [[1980. gadi|1980. gados]] sistēmai draudēja slēgšana, jo pašvaldība nolēma pārtraukt dotēt pasažieru pārvadājumus. 1987. gadā trolejbusu satiksme nonāca privātās rokās, tika izveidots uzņēmums ''Empresa de Transportes Colectivos Eléctricos''. Mūsdienās pasažieru pārvadājumi tiek veikti vienā līnijā, kuras kopējais garums sasniedz 4,4 km. Satiksmi nodrošina ''Trolebuses de Chile S.A.'' (līdz 2007. gadam darbojās kā ''Empresa de Transportes Colectivos Eléctricos''). Trolejbusu parks sastāv no 23 transporta vienībām, ekspluatācijā galvenokārt atrodas no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ķīna]]s un [[Šveice]]s iepirkti lietoti trolejbusi, vecākie no tiem ražoti 1940. gados. Par slavenākajiem Valparaiso trolejbusiem uzskata 1946. līdz 1952. gadā ražotos ''Pullman-Standards'' braucamrīkus, kuri ir vecākie ekspluatācijā esošie pasažierus pārvadājošie trolejbusi pasaulē.<ref name="nosaukums-1">Webb, M. (2009). ''Jane's Urban Transport Systems 2009-2010''. Londona: Jane's Information Group. 65-66. lpp.</ref><ref name="tm281">Trolleybus Magazine (2008. gada septembris-oktobris). ''National Trolleybus Association'', 281 nr, 110. lpp.</ref><ref name=morr-LA2011>Morrison, A. (2011). [http://www.tramz.com/tb/s.html The Trolleybuses of Latin America in 2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190513111312/http://www.tramz.com/tb/s.html |date={{dat|2019|05|13||bez}} }} tramz.com {{val|en}}</ref> 2003. gadā Čīles valdība vēsturiskos transportlīdzekļus pasludināja par nacionālām vērtībām.<ref name="janes2009"/><ref name=merc-4jul2003>Duran, M. (2003). [http://www.mercuriovalpo.cl/site/edic/20030704000859/pags/20030704011934.html Valparaíso acumula reconocimiento: Ahora trolebuses son monumento nacional] El Mercurio {{val|es}}</ref><ref>[http://www.estrellavalpo.cl/site/edic/20030729102025/pags/20030729122931.html Quince troles porteños son monumentos históricos] ''La Estrella'' {{val|es}}</ref> Pilsētu [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā lielā mērā iekļāva, pateicoties tās ''Pullman-Standards'' trolejbusiem.<ref name="valpotimes2007-05-29">Evans, M. (29.05.2007). [http://www.valparaisotimes.cl/content/view/98/388/ Chile's Bachelet: The trolleys can't stop running in Valparaíso] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200127135323/http://valparaisotimes.cl/content/view/98/388/ |date={{dat|2020|01|27||bez}} }} ''The Valparaíso Times''</ref> 2007. gada 10. maijā ''Trolebuses de Chile S.A.'' paziņoja par savu [[Maksātnespēja|maksātnespēju]], mēnesi vēlāk, 15. jūnijā, Čīles valdība, balstoties uz pilsētnieku lūgumiem, nolēma piešķirt uzņēmumam aizdevumu. Pateicoties operatīvai rīcībai, izdevās paglābt Čīles vienīgo trolejbusu satiksmes sistēmu no iespējamas likvidēšanas. Tiek prognozēts, ka trolejbusi Valparaiso ielās varētu kursēt līdz 2013. gadam. === Ekvadora === [[Attēls:Quito trolleybus 19 at station.jpg|thumb|Trolejbuss Kito]] Trolejbusu satiksme [[Ekvadora|Ekvadorā]] tiek nodrošināta vienīgi tās galvaspilsētā [[Kito]], tā ir viena no jaunākajām sistēmām Dienvidamerikā. Tās izveidošanas laikā pastāvēja [[Terorakts|terorakta]] draudi, jo [[taksometrs|taksometru]] un [[Autobuss|autobusu]] pārvadātāji nevēlējās pieļaut jaunās elektrotransporta sistēmas darbības uzsākšanu, tāpēc pirmās līnijas izbūves procesa uzraudzīšanā tika iesaistīta [[policija]]. Kito ir viena no nedaudzajām pilsētām, kuras trolejbusu kontakttīklā plūst 750V liels [[Spriegums|strāvas spriegums]], kā arī sabiedriskais transports visu maršrutu var veikt, izmantojot tam paredzētu braukšanas joslu. Pirmā trolejbusu satiksmes līnija tika atklāta 1995. gada 18. decembrī, tās kopējais garums sasniedza 4,5 km. Mūsdienās pasažieru pārvadājumi tiek veikti 5 maršrutos ar kopējo garumu 18,7 km. Satiksmi nodrošina ''Compañía Trolebús Quito S.A.'' (agrāk ''Unidad Operadora del Sistema Trolebús''), kuras rīcībā atrodas 113 savienotie trolejbusi. 2002. gadā vidēji dienā tika pārvadāti {{sk|220000}} cilvēku,<ref name="Jane's2003">Webb, M. (2003). ''Jane's Urban Transport Systems 2003-2004''. Londona: Jane's Information Group. 87. lpp.</ref> pasažieru skaits turpina pieaugt, piemēram, 2010. gadā vidēji dienā trolejbusos tika pārvadāti aptuveni {{sk|250000}} cilvēku. === Kolumbija === Kolumbijā trolejbusu satiksme tika organizēta [[Bogota|Bogotā]] un [[Medeljina|Medeljinā]]. Galvaspilsētā Bogotā ar trolejbusiiem pasažieri tika pārvadāti no 1948. gada aprīļa līdz 1991. gada augustam.<ref name="Murray"/> Kā galvenais iemesls sistēmas slēgšanai tiek minēts [[Padomju Savienība|PSRS]] ražoto ZIU un [[Rumānija|Rumānijā]] ražoto DAC trolejbusu augstās ekspluatēsanas izmaksas. Medeljinā troeljbusu satiksme tika nodrošināta no 1929. gada līdz 1951. gadam. === Kuba === [[Kuba]]s galvaspilsētā [[Havana|Havanā]] 1949. gadā tika apspriesta iecere ieviest trolejbusu satiksmi. Lai noskaidrotu tās efektivitāti, 1949. gada septembrī tika izveidota trolejbusu satiksmes testēšanas līnija, kurā transportlīdzekļi izmantoja [[Tramvajs|tramvaju]] satiksmei paredzēto kontakttīklu. Dažus mēnešus vēlāk izmēģināšanu pārtrauca, tika nolemts neieviest regulārus pasažieru pārvadājumus ar trolejbusiem. === Peru === [[Peru]] galvaspilsētā [[Lima|Limā]] 1928. gada jūlijā tika atklāta trolejbusu satiksme, dažus gadus vēlāk, 1931. gada jūnijā, pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti. === Trinidāda un Tobāgo === [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] galvaspilsētā [[Portofspeina|Portofspeinā]] 1941. gada 1. oktobrī tika atklāta trolejbusu satiksme. 1956. gada 31. decembrī pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti. === Urugvaja === [[Urugvaja]]s galvaspilsētā [[Montevideo]] 1951. gada 28. martā tika atklāta trolejbusu satiksme. Pasažieru pārvadājumi tika organizēti līdz 1992. gada 26. janvārim. === Venecuēla === 2006. gada 26. novembrī eksperimentālā kārtā [[Merida (Venecuēla)|Meridā]] tika atklāta trolejbusu satiksme. Sākotnēji trolejbusi izbrauca ielās tikai svētdienās. Oficiālā vienīgās [[Venecuēla]]s trolejbusu satiksmes sistēmas 20. gadsimtā atklāšana notika 2007. gada 18. jūnijā.<ref name="TM275">''Trolleybus Magazine'' Nr. 275, (2007. gada septembris-oktobris), 119. lpp.</ref> Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Trolmérida''. Maršrutu kopgarums sasniedz 10,2&nbsp;km un Meridā kopā brauc 45 trolejbusi. [[Barkisimeto]] notiek gatavošanās otras trolejbusu satiksmes sitēmas atklāšanai.<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 272, (2007. gada marts-aprīlis), 47. lpp.</ref> Trolejbusu satiksmi bija plānots atklāt 2005. gadā, bet to nācās atlikt. Divu trolejbusu maršrutu kopējais garums sasniegšot 30,49 km. 2008. gadā tika piegādāti jau 80 savienotie trolejbusi, kuri ir ražoti ''Neoplan'' rūpnīcā Vācijā. Laikā no 1937. līdz aptuveni 1949. gadam [[Karakasa|Karakasā]] eksistēja trolejbusu satiksme un arī Valensijā (Valencia)<!--![[http://en.wikipedia.org/wiki/Valencia,_Carabobo]]--> līdz 1949. gadam kursēja trolejbusi. == Trolejbusu satiksme Ziemeļamerikā == === ASV === Kopš pirmās trolejbusu satiksmes sistēmas atklāšanas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijā 1910. gadā [[Losandželosa|Losandželosā]], vairāk nekā 60 pilsētās ir bijusi trolejbusu satiksme. Bieži trolejbusu satiksmi vienā pilsētā ir nodrošinājušas divas dažādas privātas kompānijas.<ref name="Murray"/> Šobrīd ASV trolejbusi kursē tikai 5 pilsētās. Tās ir [[Bostona]] [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], [[Filadelfija]] [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], [[Sanfrancisko]] [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Sīetla]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonā]] un [[Deitona]] [[Ohaio (štats)|Ohaio]]. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Sanfrancisko. Sanfrancisko ir 17 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 344 trolejbusi. Sanfrancisko trolejbusu satiksmes sistēma, kā arī [[Atēnas|Atēnu]]-[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēmas ir uzskatāmas par lielākajām Rietumu pasaulē. 2008. gada 14. aprīlī arī Filadelfijā, pēc 5 gadu pārtraukuma, no jauna tika atklāta trolejbusu satiksme. To panāca ASV satiksmes ministrija. Pilsēta trolejbusu satiksmi gribēja likvidēt, bet tā kā bija paņemts aizdevums bankā, tad izdevīgāk bija iepirkt jaunus trolejbusus. Interesants fakts ir tas, ka Bostonā brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi. Daudzos muzejos ir eksponēti dažādu ASV pilsētu trolejbusi, piemēram, [[Ilinoisa]]s dzelzceļa muzejā pavisam ir eksponēti 20 dažādi trolejbusi. <gallery perrow=6> Attēls:KingCountyMetro 4191.jpg|Trolejbuss [[Sīetla|Sīetlā]] Attēls:SEPTA66Route.jpg|Trolejbuss [[Filadelfija|Filadelfijā]] Attēls:MBTA Silver Line bus 1132.jpg|Trolejbuss [[Bostona|Bostonā]] Attēls:Dayton Marmon-Herrington trolleybus 515.jpg|Vēsturisks trolejbuss Deitonā Attēls:San Francisco Muni Flyer Trolley Bus 5208.jpg|Trolejbuss [[Sanfrancisko]] </gallery> === Kanāda === [[Attēls:Vancouver trolley2101 050720.jpg|thumb|Trolejbuss [[Vankūvera|Vankūverā]]]] [[Kanāda|Kanādā]] trolejbusu satiksme darbojas tikai [[Vankūvera|Vankūverā]]. Trolejbusu satiksmi Vankūverā atklāja 1948. gada 16. augustā. Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Coast Mountain Bus Company'', kas ir meitas uzņēmums transporta uzņēmumam ''TransLink''. Vankūverā ir 13 trolejbusu līnijas un kopā tajās brauc 262 trolejbusi, 74 no tiem ir savienotie trolejbusi. 2003. gadā tika noslēgts līgums par 228 jaunu trolejbusu piegādi, no tiem 188 bija divasu standarta trolejbusi un 40 bija savienotie trolejbusi. Līdz [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] visi vecie trolejbusi tika aizstāti ar jauniem, moderniem trolejbusiem. Pirmie jaunie trolejbusi tika nodoti ekspluatācijā 2005. gada 27. septembrī. Piegādes noslēdzās divus gadus agrāk nekā bija plānots, proti 2008. gadā. Vēl ir iespējams papildus pasūtīt 40 trolejbusus. Daudzās Kanādas pilsētās trolejbusu satiksme ir likvidēta, tā piemēram, [[Edmontona|Edmontonā]] tā tika likvidēta 2009. gada 2. maijā. Vēl trolejbusi laikā no 1951. gada līdz 1992. gada beigām kursēja Hamiltonā, kā arī laikā no 1922. līdz 1927. gadam un laikā no 1947. gada līdz 1992. gadam arī [[Toronto]] eksistēja trolejbusu satiksme. Toronto pavisam kursēja aptuveni 150 trolejbusi. Līdz 1993. gada jūlijam Toronto ielās brauca arī 40 no Edmontonas saņemtie trolejbusi, pēcāk tie tika nosūtīti atpakaļ uz Edmontonu. Pārsvarā visas trolejbusu sistēmas Kanādā tika likvidētas 1960. un 1970. gados, kā pēdējās toreiz tika likvidētas Saskatūnas un [[Kalgari]] sistēmas.<ref name="Murray"/> Vankūveras tranzīta muzejs ir eksponējis 5 vecos Vankūveras trolejbusus, daži no tiem pat ir braukšanas kārtībā. === Meksika === [[Meksika|Meksikā]] trolejbusi kursē tikai divās pilsētās. Tās ir galvaspilsēta [[Mehiko]] - lielākā trolejbusu satiksmes sistēma valstī - un [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]. Trolejbusu satiksmi Mehiko atklāja 1952. gadā, tiek uzskatīts, ka to atklāja aptuveni gadu ātrāk - 1951. gada martā.<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 235, (2001. gada janvāris-februāris)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Allen Morrison|title=Latin American Trolleybus Installations|language=angļu val.|url=http://www.tramz.com/tb/i.html|accessdate=15.02.2009|archive-date=20.04.2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130420023459/http://www.tramz.com/tb/i.html}}</ref> Pirms tam 1947. un 1948. gadā Mehiko darbojās tikai izmēģinājuma trolejbusu līnija. Šobrīd Mehiko ir 17 trolejbusu līnijas. Savukārt, trolejbusu satiksmi Gvadalaharā atklāja 1976. gada 15. decembri. Interesanti ir tas, ka līdz 1977. gada janvārim Gvadalaharā trolejbusu satiksmes izmantošana bija ierobezota.<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 95, (1977. gada jūlijs).</ref> Nevienā Meksikas pilsētā trolejbusu satiksme vēl nav tikusi likvidēta. == Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas == Visvairāk trolejbusu kursē [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Tur apmēram 100 trolejbusu līnijās kopā brauc aptuveni 1600 trolejbusi. Trolejbusu maršrutu kopgarums Maskavā ir aptuveni 1300 km (2007. gada dati). Tā ir lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. Otrajā vietā ierindojas [[Baltkrievija]]s galvaspilsēta [[Minska]], tajā 68 līnijās kopā brauc 1050 trolejbusi (2007. gada dati), bet trešajā vietā ierindojas [[Ķīna]]s galvaspilsēta [[Pekina]] (lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Āzija|Āzijā]]), tajā 15 līnijās kopā brauc aptuveni 800 trolejbusu (2008. gada dati). Tai seko Krievijas pilsēta [[Sanktpēterburga]] (41 līnija, 735 trolejbusi, tā ir trešā lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Eiropā, maršrutu kopgarums sasniedz 695 km) (2006./2007. gada dati). [[Eiropas Savienība]]s teritorijā pirmajā vietā ierindojas [[Atēna|Atēnu]]-[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēma [[Grieķija|Grieķijā]], bet otro vietu ieņem [[Latvija]]s galvaspilsēta [[Rīga]] (20 līnijas, 346 trolejbusi, maršrutu kopgarums sasniedz 169 km<ref>[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref>). Savukārt, trešajā vietā ierindojas [[Lietuva]]s galvaspilsēta [[Viļņa]] (20 līnijas, 322 trolejbusi) (2010. gada dati). Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Amerikā atrodas [[Meksika]]s galvaspilsētā [[Mehiko]], tajā 17 trolejbusu līnijās kopā brauc 405 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 454 kilometrus (2007. gada dati). Āzijā, aiz Pekinas, otra lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Krievijas pilsētā [[Novosibirska|Novosibirskā]], tajā 28 līnijās kopā brauc 338 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 280 kilometrus (1999. gada dati). Tai seko Ķīnas pilsēta [[Šanhaja]] (15 līnijas, 275 trolejbusi) (2008. gada dati). == Skatīt arī == * [[Trolejbuss]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> {{commonscat|Trolleybuses by country|trolejbusi pēc valsts}} [[Kategorija:Trolejbusi]] 33hk5490d4ufgvrdpytbkzk512tdx7w 0 121665 4498158 4476217 2026-07-24T10:33:00Z YuntasYansak 148297 /* Atsauces */ 4498158 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ziru pagasts | karte = Ziru pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Ziru pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Ziru pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Ziru pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ventspils novads | centrs = Ziras | platība = 153,8 | iedzīvotāji = 497<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 497 / 153.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = | nos_vācu = Sirgen | ref_vācu = | nos_krievu = Зиргенская | ref_krievu = }} '''Ziru pagasts''' ir viena no [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē, [[Venta]]s kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes]], [[Užavas pagasts|Užavas]], [[Vārves pagasts|Vārves]], [[Piltenes pagasts|Piltenes]] un [[Zlēku pagasts|Zlēku]] pagastiem, kā arī [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Ēdoles pagasts|Ēdoles]] un [[Alsungas pagasts|Alsungas]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Ķuļupīte]], [[Mazupe (Tērandes pieteka)|Mazupe]]. == Vēsture == Mūsdienu Ziru pagasta teritorijā vēsturiski atradās Vendzavas muiža (''Gut Wensau'', [[Vendzavas (Ziru pagasts)|Vendzavas]]), Ziru muiža (''Gut Sirgen'', [[Ziras]]). 1935. gadā [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķa]] Ziras pagasta platība bija 90 km² un tajā dzīvoja 1227 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Sises ciems|Sises]] un Ziras [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Ziras ciems''' ietilpa [[Alsungas rajons|Alsungas]] (1949-1956), [[Ventspils rajons|Ventspils]] (1956-1962), [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]] (1962-1967) un atkal Ventspils (1967-2009) rajonos. Ziru ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Sises ciemu.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ziru pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/|title=Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām reģionos, novados, pilsētās, pagastos, ciemos (atbilstoši robežām 2026. gada sākumā), apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika) 2000 - 2025|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-07-24|language=lv}}</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1920 |1959|1375 |1969|876 |1979|664 |1989|718 |2000|633 |2011|502 |2021|433 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Ziras]] (pagasta centrs), [[Sise]], [[Tērande]], [[Bētciems]], [[Vendzavas (Ziru pagasts)|Vendzavas]]. === Ievērojamas personības === * [[Maksis Reiters]] (1891—1950) — padomju militārais darbinieks. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == 1867. gadā dibinātās Ziru 6 klašu pamatskolas pārzinis 1934. ɡadā bija E. Kārkliņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/en/collections/170556/65/photo/363964|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-07-24}} </ref> <gallery> Ziru un Zlēku skolas 1934.JPG|Ziru un Zlēku skolas (1934) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ziru pagasta ciemi|nocat=yes}} {{Ventspils novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ventspils rajons}} {{Ventspils apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Ventspils novada pagasti]] [[Kategorija:Ziru pagasts| ]] 19egs9w1x51p4eghz0w08kk6ygwda4n 0 126410 4498160 4405887 2026-07-24T10:52:27Z Vylks 50297 4498160 wikitext text/x-wiki {{Sporta līga | nosaukums = Ukrainas futbola Premjerlīga<br />''Прем'єр-Ліга'' | aktuāla_sezona = | logo = Офіційна_емблема_Прем'єр-Ліги.png | pikseļi = 175px | apraksts = Ukrainas futbola Premjerlīgas logo | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1991}} | moto = | valsts = {{UKR}} | izkr = [[Ukrainas futbola Pirmā līga|Pirmā līga]] | viet_turn = [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]<br />[[Ukrainas superkauss futbolā|Ukrainas superkauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas līga]]<br /> [[UEFA Konferences līga]] | komandas = 16 | čempions = [[Doneckas "Šahtar"]]<br />(2025—26; 16. tituls) | čempions_visv = [[Kijivas "Dinamo"]]<br />(17 tituli) | mlapa = [http://www.fpl.ua/ Oficiālā vietne] }} '''Ukrainas futbola Premjerlīga''' ({{val|uk|"Прем'єр-ліга"}}, ''Premyer-liha'') ir [[Ukraina]]s augstākā profesionālā [[futbols|futbola]] līga. Dibināta 1991. gadā kā '''Augstākā līga''' (''Vyshcha liha'') pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[PSRS Augstākā līga futbolā|PSRS Augstākās līgas]] sabrukuma. 2008. gadā tā tika pārveidota kā autonomāka [[Ukrainas Futbola asociācija]]s sastāvdaļa un mainīja nosaukumu uz esošo. 2022. gadā tā pēc [[UEFA koeficients|UEFA koeficienta]] bija 12. spēcīgākā līga Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/nationalassociations/uefarankings/country/#/yr/2022 |title=UEFA rankings for club competitions |language=en |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2022|8|22||bez}} }}</ref> == Klubi 2026.—2027. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="100px"|Klubs !! width="120px"|Pilsēta !! width="120px"|Vieta 2025.—2026. <br>gada sezonā |- |style="text-align: left;"|[[Čerņivcu "Bukovyna"|Bukovyna]]||[[Čerņivci]]||data-sort-value="14"|1. (Pirmajā līgā) |- |style="text-align: left;"|[[Odesas "Čornomorec"|Čornomorec]]||[[Odesa]]||data-sort-value="15"|2. (Pirmajā līgā) |- |style="text-align: left;"|[[Kijivas "Dinamo"|Dinamo]]||[[Kijiva]]||4. |- |style="text-align: left;"|[[Kamjanecas-Podiļskas "Epitsentr"|Epitsentr]]||[[Kamjaneca-Podiļska]]<br /><small>(spēles aizvada [[Ternopiļa|Ternopiļā]])</small>||10. |- |style="text-align: left;"|[[Ļvivas "Karpaty"|Karpaty]]||[[Ļviva]]||9. |- |style="text-align: left;"|[[Kovalivkas "Kolos"|Kolos]]||[[Kovalivka]]||6. |- |style="text-align: left;"|[[Krivijrihas "Kryvbas"|Kryvbas]]||[[Krivijriha]]||7. |- |style="text-align: left;"|[[FK Kudrivka|Kudrivka]]||[[Kudrivka]]<br /><small>(spēles aizvada [[Kijiva|Kijivā]])</small>||13. |- |style="text-align: left;"|[[FC Livyi Bereh|Livyi Bereh]]||[[Kijiva]]||data-sort-value="16"|3. (Pirmajā līgā) |- |style="text-align: left;"|[[Čerkasu LNZ|LNZ]]||[[Čerkasi]]||2. |- |style="text-align: left;"|[[Harkivas "Metalist 1925"|Metalist 1925]]||[[Harkiva]]<br /><small>(spēles aizvada [[Žitomira|Žitomirā]])</small>||5. |- |style="text-align: left;"|[[FK Minaj|Minaj]]||[[Minaja]]<br /><small>([[Užhorodas rajons]])</small>||10. |- |style="text-align: left;"|[[Kijivas "Obolon"|Obolon]]||[[Kijiva]]||12. |- |style="text-align: left;"|[[Žitomiras "Polissya"|Polissya]]||[[Žitomira]]||3. |- |style="text-align: left;"|[[Ļvivas "Rukh"|Rukh]]||[[Ļviva]]||11. |- |style="text-align: left;"|[[Doneckas "Šahtar"|Šahtar]]||[[Donecka]]<br /><small>(spēles aizvada [[Ļviva|Ļvivā]])</small>||'''1.''' |- |style="text-align: left;"|[[Rivnes "Veres"|Veres]]||[[Rivne]]||11. |- |style="text-align: left;"|[[Luhanskas "Zorya"|Zorya]]||[[Luhanska]]<br /><small>(spēles aizvada [[Kijiva|Kijivā]])</small>||8. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fpl.ua/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110610070522/http://fpl.ua/ |date={{dat|2011|06|10||bez}} }} {{uk ikona}} {{ru ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbols Ukrainā]] ojkli7ijn8ojczisvrwdnl43y5pe2mm 4498165 4498160 2026-07-24T11:13:12Z Vylks 50297 /* Klubi 2026.—2027. gada sezonā */ 4498165 wikitext text/x-wiki {{Sporta līga | nosaukums = Ukrainas futbola Premjerlīga<br />''Прем'єр-Ліга'' | aktuāla_sezona = | logo = Офіційна_емблема_Прем'єр-Ліги.png | pikseļi = 175px | apraksts = Ukrainas futbola Premjerlīgas logo | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1991}} | moto = | valsts = {{UKR}} | izkr = [[Ukrainas futbola Pirmā līga|Pirmā līga]] | viet_turn = [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]<br />[[Ukrainas superkauss futbolā|Ukrainas superkauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas līga]]<br /> [[UEFA Konferences līga]] | komandas = 16 | čempions = [[Doneckas "Šahtar"]]<br />(2025—26; 16. tituls) | čempions_visv = [[Kijivas "Dinamo"]]<br />(17 tituli) | mlapa = [http://www.fpl.ua/ Oficiālā vietne] }} '''Ukrainas futbola Premjerlīga''' ({{val|uk|"Прем'єр-ліга"}}, ''Premyer-liha'') ir [[Ukraina]]s augstākā profesionālā [[futbols|futbola]] līga. Dibināta 1991. gadā kā '''Augstākā līga''' (''Vyshcha liha'') pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[PSRS Augstākā līga futbolā|PSRS Augstākās līgas]] sabrukuma. 2008. gadā tā tika pārveidota kā autonomāka [[Ukrainas Futbola asociācija]]s sastāvdaļa un mainīja nosaukumu uz esošo. 2022. gadā tā pēc [[UEFA koeficients|UEFA koeficienta]] bija 12. spēcīgākā līga Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/nationalassociations/uefarankings/country/#/yr/2022 |title=UEFA rankings for club competitions |language=en |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2022|8|22||bez}} }}</ref> == Klubi 2026.—2027. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="100px"|Klubs !! width="120px"|Pilsēta !! width="120px"|Vieta 2025.—2026. <br>gada sezonā |- |style="text-align: left;"|[[Čerņivcu "Bukovyna"|Bukovyna]]||[[Čerņivci]]||data-sort-value="14"|1. (Pirmajā līgā) |- |style="text-align: left;"|[[Odesas "Čornomorec"|Čornomorec]]||[[Odesa]]||data-sort-value="15"|2. (Pirmajā līgā) |- |style="text-align: left;"|[[Kijivas "Dinamo"|Dinamo]]||[[Kijiva]]||4. |- |style="text-align: left;"|[[Kamjanecas-Podiļskas "Epitsentr"|Epitsentr]]||[[Kamjaneca-Podiļska]]<br /><small>(spēles aizvada [[Ternopiļa|Ternopiļā]])</small>||10. |- |style="text-align: left;"|[[Ļvivas "Karpaty"|Karpaty]]||[[Ļviva]]||9. |- |style="text-align: left;"|[[Kovalivkas "Kolos"|Kolos]]||[[Kovalivka]]||6. |- |style="text-align: left;"|[[Krivijrihas "Kryvbas"|Kryvbas]]||[[Krivijriha]]||7. |- |style="text-align: left;"|[[FK Kudrivka|Kudrivka]]||[[Kudrivka]]<br /><small>(spēles aizvada [[Kijiva|Kijivā]])</small>||13. |- |style="text-align: left;"|[[FC Livyi Bereh|Livyi Bereh]]||[[Kijiva]]||data-sort-value="16"|3. (Pirmajā līgā) |- |style="text-align: left;"|[[Čerkasu LNZ|LNZ]]||[[Čerkasi]]||2. |- |style="text-align: left;"|[[Harkivas "Metalist 1925"|Metalist 1925]]||[[Harkiva]]<br /><small>(spēles aizvada [[Žitomira|Žitomirā]])</small>||5. |- |style="text-align: left;"|[[Kijivas "Obolon"|Obolon]]||[[Kijiva]]||12. |- |style="text-align: left;"|[[Žitomiras "Polissya"|Polissya]]||[[Žitomira]]||3. |- |style="text-align: left;"|[[Doneckas "Šahtar"|Šahtar]]||[[Donecka]]<br /><small>(spēles aizvada [[Ļviva|Ļvivā]])</small>||'''1.''' |- |style="text-align: left;"|[[Rivnes "Veres"|Veres]]||[[Rivne]]||11. |- |style="text-align: left;"|[[Luhanskas "Zorya"|Zorya]]||[[Luhanska]]<br /><small>(spēles aizvada [[Kijiva|Kijivā]])</small>||8. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fpl.ua/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110610070522/http://fpl.ua/ |date={{dat|2011|06|10||bez}} }} {{uk ikona}} {{ru ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbols Ukrainā]] a32hmxk2pc3owrz73y248785zfupaq6 0 127404 4497897 4497875 2026-07-23T13:19:08Z Ugfans 99101 4497897 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15. sezona * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17. sezona * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17. sezona }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Ilze Pukinska]] – Silvija }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 23-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" * "[[UgunsGrēks. Atgriešanās: Aizkadri]]" * "[[Viena diena UgunsGrēka]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv|access-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220411133911/https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, ''[[Go3]]'' 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei Intai Gorodeckai piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenie varoņi || style="background: #fdd" | otrā plāna aktieri || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dakteris Apse''' (5. sezona) ([[Juris Rijnieks]]) — Helēnas ginekologs laikā, kad Helēna gaidīja Annu. Bija īslaicīga dēka ar Helēnu. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis Lidijas plānam savaldzināt Ievu un kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Atšķiras no savas ģimenes, jo uzskata, ka Gatis un Lidija rīkojas nepareizi un cietsirdīgi biznesā. Vienu brīdi izlikās, ka pieņem viņu lēmumus, lai varētu atgūt naudu un īpašumus, ko viņa ģimene izkrāpusi no citiem, un atdot tos īpašniekiem. Tika ar varu ievietots psihiatriskajā klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. Edijs Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. Turēja Ediju klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Dakteri Apsi un vēlāk ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Pirms ieradās viesnīcā bija jau pazīstams ar Lidiju un apzadzis viņu. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] sv5dgz5wjlxqop1zv74ik10a1bflpd6 4497905 4497897 2026-07-23T13:38:52Z Meistars Joda 781 4497905 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15. sezona * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17. sezona * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17. sezona }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Ilze Pukinska]] – Silvija }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 23-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" * "[[UgunsGrēks. Atgriešanās: Aizkadri]]" * "[[Viena diena UgunsGrēka]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv|access-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220411133911/https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, ''[[Go3]]'' 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei [[Inta Gorodecka|Intai Gorodeckai]] piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenie varoņi || style="background: #fdd" | otrā plāna aktieri || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dakteris Apse''' (5. sezona) ([[Juris Rijnieks]]) — Helēnas ginekologs laikā, kad Helēna gaidīja Annu. Bija īslaicīga dēka ar Helēnu. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis Lidijas plānam savaldzināt Ievu un kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Atšķiras no savas ģimenes, jo uzskata, ka Gatis un Lidija rīkojas nepareizi un cietsirdīgi biznesā. Vienu brīdi izlikās, ka pieņem viņu lēmumus, lai varētu atgūt naudu un īpašumus, ko viņa ģimene izkrāpusi no citiem, un atdot tos īpašniekiem. Tika ar varu ievietots psihiatriskajā klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. Edijs Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. Turēja Ediju klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Dakteri Apsi un vēlāk ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Pirms ieradās viesnīcā bija jau pazīstams ar Lidiju un apzadzis viņu. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] m7u10rr7a2nlyg5o1qrz1pdo7aj7hx7 4498043 4497905 2026-07-23T20:29:10Z Ugfans 99101 4498043 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15. sezona * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17. sezona * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17. sezona }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Ilze Pukinska]] – Silvija }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 23-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" * "[[UgunsGrēks. Atgriešanās: Aizkadri]]" * "[[Viena diena UgunsGrēka]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv|access-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220411133911/https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, ''[[Go3]]'' 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei [[Inta Gorodecka|Intai Gorodeckai]] piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dakteris Apse''' (5. sezona) ([[Juris Rijnieks]]) — Helēnas ginekologs laikā, kad Helēna gaidīja Annu. Bija īslaicīga dēka ar Helēnu. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis Lidijas plānam savaldzināt Ievu un kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Atšķiras no savas ģimenes, jo uzskata, ka Gatis un Lidija rīkojas nepareizi un cietsirdīgi biznesā. Vienu brīdi izlikās, ka pieņem viņu lēmumus, lai varētu atgūt naudu un īpašumus, ko viņa ģimene izkrāpusi no citiem, un atdot tos īpašniekiem. Tika ar varu ievietots psihiatriskajā klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. Edijs Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. Turēja Ediju klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Dakteri Apsi un vēlāk ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Pirms ieradās viesnīcā bija jau pazīstams ar Lidiju un apzadzis viņu. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] n8cdd547cg3wtaaaxlvnhj407l04fvu 0 130203 4497915 4362149 2026-07-23T14:19:01Z Teatrālis 82063 /* Lomas Dailes teātrī */ 4497915 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mirdza Martinsone | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|08|16}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1971—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mirdza Martinsone''' (dzimusi {{dat|1951|8|16}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[aktieris|aktrise]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1951. gadā [[Rīga|Rīgā]]. 1969. gadā absolvēja mācības [[Rīgas 7. vidusskola|Rīgas 7. vidusskolā]], tad mācījās [[Tautas kinoaktieru studija|Tautas kinoaktieru studijā]], no 1971. līdz 1974. gadam studēja aktiermākslu [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kas togad uzņēma studentus Dailes teātra 5. studijai. Līdztekus no 1971. gada bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise.<ref name="autogenerated1">[http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Dailes teātris - Aktieri - Mirdza Martinsone<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Kļuva pazīstama pēc galvenās lomas [[Aloizs Brenčs|Aloiza Brenča]] filmā [[Mirāža (filma)|"Mirāža"]]. Apprecējās ar aktieri [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņu Vērdiņu]].<ref>[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Мирдза Мартинсоне (Mirdza Martinsone) - биография - советские актрисы - Кино-Театр.РУ<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dēls Mārtiņš Matīss un meita Madara.<ref>[http://jauns.lv/raksts/izklaide/22465-verdins-un-mirdza-martinsone-dzivo-zem-viena-jumta-ari-pec-skirsanas Vērdiņš un Mirdza Martinsone dzīvo zem viena jumta arī pēc šķiršanās]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s filmējās ārzemēs, turpinot darboties Dailes teātrī un [[Latvijas televīzija|Latvijas televīzijā]] veidotajās [[Televīzijas filma|filmās]]. == Lomas Dailes teātrī == {{div col}} * Kāzu viešņa / [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni" (1972); * Šarlote / [[Tenesijs Viljamss]] " Leguānas nakts" (1973); * Tamāra / Viktors Rozovs "Situācija" (1973); * Ismēne / Žans Anuijs "Antigone" (1973) (DT 5. studijas mācību izrāde); * Čigāniete, Alīde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973); * Roze / Leonīds Žuhovickis "Orfejs" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Maruta Saiva / [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Donja Inese / Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle" (1974); * Luize / Edvards Olbijs "Viss dārzā" (1974); * Zemniece / [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]" (1975); * Štamma kundze / Ervīns Štritmaters "Bišu Ole" (1975); * Klāra / [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt" (1976); * Ielasmeita / Nikolass E. Baiers "Incidents" (1976); * Ralla / [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla" (1977); * Piedalās / Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu..." (1977); * Helēna / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1977); * Morta / Justīns Marcinkevičs "Mindaugs" (1979); * Alise / [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]" (1979); * Jūlija / [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers" (1980); * Raibacāne / [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme" (1980); * Freken Kamma / Svens Ogords "Freken Avseniusa" (1981); * Asnate / [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1981); * Vera / [[Ivans Gončarovs]] "Krauja" (1982); * Kaķe / [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns" (1982); * Matilde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1983); * Zaripa / [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst" (1984); * Hercogiene, ansambļa skatos / [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" (1984); * Anna / Edvards Bonds "Vasara" (1985); * Kerola Outsa / Mihails Abeļevs "Desants" (1985); * Miriama Ēronsa, Silvija Faulere / Klēra Būza "Sievietes, sievietes..." (1986); * Ārija / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1987); * Blanša / [[Fjodors Dostojevskis]] "Spēlmanis" (1987) (Rīgas Krievu teātrī); * Jakobīne / [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (1988); * Vecākā meita / [[Kobo Abe]] "Draugi" (1988); * Cika / [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska" (1989); * Made / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (1989); * Gabriela / [[Arturs Šniclers]] "Anatols" (1990); * Kandida / [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida" (1991); * Lēne / [[Rutku Tēvs|Arveds Mihelsons]], [[Raimonds Pauls]] "Vella kalpi" (1991); * Gabriela Tristāna / Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts" (1992); * Krista / Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos" (1993); * Natālija Petrovna / [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem" (1993) (Rīgas Krievu teātrī); * Gabija / Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes" (1993); * Laura / [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans" (1994); * Raimonda / Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes" (1994); * Elvīra / [[Pjērs Korneijs]] "Sids" (1995); * Melisa / Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules" (1995); * Beatriče / [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (1996); * Kaķe, Laiviniece / Kenets Greiems "Vējš vītolos" (1996); * Suzanna / Žoržs Feido "Dāmu šuvējs" (1996); * Zāra Leandere / Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere" (1996); * Jošabeta / Mišels de Helderode "Baraba" (1997); * Margo / Robērs Tomā "Fredijs" (1997); * Raņevska / [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs" (1998); * Barbara Smita / Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!" (1998); * Simona / Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku" (1998); * Virdžīnija / [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis" (1999); * Meivisa / Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" (1999); * Šarlote / Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles..." (1999); * Fjokla Ivanovna / [[Nikolajs Gogolis]] "Precības" (2000); * Baronese Danglāra / [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" (2000); * Šablova / [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla" (2001); * Moda Bodlija / Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!" (2001); * Luīze Šarlote / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!" (2001); * Marselīna / Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas" (2001); * Staigule / [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs" (2002); * Džeraldīna Bārklija / Džo Ortons "Ķersim ķertos!" (2003); * Smeraldīna / Karlo Goci "Zaļais putniņš" (2003); * Fulvija Dželli (arī Flora un Frančeska) / [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk" (2004); * Misis Bristola / [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (2004); * Ursula Loiere / Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā" (2004); * Penelope Sikamora / Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!" (2006); * Anitra / [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās" (2007); * Morīna / [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene" (2007); * Antonija / [[Dario Fo]], Franka Rame "Es gaidu tevi, mīļotais!" (2007) (Liepājas teātrī); * Poļina Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "Kaija" (2008); * Žanna / Biļana Srbļanoviča "Siseņi" (2008); * Ķerumāte / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars" (2009); * Betsija, Sendija, Jolanda / Norms Fosters "Kad citi jau guļ" (2009); * Made / [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi" (2010); * Sāra Bernāra / Oto Eskins "Duets" (2010); * Parīzes bordeļa madāma / Ilmārs Šlāpins "Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ" (2011); * Madmuazele Šušū / Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne" (2011); * Māte / [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu - 2012" (2011); * Rembēniete / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (2012); * Čigāniete, Dāma, ansambļa skatos / [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "Oņegins" (2013); * TV1 žurnāliste / [[Ēriks Hānbergs]] "Plikie un pusplikie" (2014); * Soņa / Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks" (2014); * Jakobi kundze / [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas" (2016); * Tante / Genādijs Ostrovskis "Mīļākais" (2016); * Seniora kopēja / [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve" (2017); * Lenija / Beta Henlija "Sirds noziegumi" (2018); * Šlajas kundze, Pērkinsas kundzes māte, Mājas īpašniece / [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai" (2018); * Rebeka Nērsa / [[Arturs Millers]] "Salemas raganas" (2019); * Elfrīda Milleres kundze / [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]" (2021); * Henrieta Iskariota / Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" (kopš 2023); * Eiridīkes vecāmāte, Vecā sieviete (Bērna alkatīgā māte) / Sāra Rūla "Eiridīke" (2023); * Poldi / [[Toms Stopards]] "Leopoldštate" (kopš 2024) {{div col end}} == Filmogrāfija == Kinodebija aktrisei bija epizode 1970. gada filmā "[[Šauj manā vietā]]". Turpmākās filmas: * ''līgava Māra'' ("[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]", 1970) * ''epizodē'' ("[[Dunduriņš]]", 1974) * ''epizodē'' ("[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]", 1974) * ''Austra'' ("[[Uzbrukums slepenpolicijai]]", 1974) * ''Lēdija Anna'' ("[[Robina Huda bultas]]", 1975) * ''Edīte'' ("[[Šīs bīstamās balkona durvis]]", 1976) * ''Tonija Gilmore'' ("[[Nāve zem buras]]", 1976) * ''Velta'' ("[[Vīrietis labākajos gados]]", 1977) * ''Inga'' ("[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]", 1977) * ''epizodē'' ("[[Lielā Jaungada nakts]]", 1978) * ''Sāra Mūberga'' ("[[Nepabeigtās vakariņas]]", 1979) * ''Jeļena Pavlovna'' ("[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]", 1979) * ''Mērija'' ("[[Spāņu variants]]", 1980) * ''epizode'' ("[[Aizmirstās lietas]]", 1982) * ''Roberta sieva'' ("[[Salavecīša personiskā dzīve]]", 1982) * ''Besija Bītija'' ("Sarkanie zvani", PSRS, Itālija, Meksika, 1982) * ''Keita'' ("Bagātais brālis, nabagais brālis", Lietuvas kinostudija, 1982) * ''epizodē'' ("Trests, kurš bankrotēja", [[Odesas kinostudija]], 1982) * ''māte'' ("[[Laika prognoze augustam]]", 1983) * ''Džinnija Gordone'' ("[[Mirāža (filma)|Mirāža]]", 1983) * ''epizodē'' ("Lidojums pāri Atlantijas okeānam", Lietuvas kinostudija, 1983) * ''Dina'' ("[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]", 1984) * ''Helga'' ("[[Vajadzīga soliste]]", 1984) * ''Ligita'' ("[[Kad bremzes netur]]", 1984) * ''Meža māte'' ("[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]", 1985) * ''Barbara'' ("Mēs apsūdzam", Dovženko kinostudija, 1985) * ''Nijole'' ("Slepenā pastaiga", M.Gorkija kinostudija, 1985) * ''Loreta Hartere'' ("Visi pret vienu", Lietuvas kinostudija, 1986) * ''Iveta'' ("Drakona medības", PSRS, Nikaragva, 1986) * ''Judīte Žīraka'' ("[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", 1987) * ''Lidija Lisovska'' ("Uzvarētāji", Sverdlovskas kinostudija, 1987) * ''epizodē'' ("[[Apstākļu sakritība]]", 1987) * ''Anna'' ("[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]", 1989) * ''Māra'' ("[[Tapers (filma)|Tapers]]", 1989) * ''Spulga Narkovska'' ("[[Cilpā]]", 1991) * ''Margareta'' ("Apsēstības sindroms", ASV, 1993) * ''Vitas māte'' ("[[Zirneklis (filma)|Zirneklis]]", 1992) * ''Nameda'' ("[[Likteņdzirnas]]", 1997) * ''epizodē'' ("[[Vecās pagastmājas mistērija]]", 2000) * ''epizodē'' ("Savējie un svešie", Lietuva, 2004) * ''epizodē'' ("Selekcija", Latvija, 2009) * ''Laura'' ("Mans vienīgais grēks", Krievija, Ukraina, seriāls, 2012) * ''kopmītnes komendante'' ("Tantiņas", Latvija, Krievija, 2013) * ''epizodē'' ("Mammas 3", Krievija, 2014) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, seriāls, 2014) * ''ātrās palīdzības ārste'' ("Aļošas mīlestība", Krievija, seriāls, 2015) * ''Klaudijas māte'' ("Par zvaigzni dzimusī", Krievija, seriāls, 2015) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, 2017) {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 1999—2001, 2015 | "[[Sirdsmīļā Monika]]" |Monika Rambāne |Galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Biogrāfija un lomas] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Biogrāfija] {{ru ikona}} * [https://izrades.lv/persona/mirdza-martinsone-7493 Mirdza Martinsone] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinsone, Mirdza}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] jka768vr1flr47vvqxu42fjztpd5v2r 4497916 4497915 2026-07-23T14:24:48Z Teatrālis 82063 /* Lomas Dailes teātrī */ 4497916 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mirdza Martinsone | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|08|16}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1971—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mirdza Martinsone''' (dzimusi {{dat|1951|8|16}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[aktieris|aktrise]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1951. gadā [[Rīga|Rīgā]]. 1969. gadā absolvēja mācības [[Rīgas 7. vidusskola|Rīgas 7. vidusskolā]], tad mācījās [[Tautas kinoaktieru studija|Tautas kinoaktieru studijā]], no 1971. līdz 1974. gadam studēja aktiermākslu [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kas togad uzņēma studentus Dailes teātra 5. studijai. Līdztekus no 1971. gada bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise.<ref name="autogenerated1">[http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Dailes teātris - Aktieri - Mirdza Martinsone<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Kļuva pazīstama pēc galvenās lomas [[Aloizs Brenčs|Aloiza Brenča]] filmā [[Mirāža (filma)|"Mirāža"]]. Apprecējās ar aktieri [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņu Vērdiņu]].<ref>[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Мирдза Мартинсоне (Mirdza Martinsone) - биография - советские актрисы - Кино-Театр.РУ<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dēls Mārtiņš Matīss un meita Madara.<ref>[http://jauns.lv/raksts/izklaide/22465-verdins-un-mirdza-martinsone-dzivo-zem-viena-jumta-ari-pec-skirsanas Vērdiņš un Mirdza Martinsone dzīvo zem viena jumta arī pēc šķiršanās]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s filmējās ārzemēs, turpinot darboties Dailes teātrī un [[Latvijas televīzija|Latvijas televīzijā]] veidotajās [[Televīzijas filma|filmās]]. == Lomas Dailes teātrī == {{div col}} * Kāzu viešņa / [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni" (1972); * Šarlote / [[Tenesijs Viljamss]] " Leguānas nakts" (1973); * Tamāra / Viktors Rozovs "Situācija" (1973); * Ismēne / Žans Anuijs "Antigone" (1973) (DT 5. studijas mācību izrāde); * Čigāniete, Alīde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973); * Roze / Leonīds Žuhovickis "Orfejs" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Maruta Saiva / [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Donja Inese / [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle" (1974); * Luize / [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā" (1974); * Zemniece / [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]" (1975); * Štamma kundze / Ervīns Štritmaters "Bišu Ole" (1975); * Klāra / [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt" (1976); * Ielasmeita / Nikolass E. Baiers "Incidents" (1976); * Ralla / [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla" (1977); * Piedalās / Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu..." (1977); * Helēna / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1977); * Morta / Justīns Marcinkevičs "Mindaugs" (1979); * Alise / [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]" (1979); * Jūlija / [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers" (1980); * Raibacāne / [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme" (1980); * Freken Kamma / Svens Ogords "Freken Avseniusa" (1981); * Asnate / [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1981); * Vera / [[Ivans Gončarovs]] "Krauja" (1982); * Kaķe / [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns" (1982); * Matilde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1983); * Zaripa / [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst" (1984); * Hercogiene, ansambļa skatos / [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" (1984); * Anna / Edvards Bonds "Vasara" (1985); * Kerola Outsa / Mihails Abeļevs "Desants" (1985); * Miriama Ēronsa, Silvija Faulere / Klēra Būza "Sievietes, sievietes..." (1986); * Ārija / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1987); * Blanša / [[Fjodors Dostojevskis]] "Spēlmanis" (1987) (Rīgas Krievu teātrī); * Jakobīne / [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (1988); * Vecākā meita / [[Kobo Abe]] "Draugi" (1988); * Cika / [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska" (1989); * Made / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (1989); * Gabriela / [[Arturs Šniclers]] "Anatols" (1990); * Kandida / [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida" (1991); * Lēne / [[Rutku Tēvs|Arveds Mihelsons]], [[Raimonds Pauls]] "Vella kalpi" (1991); * Gabriela Tristāna / Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts" (1992); * Krista / Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos" (1993); * Natālija Petrovna / [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem" (1993) (Rīgas Krievu teātrī); * Gabija / Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes" (1993); * Laura / [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans" (1994); * Raimonda / Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes" (1994); * Elvīra / [[Pjērs Korneijs]] "Sids" (1995); * Melisa / Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules" (1995); * Beatriče / [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (1996); * Kaķe, Laiviniece / Kenets Greiems "Vējš vītolos" (1996); * Suzanna / Žoržs Feido "Dāmu šuvējs" (1996); * Zāra Leandere / Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere" (1996); * Jošabeta / Mišels de Helderode "Baraba" (1997); * Margo / Robērs Tomā "Fredijs" (1997); * Raņevska / [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs" (1998); * Barbara Smita / Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!" (1998); * Simona / Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku" (1998); * Virdžīnija / [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis" (1999); * Meivisa / Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" (1999); * Šarlote / Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles..." (1999); * Fjokla Ivanovna / [[Nikolajs Gogolis]] "Precības" (2000); * Baronese Danglāra / [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" (2000); * Šablova / [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla" (2001); * Moda Bodlija / Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!" (2001); * Luīze Šarlote / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!" (2001); * Marselīna / [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas" (2001); * Staigule / [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs" (2002); * Džeraldīna Bārklija / Džo Ortons "Ķersim ķertos!" (2003); * Smeraldīna / [[Karlo Goci]] "Zaļais putniņš" (2003); * Fulvija Dželli (arī Flora un Frančeska) / [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk" (2004); * Misis Bristola / [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (2004); * Ursula Loiere / Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā" (2004); * Penelope Sikamora / Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!" (2006); * Anitra / [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās" (2007); * Morīna / [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene" (2007); * Antonija / [[Dario Fo]], Franka Rame "Es gaidu tevi, mīļotais!" (2007) (Liepājas teātrī); * Poļina Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "Kaija" (2008); * Žanna / Biļana Srbļanoviča "Siseņi" (2008); * Ķerumāte / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars" (2009); * Betsija, Sendija, Jolanda / Norms Fosters "Kad citi jau guļ" (2009); * Made / [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi" (2010); * Sāra Bernāra / Oto Eskins "Duets" (2010); * Parīzes bordeļa madāma / [[Ilmārs Šlāpins]] "Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ" (2011); * Madmuazele Šušū / Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne" (2011); * Māte / [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu - 2012" (2011); * Rembēniete / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (2012); * Čigāniete, Dāma, ansambļa skatos / [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "Oņegins" (2013); * TV1 žurnāliste / [[Ēriks Hānbergs]] "Plikie un pusplikie" (2014); * Soņa / Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks" (2014); * Jakobi kundze / [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas" (2016); * Tante / Genādijs Ostrovskis "Mīļākais" (2016); * Seniora kopēja / [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve" (2017); * Lenija / Beta Henlija "Sirds noziegumi" (2018); * Šlajas kundze, Pērkinsas kundzes māte, Mājas īpašniece / [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai" (2018); * Rebeka Nērsa / [[Arturs Millers]] "Salemas raganas" (2019); * Elfrīda Milleres kundze / [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]" (2021); * Henrieta Iskariota / Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" (kopš 2023); * Eiridīkes vecāmāte, Vecā sieviete (Bērna alkatīgā māte) / Sāra Rūla "Eiridīke" (2023); * Poldi / [[Toms Stopards]] "Leopoldštate" (kopš 2024) {{div col end}} == Filmogrāfija == Kinodebija aktrisei bija epizode 1970. gada filmā "[[Šauj manā vietā]]". Turpmākās filmas: * ''līgava Māra'' ("[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]", 1970) * ''epizodē'' ("[[Dunduriņš]]", 1974) * ''epizodē'' ("[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]", 1974) * ''Austra'' ("[[Uzbrukums slepenpolicijai]]", 1974) * ''Lēdija Anna'' ("[[Robina Huda bultas]]", 1975) * ''Edīte'' ("[[Šīs bīstamās balkona durvis]]", 1976) * ''Tonija Gilmore'' ("[[Nāve zem buras]]", 1976) * ''Velta'' ("[[Vīrietis labākajos gados]]", 1977) * ''Inga'' ("[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]", 1977) * ''epizodē'' ("[[Lielā Jaungada nakts]]", 1978) * ''Sāra Mūberga'' ("[[Nepabeigtās vakariņas]]", 1979) * ''Jeļena Pavlovna'' ("[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]", 1979) * ''Mērija'' ("[[Spāņu variants]]", 1980) * ''epizode'' ("[[Aizmirstās lietas]]", 1982) * ''Roberta sieva'' ("[[Salavecīša personiskā dzīve]]", 1982) * ''Besija Bītija'' ("Sarkanie zvani", PSRS, Itālija, Meksika, 1982) * ''Keita'' ("Bagātais brālis, nabagais brālis", Lietuvas kinostudija, 1982) * ''epizodē'' ("Trests, kurš bankrotēja", [[Odesas kinostudija]], 1982) * ''māte'' ("[[Laika prognoze augustam]]", 1983) * ''Džinnija Gordone'' ("[[Mirāža (filma)|Mirāža]]", 1983) * ''epizodē'' ("Lidojums pāri Atlantijas okeānam", Lietuvas kinostudija, 1983) * ''Dina'' ("[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]", 1984) * ''Helga'' ("[[Vajadzīga soliste]]", 1984) * ''Ligita'' ("[[Kad bremzes netur]]", 1984) * ''Meža māte'' ("[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]", 1985) * ''Barbara'' ("Mēs apsūdzam", Dovženko kinostudija, 1985) * ''Nijole'' ("Slepenā pastaiga", M.Gorkija kinostudija, 1985) * ''Loreta Hartere'' ("Visi pret vienu", Lietuvas kinostudija, 1986) * ''Iveta'' ("Drakona medības", PSRS, Nikaragva, 1986) * ''Judīte Žīraka'' ("[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", 1987) * ''Lidija Lisovska'' ("Uzvarētāji", Sverdlovskas kinostudija, 1987) * ''epizodē'' ("[[Apstākļu sakritība]]", 1987) * ''Anna'' ("[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]", 1989) * ''Māra'' ("[[Tapers (filma)|Tapers]]", 1989) * ''Spulga Narkovska'' ("[[Cilpā]]", 1991) * ''Margareta'' ("Apsēstības sindroms", ASV, 1993) * ''Vitas māte'' ("[[Zirneklis (filma)|Zirneklis]]", 1992) * ''Nameda'' ("[[Likteņdzirnas]]", 1997) * ''epizodē'' ("[[Vecās pagastmājas mistērija]]", 2000) * ''epizodē'' ("Savējie un svešie", Lietuva, 2004) * ''epizodē'' ("Selekcija", Latvija, 2009) * ''Laura'' ("Mans vienīgais grēks", Krievija, Ukraina, seriāls, 2012) * ''kopmītnes komendante'' ("Tantiņas", Latvija, Krievija, 2013) * ''epizodē'' ("Mammas 3", Krievija, 2014) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, seriāls, 2014) * ''ātrās palīdzības ārste'' ("Aļošas mīlestība", Krievija, seriāls, 2015) * ''Klaudijas māte'' ("Par zvaigzni dzimusī", Krievija, seriāls, 2015) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, 2017) {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 1999—2001, 2015 | "[[Sirdsmīļā Monika]]" |Monika Rambāne |Galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Biogrāfija un lomas] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Biogrāfija] {{ru ikona}} * [https://izrades.lv/persona/mirdza-martinsone-7493 Mirdza Martinsone] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinsone, Mirdza}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] rz68yb8pp3dtb04pmil68y8v1cddcgp 4497921 4497916 2026-07-23T14:29:02Z Teatrālis 82063 /* Lomas Dailes teātrī */ 4497921 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mirdza Martinsone | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|08|16}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1971—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mirdza Martinsone''' (dzimusi {{dat|1951|8|16}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[aktieris|aktrise]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1951. gadā [[Rīga|Rīgā]]. 1969. gadā absolvēja mācības [[Rīgas 7. vidusskola|Rīgas 7. vidusskolā]], tad mācījās [[Tautas kinoaktieru studija|Tautas kinoaktieru studijā]], no 1971. līdz 1974. gadam studēja aktiermākslu [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kas togad uzņēma studentus Dailes teātra 5. studijai. Līdztekus no 1971. gada bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise.<ref name="autogenerated1">[http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Dailes teātris - Aktieri - Mirdza Martinsone<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Kļuva pazīstama pēc galvenās lomas [[Aloizs Brenčs|Aloiza Brenča]] filmā [[Mirāža (filma)|"Mirāža"]]. Apprecējās ar aktieri [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņu Vērdiņu]].<ref>[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Мирдза Мартинсоне (Mirdza Martinsone) - биография - советские актрисы - Кино-Театр.РУ<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dēls Mārtiņš Matīss un meita Madara.<ref>[http://jauns.lv/raksts/izklaide/22465-verdins-un-mirdza-martinsone-dzivo-zem-viena-jumta-ari-pec-skirsanas Vērdiņš un Mirdza Martinsone dzīvo zem viena jumta arī pēc šķiršanās]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s filmējās ārzemēs, turpinot darboties Dailes teātrī un [[Latvijas televīzija|Latvijas televīzijā]] veidotajās [[Televīzijas filma|filmās]]. == Lomas Dailes teātrī == {{div col}} * Kāzu viešņa / [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni" (1972); * Šarlote / [[Tenesijs Viljamss]] " Leguānas nakts" (1973); * Tamāra / Viktors Rozovs "Situācija" (1973); * Ismēne / Žans Anuijs "Antigone" (1973) (DT 5. studijas mācību izrāde); * Čigāniete, Alīde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973); * Roze / Leonīds Žuhovickis "Orfejs" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Maruta Saiva / [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Donja Inese / [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle" (1974); * Luize / [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā" (1974); * Zemniece / [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]" (1975); * Štamma kundze / Ervīns Štritmaters "Bišu Ole" (1975); * Klāra / [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt" (1976); * Ielasmeita / Nikolass E. Baiers "Incidents" (1976); * Ralla / [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla" (1977); * Piedalās / Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu..." (1977); * Helēna / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1977); * Morta / Justīns Marcinkevičs "Mindaugs" (1979); * Alise / [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]" (1979); * Jūlija / [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers" (1980); * Raibacāne / [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme" (1980); * Freken Kamma / Svens Ogords "Freken Avseniusa" (1981); * Asnate / [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1981); * Vera / [[Ivans Gončarovs]] "Krauja" (1982); * Kaķe / [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns" (1982); * Matilde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1983); * Zaripa / [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst" (1984); * Hercogiene, ansambļa skatos / [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" (1984); * Anna / Edvards Bonds "Vasara" (1985); * Kerola Outsa / Mihails Abeļevs "Desants" (1985); * Miriama Ēronsa, Silvija Faulere / Klēra Būza "Sievietes, sievietes..." (1986); * Ārija / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1987); * Blanša / [[Fjodors Dostojevskis]] "Spēlmanis" (1987) (Rīgas Krievu teātrī); * Jakobīne / [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (1988); * Vecākā meita / [[Kobo Abe]] "Draugi" (1988); * Cika / [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska" (1989); * Made / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (1989); * Gabriela / [[Arturs Šniclers]] "Anatols" (1990); * Kandida / [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida" (1991); * Lēne / [[Rutku Tēvs|Arveds Mihelsons]], [[Raimonds Pauls]] "Vella kalpi" (1991); * Gabriela Tristāna / Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts" (1992); * Krista / Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos" (1993); * Natālija Petrovna / [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem" (1993) (Rīgas Krievu teātrī); * Gabija / Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes" (1993); * Laura / [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans" (1994); * Raimonda / Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes" (1994); * Elvīra / [[Pjērs Korneijs]] "Sids" (1995); * Melisa / Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules" (1995); * Beatriče / [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (1996); * Kaķe, Laiviniece / Kenets Greiems "Vējš vītolos" (1996); * Suzanna / Žoržs Feido "Dāmu šuvējs" (1996); * Zāra Leandere / Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere" (1996); * Jošabeta / Mišels de Helderode "Baraba" (1997); * Margo / Robērs Tomā "Fredijs" (1997); * Raņevska / [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs" (1998); * Barbara Smita / Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!" (1998); * Simona / Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku" (1998); * Virdžīnija / [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis" (1999); * Meivisa / Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" (1999); * Šarlote / Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles..." (1999); * Fjokla Ivanovna / [[Nikolajs Gogolis]] "Precības" (2000); * Baronese Danglāra / [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" (2000); * Šablova / [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla" (2001); * Moda Bodlija / Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!" (2001); * Luīze Šarlote / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!" (2001); * Marselīna / [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas" (2001); * Olgas Petrovnas māte / [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis" (2002); * Staigule / [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs" (2002); * Džeraldīna Bārklija / Džo Ortons "Ķersim ķertos!" (2003); * Smeraldīna / [[Karlo Goci]] "Zaļais putniņš" (2003); * Fulvija Dželli (arī Flora un Frančeska) / [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk" (2004); * Misis Bristola / [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (2004); * Ursula Loiere / Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā" (2004); * Penelope Sikamora / Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!" (2006); * Anitra / [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās" (2007); * Morīna / [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene" (2007); * Antonija / [[Dario Fo]], Franka Rame "Es gaidu tevi, mīļotais!" (2007) (Liepājas teātrī); * Poļina Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "Kaija" (2008); * Žanna / Biļana Srbļanoviča "Siseņi" (2008); * Ķerumāte / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars" (2009); * Betsija, Sendija, Jolanda / Norms Fosters "Kad citi jau guļ" (2009); * Made / [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi" (2010); * Sāra Bernāra / Oto Eskins "Duets" (2010); * Parīzes bordeļa madāma / [[Ilmārs Šlāpins]] "Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ" (2011); * Madmuazele Šušū / Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne" (2011); * Māte / [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu - 2012" (2011); * Rembēniete / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (2012); * Čigāniete, Dāma, ansambļa skatos / [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "Oņegins" (2013); * TV1 žurnāliste / [[Ēriks Hānbergs]] "Plikie un pusplikie" (2014); * Soņa / Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks" (2014); * Jakobi kundze / [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas" (2016); * Tante / Genādijs Ostrovskis "Mīļākais" (2016); * Seniora kopēja / [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve" (2017); * Lenija / Beta Henlija "Sirds noziegumi" (2018); * Šlajas kundze, Pērkinsas kundzes māte, Mājas īpašniece / [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai" (2018); * Rebeka Nērsa / [[Arturs Millers]] "Salemas raganas" (2019); * Elfrīda Milleres kundze / [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]" (2021); * Henrieta Iskariota / Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" (kopš 2023); * Eiridīkes vecāmāte, Vecā sieviete (Bērna alkatīgā māte) / Sāra Rūla "Eiridīke" (2023); * Poldi / [[Toms Stopards]] "Leopoldštate" (kopš 2024) {{div col end}} == Filmogrāfija == Kinodebija aktrisei bija epizode 1970. gada filmā "[[Šauj manā vietā]]". Turpmākās filmas: * ''līgava Māra'' ("[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]", 1970) * ''epizodē'' ("[[Dunduriņš]]", 1974) * ''epizodē'' ("[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]", 1974) * ''Austra'' ("[[Uzbrukums slepenpolicijai]]", 1974) * ''Lēdija Anna'' ("[[Robina Huda bultas]]", 1975) * ''Edīte'' ("[[Šīs bīstamās balkona durvis]]", 1976) * ''Tonija Gilmore'' ("[[Nāve zem buras]]", 1976) * ''Velta'' ("[[Vīrietis labākajos gados]]", 1977) * ''Inga'' ("[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]", 1977) * ''epizodē'' ("[[Lielā Jaungada nakts]]", 1978) * ''Sāra Mūberga'' ("[[Nepabeigtās vakariņas]]", 1979) * ''Jeļena Pavlovna'' ("[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]", 1979) * ''Mērija'' ("[[Spāņu variants]]", 1980) * ''epizode'' ("[[Aizmirstās lietas]]", 1982) * ''Roberta sieva'' ("[[Salavecīša personiskā dzīve]]", 1982) * ''Besija Bītija'' ("Sarkanie zvani", PSRS, Itālija, Meksika, 1982) * ''Keita'' ("Bagātais brālis, nabagais brālis", Lietuvas kinostudija, 1982) * ''epizodē'' ("Trests, kurš bankrotēja", [[Odesas kinostudija]], 1982) * ''māte'' ("[[Laika prognoze augustam]]", 1983) * ''Džinnija Gordone'' ("[[Mirāža (filma)|Mirāža]]", 1983) * ''epizodē'' ("Lidojums pāri Atlantijas okeānam", Lietuvas kinostudija, 1983) * ''Dina'' ("[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]", 1984) * ''Helga'' ("[[Vajadzīga soliste]]", 1984) * ''Ligita'' ("[[Kad bremzes netur]]", 1984) * ''Meža māte'' ("[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]", 1985) * ''Barbara'' ("Mēs apsūdzam", Dovženko kinostudija, 1985) * ''Nijole'' ("Slepenā pastaiga", M.Gorkija kinostudija, 1985) * ''Loreta Hartere'' ("Visi pret vienu", Lietuvas kinostudija, 1986) * ''Iveta'' ("Drakona medības", PSRS, Nikaragva, 1986) * ''Judīte Žīraka'' ("[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", 1987) * ''Lidija Lisovska'' ("Uzvarētāji", Sverdlovskas kinostudija, 1987) * ''epizodē'' ("[[Apstākļu sakritība]]", 1987) * ''Anna'' ("[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]", 1989) * ''Māra'' ("[[Tapers (filma)|Tapers]]", 1989) * ''Spulga Narkovska'' ("[[Cilpā]]", 1991) * ''Margareta'' ("Apsēstības sindroms", ASV, 1993) * ''Vitas māte'' ("[[Zirneklis (filma)|Zirneklis]]", 1992) * ''Nameda'' ("[[Likteņdzirnas]]", 1997) * ''epizodē'' ("[[Vecās pagastmājas mistērija]]", 2000) * ''epizodē'' ("Savējie un svešie", Lietuva, 2004) * ''epizodē'' ("Selekcija", Latvija, 2009) * ''Laura'' ("Mans vienīgais grēks", Krievija, Ukraina, seriāls, 2012) * ''kopmītnes komendante'' ("Tantiņas", Latvija, Krievija, 2013) * ''epizodē'' ("Mammas 3", Krievija, 2014) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, seriāls, 2014) * ''ātrās palīdzības ārste'' ("Aļošas mīlestība", Krievija, seriāls, 2015) * ''Klaudijas māte'' ("Par zvaigzni dzimusī", Krievija, seriāls, 2015) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, 2017) {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 1999—2001, 2015 | "[[Sirdsmīļā Monika]]" |Monika Rambāne |Galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Biogrāfija un lomas] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Biogrāfija] {{ru ikona}} * [https://izrades.lv/persona/mirdza-martinsone-7493 Mirdza Martinsone] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinsone, Mirdza}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] fdr10itrcc3uqxm4l3cqd623y2cru63 4497922 4497921 2026-07-23T14:32:17Z Meistars Joda 781 4497922 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mirdza Martinsone | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|08|16}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1971—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mirdza Martinsone''' (dzimusi {{dat|1951|8|16}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[aktieris|aktrise]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1951. gadā [[Rīga|Rīgā]]. 1969. gadā absolvēja mācības [[Rīgas 7. vidusskola|Rīgas 7. vidusskolā]], tad mācījās [[Tautas kinoaktieru studija|Tautas kinoaktieru studijā]], no 1971. līdz 1974. gadam studēja aktiermākslu [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kas togad uzņēma studentus Dailes teātra 5. studijai. Līdztekus no 1971. gada bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise.<ref name="autogenerated1">[http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Dailes teātris - Aktieri - Mirdza Martinsone<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Kļuva pazīstama pēc galvenās lomas [[Aloizs Brenčs|Aloiza Brenča]] filmā [[Mirāža (filma)|"Mirāža"]]. Apprecējās ar aktieri [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņu Vērdiņu]].<ref>[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Мирдза Мартинсоне (Mirdza Martinsone) - биография - советские актрисы - Кино-Театр.РУ<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dēls Mārtiņš Matīss un meita Madara.<ref>[http://jauns.lv/raksts/izklaide/22465-verdins-un-mirdza-martinsone-dzivo-zem-viena-jumta-ari-pec-skirsanas Vērdiņš un Mirdza Martinsone dzīvo zem viena jumta arī pēc šķiršanās]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s filmējās ārzemēs, turpinot darboties Dailes teātrī un [[Latvijas televīzija|Latvijas televīzijā]] veidotajās [[Televīzijas filma|filmās]]. == Lomas Dailes teātrī == {{div col}} * Kāzu viešņa / [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni" (1972); * Šarlote / [[Tenesijs Viljamss]] " Iguānas nakts" (1973); * Tamāra / Viktors Rozovs "Situācija" (1973); * Ismēne / Žans Anuijs "Antigone" (1973) (DT 5. studijas mācību izrāde); * Čigāniete, Alīde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973); * Roze / Leonīds Žuhovickis "Orfejs" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Maruta Saiva / [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Donja Inese / [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle" (1974); * Luize / [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā" (1974); * Zemniece / [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]" (1975); * Štamma kundze / Ervīns Štritmaters "Bišu Ole" (1975); * Klāra / [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt" (1976); * Ielasmeita / Nikolass E. Baiers "Incidents" (1976); * Ralla / [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla" (1977); * Piedalās / Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu..." (1977); * Helēna / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1977); * Morta / Justīns Marcinkevičs "Mindaugs" (1979); * Alise / [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]" (1979); * Jūlija / [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers" (1980); * Raibacāne / [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme" (1980); * Freken Kamma / Svens Ogords "Freken Avseniusa" (1981); * Asnate / [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1981); * Vera / [[Ivans Gončarovs]] "Krauja" (1982); * Kaķe / [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns" (1982); * Matilde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1983); * Zaripa / [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst" (1984); * Hercogiene, ansambļa skatos / [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" (1984); * Anna / Edvards Bonds "Vasara" (1985); * Kerola Outsa / Mihails Abeļevs "Desants" (1985); * Miriama Ēronsa, Silvija Faulere / Klēra Būza "Sievietes, sievietes..." (1986); * Ārija / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1987); * Blanša / [[Fjodors Dostojevskis]] "Spēlmanis" (1987) (Rīgas Krievu teātrī); * Jakobīne / [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (1988); * Vecākā meita / [[Kobo Abe]] "Draugi" (1988); * Cika / [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska" (1989); * Made / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (1989); * Gabriela / [[Arturs Šniclers]] "Anatols" (1990); * Kandida / [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida" (1991); * Lēne / [[Rutku Tēvs|Arveds Mihelsons]], [[Raimonds Pauls]] "Vella kalpi" (1991); * Gabriela Tristāna / Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts" (1992); * Krista / Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos" (1993); * Natālija Petrovna / [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem" (1993) (Rīgas Krievu teātrī); * Gabija / Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes" (1993); * Laura / [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans" (1994); * Raimonda / Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes" (1994); * Elvīra / [[Pjērs Korneijs]] "Sids" (1995); * Melisa / Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules" (1995); * Beatriče / [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (1996); * Kaķe, Laiviniece / Kenets Greiems "Vējš vītolos" (1996); * Suzanna / Žoržs Feido "Dāmu šuvējs" (1996); * Zāra Leandere / Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere" (1996); * Jošabeta / Mišels de Helderode "Baraba" (1997); * Margo / Robērs Tomā "Fredijs" (1997); * Raņevska / [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs" (1998); * Barbara Smita / Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!" (1998); * Simona / Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku" (1998); * Virdžīnija / [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis" (1999); * Meivisa / Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" (1999); * Šarlote / Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles..." (1999); * Fjokla Ivanovna / [[Nikolajs Gogolis]] "Precības" (2000); * Baronese Danglāra / [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" (2000); * Šablova / [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla" (2001); * Moda Bodlija / Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!" (2001); * Luīze Šarlote / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!" (2001); * Marselīna / [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas" (2001); * Olgas Petrovnas māte / [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis" (2002); * Staigule / [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs" (2002); * Džeraldīna Bārklija / Džo Ortons "Ķersim ķertos!" (2003); * Smeraldīna / [[Karlo Goci]] "Zaļais putniņš" (2003); * Fulvija Dželli (arī Flora un Frančeska) / [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk" (2004); * Misis Bristola / [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (2004); * Ursula Loiere / Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā" (2004); * Penelope Sikamora / Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!" (2006); * Anitra / [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās" (2007); * Morīna / [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene" (2007); * Antonija / [[Dario Fo]], Franka Rame "Es gaidu tevi, mīļotais!" (2007) (Liepājas teātrī); * Poļina Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "Kaija" (2008); * Žanna / Biļana Srbļanoviča "Siseņi" (2008); * Ķerumāte / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars" (2009); * Betsija, Sendija, Jolanda / Norms Fosters "Kad citi jau guļ" (2009); * Made / [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi" (2010); * Sāra Bernāra / Oto Eskins "Duets" (2010); * Parīzes bordeļa madāma / [[Ilmārs Šlāpins]] "Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ" (2011); * Madmuazele Šušū / Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne" (2011); * Māte / [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu - 2012" (2011); * Rembēniete / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (2012); * Čigāniete, Dāma, ansambļa skatos / [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "Oņegins" (2013); * TV1 žurnāliste / [[Ēriks Hānbergs]] "Plikie un pusplikie" (2014); * Soņa / Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks" (2014); * Jakobi kundze / [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas" (2016); * Tante / Genādijs Ostrovskis "Mīļākais" (2016); * Seniora kopēja / [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve" (2017); * Lenija / Beta Henlija "Sirds noziegumi" (2018); * Šlajas kundze, Pērkinsas kundzes māte, Mājas īpašniece / [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai" (2018); * Rebeka Nērsa / [[Arturs Millers]] "Salemas raganas" (2019); * Elfrīda Milleres kundze / [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]" (2021); * Henrieta Iskariota / Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" (kopš 2023); * Eiridīkes vecāmāte, Vecā sieviete (Bērna alkatīgā māte) / Sāra Rūla "Eiridīke" (2023); * Poldi / [[Toms Stopards]] "Leopoldštate" (kopš 2024) {{div col end}} == Filmogrāfija == Kinodebija aktrisei bija epizode 1970. gada filmā "[[Šauj manā vietā]]". Turpmākās filmas: * ''līgava Māra'' ("[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]", 1970) * ''epizodē'' ("[[Dunduriņš]]", 1974) * ''epizodē'' ("[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]", 1974) * ''Austra'' ("[[Uzbrukums slepenpolicijai]]", 1974) * ''Lēdija Anna'' ("[[Robina Huda bultas]]", 1975) * ''Edīte'' ("[[Šīs bīstamās balkona durvis]]", 1976) * ''Tonija Gilmore'' ("[[Nāve zem buras]]", 1976) * ''Velta'' ("[[Vīrietis labākajos gados]]", 1977) * ''Inga'' ("[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]", 1977) * ''epizodē'' ("[[Lielā Jaungada nakts]]", 1978) * ''Sāra Mūberga'' ("[[Nepabeigtās vakariņas]]", 1979) * ''Jeļena Pavlovna'' ("[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]", 1979) * ''Mērija'' ("[[Spāņu variants]]", 1980) * ''epizode'' ("[[Aizmirstās lietas]]", 1982) * ''Roberta sieva'' ("[[Salavecīša personiskā dzīve]]", 1982) * ''Besija Bītija'' ("Sarkanie zvani", PSRS, Itālija, Meksika, 1982) * ''Keita'' ("Bagātais brālis, nabagais brālis", Lietuvas kinostudija, 1982) * ''epizodē'' ("Trests, kurš bankrotēja", [[Odesas kinostudija]], 1982) * ''māte'' ("[[Laika prognoze augustam]]", 1983) * ''Džinnija Gordone'' ("[[Mirāža (filma)|Mirāža]]", 1983) * ''epizodē'' ("Lidojums pāri Atlantijas okeānam", Lietuvas kinostudija, 1983) * ''Dina'' ("[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]", 1984) * ''Helga'' ("[[Vajadzīga soliste]]", 1984) * ''Ligita'' ("[[Kad bremzes netur]]", 1984) * ''Meža māte'' ("[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]", 1985) * ''Barbara'' ("Mēs apsūdzam", Dovženko kinostudija, 1985) * ''Nijole'' ("Slepenā pastaiga", M.Gorkija kinostudija, 1985) * ''Loreta Hartere'' ("Visi pret vienu", Lietuvas kinostudija, 1986) * ''Iveta'' ("Drakona medības", PSRS, Nikaragva, 1986) * ''Judīte Žīraka'' ("[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", 1987) * ''Lidija Lisovska'' ("Uzvarētāji", Sverdlovskas kinostudija, 1987) * ''epizodē'' ("[[Apstākļu sakritība]]", 1987) * ''Anna'' ("[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]", 1989) * ''Māra'' ("[[Tapers (filma)|Tapers]]", 1989) * ''Spulga Narkovska'' ("[[Cilpā]]", 1991) * ''Margareta'' ("Apsēstības sindroms", ASV, 1993) * ''Vitas māte'' ("[[Zirneklis (filma)|Zirneklis]]", 1992) * ''Nameda'' ("[[Likteņdzirnas]]", 1997) * ''epizodē'' ("[[Vecās pagastmājas mistērija]]", 2000) * ''epizodē'' ("Savējie un svešie", Lietuva, 2004) * ''epizodē'' ("Selekcija", Latvija, 2009) * ''Laura'' ("Mans vienīgais grēks", Krievija, Ukraina, seriāls, 2012) * ''kopmītnes komendante'' ("Tantiņas", Latvija, Krievija, 2013) * ''epizodē'' ("Mammas 3", Krievija, 2014) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, seriāls, 2014) * ''ātrās palīdzības ārste'' ("Aļošas mīlestība", Krievija, seriāls, 2015) * ''Klaudijas māte'' ("Par zvaigzni dzimusī", Krievija, seriāls, 2015) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, 2017) {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 1999—2001, 2015 | "[[Sirdsmīļā Monika]]" |Monika Rambāne |Galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Biogrāfija un lomas] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Biogrāfija] {{ru ikona}} * [https://izrades.lv/persona/mirdza-martinsone-7493 Mirdza Martinsone] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinsone, Mirdza}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] ntzsbzisdzp9bn7esusefgndmvsk3t6 0 134813 4498176 3278915 2026-07-24T11:57:36Z Kleivas 2704 /* Administratīvi teritoriālais iedalījums */ 4498176 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Abrenes rajons | karte = Abrenes rajons 1950.svg | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | novads = Novads <!-- Administratīvā vienība kurā ietilpst/pēdējā ietilpa pagasts --> | novada_nosaukums = <!-- novada, rajona, apriņķa nosaukums bez vikisaites --> | centrs = Viļaka | platība = <!-- kvadrātkilometros; tikai skaitlis (100ha=1km²) --> | iedzīvotāji = | iedzīvotāji_gads = <!-- skaitlis bez punkta un vikisaitēm --> | blīvums = <!-- {{#expr: xxx / yy.y round 1}} --> | izveidots = 1949 | likvidēts = 1959 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Abrenes rajons''' bija [[Latvijas PSR]] administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota {{dat|1949|12|31}}, apvienojot bijušā [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķa]] [[Liepnas pagasts|Liepnas]], [[Viļakas pagasts|Viļakas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un daļu [[Baltinavas pagasts|Baltinavas]] pagastu teritorijas. Rajona centrs bija [[Viļaka]]. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa [[Daugavpils apgabals|Daugavpils apgabalā]]. Rajons likvidēts {{dat|1959|11|11}}, tā teritoriju iekļaujot [[Alūksnes rajons|Alūksnes]], [[Balvu rajons|Balvu]] un [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] rajonos.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> == Administratīvi teritoriālais iedalījums == Abrenes rajonā dibināšanas brīdī ietilpa 1 [[pilsēta]] un 24 [[ciema padome]]s:<ref>{{LPSR 1950}}</ref> {{columns | col1= * [[Viļaka]]s pilsēta * [[Bērziņu ciems (Abrenes rajons)|Bērziņu ciems]] * [[Bukstu ciems]] * [[Čebatarovas ciems]] * [[Demerovas ciems]] * [[Doktu ciems]] * [[Egļevas ciems]] * [[Kazukalna ciems]] * [[Koziņu ciems]] * [[Krustcelmu ciems]] * [[Kupravas ciems]] * [[Kvašņevas ciems]] * [[Liepnas ciems]] |col2= * [[Loginas ciems]] * [[Medņevas ciems]] * [[Pļeševas ciems]] * [[Sosnicas ciems]] * [[Stabļevas ciems]] * [[Surikovas ciems]] * [[Susāju ciems]] * [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu ciems]] * [[Vecumu pagasts|Vecumu ciems]] * [[Viduču ciems]] * [[Viļakas ciems]] * [[Zaļčupes ciems]] }} === Teritoriālās izmaiņas === * {{dat|1951|09|11||bez}} likvidēti [[Bērziņu ciems (Abrenes rajons)|Bērziņu]] (pievienots Liepnas ciemam), [[Čebatarovas ciems|Čebatarovas]] (pievienots Pļeševas ciemam) un [[Surikovas ciems|Surikovas]] (pievienots Liepnas ciemam) ciemi, * {{dat|1954|06|14||bez}} likvidēti [[Bukstu ciems|Bukstu]] (pievienots Kvašņevas ciemam), [[Doktu ciems|Doktu]] (pievienots Liepnas ciemam), [[Egļevas ciems|Egļevas]] (pievienots Šķilbēnu ciemam), [[Kazukalna ciems|Kazukalna]] (pievienots Vecumu ciemam), [[Koziņu ciems|Koziņu]] (pievienots Sosnicas ciemam), [[Krustcelmu ciems|Krustcelmu]] (pievienots Kupravas ciemam), [[Stabļevas ciems|Stabļevas]] (pievienots Demerovas ciemam), [[Viduču ciems|Viduču]] (pievienots Medņevas ciemam), [[Viļakas ciems|Viļakas]] (pievienots Susāju ciemam) un [[Zaļčupes ciems|Zaļčupes]] (pievienots Loginas ciemam) ciemi. Rajonu likvidējot, [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajonam]] pievienoja Liepnas ciemu, [[Balvu rajons|Balvu rajonam]] — Viļakas pilsētu un Demerovas (daļu), Kupravas, Loginas, Medņevas, Pļeševas, Sosnicas, Susāju, Šķilbēnu un Vecumu ciemus, [[Kārsavas rajons|Kārsavas rajonam]] — Demerovas (daļu) un Kvašņevas ciemus. Uz likvidēšanas brīdi rajonā bija 1 pilsēta un 11 ciema padomes: * [[Viļaka]]s pilsēta * [[Demerovas ciems]] * [[Kupravas ciems]] * [[Kvašņevas ciems]] * [[Liepnas ciems]] * [[Loginas ciems]] * [[Medņevas ciems]] * [[Pļeševas ciems]] * [[Sosnicas ciems]] * [[Susāju ciems]] * [[Šķilbēnu ciems]] * [[Vecumu pagasts|Vecumu ciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas rajoni}} [[Kategorija:Abrenes rajons| ]] [[Kategorija:Latvijas rajoni]] edg9d7ehixexf0c5tb77amyomsxw473 0 135615 4497929 4495324 2026-07-23T14:49:15Z Meistars Joda 781 4497929 wikitext text/x-wiki '''Jauninājumu izplatība'''<ref>[http://termini.lza.lv/term.php?term=Diffusion%20of%20innovations&lang=EN Akadēmiskā terminu datubāze — Diffusion of innovations]</ref> ({{val|en|Diffusion of innovations}}) ir [[teorija]], kas cenšas izskaidrot: kā, kāpēc un ar kādu ātrumu jaunās idejas un tehnoloģijas izplatās dažādās kultūrās. Šo teoriju 1962. gadā popularizēja amerikāņu sociologs [[Everts Rodžers]], atbalstot paša izdoto grāmatu "Jauninājumu izplatība". Inovatīvā procesa sastāvdaļas ir zinātniskā, tehniskā, vadības, [[tirgzinība]]s un radošā darbība. Inovatīvais process nebūs pabeigts, ja apstāsies vienā no starpposmiem — rašanās, izplatība, rutinizācija.<ref name="inov22">Inovācija — 20. gadsimta fenomens, A.Ābeltiņa, 22.lpp, {{ISBN|978-998828-24}}</ref> == Pamatideja == Jauninājumu izplatība ir saistīta ar [[jauninājums|jauninājumu]] komercializēšanu. Tā pilnveido [[tautsaimniecība]]s zinātnisko un tehnisko bāzi, paplašina sociālo un saimniecisko mērķu sasniegšanas iespējas, dod iespēju paaugstināt [[darba ražīgums|darba ražīgumu]], jo pilnīgāk tiek izmantoti saimnieciskie resursi, kā arī veicina [[saimniecība]]s strukturālās izmaiņas.<ref name="inov22" /> [[Everts Rodžers|Everta Rodžersa]] jauninājumu izplatības teorijas process sastāv no četriem galvenajiem elementiem, lai jaunu ideju, lietu un procesu izplatība vainagotos ar panākumiem. Pati izplatība tiek definēta kā [[process]], kurā jauninājums caur dažādiem [[saziņa]]s kanāliem, noteiktā laika posmā, nonāk pie sociālās sistēmas dalībniekiem. Galvenie elementi ir: jauninājums, saziņas kanāli, laiks un sociālā sistēma.<ref>Rogers, E.M. (2003) Diffusion of innovation. 5t ed. New York. The Free Press, A Division of Simon & Schuster, Inc. p.11</ref> Šie elementi ir noteicošie, lai jauninājums varētu nostiprināties un izplatīties. == Jauninājums == {{Pamatraksts|Jauninājums}} Jauninājums ir ideja, prakse vai objekts, ko kā kaut ko jaunu pieņem [[sabiedrība]] un vēlāk tā iekļaunas sociālajā vidē. Jauninājuma mērķis ir izraisīt sabiedrības reakciju uz tās jaunumu, tādā veidā iegūstot noraidījumu vai adaptāciju. Ja [[ideja]] indivīdam šķiet jauna un nebijusi, to var uzskatīt par jauninājumu. Jauninājums ir lēmuma pieņemšanas process, kurā sabiedrība izvērtē tā plusus vai mīnusus, tādā veidā izlemjot vai jauninājums nesīs labumu vai zaudējumus.<ref>Rogers, E.M. (2003) Diffusion of innovation. 5t ed. New York. The Free Press, A Division of Simon & Schuster, Inc. p.14.</ref> == Saziņas kanāli == [[Saziņa]] ir process, kurā tās dalībnieki rada un dalās informācijā viens ar otru, lai sasniegtu vienotu izpratni par apkārtējiem procesiem. Jauninājumu izplatības procesā noris saziņa starp indivīda radīto ideju un otru vai vairākiem citiem dalībniekiem. [[Saziņas kanāls]] ir veids, kā informācija par jauninājumu nokļūst no viena indivīda pie otra.<ref name="autogenerated1">Rogers, E.M. (2003) Diffusion of innovation. 5t ed. New York. The Free Press, A Division of Simon & Schuster, Inc. p.18.</ref> [[Plašsaziņas līdzekļi]] (televīzija, radio, laikraksti, internets) ir vieni no visbiežāk izmantotajiem kanāliem jauninājumu pārraidei.<ref name="autogenerated1" /> Plašsaziņas līdzekļiem ir plašs rādiuss un tie var aptvert lielāku auditorijas perimetru, taču starppersonālie kanāli ir daudz ciešāki un tie var nostiprināt pārliecību par jauninājuma nepieciešamību pastāvēt. Tas tādēļ, ka [[starppersonālie kanāli]] ir daudz pārliecinošāki, tuvāki, ar individuālāku pieeju un sociālo statusu līdzvērtīgi tieši dēļ tiešās saziņas. == Laiks == [[Laiks]] jauninājumu izplatības procesā darbojas kā apmērs<ref>Rogers, E.M. (2003) Diffusion of innovation. 5t ed. New York. The Free Press, A Division of Simon & Schuster, Inc. p.20.</ref> — lēmuma pieņemšanas procesā, gan indivīdu un sabiedrības grupu jauninājuma pieņemšanā, gan jauninājuma novērtēšanā, kad sabiedrība redz jauninājuma darbībā. Tiek izšķirti pieci galvenie soļi jauninājuma lēmuma pieņemšanā: zināšanas, pārliecināšana, lēmums, īstenošana, apstiprināšana.<ref>[http://www.irrodl.org/index.php/irrodl/article/viewFile/238/493/1283 lēmuma pieņemšanas process]</ref> == Sociālā sistēma == [[Sociālā sistēma]] konstruē labumus, ieguvumus, ar ko jauninājums izplatās. Sociālā struktūra ietekmē izplatību, jo sociālie procesi kā — viedokļu līderu loma, mainīguma aģenti, jauninājuma lēmuma pieņemšanas tipi un iespējamā jauninājuma sekas,<ref>Rogers, E.M. (2003) Diffusion of innovation. 5t ed. New York. The Free Press, A Division of Simon & Schuster, Inc. p.22.</ref> spēj paredzēt vai jauninājums būs derīgs kādai noteiktai [[sabiedrības grupa]]i. Sociālās sistēmas dalībnieki, ietekmējoties no vides, kurā tie atrodas, kas nodrošina gan [[Izglītība|izglītību]], pasaules redzējumu, [[Vēsture|vēsturi]] un citus procesus, var krasi ietekmēt jauninājumu adaptēšanās ilgumu un apstākļus. == Inovatīvie procesi == Jauninājumam izplatoties, pieaug gan ražotāju, gan patērētāju skaits un mainās viņu kvalitatīvie raksturlielumi. Reālajos inovatīvajos procesos izplatīšanās ātrums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:<ref name="inov24">Inovācija — 20. gadsimta fenomens, Ābeltiņa, A., 24.lpp., {{ISBN|978-9984-828-24-4}}</ref> # lēmuma pieņemšanas formas; # informācijas pārraides veida; # sociālās sistēmas īpatnībām; # jauninājuma īpašībām. Atbilstoši [[Jozefs Šumpēters|Jozefa Šumpētera]] uzskatiem jauninājumu izplatība ir atdarinātāju (sekotāju) skaita palielināšanās. Atdarinātāji ievieš jauninājumu pēc novatora, cerot uz lielu peļņu.<ref name="inov24" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tirgzinība]] [[Kategorija:Jauninājumi]] 7lohdpvpbq6cfoxsqkdlie0zg5xm291 0 140092 4498133 4363468 2026-07-24T09:58:33Z YuntasYansak 148297 4498133 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cēsu KP karogs 1919.jpg|thumb|300px|5. Cēsu kājnieku pulka karogs.]] [[Attēls:Cēsu KP karogs 1919-2.jpg|thumb|300px|5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros).]] '''5. Cēsu kājnieku pulks''' bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]s vienība (1919—1940). == Izveide == Pulks saformēts 1919. gada 18. maijā kā 2. Cēsu kājnieku pulks, no 7. augusta — 5. Cēsu kājnieku pulks, tam pievienots arī Rezerves bataljons un 1. Valmieras kājnieku pulka rezerves rota. == Piedalīšanās kaujās == [[Attēls:5. Cēsu pulka 9. rotas sagaidīšana Aleksandra ielā Rīgā 1919. gada jūlijā.JPG|thumb|300px|5. Cēsu pulka 9. rotas sagaidīšana Aleksandra ielā Rīgā (1919. gada jūlijā).]] [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s sastāvā [[1. jūnijs|1. jūnijā]] Cēsu pulks piedalījās [[Valmiera]]s un pēc tam [[Cēsis|Cēsu]] atbrīvošanā no [[lielinieki]]em. Pulka sastāvā bija divas rotas un [[Cēsu pulka skolnieku rota|Skolnieku rota]], kurām nebija neviena ložmetēja vai lielgabala. 6. jūnijā pulkam atkal nācās atstāt Cēsis, pilsētu ieņēma [[Niedras valdība]]i pakļautais [[Baltijas landesvērs]]. Cēsu pulks no 7. līdz 15. jūnijam bāzējas [[Liepas muiža|Liepas muižā]], kur to ātri papildināja tuvākajos apriņķos mobilizētie vīrieši un tā sastāvs pieauga līdz 2300 kareivjiem. No 19. līdz [[23. jūnijs|23. jūnijam]] Cēsu pulks kopā ar Igaunijas armijas 3. divīziju uzvarēja [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] un pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas 6. jūlijā ienāca Rīgā. 15. jūlijā Latvijas Apsardzības ministrs un bruņoto spēku virspavēlnieks [[Dāvids Sīmansons]] pavēlēja saformēt [[2. Vidzemes kājnieku divīzija|Vidzemes divīziju]] ar [[4. Valmieras kājnieku pulks|Valmieras pulku]], Cēsu pulku un [[6. Rīgas kājnieku pulks|Rīgas pulku]]. No 1919. gada oktobra 5. Cēsu kājnieku pulks piedalījās [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Bermonta spēku]] sakaušanā un [[Latgales atbrīvošana]]s kaujās. Brīvības cīņās krita 120 pulka karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniformologija.lv/raksts/vidzemes-divizija/|title=Vidzemes divīzija|website=uniformologija.lv|access-date=2026-07-24}}</ref> == Pēckara gaitas == No 1921. gada marta atradās Rīgā garnizona dienestā. Kādu laiku pulka kazarmas un apmācības laukums atradās [[Ata iela|Ata ielā]] [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]].<ref name="gr-ielas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/ielas/|title=Grīziņkalna ielu katalogs|last=|first=|website=Cita Rīga|access-date=2024-04-11|language=lv}}</ref> 5. Cēsu kājnieku pulka vasaras nometne atradās Salaspilī, kurā notika intensīvas kaujas mācības. Dažādi pārskrējieni kaujas tērpā un speciālas sacensības skriešanā, vilkšanās pāri ūdeņiem ar virves palīdzību un dažādi citi pārvietošanās veidi zem ienaidnieka uguns (imitācija). Ātrā šaušana noritēja uz ātri kustīgiem mērķiem un ar noteiktu laiku.<ref>[https://www.zurnals.lv/lv/vesture/505-dzive-kazarmas/ Kur karavīri dzīvoja] Juris Ciganovs, Latvijas Kara muzejs</ref> == Devīze == “Par Tēviju.” == Komandieri == * pulkvežleitnants [[Krišjānis Berķis|K. Berķis]] (1919. 23. III — 15. VII) * kapteinis K. Pencis (1919. 15. VII — 1920.4. I) * pulkvežleitnants J. Liepiņš (1920.4. I — 1921. VIII) * pulkvedis [[Fricis Virsaitis|F. Virsaitis]] (1921.12. VII — 1934. 21. VI) * pulkvedis [[Žanis Bahs|Ž. Bahs]] (1934. 28. VII — 1936.21. V) * pulkvedis P. Hasmanis (1936.28. V — 1937. 22. XII) * pulkvedis A. Tone (1937. 22. XII — 1939. 29. XI) * pulkvedis [[Roberts Žanis Briesma-Briesme|R.Ž. Briesma]] (1939. 29. XI — 1940 VI) == Apbalvojumi == [[Lāčplēša Kara ordenis]] piešķirts 98 pulka karavīriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006. * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920, Enciklopēdija. Rīga, 1999. * Jēkabsons E. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919.-1921. gadā//Latvijas kara muzeja gadagrāmata. 2005. — Nr. V * Pētersons A. Cēsu operācija// Militārais apskats 1994. —Nr. 2. {{Latvijas Bruņotie spēki}} scfrk1h9q38grkr081ouy82vwuvmbcy 0 146631 4497914 4497584 2026-07-23T14:18:12Z Baisulis 11523 /* Jūlijs */ : 4497914 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Brenda Fricker (2106633526) (cropped).jpg|[[Brenda Frikere]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 4oljvq5s51w0d2h4dgtx7mbba5ov4wr 0 152937 4498079 4291600 2026-07-24T05:40:11Z Baisulis 11523 papildināts...... 4498079 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Meirānu kanāls | attēls = Meiranu_kanals.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Meirānu kanāls 2005. gadā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Malmuta]]s turpinājums | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Aiviekste]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=40 | sāk_plat_s=31 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=26 | sāk_gar_m=46 | sāk_gar_s=15 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=48 | iet_plat_s=52 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=36 | iet_gar_s=3 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 25 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | caurtece_vieta = | gada_notece = 0,14 | baseins = 714 | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Meirānu kanāls''' (arī '''Lubānas kanāls''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=96394 |title=Informācija par objektu: Meirānu kanāls |accessdate={{dat|2016|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir daļa no [[Lubāns|Lubāna]] ezera hidrotehniskās sistēmas, kas novada uz [[Aiviekste|Aivieksti]] daļu agrāk Lubānā ietecējušo upju un daļēji arī paša Lubāna ūdeņus. Pirmo [[kanāls|kanālu]] izbūvēja 1853.—1856. gados, bet nepietiekamo izmēru dēļ tas nespēja novadīt [[plūdi|palu]] ūdeņus. Jauno kanālu izbūvēja 1955.—1960. gados, lejasposmā {{nobr|14 km}} garumā izmantojot veco trasi, bet augšgalā veidojot savācējposmu pēc pilnīgi jaunas sistēmas. Kanāla dziļums ir ap {{nobr|9 m}}, platums — ap {{nobr|50 m}}.<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Ūdensnoteka uzņem ūdeņus no aptuveni {{sk|38000}} ha meliorētu zemju un pasargā no applūšanas ap {{sk|22500}} ha lielu platību.<ref name="zmnī" /> Kanāls sākas kā regulētās [[Malmuta]]s upes turpinājums un augšgalā savāc arī [[Teicija]]s, [[Brieža grāvis|Brieža grāvja]], [[Ūjiņa]]s un [[Lisiņa]]s ūdeņus. No Malmutas līdz [[Kalnagals|Kalnagalam]] gar labo krastu izbūvēts {{nobr|13 km}} garš [[dambis]], kas sākotnēji aizsargāja kanālu no Lubāna palu ūdeņiem, bet pēc ezera dienvidu krasta dambja izbūves norobežo Meirānu kanālu no [[Īdeņas kanāls|Īdeņas kanāla]] baseina. Pie kādreizējās [[Lisiņa]]s ietekas izbūvētas [[Kalnagala slūžas]], caur kurām sākotnēji kanālā pa [[Lubāna izvadkanāls|Lubāna izvadkanālu]] novadīja daļu Lubāna ūdeņu. 1965. gadā slūžu mezglam pievadīja [[Zvidzienas kanāls|Zvidzienas kanālu]], bet 1967. gadā — [[Īdeņas kanāls|Īdeņas kanālu]]. No 2024. gada augustā līdz 2026. gada 19.jūnijam notika kanāla atjaunošanas darbi, kuru laikā novākts apaugums, pārtīrīta [[gultne]], atjaunotas kolektoru iztekas un gājēju trošu [[laipa]]s, izbūvēta jauna gājēju laipa, kā arī atjaunoti kanāla šķērsprofili un nostiprināti nogāžu izbrukušie posmi. Atjaunošanas laikā izbūvēts arī videi draudzīgus [[meliorācija]]s sistēmas elements — divpakāpju šķērsgriezums, lai nodrošinātu ātru piekļuvi kanālam.<ref name="zmnī">{{tīmekļa atsauce |title=Atjaunota valsts nozīmes ūdensnoteka Meirānu kanāls |url=https://zmni.lv/2026/07/10/atjaunota-valsts-nozimes-udensnoteka-meiranu-kanals/ |website=Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi |accessdate={{dat|2026|7|24||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Aiviekstes pietekas}} {{Meirānu kanāla pietekas|nocat=yes}} [[Kategorija:Meirānu kanāls| ]] [[Kategorija:Madonas novada upes]] [[Kategorija:Rēzeknes novada upes]] [[Kategorija:Aiviekstes pietekas]] [[Kategorija:Barkavas pagasts]] nlphnrssn6os0ynwbuz3wxpn4g0kna9 0 159633 4497945 3763994 2026-07-23T15:08:27Z Meistars Joda 781 4497945 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''USA For Africa'' |Attēls = |Att_izm = |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{USA}} |Žanrs = [[Popmūzika]] |Gadi = [[1985]] |Izdevējkompānija = |Mlapa = |Dalībnieki = [[Maikls Džeksons]]<br />[[Laionels Ričijs]]<br />[[Stīvijs Vonders]]<br />[[Harijs Belafonte]] |Bij_dalībnieki = }} '''USA for Africa''' (''United Support of Artists for Africa'') ir mega grupa, kas apvienoja četrdesmit piecus pazīstamus mūziķus, pārsvarā amerikāņus [[Harijs Belafonte|Harija Belafontes]], [[Stīvijs Vonders|Stīvija Vondera]], [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] un [[Laionels Ričijs|Laionela Ričija]] vadībā. Grupa tika izveidota speciāli slavena hīta - singla [[We Are the World]] ierakstīšanai 1985. gadā. Visi ienākumi no singla pārdošanas tika novirzīti fondā "USA for Africa", kas bija organizēts finansiāla atbalsta sniegšanai badā cietušajiem [[Etiopija|Etiopijā]] 1984.—1985. gadā. == Projekta dalībnieki == {{div col}} * [[Dens Akroids]] (vienīgais [[Kanāda|kanādietis]] sarakstā un viens no diviem ne-amerikāņu izpildītājiem) * [[Harijs Belafonte]] * [[Lindsijs Bekingems]] * [[Kima Karnesa]] * [[Rejs Čārlzs]] * [[Bobs Dilans]] * [[Šeila I.]] * [[Bobs Geldofs]] (vienīgais [[Īrija|īrs]] sarakstā un viens no diviem ne-amerikāņu izpildītājiem) * [[Hall & Oates]] * [[Džeimss Ingrems]] * [[Džekijs Džeksons]] * [[Latoija Džeksone]] * [[Marlons Džeksons]] * [[Maikls Džeksons]] * [[Rendijs Džeksons]] * [[Tito Džeksons]] * [[Al Jarreau]] * [[Veilons Dženings]] * [[Billijs Džoels]] * [[Sindija Lopere]] * [[Huey Lewis and the News]] * [[Kenijs Logins]] * [[Betija Midlere]] * [[Vilijs Nelsons]] * [[Džefrijs Osborns]] * [[Deivids Peičs]] * [[Stīvs Perijs]] * [[The Pointer Sisters]] * [[Stīvs Porkaro]] * [[Kenijs Rodžerss]] * [[Daiena Rosa]] * [[Laionels Ričijs]] * [[Smoukijs Robinsons]] * [[Pols Saimons]] * [[Brūss Springstīns]] * [[Tīna Tērnere]] * [[Diona Vorvika]] * [[Stīvijs Vonders]] {{div col end}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200420055528/http://usaforafrica.org/ Oficiālā mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV popgrupas]] 7sh1rn9rrax183ee1n324srgaezuycj 0 162112 4498166 3934652 2026-07-24T11:15:59Z Kleivas 2704 4498166 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada septembris}} '''Jankavs''' var būt: * [[Jānis Jankavs]] (1886—1918) — latviešu sociāldemokrāts, publicists, literatūrkritiķis, tulkotājs un anarhosindikālisma teorētiķis. * [[Pēteris Jankavs]] (dzimis 1964) — latviešu tulkotājs un izdevējs; * [[Visvaldis Jankavs]] (1895—1941?) — Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, žurnālists, ierēdnis, dzejnieks. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] jxurt2ei1uhy4kwnngayo8n2nyy1s0n 0 162502 4498162 4473704 2026-07-24T11:05:30Z Vylks 50297 /* */ 4498162 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Primeira Liga'' | aktuāla_sezona = 2026.—2027. gada Portugāles Premjerlīgas sezona | logo = Primeira Liga 204 Logo.png | pikseļi = 150px | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1934}} | motto = | komandas = 18 | valsts = {{POR}} | kvalif = | izkr = ''Liga Portugal 2'' | viet_turn = | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br>[[UEFA Eiropas līga]]<br>[[UEFA Konferences līga]] | čempions = ''[[FC Porto]]''<br />(2025—26; 31. tituls) | čempions_visv = ''[[Lisabonas "Benfica"|SL Benfica]]''<br />(38 tituli) | mlapa = }} '''''Primeira Liga''''', zināma arī kā '''''Liga Portugal''''', ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Portugāle|Portugālē]]. Nacionālajā čempionātā piedalās 18 komandas. ''Primeira Liga'' tika dibināta 1934. gadā. Čempionātā ierasti dominē tā sauktais "lielais trijnieks" ([[F.C. Porto|Porto]], [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] un [[Lisabonas "Sporting"|Sporting]]), kas kopumā izcīnījuši 87 titulus, pārējās divas reizes uzvarējuši [[C.F. Os Belenenses|Belenenses]] un [[Boavista F.C.|Boavista]]. Portugāles Premjerlīga ir viena no spēcīgākajām nacionālajām līgām Eiropā, šobrīd (2023) [[UEFA koeficienti|UEFA koeficientu]] rangā ieņemot septīto vietu aiz [[Anglijas Premjerlīga]]s, Spānijas ''[[La Liga]]'', [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]], [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]], [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] un Nīderlandes ''[[Eredivisie]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/nationalassociations/uefarankings/country/#/yr/2023 |title=Country coefficients |language=en |website=uefa.com |accessdate={{dat|2023|8|16||bez}}}}</ref> == Klubi 2026.—2027. gada sezonā == {| class="wikitable" |- ! Komanda ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība ! Vieta 2025.–26. gada sezonā |- | {{nowrap|[[Académico de Viseu FC|Académico de Viseu]]}}^↑ | {{nowrap|[[Vizēu]]}} | {{nowrap|[[Estádio do Fontelo|Estádio Municipal do Fontelo]]}} | align="center"|6785 | {{nowrap|2. vieta LP 2}} |- | {{nowrap|[[F.C. Alverca|Alverca]]}} | {{nowrap|[[Alverka du Ribatežu]]}} | Complexo Desportivo FC Alverca | align="center"|6932 | {{nowrap|11. vieta}} |- | {{nowrap|[[FC Arouca|Arouca]]}} | {{nowrap|[[Aroka]]}} | {{nowrap|[[Estádio Municipal de Arouca]]}} | align="center"|5000 | {{nowrap|8. vieta}} |- | {{nowrap|[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]}} | {{nowrap|[[Lisabona]]}} | {{nowrap|[[Estádio da Luz]]}} | align="center"|68 100 | {{nowrap|3. vieta}} |- | {{nowrap|[[S.C. Braga|Braga]]}} | {{nowrap|[[Braga]]}} | {{nowrap|[[Estádio Municipal de Braga]]}} | align="center"|30 286 | {{nowrap|4. vieta}} |- | {{nowrap|[[GD Estoril-Praia|Estoril Praia]]}} | {{nowrap|[[Eštorila]]}} | {{nowrap|[[Estádio António Coimbra da Mota]]}} | align="center"|5090 | {{nowrap|10. vieta}} |- | {{nowrap|[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela da Amadora]]}} | {{nowrap|[[Amadora]]}} | {{nowrap|[[Estádio José Gomes]]}} | align="center"|9288 | {{nowrap|15. vieta}} |- | {{nowrap|[[FC Famalicão|Famalicão]]}} | {{nowrap|[[Vilanova di Famalikauna]]}} | {{nowrap|[[Estádio Municipal 22 de Junho|Estádio Municipal de Famalicão]]}} | align="center"|5186 | {{nowrap|5. vieta}} |- | {{nowrap|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]}} | {{nowrap|[[Barseluša]]}} | {{nowrap|[[Estádio Cidade de Barcelos]]}} | align="center"|12 046 | {{nowrap|6. vieta}} |- | {{nowrap|[[C.S. Marítimo|Marítimo]]}}^↑ | {{nowrap|[[Funšāla]]}} | {{nowrap|[[Estádio do Marítimo]]}} | align="center"|10 600 | {{nowrap|1. vieta LP 2}} |- | {{nowrap|[[Moreirense F.C.|Moreirense]]}} | {{nowrap|[[Braga]]}} | {{nowrap|[[Parque de Jogos Comendador Joaquim de Almeida Freitas|Estádio Comendador Joaquim de Almeida Freitas]]}} | align="center"|6150 | {{nowrap|7. vieta}} |- | {{nowrap|[[C.D. Nacional|Nacional]]}} | {{nowrap|[[Funšāla]]}} | {{nowrap|[[Estádio da Madeira]]}} | align="center"|5200 | {{nowrap|14. vieta}} |- | {{nowrap|[[FC Porto|Porto]]}} | {{nowrap|[[Porto]]}} | {{nowrap|[[Estádio do Dragão]]}} | align="center"|50 033 | {{nowrap|1. vieta}} |- | {{nowrap|[[Rio Ave F.C.|Rio Ave]]}} | {{nowrap|[[Vila du Kondi]]}} | {{nowrap|[[Estádio do Rio Ave FC|Estadio dos Arcos]]}} | align="center"|5300 | {{nowrap|12. vieta}} |- | {{nowrap|[[C.D. Santa Clara|Santa Clara]]}} | {{nowrap|[[Pontadelgada]]}} | {{nowrap|[[Estádio de São Miguel (Ponta Delgada)|Estádio de São Miguel]]}} | align="center"|12 500 | {{nowrap|13. vieta}} |- | {{nowrap|[[Sporting CP]]}} | {{nowrap|[[Lisabona]]}} | {{nowrap|[[Žuze Alvalades stadions|Estádio José Alvalade]]}} | align="center"|52 095 | {{nowrap|2. vieta}} |- | {{nowrap|[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]}} | {{nowrap|[[Gimarainša]]}} | {{nowrap|[[Estádio D. Afonso Henriques]]}} | align="center"|30 029 | {{nowrap|9. vieta}} |} {| class="wikitable" style="font-size:85%;" |- | ^↑ | Paaugstināts no [[Liga Portugal 2]] |} == Panākumiem bagātākie klubi == {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center;" |- ! Klubs ! width=60|Čempioni ! width=60|2. vieta ! width=40%|Uzvarētās sezonas ! width=40%|Otrās vietas sezonas |- | [[S.L. Benfica|Benfica]] | 38 | 31 | align=left| 1935–36, 1936–37, 1937–38, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1949–50, 1954–55, 1956–57, 1959–60, 1960–61, 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1974–75, 1975–76, 1976–77, 1980–81, 1982–83, 1983–84, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 1993–94, 2004–05, 2009–10, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2018–19, 2022–23 | align=left| 1943–44, 1945–46, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1951–52, 1952–53, 1955–56, 1958–59, 1965–66, 1969–70, 1973–74, 1977–78, 1978–79, 1981–82, 1985–86, 1987–88, 1989–90, 1991–92, 1992–93, 1995–96, 1997–98, 2002–03, 2003–04, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2017–18, 2019–20, 2023–24, 2024–25 |- | [[FC Porto|Porto]] | 31 | 29 | align=left| 1934–35, 1938–39, 1939–40, 1955–56, 1958–59, 1977–78, 1978–79, 1984–85, 1985–86, 1987–88, 1989–90, 1991–92, 1992–93, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 2002–03, 2003–04, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2017–18, 2019–20, 2021–22, 2025–26, | align=left| 1935–36, 1937–38, 1940–41, 1950–51, 1953–54, 1956–57, 1957–58, 1961–62, 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1968–69, 1974–75, 1979–80, 1980–81, 1982–83, 1983–84, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 1993–94, 1999–2000, 2000–01, 2004–05, 2014–15, 2016–17, 2018–19, 2020–21, 2022–23 |- | [[Sporting CP]] | 21 | 22 | align=left| 1940–41, 1943–44, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1953–54, 1957–58, 1961–62, 1965–66, 1969–70, 1973–74, 1979–80, 1981–82, 1999–2000, 2001–02, 2020–21, 2023–24, 2024–25 | align=left| 1934–35, 1938–39, 1939–40, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1949–50, 1959–60, 1960–61, 1967–68, 1970–71, 1976–77, 1984–85, 1994–95, 1996–97, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2013–14, 2015–16, 2021–22, 2025–26 |- | [[C.F. Os Belenenses|Belenenses]] | {{0}}1 | {{0}}3 | align=left| 1945–46 | align=left| 1936–37, 1954–55, 1972–73 |- | [[Boavista F.C.|Boavista]] | {{0}}1 | {{0}}3 | align=left| 2000–01 | align=left| 1975–76, 1998–99, 2001–02 |- | [[Associação Académica de Coimbra – O.A.F.|Académica]] | {{0}}0 | {{0}}1 | align=left| — | align=left| 1966–67 |- | [[Vitória F.C.|Vitória de Setúbal]] | {{0}}0 | {{0}}1 | align=left| — | align=left| 1971–72 |- | [[S.C. Braga|Braga]] | {{0}}0 | {{0}}1 | align=left| — | align=left| 2009–10 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ligaportugal.pt// Oficiālā vietne] {{pt ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{PORfutč}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Portugālē]] ccaly4h759mzy4kujhoxfh3cmihqdww 0 164349 4497931 4441513 2026-07-23T14:49:48Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] 4497931 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Šons Penns | vārds_orig = ''Sean Penn'' | attēls = Superpower (2023)-60535.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Šons Penns 2023. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1960|8|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, scenārists, režisors, producents | darbības gadi = 1974—pašlaik | dzīvesbiedrs = * [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] (1985—1989) * [[Robina Raita]] (1996—2010) * [[Leila Džordža]] (2020—2021) | bērni = 2, tai skaitā [[Dilana Penna]] | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[76. Kinoakadēmijas balva|2004]]: [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ("[[Noslēpumu upe]]")<br>[[81. Kinoakadēmijas balva|2009]]: [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ("[[Milks]]")<br>[[98. Kinoakadēmijas balva|2026]]: [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ("[[Cīņa pēc cīņas]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = [[79. BAFTA kino balva|2026]]: [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (BAFTA balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ("[[Cīņa pēc cīņas]]") | cēzarabalva = 2015: Goda Cēzars<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://variety.com/2015/film/news/sean-penn-set-to-receive-a-honorary-cesar-award-in-france-1201415312/|title= Sean Penn Set to Receive Honorary Cesar Award in France|website= Variety|accessdate= June 12, 2024}}</ref> | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 2003: [[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris drāmas filmā]] ("[[Noslēpumu upe]]") | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = 2009: [[Labākais aktieris galvenajā lomā (SAGA balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ("[[Milks]]")<br>2026: [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (SAGA balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ("[[Cīņa pēc cīņas]]") | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Šons Džastins Penns''' ({{val|en|Sean Justin Penn}}; dzimis {{dat|1960|8|17}}) ir amerikāņu [[aktieris]], scenārists, režisors, producents, kā arī politiskais un sabiedriskais aktīvists. Aktieris piecas reizes nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]] par lomām filmās "[[Mironis nāk]]" (1995), "[[Salds un nekrietns]]" (''Sweet and Lowdown'', 1999), "[[Es esmu Sems]]" (2001), "[[Noslēpumu upe]]" (2003) un "[[Milks]]" (2008). Par pēdējām divām filmām Penns šo balvu saņēma. Par lomu filmā "Noslēpumu upe" ir saņēmis arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], bet par filmu "Milks" — arī [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. == Biogrāfija == Šons Penns dzimis 1960. gadā [[Santamonika|Santamonikā]], [[Losandželosas apgabals|Losandželosas apgabalā]]. Viņa tēvs [[Leo Penns]] bija kinorežisors, bet māte [[Ailīna Raiena]] — aktrise. Pusaudža vecumā Šons pirmo reizi tēloja epizodisku lomu 1974. gadā TV seriāla ''Little House on the Prairie'' divās sērijās, kuras režisēja viņa tēvs Leo Penns. Kā kinoaktieris Šons Penns debitēja 1981. gadā ar lomu filmā ''[[Taps]]''. Kļuva atpazīstams ar lomu filmās ''[[Fast Times at Ridgemont High]]'' (1982) un ''[[Bad Boys (1983. gada filma)|Bad Boys]]'' (1983). Vēlāk guva plašu ievērību ar lomu drāmā "[[Mironis nāk]]" (1995), par kuru pirmo reizi saņēma nomināciju [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i, kā arī ieguva labākā aktiera balvu "Sudraba lācis" [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā]]. Par lomu filmā "[[Viņa ir tik jauka]]" (''She's So Lovely'', 1997) ieguva balvu [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] kā labākais aktieris. Tēlojis lomas arī tādās filmās, kā "[[Karlito ceļš]]" (''Carlito's Way'', 1993), "[[Spēle (1997. gada filma)|Spēle]]" (1997), "[[Šaurā, sārtā līnija]]" (1998), "[[Salds un nekrietns]]" (''Sweet and Lowdown'', 1999), ''[[Up at the Villa]]'' (2000), "[[21 grams]]" (2003), "[[Ričarda Niksona slepkavība]]" (2004), "[[Tulks (filma)|Tulks]]" (2005), "[[Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'', 2006), "[[Spēle bez noteikumiem]]" (''Fair Game'', 2010), "[[Dzīvības koks (filma)|Dzīvības koks]]" (2011), "[[Gangsteru mednieki]]" (2013), "[[Voltera Mitija slepenā dzīve]]" (2013), "[[Šāvējs (filma)|Šāvējs]]" (''The Gunman'', 2015), "[[Prāta trauslā robeža]]" (2019). Penns darbojies arī kā producents, scenārists un kinorežisors. Starp viņa režisētajām filmām ir tādas filmas kā ''[[The Indian Runner]]'' (1991), ''[[The Crossing Guard]]'' (1995), "[[Solījums]]" (''The Pledge'', 2001), "[[Savvaļā (filma)|Savvaļā]]" (2007). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |1981 |"[[Ķeza]]" (''Taps'') | |- | rowspan="2" |1982 |''The Beaver Kid 2'' |īsfilma |- |''[[Fast Times at Ridgemont High]]'' | |- | rowspan="3" |1983 |''[[Bad Boys (1983. gada filma)|Bad Boys]]'' | |- |"[[Bīstamais bizness]]" (''Risky Business'') |epizodiska loma; titros nav minēts |- |''[[Summerspell]]'' | |- | rowspan="2" |1984 |''[[Crackers]]'' | |- |''[[Racing with the Moon]]'' | |- |1985 |''[[The Falcon and the Snowman]]'' | |- | rowspan="2" |1986 |''[[At Close Range]]'' | |- |"[[Šanhajas pārsteigums]]" (''Shanghai Surprise'') | |- | rowspan="2" |1988 |''[[Colors]]'' | |- |''[[Judgment in Berlin]]'' | |- | rowspan="2" |1989 |''[[Casualties of War]]'' | |- |''[[We're No Angels]]'' | |- | rowspan="2" |1990 |''[[State of Grace]]'' | |- |''[[Cool Blue]]'' |titros nav minēts |- |1992 |''Cruise Control'' |īsfilma |- |1993 |"[[Karlito ceļš]]" (''Carlito's Way'') | |- |1995 |"[[Mironis nāk]]" (''Dead Man Walking'') | |- | rowspan="5" |1997 |''[[Loved]]'' | |- |"[[Viņa ir tik jauka]]" (''She's So Lovely'') | |- |"[[Strupceļš]]" (''U Turn'') | |- |"[[Spēle (1997. gada filma)|Spēle]]" (''The Game'') | |- |''[[Hugo Pool]]'' | |- | rowspan="2" |1998 |''[[Hurlyburly]]'' | |- |"[[Šaurā, sārtā līnija]]" (''The Thin Red Line'') | |- | rowspan="2" |1999 |"[[Būt par Džonu Malkoviču]]" (''Being John Malkovich'') |epizodiska loma; titros nav minēts |- |"[[Salds un nekrietns]]" (''Sweet and Lowdown'') | |- | rowspan="3" |2000 |''[[Up at the Villa]]'' | |- |"[[Pirms iestājas nakts]]" (''Before Night Falls'') | |- |''[[The Weight of Water]]'' | |- |2001 |"[[Es esmu Sems]]" (''I Am Sam'') | |- | rowspan="4" |2003 |''[[Pauly Shore Is Dead]]'' |epizodiska loma |- |''[[It's All About Love]]'' | |- |"[[Noslēpumu upe]]" (''Mystic River'') | |- |"[[21 grams]]" (''21 Grams'') | |- |2004 |"[[Ričarda Niksona slepkavība]]" (''The Assassination of Richard Nixon'') | |- |2005 |"[[Tulks (filma)|Tulks]]" (''The Interpreter'') | |- |2006 |"[[Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'') | |- |2007 |"[[Persepolisa]]" (''Persepolis'') |balss |- | rowspan="3" |2008 |"[[Kas tikko notika]]" (''What Just Happened'') | |- |"[[Tropu negaiss]]" (''Tropic Thunder'') |epizodiska loma |- |"[[Milks]]" (''Milk'') | |- |2009 |"[[Robežas (2009. gada filma)|Robežas]]" (''Crossing Over'') |ainas dzēstas |- |2010 |"[[Spēle bez noteikumiem]]" (''Fair Game'') | |- | rowspan="2" |2011 |"[[Dzīvības koks (filma)|Dzīvības koks]]" (''The Tree of Life'') | |- |"[[Šī varētu būt īstā vieta]]" (''This Must Be the Place'') | |- |2012 |''Americans'' |īsfilma |- | rowspan="2" |2013 |"[[Gangsteru mednieki]]" (''Gangster Squad'') | |- |"[[Voltera Mitija slepenā dzīve]]" (''The Secret Life of Walter Mitty'') | |- |2015 |"[[Šāvējs (filma)|Šāvējs]]" (''The Gunman'') | |- | rowspan="2" |2016 |"[[Dusmīgie putni. Filma]]" (''The Angry Birds Movie'') |balss |- |''Sound of Sun'' |īsfilma |- |2017 |''[[Get the Weed]]'' | |- |2019 |"[[Prāta trauslā robeža]]" (''The Professor and the Madman'') | |- | rowspan="2" |2021 |''[[Flag Day]]'' | |- |"[[Lakricas pica]]" (''Licorice Pizza'') | |- | rowspan="3" |2023 |''[[Black Flies]]'' | |- |''[[Daddio]]'' | |- |''[[Gonzo Girl]]'' | |- | rowspan="2" |2025 |''Animals in War'' | |- |"[[Cīņa pēc cīņas]]" (''One Battle After Another'') | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}} {{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Penns, Šons}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] judrshzz150272i8i9zzinnuppn21ad 0 169363 4498155 4365243 2026-07-24T10:30:50Z Vylks 50297 4498155 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Ekstraklasa | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = 150px | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1926}} | moto = | valsts = {{POL}} | izkr = [[I liga polska w piłce nożnej|Pirmā divīzija]] | viet_turn = [[Polijas kauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas līga]] <br />[[UEFA Konferences līga]] | komandas = 18 | čempions = [[Poznaņas "Lech" ]]<br />(2025—26; 10. tituls) | čempions_visv = [[Varšavas "Legia"]]<br />(15 tituli) | mlapa = [http://ekstraklasa.org/index.php Ekstraklasa S.A.] }} '''Ekstraklasa''' (Profesionālā futbola līga) ir [[Polija]]s augstākā līga [[futbols|futbolā]]. Visvairāk titulu (15) tajā ir izcīnījusi [[Varšavas "Legia"]] komanda. [[File:Trofeum TME 2014-2015 (cropped).jpg|thumb|right|240px|Ekstraklasa 2014/15]] == Klubi 2026.–2027. gada sezonā == {{Location map+|Polija|alt=2026.—2027. gada sezonas komandas|caption=2026.—2027. gada sezonas komandas|float=right|places= {{location map~ |Polija |lat=50.061389 |long=19.937222 |label=[[Krakovas "Cracovia"|Cracovia]]|position=bottom}} {{Location map~ |Polija |lat=50.164710 |long=19.000430 |label=[[Katovices "GKS"|GKS]] |position=bottom}} {{location map~ |Polija |lat=50.29646 |long=18.768305 |label=[[Zabžes "Górnik"|Górnik]]|position=top}} {{location map~ |Polija |lat=53.105972 |long=23.149306 |label=[[Bjalistokas "Jagiellonia"|Jagiellonia]]|position=bottom}} {{location map~ |Polija |lat=50.861389 |long=20.624722 |label=[[Kelces "Korona"|Korona]] |position=right}} {{location map~ |Polija |lat=52.3975 |long=16.857778 |label=[[Poznaņas "Lech"|Lech]]|position=right}} {{location map~ |Polija |lat=52.220461 |long=21.040628 |label=[[Varšavas "Legia"|Legia]]|position=right}} {{Location map~ |Polija |lat=51.1355 |long=22.3327 |label=[[Ļubļinas "Motor"|Motor]] |position=top}} {{location map~ |Polija |lat=50.30843 |long=18.69537 |label=[[Glivices "Piast"|Piast]]|position=left}} {{location map~ |Polija |lat=53.436576 |long=14.518658 |label=[[Ščecinas "Pogon"|Pogoń]]|position=right}} {{Location map~ |Polija |lat=51.40 |long=21.17 |label=[[Radomas "Radomiak"|Radomiak]] |position=top}} {{location map~ |Polija |lat=50.8 |long=19.116667 |label=[[Čenstohovas "Raków"|Raków]]|position=left}} {{Location map~ |Polija |lat=51.143056 |long=16.942222 |label=[[Śląsk Wrocław|Śląsk]] |position=top}} {{Location map~ |Polija |lat=50.076225 |long=19.977348 |label=[[Wieczysta Kraków|Wieczysta]] |position=top}} {{location map~ |Polija |lat=51.776944 |long=19.454722 |label=[[Lodzas "Widzew"|Widzew]] |position=top}} {{location map~ |Polija |lat=52.5620037|long=19.6840668|label=[[Plockas "Wisla"|Wisła]] |position=top}} {{Location map~ |Polija |lat=50.063611 |long=19.911944 |label=[[Wisła Kraków|Wisła K.]] |position=right}} {{location map~ |Polija |lat=51.41395 |long=16.198261 |label=[[Lubinas "Zagłębie"|Zagłębie]]|position=top}} |width=400}} Atsauce:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.90minut.pl/liga/1/liga14072.html |title=Ekstraklasa 2025/2026 |accessdate={{dat|2025|06|04||bez}} |website=90minut.pl }}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="120px"|Klubs !! width="100px"|Pilsēta !! width="150px"|Vieta 2025.–2026. <br />gada sezonā |- |style="text-align: left;"|''[[Krakovas "Cracovia"|Cracovia]]''||[[Krakova]]||13. |- |style="text-align: left;"|''[[Zabžes "Górnik"|Górnik]]''||[[Zabže]]||2. |- |style="text-align: left;"|''[[Bjalistokas "Jagiellonia"|Jagiellonia]]''||[[Bjalistoka]]||3. |- |style="text-align: left;"|''[[Kelces "Korona"|Korona]]''||[[Kelce]]||11. |- |style="text-align: left;"|''[[Poznaņas "Lech"|Lech]]''||[[Poznaņa]]||'''1.''' |- |style="text-align: left;"|''[[Varšavas "Legia"|Legia]]''||[[Varšava]]||6. |- |style="text-align: left;"|''[[Katovices GKS|GKS]]''||[[Katovice]]||5. |- |style="text-align: left;"|''[[Glivices "Piast"|Piast]]''||[[Glivice]]||15. |- |style="text-align: left;"|''[[Ščecinas "Pogon"|Pogoń]]''||[[Ščecina]]||9. |- |style="text-align: left;"|''[[Radomas "Radomiak"|Radomiak]]''||[[Radoma]]||10. |- |style="text-align: left;"|''[[Čenstohovas "Raków"|Raków]]''||[[Čenstohova]]||4. |- |style="text-align: left;"|''[[Ļubļinas "Motor"|Motor]]''||[[Ļubļina]]||12. |- |style="text-align: left;"|''[[Vroclavas "Śląsk"|Śląsk]]''||[[Vroclava]]||data-sort-value="17"|2. (1. līgā) |- |style="text-align: left;"|''[[Krakovas "Wieczysta"|Wieczysta]]''||[[Krakova]]||data-sort-value="18"|3. (1. līgā) |- |style="text-align: left;"|''[[Krakovas "Wisła"|Wisła Kraków]]''||[[Krakova]]||data-sort-value="16"|1. (1. līgā) |- |style="text-align: left;"|''[[Plockas "Wisła"|Wisła]]''||[[Plocka]]||8. |- |style="text-align: left;"|''[[Lodzas "Widzew"|Widzew]]''||[[Lodza]]||14. |- |style="text-align: left;"|''[[Lubinas "Zagłębie"|Zagłębie]]''||[[Lubina]]||7. |} == Titulu ieguvēji== Atsauce:<ref>[http://www.90minut.pl/strona.php?id=rozgrywki_mp Polijas čempionāts 1920 - 2015. gadam] (90minut.pl)</ref> [[Attēls:Cracovia 1921.jpg|thumb|320 px|[[Krakovas "Cracovia"]] ([[1921]])]] [[Attēls:Pogon Lwow 1926.jpg|thumb|320 px|[[Ļvivas "Pogoń"]] ([[1926]])]] [[Attēls:Wisla Krakow 1928.jpg|thumb|320 px|[[Krakovas "Wisła"]] ([[1927]]/[[1928]])]] [[Attēls:ŁKS1936.png|thumb|320 px|[[Lodzas "ŁKS"]] ([[1936]])]] [[Attēls:Ruch 38.JPG|thumb|320 px|[[Hožuvas "Ruch"]] ([[1938]])]] [[Attēls:Warta Poznan 2011.jpg|thumb|320px|[[Poznaņas "Warta"]] ([[2011]])]] [[Attēls:Met-legia (2).jpg|thumb|320px|[[Varšavas "Legia"]] ([[2014]])]] [[Attēls:Metall-Ruh (5).jpg|thumb|320 px|[[Hožuvas "Ruch"]] ([[2014]])]] [[Attēls:Lech Poznań Mistrz Polski 2014-15 Trofeum.JPG|thumb|320px|[[Poznaņas "Lech"]] ([[2015]])]] [[Attēls:Lech Poznań 2015 8687.JPG|thumb|320px|[[Poznaņas "Lech"]] ([[2015]])]] ===Turnīri pirms Ekstraklases=== {| class="wikitable" !Sezona !Čempions !Vicečempions |- |- align="center" | '''1920''' |colspan=2| Turnīrs pārtraukts [[Padomju-poļu karš|Padomju-poļu kara]] dēļ |- | 1921 | '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' | [[Varšavas "Polonia"]] |- | 1922 | '''[[Ļvivas "Pogoń"]]''' | [[Poznaņas "Warta"]] |- | 1923 | '''[[Ļvivas "Pogoń"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- |- align="center" | '''1924''' |colspan=2| Turnīrs nenotika sakarā ar olimpiskajām spēlēm |- | 1925 | '''[[Ļvivas "Pogoń"]]''' | [[Poznaņas "Warta"]] |- | 1926 | '''[[Ļvivas "Pogoń"]]''' | [[Varšavas "Polonia"]] |} === Ekstraklase=== {| class="wikitable" !Sezona !Čempions !Vicečempions |- | 1927 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | ''[[1. FC Katovice]]'' |- | 1928 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Poznaņas "Warta"]] |- | 1929 | '''[[Poznaņas "Warta"]]''' | [[Krakovas "Garbarnia"]] |- | 1930 | '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1931 | '''[[Krakovas "Garbarnia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1932 | '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' | [[Ļvivas "Pogoń"]] |- | 1933 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Ļvivas "Pogoń"]] |- | 1934 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Krakovas "Cracovia"]] |- | 1935 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Ļvivas "Pogoń"]] |- | 1936 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1937 | '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' | [[Hožuvas "AKS"]] |- | 1938 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Poznaņas "Warta"]] |- |- align="center" | '''1939''' |colspan=2| Turnīrs pārtraukts |- |- align="center" | '''1940—45''' |colspan=2| nenotika |- | 1946 | '''[[Varšavas "Polonia"]]''' | [[Poznaņas "Warta"]] |- | 1947 | '''[[Poznaņas "Warta"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1948 | '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1949 | '''[[Krakovas "Gwardia"]]''' | [[Krakovas "Ogniwo"]] |- | 1950 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 1951 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]/([[Krakovas "Wisła"]])''' | [[Radlinas "Górnik"]] |- | 1952 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Bitomas "Polonia"]] |- | 1953 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Krakovas "Wawel"]] |- | 1954 | '''[[Bitomas "Polonia"]]''' | [[Lodzas "ŁKS"]] |- | 1955 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Sosnovecas "Zagłębie"]] |- | 1956 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 1957 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Varšavas "Gwardia"]] |- | 1958 | '''[[Lodzas "ŁKS"]]''' | [[Bitomas "Polonia"]] |- | 1959 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Bitomas "Poonia"]] |- | 1960 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1961 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Bitomas "Polonia"]] |- | 1962 | '''[[Bitomas "Polonia"]]''' | [[Zabžes "Górnik"]] |- | 1962–63 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 1963–64 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Sosnovecas "Zagłębie"]] |- | 1964–65 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Bitomas "Szombierki"]] |- | 1965–66 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1966–67 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Sosnovecas "Zagłębie"]] |- | 1967–68 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1968–69 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[KS Gornik Zabže]] |- | 1969–70 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 1970–71 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1971–72 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Sosnovecas "Zagłębie"]] |- | 1972–73 | '''[[Melecas "Stal"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 1973–74 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Zabžes "Górnik"]] |- | 1974–75 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Melecas "Stal"]] |- | 1975–76 | '''[[Melecas "Stal"]]''' | [[Tihus "GKS"]] |- | 1976–77 | '''[[Vroclavas "Śląsk"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1977–78 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Vroclavas "Śląsk"]] |- | 1978–79 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1979–80 | '''[[Bitomas "Szombierki"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1980–81 | '''[[Lodzas "Widzew"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1981–82 | '''[[Lodzas "Widzew"]]''' | [[Vroclavas "Śląsk"]] |- | 1982–83 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1983–84 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1984–85 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1985–86 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1986–87 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Ščecinas "Pogon"]] |- | 1987–88 | '''[[Zabžes "Górnik"]]''' | [[Katovices "GKS"]] |- | |1988–89 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Katovices "GKS]] |- | 1989–90 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Ļubinas "Zagłębie"]] |- | 1990–91 | '''[[Lubinas "Zagłębie"]]''' | [[Zabžes "Górnik"]] |- | 1991–92 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Katovices "GKS"]] |- | 1992–93 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1993–94 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Katovices "GKS"]] |- | 1994–95 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1995–96 | '''[[Lodzas "Widzew"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1996–97 | '''[[Lodzas "Widzew"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1997–98 | '''[[Lodzas "ŁKS"]]''' | [[Varšavas "Polonia"]] |- | 1998–99 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1999–00 | '''[[Varšavas "Polonia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 2000–01 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Ščecinas "Pogoń"]] |- | 2001–02 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 2002–03 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Grodziskas Velkopolska "Groclin-Dyskobolia"]] |- | 2003–04 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2004–05 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Grodziskas Velkopolska "Groclin-Dyskobolia"]] |- | 2005–06 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 2006–07 | '''[[Lubinas "Zagłębie"]]''' | [[Belhatovas "GKS"]] |- | 2007–08 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2008–09 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2009–10 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 2010–11 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Vroclavas "Śląsk"]] |- | 2011–12 | '''[[Vroclavas "Śląsk"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 2012–13 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Poznaņas "Lech"]] |- | 2013–14 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Poznaņas "Lech"]] |- | 2014–15 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2015–16 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Glivices "Piast"]] |- | 2016–17 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] |- | 2017–18 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] |- | 2018–19 | '''[[Glivices "Piast"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2019–20 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Poznaņas "Lech"]] |- | 2020–21 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Čenstohovas "Raków"]] |- | 2021–22 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Čenstohovas "Raków"]] |- | 2022–23 | '''[[Čenstohovas "Raków"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2023–24 | '''[[Bjalistokas "Jagiellonia"]]''' | [[Vroclavas "Śląsk"]] |- | 2024–25 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Čenstohovas "Raków"]] |- | 2025–26 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Zabžes "Górnik"]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Polijas Futbola asociācija]]. * [[Polijas futbola izlase]]. == Ārējās saites == * [http://www.ekstraklasa.org/ Oficiālā vietne] * [http://ekstraklasa.net/ ekstraklasa.net] * [http://www.90minut.pl/ 90minut.pl] {{futbols-aizmetnis}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Polijas futbola čempionāta Pirmā divīzija]] dv79vai9tnbru5cehbygt4bppm9dv9t 0 200811 4498137 4471348 2026-07-24T10:09:22Z Vylks 50297 4498137 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Dānijas Superlīga | aktuāla_sezona = | logo = Superliga_2010.svg | pikseļi = 140 | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1991}} | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = [[Dānijas futbola Superlīgas 1991. gada sezona|1991.]] | komandas = 12 | valsts = {{DEN}} | reģions = | kvalif = | izkr = [[Dānijas futbola Pirmā divīzija|Pirmā divīzija]] | viet_turn = [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br />[[UEFA Eiropas līga]]<br />[[UEFA Konferences līga]] | čempions = [[Aarhus Gymnastikforening|AFG]] (2025—26)<br />1. Superlīgas tituls<br />6. Dānijas čempiontituls | čempions_visv = ''[[FC København]]''<br /> (16 tituli) | TV = [[TV3+ (Dānija)|TV3+]], [[Canal 9]], [[Canal 8 Sport]], [[TV 2 Sport]] | mlapa = {{URL|http://www.superliga.dk/}} | līdzīgi = | atjaunots = }} '''Dānijas Superlīga''' ({{val|da|Superligaen}}) ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Dānija|Dānijā]]. Tajā piedalās 12 komandas. Superlīga [[UEFA]] futbola līgu 2022. gada rangā ierindojās 18. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/memberassociations/uefarankings/country/season=2017/index.html |title=UEFA rankings for club competitions |accessdate={{dat|2017|10|27||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2016|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161227021451/http://www.uefa.com/memberassociations/uefarankings/country/season=2017/index.html }}</ref><ref>https://www.uefa.com/nationalassociations/</ref> Superlīgā ir spēlējuši daži slaveni spēlētāji, piemēram [[Ēriks Džemba-Džemba]] un [[Dame N`Doje]]. [[Dānijas futbola Superlīgas 2009.-10. gada sezona|2009.-10. gada sezonā]] tā bija 11. [[Eiropa|Eiropā]] apmeklētākā futbola līga ar vidējo apmeklējumu skaitu 8410.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccerlens.com/the-top-15-leagues-in-europe/39185/ |title=The Top 15 Leagues in Europe |accessdate={{dat|2015|12|18||bez}} |publisher=soccerlens.com }}</ref> == Vēsture == Dānijas Superlīgu dibināja [[1991]]. gadā, tā [[Dānija]]s futbola augstākās līgas statusā aizstāja [[Dānijas futbola Pirmā divīzija|pirmo divīziju]]. Sākumā tajā piedalījās 10 komandas. [[Dānijas futbola Superlīgas 1991. gada sezona|Dānijas Superlīgas atvēršanas sezona]] tika izspēlēta 1991. gada [[pavasaris|pavasarī]]. No 1991. gada [[vasara]]s turnīrs tiek spēlēts pēc [[rudens-pavasara sistēma]]s. 10 komandas izspēlēja pirmajā turnīra pusē divus apļus. Pavasarī divas pēdējas komandas tika pazeminātas, pārējo komandu punkti tika samazināti uz pusi, un 8 komandas aizvadīja vēl 2 apļus savstarpējo spēļu, kopā aizvadot 32 spēles sezonā. [[Dānijas futbola Superlīgas 1995.–96. gada sezona|1995.–96. gada sezonā]] komandu skaits palielinājās līdz 12, un līdz ar to mainījās arī sistēma. 12 komandas aizvadīja trīs apļus savstarpējo spēļu. No 2016.–2017. gada sezonas komandu skaits tika palielināts līdz 14. === Sponsori === [[Attēls:Faxe Kondi Ligaen.png|150px|thumbnail|Agrākais Faxe Kondi Ligaen (tagad Dānijas futbola Superlīgas) logo.]] [[Attēls:SAS Ligaen logo.svg|150px|thumbnail|Agrākais SAS Ligaen (tagad Dānijas futbola Superlīgas) logo.]] [[Attēls:Danish Superliga.png|150px|thumbnail|Dānijas Superlīgas logo no 2010. līdz 2014. gadam.]] 1995.-96. gada sezonā par līgas sponsoru kļuva [[Coca-Cola]], un līgu pārdēvēja par '''Coca-Cola Ligaen'''. Nākamajā sezonā par sponsoru kļuva [[Faxe Brewery]], un līga mainīja nosaukumu uz '''Faxe Kondi Ligaen'''. No [[Dānijas futbola Superlīgas 2001.-02. gada sezona|2001.-02. gada sezonas]] par sponsoru kļuva [[Scandinavian Airlines System]] un līgas nosaukums mainījās uz '''SAS Ligaen'''. No 2010. līdz 2014. gadam līgai nebija galvenā sponsora. 2015. gada janvārī par līgas sponsoru kļuva apdrošināšanas kompānija ''Alka'', un līgas nosaukums tagad zināms kā ''Alka Superliga''. == Sistēma == No 2017. līdz 2020. gadam līgā piedalījās 14 komandas. Čempionāta pirmajā posmā tās aizvada divu apļu turnīru ar spēlēm savā un pretinieku laukumā. Katra komanda nospēlē 26 spēles. Otrajā posmā pirmās sešas komandas aizvada vēl divus savstarpējos apļus, noskaidrojot čempionu. Pārējās 8 komandas tiek sadalītas 2 grupās arī aizvadot vēl divus apļus. Grupas pirmās divas komandas kvalificējas izslēgšanas spēlēm par vietu [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]], bet pēdējās divas komandas piedalās izslēgšanas spēlēs kopā ar 1. divīzijas komandām par palikšanu līgā. 2020. gadā komandu skaits tika samazināts līdz 12. == Komandas == {{Location map+|Dānija|alt=2026.—2027. gada sezonas komandas|caption=2026.—2027. gada sezonas komandas|float=right|places= {{location map~ |Dānija |lat=55.871555 |long=9.857161 |label=[[AC Horsens|Horsens]]|position=bottom}} {{location map~ |Dānija |lat=56.132033 |long=10.196589 |label=[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|position=right}} {{location map~ |Dānija |lat=55.648839 |long=12.418517 |label=[[Brøndby IF|Brøndby]]|position=left}} {{location map~ |Dānija |lat=55.702469 |long=12.572203 |label=[[FC København|København]]|position=right}} {{location map~ |Dānija |lat=55.78134 |long=12.505628 |label=[[Lyngby Boldklub|Lyngby]]|position=right}} {{location map~ |Dānija |lat=56.116868 |long=8.951669 |label=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|position=left}} {{location map~ |Dānija |lat=55.815847 |long=12.353289 |label=[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|position=top}} {{location map~ |Dānija |lat=55.397771 |long=10.350055 |label=[[Odense Boldklub|OB]]|position=right}} {{location map~ |Dānija |lat=56.46594 |long=10.010262 |label=[[Randers FC|Randers]]|position=right}} {{location map~ |Dānija |lat=56.157884 |long=9.553278 |label=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|position=bottom}} {{location map~ |Dānija |lat=55.253950 |long=9.489140 |label=[[SønderjyskE Fodbold|Sønderjyske]]|position=right}} {{location map~ |Dānija |lat=56.455922 |long=9.401915 |label=[[Viborg FF|Viborg]]|position=top}} |width=400}} === Klubi 2026.—2027. gada sezonā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="120px"|Klubs !! width="100px"|Pilsēta !! width="150px"|Vieta 2025.—2026. <br />gada sezonā |- |style="text-align: left;"|''[[Aarhus Gymnastikforening|AFG]]''||[[Orhūsa]]||'''1.''' |- |style="text-align: left;"|''[[Brøndby IF]]''||[[Brendbī]]||4. |- |style="text-align: left;"|''[[AC Horsens|Horsens]]''||[[Horsensa]]||data-sort-value="12"|2. (1. divīzijā) |- |style="text-align: left;"|''[[FC København]]''||[[Kopenhāgena]]||7. |- |style="text-align: left;"|''[[Lyngby Boldklub]]''||[[Lingbī]]||data-sort-value="11"|1. (1. divīzijā) |- |style="text-align: left;"|''[[FC Midtjylland]]''||[[Herninga]]||2. |- |style="text-align: left;"|''[[FC Nordsjælland]]''||[[Fāruma]]||3. |- |style="text-align: left;"|''[[Odense Boldklub]]''||[[Odense]]||8. |- |style="text-align: left;"|''[[Randers FC]]''||[[Randersa]]||10. |- |style="text-align: left;"|''[[Silkeborg IF]]''||[[Silkeborga]]||9. |- |style="text-align: left;"|''[[SønderjyskE Fodbold|Sønderjyske]]''||[[Hadersleva]]||6. |- |style="text-align: left;"|''[[Viborg FF]]''||[[Viborga (Dānija)|Viborga]]||5. |} === Čempioni === Kopā 9 komandas ir ieguvušas čempiona titulu. Visvairāk reizes to ir ieguvusi ''[[FC København]]'' — 16 reizes, pašreizējie čempioni ir [[Aarhus Gymnastikforening|AFG]]. {| class="wikitable" |- ! rowspan=2 | Sezona !! rowspan=2 | Čempions !! colspan=8 | Sniegums |- | Pkt || Sp || U || N || Z || + || - || V |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 1991. gada sezona|1991.]] || [[Brøndby IF]] || 26 || 18 || 10 || 6 || 2 || 26 || 15 || +11 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 1991.-92. gada sezona|1991.-92.]] || [[Lyngby BK]] || 32 || rowspan=4 | 14 || 9 || 2 || 3 || 22 || 7 || +15 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 1992.-93. gada sezona|1992.-93.]] || [[FC København]] || 32 || 8 || 3 || 3 || 31 || 23 || +8 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 1993.-94. gada sezona|1993.-94.]] || [[Silkeborg IF]] || 31 || 8 || 2 || 4 || 23 || 15 || +8 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 1994.-95. gada sezona|1994.-95.]] || [[AaB]] || 31 || 7 || 4 || 3 || 30 || 13 || +17 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 1995.-96. gada sezona|1995.-96.]] || rowspan=3 | [[Brøndby IF]] || 67 || rowspan=21 | 33 || 20 || 7 || 6 || 71 || 32 || +39 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 1996.-97. gada sezona|1996.-97.]] || 68 || 20 || 8 || 5 || 64 || 39 || +25 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 1997.-98. gada sezona|1997.-98.]] || 76 || 24 || 4 || 5 || 81 || 33 || +48 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 1998.-99. gada sezona|1998.-99.]] || [[AaB]] || 64 || 17 || 13 || 3 || 65 || 37 || +28 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 1999.-2000. gada sezona|1999.-2000.]] || [[Herfølge BK]] || 56 || 16 || 8 || 9 || 52 || 49 || +3 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2000.-01. gada sezona|2000.-01.]] || [[FC København]] || 63 || 17 || 12 || 4 || 55 || 27 || +28 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2001.-02. gada sezona|2001.-02.]] || [[Brøndby IF]] || 69 || 20 || 9 || 4 || 74 || 28 || +46 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2002.-03. gada sezona|2002.-03.]] || rowspan=2 | [[FC København]] || 61 || 17 || 10 || 6 || 51 || 32 || +19 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2003.-04. gada sezona|2003.-04.]] || 68 || 20 || 8 || 5 || 56 || 27 || +29 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2004.-05. gada sezona|2004.-05.]] || [[Brøndby IF]] || 69 || 20 || 9 || 4 || 61 || 23 || +38 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2005.-06. gada sezona|2006.-07.]] || rowspan=2 | [[FC København]] || 73 || 22 || 7 || 4 || 62 || 27 || +35 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2006.-07. gada sezona|2006.-07.]] || 76 || 23 || 7 || 3 || 60 || 23 || +37 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2007.-08. gada sezona|2007.-08.]] || [[AaB]] || 71 || 22 || 5 || 6 || 60 || 38 || +22 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2008.-09. gada sezona|2008.-09.]] || rowspan=3 | [[FC København]] || 74 || 23 || 5 || 5 || 67 || 26 || +41 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2009.-10. gada sezona|2009.-10.]] || 68 || 21 || 5 || 7 || 61 || 22 || +39 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2010.-11. gada sezona|2010.-11.]] || 81 || 25 || 6 || 2 || 77 || 29 || +48 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2011.-12. gada sezona|2011.-12.]] || [[FC Nordsjælland]] || 68 || 21 || 5 || 7 || 49 || 22 || +27 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2012.-13. gada sezona|2012.-13.]] || [[FC København]] || 65 || 18 || 11 || 4 || 62 || 32 || +30 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2013.-14. gada sezona|2013.-14.]] || [[AaB]] || 62 || 18 || 8 || 7 || 60 || 38 || +22 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2014.-15. gada sezona|2014.-15.]] || [[FC Midtjylland]] || 71 || 22 || 5 || 6 || 64 || 34 || +30 |- | [[Dānijas futbola Superlīgas 2015.-16. gada sezona|2015.-16.]] || [[FC København]] || 71 || 21 || 8 || 4 || 62 || 28 || +34 |- | 2016.-17. || [[FC København]] || 84 || 36 || 25 || 9 || 2 || 74 || 20 || +54 |- | 2017.-18. || [[FC Midtjylland]] || 85 || 36 || 27 || 4 || 5 || 80 || 39 || +41 |- | 2018.-19. || [[FC København]] || 82 || 36 || 26 || 4 || 6 || 86 || 37 || +49 |- | 2019.-20. || [[FC Midtjylland]] || 82 || 36 || 26 || 4 || 6 || 61 || 29 || +32 |- | 2020.-21. || [[Brøndby IF]] || 61 || 32 || 19 || 4 || 9 || 58 || 38 || +20 |- | 2021.–22. || [[FC København]] || 68 || 32 || 20 || 8 || 4 || 56 || 19 || +37 |- | 2022.–23. || [[FC København]] || 59 || 32 || 18 || 5 || 9 || 61 || 35 || +26 |- | 2023.–24. || [[FC Midtjylland]] || 63 || 32 || 19 || 6 || 7 || 62 || 43 || +19 |- | 2024.–25. || [[FC København]] || 63 || 32 || 18 || 9 || 5 || 60 || 33 || +27 |- | 2025.–26. || [[Aarhus Gymnastikforening|AFG]] || 67 || 32 || 19 || 10 || 3 || 62 || 32 || +30 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.superliga.dk Oficiālā vietne] {{dk ikona}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Dānijā]] eu67zud6c6y742lgzmlov71ie1qfj7x 10 200947 4498140 4349330 2026-07-24T10:11:53Z Vylks 50297 4498140 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Dānijas futbola Superlīgas komandas | title = [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgas]] komandas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = 2026.—2027. gada sezonas komandas | list1 = * [[Aarhus Gymnastikforening|AGF]] * [[Brøndby IF]] * [[AC Horsens]] * [[FC København]] * [[FC Midtjylland]] * [[FC Nordsjælland]] * [[Lyngby Boldklub|Lyngby BK]] * [[Odense Boldklub|OB]] * [[Randers FC|Randers]] * [[Silkeborg IF]] * [[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]] * [[Viborg FF]] | group2 = Bijušās komandas | list2 = * [[AaB Fodbold|AaB]] * [[Aarhus Fremad]] * [[Akademisk Boldklub|AB]] * [[BK Frem]] * [[Boldklubben af 1893|B 1893]] * [[Boldklubben 1903|B 1903]] * [[Boldklubben 1909|B 1909]] * [[Esbjerg fB]] * [[FC Fredericia]] * [[FC Helsingør]] * [[FC Vestsjælland]] * [[Fremad Amager]] * [[HB Køge]] * [[Herfølge BK]] * [[Hobro IK]] * [[Hvidovre IF]] * [[Ikast FS]] * [[Køge BK]] * [[Næstved IF]] * [[Vejle Boldklub|Vejle BK]] * [[Vendsyssel FF]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Futbola veidnes]] </noinclude> oo0om8yuat9palefh8203bkrmveph4x 0 201294 4498041 4451477 2026-07-23T20:21:59Z Baisulis 11523 /* ievads */ termins latviskāk...... 4498041 wikitext text/x-wiki [[Attēls:All Saints Chapel--L.C. Tiffany.JPG|thumb|Visu svēto kapela Svētā Luija Bazilikas katedrālē ASV. Gan ēkas struktūra, gan dekorācijas var tikt uzskatītas par dizaina piemēriem.]] '''Dizains''' ir plāns vai specifikācija objekta vai sistēmas izveidošanai vai aktivitātes vai procesa īstenošanai, vai arī šī plāna vai specifikācijas rezultāts prototipa, produkta vai procesa formā. Darbības vārds izsaka dizaina izstrādes procesu. Dažos gadījumos par projektēšanas darbību var uzskatīt arī tiešu objekta uzbūvi bez skaidra iepriekšēja plāna (piemēram, amatniecībā, dažās inženierzinātnēs, kodēšanā un grafiskajā dizainā). Dizainam parasti jāatbilst noteiktiem mērķiem un ierobežojumiem, tajā var ņemt vērā estētiskos, funkcionālos, ekonomiskos vai sociāli politiskos apsvērumus, un tam ir paredzēts mijiedarboties ar noteiktu vidi. Galvenie dizaina piemēri ietver [[Arhitektūra|arhitektūras rasējumus]], [[Inženierija|inženiertehniskos rasējumus]], [[uzņēmējdarbības plāns|uzņēmējdarbības plāni]], [[Elektronika|shēmu diagrammas]] un šūšanas modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/ko-musdienas-nozime-dizains|title=Jeļena Solovjova {{!}} Ko mūsdienās nozīmē dizains?|website=satori.lv|access-date=2020-04-01|language=en|archive-date=2020-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20200813120000/https://satori.lv/article/ko-musdienas-nozime-dizains}}</ref> Personu, kas veido dizainu, sauc par dizaineru, kas parasti tiek lietots cilvēkiem, kuri profesionāli strādā vienā no dažādajām dizaina jomām, parasti norādot, kura joma tiek risināta (piemēram, [[audums|tekstila dizainers]], [[Mode|modes dizainers]], [[Produkts|produktu dizainers]], pakalpojumu dizaineris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/300086-eksperte-strauji-jauzlabo-pakalpojuma-dizains-latvija-2018|title=Eksperte: Strauji jāuzlabo pakalpojuma dizains Latvijā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2020-04-01|language=lv}}</ref>, [[Konceptuālā māksla|konceptu dizainers]], [[Tīmekļa izstrāde|tīmekļa dizainers]] (vietnes dizainers) vai [[Interjers|interjera dizainers]]), bet arī citi, piemēram, [[Arhitekts|arhitekti]] un [[Inženieris|inženieri]]. Dizainera darbību secību sauc par dizaina procesu, iespējams, izmantojot dizaina metodes. Dizaina izveides process var būt īss (ātra skice) vai ilgstošs un sarežģīts, ietverot ievērojamu [[Pētniecība|izpēti]], pārrunas, pārdomas, [[Modelēšana|modelēšanu]], interaktīvu pielāgošanu un pārprojektēšanu. Dizaina jēdziens pilnveidojas līdz ar dizaina nozares izaugsmi. Pirmā Pasaules rūpniecības izstāde notika 1851. gadā [[Londona|Londonā]].<ref name="lat22">{{LAT e|2|230.—232}}</ref> Latvijā jēdziens "dizains" ienāca 1960. gados.<ref name="lat22" /> == Dizains Latvijā == Dizains (jēdziens) Latvijas sabiedrībā pārsvarā tiek lietots atsaucoties uz priekšmetu dekoratīvo funkciju vai luksusa precēm. Lai gan tas var kalpot par cilvēku [[dzīves kvalitāte]]s uzlabojošu instrumentu plašākā mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/labs-dizains-liek-domat-14217309|title=Labs dizains liek domāt|website=www.diena.lv|access-date=2020-04-01}}</ref> Dizaina nozares organizācija, biedrība „Latvijas Dizaineru savienība” (LDS) kopš 1987. gada apvienojušies dažādu dizaina jomu pārstāvji. Tās prezentētais mērķis ir dizaina attīstības veicināšana, tā vērtību apzināšana un saglabāšana, visu Latvijas dizaineru sadarbības sekmēšana, to interešu un tiesību noteikšana un aizstāvēšana, sabiedrības izglītošana un informēšana par dizaina nozari.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/lds/kas-ir-lds|title=Par LDS {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-04-01}}</ref> Šīs biedrības dizaina definīcija ir sekojoša: ''"Dizains ir stratēģiskas attīstības process, pieeja un veids, kā identificēt un risināt problēmas. Efektīva dizaina izmantošana attiecas gan uz rezultātu, gan arī procesu, akcentējot dizaina domāšanas nozīmi visos lēmumu pieņemšanas un vadības līmeņos. Dizaina klātbūtne – izpratne un pielietošana – likumsakarīgi saistīta ar inovāciju un konkurētspējas veicināšanu it visās jomās. Dizains ietekmē ne vien tradicionālās industrijas un to radītos produktus un pakalpojumos, bet arī sociālo jomu, vides un informācijas kvalitāti,  kā arī teritoriālo attīstību."'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/event/radosa-latvija-2014-2020-dizaina-strategija|title=RADOŠĀ LATVIJA 2014 – 2020 DIZAINA STRATĒĢIJA {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-04-01|archive-date=2022-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20220121105157/http://design.lv/lv/event/radosa-latvija-2014-2020-dizaina-strategija}}</ref> LDS organizē dizaineru profesionālo sertifikāciju un izsniedz sertifikātus dizainera praksei noteiktās dizaina jomās. LDS ir Starptautiskās rūpnieciskā dizaina organizāciju padomes (ICSID) biedrs un [http://www.makslinieki.lv/ Latvijas Radošo savienību padomes] locekle. <br /> == Atsauces == {{Portal2|Māksla}} {{Atsauces}} {{Māksla-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dizains| ]] iuki0l8rz73dw9lwq0vio38t4apmhsu 0 222463 4498138 4166162 2026-07-24T10:11:15Z YuntasYansak 148297 4498138 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste|broke_ground={{dat|2007|07|20|N|bez}}|built=Līdz {{dat|2008|12|27|d|bez}}|cap_basketball=16500|cap_concert=24000|cap_hockey=15200|cap_other=|cost=89 milijoni [[Eiro|€]]|image=Arena Zagreb - panoramio.jpg|latNS=N|latd=45|latm=46|lats=30|longEW=E|longd=15|longm=56|longs=57|location={{vieta|Horvātija|Zagreba}}|logo_image=|map_type=Horvātija|name=Arena Zagreb|opened={{dat|2008|12|27|N|bez}}|tenants=[[RK Zagreb]] [[KHL Medveščak]]}} '''Arena Zagreb''' ir daudzfunkcionāla halle [[Zagreba|Zagrebā]], [[Horvātija|Horvātijā]], atklāta [[2008]]. gadā. Halle ir [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] kluba [[Zagrebas "Medveščak"]], kā arī [[handbols|handbola]] kluba [[RK Zagreb]] mājvieta. == Vēsture == Konkursā uzvarēja konsorcijs, kuru veidoja nekustamā īpašuma attīstītāji ''[[TriGránit]]'' (no [[Ungārija|Ungārijas]]) un ''[[Ingra]]'' (no Horvātijas). ''TriGránit''/''Ingra'' piedāvājums sākotnēji tika apstiprināts 2007. gada 25. aprīlī, taču galīgā līguma parakstīšana aizkavējās, jo [[Zagreba|Zagrebas]] [[Zagrebas mērs|mērs]] [[Milans Bandičs]] izteica neapmierinātību ar nosacījumiem. Konsorcijs piesaistīja studiju ''UPI-2M'' no Zagrebas, kā arī studiju ''Decathlon'' no Atēnām kā starptautisku konsultantu tieši šim projektam, lai izstrādātu un radītu unikālu arēnas "Zagreb" dizainu. Sporta halles būvniecība sākās 2007. gada 20. jūlijā un tika pabeigta, kā plānots, 2008. gada 15. decembrī.<ref name="Metro">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metro-portal.hr/vijesti/zagreb/gotova-arena-zagreb|title=Gotova Arena Zagreb|publisher=Metro-portal.hr|access-date=2008-12-24|date=2008-12-16|valoda=hr|archive-url=https://web.archive.org/web/20081229043352/http://www.metro-portal.hr/vijesti/zagreb/gotova-arena-zagreb|archive-date=2008-12-29|url-status=live}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sport.dnevnik.hr/clanak/prelijepa-arena-zagreb-konacno-zavrsena.html|title=Prelijepa Arena Zagreb konačno završena!|publisher=Dnevnik.hr|access-date=2008-12-24|date=2008-12-15|valoda=hr|archive-url=https://web.archive.org/web/20081217234342/http://sport.dnevnik.hr/clanak/prelijepa-arena-zagreb-konacno-zavrsena.html|archive-date=2008-12-17|url-status=dead}}</ref> Arēnā notika arī [[2018. gada Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]], kuru Horvātija rīkoja kopā ar [[Splita|Splitu]], [[Varaždina|Varaždinu]] un [[Poreča|Poreču]],<ref name="2018 Men's EHF Euro">{{Ziņu atsauce|url=http://www.eurohandball.com/ech/men/2018/round/1/Final+Tournament|title=2018 Men's EHF EURO / Final Tournament - European Handball Federation|access-date=2020-04-27|website=www.eurohandball.com}}</ref> kā arī tā tika izvēlēta kā viena no [[2025. gada Pasaules čempionāts rokasbumbā vīriešiem|2025. gada Pasaules čempionāta rokasbumbā vīriešiem]] norises vietām, ko Horvātija rīkoja kopā ar Dāniju un Norvēģiju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.newarena.spb.ru/ Halles mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Horvātijā]] [[Kategorija:Ledus halles Horvātijā]] cytlrebx591ggr1j5ifaypun02rkf70 4498141 4498138 2026-07-24T10:12:17Z YuntasYansak 148297 /* Ārējās saites */ 4498141 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste|broke_ground={{dat|2007|07|20|N|bez}}|built=Līdz {{dat|2008|12|27|d|bez}}|cap_basketball=16500|cap_concert=24000|cap_hockey=15200|cap_other=|cost=89 milijoni [[Eiro|€]]|image=Arena Zagreb - panoramio.jpg|latNS=N|latd=45|latm=46|lats=30|longEW=E|longd=15|longm=56|longs=57|location={{vieta|Horvātija|Zagreba}}|logo_image=|map_type=Horvātija|name=Arena Zagreb|opened={{dat|2008|12|27|N|bez}}|tenants=[[RK Zagreb]] [[KHL Medveščak]]}} '''Arena Zagreb''' ir daudzfunkcionāla halle [[Zagreba|Zagrebā]], [[Horvātija|Horvātijā]], atklāta [[2008]]. gadā. Halle ir [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] kluba [[Zagrebas "Medveščak"]], kā arī [[handbols|handbola]] kluba [[RK Zagreb]] mājvieta. == Vēsture == Konkursā uzvarēja konsorcijs, kuru veidoja nekustamā īpašuma attīstītāji ''[[TriGránit]]'' (no [[Ungārija|Ungārijas]]) un ''[[Ingra]]'' (no Horvātijas). ''TriGránit''/''Ingra'' piedāvājums sākotnēji tika apstiprināts 2007. gada 25. aprīlī, taču galīgā līguma parakstīšana aizkavējās, jo [[Zagreba|Zagrebas]] [[Zagrebas mērs|mērs]] [[Milans Bandičs]] izteica neapmierinātību ar nosacījumiem. Konsorcijs piesaistīja studiju ''UPI-2M'' no Zagrebas, kā arī studiju ''Decathlon'' no Atēnām kā starptautisku konsultantu tieši šim projektam, lai izstrādātu un radītu unikālu arēnas "Zagreb" dizainu. Sporta halles būvniecība sākās 2007. gada 20. jūlijā un tika pabeigta, kā plānots, 2008. gada 15. decembrī.<ref name="Metro">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metro-portal.hr/vijesti/zagreb/gotova-arena-zagreb|title=Gotova Arena Zagreb|publisher=Metro-portal.hr|access-date=2008-12-24|date=2008-12-16|valoda=hr|archive-url=https://web.archive.org/web/20081229043352/http://www.metro-portal.hr/vijesti/zagreb/gotova-arena-zagreb|archive-date=2008-12-29|url-status=live}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sport.dnevnik.hr/clanak/prelijepa-arena-zagreb-konacno-zavrsena.html|title=Prelijepa Arena Zagreb konačno završena! - Sport|website=sport.dnevnik.hr|access-date=2026-07-24}}</ref> Arēnā notika arī [[2018. gada Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]], kuru Horvātija rīkoja kopā ar [[Splita|Splitu]], [[Varaždina|Varaždinu]] un [[Poreča|Poreču]],<ref name="2018 Men's EHF Euro">{{Ziņu atsauce|url=http://www.eurohandball.com/ech/men/2018/round/1/Final+Tournament|title=2018 Men's EHF EURO / Final Tournament - European Handball Federation|access-date=2020-04-27|website=www.eurohandball.com}}</ref> kā arī tā tika izvēlēta kā viena no [[2025. gada Pasaules čempionāts rokasbumbā vīriešiem|2025. gada Pasaules čempionāta rokasbumbā vīriešiem]] norises vietām, ko Horvātija rīkoja kopā ar Dāniju un Norvēģiju. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.newarena.spb.ru/ Halles mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Horvātijā]] [[Kategorija:Ledus halles Horvātijā]] ernsrr37f0svlrud2b5x3p61kfqfemp 4498142 4498141 2026-07-24T10:12:55Z YuntasYansak 148297 /* Vēsture */ 4498142 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste|broke_ground={{dat|2007|07|20|N|bez}}|built=Līdz {{dat|2008|12|27|d|bez}}|cap_basketball=16500|cap_concert=24000|cap_hockey=15200|cap_other=|cost=89 milijoni [[Eiro|€]]|image=Arena Zagreb - panoramio.jpg|latNS=N|latd=45|latm=46|lats=30|longEW=E|longd=15|longm=56|longs=57|location={{vieta|Horvātija|Zagreba}}|logo_image=|map_type=Horvātija|name=Arena Zagreb|opened={{dat|2008|12|27|N|bez}}|tenants=[[RK Zagreb]] [[KHL Medveščak]]}} '''Arena Zagreb''' ir daudzfunkcionāla halle [[Zagreba|Zagrebā]], [[Horvātija|Horvātijā]], atklāta [[2008]]. gadā. Halle ir [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] kluba [[Zagrebas "Medveščak"]], kā arī [[handbols|handbola]] kluba [[RK Zagreb]] mājvieta. == Vēsture == Konkursā uzvarēja konsorcijs, kuru veidoja nekustamā īpašuma attīstītāji ''[[TriGránit]]'' (no [[Ungārija|Ungārijas]]) un ''[[Ingra]]'' (no Horvātijas). ''TriGránit''/''Ingra'' piedāvājums sākotnēji tika apstiprināts 2007. gada 25. aprīlī, taču galīgā līguma parakstīšana aizkavējās, jo [[Zagreba|Zagrebas]] [[Zagrebas mērs|mērs]] [[Milans Bandičs]] izteica neapmierinātību ar nosacījumiem. Konsorcijs piesaistīja studiju ''UPI-2M'' no Zagrebas, kā arī studiju ''Decathlon'' no Atēnām kā starptautisku konsultantu tieši šim projektam, lai izstrādātu un radītu unikālu arēnas "Zagreb" dizainu. Sporta halles būvniecība sākās 2007. gada 20. jūlijā un tika pabeigta, kā plānots, 2008. gada 15. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metro-portal.hr/vijesti/zagreb/gotova-arena-zagreb|title=Gotova Arena Zagreb « Zagreb « Metro-portal.hr|website=www.metro-portal.hr|access-date=2026-07-24|language=hr-HR}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sport.dnevnik.hr/clanak/prelijepa-arena-zagreb-konacno-zavrsena.html|title=Prelijepa Arena Zagreb konačno završena! - Sport|website=sport.dnevnik.hr|access-date=2026-07-24}}</ref> Arēnā notika arī [[2018. gada Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]], kuru Horvātija rīkoja kopā ar [[Splita|Splitu]], [[Varaždina|Varaždinu]] un [[Poreča|Poreču]],<ref name="2018 Men's EHF Euro">{{Ziņu atsauce|url=http://www.eurohandball.com/ech/men/2018/round/1/Final+Tournament|title=2018 Men's EHF EURO / Final Tournament - European Handball Federation|access-date=2020-04-27|website=www.eurohandball.com}}</ref> kā arī tā tika izvēlēta kā viena no [[2025. gada Pasaules čempionāts rokasbumbā vīriešiem|2025. gada Pasaules čempionāta rokasbumbā vīriešiem]] norises vietām, ko Horvātija rīkoja kopā ar Dāniju un Norvēģiju. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.newarena.spb.ru/ Halles mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Horvātijā]] [[Kategorija:Ledus halles Horvātijā]] a5p7vx9rf5fhaghukql5hsqi7q0f8kn 0 227765 4497888 3968665 2026-07-23T12:18:33Z Meistars Joda 781 4497888 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|senu tautu|ēdamgliemenēm|mīdijas}} [[Attēls:Median Empire.svg|thumbnail|235px|Mīdijas impērija ap 600. gadu p.m.ē.]] '''Mīdieši''' jeb '''mēdieši''' bija sena [[irāņu tautas|irāņu tauta]], kas dzīvoja teritorijā, kas tajā laikā bija zināma kā '''Mīdija''' (mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā) un runāja [[mīdiešu valoda|mīdiešu valodā]]. Viņu ierašanās reģionā ir saistīta ar pirmo irāņu cilšu migrācijas vilni [[2. gadu tūkstotis p.m.ē.|2. gadu tūkstoša p.m.ē.]] beigās un [[1. gadu tūkstotis p.m.ē.|1. gadu tūkstoša p.m.ē.]] sākumā. No 10. gadsimta p.m.ē. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. mīdieši bija [[Jaunasīrijas impērija]]s pakļautībā, kas pamatā valdīja [[Divupe|Divupē]]. Pēc Asīriešu impērijas sabrukuma izveidojās Mīdiešu valsts, kas kopā ar [[Babilonija|Babiloniju]], [[Līdija|Līdiju]] un [[Senā Ēģipte|Seno Ēģipti]] kļuva par nozīmīgākajām lielvarām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Mīdiešu impērija pastāvēja līdz 549. gadam p.m.ē., kad to iekaroja [[persieši|persiešu]] karavadonis [[Kīrs Lielais]], dibinot [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu impēriju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Senie laiki-aizmetnis}} {{tauta-aizmetnis}} {{Impērijas Vidusāzijā}} [[Kategorija:Irāņu tautas]] [[Kategorija:Divupe]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis Centrālāzijā]] pv18kqhu3dbu74dgj07v277bm55ebyq 0 231949 4498065 4189571 2026-07-24T04:07:43Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Tower_blocks_in_Viršuliškės,_Vilnius.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:Commons:Deletion requests/File:Tower blocks in Viršuliškės, Vilnius.jpg|]]). 4498065 wikitext text/x-wiki Šis ir '''Baltijas valstu augstāko ēku''' saraksts. Šajā sarakstā iekļautas [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s [[ēka]]s, kas pārsniedz 50 m augstumu. Šajā sarakstā nav iekļauti televīzijas torņi un skursteņi. Šajā sarakstā atrodas 35 Igaunijas, 56 Latvijas un 46 Lietuvas ēkas. {| class="wikitable sortable" |- !Nr. !Attēls !Nosaukums !Pilsēta !Valsts !Augstums !Stāvu skaits !Gads !class="unsortable"|Piezīmes |- |1|| ||[[Europa Tower|Eiropas tornis]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||149 m||33||2004||Augstākā ēka Baltijas valstīs |- |2||[[Attēls:St Olaf's church, Tallinn, July 2008.jpg|80px]]||[[Tallinas Svētā Olafa baznīca]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||123.7 m|| ||1519||Ar augstumu 159 m tā bija augstākā ēka pasaulē no [[1549]]. gada līdz [[1625]]. gadam. |- |3||[[Attēls:St. Peter's Church.JPG|80px]]||[[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||123.25 m||||1209|| |- |4||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|80px]]||''[[Zunda Towers]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://z-towers.com/lv/about|title=Par projektu - Z-Towers|website=z-towers.com|access-date=2018-04-20|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190413233140/http://z-towers.com/lv/about|archivedate=2019-04-13}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190413233140/http://z-towers.com/lv/about |date=2019-04-13 }}</ref>||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||123 m||34||2015|| |- |5||[[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|80px]]||[[Saules akmens]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||122.78 m||27+2||2004||Gandrīz 10 gadus bija augstākā ēka [[Latvija|Latvijā]] |- |6||[[Attēls:Swissôtel Tallinn during Construction 4 June 2005.JPG|80px]]||[[Swissotel Tallinn]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||117 m||30||2007|| |- |6||[[Attēls:Tallinn-Tornimae.jpg|80px]]||[[Tornimäe Apartments]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||117 m|||31||2006|| |- |7||[[Attēls:Riga Panorama Plaza 1.jpg|80px]]||[[Panorama Plaza II]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||113.9 m|||32||2007|| |- |8|||[[Attēls:Pilsotasminijosg1.jpg|80px]]||[[Pilsotas]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||112 m|||34||2007|| |- |9||| ||[[Maakri 19/21]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||110 m|||30||2018|| |- |10||[[Attēls:Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|80px]]||[[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||107.6 m|||21||1955|| |- |11||[[Attēls:St Nicholas Tallinn.jpg|80px]]||[[Tallinas Svētā Nikolaja baznīca]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||105 m|| ||1275|| |- |12||||[[Radisson Blu Hotel Tallinn]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||104.8 m|||25||2005|| |- |13||[[Attēls:Riga Panorama Plaza 1.jpg|80px]]||[[Panorama Plaza I]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||98.9 m||27||2006|| |- |14||[[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|80px]]||[[Radisson Blu Hotel Latvija]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||98.26 m|||27||1976|| |- |15||||[[Helios City Tower A]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}|| 96 m |||27||2006|| |- |16||||[[Europe Square Apartments]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||95 m|||27||2004|| |- |17||[[Attēls:SEB Eesti Ühispank - peahoone 2006-08-14.jpg|80px]]||[[SEB centrālā ēka]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||94.5 m|||24||1999|| |- |18||[[Attēls:Lauksaimniecibas ministrijas eka.jpg|80px]]||[[Zemkopības ministrijas augstceltne]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||91.7 m|||26||1976|| |- |19||[[Attēls:Riga Dom-Düna.jpg|80px]]||[[Rīgas Doms]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||90 m||| ||1201|| |- |20||||[[Tigutorn]]||[[Tartu]]||{{flag|Igaunija}}||89.92 m|||23||2008|| |- |21||[[Attēls:Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.jpg|80px]]||[[Latvijas Televīzijas augstceltne]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||89 m|||22||1988|| |- |22||[[Attēls:Jakob kirche Riga 3.JPG|80px]]||[[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||91.6 m||| ||1225|| |- |22||||[[Vilnius Business Harbour|Vilnius Business Harbour Tower A]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||86 m|||24||2008|| |- |23|| ||[[Reval Hotel Lietuva]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||85 m|||23||1983|| |- |24|| ||[[Radisson Blu Hotel Olümpia]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||84 m|||28||1980|| |- |25||||[[BIG2|BIG2 2]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||82 m|||25||2009|| |- |26||[[Attēls:AstraLux 02.2009.jpg|80px]]||[[Astra Lux]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||80.8 m|||25||2007|| |- |27||[[Attēls:Anyksciai church.jpg|80px]]||[[Anīkšču Svētā Mateja Evaņģēliski luterāniskā baznīca]]||[[Anīkšči]]||{{flag|Lietuva}}||79 m|||||1909|| |- |28||[[Attēls:Tallinn Kompassi1.jpg|80px]]||[[City Plaza]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||78 m|||23||2004|| |- |29||[[Attēls:Rīga, Solaris 06.2009.jpg|80px]]||[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||77.92 m|||25||2005||2 ēku komplekss |- |30||||[[Municipality Building]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||77 m|||20||2004|| |- |30||[[Attēls:Vilniaus vartai.JPG|80px]]||[[Vilnius Gate Apartments]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||77 m|||18||2007|| |- |31||[[Attēls:Preses nams.jpg|80px]]||[[Preses nams]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||76.8 m|||22||1977|| |- |32|| ||[[Victoria Tower]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||76.3 m||16||2005|| |- |33||[[Attēls:Skanstes virsotnes - panoramio.jpg|80px]]|| [[Skanstes virsotnes]]|| [[Rīga]] || {{flag|Latvija}} || 74 m ||| 24 || 2008 ||4 ēku komplekss |- |33|| ||[[Viršuliškių Porelė]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||74 m||24||2006||2 ēkas |- |33||[[Attēls:Sokos Hotel Viru - panoramio.jpg|80px]]||[[Sokos Hotel Viru]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||74 m|||23||1972|| |- |34||||[[BIG2|BIG 2 1]] un [[BIG2|3]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||73m||22||2009|| |- |35||[[Attēls:St. Mary's cathedral.jpg|80px]]||[[Tallinas Svētās Marijas katedrāle]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||72.13 m||||1779|| |- |36||[[Attēls:Tallinn maja 01.jpg|80px]]||[[Maakri Maja]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||72 m|||20||2003|| |- |36||[[Attēls:Klaipėda Šarlotė.JPG|80px]]||[[K-center]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||72 m||21||2006||2 ēkas |- |37||||[[Rietumu Capital Centre]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||70 m|||20||2008|| |- |37||[[Attēls:Catedral de Siauliai, Lituania, 2012-08-09, DD 03.JPG|80px]]||[[Svētā Pētera un Paula Katedrāle]]||[[Šauļi]]||{{flag|Lietuva}}||70 m||||1634|| |- |38||[[Attēls:Rīga - panoramio (5).jpg|80px]]|||[[Centra nams]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||69.05 m||9||2005|| |- |39||[[Attēls:St. Gertrude New Church, Riga.JPG|80px]]||[[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||69 m||| ||1906|| |- |40||[[Attēls:2018-04-21-17-02-49-IMG 7711 (39989373593).jpg|80px]]||[[Svētās Marijas katedrāle]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||68 m|||||1240|| |- |40||[[Attēls:Riga Gaismas pils vizualizacija.jpg|80px]]||[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka]] (Gaismas pils)||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||68 m||12||2012|| |- |40||[[Attēls:Vilnius University Great Courtyard 1, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg|80px]]||[[Viļņas Svētā Jāņa baznīca]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||68 m||||1571|| |- |41||[[Attēls:Antakalnis, Vilnius, Lithuania - panoramio (10) (cropped).jpg|80px]]||[[Žirgo Apartments]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||67.96 m||20||2004|| |- |42||[[Attēls:Madonas iela (3).jpg|80px]]||[[Madonas iela 23]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||67 m||21||1984|| |- |42||||[[Hanner Building]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||67 m||15||2001|| |- |43||||[[Aukštoji Smeltė]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||66.61 m||20||2009|| |- |44||||[[Klaipėdos Burė]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||66.2 m||20||2009|| |- |45||||[[Katedrāle Tartu]]||[[Tartu]]||{{flag|Igaunija}}||66 m|||||1470|| |- |45||[[Attēls:Cesu Jana baznica.JPG|80px]]||[[Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]||[[Cēsis]]||{{flag|Latvija}}||65 m||| ||1237|| |- |45||||[[Al Mare I]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||65 m|||16||2009|| |- |46||[[Attēls:Tallinn Medieval Town Hall 2008 1.jpg|80px]]||[[Tallinas dome]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||64 m||||1404|| |- |47||||[[Vertas]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||63.02 m||15||2007|| |- |48||[[Attēls:Gertrude church old.JPG|80px]]||[[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]]||[[Rīga]]|| {{flag|Latvija}}||63 m|||||1867|| |- |48||||[[Tartu Svētā Jāņa baznīca]]||[[Tartu]]||{{flag|Igaunija}}||63 m|||||| |- |48||||[[Kauņas Kristus Atdzimšanas baznīca]]||[[Kauņa]]||{{flag|Lietuva}}||63 m|||||| |- |49||||[[Metropolia]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||62.9 m||18||2005-2009||5 ēkas |- |50||||[[Dragūnų Gatvė 1]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||62.85 m||19||2009|| |- |51||||[[Minijos Banga]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||62.8 m||20||2007|| |- |52||||[[Jaunā Teika]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||61 m||16||2009|| |- |52||||[[Ilūkstes iela 99]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||61 m||19||1988|| |- |52||||[[Madonas iela 21]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||61 m||19||1986|| |- |53||||[[Crowne Plaza Vilnius]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60.8 m||17||1973|| |- |54||||[[Mūgas ostas]]||[[Maardu]]||{{flag|Igaunija}}||60 m||||1986|| |- |54||[[Attēls:Rigas castle (8229129985).jpg|80px]]||[[Rīgas pils]] Triju Zvaigžņu tornis||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||60 m|||||| |- |54||||[[Dzelzavas iela 68]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||60 m||16||2004|| |- |54||||Fabijoniskiu Gatve 3||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18|||| |- |54||||Fabijoniskiu Gatve 43||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18|||| |- |54||||Fabijoniskiu Gatve 61||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18|||| |- |54||||Fabijoniskiu Gatve 95||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18|||| |- |54||||S. Stanevicius Gatve 34||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18||1990|| |- |54||||S. Stanevicius Gatve 52||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18||1990|| |- |54||||[[Vilnius Business Harbour|Vilnius Business Harbour Tower B]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||17||2008|| |- |54||||Swedbank Centrālais birojs||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||16||2009|| |- |55||||[[Tallinas Svētā Kārļa baznīca]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||59.2 m||||1882|| |- |56||[[Attēls:Sv Franciska baznica.JPG|80px]]||[[Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||58.4 m||||1890|| |- |57||||[[Pamario Būstas]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||58 m||18||2007|| |- |58||[[Attēls:Vilnius (Wilno) - cathedral.jpg|80px]]||[[Viļņas Katedrāle]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||57 m||||1636|| |- |58||||[[Imantas Pērle|Imantas Pērle I]] un [[Imantas Pērle|II]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||57 m||17||2006|| |- |58||||[[Spilves iela 25]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||57 m||15||1981|| |- |59||||[[Skala Apartments]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||56.9 m||16||2009|| |- |60||||[[Neapolis Business Centre]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||56.7 m||16||2007|| |- |61||||[[Specprojekta 18 stāvu ēka Pļavniekos]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||56.59||17,18||1990-1995||4 ēkas |- |62||||[[Green Hall]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||56 m||14||2009|| |- |62||||[[Zolitūdes nams]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||56 m||14||2005|| |- |63||[[Attēls:Jupiter Centre modelis.jpg|80px]]||[[Jupiter Centre]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||55.95 m||14||2012|| |- |64||||[[Osten Tor]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||55.6 m|||16||2003|| |- |64||||[[Tartus Svētā Pētera baznīca]]||[[Tartu]]||{{flag|Igaunija}}||55.6 m|||||1890|| |- |65||||Pirita tee 26f||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||55 m||16||2003|| |- |65||||[[Zirmunu 70]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||55 m||16||2006|| |- |65|| [[Attēls:Liepāja - church (1).jpg|80px]] || [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] ||[[Liepāja]]||{{flag|Latvija}}||55 m|||||1758|| |- |65||||[[Mirdzas Ķempes iela 4]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||55 m||14||2007|| |- |65||||[[Brīvības gatve 386]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||55 m||14||2006-2007|| |- |65||||[[Fahle Maja]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||55 m|||14||2006|| |- |66||||[[Nordea Maja]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||54.2 m|||14||2009|| |- |67||||[[Tallinas Svētā Gara baznīca]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||53.2 m||||1688|| |- |68||||[[Kauņas dome]]||[[Kauņa]]||{{flag|Lietuva}}||53 m|||||| |- |68||||[[Vecā Kauņas dome]]||[[Kauņa]]||{{flag|Lietuva}}||53 m|||||| |- |69||||[[Kentmanni 6]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||52.4 m|||14||2014|| |- |70||[[Attēls:Estonian ministry of finance.JPG|80px]]||Igaunijas Finanšu ministrijas augstceltne||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||52 m|||N/A||1977|| |- |70||||[[Emajõe Business Centre]]||[[Tartu]]||{{flag|Igaunija}}||52 m|||15||1998|| |- |70||||[[Postimehe Maja]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||52 m|||14||2000|| |- |70||||[[Duntes Ozoli]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||52m||17||2006|| |- |71||||[[Specprojekts Anniņmuižas bulvārī]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||51.2 m||17||1989-1996||4 ēkas |- |72||||[[Delta Plaza]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||51 m|||14||2008|| |- |72||||[[Dzirnavu iela 59]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||51 m||13||1939|| |- |72||||[[Viļņas Svētā Gara baznīca]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||51 m||||1770|| |- |72||||[[104. sērijas 17 stāvu ēka]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||51 m||17||1979-1993|| |- |73||||[[Jelgavas Svētās Trīsvienības Baznīca]]||[[Jelgava]]||{{flag|Latvija}}||50.14 m||| ||1567|| |- |74||||[[Eika verslo centras]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||50 m||13||2002-2006||2 ēkas |- |74||||Kalevipoja põik 10||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||50 m||17||1989|| |- |74||||Sõpruse pst 222||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||50m||17||1991|| |- |74||||Pinna 19||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||50m||17|||| |- |74||||Koorti 18||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||50m||17|||| |- |74||||[[Baltijos Avenue]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||50m||15||2002|| |} == Skatīt arī == * [[Rīgas augstceltnes un augstākās būves]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Baltijas valstis]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Celtnes un būves Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Igaunijā]] hoqafkygkjvmyunopmfvzhoejzhimt3 4498084 4498065 2026-07-24T05:53:32Z Baisulis 11523 novecojis info...... 4498084 wikitext text/x-wiki {{atjaunot}} Šis ir '''Baltijas valstu augstāko ēku''' saraksts. Šajā sarakstā iekļautas [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s [[ēka]]s, kas pārsniedz 50 m augstumu. Šajā sarakstā nav iekļauti televīzijas torņi un skursteņi. Šajā sarakstā atrodas 35 Igaunijas, 56 Latvijas un 46 Lietuvas ēkas. {| class="wikitable sortable" |- !Nr. !Attēls !Nosaukums !Pilsēta !Valsts !Augstums !Stāvu skaits !Gads !class="unsortable"|Piezīmes |- |1|| ||[[Eiropas tornis]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||149 m||33||2004||Augstākā ēka Baltijas valstīs |- |2||[[Attēls:St Olaf's church, Tallinn, July 2008.jpg|80px]]||[[Tallinas Olafa baznīca]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||123.7 m|| ||1519||Ar augstumu 159 m tā bija augstākā ēka pasaulē no [[1549]]. gada līdz [[1625]]. gadam. |- |3||[[Attēls:Riga; St.Peter’s Church.jpg|80px]]||[[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||123.25 m||||1209|| |- |4||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|80px]]||''[[Zunda Towers]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://z-towers.com/lv/about|title=Par projektu - Z-Towers|website=z-towers.com|access-date=2018-04-20|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190413233140/http://z-towers.com/lv/about|archivedate=2019-04-13}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190413233140/http://z-towers.com/lv/about |date=2019-04-13 }}</ref>||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||123 m||34||2015|| |- |5||[[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|80px]]||[[Saules akmens]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||122.78 m||27+2||2004||Gandrīz 10 gadus bija augstākā ēka [[Latvija|Latvijā]] |- |6||[[Attēls:Swissôtel Tallinn during Construction 4 June 2005.JPG|80px]]||[[Swissotel Tallinn]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||117 m||30||2007|| |- |6||[[Attēls:Tallinn-Tornimae.jpg|80px]]||[[Tornimäe Apartments]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||117 m|||31||2006|| |- |7||[[Attēls:Riga Panorama Plaza 1.jpg|80px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||113.9 m|||32||2007|| |- |8|||[[Attēls:Pilsotasminijosg1.jpg|80px]]||[[Pilsotas]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||112 m|||34||2007|| |- |9||| ||[[Maakri 19/21]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||110 m|||30||2018|| |- |10||[[Attēls:Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|80px]]||[[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||107.6 m|||21||1955|| |- |11||[[Attēls:St Nicholas Tallinn.jpg|80px]]||[[Tallinas Svētā Nikolaja baznīca]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||105 m|| ||1275|| |- |12||||[[Radisson Blu Hotel Tallinn]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||104.8 m|||25||2005|| |- |13||[[Attēls:Riga Panorama Plaza 1.jpg|80px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||98.9 m||27||2006|| |- |14||[[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|80px]]||[[Radisson Blu Hotel Latvija]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||98.26 m|||27||1976|| |- |15||||[[Helios City Tower A]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}|| 96 m |||27||2006|| |- |16||||[[Europe Square Apartments]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||95 m|||27||2004|| |- |17||[[Attēls:SEB Eesti Ühispank - peahoone 2006-08-14.jpg|80px]]||[[SEB centrālā ēka]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||94.5 m|||24||1999|| |- |18||[[Attēls:Lauksaimniecibas ministrijas eka.jpg|80px]]||[[Zemkopības ministrijas augstceltne]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||91.7 m|||26||1976|| |- |19||[[Attēls:Riga Dom-Düna.jpg|80px]]||[[Rīgas Doms]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||90 m||| ||1201|| |- |20||||[[Tigutorn]]||[[Tartu]]||{{flag|Igaunija}}||89.92 m|||23||2008|| |- |21||[[Attēls:Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.jpg|80px]]||[[Latvijas Televīzijas augstceltne]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||89 m|||22||1988|| |- |22||[[Attēls:Jakob kirche Riga 3.JPG|80px]]||[[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||91.6 m||| ||1225|| |- |22||||[[Vilnius Business Harbour|Vilnius Business Harbour Tower A]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||86 m|||24||2008|| |- |23|| ||[[Reval Hotel Lietuva]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||85 m|||23||1983|| |- |24|| ||[[Radisson Blu Hotel Olümpia]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||84 m|||28||1980|| |- |25||||[[BIG2|BIG2 2]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||82 m|||25||2009|| |- |26||[[Attēls:AstraLux 02.2009.jpg|80px]]||[[Astra Lux]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||80.8 m|||25||2007|| |- |27||[[Attēls:Anyksciai church.jpg|80px]]||[[Anīkšču Svētā Mateja Evaņģēliski luterāniskā baznīca]]||[[Anīkšči]]||{{flag|Lietuva}}||79 m|||||1909|| |- |28||[[Attēls:Tallinn Kompassi1.jpg|80px]]||[[City Plaza]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||78 m|||23||2004|| |- |29||[[Attēls:Rīga, Solaris 06.2009.jpg|80px]]||[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||77.92 m|||25||2005||2 ēku komplekss |- |30||||[[Municipality Building]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||77 m|||20||2004|| |- |30||[[Attēls:Vilniaus vartai.JPG|80px]]||[[Vilnius Gate Apartments]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||77 m|||18||2007|| |- |31||[[Attēls:Preses nams.jpg|80px]]||[[Preses nams]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||76.8 m|||22||1977|| |- |32|| ||[[Victoria Tower]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||76.3 m||16||2005|| |- |33||[[Attēls:Skanstes virsotnes - panoramio.jpg|80px]]|| [[Skanstes virsotnes]]|| [[Rīga]] || {{flag|Latvija}} || 74 m ||| 24 || 2008 ||4 ēku komplekss |- |33|| ||[[Viršuliškių Porelė]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||74 m||24||2006||2 ēkas |- |33||[[Attēls:Sokos Hotel Viru - panoramio.jpg|80px]]||[[Sokos Hotel Viru]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||74 m|||23||1972|| |- |34||||[[BIG2|BIG 2 1]] un [[BIG2|3]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||73m||22||2009|| |- |35||[[Attēls:St. Mary's cathedral.jpg|80px]]||[[Tallinas Svētās Marijas katedrāle]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||72.13 m||||1779|| |- |36||[[Attēls:Tallinn maja 01.jpg|80px]]||[[Maakri Maja]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||72 m|||20||2003|| |- |36||[[Attēls:Klaipėda Šarlotė.JPG|80px]]||[[K-center]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||72 m||21||2006||2 ēkas |- |37||||[[Rietumu Capital Centre]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||70 m|||20||2008|| |- |37||[[Attēls:Catedral de Siauliai, Lituania, 2012-08-09, DD 03.JPG|80px]]||[[Svētā Pētera un Paula Katedrāle]]||[[Šauļi]]||{{flag|Lietuva}}||70 m||||1634|| |- |38||[[Attēls:Rīga - panoramio (5).jpg|80px]]|||[[Centra nams]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||69.05 m||9||2005|| |- |39||[[Attēls:St. Gertrude New Church, Riga.JPG|80px]]||[[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||69 m||| ||1906|| |- |40||[[Attēls:2018-04-21-17-02-49-IMG 7711 (39989373593).jpg|80px]]||[[Svētās Marijas katedrāle]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||68 m|||||1240|| |- |40||[[Attēls:Riga Gaismas pils vizualizacija.jpg|80px]]||[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka]] (Gaismas pils)||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||68 m||12||2012|| |- |40||[[Attēls:Vilnius University Great Courtyard 1, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg|80px]]||[[Viļņas Svētā Jāņa baznīca]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||68 m||||1571|| |- |41||[[Attēls:Antakalnis, Vilnius, Lithuania - panoramio (10) (cropped).jpg|80px]]||[[Žirgo Apartments]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||67.96 m||20||2004|| |- |42||[[Attēls:Madonas iela (3).jpg|80px]]||[[Madonas iela 23]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||67 m||21||1984|| |- |42||||[[Hanner Building]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||67 m||15||2001|| |- |43||||[[Aukštoji Smeltė]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||66.61 m||20||2009|| |- |44||||[[Klaipėdos Burė]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||66.2 m||20||2009|| |- |45||||[[Katedrāle Tartu]]||[[Tartu]]||{{flag|Igaunija}}||66 m|||||1470|| |- |45||[[Attēls:Cesu Jana baznica.JPG|80px]]||[[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca]]||[[Cēsis]]||{{flag|Latvija}}||65 m||| ||1237|| |- |45||||[[Al Mare I]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||65 m|||16||2009|| |- |46||[[Attēls:Tallinn Medieval Town Hall 2008 1.jpg|80px]]||[[Tallinas dome]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||64 m||||1404|| |- |47||||[[Vertas]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||63.02 m||15||2007|| |- |48||[[Attēls:Gertrude church old.JPG|80px]]||[[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca]]||[[Rīga]]|| {{flag|Latvija}}||63 m|||||1867|| |- |48||||[[Tartu Svētā Jāņa baznīca]]||[[Tartu]]||{{flag|Igaunija}}||63 m|||||| |- |48||||[[Kauņas Kristus Atdzimšanas baznīca]]||[[Kauņa]]||{{flag|Lietuva}}||63 m|||||| |- |49||||[[Metropolia]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||62.9 m||18||2005-2009||5 ēkas |- |50||||[[Dragūnų Gatvė 1]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||62.85 m||19||2009|| |- |51||||[[Minijos Banga]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||62.8 m||20||2007|| |- |52||||[[Jaunā Teika]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||61 m||16||2009|| |- |52||||[[Ilūkstes iela 99]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||61 m||19||1988|| |- |52||||[[Madonas iela 21]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||61 m||19||1986|| |- |53||||[[Crowne Plaza Vilnius]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60.8 m||17||1973|| |- |54||||[[Mūgas ostas]]||[[Mārdu]]||{{flag|Igaunija}}||60 m||||1986|| |- |54||[[Attēls:Rigas castle (8229129985).jpg|80px]]||[[Rīgas pils]] Triju Zvaigžņu tornis||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||60 m|||||| |- |54||||[[Dzelzavas iela 68]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||60 m||16||2004|| |- |54||||Fabijoniskiu Gatve 3||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18|||| |- |54||||Fabijoniskiu Gatve 43||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18|||| |- |54||||Fabijoniskiu Gatve 61||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18|||| |- |54||||Fabijoniskiu Gatve 95||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18|||| |- |54||||S. Stanevicius Gatve 34||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18||1990|| |- |54||||S. Stanevicius Gatve 52||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||18||1990|| |- |54||||[[Vilnius Business Harbour|Vilnius Business Harbour Tower B]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||17||2008|| |- |54||||Swedbank Centrālais birojs||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||60 m||16||2009|| |- |55||||[[Tallinas Svētā Kārļa baznīca]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||59.2 m||||1882|| |- |56||[[Attēls:Sv Franciska baznica.JPG|80px]]||[[Rīgas Svētā Franciska baznīca]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||58.4 m||||1890|| |- |57||||[[Pamario Būstas]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||58 m||18||2007|| |- |58||[[Attēls:Vilnius (Wilno) - cathedral.jpg|80px]]||[[Viļņas arhikatedrālā bazilika|Viļņas Katedrāle]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||57 m||||1636|| |- |58||||[[Imantas Pērle|Imantas Pērle I]] un [[Imantas Pērle|II]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||57 m||17||2006|| |- |58||||[[Spilves iela 25]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||57 m||15||1981|| |- |59||||[[Skala Apartments]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||56.9 m||16||2009|| |- |60||||[[Neapolis Business Centre]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||56.7 m||16||2007|| |- |61||||[[Specprojekta 18 stāvu ēka Pļavniekos]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||56.59||17,18||1990-1995||4 ēkas |- |62||||[[Green Hall]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||56 m||14||2009|| |- |62||||[[Zolitūdes nams]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||56 m||14||2005|| |- |63||[[Attēls:Jupiter Centre modelis.jpg|80px]]||[[Jupiter Centre]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||55.95 m||14||2012|| |- |64||||[[Osten Tor]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||55.6 m|||16||2003|| |- |64||||[[Tartus Svētā Pētera baznīca]]||[[Tartu]]||{{flag|Igaunija}}||55.6 m|||||1890|| |- |65||||Pirita tee 26f||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||55 m||16||2003|| |- |65||||[[Zirmunu 70]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||55 m||16||2006|| |- |65|| [[Attēls:Liepāja - church (1).jpg|80px]] || [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] ||[[Liepāja]]||{{flag|Latvija}}||55 m|||||1758|| |- |65||||[[Mirdzas Ķempes iela 4]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||55 m||14||2007|| |- |65||||[[Brīvības gatve 386]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||55 m||14||2006-2007|| |- |65||||[[Fahle Maja]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||55 m|||14||2006|| |- |66||||[[Nordea Maja]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||54.2 m|||14||2009|| |- |67||||[[Tallinas Svētā Gara baznīca]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||53.2 m||||1688|| |- |68||||[[Kauņas dome]]||[[Kauņa]]||{{flag|Lietuva}}||53 m|||||| |- |68||||[[Vecā Kauņas dome]]||[[Kauņa]]||{{flag|Lietuva}}||53 m|||||| |- |69||||[[Kentmanni 6]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||52.4 m|||14||2014|| |- |70||[[Attēls:Estonian ministry of finance.JPG|80px]]||Igaunijas Finanšu ministrijas augstceltne||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||52 m|||N/A||1977|| |- |70||||[[Emajõe Business Centre]]||[[Tartu]]||{{flag|Igaunija}}||52 m|||15||1998|| |- |70||||[[Postimehe Maja]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||52 m|||14||2000|| |- |70||||[[Duntes Ozoli]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||52m||17||2006|| |- |71||||[[Specprojekts Anniņmuižas bulvārī]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||51.2 m||17||1989-1996||4 ēkas |- |72||||[[Delta Plaza]]||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||51 m|||14||2008|| |- |72||||[[Dzirnavu iela 59]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||51 m||13||1939|| |- |72||||[[Viļņas Svētā Gara baznīca]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||51 m||||1770|| |- |72||||[[104. sērijas 17 stāvu ēka]]||[[Rīga]]||{{flag|Latvija}}||51 m||17||1979-1993|| |- |73||||[[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]||[[Jelgava]]||{{flag|Latvija}}||50.14 m||| ||1567|| |- |74||||[[Eika verslo centras]]||[[Viļņa]]||{{flag|Lietuva}}||50 m||13||2002-2006||2 ēkas |- |74||||Kalevipoja põik 10||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||50 m||17||1989|| |- |74||||Sõpruse pst 222||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||50m||17||1991|| |- |74||||Pinna 19||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||50m||17|||| |- |74||||Koorti 18||[[Tallina]]||{{flag|Igaunija}}||50m||17|||| |- |74||||[[Baltijos Avenue]]||[[Klaipēda]]||{{flag|Lietuva}}||50m||15||2002|| |} == Skatīt arī == * [[Rīgas augstceltnes un augstākās būves]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Baltijas valstis]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Celtnes un būves Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Igaunijā]] oox4py6jdudmg3o3o26lvbc2ygtvcgb 0 232359 4498123 4423449 2026-07-24T08:59:11Z Émile Johnsson 148295 Stephen Smale, 2008 (cropped).jpg 4498123 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Stīvens Smeils | vārds_orig = ''Stephen Smale'' | attēls = Stephen Smale, 2008 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Flinta]], [[Mičigana]], {{USA}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]], [[Kolumbijas Universitāte]], [[Čikāgas Universitāte]], [[Honkongas Pilsētas universitāte]] | alma_mater = [[Mičiganas Universitāte]] | zinātne = [[matemātika]] - [[topoloģija]], [[dinamiskās sistēmas]] | pasniedzēji = [[Rauls Bots]] | studenti = | sasniegumi = [[Smeila paradokss]], [[Smeila pakavs]]<br />[[difeomorfisms]] | apbalvojumi = [[Fīldsa prēmija]] (1966)<br />[[Veblena prēmija]] (1966)<br />[[Volfa prēmija]] (2007) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Stīvens Smeils''' ({{val|en|Stephen Smale}}; dzimis {{dat|1930|7|15}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] matemātiķis. Ilggadējs [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātes]] darbinieks. 1966. gada [[Fīldsa prēmija]]s laureāts. Darbi [[topoloģija|topoloģijā]] un [[dinamiska sistēma|dinamiskajās sistēmās]]. Līdzīgi 1900. gadā [[Dāvids Hilberts|Hilberta]] izvirzītajām [[Hilberta problēmas|problēmām]], 1989. gadā izvirzīja t.s. [[Smeila problēmas]]. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā veidne}} {{DEFAULTSORT:Smeils, Stivens}} [[Kategorija:ASV matemātiķi]] [[Kategorija:Fīldsa prēmijas laureāti]] 8zg7xk43zmw5s06mpzx36fjhv2jvphr 0 232453 4498126 3572277 2026-07-24T09:03:27Z Émile Johnsson 148295 Michael Freedman, 2010 (cropped).jpg 4498126 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Maikls Frīdmens | vārds_orig = ''Michael Freedman'' | attēls = Michael Freedman, 2010 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Losandželosa]], [[Kalifornija]], {{USA}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = ''[[Microsoft Research]]'', [[Kalifornijas Universitāte, Santabarbara]], [[Kalifornijas Universitāte, Sandjego]], [[Padziļināto studiju institūts]], [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]] | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]], [[Prinstonas Universitāte]] | zinātne = [[matemātika]], [[kondensēto vielu fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Fīldsa prēmija]] (1986)<br />[[Veblena prēmija]] (1986)<br />[[Nacionālā zinātnes medaļa]] (1987) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Maikls Hartlijs Frīdmens''' ({{val|en|Michael Hartley Freedman}}; dzimis {{dat|1951|4|21}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] matemātiķis. 1986. gada [[Fīldsa prēmija]]s laureāts par pētījumiem [[Puankarē hipotēze|Puankarē hipotēzē]]. Pierādījis, ka eksistē [[eksotiskā R4]] [[varietāte (topoloģija)|varietāte]]. Bez matemātikas pētījumi arī [[kondensēto vielu fizika|kondensēto vielu fizikā]]. Pēta arī [[kvantu dators|topoloģiskā kvantu datora]] izveides iespējas. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā veidne}} {{DEFAULTSORT:Fridmens, Maikls}} [[Kategorija:ASV matemātiķi]] [[Kategorija:Fīldsa prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] fo8rtmq4i7s7r4vtqmt8jpomi65zc6w 0 241455 4497887 4414552 2026-07-23T12:17:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497887 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Attributed to Vincent Van Gogh, Study by Candlelight, 1888.jpg|thumb|Stress rodas, kad prasības vai uzdevumi mums šķiet par smagu. (Kāda nepabeigta [[Vincents van Gogs|van Goga]] [[glezna]].) ]] '''Stress''' ir [[cilvēks|cilvēka]] vai [[Dzīvnieki|dzīvnieka]] organisma un [[psihe]]s kompleksveida reakcija uz [[Emocijas|emocionāli]] ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, vai problēmsituāciju.<ref>[http://www.tezaurs.lv/sv/?w=stress] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211204223333/https://tezaurs.lv/sv/?w=stress |date={{dat|2021|12|04||bez}} }} Tezaurs</ref> Lietpratēji stresa stāvoklī izšķir trauksmes, rezistences un izsīkuma stadiju. [[Trauksme]]s stadijā notiek organisma aizsargspēju mobilizēšana, fizioloģiska "cīņas vai bēgšanas reakcija."<ref>[http://www.arstipsihoterapeiti.lv/lv/reakcijas-uz-stresu.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130405023446/http://www.arstipsihoterapeiti.lv/lv/reakcijas-uz-stresu.html |date={{dat|2013|04|05||bez}} }} Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija (LĀPA)-Reakcijas uz stresu</ref> == Par terminu == Stress ir [[sindroms]], simptomu komplekss ar īpašu nozīmi un pielietojumu [[Psiholoģija|psiholoģijā]],<ref>[http://www.psy.cmu.edu/~scohen/JAMA_2007_Psy_Stress_Disease.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924082915/http://www.psy.cmu.edu/~scohen/JAMA_2007_Psy_Stress_Disease.pdf|date={{dat|2015|09|24||bez}}}} Psiholoģisks stress {{en ikona}}</ref> [[Fizioloģija|fizioloģijā]]<ref>[http://www.springer.com/cda/content/document/cda_downloaddocument/9781461455370-c1.pdf?SGWID=0-0-45-1371712-p174601760] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304221351/http://www.springer.com/cda/content/document/cda_downloaddocument/9781461455370-c1.pdf?SGWID=0-0-45-1371712-p174601760|date={{dat|2016|03|04||bez}}}} ''Stress Anatomy'' {{en ikona}}</ref> un [[Medicīna|medicīnā]].<ref>[http://www.umassmed.edu/cfm/stress/index.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120414145938/http://www.umassmed.edu/cfm/stress/index.aspx|date={{dat|2012|04|14||bez}}}} ''U Mass Med'' {{en ikona}}</ref> Sabiedrībā un populārā kultūrā stress reizēm vispārināti apzīmē<ref>[http://www.diena.lv/latvija/viedokli/aptauja-latvija-biezak-streso-sievietes-14031872] Aptauja: "Latvijā biežāk streso sievietes"</ref> psiholoģisku sasprindzinājumu un nomāktību. Stress esot tas, ko izjūt, kad dzīves sarežģījumi ir pārāk smagi. Tā esot neatbilstība, līdzsvara trūkums starp situācijas prasībām un spējām. Tā esot dabīga atbildes reakcija situācijā, kad piedzīvojam pārāk lielu spiedienu. Pastāv arī jēdzieni skolotāju stress<ref>[http://www.lizda.lv/content/files/TeachersStressEn.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140731031711/http://www.lizda.lv/content/files/TeachersStressEn.pdf|date={{dat|2014|07|31||bez}}}} Skolotāju stress (ES ziņojums) {{en ikona}}</ref> un stress darbā,<ref>[http://osha.lv/lv/research/latvia-latvija-eu-osha-l-client-use-only-lv.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304131822/http://osha.lv/lv/research/latvia-latvija-eu-osha-l-client-use-only-lv.pdf|date={{dat|2016|03|04||bez}}}} Eiropas sabiedriskās domas aptauja par darba drošību un veselības aizsardzību {{lv ikona}}</ref> kas esot nedrošība, neīstenojamas prasības un atbalsta trūkums.<ref>[https://osha.europa.eu/lv/topics/stress/definitions_and_causes] ''EU-OSHA'' Stress darbā {{lv ikona}}</ref> == Stresa fizioloģija == Volters Kennons, [[Hārvarda Universitāte]]s profesors un [[ārsts]] 1929. gadā pētījis stress fizioloģiju un šķiet iedibinājis apzīmējumu "cīņas vai bēgšanas reakcija".<ref>[http://oasis.lib.harvard.edu/oasis/deliver/deepLink?_collection=oasis&uniqueId=med00088] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140703154741/http://oasis.lib.harvard.edu/oasis/deliver/deepLink?_collection=oasis&uniqueId=med00088|date={{dat|2014|07|03||bez}}}} ''Cannon, Walter B. (Walter Bradford), 1871-1945'' arhīvs {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.thenewmedicine.org/timeline/emotions_and_brain.html] ''Cannon, emotions'' {{en ikona}}</ref> Kennons pierādījis, ka uz [[Bailes|bailēm]], [[dusmas|dusmām]] un citām emocijām ķermenis reaģējot "automātiski." Apakšējā galvas smadzeņu piedēklī ([[Hipofīze|hipofīzē]]) izdalās [[kortikotropīni]], kuri liek [[Virsnieres|virsnierēm]] izdalīt [[asinis|asinīs]] tā saucamos stresa [[hormoni|hormonus]] [[kortikosteroīdi|kortikosteroīdus]] un [[adrenalīns|adrenalīnu]]. Tie savukārt aktivē [[nervu sistēma|nervus]]. Sāk straujāk sisties [[sirds]], paaugstinās [[asinsspiediens]], straujāka kļūst [[elpošana]], saspringst [[muskuļi]], aktivējas asins sarecēšanas mehānismi, [[aknas]] sāk izdalīt [[glikoze|glikozi]], vairāk izdalās siekalas, paplašinās [[acs|acu]] zīlītes, visas maņas saasinās. Ķermenis esot gatavs stāties pretī briesmām un šāds stāvoklis ilgstot apmēram pusstundu.<ref>[http://dujs.dartmouth.edu/fall-2010/the-physiology-of-stress-cortisol-and-the-hypothalamic-pituitary-adrenal-axis#.UtPGYH8aySM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140108024321/http://dujs.dartmouth.edu/fall-2010/the-physiology-of-stress-cortisol-and-the-hypothalamic-pituitary-adrenal-axis#.UtPGYH8aySM|date={{dat|2014|01|08||bez}}}} Stresu fizioloģija {{en ikona}}</ref> Cīņas vai bēgšanas reakcija atbilstot pirmajai fāzei "vispārējam adaptācijas sindromam," uzbudinājumu visam organismam. Tad "adaptācija" stimulējot somatiskos aizsardzības mehānismus un dažādas stresa pazīmes izpaužas vienlaicīgi. Organisms nešķiro stresa izraisītājus un tie izsauc vienu un to pašu "sindromu". Trauksmes fāzē stresa izraisītāji izsauc virsnieru garozā hormonu izdalīšanos. Otrā (adaptācijas) fāzē organisms mēģina pretoties vai pielāgoties stresa izraisītāju traucējumiem. Enerģētiskās rezerves šai laikā papildinās un uzkrājas jaunas stresa hormonu rezerves. Ja stresa izraisītāji darbojas spēcīgi un ilgi, tad tie pārvar organisma pielāgošanās spējas (adaptāciju) un sākas "izsīkums." Izsīkušās rezerves apdraudot [[Imūnsistēma|imūnsistēmu]] un esot cēlonis iespējamai slimošanai. == Stresa simptomi un reakcijas uzskaitījumi == Apgalvots, ka stress vienu cilvēku var rosināt rīkoties, bet kādu citu pilnīgi satriekt, ka stresu parasti izraisa situācijas, kurās mums ir [[sajūta]], ka tiekam novērtēti. Pastāv vairāki psiholoģiski apzīmējumi un somatiskās un psihiskās reakcijas uzskaitījumi.<ref>[http://www.stoligvo.lv/Publikacijas/publikacijas.php?published-max=2011-02-08T04%3A28%3A00.000-08%3A00]{{Novecojusi saite}} Lada Stoligvo: Stresa, trauksmes un neirozu izcelsme un somatiskās izpausmes (publikācija)</ref> [[Universitāte]]s studentiem stress simptomi esot šaubas par sevi, vēlme padoties, izjūta, ka tu nevienam nepatīc, vāja koncentrēšanās spēja, aizmāršība, domu klejošana, apjukums, dusmas/viegla aizkaitināmība, bailes, trauksme, nelabuma sajūta. Iespējama arī vemšana, galvassāpes, muskuļu saspringums, strauja elpošana, nogurums, nervozitāte, traucēts miegs, murgi, paaugstināta tieksme lietot alkoholu un smēķēt un izmaiņas ēšanas ieradumos.<ref>[http://www.lu.lv/studentiem/studijas/ka-studet/ieteikumi/personibas-resursi-un-riski/stresa-izpausmes/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140412092247/http://www.lu.lv/studentiem/studijas/ka-studet/ieteikumi/personibas-resursi-un-riski/stresa-izpausmes/|date={{dat|2014|04|12||bez}}}} LU studentu simptomu uzskaitījums</ref> == Stresa profilakse un noturība pret to == Lai gan tradicionāli ir tikušas izstrādātas daudzas metodes, lai cīnītos ar stresa sekām, ir veikti arī nozīmīgi pētījumi par stresa novēršanu, kas ir cieši saistīta ar psiholoģiskās noturības paaugstināšanu. Lai novērstu stresu un paaugstinātu noturību, ir izstrādātas vairākas pašpalīdzības pieejas, kuru pamatā galvenokārt ir [[Kognitīvi biheiviorālā terapija|kognitīvi biheiviorālās terapijas]] teorija un prakse.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Build Your Resilience: CBT, mindfulness and stress management to survive and thrive in any situation|url=https://books.google.lv/books?id=QwIstsEgkBMC&redir_esc=y|accessdate=2022. gada 19. septembris|website=books.google.lv}}</ref> === Ārstēšana === Stresa pārvaldībai ir fizioloģiskas un imūnas priekšrocības. Pozitīvi rezultāti tiek novēroti, kombinējot tādas nemedikamentozās iejaukšanās metodes kā:<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Individualized Stress Management for Primary Hypertension|url=https://jamanetwork.com/journals/jamainternalmedicine/fullarticle/647952|accessdate=2022. gada 19. septembris|website=jamanetwork.com}}</ref> * dusmu vai naidīguma ārstēšana * autogēnais treniņš * sarunu terapija (par attiecībām vai eksistenciālām problēmām) * bioloģiskā atgriezeniskā saite * trauksmes vai klīniskās depresijas kognitīvā terapija == Skatīt arī == * [[Trauksmes traucējumi]] * [[Posttraumatiskā stresa sindroms]] * [[Kompleksais posttraumatiskā stresa sindroms]] * [[Pēcatvaļinājuma stress]] == Ārējās saites == * [http://www.polk-fl.net/staff/employeeinfo/wellness/documents/TheMayoClinicPlan-Stress.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140727005151/http://www.polk-fl.net/staff/employeeinfo/wellness/documents/TheMayoClinicPlan-Stress.pdf |date={{dat|2014|07|27||bez}} }} ''Mayo Clinic Stress Plan'' {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20140412092247/http://www.lu.lv/studentiem/studijas/ka-studet/ieteikumi/personibas-resursi-un-riski/stresa-izpausmes/] LU Stresa izpausmes == Atsauces == {{atsauces|2}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Psiholoģija]] [[Kategorija:Sindromi]] 68xz4mdc4ym5gw88hsboh44rxdsb4uz 0 241510 4498047 4314624 2026-07-23T21:07:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498047 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uladzimirs Hamanovičs | vārds_orig = ''Уладзімір Гамановіч'' | attēls = Vladimirs Gomanovičs.jpg | att_izmērs = 120px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1959 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Dokšicu rajons|td=Baltkrievija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1991 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[baltkrievs]] | nodarbošanās = milicis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Uladzimirs Hamanovičs'''<ref name="Kaļada">[https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/19.01.2025-julija-kalada-baltkrievs-vladimirs-gomonovics-varonis-kas-kritis-par-latvijas-neatkaribu-vai-nejauss-upuris.a583860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Jūlija Kaļada: Baltkrievs Vladimirs Gomonovičs – varonis, kas kritis par Latvijas neatkarību? Vai nejaušs upuris?] lsm.lv 2025. gada 19. janvārī</ref> ({{val|be|Уладзімір Гамановіч}}, 1959—1991) jeb '''Vladimirs Gomonovičs''' ({{val|ru|Владимир Гомонович}}) bija Rīgas [[Padomju milicija|milicija]]s darbinieks, vecākais milicijas leitnants. [[Latvijas Iekšlietu ministrija]]s valdības apsardzes vada komandieris, viens no [[1991. gada janvāra barikādes|1991. gada janvāra barikāžu]] laika upuriem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1959. gada 14. augustā [[Dokšicu rajons|Dokšicu rajona]] Tumilaviču ciemā. Mācījās Minskas Milicijas skolas Rīgas fakultātē, pēc tās absolvēšanas strādāja par milicijas leitnantu Rīgā.<ref>[https://www.dokshitsy.by/2018/10/milicioner-iz-dokshic-pozhertvoval-zhiznyu-za-nezavisimost-latvii/ Милиционер из Докшиц пожертвовал жизнью за независимость Латвии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250119155059/https://www.dokshitsy.by/2018/10/milicioner-iz-dokshic-pozhertvoval-zhiznyu-za-nezavisimost-latvii/ |date={{dat|2025|01|19||bez}} }} laikraksts «Родныя вытоки» 09.10.2018 (baltkrieviski)</ref> Nošauts 1991. gada 20. janvāra vakarā [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s ēkā Raiņa bulvārī 6 [[Rīgas OMON]] un pagaidām nezināmu kaujinieku uzbrukuma laikā.<ref>[http://gazeta.zn.ua/POLITICS/troyanskiy_kon_osobogo_naznacheniya.html Владимир Вигман. ТРОЯНСКИЙ КОНЬ ОСОБОГО НАЗНАЧЕНИЯ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224205149/http://gazeta.zn.ua/POLITICS/troyanskiy_kon_osobogo_naznacheniya.html |date={{dat|2014|02|24||bez}} }} no gazeta.zn.ua, 1996. gada 6 martā (krieviski)</ref> Bauskas rajona milicijas nodaļas seržants Valērijs Markūns šādi atcerējās notikušā detaļas: "Notika apšaude, un mēs nezinājām, kurš uz kuru šauj, mēs nezinājām, kas noticis ar mūsu biedriem. (…) Gomonovičs nolēma uzkāpt augšā un pārbaudīt, kas augšā notiek, taču no turienes viņš vairs neatgriezās (…)[Omonieši] mums atņēma ieročus, lika kāpt augšā, un, kad mēs kāpām augšā, es skatos – Gomonovičs guļ uz kāpnēm. Es saku: "Tas ir mūsu biedrs Vladimirs." "Prom no šejienes, ejiet tālāk." Es saku: "Puisis taču iet bojā." Redzams, ka viņam ir bruņuveste, bet virs bruņuvestes plūst asinis. Uzkāpām uz piekto stāvu un mēs pieprasījām: "Ļaujiet paņemt ievainoto." "Labi, ņemiet viņu." Tad atļāva Gomonoviču paņemt. Es piegāju, viņš, manuprāt, vēl elpoja tad, kad es viņu paņēmu aiz pleciem. Bet viņš jau vairs neko neteica. Domāju, ka viņš manās rokās arī nomira."<ref name="Kaļada"/> Apglabāts Tumilaviču ciema kapos [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Bez tēva palika viņa trīs bērni Svetlana (9), Larisa (4) un Vitālijs (2).<ref>[http://www.ieva.lv/blog/not-published/tags:m%C4%ABlest%C4%ABba/ Mīļie, kas neatgriezās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140131084329/http://www.ieva.lv/blog/not-published/tags:m%C4%ABlest%C4%ABba |date={{dat|2014|01|31||bez}} }} Aiva Kanepone 2011. gada 25. janvārī</ref> == Piemiņa == [[Kanālmalas apstādījumi|Kanālmalas apstādījumos]] starp Bastejkalnu un Raiņa bulvāri atrodas akmens ar uzrakstu Uladzimira Hamanoviča piemiņai. [[1991. gada barikāžu muzejs|1991. gada barikāžu muzejā]] atrodas vitrīna ar viņa milicijas leitnanta formas tērpu. Pēc [[1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds|1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda]] ierosinājuma Uladzimira Hamanoviča ģimenes locekļiem piešķīra Latvijas Republikas pilsonību.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/intervija-barikazu-dalibnieku-atbalsta-fonda-prezidents-renars-zalais/297194 Intervija. Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais]{{Novecojusi saite}} no Viesturs Radovics, "[[Neatkarīgā Rīta avīze|Neatkarīgā]]" 2005. gada 11. janvārī</ref> Ar Iekšlietu ministra [[Dainis Turlais|Daiņa Turlā]] pavēli 1996. gada 18. janvārī viņa atraitnei Natālijai Hamanovičai piešķīra naudas pabalstu.<ref>[http://m.likumi.lv/doc.php?id=38614 Iekšlietu ministra pavēle nr. 11p/s ''Par apbalvošanu''] 1996. gada 18. janvārī</ref> == Apbalvojums == 2010. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Hamanoviču pēc nāves apbalvoja ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ordeni nodeva glabāšanā viņa tuviniekiem.<ref>[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=826 Viestura ordeņa nodošana glabāšanā. Valsts prezidents varoņu tuviniekiem nodot nopelnītos apbalvojumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920235925/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=826 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} laikraksts "Latvietis" Nr. 119., 2010. gada 18. novembrī</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.barikades.lv/ barikades.lv], 1991. gada barikāžu notikumiem veltīta mājaslapa {{DEFAULTSORT:Hamanovičs, Uladzimirs}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1991. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas baltkrievi]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Barikāžu laika upuri]] [[Kategorija:Latvijas PSR milicijas darbinieki]] raqdu2cyizxe2sx21roqrtjvbirojgq 0 244189 4497940 4495673 2026-07-23T15:01:44Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4497940 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] 7w6pfeeudq8k5kx9gkf48hs2fynbb7m 0 273792 4498107 4493041 2026-07-24T07:23:32Z ~2026-41219-74 148292 Labotas 3. deklinācijas locījumu galotnes. N. Markus, medus. Ģ Markus, medus. D. Markum, medum. A. Marku, medu. L. Markū, medū. 4498107 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Markus Riva | Vārds_orig = | Attēls = Markus Riva на Europa Plus TV. Hit Non Stop в Витебске 2016.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Markus Riva 2016. gadā | Dz_vārds = Miķelis Ļaksa | Pseidonīms = Markus Riva | Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1986|10|2}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sabile|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[Mūzikas_producents|producents]] | Instrumenti = | Gadi = 2009–pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = v }} '''Miķelis Ļaksa''' (dzimis {{dat|1986|10|2}}),<ref name="riva">{{Tīmekļa atsauce|url=http://markusrivaofficial.com/2011/01/07/mister-saulstarins-jegors-jerohomovics-dienas-izklaide-23122010/|title=Mister Saulstariņš, Jegors Jerohomovičs – Dienas “Izklaide” /23/12/2010|publisher=Markusrivaofficial.com|accessdate={{dat|2015|2|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150419013243/http://markusrivaofficial.com/2011/01/07/mister-saulstarins-jegors-jerohomovics-dienas-izklaide-23122010/|archivedate={{dat|2015|04|19||bez}}}}</ref> pazīstams kā '''Markus Riva''', ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]], [[Mūzikas producents|producents]], [[Modelis (persona)|modelis]], DJ. Pabeidzis mācības [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]].<ref name="riva" /> Izdevis vairākus albumus, debijas studijas albums&nbsp;— "Ticu" (2009).<ref name="riva" /> Strādājis radiostacijā "[[Capital FM]]" par [[Diskžokejs|dīdžeju]].<ref name="riva" /> Nodarbojas arī ar pasākumu vadīšanu un TV raidījumu vadīšanu.<ref name="riva" /> Sacerējis mūziku dažādiem televīzijas raidījumiem.<ref name="riva" /> 2014. gadā piedalījies TV šovā "Gribu pie Meladzes", kur sasniedzis superfinālu, tajā paliekot 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/markus-riva-meladzes-sova-paliek-otraja-vieta.d?id=45258194|title=Markus Riva Meladzes šovā paliek otrajā vietā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2015|2|22||bez}}}}</ref> 2017., 2018., 2019., 2021., 2023. un 2025. gadā vadījis [[TV3 Latvija|TV3]] šovu "[[X Faktors (Latvija)|X faktors Latvija]]". 2025. gadā piedalījās šova [[Koru kari (ceturtā sezona)|"Koru Kari" 4. sezonā]] kā vadītājs [[Talsu baltais koris|Talsu Baltajam korim]]. Ar kori tika līdz finālam, izcīnot 1. vietu un 10 000 eiro naudas balvu izvēlētai labdarībai, ko izvēlējās ziedot Bērnu un ģimenes atbalsta centram "Brīnumiņš". Koru karos ar kori izpildīja tādas dziesmas kā "Dvēseles dziesma", Markus paša dziesmu "Kamēr vien mēs esam", ABBA "Dancing Queen" un dueta OLAS un Esmeraldas "Nārnija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/raidijumi/korukari/sova-koru-kari-uzvar-talsu-baltais-koris/|title="Šovu Koru Kari uzvar Talsu Baltais koris"}}</ref> == Eirovīzija == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" ! scope="col" | Konkurss ! scope="col" | Dziesma ! scope="col" data-sort-type="number" | Vieta |- | scope="row" style="text-align:center" | [[Dziesma 2014]] | ''Lights On'' | align="center" |10. |- | scope="row" style="background:silver;" | [[Supernova 2015]] | style="background:silver;" | ''Take Me Down'' | align="center" style="background:silver;" |2. |- | scope="row" style="text-align:center" | [[Supernova 2016]] | ''I Can'' | {{n/a|Nekvalificējās}} |- | scope="row" style="text-align:center" | [[Supernova 2017]] | ''Dynamite'' | {{n/a|Nekvalificējās}} |- | scope="row" style="text-align:center" | [[Supernova 2018]] | ''This Time'' | align="center" |5. |- | scope="row" style="background:silver;" | [[Supernova 2019]] | style="background:silver;" | ''You Make Me So Crazy'' | align="center" style="background:silver;" |2. |- | scope="row" style="text-align:center" | [[Supernova 2020]] | ''Impossible'' | {{n/a|Nekvalificējās}} |- | scope="row" style="text-align:center" | [[Supernova 2022]] | ''If You're Gonna Love Me'' | {{n/a|Nekvalificējās}} |- | scope="row" style="text-align:center" | [[Supernova 2023]] | ''Forever'' | align="center" |4. |- | scope="row" style="text-align:center" | [[Supernova 2024]] | ''Lose Control'' | {{n/a|Nekvalificējās}} |- | scope="row" style="text-align:center" | [[Supernova 2025]] | ''Bigger Than This'' | align="center" |8. |} Viņa sacerētās dziesmas tikušas vairākkārt izpildītas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] Latvijas nacionālajā atlasē.<ref name="riva" /> [[Dziesma 2014|2014. gada atlasē Eirovīzijai]] piedalījies ar dziesmu ''Lights On'', finālā ieņēmis 10. vietu. [[Supernova 2015|2015. gada atlasē Eirovīzijai]] piedalījās ar dziesmu ''Take Me Down''. Visos gados piedalījies [[LTV]] Eirovīzijas konkursa nacionālajā atlasē&nbsp;— konkursā [[Supernova (konkurss)|Supernova]], [[Supernova 2015|2015. gada]] un [[Supernova 2018|2018. gada]] konkursā iekļuvis finālā, [[Supernova 2016|2016. gadā]] tika izbalsots pusfinālā, bet [[Supernova 2017|2017. gadā]] tika izbalsots jau ceturtdaļfinālā. 2018. gadā finālā palicis 5. vietā. Markus Riva turpināja piedalīties Eirovīzijas atlasē arī 2019. gadā ar dziesmu ''You make me so crazy'' un ieguva 2. vietu. [[Supernova 2020|2020. gadā]] Markus Riva piedalījās Eirovīzijas atlasē ar dziesmu ''Impossible'', taču nekvalificējās finālam. 2021. gadā nenotika nacionālā atlase Eirovīzijai, savukārt [[Supernova 2022|2022. gadā]] Markus Riva piedalījās Eirovīzijas atlasē ar dziesmu ''If You're Gonna Love Me'', taču nekvalificējās finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/supernova/cinu-par-eiroviziju-turpina-10-dziesmas-markus-riva-atkal-netiek.d?id=54023500|title=Cīņu par 'Eirovīziju' turpina 10 dziesmas; Markus Riva atkal netiek|publisher=Delfi}}</ref> 2023. gadā Markus Riva piedalījās Eirovīzijas atlasē ar dziesmu ''Forever'' un ieguva ceturto vietu. Pieteicies arī 2024. gadā, taču nekvalificējās pusfinālam. 2025. gadā Markus Riva piedalījās ar dziesmu ''Bigger Than This'' un ieguva astoto vietu. Līdz šim Markus Riva ir piedalījies Eirovīzijas atlases konkursos 11 reizes, bet ne reizi nav uzvarējis. == Diskogrāfija == {|class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- ! Gads ! Vāks ! Nosaukums ! Izdevējs |- | 2009 | | "[[Ticu]]" | ''[[Deeselecta]]'' |- |2010 | |SONGS FROM NYC |Deeselecta |- |2015 | |MR |Markus Riva Music |- | 2018 | | ''[[I CAN]]'' |Markus Riva Music |- |2019 | |Laika Upe |Markus Riva Music |- |2021 | |Pazudīšu Pilsētā |Markus Riva Music |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{tviteris|MarkusRiva}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Riva, Markus}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sabilē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] lgcr8nw87htdbml4tjkyux3wd0rru9j 0 274302 4498072 4347800 2026-07-24T05:15:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498072 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vilmingtona | official_name = ''Wilmington'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Wilmington, Delaware, USA.jpg | imagesize = | image_caption = Vilmingtonas centrs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_seal = {{#property:P158}} | seal_size = 80px | pushpin_map = ASV#Delavēra | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 39 | latm = 44 | lats = 45 | latNS = N | longd = 75 | longm = 32 | longs = 48 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{karogs|Delavēra}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = Ņūkāsla | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 44 | elevation_m = 28 | population_total = 71292 | population_as_of = {{dat|2012|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Eastern Time Zone|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Daylight Time|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | website = {{URL|http://www.ci.wilmington.de.us/}} | footnotes = }} '''Vilmingtona''' ({{val|en|Wilmington}}) ir pilsēta [[Delavēra|Delavērā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ņūkāslas apgabala administratīvais centrs un štata lielākā pilsēta, rūpniecības, finanšu un komerciālais centrs, galvenā osta. Senāko pastāvīgo eiropiešu apdzīvoto vietu pašreizējā Vilmingtonas atrašanās vietā Delavēras upes ielejā dibināja zviedri 1638. gadā. 1802. gadā netālu no pilsētas tika uzsākta [[šaujampulveris|šaujampulvera]] ražošana, mūsdienās ''[[DuPont]]'' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem. Vilmingtonā pēc Otrā pasaules kara beigām izveidojās neliela latviešu kopiena (ziedu laikos ap 200 cilvēkiem), kurā darbojās svētdienas skola, baznīcas draudze, teātra kopa u.c. organizācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/ieva/premjerministra-masa-advokate-ingrida-karina-berzina-parcelties-uz-latviju-nebija-viegli-32802/|title=Premjerministra māsa advokāte Ingrīda Kariņa-Bērziņa: Pārcelties uz Latviju nebija viegli|last=Eglīte|first=Sandra|website=Santa.lv|access-date=2021-05-01|date=2020-04-14}}</ref> Pilsētā dzimis un latviešu svētdienas skolā gājis politiķis, valodnieks un uzņēmējs [[Arturs Krišjānis Kariņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=6370|title=Trimdas bērnu bērni un mazbērni Latvijā|last=Jansone|first=Astrīda|website=Latvietis|access-date=2021-05-01|date=2016-06-14|language=lv|archive-date=2019-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190401105305/http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=6370}}</ref> Vilmingtonā savu profesionālo un politisko darbību uzsāka arī ASV prezidents [[Džo Baidens]]. == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | align = none | cols = 2 |1840|8367 |1850|13979 |1860|21258 |1870|30841 |1880|42478 |1890|61431 |1900|76508 |1910|87411 |1920|110168 |1930|106597 |1940|112504 |1950|110356 |1960|94234 |1970|80386 |1980|70195 |1990|71529 |2000|72664 |2010|70851 |2012|71292 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Delavēras pilsētas]] 5jem5tascna7kf1s3ah48dyogcu6i9l 0 284326 4498110 4492121 2026-07-24T07:36:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498110 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Vrangeļa sala |attēls = 2010-10-07 21-07-15 Wrangel Boris.jpg |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Čukotkas autonomais apvidus#Krievija#Arktika |reljefa_karte = jā |vietējais nosaukums = ''остров Врангеля''<br />''Умӄиԓир'' |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |latd= 71|latm= 14|lats= |latNS= N |longd= 179|longm= 24|longs= |longEW= W |arhipelāgs = |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 7670 |augstākais kalns = [[Sovetskaja]] |augstums = 1096 |valsts = Krievija |iedzīvotāji = |iedzīvotāju gads = |blīvums = |valsts ciems = [[Ušakovska]] |pamatiedzīvotāji = |piezīme = |citas daļas = }} '''Vrangeļa sala''' ({{val|ru|остров Врангеля}}) vai '''Umkilira''' ({{val|ckt|Умӄиԓир}} — ‘balto lāču sala’)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sakhamemory.ru/liter/book/chukotika/48.pdf |title=Меновщиков Г. А. Местные названия на карте Чукотки. Краткий топонимический словарь |access-date={{dat|2021|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160804151331/http://www.sakhamemory.ru/liter/book/chukotika/48.pdf }}</ref> ir [[Krievijas Federācija]]i piederoša sala [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]. Administratīvi ietilpst [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Iultinas rajons|Iultinas rajonā]]. Nosaukta [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā.<ref name="lpe">{{LPE|101|530}}</ref> Sala atrodas vienlaicīgi [[Austrumu puslode|Austrumu]] un [[Rietumu puslode|Rietumu puslodē]], to šķērso 180° [[meridiāns]]. == Ģeogrāfija == Sala izvietojusies starp [[Čukču jūra|Čukču jūru]] austrumos un [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūru]] dienvidos. No kontinenta to šķir {{nobr|146 km}} platais [[Longa šaurums]]. Sala ir ap 140 km gara un 80 km plata, izstiepta austrumu—rietumu virzienā. Virsma ir kalnaina, salas augstākā virsotne ir Sovetskajas kalns (1096 m vjl). Ir daudz mazu ezeru.<ref name="lpe" /> Uz salas atrodas [[meteostacija]]. Šī ir, iespējams, pēdējā vieta, kur izdzīvojuši [[mamuti]], vienu no pēdējo izdzīvojušo mamutu paliekas, kas atrastas uz salas, tiek datētas ar 4300 gadiem [[pirms mūsdienām]].<ref>[http://dx.doi.org/10.1016/j.cub.2015.04.007 Complete Genomes Reveal Signatures of Demographic and Genetic Declines in the Woolly Mammoth]</ref><ref>[http://ostrovwrangelya.org/actsii/Annals_2015.pdf Государственный заповедник "Остров Врангеля". Летопись природы 2015]</ref> == Vēsture == === Atklāšana === Arheoloģiskie izrakumi 1975. gadā atklātajā seno cilvēku apmetnē Velna gravā salas dienvidu piekrastē liecina, ka tā bijusi periodiski apdzīvota 3400 gadu senā pagātnē.<ref>[http://ostrovwrangelya.org/historical-objects.html Государственный заповедник "Остров Врангеля". Археологические и исторические объекты на территории острова]</ref> Izrakumos atrastas [[harpūna]]s, šķēpu un bultu uzgaļi, jūras dzīvnieku kauli un sadzīves priekšmetu atliekas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archeo.ru/struktura-1/eksperimentalno-trasologicheskaya-laboratoriya/girya/pdf/Girya_et_al_Poselenije_Chertov_Ovrag_2003.pdf |title=Поселение Чертов Овраг на острове Врангеля - вопросы культурной атрибуции и перспективы исследования |access-date={{dat|2021|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210410134816/http://www.archeo.ru/struktura-1/eksperimentalno-trasologicheskaya-laboratoriya/girya/pdf/Girya_et_al_Poselenije_Chertov_Ovrag_2003.pdf }}</ref> Apbedījumi un cilvēku atliekas nav atrastas, tādēļ domājams, ka apmetne izmantota tikai vasarās, kad tajā apmetušies no kontinenta piekrastes laivās atpeldējušie mednieki.<ref>[https://gorshkov-sergey.livejournal.com/19050.html ОСТРОВ ВРАНГЕЛЯ. ЧЕРТОВ ОВРАГ.]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://russia.travel/objects/13414/ |title=ЧЁРТОВ ОВРАГ - ПАЛЕОЭСКИМОССКАЯ СТОЯНКА НА ОСТРОВЕ ВРАНГЕЛЯ |access-date={{dat|2021|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210410134817/https://russia.travel/objects/13414/ }}</ref> 1930.—1950. gados salas rietumu piekrastē Fomas (Tomasa) raga apkārtnē uzietas relatīvi nesenu apmetņu paliekas (zemnīca), bet tās vēlākos laikos gājušas zudībā. Atradumi tika datēti ar laika posmu no 16. līdz 18. gadsimtam.<ref>[https://ouipiir.ru/sites/default/files/docs/1388-2687.pdf А. А. Бурыкин Этноархеология острова Врангеля (вопросы историографии)]</ref> Krievi par salas eksistenci no vietējo [[čukči|čukču]] un [[eskimosi|eskimosu]] nostāstiem zinājuši jau kopš 17. gadsimta vidus. Pirmais kartē tās aptuveno atrašanās vietu ne vēlāk kā 1707. gadā atzīmēja Ivans Ļvovs. [[Mihails Lomonosovs]], 1763. gadā atzīmējot to polāro apgabalu kartē, nodēvēja par '''Šaubīgo salu''' ({{val|ru|остров Сомнительный}}, {{val|en|Doubtful Island}}). Vēlāk šis nosaukums attiecināts uz līci salas dienvidu piekrastē un tajā ietekošo upi. [[Ferdinands Vrangelis]] 1821.—1823. gadu ekspedīcijas laikā trīs reizes mēģināja hipotētisko salu sasniegt pa aizsalušo jūru suņu pajūgos, bet neveiksmīgi, jo katru reizi ceļu aizšķērsoja plaši atklāta ūdens klajumi. Vrangelis salu atzīmēja kartē, pareizi nosakot tās ģeogrāfisko platumu, bet nedaudz nobīdot uz rietumiem.<ref name = krathist>[http://www.ostrovwrangelya.org/historyotkr.html Государственный заповедник "Остров Врангеля". Краткая история открытия острова Врангеля]</ref> [[Attēls:503 of 'American Explorations in the Ice Zones ... With a brief notice of the Antarctic Cruise under Lieut. Wilkes, 1840, etc' (11169830016).jpg|thumb|left|250px|Berija ekspedīcijas sastādītā salas karte]] 1849. gadā britu jūrasbraucējs [[Henrijs Kelets]] ziemeļos no [[Čukču pussala]]s atklāja [[Heralda sala|salu]], ko nodēvēja sava kuģa ''Herald'' vārdā. Rietumos no jaunatklātās salas Kelets novēroja vēl vienu salu un atzīmēja to kartē kā '''Keleta Zemi''' (''Kellett Land''). 1880. gadā vācu [[vaļu medības|vaļu mednieks]] [[Eduards Dalmanis]] apgalvoja, ka apmeklējis salu 1866. gadā, bet tas nav dokumentāli apstiprināts. 1867. gadā salai 15 jūras jūdzu attālumā pietuvojās amerikāņu vaļu mednieks Tomass Longs (''Thomas W. Long'') un, nezinot par Keleta atklājumu, nodēvēja salu par '''Vrangeļa Zemi''' (''Wrangell Land'') par godu [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinandam Vrangelim]], kurš to mēģināja sasniegt pirms 45 gadiem.<ref>[https://archive.org/details/newarcticcontine00whei "The new Arctic continent : Wheildon, William Willder, 1805-1892.]</ref> 1879. gadā netālu no salas gāja [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] ekspedīcijas maršruts. Ekspedīcijas kuģis ''Jeannette'' iesala ledū ziemeļos no Vrangeļa salas un turpināja dreifēt vēl ap 800 km līdz [[Delonga salas|Delonga salām]], kur to ledus saspieda un kuģis nogrima. 1881. gadā Delonga ekspedīcijas meklējumos devās amerikāņu tvaikonis ''Thomas Corwin'' kapteiņa Kelvina Hupera (''Calvin L. Hooper'') vadībā. Hupers 12. augustā izsēdināja salas krastā meklēšanas partiju, kas apsekoja salu, kā arī pasludināja to par [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] īpašumu un nodēvēja par '''Jauno Kolumbiju''' (''New Columbia'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.yosemite.ca.us/john_muir_writings/the_cruise_of_the_corwin/introduction.html |title=The Cruise of the Corwin by John Muir |access-date={{dat|2021|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230603055201/http://www.yosemite.ca.us/john_muir_writings/the_cruise_of_the_corwin/introduction.html }}</ref> Tā paša gada 23. augustā salā izsēdās cita glābšanas ekspedīcija leitnanta [[Roberts Berijs|Roberta Berija]] vadībā ar kuģi ''Rodgers'', kas divu nedēļu laikā veica detālu salas dienvidu piekrastes izpēti.<ref>[https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=loc.ark:/13960/t06x0630s&view=1up&seq=7 Our lost explorers : the narrative of the Jeannette Arctic Expedition as related by the survivors, and in the records and last journals of Lieutenant De Long / revised by Raymond Lee Newcomb ; with an introduction by W.L. Gage.]</ref> Tikai 1911. gada septembrī salu apmeklēja pirmais [[Krievija]]s kuģis — hidrogrāfiskā ekspedīcija ar ledlauzi ''Vaigač'' [[Aleksandrs Kolčaks|Aleksandra Kolčaka]] vadībā, kas izpētīja salas rietumu un ziemeļu krastus un Tomasa upes grīvā salas rietumu krastā pacēla Krievijas karogu.<ref name = kad>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ostrovwrangelya.org/gallery/docs/Cadastre_2014.pdf |title=Кадастровая информация о «Государственный природный заповедник «Остров Врангеля» |access-date={{dat|2021|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211203080210/http://www.ostrovwrangelya.org/gallery/docs/Cadastre_2014.pdf }}</ref> 1916. gadā Krievijas valdība pasludināja Vrangeļa salu par savu īpašumu.<ref name = krathist/> === Kanādas Arktiskā ekspedīcija === [[Attēls:Karluk voyage map.png|thumb|250px|zaļš — ''Karluk'' maršruts ekspedīcijas sākumā<br />sarkans — ''Karluk'' dreifs<br />melns punktēts — pārgājieni uz Vrangeļa salu<br />melns raustīts — Bartleta pārgājiens pēc glābiņa]] 1913. gadā tika noorganizēta [[Kanāda]]s Arktiskā ekspedīcija [[islandieši|islandiešu]] izcelsmes etnogrāfa un [[Arktika]]s pētnieka [[Vilhjalmurs Stefansons|Vilhjalmura Stefansona]] vadībā. Tā mērķis bija izpētīt [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] ziemeļu un rietumu daļu, kā arī [[Makenzi]] upes deltu un tuvākos piekrastes apgabalus. Sākotnēji bija paredzēts, ka ekspedīciju sponsorēs [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība]] un Amerikas Dabas vēstures muzejs, bet, tā kā bija paredzams, ka tiks atklātas jaunas zemes, ekspedīcijas sponsorēšanu pārņēma Kanāda un [[Manitoba|Manitobā]] dzimušais amerikānis Stefansons atjaunoja savu Kanādas pilsonību. Ekspedīcija bija plānota divās patstāvīgās partijās — ziemeļu partija Stefansona vadībā, kurai vajadzēja pētīt apgabalus ziemeļos un rietumos no zināmajām Kanādas Arktikas salām un dienvidu partija zoologa Rūdolfa Martina Andersona (''Rudolph Martin Anderson'') vadībā, kurai bija paredzēts pētīt [[Makenzi]] upes grīvu un piekrastes apgabalus līdz [[Kenta pussala]]i austrumos.<ref>[https://www.heritage.nf.ca/articles/exploration/karluk-disaster.php The Karluk Disaster]</ref> [[Attēls:RodgersHarbourCampWrangel.jpg|thumb|250px|Ekspedīcijas nometne [[Rodžersa līcis|Rodžersa līcī]] Vrangeļa salas dienvidos, 1914. gads]] 1913. gads bija neveiksmīgs Arktikas navigācijai un tās galvenais kuģis ''Karluk'' septembra vidū iesala ledū [[Boforta jūra|Boforta jūrā]] vēl pirms sasniedza ekspedīcijas sākumpunktu — Heršela salu Makenzi grīvā. Stefansons kopā vēl piecu cilvēku grupu pameta ekspedīciju 20. septembrī, lai sagādātu gaļas krājumus, bet pie kuģa neatgriezās un patstāvīgi sasniedza [[Aļaska|Aļasku]]. Pēc vairāku mēnešu dreifa Boforta un [[Čukču jūra|Čukču jūrā]] 1914. gada 11. janvārī kuģis tika saspiests ledū un nogrima. Visa kuģa komanda pārcēlās uz ledus nometni līdzās kuģa nogrimšanas vietai, kur jau iepriekš bija izkrauti ekspedīcijas krājumi. Kuģa kapteinis Roberts Bartlets (''Robert Bartlett'') nolēma pārcelties uz apmēram 150 km attālo Vrangeļa salu. Uz salu tika izsūtīta četru cilvēku izlūkošanas partija, kas gāja bojā [[Heralda sala|Heralda salā]], nesasniedzot Vrangeļa salu. 5. februārī zemes meklējumos ledus nometni pameta četru cilvēku grupa, kas nolēma meklēt glābiņu patstāvīgi; tā, domājams, gāja bojā; vēlāk tika atrasta ledū iesalusi viena grupas dalībnieka šalle. Atlikusī kuģa 11 cilvēku komanda, sadalīta četrās grupās, devās ceļā 1914. gada 19. un 24. februārī; sala tika sasniegta 12. martā. Sākotnēji bija plānots, ka grupa īsi atpūtīsies Vrangeļa salā un dosies tālāk uz [[Sibīrija]]s piekrasti, bet tā kā vairāki cilvēki bija savainoti, bet pārējie — pārguruši un apsaluši, tika nolemts, ka pamatgrupa paliks salā, bet Bartlets kopā ar vienu inuitu pavadoni dosies pēc palīdzības. Bartlets devās ceļā jau 18. martā un aprīļa sākumā sasniedza [[Čukotka]]s piekrasti, kur sastapa vietējos iedzīvotājus. 24. aprīlī, 237 dienās veicot vairāk kā 1100 km ceļa, viņi sasniedza [[Dežņova rags|Dežņova ragu]] austrumos. 24. maijā Bartlets ar kuģi sasniedza [[Noma (pilsēta)|Nomu]] Aļaskā, no kurienes nosūtīja telegrammu par ''Karluk'' ekspedīcijas likteni un nepieciešamajiem glābšanas pasākumiem.<ref>[https://zenodo.org/record/1449324#.YXQj9xpByUk The Geographical Journal. The Voyage of the "Karluk," and Its Tragic Ending]</ref> [[Attēls:FMIB 41195 Rescue of the Party at Waring Point, Wrangell Island - 'The rescue, both here and at Rodgers Harbor, was effected just in time'.jpeg|thumb|250px|Voringa raga nometnes evakuēšana]] Salā palikušos sākotnēji bija plānots sadalīt trijās nometnēs visapkārt salai, lai iegūtu lielāku medību aptvērumu, kā arī lai mazinātu ilgi krājušās nesaskaņas komandas dalībnieku starpā. Ekspedīcijas nometnes tika ierīkota [[Rodžersa līcis|Rodžersa līča]] krastā salas dienvidos un [[Voringa rags|Voringa ragā]] salas austrumos. Domstarpības sākās, tikko Bartlets bija pametis nometni. Cilvēki nespēja sadalīt niecīgos pārtikas krājumus (daļa bija palikusi ledus nopmetnē pie nogrimušā kuģa), kā arī medījumu. Divi ekspedīcijas dalībnieki mira no apsaldējumu komplikācijām, viens tika nošauts. 1914. gada vasarā notika vairāki mēģinājumi glābt ekspedīciju. Augustā divas reizes salu neveiksmīgi mēģināja sasniegt krievu ledlauži ''Taimir'' un ''Vaigač''. Neveiksmīgs bija arī amerikāņu kutera ''Bear'' mēģinājums, kurš bija spiests atgriezties Nomā lai papildinātu ogļu krājumus. 7. septembrī salu sasniedza [[valzirgs|valzirgu]] medību kuģis ''King and Winge'', kurš evakuēja 14 dzīvus palikušos ekspedīcijas dalībniekus. Divreiz tika mēģināts sasniegt arī Heralda salu, lai atrastu pazudušo izlūkekspedīciju, bet neveiksmīgi.<ref>[https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1914/09/15/100103985.pdf The New York Times. Got Karluk's Men As Hope Was Dim]</ref> === Stefansona kolonizēšanas ekspedīcijas === No 1921. līdz 1924. gadam pēc Stefansona iniciatīvas tika mēģināts [[Kanāda]]s vārdā kolonizēt neapdzīvoto Vrangeļa salu, uz ko pirms tam tiesības bija pieteikušas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Krievija]]. Pasākums notika ar netiešu Kanādas un [[Lielbritānija]]s valdību atbalstu, bet vēlāk izvērtās par avantūru un radīja diplomātisku saspīlējumu starp ASV, [[Kanāda|Kanādu]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. [[Attēls:Wrangel Island Inhabitants on board Krasnyj Oktiabr 1924.jpg|thumb|250px|Vrangeļa salas kolonisti uz ''Krasnij Oktjabrj'' klāja, 1924. gads]] 1921. gada 15. septembrī salā izsēdās piecu cilvēku grupa, kuras vadītājs bija kanādietis Alans Krofords (''Allan Crawford''), kā arī trīs amerikāņi Freds Maurers (''Fred Maurer''; ''Karluk'' ekspedīcijas dalībnieks), Lorns Naits ''(Lorne Knight''), Miltons Galls (''Milton Galle'') un [[iņupiati|iņupiatu]] virēja Ada Blekdžeka (''Ada Blackjack'') no [[Aļaska]]s. Kolonistiem bija paredzēts pierādīt Stefansona teoriju, ka eiropieši Arktikā var izdzīvot, racionāli izmantojot vietējos resursus — līdzi tika iedota pārtika tikai sešiem mēnešiem. Veiksmīgi pārziemojuši pirmo ziemu, bet nesagaidījuši pārtikas krājumu papildinājumus (Stefansona sūtītais kuģis ''Teddy Bear'' 1922. gada vasarā nespēja sasniegt salu),<ref>[https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1922/09/25/109851589.pdf New York Times September 25, 1922 Arctic rescue on the Teddy Bear caught in the ice]</ref> nākamās ziemas vidū kolonisti sāka izjust pārtikas trūkumu, jo medības nebija tik veiksmīgas, kā bija cerēts. 1923. gada 8. janvārī Naits ar Krofordu devās pēc palīdzības un kontinenta piekrasti, bet pēc divām nedēļām atgriezās, jo Naits smagi saslima ar [[cinga|cingu]] un nevarēja turpināt ceļu. 28. janvārī pēc palīdzības devās Krofords, Maurers un Galle, bet pazuda bez pēdām. Naits nomira aprīlī. 1923. gada 19. augustā izdzīvojušo Adu Blekdžeku savāca glābšanas kuģis ''Donaldson'', kurš salā atstāja nākamo kolonistu grupu — amerikāni Čārlzu Velsu (''Charles Wells'') un 12 inuitus, tajā skaitā sievietes un bērnus. Tajā pašā gadā situācijai salā pastiprinātu uzmanību sāka pievērst nesen dibinātās [[Padomju Savienība|PSRS]] vadība un 1924. gada 20. jūlijā uz salu tika nosūtīta lielgaballaiva ''Krasnij Okjabrj''. 20. augustā tā piestāja salā, pacēla [[PSRS karogs|PSRS karogu]] un no apmetnes [[Somņiteļnajas līcis|Somņiteļnajas līcī]] izveda amerikāni un 13 inuitus (viens piedzima salā) uz [[Vladivostoka|Vladivostoku]].<ref>[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=3&t=578#p18650 Клименко И.Н. ЭКСПЕДИЦИЯ НА ОСТРОВ ВРАНГЕЛЯ, ИЛИ ДВЕ ЖИЗНИ ЛЕДОКОЛА «НАДЕЖНЫЙ»]</ref> Velss un viens no inuitu bērniem Vladivostokā mira no [[pneimonija]]s, bet pārējie tika nogādāti [[Ķīna]]s robežpunktā, lai caur [[Harbina|Harbinu]] tos nogādātu mājās. Ķīnas varasiestādes sākotnēji kolonistus nepieņēma, jo ASV konsuls paziņoja, ka inuiti nav ASV pilsoņi. Galu galā inuiti tika nogādāti mājās par Amerikas Sarkanā krusta līdzekļiem caur [[Daliaņa|Daliaņu]], [[Kobe|Kobi]] un [[Sietla|Sietlu]] līdz [[Noma (pilsēta)|Nomai]]. === Padomju kolonizēšana === ==== Kolonijas dibināšana ==== Lai izvairītos no turpmākajām britu, amerikāņu un kanādiešu pretenzijām uz Vrangeļa salu un nostiprinātu savu suverenitāti, 1926. gada 26. martā PSRS valdība pieņēma lēmumu par pastāvīgas kolonijas veidošanu. Par atbildīgajām institūcijām tika nozīmētas Tālo Austrumu revolucionārā komiteja (''Daļrevkom'') un Tirdzniecības flote (''Sovtorgflot'').<ref name = ostrov>{{Tīmekļa atsauce |url=https://goarctic.ru/regions/ostrov-vo-chto-by-to-ni-stalo/ |title=GoArctic.ru Остров "во что бы то ни стало" |access-date={{dat|2021|11|06||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211106142505/https://goarctic.ru/regions/ostrov-vo-chto-by-to-ni-stalo/ }}</ref> Par pilnvaroto Vrangeļa un Heralda salas pārvaldnieku tika nozīmēts 25 gadus vecais komunistu partijas funkcionārs [[Georgijs Ušakovs]], kurš tajā laikā, neskatoties uz savu jaunību, jau bija ieguvis lielu pieredzi organizatoriskā darbā un komunikācijā ar vietējām pamatiedzīvotāju tautām.<ref name = vinogradov/> Par ekspedīcijas kuģi tika izvēlēts ledus klases tvaikonis ''Stavropol'', kuram gan bija nepieciešams remonts. Pārtikas krājumus un aprīkojumu ekspedīcijai Ušakovs iepirka [[Šanhaja|Šanhajā]], bet kažokādu apģērbu, kamanu suņus un kamanas sagatavoja [[Anadira|Anadirā]] un jau laikus nogādājas [[Provideņijas līcis|Provideņijas līcī]]. Ar PSRS Zinātņu Akadēmijas Polāro komisiju tika saskaņota ekspedīcijas zinātnisko pētījumu programma, bet zinātnisko literatūru Ušakovam nācās pirkt par savu naudu. 1926. gada jūlijā sagatavošanās darbi bija pabeigti un ekspedīcija devās uz Providenijas līci. Tur ar vietējā ārsta Pavlova un ietekmīgā mednieka Jeroka palīdzību izdevās pārliecināt septiņas [[juiti|eskimosu]] ģimenes pārcelties uz Vrangeļa salu. Rezultātā uz salu devās 59 cilvēki — pats salas priekšnieks Ušakovs ar sievu, ārsts Nikolajs Savenko ar sievu, faktorijas vadītājs Josifs Pavlovs, rūpnieki Starcovs un Skurihins ar sievu un astoņgadīgu meitu, kā arī divpadsmit eskimosu ģimenes — Tajani, Tagju, Kmo, Etui, Nnoko, Kivjani no Provideņijas līča un Paļu, Aņalika, Anaļko no [[Čapļina rags|Čapļina raga]].<ref name = vinogradov>[http://antarctic.su/books/item/f00/s00/z0000043/index.shtml#google_vignette Виноградов С.Ф. 'Во льдах его дороги' - Москва: Издательство политической литературы, 1981]</ref><ref name = imena>[http://www.gpavet.narod.ru/Names4/ushakov.htm ИМЕНА НА КАРТЕ АРКТИКИ. Ушаков Георгий Алексеевич]</ref> Pārsteidzošā kārtā 1926. gada vasarā ledus apstākļi [[Čukču jūra|Čukču jūrā]] bija netipiski labvēlīgi un jau 8. augustā ''Stavropol'' sasniedza Vrangeļa salu. Par kolonijas apmetnes vietu tika izraudzīts [[Rodžersa līcis]] salas dienvidos, kur jau 1914. gadā bija atradusies viena no Stefansona ''Karluk'' komandas nometnēm. Nedēļas laikā kuģis tika izkrauts un krastā uzbūvēta dzīvojamā māja un noliktava. Kolonistiem līdzi tika paņemti krājumi trijiem gadiem. Tos bija plānots papildināt, kā arī kolonijas uzturēšanas izdevumus kompensēt ar medībām. Kolonizēšanā iesaistītie eskimosi tradicionāli nodarbojās ar jūras dzīvnieku medībā, bet ledus apstākļu dēļ salas apkārtnē tās bija apgrūtinātas. Tāpat bija plānotas kažokzvēru medības ([[polārlapsa]]s, [[leduslācis|polārlāči]]), kurām eskimosiem bija jāapgūst jaunas iemaņas. Lai paplašinātu medību areālu, septembrī divas eskimosu ģimenes pārcēlās uz [[Somņiteļnajas līcis|Somņiteļnajas līča]] piekrasti 30 km uz rietumiem, kur no izskalotajiem baļķiem tika uzbūvētas divas [[jaranga]]s. 1927. gada vasarā visapkārt salai izveidoja vēl vairākas mednieku apmetnes.<ref>[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=3&t=578&start=45#p69490 Островский Б.Г. Остров Врангеля. Архангельск: Северное краевое издательство, 1935.]</ref> Kopš ierašanās salā Ušakova vadībā tika veikts diezgan apjomīgs salas izpētes darbs, sastādīta uz to brīdi detālākā karte, savākta informācija par salas ģeoloģiju, augu un dzīvnieku valsti. Kopš paša sākuma tika veikti meteoroloģiskie un hidroloģiskie novērojumi, kas bija uzticēti ārstam Savenko; vēlāk viņu aizvietoja profesionāli meteorologi un [[Ostrovvrangeļa]]s meteostacija nepārtraukti darbojās līdz 2006. gadam, kad īslaicīgi pamesta un pārcelta automātiskajā režīmā, bet atjaunota 2010. gadā jaunā vietā Ušakovskas ziemeļaustrumu nomalē. Jau sākotnēji bija paredzēts, ka kolonijas personāls tiks nomainīts pēc diviem gadiem. Kolonijai radiosakaru ar pārējo pasauli nebija, tādēļ 1927. gada jūlijā uz salu nosūtīja divus [[hidroplāns|hidroplānus]], kas veiksmīgi sasniedza Rodžersa līci. 1928. gada vasarā ledus apstākļu dēļ apgādes kuģis ''Stavropol'' salu sasniegt nespēja. 1929. gada augustā salu sasniedza ledlauzis ''Fjodor Litke'', kas atveda jauno speciālistu maiņu, papildināja pārtikas krājumus un aprīkojumu.<ref name = ostrov/> Ušakovu kolonijas vadītāja postenī nomainīja [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|boļševiku]] partijas funkcionārs Arefs Miņejevs.<ref>[http://www.gpavet.narod.ru/Names2/mineev.htm ИМЕНА НА КАРТЕ АРКТИКИ. Минеев Ареф Иванович]</ref> ==== Attīstība un noriets ==== 1934. gadā uz salu pārcēlās divas [[čukči|čukču]] ģimenes un vairāki speciālisti; kopējais iedzīvotāju skaits palielinājās līdz 91. Salā pirmoreiz tika nogādāti mājlopi — cūkas un aitas ar siena krājumiem.<ref>[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=3&t=578&start=30#p58739 Карело-Мурманский край, №5-6 1934 г.]</ref> 1936. gadā 20 eskimosu bērniem nodibināta internātskola, kur norīkots Ziemeļu tautu institūtu absolvējis eskimosu skolotājs.<ref>[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=3&t=578&start=45#p76520 Бюллетень Арктического института СССР. № 7.-Л., 1936, с.298 ДЕСЯТИЛЕТИЕ СОВЕТИЗАЦИИ ОСТРОВА ВРАНГЕЛЯ]</ref> 1948. gadā salā tika ievests [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] ganāmpulks un vairākas čukču ģimenes to kopšanai. Nodibināts briežkopju kolhozs «Pioņer». Briežkopji mitinājās lielākoties [[Somņiteļnaja]]s ciematā pie tāda paša nosaukuma upes salas dienvidu krastā.<ref>[https://www.eastrussia.ru/material/ostrov-vrangelya-posledniy-pered-polyusom/ Врангеля: Последний перед полюсом]</ref> No 1952. gada [[Blosoma rags|Blosoma ragā]] salas dienvidrietumos ierīkota sezonāla [[Misblosoma]]s polārstacija navigācijas nodrošināšanai pa [[Ziemeļu jūrasceļš|Ziemeļu jūrasceļu]]. 1960.—1970. gados salā izvērsta militārā infrastruktūra. Pie [[Somņiteļnaja (upe)|Somņiteļnaja]]s upes salas dienvidos izveidots rezerves lidlauks ar ap 3 km garu grunts skrejceļu, tam līdzās izauga [[Zvjozdnija]]s ciemats. Lidlauks līdz 1980. gadiem izmantots aviosakaru nodrošināšanai ar [[Misšmita|Misšmitu]]. Salas dienvidaustrumos pie [[Havaju rags|Havaju raga]] izvietota pretgaisa aizsardzības karaspēka radiolokācijas daļa; pamesta 1993. gadā.<ref name = ovcebik>[https://rg.ru/2003/10/18/vrangel.html На острове Врангеля люди теперь не живут]</ref> 1976. gadā salā introducēti [[muskusvērsis|muskusvērši]] no [[Nunivaka]]s salas un nodibināts [[Vrangeļa sala (rezervāts)|dabas liegums]], kas vēlāk reorganizēts par rezervātu. 1980. gadu beigās salas galvenajā ciematā [[Ušakovska|Ušakovskā]] bija ap 200 iedzīvotāju, darbojās ciema padome, internātskola, bērnudārzs, kultūras nams, dabas muzejs, pasts, bija ierīkota katlu māja un elektrostacija, veikals, slimnīca, ledus pagrabs, korālis. Uz netālās Ušakova strēles bija ierīkots lidlauks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ttolk.ru/?p=17534 |title=Остров Врангеля: расцвет природы без человека и власти |access-date={{dat|2021|11|06||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211106135659/http://ttolk.ru/?p=17534 }}</ref> 1990. gados salu pameta gandrīz visi pastāvīgie iedzīvotāji; tajā mitušās [[čukči|čukču]] un [[juiti|eskimosu]] ģimenes 1997. gadā pārcēla uz [[Longa šaurums|Longa šauruma]] pretējā krastā esošo [[Misšmita]]s ciematu. Daži salu pamest atteicās vai arī vēlāk atgriezās, bet pēdējā salas iedzīvotāja — 25 gadus vecā Vasiļina Aļpauna gāja bojā 2003. gadā pēc lāča uzbrukuma.<ref name="ovcebik"/> ==== Mūsdienas ==== 2010. gadā atjaunota meteostacija, izbūvējot jaunu korpusu Ušakovskas ziemeļaustrumu nomalē 6 cilvēku personāla pastāvīgai izmitināšanai.<ref>[https://web.archive.org/web/20130712195758/http://www.ks87.ru/057054124049055052052.html "Крайний Север". ВТОРОЕ РОЖДЕНИЕ МЕТЕОСТАНЦИИ]</ref> 2014. gadā līdzās ciematam uzbūvēta daudzfunkcionālā militārā bāze «[[Poļarnaja Zvezda]]».<ref name = ovcebik/> == Dabas aizsardzība == {{Pamatraksts|Vrangeļa sala (rezervāts)}} Visa Vrangeļa sala kopā ar netālu esošo [[Heralda sala|Heralda salu]] ir federālais [[dabas rezervāts]], ko pārvalda Krievijas Dabas resursu un vides ministrija. Salu kopā ar apkārtējiem ūdeņiem 1976. gadā noteica par stingru dabas liegumu. Te ir aizliegta praktiski jebkāda cilvēka darbība, izņemot zinātniskos pētījumus. 2004. gadā rezervāts iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Klimats == {{Laikapstākļu kaste |location=Vrangeļa salas |width=75% |metric first=yes |single line=yes |collapsed=yes |Jan high C=−19.4 |Feb high C=−20.1 |Mar high C=−18.7 |Apr high C=−12.9 |May high C = −3.1 |Jun high C = 3.3 |Jul high C = 5.7 |Aug high C = 4.8 |Sep high C = 1.5 |Oct high C = −4.2 |Nov high C = −10.6 |Dec high C = −17.1 |Jan low C = −26.2 |Feb low C = −26.8 |Mar low C = −25.9 |Apr low C = −20.4 |May low C = −8.2 |Jun low C = −0.9 |Jul low C = 1.1 |Aug low C = 0.7 |Sep low C = −1.9 |Oct low C = −8.6 |Nov low C = −15.9 |Dec low C = −23.0 |year high C= −7.6 |year low C= −13.0 |year high F = 18.4 |year low F = 8.6<!--for precision--> |Jan record high C = 1.5 |Feb record high C = −0.2 |Mar record high C = 0.7 |Apr record high C = 2.2 |May record high C = 11.1 |Jun record high C = 17.4 |Jul record high C = 18.2 |Aug record high C = 16.7 |Sep record high C = 11.9 |Oct record high C = 5.3 |Nov record high C = 1.7 |Dec record high C = 1.1 |year record high C= 18.2 |Jan record low C = −42.0 |Feb record low C = −44.6 |Mar record low C = −45.0 |Apr record low C = −38.2 |May record low C = −31.5 |Jun record low C = −12.3 |Jul record low C = −4.9 |Aug record low C = −6.5 |Sep record low C = −21.4 |Oct record low C = −29.8 |Nov record low C = −34.9 |Dec record low C = −57.7 |year record low C= −57.7 |Jan precipitation mm = 7 |Feb precipitation mm = 7 |Mar precipitation mm = 5 |Apr precipitation mm = 6 |May precipitation mm = 8 |Jun precipitation mm = 10 |Jul precipitation mm = 20 |Aug precipitation mm = 27 |Sep precipitation mm = 15 |Oct precipitation mm = 12 |Nov precipitation mm = 10 |Dec precipitation mm = 8 |year precipitation mm=135 |Jan rain days = 0.1 |Feb rain days = 0.2 |Mar rain days = 0.03 |Apr rain days = 0.4 |May rain days = 3 |Jun rain days = 9 |Jul rain days = 13 |Aug rain days = 16 |Sep rain days = 11 |Oct rain days = 2 |Nov rain days = 1 |Dec rain days = 0.2 |Jan snow days = 12 |Feb snow days = 13 |Mar snow days = 11 |Apr snow days = 14 |May snow days = 16 |Jun snow days = 8 |Jul snow days = 3 |Aug snow days = 5 |Sep snow days = 14 |Oct snow days = 20 |Nov snow days = 16 |Dec snow days = 13 |Jan humidity= 79 |Feb humidity= 80 |Mar humidity= 80 |Apr humidity= 81 |May humidity= 86 |Jun humidity= 88 |Jul humidity= 88 |Aug humidity= 89 |Sep humidity= 86 |Oct humidity= 81 |Nov humidity= 79 |Dec humidity= 79 |year humidity= }} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ria.ru/20170909/1502077423.html Вера Костамо. Жизнь на острове Врангеля. Место, где прописан один человек] * [https://www.klex.ru/vy3 Островский Б. Г. «Остров Врангеля»] * [https://andreyplumer.livejournal.com/8762.html ANDREYPLUMER. Ушаковское] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211029055909/https://andreyplumer.livejournal.com/8762.html |date={{dat|2021|10|29||bez}} }} * [https://phototravelguide.ru/ostrov-vrangelya-rossiya/ PhotoTravelGuide.ru Остров Врангеля, Россия] * [https://web.archive.org/web/20070312101930/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,756168,00.html Crazy Governor] * [https://panzer-bjorn.livejournal.com/52169.html Село Ушаковское на острове Врангеля. Ровно четверть века назад...]{{Novecojusi saite}} * [https://www.youtube.com/watch?v=GV2_hpyIQOE Trip to Wrangler Island] * [https://gorshkov-sergey.livejournal.com/12783.html СЛЕДЫ НА ЗЕМЛЕ ИЛИ КТО В ОТВЕТЕ ЗА НАШУ АРКТИКУ?]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas salas]] [[Kategorija:Čukotkas autonomais apvidus]] 9oy1yvrom23okpzuygqakg2fbzlcxly 0 284708 4498157 4375291 2026-07-24T10:32:07Z YuntasYansak 148297 4498157 wikitext text/x-wiki '''Pasija''' ir sakrālā [[mūzika]], kuras pamatā ir stāsts par [[Jēzus Kristus]] ciešanām un nāvi. Pasijas stāsta [[apustuļi]] ir [[Matejs]], [[Marks]], [[Evaņģēlists Lūka|Lūka]] un [[Apustulis Jānis|Jānis]]. Pasijai raksturīgs cikliskums, pēc formas un uzbūves tā ir līdzīga [[oratorija]]i. Šādus skaņdarbus rakstījuši tādi komponisti kā, piemēram, [[Johans Sebastiāns Bahs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/11.-aprilis.-johana-sebastiana-baha-mateja-pasijas-pirmatskanoju.a2641/|title=11. aprīlis. Johana Sebastiana Baha "Mateja pasijas" pirmatskaņojums|website=lr1.lsm.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> == Atsauces == <references />{{mūzika-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Mūzika]] d54ty8i8rj2h1y2vrqll3duwe8e4flt 0 285054 4498154 3683161 2026-07-24T10:29:42Z YuntasYansak 148297 4498154 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Petrovs|Petrovs}} {{Personas infokaste | vārds = Aleksandrs Petrovs | vārds_orig = ''Александр Дмитриевич Петров'' | attēls = Петров Александр Дмитриевич (шахматист).jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Aleksandrs Petrovs | dz_dat_alt = | dz_gads = 1794 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Pleskavas guberņa|td=Krievija|Pleskavas apgabals}} | m_dat_alt = | m_gads = 1867 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 22 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]], [[dambrete|dambretists]] }} '''Aleksandrs Petrovs''' ({{val|ru|Александр Дмитриевич Петров}}; {{dat|1794|2|12|N}} [[Pleskavas guberņa]]s Biserovas ciems - {{dat|1867|4|22|N}} [[Varšava]]) bija [[Krievija]]s [[šahs|šahists]] un [[dambrete|dambretists]]. == Biogrāfija == Dzimis muižnieku ģimenē un tiek uzskatīts par vienu no Krievijas šaha skolas pamatlicējiem. Šahu iemācījies spēlēt četru gadu vecumā, bet jau divdesmit gadu vecumā kļuvis par labāko spēlētāju [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Pēc sava spēles stila bijis kombinacionālas spēles piekritējs, lieliski orientējies atklātās pozīcijās, vienmēr centies ātrāk attīstīt savas figūras. 1824. gadā izdevis savu pirmo šaha mācību grāmatu krievu valodā - "Шахматная игра, приведённая в систематический порядок, с присовокуплением игор Филидора и примечание на оные" ("Šaha spēle, dota sistemātiskā kārtībā, ar pievienotām [[Andrē Danikans Filidors|Filidora]] spēlēm un to komentāriem"). Tās pirmās divas daļas bija veltītas šaha teorijai, bet pēdējās trīs - šaha spēles praksei. Grāmata kļuva par ceļvedi krievu šahistiem. Tāpat Petrovs ir pazīstams kā viens no pirmajiem krievu [[dambrete|dambretistiem]]. Viņš izdeva pirmo dambretes grāmatu krievu valodā - "Руководство к основательному познанию шашечной игры" ("Ceļvedis pamatīgai dambretes spēles apguvei"). Par godu Petrovam ir nosaukta galotne, kura aprakstīta grāmatā - Petrova trijstūris, kurā trīs dāmas sekmīgi cīnās pret vienu dāmu. No 1840. gada Petrovs kā ierēdnis dienēja Varšavā, kas tolaik ietilpa Krievijas Impērijas sastāvā. Viņa māja kļuva par iecienītu šahistu pulcēšanās vietu. Šajā laikā Petrovs pārliecinoši apliecināja savu šahista spēku uzvarot mačos [[Kārlis Janišs|Kārli Janišu]], [[Sergejs Urusovs|Sergeju Urusovu]] ar 3:1 (1854) un 13:7 (1859), [[Iļja Šumovs|Iļja Šumovu]] ar 4:2 (1862).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.edochess.ca/players/p104.html|title=Edo Ratings, Petrov, A.D.|website=www.edochess.ca|access-date=2026-07-24}}</ref> 1851. gadā Petrovs tika uzaicināts piedalīties pirmajā starptautiskajā šaha turnīrā [[Londona|Londonā]], taču dienesta aizņemtības dēļ noraidīja šo uzaicinājumu. [[Janvāra sacelšanās|1863. gada sacelšanās laikā]] Petrovs bija spiests pamest Varšavu, lai neradītu liekas aizdomas cara policijai, jo viņa mājā bieži viesojās arī poļu šahisti. Viņš apceļoja [[Vīne|Vīni]] un [[Parīze|Parīzi]], kur tikās ar tā laika labākajiem Eiropas šahistiem. Bija viņam tikšanās ar amerikāņu šaha ģēniju [[Pols Morfijs|Polu Morfiju]], taču spēlēt šahu abiem nesanāca. 1867. gadā Petrovs nomira Varšavā un ir apglabāts vietējā [[pareizticība|pareizticīgo]] kapsētā. ==Ieguldījums šaha atklātņu teorijā== Petrovs ir devis nozīmīgu ieguldījumu [[Atklātne (šahs)|šaha atklātņu]] teorijā un daži atklātņu varianti ir nosaukti viņa vārdā: *'''[[Krievu aizsardzība|Krievu partija]] jeb Petrova aizsardzība''': 1. e4 e5 2. Zf3 Zf6 *'''Petrova uzbrukums - variants laidņa atklātnē''': 1. e4 e5 2. Lc4 Lc5 3. Zf3 d6 4. c3 De7 5. d4 *'''Petrova gambīts - variants [[Karaļa gambīts|karaļa gambītā]]''': 1. e4 e5 2. f4 exf4 3. Le2 Nozīmīgākā no šīm atklātnēm ir krievu partija jeb Petrova aizsardzība, kura visos laikos nav zaudējusi savu popularitāti. ==Šaha kompozīcija== {{Šaha diagramma | tright | | | | |nd| | | | | | |pd| | | |pd| | | | | |pd|rd|bl| |nd| |pl| | | | | |pd| |pd|pl| |rd|pd| | | | | |bd| | | | |pd|pl| |nl|pd| |kl | |kd| | | |nl| |ql | [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] bēgšana no Maskavas uz Parīzi }} Petrovs ir bijis pazīstams kā šaha uzdevumu autors. Viņa vispazīstamākais uzdevums bija daudzvilcis - mats 14 gājienos, kas simboliskā formā attēlo [[1812. gada karš|1812. gada karu]], kurš beidzās ar Napoleona zaudējumu. '''Atrisinājums''': 1. Zd2+ Ka2 2. Zc3+ Ka3 3. Zdb1+ Kb4 4. Za2+ Kb5 5. Zbc3+ Ka6 6. Zb4+ Ka7 7. Zb5+ Kb8 8. Za6+ Kc8 9. Za7+ Kd7 10. Zb8+ Ke7 11. Zc8+ Kf8 12. Zd7+ Kg8 13. Ze7+ Kh8 14. Kg2 mats. '''Piezīmes''': lauciņš а1 — Maskava, lauciņš h8 — Parīze, diagonāle h1-a8 — Berezinas upe, melnais karalis — Napoleons, baltie zirdziņi — krievu [[kavalērija]]. Uz Berezinas upes (diagonāle h1-a8) Napoleonu varēja sagūstīt. Piezīmēs pie 6. balto gājiena Petrovs rakstīja: "Ar dāmu vajadzēja nosegt atkāpšanos Napoleonam, nostājoties uz a8, tad viņš neaizietu uz Parīzi, bet būtu viņam šahs un mats." == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 31644 | 365chess = Alexander_Petrov }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Petrovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1794. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1867. gadā mirušie]] [[Kategorija:Pleskavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas dambretisti]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] qf2dyg43a362jmurwk34n3s2e2558iz 10 286204 4498059 4497815 2026-07-24T02:10:20Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4498059 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 7ofn9fllvqncbs6qh4mxn4kijqam8vz 4498067 4498059 2026-07-24T04:56:24Z Biafra 13794 4498067 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> b83jp6q52yrup6h6yvz8fpem2bvb7br 0 308446 4497983 3940493 2026-07-23T18:56:37Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Roma_San_Paolo_fuori_le_mura_BW_1.JPG" aizvietots ar "Roma_San_Paolo_fuori_le_mura_BW_2021-09-29_14-02-11_v2.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]:"). 4497983 wikitext text/x-wiki Sarakstā apkopotas tās '''vietas [[Vatikāns|Vatikānā]], kas iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''. UNESCO sarakstā no Vatikāna ir iekļautas '''2 vietas''' (abi kultūras objekti)<ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/va Vatikāns]</ref>. == Sarakstā iekļautie objekti == {{Legend|#D0E7FF| — Pārrobežu objekts|outline=silver}} {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Paskaidrojums !! Aizsardzības nr. |- style="background-color:#D0E7FF" | [[Attēls:Roma San Paolo fuori le mura BW 2021-09-29 14-02-11 v2.jpg|140px]] || '''[[Roma|Romas vēsturiskais centrs]], Vatikāna īpašumi uz ārpus teritoriālajām tiesībām un [[Svētā Paolo bazilika|Sv. Paolo Fuori le Mura]]''' || [[Roma]]<br />{{Coord|41|51|31|N|12|28|38|E}}<br />(kopā ar {{flaga|Itālija}} [[Itālija|Itāliju]] || 1980 || Kultūra || i, ii, iii, iv, vi || Saskaņā ar leģendām [[Roma|Romu]] 753. gadā p.m.ē. dibināja divi brāļi [[Romuls un Rems]]. Roma bija [[Romas Republika]]s pirmais centrs, vēlāk arī [[Romas impērija]]s centrs un no [[4. gadsimts|4. gadsimta]] tā ir kļuvusi par visas pasaules [[kristietība]]s centru. [[1990]]. gada Pasaules kultūras mantojuma saraksts tika paplašināts tajā iekļaujos [[Urbāna VIII vaļņi|Urbāna VIII vaļņus]], kas ir viens no lielākajiem senatnes pieminekļiem, [[Forums|Forumu]], [[Augusta mauzolejs|Augusta mauzoleju]], [[Adriāna mauzolejs|Adriāna mauzoleju]], [[Trajāna kolonnas|Trajāna]] un [[Aurēlija kolonnas]] un [[Panteons|Panteonu]], kā arī reliģiskās un sabiedriskās ēkas [[Pāvests|pāvesta]] Romā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/91 |title=Historic Centre of Rome, the Properties of the Holy See in that City Enjoying Extraterritorial Rights and San Paolo Fuori le Mura |publisher=[[UNESCO]]}}</ref>. || [http://whc.unesco.org/en/list/91 91] |- | [[Attēls:St Peter's Square, Vatican City - April 2007.jpg|140px]] || '''[[Vatikāns]]''' || Vatikāns<br />{{Coord|41|54|8|N|12|27|12|E}} || 1984 || Kultūra || i, ii, iv, vi || Vatikāns ir viena no [[kristietība]]s vissvētākajām vietām, par ko liecija tā lielā vēsture un garīgais spēks. Vatikānā ir unikāli [[māksla]]s un [[arhitektūra]]s šedevri. Vatikāna centrālais objekts ir [[Svētā Pētera bazilika]], ar savu dubulto kolonādi, apļveida ''Piazza'', kas robežojas ar pili un dārziem. Bazilika celta uz [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapa un to veidojuši tādi mākslas ģēniji kā [[Donato Bramante]], [[Rafaēls]], [[Mikelandželo]] un [[Džovanni Lorenco Bernīni]]. Tā joprojām platības ziņā ir lielākā [[baznīca (ēka)|baznīca]] pasaulē.<ref>{{en ikona}} [http://www.aviewoncities.com/rome/sanpietro.htm St. Peter's Basilica, Rome] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101122081559/http://www.aviewoncities.com/rome/sanpietro.htm |date={{dat|2010|11|22||bez}} }} A View on Cities</ref><ref>{{en ikona}} [http://www.sacred-destinations.com/italy/rome-st-peters-basilica St. Peter’s Basilica, Vatican City] Sacred Destinations</ref>Pašreizējais bazilikas izskats ir no 16. gadsimta, kad [[1506]]. gadā to sāka pārbūvēt pāvests [[Jūlijs II]], bet pāvests [[Pāvils V]] pabeidza [[1615]]. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/286 |title=Vatican City |publisher=[[UNESCO]]}}</ref>. || [http://whc.unesco.org/en/list/286 286] |} == Sarakstā iekļauto objektu izvietojums == {{Location map+ | Vatikāns |relief=1 |caption = Vietas Vatikānā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: <br> [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts |float = center |width = 300 |places = {{VietasKarte~| Vatikāns |lat= 41.9 |long= 12.45 |position = top |label= [[Roma|Romas vēsturiskais centrs]], Vatikāna īpašumi uz ārpus teritoriālajām tiesībām un [[Svētā Paolo bazilika|Sv. Paolo Fuori le Mura]] |mark=Yellow pog.svg}} {{VietasKarte~| Vatikāns |lat= 41.902222 |long= 12.453333 |position = top |label= [[Vatikāns]] |mark=Yellow pog.svg}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Vatikāns UNESCO}} {{UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksti}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksti|Vatikāns]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vatikānā|*]] [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Eiropā|Vatikāns]] qo553vmj2heh9uyb0quk42z2tuwyml5 2 319069 4497984 4406863 2026-07-23T18:56:39Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Roma_San_Paolo_fuori_le_mura_BW_1.JPG" aizvietots ar "Roma_San_Paolo_fuori_le_mura_BW_2021-09-29_14-02-11_v2.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]:"). 4497984 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma vietas]] pēc iekļaušanas gada'''. Pirmās vietas šajā sarakstā tika iekļautas [[1978]]. gadā (UNESCO 2. sesijā). == 1981. gads (5. sesija) == [[1981]]. gadā notika [[UNESCO]] 5. sesija, tā notika [[Austrālija]]s pilsētā [[Sidneja|Sidnejā]]. Sesijas laikā Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļautas '''26 vietas''' (15 — kultūras vietas, 9 — dabas vietas, 2 — jauktas vietas). Visvairāk vietu tika iekļauts no [[Francija]]s (5 vietas) un [[Austrālija]] (3 vietas). Kā pirmā vieta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā no [[Argentīna]]s tika iekļauts [[Losglasjaresas nacionālais parks]]; no [[Austrālija]]s — [[Lielais Barjerrifs]]; no [[Gvineja]]s — [[Nimba kalna stingrā režīma dabas rezervāts]]; no [[Izraēla]]s un [[Palestīna]]s — [[Jeruzalemes vecpilsēta]] un [[Jeruzalemes mūris|tās mūris]]; no [[Kotdivuāra]]s — [[Nimba kalna stingrā režīma dabas rezervāts]]; no [[Maroka]]s — [[Fēsas medīna]]. {| class="wikitable sortable" style="font-size:100%;" !scope="col" width="100"| Attēls !scope="col" width="500"| Vieta !scope="col" width="275"| Valsts (-is) !scope="col" width="130"| Kategorija !scope="col" width="100"| UNESCO atsauces nr. |- | [[File:Head-Smashed-In Buffalo Jump-27527-2.jpg|120px]] || '''[["Aiza, kur nositas bizoni"]]''' || {{karogs|Kanāda}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/158 158] |- | [[File:Amiens - Cathédrale, facade, soleil couchant.JPG|120px]] || '''[[Amjēnas katedrāle]]''' || {{karogs|Francija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/162 162] |- | [[File:Arles Roman theater pillar ruins.jpg|120px]] || '''[[Arla, Romiešu un romānikas pieminekļi]]''' || {{karogs|Francija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/164 164] |- | [[File:Thraupis-episcopus-001.jpg|120px]] || '''[[Darjenas nacionālais parks]]''' || {{karogs|Panama}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/159 159] |- | [[File:CormoransDjoudj.JPG|120px]] || '''[[Džudžas ornitoloģiskais liegums]]''' || {{karogs|Senegāla}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/25 25] |- | [[File:Minaret of the Zawiya of Moulay Idris II shrine, Fès El Bali, Morocco 2005.jpg|120px]] || '''[[Fēsas medīna]]''' || {{karogs|Maroka}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/170 170] |- | [[File:Château de Fontainebleau (11013404136).jpg|120px]] || '''[[Fontenblo pils]] un parks''' || {{karogs|Francija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/160 160] |- | [[File:Fontenay - general.JPG|120px]] || '''[[Fontenē abatija]]''' || {{karogs|Francija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/165 165] |- | [[File:Old City (Jerusalem).jpg|120px]] || '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]] un [[Jeruzalemes mūris|tās mūris]]''' || {{karogs|Izraēla}}, {{karogs|Palestīna}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/148 148] |- | [[File:Kakadu 2411.jpg|120px]] || '''[[Kakadu nacionālais parks]]''' || {{karogs|Austrālija}} || Jaukti || [http://whc.unesco.org/en/list/147 147] |- | [[File:Kilwa Kisiwani Fort.jpg|120px]] || '''[[Kilva Kisivani drupas]] un [[Songomnaras drupas]]''' || {{karogs|Tanzānija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/144 144] |- | [[File:QuiriguaGreatPlaza1.jpg|120px]] || '''[[Kirigvai|Kirigvai arheoloģiskais parks un drupas]]''' || {{karogs|Gvatemala}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/149 149] |- | [[File:Lahore Fort view from Baradari.jpg|120px]] || '''[[Lahora]]s [[Lahoras forts |Forts]] un [[Šalamaras dārzi]]''' || {{karogs|Pakistāna}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/171 171] |- | [[Attēls:Coral Outcrop Flynn Reef.jpg|120px]] || '''[[Lielais Barjerrifs]]''' || {{karogs|Austrālija}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/154 154] |- | [[File:Walkways close to Perito Moreno Glacier.jpg|120px]] || '''[[Losglasjaresas nacionālais parks]]''' || {{karogs|Argentīna}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/145 145] |- | [[File:Makli Graveyard Thatta.jpg|120px]] || '''[[Makli vēsturiskie piminekļi]], Tāta''' || {{karogs|Pakistāna}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/143 143] |- | [[File:Lwt02830.jpg|120px]] || '''[[Mamuta alas nacionālais parks]]''' || {{karogs|ASV}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/150 150] |- | [[File:Nimba Range.jpg|120px]] || '''[[Nimba kalna stingrā režīma dabas rezervāts]]''' || {{karogs|Gvineja}}, {{karogs|Kotdivuāra}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/155 155] |- | [[File:River gambia Niokolokoba National Park.gif|120px]] || '''[[Ņokolo Kobas nacionālais parks]]''' || {{karogs|Senegāla}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/153 153] |- | [[File:Cedar Creek Abbey Island Ruby Beach.jpg|120px]] || '''[[Olimpesa nacionālais parks]]''' || {{karogs|ASV}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/151 151] |- | [[File:Le Théâtre Antique d'Orange, 2007.jpg|120px]] || '''[[Ožanžas romiešu teātris|Romiešu teātris]] un [[Oranža (Ffrancija)|tā apkārtne]] un [[Oranžas Triumfa arka]]''' || {{karogs|Francija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/163 163] |- | [[File:Serengeti-Landscape-2012.JPG|120px]] || '''[[Serengeti nacionālais parks]]''' || {{karogs|Tanzānija}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/156 156] |- | [[File:Haida villagesite.jpg|120px]] || '''[[Sgāng Gvaī]]''' || {{karogs|Kanāda}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/157 157] |- | [[File:Speyer HDR.jpg|120px]] || '''[[Špeieres katedrāle]]''' || {{karogs|Vācija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/168 168] |- | [[File:Mungo lake 1.jpg|120px]] || '''[[Vilandra ezeru reģions]]''' || {{karogs|Austrālija}} || Jaukti || [http://whc.unesco.org/en/list/167 167] |- | [[File:2004-06-27-Germany-Wuerzburg-Lutz Marten-Residenz side view 1.jpg|120px]] || '''[[Vircburgas rezidence]] un tās galma dārzi un rezidences laukums''' || {{karogs|Vācija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/169 169] |} == 1980. gads (4. sesija) == [[1980]]. gada notika [[UNESCO]] 4. sesija, tā notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]. Sesijas laikā Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļautas '''27 vietas''' (22 — kultūras objekti un 5 — dabas objekti) no 18 valstīm. Visvairāk vietu tika iekļauts no [[Etiopija]]s (4 vietas), [[Malta]]s (3 vietas) un [[Pakistāna]]s (3 vietas). Kā pirmā vieta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā no [[Alžīrija]]s tika iekļauta [[Benī Hammāda forts]]; no [[Brazīlija]]s — [[Ouro Pretu pilsētas vēsturiskais centrs]]; no [[Hondurasa]]s — [[Maiji|Maiju]] vieta [[Kopana]]; no [[Kipra]]s — [[Pafa]]; no [[Malta]]s — [[Valleta]]s pilsēta; no [[Pakistāna]]s — [[Mohendžodaro arheoloģiskās drupas]]; no [[Panama]]s — [[Karību jūra|Karību krasta]] nocietinājumi Panamā: [[Portobelo]]—[[Sanlorenso]]; no [[Vatikāns|Vatikāna]] — [[Romas vēsturiskais centrs]], Vatikāna īpašumi uz ārpus teritoriālajām tiesībām un [[Sv. Paolo Fuori le Mura]] {| class="wikitable sortable" style="font-size:100%;" !scope="col" width="100"| Attēls !scope="col" width="500"| Vieta !scope="col" width="275"| Valsts (-is) !scope="col" width="130"| Kategorija !scope="col" width="100"| UNESCO atsauces nr. |- | [[File:Axum northern stelea park.jpg|120px]] || '''[[Aksuma]]''' || {{karogs|Etiopija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/15 15] |- | [[Attēls:Ashant architecture.jpg|120px]] || '''[[Ašanti tradicionālās ēkas]]''' || {{karogs|Gana}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/35 35] |- | [[File:Parc national d'Awash-Ethiopie-Rivière (1).JPG|120px]] || '''[[Avašas lejteces ieleja]]''' || {{karogs|Etiopija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/10 10] |- | [[File:Kalaa des Beni Hammad.5.jpg|120px]] || '''[[Benī Hammāda forts]]''' || {{karogs|Alžīrija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/102 102] |- | [[File:Bosra pano Syria.jpg|120px]] || '''[[Bosra|Bosras senā pilsēta]]''' || {{karogs|Sīrija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/22 22] |- | [[File:Durmitor - near Minin bogaz.jpg|120px]] || '''[[Durmitora nacionālais parks]]''' || {{karogs|Melnkalne}} (tajā laikā {{karogs|Dienvidslāvija}}) || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/100 100] |- | [[File:Garamba National Park overhead.jpg|120px]] || '''[[Garambas nacionālais parks]]''' || {{karogs|Kongo DR}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/136 136] |- | [[File:Photo Ellis Hal Salflieni.jpg|120px]] || '''[[Hal-Saflieni hipogīms]]''' || {{karogs|Malta}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/130 130] |- | [[File:Vue matinale de la montagne dominant le parc Ichkeul.jpg|120px]] || '''[[Iškeula nacionālais parks]]''' || {{karogs|Tunisija}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/8 8] |- | [[File:KahuziBiegaSign.jpg|120px]] || '''[[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks]]''' || {{karogs|Kongo DR}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/137 137] |- | [[File:Fuerte san lorenzo 1b.jpg|120px]] || '''[[Karību jūra|Karību krasta]] nocietinājumi Panamā: [[Portobelo]]—[[Sanlorenso]]''' || {{karogs|Panama}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/135 135] |- | [[File:Copan sculpture.jpg|120px]] || '''[[Maiji|Maiju]] vieta [[Kopana]]''' || {{karogs|Hondurasa}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/129 129] |- | [[File:Temple de Ggantija.jpg|120px]] || '''[[Maltas megalītu tempļi]]''' || {{karogs|Malta}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/132 132] |- | [[File:Mohenjo-daro-2010.jpg|120px]] || '''[[Mohendžodaro arheoloģiskās drupas]]''' || {{karogs|Pakistāna}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/138 138] |- | [[File:Omo River 02.jpg|120px]] || '''[[Omo lejteces ieleja]]''' || {{karogs|Etiopija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/17 17] |- | [[File:Ouro Preto November 2009-7.jpg|120px]] || '''[[Ouro Pretu pilsētas vēsturiskais centrs]]''' || {{karogs|Brazīlija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/124 124] |- | [[File:Руины базилики Панагия Хрисополитисса. Пафос. 09.2013.JPG|120px]] || '''[[Pafa]]''' || {{karogs|Kipra}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/79 79] |- | [[File:Palmyra 03.jpg|120px]] || '''[[Palmīra|Palmīras vieta]]''' || {{karogs|Sīrija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/23 23] |- | [[File:Redwood National Park, fog in the forest.jpg|120px]] || '''[[Redvuda nacionālais un valsts parks]]''' || {{karogs|ASV}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/134 134] |- | [[File:Rorosmartna 20070220.JPG|120px]] || '''[[Rērūsa|Rērūsas raktuvju pilsēta un apkārtne]]''' || {{karogs|Norvēģija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/55 55] |- | [[File:Roma San Paolo fuori le mura BW 2021-09-29 14-02-11 v2.jpg|120px]] || '''[[Romas vēsturiskais centrs]], Vatikāna īpašumi uz ārpus teritoriālajām tiesībām un [[Sv. Paolo Fuori le Mura]]''' || {{karogs|Itālija}}, {{karogs|Vatikāns}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/91 91] |- | [[File:Santa Maria delle Grazie Milano 07-08-2007.JPG|120px]] || '''[[Santa Marijas delle Grasija]]s baznīca un dominikāņu klosteris ar [[Leonardo da Vinči]] "[[Svētais vakarēdiens|Svēto vakarēdienu]]"''' || {{karogs|Itālija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/93 93] |- | [[File:Taxila1.jpg|120px]] || '''[[Taksila]]''' || {{karogs|Pakistāna}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/139 139] |- | [[File:Takht-i-Bahi3.jpg|120px]] || '''[[Thata|Thata-i-Bahi]] budistu drupas un [[Šahri Bahlola]]s tuvējās pilsētas paliekas''' || {{karogs|Pakistāna}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/140 140] |- | [[File:Tiya vue d'ensemble.JPG|120px]] || '''[[Tija]]''' || {{karogs|Etiopija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/12 12] |- | [[File:Valletta skyline.jpg|120px]] || '''[[Valleta|Valletas pilsēta]]''' || {{karogs|Malta}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/131 131] |- | [[File:Dzwonnica kosciol sw anny.jpg|120px]] || '''[[Varšava|Varšavas vēsturiskais centrs]]''' || {{karogs|Polija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/30 30] |} == 1979. gads (3. sesija) == 1979. gadā notika [[UNESCO]] 3. sesija, tā notika [[Ēģiptes]] galvaspilsētā [[Kaira|Kairā]] un [[Luksora|Luksorā]]. Sesijas laikā sarakstā tika iekļautas '''45 vietas''' (34 — kultūras vietas, 8 — dabas vietas un 3 — jauktas vietas) no 23 valstīm. Visvairāk vietu tika iekļauts no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (4 vietas (viena no tām kopēji ar [[Kanāda|Kanādu]])), [[Bulgārija]]s (4 vietas), [[Ēģipte]]s (5 vietas) un [[Francija]]s (5 vietas). Kā pirmā vieta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā no [[Baltkrievija]]s tika iekļauta [[Belovežas gārša]]; no [[Bulgārija]]s — [[Bojanas baznīca]]; no [[Ēģipte]]s — [[Tēbas (Ēģipte)|Senās Tēbas un tās nekropole]]; no [[Francija]]s — [[Versaļas pils|Versaļas pils un parks]]; no [[Gana]]s — [[Voltas pilis un nocietinājumi]] Lielās Akras, Centrālajā un Rietumu reģionos; no [[Gvatemala]]s — [[Tikala|Tikalas nacionālais parks]]; no [[Horvātija]]s — [[Dubrovnika|Dubrovnikas vecpilsēta]]; no [[Irāna]]s — [[Čogā Zanbīla]]; no [[Itālija]]s — [[Kamonikas ieleja|Kamonijas ielejas akmens zīmējumi]]; no [[Kongo DR]] — [[Virungas nacionālais parks]]; no [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] — [[Ohridas reģiona dabas un kultūras mantojums]]; no [[Melnkalne]]s — [[Kotoras dabas un kultūrvēstures reģions]]; no [[Nepāla]]s — [[Katmandu ieleja]]; no [[Norvēģija]]s — [[Urnes koka baznīca]]; no [[Serbija]]s — [[Stari Rasa]]; no [[Sīrija]]s — [[Damaska|Damaskas vecpilsēta]]; no [[Tanzānija]]s — [[Ngorongoro aizsargājamā teritorija]]; no [[Tunisija]]s — [[Tunisas medīna]]. {| class="wikitable sortable" style="font-size:100%;" !scope="col" width="100"| Attēls !scope="col" width="500"| Vieta !scope="col" width="275"| Valsts (-is) !scope="col" width="130"| Kategorija !scope="col" width="100"| UNESCO atsauces nr. |- | [[File:Abu Mena Ancient Monastery 04.JPG|120px]] || '''[[Abū Mīna]]''' || {{karogs|Ēģipte}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/90 90] |- | [[File:Vézère vieux pont.jpg|120px]] || '''Aizvēsturiskās vietas un apgleznotās alas [[Vezēra]]s ielejā''' || {{karogs|Francija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/85 85] |- | [[File:GT056-Antigua ArchHorz.jpeg|120px]] || '''[[Antigva Gvatemala]]''' || {{karogs|Gvatemala}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/65 65] |- | [[Attēls:Birkenau gate.JPG|120px]] || '''[[Aušvicas koncentrācijas nometne]] / [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas un nāves nometne (1940—1945)''' || {{karogs|Polija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/31 31] |- | [[File:2005-09 Białowieski Park Narodowy 2.jpg|120px]] || '''[[Belovežas gārša]]''' || {{karogs|Baltkrievija}} (tajā laikā {{karogs|PSRS}}), {{karogs|Polija}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/33 33] |- | [[File:Boyana Church 2 TB.JPG|120px]] || '''[[Bojanas baznīca]]''' || {{karogs|Bulgārija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/42 42] |- | [[File:Bryggen, Bergen3.JPG|120px]] || '''[[Brigene]]''' || {{karogs|Norvēģija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/59 59] |- | [[File:Choghazanbil2.jpg|120px]] || '''[[Čogā Zanbīla]]''' || {{karogs|Irāna}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/113 113] |- | [[File:The Jupiter temple in Damascus.jpg|120px]] || '''[[Damaska|Damaskas vecā pilsēta]]''' || {{karogs|Sīrija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/20 20] |- | [[File:Dinosaur Provincial Park.JPG|120px]] || '''[[Dinozauru provinces parks]]''' || {{karogs|Kanāda}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/71 71] |- | [[File:Casco viejo de Dubrovnik, Croacia, 2014-04-14, DD 10.JPG|120px]] || '''[[Dubrovnika|Dubrovnikas vecpilsēta]]''' || {{karogs|Horvātija}} (tajā laikā {{karogs|Dienvidslāvija}}) || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/95 95] |- | [[File:Eljem2.jpg|120px]] || '''[[Džēmas amfiteātris]]''' || {{karogs|Tunisija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/38 38] |- | [[File:Nine Mile Pond, NPSPhoto, S.Cotrell (8720015175).jpg|120px]] || '''[[Evergleidas nacionālais parks]]''' || {{karogs|ASV}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/76 76] |- | [[File:Fasilides Palace 01.jpg|120px]] || '''[[Fasilgebi]], Gondaras reģions''' || {{karogs|Etiopija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/19 19] |- | [[File:Naghshe Jahan Square Isfahan modified.jpg|120px]] || '''[[Imāma laukums]], [[Isfahāna|Isfahānā]]''' || {{karogs|Irāna}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/115 115] |- | [[File:Basarbovo Monastery S.jpg|120px]] || '''[[Ivanovas akmenī izcirstās baznīcas]]''' || {{karogs|Bulgārija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/45 45] |- | [[File:Scena di duello R6 - Foppe - Nadro (Foto Luca Giarelli).jpg|120px]] || '''[[Kamonikas ieleja|Kamonijas ielejas akmens zīmējumi]]''' || {{karogs|Itālija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/94 94] |- | [[File:Karthago Antoninus-Pius-Thermen.JPG|120px]] || '''[[Kartāga|Kartāgas arheoloģiskā vieta]]''' || {{karogs|Tunisija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/37 37] |- | [[File:Basantapurpalace.JPG|120px]] || '''[[Katmandu ieleja]]''' || {{karogs|Nepāla}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/121 121] |- | [[File:Mt Saint Elias.jpg|120px]] || '''[[Klueina nacionālais parks|Klueina]] / [[Vrangeļa-Senteliasa nacionālais parks|Vrangeļa-Senteliasa]] / [[Gleišerbeja nacionālais parks|Gleišerbeja]] / [[Tačenšini-Alsekas provinces parks|Tačenšini-Alseka]]''' || {{karogs|ASV}}, {{karogs|Kanāda}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/72 72] |- | [[Attēls:20090719 Crkva Gospa od Zdravlja Kotor Bay Montenegro.jpg|120px]] || '''[[Kotoras dabas un kultūrvēstures reģions]]''' || {{karogs|Melnkalne}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/125 125] |- | [[File:Grand Canyon National Park, North Rim in Arizona.jpg|120px]] || '''[[Lielā Kanjona nacionālais parks]]''' || {{karogs|ASV}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/75 75] |- | [[File:Мадарски конник 2015.JPG|120px]] || '''[[Madaras jātnieks]]''' || {{karogs|Bulgārija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/43 43] |- | [[Attēls:Memphis200401.JPG|120px]] || '''[[Memfisa (Ēģipte)|Memfisa un tās nekropole]] — piramīdu laukums no [[Gīza]]s līdz [[Dahšūra]]i''' || {{karogs|Ēģipte}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/86 86] |- | [[File:Mont St Michel 3, Brittany, France - July 2011.jpg|120px]] || '''[[Monsenmišela]] un tās līcis''' || {{karogs|Francija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/80 80] |- | [[File:Independence Hall.jpg|120px]] || '''[[Neatkarības pils]]''' || {{karogs|ASV}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/78 78] |- | [[File:Ngorongoro Crater Overview.jpg|120px]] || '''[[Ngorongoro aizsargājamā teritorija]]''' || {{karogs|Tanzānija}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/39 39] |- | [[File:The-Temple-of-Philae-on-Agilika-Island.jpg|120px]] || '''[[Nūbieši|Nūbiešu]] pieminekļi no [[Abū Simbelas tempļi|Abū Simbelas]] līdz [[Fīla|Fīlai]]''' || {{karogs|Ēģipte}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/88 88] |- | [[Attēls:Ohrid StJohn Kaneo.jpg|120px]] || '''[[Ohridas reģiona dabas un kultūras mantojums]]''' || {{karogs|Maķedonija}} (tajā laikā {{karogs|Dienvidslāvija}}) || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/99 99] |- | [[File:Gate of All Nations, Persepolis.jpg|120px]] || '''[[Persepole]]''' || {{karogs|Irāna}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/114 114] |- | [[File:Plitvice Lakes National Park (2).jpg|120px]] || '''[[Plitvices ezeru nacionālais parks]]''' || {{karogs|Horvātija}} (tajā laikā {{karogs|Dienvidslāvija}}) || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/98 98] |- | [[Attēls:Everest North Face toward Base Camp Tibet Luca Galuzzi 2006.jpg|120px]] || '''[[Sagarmāthas nacionālais parks]]''' || {{karogs|Nepāla}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/120 120] |- | [[File:Split1.jpg|120px]] || '''[[Splita|Splitas vēsturiskais komplekss]] ar [[Diokletiāna pils|Diokletiāna pili]]''' || {{karogs|Horvātija}} (tajā laikā {{karogs|Dienvidslāvija}}) || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/97 97] |- | [[File:Manastir Sopocani 2.jpg|120px]] || '''[[Stari Rasa]] un [[Sopočani]]''' || {{karogs|Serbija}} (tajā laikā {{karogs|Dienvidslāvija}}) || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/96 96] |- | [[File:Chartres Cathedral 000.JPG|120px]] || '''[[Šartras Dievmātes katedrāle]]''' || {{karogs|Francija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/81 81] |- | [[Attēls:SFEC AEH -ThebesNecropolis-2010-FULL-Overview-039.jpg|120px]] || '''[[Tēbas (Ēģipte)|Senās Tēbas un tās nekropole]]''' || {{karogs|Ēģipte}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/87 87] |- | [[File:Tikal temple jaguar.jpg|120px]] || '''[[Tikala|Tikalas nacionālais parks]]''' || {{karogs|Gvatemala}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/64 64] |- | [[File:The thracian tomb in Kazanlak from outside.jpg|120px]] || '''[[Trāķiešu kapenes Kazanlakā]]''' || {{karogs|Bulgārija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/44 44] |- | [[File:Terrasses de la médina de Tunis.jpg|120px]] || '''[[Tunisas medīna]]''' || {{karogs|Tunisija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/36 36] |- | [[File:Urnes Stave Church 1.jpg|120px]] || '''[[Urnes koka baznīca]]''' || {{karogs|Norvēģija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/58 58] |- | [[File:Vue aérienne du domaine de Versailles par ToucanWings - Creative Commons By Sa 3.0 - 073.jpg|120px]] || '''[[Versaļas pils]] un parks''' || {{karogs|Francija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/83 83] |- | [[File:CairoUniv.jpg|120px]] || '''Vēsturiskā [[Kaira]]''' || {{karogs|Ēģipte}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/89 89] |- | [[File:Basilika Ste Madeleine in Vezelay01.jpg|120px]] || '''[[Vēzelē]], [[Vēzelē abatija|Baznīca un pakalns]]''' || {{karogs|Francija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/84 84] |- | [[File:Bukima Patrol Post.jpg|120px]] || '''[[Virungas nacionālais parks]]''' || {{karogs|Kongo DR}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/63 63] |- | [[Attēls:Cape coast castle II.JPG|120px]] || '''[[Voltas pilis un nocietinājumi]] Lielās Akras, Centrālajā un Rietumu reģionos''' || {{karogs|Gana}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/34 34] |} == 1978. gads (2. sesija) == 1978. gadā notika [[UNESCO]] 2. sesija, tā notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtona]]. Sesijas laikā sarakstā tika iekļauti pirmās '''12 vietas''' (8 — kultūras vietas un 4 — dabas vietas) no 7 valstīm. No [[Senegāla]]s un [[Vācija]]s tika iekļauta viena vieta, savukārt no pārējām piecām valstīm — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ekvadora]]s, [[Etiopija]]s, [[Kanāda]]s, [[Polija]]s —, pa divām vietām. Kā pirmā vieta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā no ASV tika iekļauts [[Jeloustonas nacionālais parks]]; no Ekvadoras — [[Galapagu salas]]; no Etiopijas — [[Semena nacionālais parks]]; no Kanādas — [[Lansomedousa|Lansomedousas vēsturiskā vieta]]; no Polijas — [[Krakovas vecpilsēta|Krakovas vēsturiskais centrs]]; no Senegālas — [[Gorē sala]]; no Vācijas — [[Āhenes katedrāle]]. {| class="wikitable sortable" style="font-size:100%;" !scope="col" width="100"| Attēls !scope="col" width="500"| Vieta !scope="col" width="275"| Valsts (-is) !scope="col" width="130"| Kategorija !scope="col" width="100"| UNESCO atsauces nr. |- | [[File:Bete Giyorgis 01.jpg|120px]] || '''[[Lalibela|Akmenī izcirstās baznīcas]]''' || {{karogs|Etiopija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/18 18] |- | [[File:Aachen Germany Imperial-Cathedral-01.jpg|120px]] || '''[[Āhenes katedrāle]]''' || {{karogs|Vācija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/3 3] |- | [[File:Galapagos Geochelone nigra porteri.jpg|120px]] || '''[[Galapagu salas]]''' || {{karogs|Ekvadora}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/1 1] |- | [[File:2007-02-13 Ile de Goree D Bruyere.JPG|120px]] || '''[[Gorē sala]]''' || {{karogs|Senegāla}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/26 26] |- | [[Attēls:Yellowstonepark Landscape.jpg|120px]] || '''[[Jeloustonas nacionālais parks]]''' || {{karogs|ASV}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/28 28] |- | [[File:Quito-Centro Historico noche.jpg|120px]] || '''[[Kito|Kito pilsēta]]''' || {{karogs|Ekvadora}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/2 2] |- | [[File:Krakau Markt.jpg|120px]] || '''[[Krakovas vecpilsēta|Krakovas vēsturiskais centrs]]''' || {{karogs|Polija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/29 29] |- | [[File:L'Anse aux Meadows, recreated long house.jpg|120px]] || '''[[Lansomedousa|Lansomedousas vēsturiskā vieta]]''' || {{karogs|Kanāda}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/4 4] |- | [[File:Mesa verde north 2007.jpg|120px]] || '''[[Mesavērdes nacionālais parks]]''' || {{karogs|ASV}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/27 27] |- | [[File:Nahanni - VirginiaFalls.jpg|120px]] || '''[[Nahani nacionālā parka rezervāts]]''' || {{karogs|Kanāda}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/24 24] |- | [[File:Semien Mountains 9.jpg|120px]] || '''[[Semenas kalnu nacionālais parks|Semenas nacionālais parks]]''' || {{karogs|Etiopija}} || Daba || [http://whc.unesco.org/en/list/9 9] |- | [[File:Wieliczka salt mine.jpg|120px]] || '''[[Veličkas sāls raktuves|Veličkas]] un [[Bohņas sāls raktuves|Bohņas]] karaliskās sāls raktuves''' || {{karogs|Polija}} || Kultūra || [http://whc.unesco.org/en/list/32 32] |} == Skatīt arī == * [[Pasaules mantojuma objekti Āfrikā]] * [[Pasaules mantojuma objekti Amerikā]] * [[Pasaules mantojuma objekti Āzijā un Okeānijā]] * [[Pasaules mantojuma objekti Eiropā]] * [[Apdraudētie Pasaules mantojuma objekti]] == Atsauces == {{atsauces}} * [http://whc.unesco.org/en/list/ List at WHC.UNESCO.org] * [http://whc.unesco.org/en/newproperties New properties 2010 WHC.UNESCO.org] * [http://whc.unesco.org/en/news/536/ 2009 WHC.UNESCO.org] * [http://www.worldheritagesite.org/news/newsletter11.html Worldheritagesite.org] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts]] sgg7qr402oyiwd1f1wrlm7bp5s6mz86 0 324421 4498153 4146943 2026-07-24T10:28:37Z YuntasYansak 148297 4498153 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Valdis | attēls = Valdis (ezers).jpg | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Valkas novads]] | vieta3 = [[Ērģemes pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=44 | plat_s=54 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=46 | gar_s=13| gar_EW=E | platība_ha = 24,8 | garums = | platums <!-- tikai skaitli; km --> | Vid_dziļums = 7,5 | Max_dziļums = 13,1 | tilpums = <!-- tikai skaitli --> | augstums_vjl = | izteka = | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Valdis''' (arī '''Vadžu ezers''', '''Valda ezers''', '''Valža ezers''', '''Valžezers''', '''Valžu ezers''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1696/|title=Valdis|website=www.ezeri.lv|access-date=2026-07-24}}</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=67846 |title=Informācija par objektu: Valdis |accessdate={{dat|2016|07|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir publisks subglaciāls caurteces ezers [[Valkas novads|Valkas novada]] [[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]] dienvidos, uz dienvidrietumiem no [[Turna]]s. Dibens — smilšains, vietām dūņains. Krasti — zemi, austrumos — slīpi. Ezerā ietek grāvis un strauts, iztek — strauts uz [[Seda (upe)|Sedu]]. Ūdens krāsa — dzidrūdens. [[Makrofīti]] — [[niedres]], ezera [[meldri]], [[garlapu gundega]]s, [[grīšļi]], [[glīvenes]] (visgarās, spožās, peldošās), [[dzeltenā lēpe|dzeltenās lēpes]], [[skujene (augs)|skujenes]], [[sūnas]], hāras. Ezerā dzīvo [[līdaka]]s, [[Rauda (zivs)|raudas]], [[līnis|līņi]], [[karūsa]]s, [[akmeņgrauzis|akmeņgrauži]], [[asaris|asari]] un [[plaudis|plauži]]. Sastopami [[vēži]]. Ezerā mīt [[bebrs|bebri]]. Ezers ietilpst [[Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts|Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta]] teritorijā. Ezera ziemeļaustrumos ierīkota atpūtas vieta un peldvieta. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Valkas novada ezeri]] [[Kategorija:Ērģemes pagasts]] pfse99wcv38bj6oed4ealfzatnvzgaq 0 341593 4498053 4215108 2026-07-23T22:20:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498053 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Codliveroilcapsules.jpg|250px|thumb|right|[[Želatīns|Želatīna]] kapsulās iepildīta [[mencas|mencu]] [[aknas|aknu]] [[eļļa]], ko lieto [[A vitamīns|A]] un [[D vitamīns|D vitamīna]] trūkuma gadījumā]] '''Uztura bagātinātāji''' ir [[pārtika]]s produkti parastā [[uzturs|uztura]] papildināšanai koncentrētu [[uzturvielas|uzturvielu]] ([[vitamīni|vitamīnu]] un [[minerālvielas|minerālvielu]]) veidā vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme, atsevišķi vai kombinācijās. Uztura bagātinātājus realizē noteiktās devās [[kapsulas|kapsulās]], [[pastilas|pastilās]], [[tabletes|tabletēs]], [[dražejas|dražejās]] un citos līdzīgos veidos, pulvera maisiņos, [[ampula|ampulās]], pilināmās pudelītēs un citā līdzīgā šķidruma un pulvera veidā, kas paredzēts lietošanai mazā un nomērītā daudzumā.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Prasības uztura bagātinātājiem |date=2015. gada 10. decembris |journal= [[Latvijas Vēstnesis]] |issue=Nr. 242 |url= https://likumi.lv/doc.php?id=278387 |accessdate= 2017. gada 1. martā}}</ref> [[Latvija]]s iedzīvotājiem uzturā visvairāk raksturīgs [[jods (elements)|joda]], [[fluors|fluora]], [[selēns|selēna]], [[kalcijs|kalcija]], [[folskābe]]s, [[B12 vitamīns|B₁₂]], [[C vitamīns|C]] un [[E vitamīns|E vitamīnu]], kā arī [[ω-3 taukskābes|ω-3 taukskābju]] trūkums.<ref>{{Grāmatas atsauce |title= Uztura mācība |author1=Zigurds Zariņš |author2=Lolita Neimane |author3=Edgars Bodnieks |edition=6. pārstrādātais un papildinātais |year=2015 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=[[Rīga]] |page=89 |isbn=978-9984-45-932-5}}</ref> 2012. gadā Latvijā [[Pārtikas un veterinārais dienests|Pārtikas un veterinārā dienesta]] datubāzē bija iekļauti mazliet vairāk nekā 4000 uztura bagātinātāju, no kuriem aptuveni 85% bija reģistrēti pēdējos piecos gados (2011. gadā — 717, 2010. gadā — 541, 2009. gadā — 440, 2008. gadā — 883, bet 2007. gadā — 1095 jauni uztura bagātinātāji), savukārt 13,5% ražoti Latvijā (visvairāk SIA Aptiekā — 143, [[Silvanols|Silvanolā]] — 77 un [[Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts|Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtā]] — 55 uztura bagātinātāji).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Uztura bagātinātāju tirgus lēciens |author= Signe Knipše |date= 2012. gada 26. marts |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/veselibas-bizness/uztura-bagatinataju-tirgus-leciens-253909 |accessdate= 2017. gada 22. janvārī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://registri.pvd.gov.lv/ub Uztura bagātinātāju reģistrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240215044601/https://registri.pvd.gov.lv/ub |date={{dat|2024|02|15||bez}} }}. Pārtikas un veterinārais dienests. {{pārtika-aizmetnis}} [[Kategorija:Uztura bagātinātāji| ]] hn21o9v0n471a8g5ind2et2lcu7a3oy 0 348537 4498149 4175245 2026-07-24T10:24:32Z YuntasYansak 148297 4498149 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mirs Sultans Hans | vārds_orig = ''Mir Sultan Khan'' | attēls = Mir-sultan-khan-9bd870fc-ef0f-4ed4-af7a-b7758a9ae33-resize-750.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Mirs Sultans Hans 1932. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Sargodha|td=Pakistāna}} | m_dat_alt = | m_gads = 1966 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Pakistāna|Sargodha}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GBR}} <br />{{PAK}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Mirs Sultans Hans''' ({{val|en|Mir Sultan Khan}}; 1905. gads [[Sargodha]] — {{dat|1966|4|25|N}} [[Sargodha]]) bija [[Britu Indija|Britu Indijā]] dzimis [[šahs|šahists]], kas pārstāvēja [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]. == Biogrāfija == Piedzimis tagadējās [[Pendžāba (Pakistāna)|Pakistānas Pendžābas]] provincē. Deviņu gadu vecumā iepazinies ar tālaika Indijā populāro šaha paveidu [[šatrandža|šatrandžu]]. Pēc trim gadiem sava tēva vadībā sasniedzis labus panākumus šatrandžā, bet 21 gada vecumā ticis uzskatīts par Pendžābas labāko šatrandža spēlētāju. Pievērsis sev pulkveža Umara Haijata Hana uzmanību, kas bijis bagāts šaha mecenāts un vēlākais Lielbritānijas karaļa [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] [[adjutants]]. Pulkvedis pieņēmis Sultanu Hanu savā mājā un iemācījis viņam mūsdienu šahu. 1928. gadā Sultans Hans pārliecinoši uzvarējis Indijas čempionātā (+8, =1, -0), bet 1929. gadā pavadījis savu pulkvedi ceļojumā uz Angliju. Anglijā, pateicoties pulkveža sakariem, ticis uzņemts Britu šaha klubā, kurā viņam tolaik vadošie Anglijas šahisti ar [[Frederiks Jeitss|Frederiku Jeitsu]] priekšgalā iepazīstinājuši ar moderno [[atklātne (šahs)|šaha atklātņu]] teoriju. Pateicoties savām dotībām, Sultans Hans ātri izvirzījies vadošo Anglijas un Eiropas šahistu skaitā. Trīs reizes uzvarējis Lielbritānijas šaha čempionātos (1929, 1932, 1933).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saund.co.uk/britbase/britchamps.html|title=John Saunders's Chess Pages: British Chess Champions, 1904 to present|website=www.saund.co.uk|access-date=2026-07-24}}</ref> Pārstāvējis Anglijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]], kurās piedalījies 3 reizes (1930-933).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olimpbase.org/players/h7b3vxfg.html|title=OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Mir Sultan Khan|website=www.olimpbase.org|access-date=2026-07-24}}</ref> Piedalījies vairākos starptautiskos šaha turnīros, kuros sasniedzis labus rezultātus. 1930. gadā [[Ljēža|Ljēžā]] bijis otrais aiz [[Savelijs Tartakovers|Savelija Tartakovera]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=79448|title=Liege (1930)|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-24}}</ref> 1931. gada Hastingsas tradicionālajā jaungada šaha festivālā izcīnījis 3. vietu aiz [[Makss Eive|Maksa Eives]] un [[Hosē Rauls Kapablanka|Hosē Raula Kapablankas]], turklāt uzvarējis Kapablanku savstarpējā partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=79971|title=Hastings 1930/31|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-24}}</ref> 1932. gadā [[Londona|Londonā]] dalījis 3.—4. vietu ar [[Isaks Keždens|Isaku Keždenu]] aiz [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandra Aļehina]] un [[Salo Flors|Salo Flora]].<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=79478 London (1932)]</ref> Tajā pašā gadā turnīrā [[Berne|Bernē]] bijis 4. vietā aiz Aleksandra Aļehina, Maksa Eives un Salo Flora.<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=82308 Berne (1932)]</ref> Nospēlējis arī divus mačus, kuros 1931. gadā minimāli pārspējis Saveliju Tartakoveru ar 6½:5½ (+4, =5, -3), bet 1932. gadā arī minimāli piekāpies Salo Floram ar 2½:3½ (+1, =3, -2). Sultana Hana spēlei bija raksturīga mērķtiecība uzbrukumā, neatlaidība sliktāku pozīciju aizsardzībā un dziļa [[galotne (šahs)|galotņu]] izpratne. Tomēr Sultana Hana šahista karjerai nebija lemts ilgs mūžs. 1933. gada beigās pulkvedis kopā ar viņu atgriezies Britu Indijā. 1935. gadā Sultans Hans vēl nospēlēja maču ar Indijas šaha čempionātā uzvarētāju, kuru sagrāva ar rezultātu 9½:½. Tas arī ir pēdējais viņa zināmais turnīrs. Pēc pulkveža nāves saņēmis nelielu mantojumu un zemes gabalu. 1950. gadā [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] sāka piešķirt starptautiskos [[lielmeistars (šahs)|lielmeistara]] un [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] nosaukumus. Kā viens no vēsturiski spēcīgākajiem Āzijas šahistiem Sultans Hans varēja pretendēt uz kādu no šiem nosaukumiem, taču FIDE ierēdņi aizbildinājās ar noteikumu punktu, ka nosaukuma pretendentam pēdējo 15 gadu laikā vismaz reizi ir bijis jāpiedalās kādā turnīrā, un neko viņam nepiešķīra. Miris no [[tuberkuloze]]s savā dzimtajā Pendžābā.<ref>[http://www.chesshistory.com/winter/extra/sultankhan.html Sultan Khan by Edward Winter]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 23857 | 365chess = Mir_Sultan_Khan }} {{DEFAULTSORT:Sultans Hans, Mirs}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Pendžābā (Pakistāna) dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] [[Kategorija:Lielbritānijas šahisti]] [[Kategorija:Pakistānas šahisti]] lyaypeowiblbx690gjw9ar00tari9l4 4498151 4498149 2026-07-24T10:25:28Z YuntasYansak 148297 /* Atsauces */ 4498151 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mirs Sultans Hans | vārds_orig = ''Mir Sultan Khan'' | attēls = Mir-sultan-khan-9bd870fc-ef0f-4ed4-af7a-b7758a9ae33-resize-750.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Mirs Sultans Hans 1932. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Sargodha|td=Pakistāna}} | m_dat_alt = | m_gads = 1966 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Pakistāna|Sargodha}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GBR}} <br />{{PAK}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Mirs Sultans Hans''' ({{val|en|Mir Sultan Khan}}; 1905. gads [[Sargodha]] — {{dat|1966|4|25|N}} [[Sargodha]]) bija [[Britu Indija|Britu Indijā]] dzimis [[šahs|šahists]], kas pārstāvēja [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]. == Biogrāfija == Piedzimis tagadējās [[Pendžāba (Pakistāna)|Pakistānas Pendžābas]] provincē. Deviņu gadu vecumā iepazinies ar tālaika Indijā populāro šaha paveidu [[šatrandža|šatrandžu]]. Pēc trim gadiem sava tēva vadībā sasniedzis labus panākumus šatrandžā, bet 21 gada vecumā ticis uzskatīts par Pendžābas labāko šatrandža spēlētāju. Pievērsis sev pulkveža Umara Haijata Hana uzmanību, kas bijis bagāts šaha mecenāts un vēlākais Lielbritānijas karaļa [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] [[adjutants]]. Pulkvedis pieņēmis Sultanu Hanu savā mājā un iemācījis viņam mūsdienu šahu. 1928. gadā Sultans Hans pārliecinoši uzvarējis Indijas čempionātā (+8, =1, -0), bet 1929. gadā pavadījis savu pulkvedi ceļojumā uz Angliju. Anglijā, pateicoties pulkveža sakariem, ticis uzņemts Britu šaha klubā, kurā viņam tolaik vadošie Anglijas šahisti ar [[Frederiks Jeitss|Frederiku Jeitsu]] priekšgalā iepazīstinājuši ar moderno [[atklātne (šahs)|šaha atklātņu]] teoriju. Pateicoties savām dotībām, Sultans Hans ātri izvirzījies vadošo Anglijas un Eiropas šahistu skaitā. Trīs reizes uzvarējis Lielbritānijas šaha čempionātos (1929, 1932, 1933).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saund.co.uk/britbase/britchamps.html|title=John Saunders's Chess Pages: British Chess Champions, 1904 to present|website=www.saund.co.uk|access-date=2026-07-24}}</ref> Pārstāvējis Anglijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]], kurās piedalījies 3 reizes (1930-933).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olimpbase.org/players/h7b3vxfg.html|title=OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Mir Sultan Khan|website=www.olimpbase.org|access-date=2026-07-24}}</ref> Piedalījies vairākos starptautiskos šaha turnīros, kuros sasniedzis labus rezultātus. 1930. gadā [[Ljēža|Ljēžā]] bijis otrais aiz [[Savelijs Tartakovers|Savelija Tartakovera]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=79448|title=Liege (1930)|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-24}}</ref> 1931. gada Hastingsas tradicionālajā jaungada šaha festivālā izcīnījis 3. vietu aiz [[Makss Eive|Maksa Eives]] un [[Hosē Rauls Kapablanka|Hosē Raula Kapablankas]], turklāt uzvarējis Kapablanku savstarpējā partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=79971|title=Hastings 1930/31|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-24}}</ref> 1932. gadā [[Londona|Londonā]] dalījis 3.—4. vietu ar [[Isaks Keždens|Isaku Keždenu]] aiz [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandra Aļehina]] un [[Salo Flors|Salo Flora]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=79478|title=London (1932)|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Tajā pašā gadā turnīrā [[Berne|Bernē]] bijis 4. vietā aiz Aleksandra Aļehina, Maksa Eives un Salo Flora.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=82308|title=Bern (1932)|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Nospēlējis arī divus mačus, kuros 1931. gadā minimāli pārspējis Saveliju Tartakoveru ar 6½:5½ (+4, =5, -3), bet 1932. gadā arī minimāli piekāpies Salo Floram ar 2½:3½ (+1, =3, -2). Sultana Hana spēlei bija raksturīga mērķtiecība uzbrukumā, neatlaidība sliktāku pozīciju aizsardzībā un dziļa [[galotne (šahs)|galotņu]] izpratne. Tomēr Sultana Hana šahista karjerai nebija lemts ilgs mūžs. 1933. gada beigās pulkvedis kopā ar viņu atgriezies Britu Indijā. 1935. gadā Sultans Hans vēl nospēlēja maču ar Indijas šaha čempionātā uzvarētāju, kuru sagrāva ar rezultātu 9½:½. Tas arī ir pēdējais viņa zināmais turnīrs. Pēc pulkveža nāves saņēmis nelielu mantojumu un zemes gabalu. 1950. gadā [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] sāka piešķirt starptautiskos [[lielmeistars (šahs)|lielmeistara]] un [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] nosaukumus. Kā viens no vēsturiski spēcīgākajiem Āzijas šahistiem Sultans Hans varēja pretendēt uz kādu no šiem nosaukumiem, taču FIDE ierēdņi aizbildinājās ar noteikumu punktu, ka nosaukuma pretendentam pēdējo 15 gadu laikā vismaz reizi ir bijis jāpiedalās kādā turnīrā, un neko viņam nepiešķīra. Miris no [[tuberkuloze]]s savā dzimtajā Pendžābā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chesshistory.com/winter/extra/sultankhan.html|title=Sultan Khan by Edward Winter|website=www.chesshistory.com|access-date=2026-07-24}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 23857 | 365chess = Mir_Sultan_Khan }} {{DEFAULTSORT:Sultans Hans, Mirs}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Pendžābā (Pakistāna) dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] [[Kategorija:Lielbritānijas šahisti]] [[Kategorija:Pakistānas šahisti]] 8977ea2fxun7mjwpf0yrei5nej3ppns 0 362115 4498013 4103792 2026-07-23T19:41:47Z Baisulis 11523 /* Apbalvojums par nopelniem */ : 4498013 wikitext text/x-wiki '''Zinātniskās un tehniskās balvas''' ({{val|en|Scientific and Technical Awards}}) ir trīs dažādas Goda balvas, ko pasniedz [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] ikgadējā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas sezonā]].<ref name=HistorySciTech>{{Tīmekļa atsauce |title=History of the Scientific & Technical Awards |publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |url=http://www.oscars.org/sci-tech/history |accessdate=2017-03-03 |archive-date=2017-12-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171202055503/https://www.oscars.org/sci-tech/history }}</ref><ref name=AboutSciTech>{{Tīmekļa atsauce |title=About (Sci-Tech Awards) |publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |url=http://www.oscars.org/sci-tech/about |accessdate=2017-02-27 |archive-date=2017-12-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171202055454/https://www.oscars.org/sci-tech/about }}</ref> Balvas piešķir no [[4. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijas 1931. gada novembrī, lai izceltu oriģinālās izstrādes, kas nozīmīgi palīdz ražot un izplatīt kinofilmas.<ref name=AboutSciTech/> Balvas tiek pasniegtas oficiālā pusdienu ceremonijā dažas nedēļas pirms Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas.<ref name=AboutSciTech/> Šīs balvas atzīmē nozīmīgus kinoindustrijas attīstības punktus un balvas saņēmējus izvēlas Kino mākslas un zinātnes akadēmijas valdes balsojumā. Potenciālos balvu nominantus izskata speciāla Kinoakadēmijas Zinātnisko un tehnisko balvu komiteja, kas iesniedz rakstisku ziņojumu un rekomendācijas valdei.<ref name=LATimes2017>{{Ziņu atsauce |title=The jokes, the scene (oh, and the winners) at the film academy's Scientific and Technical Awards |newspaper=Los Angeles Times |author=Josh Rottenberg |date=February 12, 2017 |accessdate=February 20, 2017 |url=http://www.latimes.com/entertainment/movies/la-et-mn-oscars-sci-tech-awards-2017-story.html }}</ref> Turklāt [[Džona Bonera atzinības medaļa|Džona Bonera atzinības medaļu]], ko pasniedz "par izcilu darbu un apņēmību, ievērojot akadēmijas augstos standartus", un [[Gordona Sojera balva|Gordona Sojera balvu]] (abas tiek uzskatītas par Goda balvām) parasti arī izvēlas Zinātnisko un tehnisko balvu komiteja un piešķir tās ikgadējā pusdienu ceremonijā.<ref name=BonnerMedal>{{Tīmekļa atsauce |author=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]] |url=http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/bonner.html |title=John A. Bonner Medal of Commendation |work=Official Academy Award Website |format=[[Vispasaules tīmeklis|Web]] |publisher=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]] (AMPAS), '' Oscars.org'' |accessdate=2008-08-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080705032814/http://www3.oscars.org/aboutacademyawards/awards/bonner.html |archivedate=2008-07-05 |deadurl=yes |df= }}</ref><ref name=SawyerAward>{{Tīmekļa atsauce |author=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]] |url=http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/sawyer.html |title=Gordon E. Sawyer Award |work=Official Academy Award Website |format=[[Vispasaules tīmeklis|Web]] |publisher=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]] (AMPAS), '' Oscars.org'' |accessdate=2008-08-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080820103233/http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/sawyer.html |archivedate=2008-08-20 |deadurl=yes |df= }}</ref> == Zinātniskās un tehniskās balvas == Inovācijām kino tehnoloģijās Kino mākslas un zinātnes akadēmija piešķir balvas: # Akadēmijas apbalvojums par nopelniem<ref name=HistorySciTech/> – Kinoakadēmijas statuete; # Zinātnes un tehnikas balva<ref name=HistorySciTech/> – Kinokadēmijas bronzas plāksne;<ref name=Desc>[https://web.archive.org/web/20080107024134/http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/scientific.html Scientific and Engineering Award (archived from the original on 2008-07-05)]. Academy of Motion Picture Arts and Sciences official website (archived). Retrieved 2017-02-27. "Ja sasniegumam ir bijusi ietekme uz nozares attīstību, tas var tikt nominēts Zinātnes un tehnikas balvai (bronzas plāksnēm ar izceltu balvas nosaukumu un Oskara statuetes profilu). Plāksnes nostiprinātas uz koka pamatnes uz kuras piestiprināta plāksne ar balvas saņēmēju un veicinātāju vārdiem."</ref> # [[Kinoakadēmijas balva par tehniskajiem sasniegumiem]]<ref name=HistorySciTech/> – Kinoakadēmijas sertifikāts. === Apbalvojums par nopelniem === Ar Kinoakadēmijas apbalvojumu par nopelniem apbalvoti 44 sasniegumi, to vidū ir: * ''[[Kodak|Eastman Kodak]]'' par foto un kino lentes attīstību; * ''[[Vistavision]]''; * [[kaše]]; * ''[[Moviola]]''; * ''[[Nagra]]'' skaņas ierakstītājs; * [[Ksenona lokizlādes lampa]]; * ''[[Dolby]]'' skaņa; * ''Ultimatte'', pirmās programmatūras izveidotāji [[Petro Vlahos|Petro un Pauls Vlahos]]; * ''[[IMAX]]''; * [[Maya (programmatūra)|''Maya'' animācijas programmatūra]]; * [[RenderMan|''Renderman'' renderinga programmatūra]]; * ''[[Avid Technology]]''; * ''[[Avid Audio|Digidesign]]'' skaņas pēcapstrāde; * ''[[Panavision]]'' un ''[[Arri]]'' kinokameras; * [[CAPS (Computer Animation Production System)|CAPS]] digitālās animācijas tehnoloģija, ko ieviesa ''[[Walt Disney Animation Studios|Walt Disney Feature Animation]]'' un ''[[Pixar]]''; * Hensona animatronisko leļļu vadības sistēma, ko ieviesa ''[[The Jim Henson Company]]''. === Zinātnes un tehnikas balva === Zinātnes un tehnikas balva tiek piešķirta par zinātniskiem sasniegumiem, kas tieši ietekmē kinoindustrijas attīstību. Nominanti tiek izvēlēti tekošās balvas pasniegšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Scientific and Engineering Award|url=http://www.oscars.org/sci-tech/scientific-engineering|website=Oscars|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|accessdate=7 April 2017|language=en|date=17 July 2014}}</ref> === Kinoakadēmijas balva par tehniskajiem sasniegumiem === {{Pamatraksts|Kinoakadēmijas balva par tehniskajiem sasniegumiem}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.oscars.org/sci-tech/ceremonies}} [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] 8cte2pzpr24iompsq7datzumnny1m68 0 365605 4498131 4366917 2026-07-24T09:48:49Z Vylks 50297 4498131 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Horvātijas futbola līga | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1992}} | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | komandas = 10 | valsts = {{CRO}} | reģions = | kvalif = | izkr = Pirmā līga | viet_turn = [[Horvātijas kauss]]<br>[[Horvātijas Superkauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br />[[UEFA Konferences līga]] | čempions = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''<br />(2025—26; 26. tituls) | čempions_visv = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''<br />(26 tituli) | TV = [[T-Hrvatski Telekom]] <br /> (MAX Sport)<br />[[Croatian Radiotelevision|HRT]] | mlapa = {{URL|https://hnl.hr/}} | līdzīgi = | atjaunots = }} '''Horvātijas futbola līga''' ({{val|hr|Hrvatska nogometna liga}}) ir [[Horvātija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1992]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas. Pēc pašreizējā formāta komandas aizvada četru apļu turnīru, līdz ar to katrai komandai ir 36 spēles sezonā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'' (26). == Klubi 2026.—2027. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="120px"|Klubs !! width="100px"|Pilsēta !! width="150px"|Vieta 2025.—2026. <br />gada sezonā |- |style="text-align: left;"|''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''||[[Zagreba]]||'''1.''' |- |style="text-align: left;"|''[[HNK Gorica|Gorica]]''||[[Velika Gorica]]||7. |- |style="text-align: left;"|''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]''||[[Splita]]||2. |- |style="text-align: left;"|''[[NK Istra 1961|Istra 1961]]''||[[Pula]]||6. |- |style="text-align: left;"|''[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]''||[[Zagreba]]||5. |- |style="text-align: left;"|''[[NK Osijek|Osijek]]''||[[Osijeka]]||9. |- |style="text-align: left;"|''[[HNK Rijeka|Rijeka]]''||[[Rijeka]]||4. |- |style="text-align: left;"|''[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]''||[[Koprivnica]]||8. |- |style="text-align: left;"|''[[NK Rudeš|Rudeš]]''||[[Zagreba]]||data-sort-value="10"|1. (Pirmajā līgā) |- |style="text-align: left;"|''[[NK Varaždin (2012)|Varaždin]]''||[[Varaždina]]||3. |} == Tituli == {| class="wikitable" style="font-size:98%;" ! width=120| Klubs ! width=80| Čempiontituli ! width=80| 2. vietas ! width=500| Uzvarētās sezonas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |language=en |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2020|8|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> |- |[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |align=center|26 |align=center|5 |1992–93, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2025–26 |- |[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] |align=center|6 |align=center|15 |1992, 1993–94, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2004–05 |- |[[HNK Rijeka|Rijeka]] |align=center|2 |align=center|8 |2016–17, 2024–25 |- |[[NK Zagreb]] |align=center|1 |align=center|2 |2001–02 |- |[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]] |align=center|— |align=center|2 |— |- |[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]] |align=center|— |align=center|1 |— |- |[[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]] |align=center|— |align=center|1 |— |- |[[NK Osijek|Osijek]] |align=center|— |align=center|1 |— |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{hr ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/1-hnl/startseite/wettbewerb/KR1/ Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Horvātijā]] 3kaex77p2wwss5sbarn9i1rwgk7c4c3 0 378336 4498016 4497436 2026-07-23T19:51:16Z ZANDMANIS 91184 4498016 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Metjū Raians | image = Mathew Ryan Australia v USA 19 June 2026-119.jpg | caption = | fullname = Metjū Deivids Raians | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|8}} | birth_place = {{vieta|Austrālija|Plamptona}} | height = 184 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 2009—2010 | youthclubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Central Coast Mariners]] | years1 = 2009—2010 | clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Blacktown City FC]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 2010—2013 | clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Central Coast Mariners]] | caps2 = 80 | goals2 = 0 | years3 = 2013—2015 | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV]] | caps3 = 77 | goals3 = 0 | years4 = 2015—2017 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | years5 = 2017 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk]] | caps5 = 17 | goals5 = 0 | years6 = 2017—2021 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.]] | caps6 = 121 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U23 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012— | nationalteam2 = {{fb|AUS}} | nationalcaps2 = 105 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|07|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|22|sk|bez}} | caps7 = 3 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals7 = 0 | years7 = 2021 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | clubs9 = {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]] | years8 = 2021—2022 | caps8 = 3 | goals8 = 0 | years9 = 2022—2023 | caps9 = 6 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]] | years10 = 2023—2024 | caps10 = 47 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years11 = 2024—2025 | caps11 = 0 | goals11 = 0 | clubs12 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years12 = 2025 | caps12 = 14 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]] | years13 = 2025—2026 | caps13 = 36 | goals13 = 0 }} '''Metjū Deivids Raians''' ({{val|en|Mathew David Ryan}}; dzimis {{dat|1992|4|8}}) ir [[Austrālija]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks un tās pašreizējais [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. == Spēles stils == Žurnālists Džons Deividsons no avīzes [[The Guardian]] raksturoja Raienu kā "vārtsargu, kas piespēlē bumbu" (analogi aizsargam, kas piespēlē bumbu). Viņš ir pazīstams ar savu lielisko pozīcijas izvēli un spēju turēt bumbu pie kājām, kā arī spēju atvairīt sitienus; viņa slaucītāja-vārtsarga stilu iedvesmoja no vācu vārtsarga [[Manuels Neiers|Manuela Noiera]].<ref>{{Cite news|title=Mat Ryan, the Socceroos' ball-playing goalkeeper with the world at his feet|first=John|last=Davidson|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/mar/25/socceroos-keeper-mat-ryan-interview|website=The Guardian|id=0261-3077|date=2015-03-25|access-date=2024-03-01|language=en-GB|archive-date=2023-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231027222825/https://www.theguardian.com/football/blog/2015/mar/25/socceroos-keeper-mat-ryan-interview|url-status=}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.hitc.com/en-gb/2016/12/05/rangers-should-move-for-failed-trial-target-mathew-ryan-to-add-w/|title=Rangers should move for failed trial target Mathew Ryan to add world-class goalkeeper to ranks|language=en-GB|first=Mathew|last=Nash|website=HITC|date=2016-12-05|access-date=2024-03-01|archive-date=2023-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231027222825/https://www.hitc.com/en-gb/2016/12/05/rangers-should-move-for-failed-trial-target-mathew-ryan-to-add-w/|url-status=}}</ref> == Sasniegumi == '''Central Coast Mariners''' * [[Austrālijas A līga]]: 2013 '''Club Brugge''' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2014—15 '''Austrālija''' * [[Āzijas kauss futbolā]]: 2015 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] sezonas labākais vārtsargs: 2013—14,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-au/news/4024/aussies-abroad/2014/05/14/4817780/mat-ryan-voted-belgiums-best-goalkeeper|title=Mat Ryan voted Belgium's best goalkeeper {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2021-02-18}}</ref> 2014—15<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news/0253-0d042828e2d9-b173d8fcc60a-1000--anderlecht-s-praet-is-belgium-s-best/|title=Anderlecht's Praet is Belgium's best|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-02-18|date=2015-01-14|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Austrālijas futbolists-aizmetnis}} {{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Raians, Metjū}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jaundienvidvelsā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:FC København spēlētāji]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] kapkmnszeohsft7fpv0begpyoy76mmy 4498017 4498016 2026-07-23T19:52:22Z ZANDMANIS 91184 4498017 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Metjū Raians | image = Mathew Ryan Australia v USA 19 June 2026-119.jpg | caption = Metjū Raians 2026. gadā | fullname = Metjū Deivids Raians | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|8}} | birth_place = {{vieta|Austrālija|Plamptona}} | height = 184 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 2009—2010 | youthclubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Central Coast Mariners]] | years1 = 2009—2010 | clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Blacktown City FC]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 2010—2013 | clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Central Coast Mariners]] | caps2 = 80 | goals2 = 0 | years3 = 2013—2015 | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV]] | caps3 = 77 | goals3 = 0 | years4 = 2015—2017 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | years5 = 2017 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk]] | caps5 = 17 | goals5 = 0 | years6 = 2017—2021 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.]] | caps6 = 121 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U23 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012— | nationalteam2 = {{fb|AUS}} | nationalcaps2 = 105 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|07|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|22|sk|bez}} | caps7 = 3 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals7 = 0 | years7 = 2021 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | clubs9 = {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]] | years8 = 2021—2022 | caps8 = 3 | goals8 = 0 | years9 = 2022—2023 | caps9 = 6 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]] | years10 = 2023—2024 | caps10 = 47 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years11 = 2024—2025 | caps11 = 0 | goals11 = 0 | clubs12 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years12 = 2025 | caps12 = 14 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]] | years13 = 2025—2026 | caps13 = 36 | goals13 = 0 }} '''Metjū Deivids Raians''' ({{val|en|Mathew David Ryan}}; dzimis {{dat|1992|4|8}}) ir [[Austrālija]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks un tās pašreizējais [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. == Spēles stils == Žurnālists Džons Deividsons no avīzes [[The Guardian]] raksturoja Raienu kā "vārtsargu, kas piespēlē bumbu" (analogi aizsargam, kas piespēlē bumbu). Viņš ir pazīstams ar savu lielisko pozīcijas izvēli un spēju turēt bumbu pie kājām, kā arī spēju atvairīt sitienus; viņa slaucītāja-vārtsarga stilu iedvesmoja no vācu vārtsarga [[Manuels Neiers|Manuela Noiera]].<ref>{{Cite news|title=Mat Ryan, the Socceroos' ball-playing goalkeeper with the world at his feet|first=John|last=Davidson|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/mar/25/socceroos-keeper-mat-ryan-interview|website=The Guardian|id=0261-3077|date=2015-03-25|access-date=2024-03-01|language=en-GB|archive-date=2023-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231027222825/https://www.theguardian.com/football/blog/2015/mar/25/socceroos-keeper-mat-ryan-interview|url-status=}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.hitc.com/en-gb/2016/12/05/rangers-should-move-for-failed-trial-target-mathew-ryan-to-add-w/|title=Rangers should move for failed trial target Mathew Ryan to add world-class goalkeeper to ranks|language=en-GB|first=Mathew|last=Nash|website=HITC|date=2016-12-05|access-date=2024-03-01|archive-date=2023-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20231027222825/https://www.hitc.com/en-gb/2016/12/05/rangers-should-move-for-failed-trial-target-mathew-ryan-to-add-w/|url-status=}}</ref> == Sasniegumi == '''Central Coast Mariners''' * [[Austrālijas A līga]]: 2013 '''Club Brugge''' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2014—15 '''Austrālija''' * [[Āzijas kauss futbolā]]: 2015 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] sezonas labākais vārtsargs: 2013—14,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-au/news/4024/aussies-abroad/2014/05/14/4817780/mat-ryan-voted-belgiums-best-goalkeeper|title=Mat Ryan voted Belgium's best goalkeeper {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2021-02-18}}</ref> 2014—15<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news/0253-0d042828e2d9-b173d8fcc60a-1000--anderlecht-s-praet-is-belgium-s-best/|title=Anderlecht's Praet is Belgium's best|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-02-18|date=2015-01-14|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Austrālijas futbolists-aizmetnis}} {{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Raians, Metjū}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jaundienvidvelsā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:FC København spēlētāji]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] egmowf4934s32dgc3nq5tt95twka3xl 0 381539 4498073 4430292 2026-07-24T05:16:01Z Meistars Joda 781 4498073 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skubinova | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | subdivision_name2 = [[Lazdukalna pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=63814 |title=Informācija par objektu: Skubinova |accessdate={{dat|2018|03|30||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 55 | lats = 18 | latNS = N | longd = 27 | longm = 17 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4577 | var_id = 100106924 | lgia_id = 63814 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Skubinova''' ({{val-ltg|Skubynova}}) ir ciems [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 16,6 km no pagasta centra [[Benislava]]s un 239,3 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. 1897. gadā ciemā bija 6 sētas ar 67 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lazdukalna pagasta ciemi}} k2rjx1i420l3i48y077os52dcehp0l4 0 382609 4497941 3882159 2026-07-23T15:02:11Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: . → . (2), .decembr → . decembr, .gad → . gad (23), .janvār → . janvār (3), .maij → . maij, .septembr → . septembr, ]( → ] ( using [[Project:AWB|AWB]] 4497941 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}}{{Karaliskas personas infokaste|vārds=Sultāne Safije|amats=[[Sultāne māte|Osmaņu impērijas Sultāne māte]]|term_sākums=1595. gada 15. janvāris|term_beigas=1603. gada 22. decembris|priekštecis=[[Sultāne Nurbana]]|pēctecis=[[Sultāne Handana]]|amats2=Osmaņu impērijas [[Haseki Sultāne|Haseki sultāne]]|term_sākums2=aptuveni 1575. gads|term_beigas2=1595. gada 15. janvāris|priekštecis2=[[Sultāne Nurbana]]|pēctecis2=[[Sultāne Kosema]]|dzim_dati=aptuveni 1550. gadā|mir_dati=aptuveni 1619. gadā, Vecajā pilī, [[Stambula|Stambulā]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]|apglabāts=Murada III mouzolejā, [[Svētā Sofija|Svētajā Sofijā]], Stambulā|dzīvesb=[[Murads III]]|bērni=[[Mehmeds III]]<br />Princis Mahmuds<br />Sultāne Humašaha<br />Sultāne Aiše<br />Sultāne Fatma<br />Sultāne Mihrimaha|dzimums = S}} '''Sultāne Safije''' (turku: صفیه سلطان; aptuveni 1550 - 1619) bija [[Murads III|Murada III]] [[Haseki Sultāne]] (iecienītākā favorīte) un Osmaņu impērijas [[Sultāne māte|Sultāne Māte]] kā [[Mehmeds III|Mehmeda III]] māte un [[Ahmeds I|Ahmeda I]] un [[Mustafa I|Mustafas I]] vecmāmiņa.Viņa ir viena no spēcīgākajām figūrām ērā, kas zināma kā [[Sieviešu sultanāts]] un dzīvojusi 7 sultānu valdīšanas laikā: [[Suleimans I|Suleimana Lieliskā]], [[Selims II|Selima II]], [[Murads III|Murada III]], [[Mehmeds III|Mehmeda III]], [[Ahmeds I|Ahmeda I]], [[Mustafa I|Mustafas I]] un [[Osmans II|Osmana II]]. == Biogrāfija == Safijes identitāte ir bieži jaukta ar viņas vīra mātes [[Sultāne Nurbana|Nurbanas]], liekot ticēt, ka Safije arī bija venēciešu izcelsmes. Dažādi avoti klāsta citādāk. Tomēr saskaņā ar tā laika venēciešu avotu, Safije ir [[albāņi|albāniete]]. 1563. gadā, kad viņai bija 13 gadi, Sultāne Humašaha, [[Princis Mehmeds (Suleimana I dēls)|Prinča Mehmeda]] ([[Suleimans I|Suleimana I]] un [[Roksolana|Sultānes Hirremas]] dēls) meita, uzdāvināja Safiji nākamajam sultānam [[Murads III|Muradam III]]. Ieguvusi vārdu "Safije", viņa kļuva par Murada III (Selima II, tad vēl Prinča Selima, vecākais dēls) favorīti. 1566. gada 26. maijā Safijei piedzima dēls, nākamais sultāns Mehmeds III (tajā pašā gadā, kad nomira [[Suleimans I|Suleimans Lieliskais]]). == Haseki Sultāne == Safije bija Murada vienīgā favorīte pirms viņa kāpa tronī, un arī dažus gadus Murada Sultanātā tā arī palika vienīgā, kaut gan Murada māte Nurbana ieteica viņam pieņemt arī citas favorītes dinastijas labā, jo ap 1581. gadu bija tikai viens mantinieks: Safijes un Murada dēls Mehmeds. 1583. gadā Nurbana apvainoja Safiji burvestībās, kas padarīja Muradu impotentu. Tas noveda līdz Safijes kalpu ieslodzīšanai un spīdzināšanai. Murada māsa Esmahana uzdāvināja viņam divas jaunas [[konkubīne]]s, kuras viņš pieņēma. Izārstēts no savas impotences, Muradam piedzima 20 dēli un 27 meitas. Venēciešu avoti klāsta, ka, kaut gan Safije sākotnēji bijusi sarūgtināta, viņa paturēja savu godu un neizrādīja nekādu greizsirdību pret citām favorītēm. Viņa pat sagādāja Muradam vēl citas konkubīnes, nopelnot sultāna pateicību. Murads turpināja konsultēties ar Safiji par politiskām lietām, īpaši pēc Nurbanas nāves, un vēlākajos gados Safije atkal kļuva par viņa vienīgo kompanjoni. Tomēr ir maz ticams, ka Safije kļuva par Murada III likumīgo sievu. Kā Haseki viņa bija ļoti ietekmīga, šis tituls viņai tika piešķirta mazāk nekā gadu pēc Murada kāpšanas tronī.  Kā Džovanni Moro 1590. gadā ziņoja, ka „ ar autoritāti, kas viņai {Safiye} pieder kā prinča mātei, viņa reizēm iejaucas valsts lietās, lai gan šajā ziņā viņu ļoti respektē, un viņu uzklausa Viņa Majestāte, kas uzskata viņu par saprātīgu un gudru. '''Bērni''' Safijei ar Muradu bija 4 bērni: * [[Mehmeds III]] (1566. gada 26. maijs-1603. gada 22. septembris)- nākamais Sultāns pēc sava tēva Murada. * Princis Mahmuds(1568. gads,[[Manisa]]-1581. gads, [[Topkapi pils|Topkapi]],[[Stambula]], apglabāts Selima II mouzolejā, [[Svētā Sofija|Sv.Sofijā]]) * Sultāne Humašaha - 1584. gadā apprecējās ar Nišar Mehmedu Pašā * Sultāne Aiše (mirusi 1605. gadā, apglabāta Selima II mouzolejā, Sv.Sofijā)- 1586. gadā apprecējās ar Ibrahimu Pašā, pēc tam 1602. gadā ar Hasanu Pašā, 1604. gadā apprecējās ar Mahmudu Pašā. * Sultāne Fatma (apglabāta Murada III mouzolejā, Sv.Sofijā) - 1593. gadā apprecējās ar Halilu Pašā, bet 1604. gadā ar Haziru Pašā. * Sultāne Mihrimaha (apglabāta Murada III mouzolejā, Sv.Sofijā) - 1604. gadā apprecējās ar Ahmedu Aga, bet 1618. gadā ar Ali Pašu == Sultāne Māte == Pēc Murada III nāves 1595. gadā, Safijes dēls Mehmeds III kāpa tronī, bet viņa kļuva par [[Sultāne māte|Sultāni Māti]]-vienu no visietekmīgākajām Osmaņu vēsturē. Līdz dēla nāvei 1603. gadā, Osmaņu politiku noteica partija, kuru vadīja Safije un Gazanfers Aga, galvenais baltais einuhs. Mehmeda III vēlākajos valdīšanas gados, Safije arī izbaudīja milzīgu stipendiju - 3000 akčes dienā. Kad 1596. gadā Sultāns devās kampaņā uz Ungāriju, viņš iedeva mātei lielu varu pār Impēriju, atstājot viņu atbildīgu par valsts kasi. Safije arī pierunāja dēlu iecelt savu znotu Ibrahimu Pašā par [[Lielvezīrs|Lielvezīru]]. Šajā periodā Anglijas vēstnieka sekretārs ziņoja, ka, atrodoties pilī, Safijee "ieraudzīja vairākas laivas pie upes [Bosfora], kas steidzās kopā. Karaliene Māte nosūtīja, lai uzzinātu par šo jautājumu [un], viņai sacīja, ka Vezīrs izdarīja taisnību attiecībā uz noteiktāmm prostitūtām. Viņa, neapmierināta, sūtīja vārdu un ieteica [Vezīram], ka viņas dēls atstāja viņu pārvaldīt pilsētu,  nevis aprīt sievietes; ieteicot pieskatīt citas lietas un vairs nejaukties ar sievietēm līdz viņa kunga atgriešanās brīdim. " Vislielākā krīze, ko Safije pārcieta kā Sultāne Māte, izrietēja no paļaušanās uz viņas kiru Esperanzu Malči. Kira bija sieviete, kas nav musulmane (parasti ebrejiete), kura darbojās kā starpniece starp hārema sievietiēm un ārpasauli, darbojoties kā biznesa aģente un sekretāre. Kā ziņots, Malči mēģināja negatīvi ietekmēt Safiju (un caur viņu arī sultānu) viņu politikā pret Venēcijas Republiku konfliktā ar venēciešu spiedzi Beatrisi Mičelu, kas vismaz vienreiz galmā izraisīja atklātu konfliktu. 1600. gadā impērijas kavalērija sacēlās pret Malči un viņas dēla ietekmi, kuri bija uzkrājuši vairāk nekā 50 miljonus akčes. Par to un arī par debazēto valūtu, kuru maksāja karavīriem, vainoja Safiju, un viņa gandrīz cieta karavīru dusmas, kuri nežēlīgi nogalināja Malči un viņas dēlu. Mehmeds III bija spiests teikt, ka "viņš konsultēs māti un labos savus kalpus". Lai karavīriem nebūtu aizdomas par viņas ietekmi uz sultānu, Safije pārliecināja Mehmedu, lai viņa rīkojumus izrakstītu lielvezīrs, nevis personīgi tos parakstīt. Safijei bija liela loma sava mazdēla Mahmuda nāvē 1603. gadā, kad viņa pārtvēra vēstuli, kuru Mahmuda māte, Sultāne Halime, saņēma no pareģes, kura paredzēja, ka Mehmeds III nomirs pēc 6 mēnešiem un tronī kāps viņa dēls. Saskaņā ar Anglijas sūtņa vārdiem, Mahmuds bija neapmierināts ar to, ka "tēvu vada vecāmāte Sultāne, valsts tiek pazudināta, jo viņa ciena tikai pašas vēlmi dabūt naudu". Turklāt Mahmuda mātei un Safijei nebija labas attiecības. Sultāns, nojaušot sazvērestību un esot greizsirdīgs par dēla popularitāti, Mahmudu sodīja ar nāvi. Mehmeda troni mantoja viņa dēls Ahmeds I 1603. gadā. Viens no viņa pirmajiem svarīgajiem lēmumiem bija izraidīt vecomāti uz Veco pili 1604. gada 9. janvārī. Kad Ahmeda I brālis, [[Mustafa I]], kāpa tronī, viņa māte [[Sultāne Halime|Halime]] saņēma 3000 akčes dienā, kaut gan viņas vīramāte vēl bija dzīva. Tomēr dēla atkāpšanās laikā, dzīvojot Vecajā pilī, Halime saņēma tikai 2000 akčes, kamēr Safije vēl joprojām saņēma 3000 akčes. [[Ahmeds I|Ahmeda I]] Haseki, [[Sultāne Kosema|Kosema]], dzīvojot Vecajā pilī, saņēma vien 1000 akčes dienā. == Ārpolitika == Safije, tāpat kā Nurbana, lielākoties atbalstīja pro-venēciešu politiku un regulāri ierunājās par labu venēciešu sūtņiem, no kuriem viens aprakstīja Safiji kā sievieti, kas pilda savus solījumus un ir uzticama. Viņa arī uzturēja labas attiecības ar Angliju. Safije pierunāja Mehmedu III ļaut angļu sūtnim pavadīt viņu kampaņā uz Ungāriju. Unikāls aspekts viņas karjerā ir tas, ka viņa personīgi korespondēja ar Anglijas karalieni [[Elizabete I|Elizabeti I]], kā arī brīvprātīgi darīja pieteikumus Sultānam Elizabetes vārdā. Šīs divas sievietes arī apmainījās ar dāvanām. Vienu reizi Safije saņēma Elizabetes portretu apmaiņā pret "diviem sudraba auduma apģērba gabaliem, vienu sudraba auduma jostu un diviem ar zeltu kaltiem lakatiņiem". 1599. gada vēstulē Safije atbild uz Elizabetes lūgumu par labām attiecībām starp impērijām: Esmu saņēmusi jūsu vēstuli... Ja tā ir Dieva griba, es rīkošos atbilstoši jūsu rakstītajam. Esiet labas sirds šajā ziņā. Es pastāvīgi aicinu savu dēlu Padišahu rīkoties saskaņā ar līgumu. Es neatstāju novārtā runāt ar viņu šādā veidā. Ir Dieva griba, lai jūs šajā ziņā neciestu skumjas. Lai arī Jūs vienmēr būtu stingra draudzībā. Ja Dievs griba, lai [mūsu draudzība] nekad nemirst. Jūs esat atsūtījusi man karieti, un tā ir piegādāts. Es to pieņemu ar prieku. Un es jums esmu nosūtījusi halātu, vērtni, divus lielus ar zeltu izšūtus vannas dvieļus, trīs lakatiņus, kā arī rubīna un pērļu diadēmu. Piedodiet [dāvanu niecīgumu]. Safije izmantoja karieti ekskursijās uz pilsētu, kas tika uzskatīts par skandalozu. Šī vēstuļu un dāvanu apmaiņa starp Safiju un Elizabeti parādīja interesantu dzimumu dinamiku viņu politiskajās attiecībās. Salīdzinājumā ar tradicionālajiem sieviešu apmaiņas līdzekļiem, lai nodrošinātu diplomātiskas, ekonomiskas vai militāras alianses, Elizabetes un Safijes apmaiņa viņas nostādīja varas, nevis apmaiņas objektu pozīcijā. == Publiskie darbi == [[Attēls:Yeni cami.jpg|thumb|Jaunā mošeja]] Safije ir slaveas arī ar to, ka 1597. gadā sāka celt Yeni mošeju, "[[Jaunā mošeja|jauno mošeju]]", [[Stambula|Stambulā]]. Daļa Stambulas ebreju kvartāla tika nolīdzināta, lai atbrīvotu vietu šai struktūrai, kuras lielās celtniecības izmaksas padarīja Safiji nepopulāru karavīriem, kuri gribēja viņu izsūtīt. Vienā brīdī Mehmeds III viņu uz laiku nosūtīja uz Veco pili. Lai gan viņa atgriezās, viņas dzīves laikā mošeju nepabeidza celt. Pēc Mehmeda nāves Safije zaudēja varu un tika neatgriezeniski izsūtīta uz Veco pili. Mošejas celtniecība tika apturēta gadu desmitiem. To beidzot 1665. gadā pabeidza cita Sultāņe Māte- [[Sultāne Turhana Hatidže|Turhana Hatidža]], [[Mehmeds IV|Mehmeda IV]] māte. Al-Malika Safije mošeja Kairā ir nosaukta par godu Safijei. Al-Malika Safijes mošeja savu nosaukumu ieguva vairāk ar [[Apropriācija|apropriāciju]], nevis ar īstu patronāžu. To uzsāka 'Utmans Aga, kurš ieņēma melnā eunuha amatu, kas atbild par harēmu. Utmans Aga bija Safijes vergs. Viņš nomira pirms mošejas pabeigšanas, un tā nonāca Safijei kā daļa no viņa īpašumiem. Viņa apveltīja mošeju ar aktu, kurā bija paredzēti trīsdesmit deviņi glabātāji, tostarp galvenais vadītājs, sludinātājs, khatibs (orators), divi imami, laika sargs, vīraks, remontētājs un dārznieks. == Nāve == Leslija Pīrsa norāda, ka Safije vēl bija dzīva, kas viņas vedekla Sultāne Halime dzīvoja Vecajā Pilī laikā starp sava dēla Mustafas I divām valdīšanām, kas nozīmē, ka Safije nodzīvoja vismaz līdz 1619. gadam un nomira sava mazmazdēla Osmana II valdīšanā. Viņa ir apglabāta Murada III mouzolejā, Sv.Sofijā. == Populārajā kultūrā == 2011. gada televīzijas seriālā ''Lieliskais Gadsimts'' jauno Sultāni Safiji atveido turku aktrise Gjozde Turkera. 2015. gada televīzijas seriālā ''Lieliskais Gadsimts: Kosema'', Sultāni Safiji atveido turku aktrise Hulja Avšara. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Osmaņu impērijas sultāni]] sde5b1jgbqj4l7o7hzf922jccwyflln 0 383029 4498170 4116956 2026-07-24T11:47:54Z Vylks 50297 4498170 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jirgens Klops | image = Jürgen Klopp, Liverpool vs. Chelsea, UEFA Super Cup 2019-08-14 04.jpg | image_size = 220 | caption = Jirgens Klops 2019. gadā | fullname = Jirgens Norberts Klops | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|6|16}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Štutgarte}} | height = 194 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]<br />[[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{fb|GER}} (galvenais treneris) | youthyears1 = 1972—1983 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} SV Glatten | youthyears2 = 1983—1987 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} TuS Ergenzingen | years1 = 1987 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Pforzheim]] | caps1 = 4 | goals1 = 0 | years2 = 1987—1988 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] II | caps2 = | goals2 = | years3 = 1988—1989 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} Viktoria Sindlingen | caps3 = | goals3 = | years4 = 1989—1990 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Rot-Weiss Frankfurt]] | caps4 = | goals4 = | years5 = 1990—2001 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | caps5 = 325 | goals5 = 52 | manageryears1 = 2001—2008 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | manageryears2 = 2008—2015 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | manageryears3 = 2015—2024 | managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | manageryears4 = 2026—pašlaik | managerclubs4 = {{fb|Vācija}} }} '''Jirgens Norberts Klops''' ({{val|de|Jürgen Norbert Klopp}}; dzimis {{dat|1967|6|16}}) ir vācu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlētāja karjeras lielāko daļu pārstāvējis Vācijas klubu ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'', sākotnēji spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, vēlāk bijis [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Trenera karjeras laikā vadījis [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubus ''Mainz 05'' un [[Dortmundes "Borussia"]], no 2015. līdz 2024. gadam bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' galvenais treneris. Kopš 2026. gada jūlija ir [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] galvenais treneris. == Karjera == Futbolista karjeras sākumā spēlējis dažādās jauniešu un zemāko līgu komandās. 1990. gadā pievienojās klubam ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'', kas tolaik spēlēja [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgā]]. Tajā aizvadīja 11 gadus, 2. Bundeslīgā nospēlējot 325 spēles. 2001. gada februārī kļuva par ''Mainz 05'' galveno treneri. Šajā amatā nostrādāja septiņus gadus. 2003.—2004. gada sezonā izcīnīja 3. vietu 2. Bundeslīgā, palīdzot klubam pirmoreiz tā vēsturē kvalificēties [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgai]]. 2008. gadā sāka trenēt [[Dortmundes "Borussia"]], lielākos panākumus sasniedzot 2010.—2011. un 2011.—2012. gada sezonās, kad kļuva par Vācijas čempionu. 2012. gadā palīdzēja klubam izcīnīt arī [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]]. Klops divreiz (2011. un 2012. gadā) tika atzīts par gada futbola treneri Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/startseite/573220/artikel_marco-reus-ist-fussballer-des-jahres.html |title=Marco Reus ist Fußballer des Jahres |language=de|publisher=kicker.de |date={{dat|2012|8|12|N|bez}} |accessdate={{dat|2018|4|14||bez}}}}</ref> {{dat|2015|10|8||bez}} viņš tika iecelts par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/08102015-klops_pieliek_punktu_spekulacijam_klustot |title=Klops kļūst par "Liverpool" galveno treneri |publisher=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2015|10|8|N|bez}} |accessdate={{dat|2018|4|14||bez}}}}</ref> [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.—2019. gada sezonā]] ar ''Liverpool'' viņš uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], vēl divas reizes iekļuva Čempionu līgas finālā (2018. un 2022. gadā). [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019.—2020. gada sezonā]] aizveda komandu līdz Premjerlīgas čempionu titulam, 2022. gadā kļuva par [[FA kauss|FA kausa]] ieguvēju. 2024. gadā nolēma pamest darbu klubā.<ref>{{Cite web|url=https://jauns.lv/raksts/sports/592416-jirgens-klops-satricina-futbola-pasauli-vins-nolemis-pamest-liverpool-fc|title=Jirgens Klops satricina futbola pasauli - viņš nolēmis pamest “Liverpool FC”|date=2024. gada 26. janv.|website=https://jauns.lv}}</ref> Vēlāk strādāja par ''[[Red Bull]]'' futbola operāciju vadītāju. {{dat|2026|7|24||bez}} Klops tika apstiprināts par [[Vācijas futbola izlase]]s galveno treneri, parakstot līgumu līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/24072026-oficiali_klops_saks_jaunu_eru_vacijas_fut |title=Oficiāli: Klops sāks jaunu ēru Vācijas futbola izlasē |publisher=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2026|7|24|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|7|24||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Borussia Dortmund''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2010–11, 2011–12 * [[DFB Pokal]]: 2011–12 * [[DFL Supercup]]: 2013, 2014 '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]] * [[FA kauss]]: 2021–22 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2021–22, 2023–24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l|title=Kapteinis Van Deiks pagarinājumā sniedz "Liverpool" sezonas pirmo trofeju|date=2024. gada 25. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]] * [[UEFA Superkauss]]: 2019 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019 '''Individuālie sasniegumi''' * Vācijas gada futbola treneris: 2011, 2012, 2019 * [[FIFA]] gada labākais treneris: 2019, 2020 * [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] sezonas labākais treneris: 2019–20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klops, Jirgens}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Štutgartē dzimušie]] srmcaw2s94g6m4sjff3yhkz66xvxznt 4498171 4498170 2026-07-24T11:48:30Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Vācijas futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4498171 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jirgens Klops | image = Jürgen Klopp, Liverpool vs. Chelsea, UEFA Super Cup 2019-08-14 04.jpg | image_size = 220 | caption = Jirgens Klops 2019. gadā | fullname = Jirgens Norberts Klops | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|6|16}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Štutgarte}} | height = 194 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]<br />[[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{fb|GER}} (galvenais treneris) | youthyears1 = 1972—1983 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} SV Glatten | youthyears2 = 1983—1987 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} TuS Ergenzingen | years1 = 1987 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Pforzheim]] | caps1 = 4 | goals1 = 0 | years2 = 1987—1988 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] II | caps2 = | goals2 = | years3 = 1988—1989 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} Viktoria Sindlingen | caps3 = | goals3 = | years4 = 1989—1990 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Rot-Weiss Frankfurt]] | caps4 = | goals4 = | years5 = 1990—2001 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | caps5 = 325 | goals5 = 52 | manageryears1 = 2001—2008 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | manageryears2 = 2008—2015 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | manageryears3 = 2015—2024 | managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | manageryears4 = 2026—pašlaik | managerclubs4 = {{fb|Vācija}} }} '''Jirgens Norberts Klops''' ({{val|de|Jürgen Norbert Klopp}}; dzimis {{dat|1967|6|16}}) ir vācu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlētāja karjeras lielāko daļu pārstāvējis Vācijas klubu ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'', sākotnēji spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, vēlāk bijis [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Trenera karjeras laikā vadījis [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubus ''Mainz 05'' un [[Dortmundes "Borussia"]], no 2015. līdz 2024. gadam bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' galvenais treneris. Kopš 2026. gada jūlija ir [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] galvenais treneris. == Karjera == Futbolista karjeras sākumā spēlējis dažādās jauniešu un zemāko līgu komandās. 1990. gadā pievienojās klubam ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'', kas tolaik spēlēja [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgā]]. Tajā aizvadīja 11 gadus, 2. Bundeslīgā nospēlējot 325 spēles. 2001. gada februārī kļuva par ''Mainz 05'' galveno treneri. Šajā amatā nostrādāja septiņus gadus. 2003.—2004. gada sezonā izcīnīja 3. vietu 2. Bundeslīgā, palīdzot klubam pirmoreiz tā vēsturē kvalificēties [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgai]]. 2008. gadā sāka trenēt [[Dortmundes "Borussia"]], lielākos panākumus sasniedzot 2010.—2011. un 2011.—2012. gada sezonās, kad kļuva par Vācijas čempionu. 2012. gadā palīdzēja klubam izcīnīt arī [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]]. Klops divreiz (2011. un 2012. gadā) tika atzīts par gada futbola treneri Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/startseite/573220/artikel_marco-reus-ist-fussballer-des-jahres.html |title=Marco Reus ist Fußballer des Jahres |language=de|publisher=kicker.de |date={{dat|2012|8|12|N|bez}} |accessdate={{dat|2018|4|14||bez}}}}</ref> {{dat|2015|10|8||bez}} viņš tika iecelts par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/08102015-klops_pieliek_punktu_spekulacijam_klustot |title=Klops kļūst par "Liverpool" galveno treneri |publisher=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2015|10|8|N|bez}} |accessdate={{dat|2018|4|14||bez}}}}</ref> [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.—2019. gada sezonā]] ar ''Liverpool'' viņš uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], vēl divas reizes iekļuva Čempionu līgas finālā (2018. un 2022. gadā). [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019.—2020. gada sezonā]] aizveda komandu līdz Premjerlīgas čempionu titulam, 2022. gadā kļuva par [[FA kauss|FA kausa]] ieguvēju. 2024. gadā nolēma pamest darbu klubā.<ref>{{Cite web|url=https://jauns.lv/raksts/sports/592416-jirgens-klops-satricina-futbola-pasauli-vins-nolemis-pamest-liverpool-fc|title=Jirgens Klops satricina futbola pasauli - viņš nolēmis pamest “Liverpool FC”|date=2024. gada 26. janv.|website=https://jauns.lv}}</ref> Vēlāk strādāja par ''[[Red Bull]]'' futbola operāciju vadītāju. {{dat|2026|7|24||bez}} Klops tika apstiprināts par [[Vācijas futbola izlase]]s galveno treneri, parakstot līgumu līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/24072026-oficiali_klops_saks_jaunu_eru_vacijas_fut |title=Oficiāli: Klops sāks jaunu ēru Vācijas futbola izlasē |publisher=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2026|7|24|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|7|24||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Borussia Dortmund''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2010–11, 2011–12 * [[DFB Pokal]]: 2011–12 * [[DFL Supercup]]: 2013, 2014 '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]] * [[FA kauss]]: 2021–22 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2021–22, 2023–24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l|title=Kapteinis Van Deiks pagarinājumā sniedz "Liverpool" sezonas pirmo trofeju|date=2024. gada 25. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]] * [[UEFA Superkauss]]: 2019 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019 '''Individuālie sasniegumi''' * Vācijas gada futbola treneris: 2011, 2012, 2019 * [[FIFA]] gada labākais treneris: 2019, 2020 * [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] sezonas labākais treneris: 2019–20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klops, Jirgens}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Štutgartē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbola izlases treneri]] 76zwxevgyqkby1nz2io9kkd336qs501 0 396318 4497910 4477654 2026-07-23T14:03:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497910 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdisks stils}} [[Attēls:Speisepilze im Korb.JPG|thumb|Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm]] '''Sēņošana''' ir savvaļas [[sēnes|sēņu]] [[sēne|augļķermeņu]] ievākšana, parasti [[pārtika]]s vajadzībām. Visbiežāk tā uzskatāma par [[vaļasprieks|vaļasprieku]], bet reizēm tā ir svarīgs pārtikas avots vai tiek veikta pārdošanai. Retāk sēnes tiek ievāktas aiz zinātniskas, ārstnieciskas vai mākslinieciskas intereses, kā arī halucinogēnu efektu radīšanai. Šī nodarbošanās ir īpaši populāra centrālajā un austrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču ne mazums entuziastu dzīvo arī pārējā Eiropā, [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un dažās [[Āzija]]s daļās. Latvijā sēņošana ir salīdzinoši masveidīga un dažkārt tiek saukta par latviskās identitātes sastāvdaļu.<ref>{{Laikraksta atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sene/zinas/iespejams-senu-spradziens-14201903 |title=Iespējams sēņu sprādziens |author=Egīls Zirnis |date=2018. gada 27. jūlijs |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate=2019. gada 16. martā}}</ref> Latvijā un citur tiek organizētas arī sportiska rakstura sēņošanas sacensības un tūrisma sēņu vērošanas pārgājieni. Reizēm interesi par sēnēm pamodina ekonomiskas grūtības, tā, [[Sīrijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] plosītajā [[Sīrija|Sīrijā]] agrāk maz pamanāmie sēņotāji aktivizējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.ru/near-east/sirijcy-spasayutsya-ot-goloda-s-pomoshyu-gribov/|title=Сирийцы спасаются от голода с помощью грибов |date=15 марта 2019 |website=NEWS.ru}}</ref> Sēnes var vākt visu gadu, tomēr Latvijā parastākais laiks ir no jūlija līdz oktobrim, kad sēņu ir visvairāk. Gada aukstajos mēnešos sastopamas gandrīz tikai uz koksnes augošās sēnes. Par labākajām sēņošanas stundām tiek uzskatīts agrs rīts, kad saules stari krīt šaurākā leņķī pret zemi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://calis.delfi.lv/atputa/radoss-dzivesstils/hobiji-un-aizrausanas/ejam-bekot-jeb-sis-un-tas-par-senosanu/ |title=Ejam bekot jeb šis un tas par sēņošanu |author=Iveta Odiņa |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate=2019. gada 19. martā}}</ref> [[Attēls:2009-09-28 Lactarius deliciosus cropped.jpg|thumb|[[Priežu rudmiese]]s — augstvērtīgas priežu mežu sēnes]] [[Attēls:Mushroom_Magic_Meal_cropped.jpg|thumb|[[Lāčpurni]]]] == Sēņošanas vēsture == [[Attēls:Paxillus involutus G4 (1).JPG|thumb|[[Kailā mietene|Kailās mietenes]] — dzīvību apdraudošas sēnes]] Pirmie [[Arheoloģija|arheologu]] dati par sēņu lietošanu pārtikā attiecas uz laiku apmēram pirms 13 000 gadiem Dienvidamerikā, taču iespējams, ka cilvēks, tāpat kā citi [[visēdāji]], lietoja uzturā sēnes no sava rašanās brīža. Laiks, kad sēnes sāka nest mājup, nevis ēst uz vietas, nav nosakāms. Droši var runāt par laikiem kopš [[Senā Grieķija|senās Grieķijas]]: zināms, ka sengrieķu [[medicīna]]s pamatlicējs [[Hipokrats]] aprakstījis viņam zināmās sēņu ārstnieciskās īpašības, tā paša laikmeta filozofs un zinātnieks [[Teofrasts]] savā "Augu vēsturē" aprakstījis [[trifeles]] un dažas citas sēnes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ashipunov.info/shipunov/school/books/theofrast1951_issled_o_rast.djvu|title=Теофраст. Исследование о растениях. — Л., 1951. DJVU fails.|access-date={{dat|2019|03|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305203218/http://ashipunov.info/shipunov/school/books/theofrast1951_issled_o_rast.djvu|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> Vēlāk [[Senā Roma|romietis]] [[Plīnijs Vecākais]] veica pirmo sēņu klasifikāciju, iedalot tās ēdamajās un indīgajās. Grieķu ārsts un [[botānika|botāniķis]] [[Pedānijs Dioskorīds]] no Anazarbas I gadsimtā mācīja, ka sēnes kļūst indīgas vides ietekmē un tāpēc jāizvairās sēņot sliktās vietās, pie kurām viņš pieskaitīja arī indīgu augļu kokus un čūsku alu apkaimi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cancerlynx.com/BOOKFOURROOTS.PDF|title=Book Four: Roots — De Materia Medica of Dioscorides 4-83, 635. lpp.}}</ref> Nopietna sēņu vākšana notika senajā Romā, kur augstu vērtēto [[Cēzaru mušmire|cēzaru mušmiri]] (''Amanita caesarea'') sēņotāji piegādāja imperatoru galdam. [[Pompeji|Pompeju]] izrakumos uz sienām redzami arī sēņu gleznojumi šķīvjos uz galdiem. Ir informācija par to, ka ap šo pašu laiku sēnes lietojuši arī [[Ķīna|Ķīnā]]. Tomēr daudzas tautas izvairījās no sēnēm vai lietoja tikai 1—2 sugas, jo bija ļoti grūti un riskanti bez rakstības un sistēmas uzkrāt zināšanas par ēdamajām un indīgajām sugām. Antīkajam sēņu apzinātas iepazīšanas un vākšanas periodam [[Vidusjūra]]s reģionā sekoja viduslaiki, kuros pirmskristīgās zināšanas tika nozaudētas, bet visas cepurīšu sēnes uzskatītas par indīgām.<ref>Т. Ильина. - Грибное богатство. Все, что нужно знать начинающему грибнику. {{ISBN|978-5-699-80458-0}}</ref> Tomēr tās pašas kristietības rezultātā sēņu vākšana ar uzviju atguva savas pozīcijas: daudzie baznīcu noteiktie [[gavēšana|gavēņi]] lika to laikā aizvietot gaļu ar citiem produktiem, kuru līdz ar pilsētu un iedzīvotāja skaita augšanu sāka trūkt. Tā rezultātā sēņu lietošana pārtikā Eiropā atkal kļuva populāra. Ar XVII gadsimtu sākās izpētes un sistematizācijas mēģinājumi, minimālas zināšanas par sēnēm sasniedza plašus iedzīvotāju slāņus, un XIX gadsimta beigās [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] sēņu patēriņš uz cilvēku sasniedza 60 kilogramus gadā, kamēr pašlaik [[Krievija|Krievijā]] tas ir 6 reizes mazāks.<ref>[http://erazvitie.org/article/gribnaya_polyana Грибная поляна: интервью с микологом Михаилом Вишневским.]</ref> Taču vēl XX gadsimta vidū valdīja liela neskaidrība par mazāk pazīstamām sēņu sugām un to ēdamību, tā, ievērojamais vācu mikologs [[Jūliuss Šefers]] (''Julius Schäffer'') 1944. gadā nomira, saindējies ar tolaik par ēdamām uzskatītajām [[kailā mietene|kailajām mietenēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://books.google.lv/books?id=vMpVKtRLht4C&pg=PA394&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|title=Food and Beverage Mycology|first=Larry R.|last=Beuchat|date=1987. gada 31. augusts|publisher=Springer Science & Business Media|via=Google Books}}</ref> 1930. gadā [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] Augļu un dārzeņu inspekcija jau pirmapskates laikā izbrāķēja 150 tonnas valsts apcirkņos nonākušās sēņu produkcijas indīgo sēņu piejaukumu un produkcijas bojāšanās dēļ, nākamajā gadā šis skaits jau pārsniedza 200 tonnas.<ref>Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937., 20. lpp.</ref> Ziemeļamerikas kontinentā vietējie iedzīvotāji sēnes bieži uzskatīja nevis par pārtikas, bet gan par apreibināšanās vai ārstniecības līdzekli. Stāvoklis sāka mainīties tikai pēdējos simts gados, kad uz ASV un Kanādu masveidā sāka pārcelties austrumeiropieši ar savām sēņošanas tradīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mycoboutique.com/en/blog/29/mushrooming-throughout-our-history|title=Mushrooming throughout our history - MycoBoutique|website=www.mycoboutique.com}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sēņošanas vietas == [[Attēls:Gluko miskas.jpg|thumb|Sauss priežu sils — sēņotāju visiecienītākais meža tips]] [[Attēls:Kuusimets%C3%A41.jpg|thumb|Egļu mežs Somijā]] Visbiežāk sēņots tiek mežos, tad pļavās un ļoti reti citās vietās. Priekšroka tiek dota viegli caurstaigājamiem un pārskatāmiem mežiem, kā sausiem [[priedes|priežu]] [[sils|siliem]] vai [[bērzi|bērzu]] birztalām. Taču šādās vietās parasti ir arī liela sēņotāju konkurence, kā arī nabadzīgas augsnes. Grūtāk ir staigāt pa mitrākiem mežiem — [[egles|egļu]] [[vēris|vēriem]], [[purvs|purviem]], jauktiem mežiem. Visretāk tiek apmeklēti meži, kas aizauguši ar [[krūms|krūmiem]], papardēm un augstu zāli, jo tajos grūti kaut ko ieraudzīt un pārvietoties. Bez tam, daudzas sēņu [[suga]]s konkurē ar zāli par ūdens un barības vielu resursiem, un augstā zālē tās nav atrodamas. Tomēr arī šādos, parasti lapu koku mežos, aug savas sēņu sugas, kuras parasti ir mazāk pazīstamas sēņotājiem kā skujkoku mežiem parastās sugas. Skaitliski lielākās sēņotāju grupas Latvijā ir [[parastā gailene|gaileņu]] un [[baravikas|baraviku]] meklētāji, kas lasa tās pārdošanai, un [[Rīga]]s "svētdienas sēņotāji", kuri lasa sēnes savām vajadzībām vai kā vaļasprieku. Gan vieni, gan otri biežāk izvēlas visumā gaišus skujkoku mežus ar sūnu vai ķērpju zemsedzi, kādu ir daudz [[Piejūras zemiene]]s smilšainajās augsnēs un [[Viduslatvijas zemiene]]s ziemeļdaļā. Latvijas ainavu kartēs tādus rajonus norāda kā "smilšaino līdzenumu mežaines", kuru lielākie masīvi atrodami plašā Rīgas un [[Ventspils]] apkārtnē, kā arī dienvidos no [[Daugava]]s no [[Aizkraukle]]s līdz [[Ķegums|Ķegumam]], mazāki šādu mežu masīvi atrodami rajonos no [[Gulbene]]s līdz [[Strenči]]em, pie [[Lubāna]]s, [[Cēsis|Cēsīm]], [[Daugavpils]] un [[Skrunda]]s. Arī Rīgas tirgos vairums pārdevēju nosauc šos rajonus par saviem sēņu mežiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Planojums/Eglaine/Kartoshemas/ainavu_karte.jpg|title=Latvijas ainavu karte — JPG fails|access-date={{dat|2019|03|18||bez}}|archive-date={{dat|2016|12|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161221212740/http://ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Planojums/Eglaine/Kartoshemas/ainavu_karte.jpg}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/index.php/atputa/2675-kads-mums-sogad-senu-laiks |title=Uzpircēju cīņas: ogu un sēņu lasītāji kļuvuši slinkāki |access-date={{dat|2019|03|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190630161603/http://www.aprinkis.lv/index.php/atputa/2675-kads-mums-sogad-senu-laiks }}</ref> Kopumā sausieņu meži, t.i. meži, kuru augšanu netraucē pārmērīgs ūdens daudzums, ir apmēram puse no Latvijas mežiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/images/lvm/Petijumi_un_publikacijas/Publikacijas/LVM_meza_tipu_rokasgramata_2.pdf|title=LVM rokasgrāmata mežu tipu noteikšanai|access-date={{dat|2019|03|18||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220120091945/https://www.lvm.lv/images/lvm/Petijumi_un_publikacijas/Publikacijas/LVM_meza_tipu_rokasgramata_2.pdf}}</ref> Šādos mežos, kur koki ir veselīgāki, labāk aug arī to [[mikoriza]]s sēnes. Populārākajās sēņošanas vietās mūsdienās antropogēnā slodze uz mežu ir tik liela, ka koku veselība pasliktinās, [[augsne]]s virskārta tiek nomīdīta un attiecīgi arī sēņu kļūst mazāk. Parasti tas attiecas uz [[Pierīga]]s mežiem un mežiem lielāko pilsētu tuvākajā apkaimē. Sausākā laikā sēņotāji, sekojot sēnēm, vairāk virzās uz meža mitrākajām vietām, slapjākā — otrādi. Daudzas sēnes izvēlas vietas, kur ir brīvāks un apspīdētāks, kā ceļmalas, mežmalas, nokalnes, taču pārāk saulainā laikā tās izaug nedaudz dziļāk mežā. == Sēņošanas veidi pēc nolūka == Bieži šie veidi tiek apvienoti, — tā, sēņotājs var daļu sēņu vākt savai pārtikai, bet daļu — pārdošanai. === Pārtikas sēņošana === [[Attēls:Boletus edulis and chanterelles montmartre.jpg|thumb|Gailenes un baravikas Parīzes tirgū]] Sēņotājs meklē visas tās [[suga]]s, ko viņš pazīst kā [[Ēdamās sēnes|ēdamas]]. Atkarībā no apstākļiem tiek ņemtas visas tādas atrastās vai tikai labākās. Tā kā sugu ir daudz (cepurīšu sēņu sugu Latvijā vien zināms vairāk nekā 1100), tad jo plašākas sēņotāja zināšanas par sēņu sugām un to augšanas vietām, jo lielākas viņa izredzes ātrāk atgriezties ar pilnu grozu. Sēņotājam nākas uzmanīties, lai nejauši nesajauktu ēdamās sugas ar indīgajām, toties plašais sugu diapazons dod viņam vairāk iespēju. Pašizglītībai šai jomā ir pieejams liels daudzums sēņošanas un gatavošanas rokasgrāmatu, lai gan tās nereti kritiski atšķiras dažādu sugu ēdamības novērtējumos. === Komerciālā sēņošana === [[Attēls:Sanjūroku kasen, Kinokogari Shōtoku koro fujin by Mizuno Toshikata.jpg|thumb|Sēņošana XVIII gadsimta sākumā Japānā, Midzuno Tosikata (1893)]] Sēņotājs meklē tikai tās sugas, kuras tiek iepirktas uzpirkšanas punktos, vai kuras var pārdot tirgū, vai uz kurām saņēmis speciālu pasūtījumu. Pirmajā grupā Latvijā ir atlikušas gandrīz tikai gailenes, lai gan vēl pirms pusgadsimta bija iespējams nodot uzpircējiem ap 20 sēņu sugu.<ref>Arvīds Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 127. lpp.</ref> Tirgū teorētiski var pārdot ļoti daudzas sugas, tomēr praksē runa var iet par 8—10 līdzīgu sugu grupām (kā [[baravikas]], rudmieses utt.). Speciāla pasūtīšana kādiem kulināriem vai citiem pasākumiem Latvijā nav izplatīta. === Sporta sēņošana === Sēņošana kā organizēts sports visā pasaulē ir ļoti vāji attīstīta, tomēr Latvijā ik gadus [[Latvijas valsts meži]] organizē sacensības, kurās noteiktā laikā ierādītā meža iecirknī jāsavāc maksimālais noteiktu sugu sēņu daudzums un jāatrod marķētā sēne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/jaunumi/3051-senu-laika-senosanas-cempionats|title=Sēņu laikā – sēņošanas čempionāts |publisher=[[Latvijas valsts meži]]}}</ref> Savukārt [[Pasaules Dabas Fonds]] rīko ikgadējus nakts sēņošanas čempionātus, kuriem gan ir vairāk izklaidējošs kā sportisks raksturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5557647/notiks-10-nakts-senosanas-cempionats|title=Notiks 10. nakts sēņošanas čempionāts|date=2012. gada 12. septembris|website=[[tvnet.lv]]}}</ref> Tāpat ikgadējus nakts sēņošanas festivālus rīko Kārsavas novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nakts-senosana-karsavas-novada-aicina-jau-septito-gadu.a291552/ |title=Nakts sēņošana Kārsavas novadā aicina jau septīto gadu |author=Laura Sondore-Strode |date=2018. gada 8. septembris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]}}</ref> Savus sēņošanas čempionātus rīkojuši arī [[Alūksne]]s, Ķeguma, [[Ķekava]]s un [[Pļaviņas|Pļaviņu]] novados.<ref>{{Laikraksta atsauce |url=http://www.dzirkstele.lv/kultura-un-izklaide/interesanti/ilzene-sacensas-senosana-16315 |title=Ilzenē sacenšas sēņošanā |author=Līga Vīksna |date=2010. gada 23. augusts |newspaper=Dzirkstele |accessdate=2019. gada 19. martā |journal= |archive-date=2019. gada 4. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20190904214741/https://www.dzirkstele.lv/kultura-un-izklaide/interesanti/ilzene-sacensas-senosana-16315 }}</ref><ref>[http://kegumanovads.lv/lv/dzivessituacijas/kultura/jaunumi-kultura/3382-senosanas-cempionats-2018 Ķeguma novada sēņošanas čempionāts Tomē]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[https://sports.kekava.lv/sa/event/kekavas-novada-cempionats-senosana/ Ķekavas novada čempionāts sēņošanā]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://jekabpilsnvo.lv/2018/09/plavinu-plaveji-un-5-novada-senosanas-cempionats/ “Pļaviņu pļāvēji” un 5. novada sēņošanas čempionāts]{{Novecojusi saite}}</ref> Neoficiālas sēņošanas sacensības var organizēt arī šaurā lokā kolektīva veselības uzlabošanai.<ref>[http://www.zirnis.lv/14-02-2015/d74d01 Viltīgā sēņošana — kā izvilināt bērnus no mājas]</ref> Arī [[Lietuva|Lietuvā]] Sēņu festivāla sākumā [[Varēna]]s pilsētiņā ik gadus tiek organizēts sēņošanas čempionāts.<ref>[https://lithuania.travel/en/where-to-visit/seasonal-highlights/autumn/mushroom-festival lithuania.travel. Mushroom Festival]</ref> ==== Tūrisma sēņošana ==== Dažādos Zemes nostūros notiek ikgadēji sēņu festivāli, daļa no kuriem ir [[sēņu audzēšana|sēņu audzētāju]] reklāma, taču ir arī savvaļas sēnēm veltītie, kuru programma ietver sēņošanu. Piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Oregona]]s štata parks sava festivāla ietvaros piedāvā bezmaksas lekcijas un sēņošanas gājienus ar speciālistu, līdzīga programma ir Sēņu svētkos [[Aļaska|Aļaskā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wildmushroomcelebration.com/events/ |title=Wild Mushroom Hikes - Park Ranger Dane Osis |access-date={{dat|2019|03|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190316100530/http://wildmushroomcelebration.com/events/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fungusfair.com/schedule.htm |title=2018 Girdwood Fungus Fair Schedule |access-date={{dat|2019|03|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190218172250/https://www.fungusfair.com/schedule.htm }}</ref> Ir arī speciāli pavasara festivāli [[lāčpurni|lāčpurnu]] sezonas atklāšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bcmorelfestival.com/events|title=Schedule of Events &#124; National Morel Mushroom Festival|access-date={{dat|2019|03|16||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180823041345/http://bcmorelfestival.com/events}}</ref> Latvijā ir speciāli tūrisma piedāvājumi sēņu vērošanai, piemēram, [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālajā parkā]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tourism.sigulda.lv/userfiles/content/attachment/1535469097309.pdf|title=Sēņu vērošana GNP}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vainode.lv/wp-content/uploads/Seenju_veerosana_Vainodes_novadaa.pdf|title=Sēņu vērošana Vaiņodes novadā|publisher=[[Vaiņodes novads|Vaiņodes novada]] dome|access-date={{dat|2019|03|16||bez}}|archive-date={{dat|2017|06|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170612122527/http://www.vainode.lv/wp-content/uploads/Seenju_veerosana_Vainodes_novadaa.pdf}}</ref> Sēņošana ir arī pasaules kulinārā tūrisma industrijas sastāvdaļa un viesiem gan ārzemēs, gan Latvijā tiek piedāvātas sēņošanas tūres.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://green-ukraine.com/mushroom-tour-carpathians|title=Mushroom tour in the Carpathians &#124; Green Ukraine|website=green-ukraine.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zagribami.info/материалы/truffletour/|title=Трюфельные туры в Болгарию|website=Сайт М. Вишневского «За грибами»|access-date={{dat|2020|04|04||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161127110828/http://www.zagribami.info/%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B0%D0%BB%D1%8B/truffletour/|archivedate={{dat|2016|11|27||bez}}}}</ref><ref>[https://www.celotajs.lv/cont/tour/tours/car_kurzeme_senes_lv.html Kurzemes un Zemgales sēņu tūre]</ref> Tomēr 2016. gada aptaujas dati parādīja, ka no Latvijā piedāvātajiem 10 kulinārā tūrisma novirzieniem sēņošana Latviju apmeklējošo tūristu acīs ieņem pēdējo vietu, pārliecinoši atpaliekot ne tikai no latviešu tradicionālās virtuves vai alus baudīšanas tūrēm, bet pat no [[ogošana]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turiba.lv/f/Grinberga_Anna_2016.pdf|title=Ārvalstu tūristu pieredze Rīgas kulinārā mantojuma izmantošanā|author=Anna Grīnberga|publisher=[[Biznesa augstskola "Turība"]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Ārstnieciskā sēņošana === Neskaitot paša sēņošanas procesa pozitīvo ietekmi uz veselību, šeit runa ir par to sēņu sugu ievākšanu, kuras tiek uzskatītas par ārstējošām. Pazīstamākā no tām ir [[melnā spulgpiepe]] jeb čaga, ko ārsti iesaka imūnsistēmas stiprināšanai.<ref>{{Laikraksta atsauce|url=https://veselam.la.lv/kam-noder-melna-berzu-piepe-caga-iesaka-vija-enina/|title=Kam noder melnā bērzu piepe – čaga. Iesaka Vija Eniņa|date=2017. gada 29. augusts|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|journal=|access-date=2019. gada 29. Augustsss|archive-date=2019. gada 29. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20190829180317/http://veselam.la.lv/kam-noder-melna-berzu-piepe-caga-iesaka-vija-enina}}</ref> Medicīnā tiek lietotas arī [[lakas plakanpiepe]] un [[daivainā čemurene]], taču tās pie mums retuma dēļ iekļautas apdraudēto sugu sarakstā. ==== Halucinogēnā sēņošana ==== [[Attēls:Psilocybe semilanceata.jpg|thumb|Smailās kailgalves ''Psilocybe semilanceata'']] Latvijā ir diezgan grūti salasīt iedarbīgu porciju [[Psilocibīna sēnes|halucinogēno sēņu]]. Parasta interesenta mēģinājums sameklēt maziņās [[smailā kailgalve|smailās kailgalves]] visdrīzāk novedīs pie kāda desmita līdzīgu sugu komplekta, kurā būs iekļuvušas dažas stipri [[indīgās sēnes|indīgas sēnes]], kā ''[[Conocybe filaris]]'' un vairākas [[Ķiverenes|ķivereņu]] (''Galerina'') ģints sugas. Tās nezinātāja acīm praktiski nav atšķiramas no kailgalvēm un nereti aug tieši blakus tām.<ref>Inita Dāniele, “Sēnes Latvijā”, Zvaigzne ABC, 63. lpp. {{ISBN|978-9984-37-915-9}}.</ref> No otras puses, parasts interesents arī neatšķir vienkāršu saindēšanos no psihotropiem efektiem un izdzīvošanas gadījumā savu mērķi sasniedz. Halucinogēnās sēnes Latvijā ar likumu atbilstoši 1961. gada 30. marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām ir iekļautas starp īpaši bīstamajām pirmā saraksta narkotikām, kopā ar [[marihuāna|marihuānu]], [[hašišs|hašišu]], [[heroīns|heroīnu]], [[opijs|opiju]] un daudziem citiem dabiskiem un mākslīgiem produktiem.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/50539-par-kriminallikuma-speka-stasanas-un-piemerosanas-kartibu Likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2.pielikums]</ref> Attiecīgi to ievākšana, uzglabāšana, tirdzniecība un lietošana ir nelikumīga. Iespējams arī apzināti pielietot saindēšanās efektu, kā ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]]: [[alnis|aļņi]] un citi dzīvnieki ēd [[sarkanā mušmire|sarkanās mušmires]], lai atbrīvotos no parazītiem organismā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fptl.ru/himija%20jhizni/muhomor.html |title=Мухомор — и яд, и лекарство |access-date={{dat|2019|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190920183346/http://www.fptl.ru/himija%20jhizni/muhomor.html }}</ref> [[vikingi]] — [[berserks|berserki]] saskaņā ar izplatītu teoriju pirms kaujām esot lietojuši šīs pašas mušmires, lai niknāk cīnītos, taču sarkano mušmiru lietošana ir bīstama saindēšanās [[blakusparādības|blakusefektu]] dēļ. Turklāt sarkano mušmiru saindēšanās klīniskā aina vismaz mūsdienās neuzrāda nekādu niknuma pieaugumu.<ref>В.Солоухин, "Третья охота", Москва, «Современник», 1986</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/dnevnik_rolevika/pravda-li-chto-berserki-jivoe-orujie-eli-muhomory-pered-boem-5b6fc4fd14b36d00a91c26b1|title=Правда ли, что берсерки - живое оружие - ели мухоморы перед боем?|website=Яндекс Дзен &#124}}</ref> Šī pati blakusefektu problēma attiecas arī uz visām citām ne nāvīgi indīgajām sēnēm, toties to lietošana — atšķirībā no halucinogēnajām — vēl nav aizliegta. === Zinātniskā sēņošana === [[Attēls:1b_-_PSMS_Mushroom_Shows_(9774554073).jpg|thumb|Sēņu izstāde Sietlā, ASV]] Vārda plašākā nozīmē ar to nodarbojas katrs, kurš, atradis nepazīstamu sēni, nes to mājās sugas noteikšanai. Tomēr reizēm [[mikoloģija|mikologi]] vai viņiem draudzīgie entuziasti dodas uz mežu speciāli meklēt jaunas sēņu sugas vai atrast jaunu informāciju par jau zināmajām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mycoweb.narod.ru/fungi/Informe/Informe_UIA_20090904.html|title=Ирина Уханова: В горах Кавказа с микологами (18-23 августа 2009 г.)|website=mycoweb.narod.ru}}</ref> Šajā gadījumā liela nozīme ir fotogrāfijām un pierakstiem par atrasto sēņu augšanas apstākļiem (laika apstākļi, augsne, tuvējie koki un cita flora) un vietu, lai retās sēnes būtu atrodamas otrreiz ar mazākām grūtībām. Bez tam, zinātniskais stils pievērš lielu uzmanību sēnēm, kuras nav derīgas pārtikā un bieži neatgādina sēnes pēc izskata. Reizēm tiek veikti arī izziņas pārgājieni, kuros tūrisms tiek apvienots ar izglītojošo un zinātnisko funkciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/senu-un-glotsenu-izzinas-pargajiena-seldzu-ozolu-audze-rezultati/2018/|title=Sēņu un gļotsēņu izziņas pārgājiena Seldžu ozolu audzē rezultāti |author=Julita Kluša |date=2018. gada 6. decembris |website=dabasdati.lv}}</ref> Arī šāda sēņošana bieži ir orientēta uz sugām, kas nav derīgas pārtikai.<ref>{{Laikraksta atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/wp-content/uploads/2016/11/VV_2014_150.pdf#page=33 |title=Neparastā sēņošana |author=Julita Kluša |newspaper=Vides vēstis |page=32. lpp |access-date={{dat|2019|09|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190904025434/http://www.videsvestis.lv/wp-content/uploads/2016/11/VV_2014_150.pdf#page=33 }}</ref> Līdz XXI gadsimtam sēnes bieži ievāca žāvēšanai [[herbārijs|herbārijam]] gan skolu nodarbībām, gan muzeju un zinātnieku vajadzībām.<ref>Л.Гарибова, И.Сидорова, “Грибы”, Москва, 1997., 86.-93. lpp., {{ISBN|5-87-484-046-X}}.</ref> Mūsdienu tehnoloģijas šo jomu gan ir stipri sašaurinājušas. Viens no šādas sēņošanas paveidiem ir sēņu vākšana sēņu izstādēm, kādas Latvijā notiek rudeņos. [[Latvijas Dabas muzejs]] tādas rīko kopš 1952. gada.<ref>И.Дудка, С.Вассер, “Грибы - справочник миколога и грибника”, Киев, Наукова думка, 1987., 359.-363. lpp.</ref><ref>Музей природы Латвийской ССР, “Грибы. Каталог выставки”, Avots, 1988., 60. lpp.</ref> === Mākslinieciskā sēņošana === [[Attēls:Mushroom family Agia Varvara.jpg|thumb|Sēņu ģimenes fotogrāfija]] Pirmām kārtām ar to saprotama sēņu fotografēšana, taču ir arī citas iespējas — reizēm sēnes tiek nestas mājup interjera izdaiļošanai (tas biežāk attiecas uz ar ilgāku mūžu apveltītajām uz koksnes augošajām sēnēm, bet ne tikai — arī, piemēram, [[samtainā mietene]] reizēm kalpo šādam mērķim). Daļēji pie šīs pašas sfēras pieder arī sēņu (īpaši [[Šveinica filcene]]s) ievākšana krāsvielu ieguvei, jo no komerciālā viedokļa mūsdienās šis process kļuvis maz efektīvs. == Sēņošanas metodes == Neatkarīgi no tā, vai sēņots tiek mežā, pļavā, pilsētas zālienā, alā, koku galotnēs vai zem ūdens (varianti nosaukti pēc sastopamības biežuma), galvenais princips ir paņemt sēnes augļķermeni un vai nu nogriezt to zemes līmenī, vai uzmanīgi ar pagriezienu izcelt no zemes. Abi varianti ir pieņemami, bet pirmais neprasa tādu akurātumu. Literatūrā bieži sastopamie pretrunīgie apgalvojumi, ka viens vai otrs paņēmiens esot [[sēņotne]]i kaitīgs un lietojams attiecīgi tikai pretējais, ne ar ko nav pierādīti un uzskatāmi par strīdu strīdēšanās pēc. Pušu argumenti un pretargumenti: * Nogriešana atstāj daļu sēnes [[kātiņš (mikoloģija)|kātiņa]] sapūt, un tas noindē sēņotni. — Vairums sēņu tā arī paliek nenogrieztas un sapūst, kur augušas, pilnībā. Nekāda sēņotnes saindēšanās pie tam nenotiek. * Izraušana izrauj kopā ar kātiņu sēņotnes gabalu, kas to traumē līdz iznīkšanai. — Pie uzmanīgas izņemšanas no sēņotnes tiek norauti tikai gala savienojumi, kuri vienalga tiek upurēti, sēnes augļķermenim sapūstot. Pēc 29 gadus ilga eksperimenta [[Šveice]]s zinātnieki 2006. gadā paziņoja, ka nav novērojuši nekādu starpību starp abiem paņēmieniem ietekmē uz sēņotni un sēņu augšanu, kas pieklusināja strīdu vismaz Rietumu zemēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vapko.ch/index.php/de/fragen-rund-um-pilze/publikationen?download=554:pilzsammeln-schadet-den-pilzen-nicht-quelle-wsl|title=Egli, S.; Ayer, F., (2006). Pilzsammeln schadet den Pilzen nicht - ein Diskussionsbeitrag. Schweizerische Zeitschrift für Pilzkunde, 84 (2).}}</ref> Mūsdienās reizēm tiek ieteikts lietot abus paņēmienus pēc situācijas, izgriežot ar roku tās sēnes, kuru kātiņš ir sekli zemē vai kurām identifikācijai jāapskata kātiņa apakšgals (pēdējais attiecas g.k. uz sēnēm, ko var sajaukt ar mušmirēm) un pēc tam nosedzot radušos caurumu ar zemi vai sūnām, bet ar nazi griežot tās sēnes, kuru kātiņš ir dziļi zemē. Jebkurā gadījumā svarīgākais ir neatstāt pēc sevis izvandītu zemsedzi, lai sēņotne neciestu no izžūšanas. Pēc sēnes paņemšanas to, sākot ar kātiņu, apskata un attīra no "tārpiem" (kukaiņu [[kāpurs|kāpuriem]]), ja tādi vai to aliņas sēnē ir redzami. Aliņās sastopami kāpuru ekskrementi, tādēļ reizēm lietotais paņēmiens ņemt arī tārpainas sēnes un mājās izdzīt kāpurus ar sālsūdeni vai nobeigt tos ar vārīšanu netiek ieteikts. Kāpuri reizēm sastopami tikai sēnes kātiņā, šādā situācijā kātiņa bojātais iecirknis tiek nogriezts līdz veselās vietas sasniegšanai.<ref>Arvīds Balodis, “Sēņotāja rokasgrāmata”, Avots, 1980., 121. lpp.</ref> Tomēr jāatceras, ka vēl neattīstījušās kāpuru oliņas parasti ir arī tajās sēnēs, kur vēl nav kāpuru, un kamēr sēnes nokļūs līdz pirmapstrādei mājās, kāpuri var paspēt izšķilties. [[Gliemeži|Gliemežu]] iegrauzumiem sēnēs nevēlamu blakusparādību nav un tos sēņotājs var ignorēt vai izgriezt pēc saviem ieskatiem. Bieži pirms likšanas grozā sēnes notīra ne tikai no pielipušajām zemsedzes daļām, bet arī no gļotainās aizsargplēves, ja tāda ir (īpaši [[zeltkātes|zeltkātēm]]). Vecākām stobriņu sēnēm tiek noņemts stobriņu slānis. Ja grozā trūkst vietas, var tajā likt kātiņus un cepurītes atsevišķi, bet ir nevēlami sajaukt dažādi gatavojamu sēņu kātiņus identifikācijas grūtību dēļ. Turklāt šādi sēnes būs stiprāk saspiestas un tāpēc tās vēl vairāk jāsteidzas nogādāt uz apstrādi vai ledusskapi. Specifisks sēņošanas paveids ir pazemē augošo trifeļu vākšana, kas tiek veikta ar speciāli apmācītu dzīvnieku — cūku vai suņu — palīdzību pēc [[oža]]s.<ref>Л.Гарибова, “В царстве грибов”, Москва, Лесная промышленность, 1981., 103.—104. lpp.</ref> === Sēņotāja ekipējums === [[Attēls:Matsutakeredpinemushroomhunting.jpg|thumb|Reizēm sēņotājam nākas silti saģērbties. [[Japāna]], [[Hirosima]]s apkaime.]] [[Attēls:OTMA mushroom picking.jpg|thumb|Krievijas cara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] meitas, sēņojot Somijā 1913. gadā.]] Sēņotājam līdzi vajadzīgs: * apģērbs, kas piemērots mainīgiem laika apstākļiem, kas pasargā no lidojošiem asinssūcējiem kukaiņiem un uz kura viegli saskatīt iespējamās ērces; * gumijas zābaki; * nazis; * grozs; * pilnībā uzlādēts [[mobilais tālrunis]] ar vietas noteikšanas funkciju. Attālās vai nepazīstamās vietās un pie iespējamām veselības problēmām: * saldumi spēku atjaunošanai un ūdens; * dodoties uz nepazīstamu vietu — papīra karte; * ja var būt vajadzīgas — zāles.<ref>Tomass Lesoe, “Sēnes”, [[Zvaigzne ABC]], 1998., 22. lpp. {{ISBN|9984-22-283-7}}.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/glabeji-iesaka-senotajiem-nemt-lidzi-talrunus-un-kadu-saldumu.a96432/ |title=Glābēji iesaka sēņotājiem ņemt līdzi tālruņus un kādu saldumu |author=Ivo Leitāns |date=2014. gada 30. augustā |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2019. gada 19. martā}}</ref> === Sēņotāja riski === ==== Vākšanas laikā ==== Biedējošā iespēja tikt [[čūskas]] sadzeltam praksē ir neliela, turklāt no [[parastā odze|odžu]] kodumiem Eiropā pēdējos 20 gados neviens cilvēks nav nomiris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/mediki-atgadina-nespeleties-ar-odzem.a240963/ LSM: Mediķi atgādina - uzmanīties un nespēlēties ar odzēm] 23. jūnijs, 2017</ref> Daudz lielāks ir risks stāties konfliktā ar kādu agresīvu instinktu pārmāktu zvēru vai cilvēku. Vislielākos riskus rada pusklaiņojoši suņi uz ceļiem un slimības pārnēsājošas [[ērces]]. Vēl jārēķinās arī ar iespēju zaudēt samaņu karstā laikā. Citas veselības problēmas var atrisināt ar tālruņa palīdzību, tādēļ vienmēr jābūt drošam, ka baterijas tajā pietiks līdz apdzīvotas vietas sasniegšanai. Negaidītas problēmas var rasties cilvēkiem ar [[alerģija|alerģiju]] uz [[lapsenes|lapseņu]] indi, un tiem nevajadzētu doties mežā vieniem un attālu no ceļiem. Vācot sēnes svešā zemē, jārēķinās ar to, ka tur var izrādīties kāds ierastas sēnes indīgs dubultnieks, jeb vai pati sēņu suga, kas Latvijā satur nenozīmīgu toksīnu daudzumu, citā reģionā un klimatā var izrādīties bīstami indīga. Pirms ēšanas jāizpēta vismaz viens vietējais sēņu noteicējs. Iespējams nejauši iegadīties rajonā, kur notiek [[medniecība|medības]] vai militārās mācības. Sadzirdot mežā šāvienus, jāturas no tiem tālāk. Tiem, kuri apzināti dodas sēņot uz šādām vietām, vienmēr tur jāvalkā koša atstarojošā veste un jābūt gataviem klausīt rīkojumiem. ==== Ēdot sēnes ==== [[Attēls:2005-09 Amanita phalloides crop.jpg|thumb|Zaļā mušmire. Nāvīgi indīga.]] [[Attēls:Amanita virosa.jpg|thumb|Baltā mušmire. Nāvīgi indīga.]] [[Attēls:Gyromitra esculenta 2011-04-17.JPG|thumb|Parastā bisīte pavasarī. Indīga.]] Pirmais, bet nebūt ne galvenais risks, ēdot sēnes, ir tīši vai netīši apēst kādu indīgu sugu. Parasti bīstami indīgās sēnes tomēr tiek atsijātas savākšanas un sagatavošanas laikā, un Latvijā ir ļoti maz sugu, kuras praktiski ievācamos daudzumos ir letāli indīgas. Šīs sugas sēņotājam ir jāprot atšķirt no citām. Divas nāvējošākās sugas, kurām pat ar vienu sēni pietiek, lai noindētu vienu vai pat vairākus cilvēkus, ir [[zaļā mušmire]] un [[baltā mušmire]]. Vājāk indīgās sēnes, kuras nav padarāmas ēdamas ar kulināru apstrādi, protams, arī nav jāēd, bet nejauša vienas šādas sēnes iekļūšana ēdienā neradīs tik smagas sekas. Nopietnas problēmas var rasties, ja cilvēkam pret kādu sēņu sugu ir alerģija, īpaši, ja par iepriekš to nav zināms. Tāpat saindēšanās pakāpe atkarīga no organisma izturības un blakusslimībām.<ref>{{Laikraksta atsauce |url=https://www.la.lv/musmires-gan-indigas-gan-izradas-edamas/ |title=Mušmires – gan indīgas, gan ēdamas! |author=Ilze Lavrinoviča |date=2016. gada 28. augusts |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |accessate=2019. gada 16. martā}}</ref> Tā kā tas bieži ir neprognozējami, tad ļoti vēlams ievērot dažus noteikumus, kuri attiecas arī uz veikalos pērkamajām kultivētajām sēnēm: :: a) pirmoreiz ēdot kādu pat citu pārbaudītu sēņu sugu, apēst nelielu daudzumu un dažas stundas nogaidīt reakciju; :: b) vienmēr virtuvē atstāt vismaz pāris šīs sugas sēnes neskartā veidā, lai atvieglotu darbu mediķiem, kuri varēs noskaidrot, kas tieši kļuvis par problēmas cēloni; :: c) pirmoreiz ēdot kādu sēņu sugu, par kuras ēdamību nav pietiekamas pārliecības, apēst nelielu daudzumu un dažas dienas nogaidīt reakciju. Parastais ieteikums par sēnēm, kuru ēdamība nešķiet droša, ir tās vispār neņemt un neēst, taču diemžēl, pretrunīgas informācijas apstākļos reizēm šo jautājumu nākas izšķirt pašiem sēņotājiem. Daudzas sēnes, kuras Latvijā pastāvīgi lieto pārtikā, daļa sēņu noteicēju vai zinātnisko avotu atzīst par neēdamām vai indes saturošām. Un ja ar reti sastopamām sēnēm šis jautājums izšķirams viegli, tad no tādām populārām, bet pēc dažiem avotiem bīstamām sēnēm kā [[alksnene]]s,<ref>Šellija Evansa, Džefrijs Kibijs, “Sēnes”, [[Zvaigzne ABC]], 2004., 72. lpp. {{ISBN|9984-37-648-6}}.: Parasto alksneni uzskata par indīgu sīvuma dēļ</ref> [[Parastā smiltene|smiltene]]s<ref>[https://web.archive.org/web/20070311105637/http://www.hc-sc.gc.ca/ahc-asc/media/advisories-avis/2001/2001_115bk_e.html Tricholoma equestre poisoning]</ref> vai [[cūcene]]s, var izvairīties vai arī vadīties no praktiskās pieredzes. Viens no papildu drošības līdzekļiem ir sēnes novārīt un noliet ūdeni, dažām sugām — vairākkārtīgi. Ja nav vairāku pārbaudes avotu par kādu mazpazīstamu sēņu sugu, tad to ēst nedrīkst. Mīti par to, ka iespējams noteikt sēnes indīgumu ar kaut kādām blakus pazīmēm, kā [[sudrabs|sudraba]] nomelnēšanu, [[sīpoli|sīpola]] reakciju, sēņu kāpuru klātbūtni, garšu utt., ir un paliek tikai mīti. Neviena no šādām pazīmēm nav patiesa vienlaikus visām indīgajām sēnēm un visas dod nepareizus signālus arī attiecībā uz daudzām ēdamajām.<ref>{{Laikraksta atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/bekas-musmires-un-parpratumi-10015819|title=Bekas, mušmires un pārpratumi |author=Inita Avota |date=1997. gada 2. septembris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate=2019. gada 16. martā}}</ref> Aizstāt sēņu sugu pazīšanu nevar nekas. Reālu draudu veselībai rada sēnes, kuru kaitīgās vielas netiek izvadītas no organisma, bet akumulējas tajā, līdz sasniedz kritisko robežu, kura dažādiem cilvēkiem daudzkārtīgi atšķiras. Īpaši ar to izceļas [[parastā bisīte]] un kailā mietene. Lai gan bieži izskan pārliecība, ka tās vajag tikai pareizi sagatavot, pie pavājinātas imunitātes nekāda sagatavošana nepalīdz. Pagājušā gadsimta vidū, kad teorija par bisīšu pareizu sagatavošanu bija populāra arī literatūrā, ap 40% saindēšanās gadījumu ar sēnēm [[Padomju Savienība|PSRS]] notika maijā, kad praktiski tikai ar tām arī varēja saindēties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gribochek.su/books/item/f00/s00/z0000001/st005.shtml|title=Съедобные и ядовитые грибы (Орлов Н.И.)|website=gribochek.su}}</ref> Kopā no reģistrētajiem saindēšanās gadījumiem 45% bija ar bisītēm. Neviena cita indīgo sēņu suga ne tuvu neradīja tik biežu saindēšanos. Biežāk kā ar vienmēr indīgajām sēņu sugām cilvēki saindējas ar sēnēm, kas nepareizi sagatavotas vai sabojājušās,<ref>[https://www.dgfm-ev.de/pilzesammeln-und-vergiftungen/pilzberatung Pilzberatung: galvenais saindēšanās iemesls ir vecas sēnes]</ref> vai arī augušas ķīmiski piemēslotās vietās. Jāievēro, ka sēnes ātri bojājas, īpaši saspiestas un siltumā (tāpēc sēņojot iesaka lietot platus grozus, nevis spaiņus vai, kas vēl ļaunāk, plēves maisiņus), stipri uzkrāj no augsnes kaitīgas vielas — no [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] līdz [[radioaktivitāte|radioaktīvajiem izotopiem]] un ļoti daudzas satur sīvu šķidrumu vai nelielu toksīnu daudzumu, ko bieži var izšķīdināt ūdenī vai iznīcināt ar termisku apstrādi. Tāpēc drošības pasākumi iekļauj: :: a) Nesēņot ēšanai pie dzīvām šosejām un pilsētās, gudrona dīķu un citu izgāztuvju rajonos; arī ķīmiski apsmidzināti stādījumi ir bīstami; :: b) Censties savāktās sēnes pēc iespējas ātrāk nogādāt līdz to termiskai apstrādei (cepšanai, vārīšanai utt.); :: c) Visas lapiņu sēnes, par ko avotos nav norādīts pretēji, pirms ēšanas vajag novārīt; :: d) Sēnes garša un smarža ir svarīgi faktori ne tikai sugas noteikšanai, bet vēl tās bieži mainās, kad sēne kļūst par vecu lietošanai, un tas pie manāmas vajadzības ir jāpārbauda. Neviena pasaulē zināma sēņu suga nav tik indīga, lai būtu bīstami viņu pagaršot neapēdot. === Ekoloģiskās problēmas === Pēc [[Čornobiļas AES katastrofa]]s gandrīz visā Eiropā sāka pētīt, cik radioaktīvas kļuvušas sēnes, un rezultāti bija pretrunīgi. Mūsdienās šī problēma joprojām ir svarīga smagāk cietušajiem [[Baltkrievija]]s, [[Krievija]]s un [[Ukraina]]s reģioniem, taču citur tas vairs nav aktuāli. Tā, [[Čehija|čehu]] pētnieki konstatējuši, ka sēņu uzkrājamais [[cēzijs]]-137 tajās ir devās, kuras var būt bīstamas tikai, ik dienas apēdot pa 10 kg sēņu. Čehi vidēji uz cilvēku patērē 2—2,5 kg sēņu gadā, kas ir tikai 0,15% no tās dozas, ko cilvēks uzkrāj dabīgā veidā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lidovky.cz/domov/houby-pozor-na-radioaktivitu.A080821_082743_ln_domov_hel|title=Houby? Pozor na radioaktivitu &#124; Domov|date=2008. gada 21. augusts |website=Lidovky.cz}}</ref> Latvijas teritoriju Čornobiļas piesārņojums būtiski nav skāris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://neogeo.lv/?p=2901|title=Radiācijas drošība Latvijā. I daļa|website=NeoGeo.lv}}</ref> Ekoloģiskais piesārņojums bieži ir ilglaicīgs. Čehijā dienvidos no [[Prāga]]s, [[Pršibrama]]s apkārtnē, vairākus gadsimtus atradās sudraba un rūdu raktuves. Mūsdienās viss tas tiek darīts videi saudzīgā veidā, bet iepriekšējais piesārņojums skāris ap 100 km² un lēš, ka vēl gadsimtiem ilgi šī teritorija nebūs piemērota pārtikas ieguvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zpravy.aktualne.cz/domaci/pozor-na-houby-z-brd-jsou-plne-olova-varuje-vedec/r~i:article:737943/|title=Pozor na houby z Brd. Jsou plné olova, varuje vědec &#124; Aktuálně.cz|date=2012. gada 21. marts|website=Aktuálně.cz - Víte, co se právě děje}}</ref> Latvijas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu saraksts, kuru uztur [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]], 2019. gada martā iekļāva 3578 objektus. Vairums no tiem atrodas pilsētās, sēņotājiem svarīgākie grunts piesārņojumi parasti saistīti ar esošajiem un bijušajiem degvielas uzglabāšanas objektiem un izgāztuvēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=pppvMapListView&incrementCounter=1 |title=LVĢMC piesārņoto vietu karte |access-date={{dat|2019|03|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210308084240/http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=pppvMapListView&incrementCounter=1 }}</ref> == Sēņu noteikšana un novērtēšana == [[Attēls:Koźlarz pomarańczowy 9.jpg|thumb|Dzeltenbrūnā apšubeka]] [[Attēls:Death Cap Mushroom.jpg|thumb|Brīdinājums Austrālijā neēst [[zaļā mušmire|zaļās mušmires]].]] Pēdējos gadu desmitos starp sēņotājiem pamanāma tendence ignorēt sēņu mūsdienīgos zinātniskos nosaukumus, klasifikāciju un ēdamības novērtējumus, tās vietā lietojot pirms pusgadsimta pieņemtos nosaukumus. Tam par cēloni ir pārāk radikālās klasifikācijas pārmaiņas un nosaukumu pielāgošanās tām. Lai gan pašreizējā klasifikācija, kas balstīta uz [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, ir daudz precīzāka, tā nav praktiski lietojama sēņu noteikšanai lauka apstākļos un nav nepieciešama [[sēņu kulinārija|sēņu kulinārijā]]. Turklāt ne mazums sēņu sugu tikušas izsludinātas par iespējami kaitīgām veselībai bez kādiem pierādījumiem pēc viena zinātnieka paziņojuma, tāpat kā tas pēdējā pusgadsimta laikā tika izdarīts ar daudziem citiem pārtikas produktiem. Bieži šādi paziņojumi (piemēram, par [[dzeltenbrūnā apšubeka|apšubekām]])<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4712221/|title=Mercury in Orange Birch Bolete Leccinum versipelle and soil substratum: bioconcentration by mushroom and probable dietary intake by consumers|first1=Grażyna|last1=Krasińska|first2=Jerzy|last2=Falandysz|date=2016. gada 29. augusts|journal=Environmental Science and Pollution Research International|volume=23|pages=860–869|via=PubMed Central|doi=10.1007/s11356-015-5331-8|pmid=26347421|pmc=4712221}} (Dzīvsudraba koncentrācija dzeltenbrūnajā apšubekā un patērētāju iespēja to uzņemt ar pārtiku)</ref> tiek ignorēti, taču reizēm tiem izdodas iekļūt sēņu noteicējos. Tā kā grāmatu vai to daļas viedoklis par sēņu ēdamību tādos gadījumos nesaskan ar praksi, tad sēņotājiem nākas izvēlēties, kuru no diviem ignorēt. Kompromisa variantā parasti tiek rakstīts, ka kādam kaut kur no populāras ēdamas sēnes palicis slikti un tādēļ tā nav ieteicama, vai tiek norādīts, ka šī sēne var būt bīstama cilvēkiem ar alerģiju pret to. Vienlaikus notiek arī pretējais process: tā, mikologi atteikušies no kādreizējiem apgalvojumiem, ka no sarkanās mušmires var nomirt, un daži jau publicē gatavošanas receptes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://williamrubel.files.wordpress.com/2011/09/rubel_arora_muscaria_economic_botany3.pdf|title=A Study of Cultural Bias in Field Guide Determinations of Mushroom Edibility Using the Iconic Mushroom, Amanita muscaria, as an Example}}</ref> [[Bālā mušmire|Bālo mušmiri]], kuru savulaik sēņu noteicēji sauca par vienu no mūsu indīgākajām sēnēm (un daži avoti to pēc inerces atkārto vēl tagad),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://new.llkc.lv/sites/default/files/ciekurs_rudens_gatavs-36.pdf|title=uzmanīsimies no mušmirēm!|access-date={{dat|2019|03|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190916120646/http://new.llkc.lv/sites/default/files/ciekurs_rudens_gatavs-36.pdf}}</ref> tagad viņi uzskata par veselībai nekaitīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fungi.lv/amanita_citrina.htm|title=Amanita citrina - bālā mušmire|website=www.fungi.lv}}</ref> Parastajai bisītei savulaik tika izdomāta speciāla inde — helvelskābe, kura, kā vēlāk tika atzīts, neeksistē.<ref>E. Vimba, “Sēnes ir visur”, LU, 2015., 42. lpp., {{ISBN|978-9984-45-943-1}}.</ref> Šādas pārmaiņas rada lasītājos zināmu neuzticību speciālistu viedokļiem. Parasti gan speciālistu kļūdas rodas no pārbaudāmu medicīnisku pētījumu trūkuma šai jomā. Praktiski visi latviski pieejamie sēņu noteicēji vadās no pagājušā gadsimta principa, proti, sēni apraksta pēc [[fenotips|fenotipa]] un ierindo to attiecīgā grupā pēc izskata, nevis pēc [[gēns|gēnu]] sekvences. Tas ļauj kaut cik sistematizēt meklējumus, jo parasts sēņotājs mežā un pat mājās šo gēnu izkārtojumu nepēta. Protams, vizuālais izskats var maldināt. Tas ir iemesls, kādēļ sēņu noteikšanā bīstami vadīties tikai no attēla tālrunī — kā norāda mikoloģe I. Dāniele, nopietns speciālists vairīsies spriest par sēni pēc viena attēla.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dabasdati.lv/lv/article/isa-pamaciba-senu-noteiksana-iesacejiem/2018/ |title=Īsa pamācība sēņu noteikšanā (iesācējiem) |author=Inita Dāniele |date=2018. gada 17. maijs |website=dabasdati.lv}}</ref> Jāievēro, ka sēņu noteicēji neapraksta ekstrēmus gadījumus. Slapjā laikā vai vietā sēne var izaugt krietni lielāka, kā tajos norādīts. Saulē cepurīte var stipri izbalot. Sausumā vai aukstumā veca sēne var izskatīties kā svaiga. Sēne, kas sākot augt augustā, neparastos laika apstākļos var parādīties maijā. Šādās reizēs pareizi noteikt sēni ļauj tikai pieredze. Sēņotāji, kuri vēlas palielināt savas zināšanas, bieži ņem uz mājām nepazīstamas sēnes, lai tās identificētu. Šādos gadījumos tās jāatdala no pazīstamajām sugām, lai nejauši šo sēņu gabaliņi nepiejaucas tām, kuras jau atpazītas kā ēdamas. Atsevišķa maisiņa trūkuma apstākļos var ietīšanai lietot papīra salveti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.about-mushroom.ru/30.html|title=Все о грибах|website=www.about-mushroom.ru|access-date={{dat|2019|03|18||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190331011218/http://www.about-mushroom.ru/30.html}}</ref> == Sēņotāja ētika == Cilvēks vienmēr ir riska faktors mežam, un šo risku jācenšas mazināt. Sēņotājam nav jākurina ugunskurs, ja vien viņš nepaliek mežā uz nakti, un tad tas jādara drošā veidā pēc [[tūrisms|tūristu]] noteikumiem. Sēņotājam nav jārada mežā troksnis, biedējot dzīvniekus un traucējot citiem sēņotājiem. Sēņotājam jāievēro citu sēņotāju privātā telpa, kas mežā ir daudz plašāka nekā pilsētā. Dažas acīmredzami neētiskas izdarības ir arī neefektīvas. Spārdīt kādas sēnes, piemēram, nozīmē palīdzēt tām izplatīties, jo [[sporas]] pielīp pie zābakiem un tā dabū vairāk izplatīties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dundaga.lv/lv/dundaga/aktualitates/esanai-verosanai-fotografesanai/|title=Ēšanai, vērošanai, fotografēšanai...|publisher=[[Dundagas novads|Dundagas novada]] dome}}</ref> Reizēm tiek ieteikta "[[pozitīvā diskriminācija]]", t.i. kādu sugu īpašs atbalsts. Tā, atrodot tārpainu izaugušu baraviku, tās cepurīti ar stobriņiem uz leju ieteicams nevis nomest, bet uzspraust uz kāda zara — tas palīdzēs vēja iznēsājamām sporām izplatīties lielākā attālumā. Jo mazāk pēc sēņotāja mežā paliek uzreiz redzamu pēdu, jo viņš uzskatāms par prasmīgāku. Tas attiecas ne tikai uz plastmasas maisiņiem, bet arī uz [[zemsedze]]s bojājumiem, izmētātiem "tārpainu" sēņu gabaliņiem utt. Sēņotāju rokasgrāmatas bieži iesaka lasīt tikai jaunas sēnes, jo tām ir augstāka uzturvērtība.<ref>Raimonds Cinovskis, A. Šablis, “Padomi sēņotājiem”, Liesma, 1966., 92. lpp.</ref> Tomēr "jauna" nav [[sinonīms]] vārdam "sīka" un pavisam mazu, neizaugušu sēņu vākšana ētiski ne ar ko neatšķiras no analoģiskas darbības [[medniecība|medībās]] un [[makšķerēšana|makšķerēšanā]], kurās tas ir aizliegts arī formāli. Arī dažās valstīs, piemēram, [[Itālija|Itālijā]], ir aizliegts lasīt neizaugušas sēnes. === Sēņošanas ierobežojumi === Ne tikai aizliegts, bet arī neklājas sēņot dabas rezervātos. Postu nodara nevis pati sēņu vākšana, bet mežu izbradāšana un dzīvnieku traucēšana. Tāpat neklājas sēņot pie svešām mājām, lai arī tur parasti nav formāla aizlieguma. Privāto mežu īpašnieki reizēm aizliedz savos mežos sēņošanu, taču parasti tas saistās ar ugunsgrēka un piemēslošanas risku un bieži ir sarunājams. Latvijā vispār sēņotāji ir pieraduši pie lielas brīvības un apkārtējo sapratnes, taču jārēķinās, ka citās — biezāk apdzīvotās zemēs aizliegumu var būt vairāk. Piemēram, [[Kanāda]]s [[Britu Kolumbija]]s provincē aizliegts vākt sēnes parkos, atpūtas zonās un uz privātas vai valsts izīrētas zemes, ieskaitot privātos un īrētos meža gabalus. [[Nīderlande|Nīderlandē]] sēņošana aizliegta vispār,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/nettetal/bussgeld-fuer-pilzsammler_aid-14003383|title=Nettetal: Bußgeld für Pilzsammler|first=RP|last=ONLINE|website=RP ONLINE}}</ref> Itālijā priekš tās jāpērk speciāla licence un jāizpilda daudzi ierobežojumi, kamēr [[Vācija|Vācijā]] Mikoloģijas biedrība piedāvā simtiem brīvprātīgo palīdzību savākto sēņu noteikšanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dgfm-ev.de/speise-und-giftpilze/pilzberatung/pilzsachverstaendige |title=Pilzsachverständige finden — Vācijas sēņu brīvprātīgo ekspertu karte |access-date={{dat|2019|03|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190215095752/https://www.dgfm-ev.de/speise-und-giftpilze/pilzberatung/pilzsachverstaendige }}</ref> un [[Norvēģija|Norvēģijā]] šāda eksperta palīdzība ir obligāta.<ref>[https://jauns.lv/raksts/bizness/297058-senosanas-nacionalas-ipatnibas-italija-japerk-licence-bet-norvegija-senes-jaatrada-pirms-aped Sēņošanas nacionālās īpatnības]</ref> [[Francija|Francijā]] bez speciālas atļaujas tiek faktiski atļauta sēņošana valsts mežos ar grozu tikai līdz 5 litriem, kamēr par grozu virs 10 litriem draud 3 gadu cietumsods vai 45 000 eiro liels sods.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.onf.fr/activites_nature/++oid++5dd9/@@display_advise.html|title=ONF - Cueillettes de champignons : oui, mais avec modération !|website=www1.onf.fr|access-date={{dat|2019|03|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190127134010/http://www.onf.fr/activites_nature/++oid++5dd9/@@display_advise.html|archivedate={{dat|2019|01|27||bez}}}}</ref> Latvijā retās sēņu sugas ir iekļautas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts|Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā]], un to vākšana ir aizliegta. Faktiskas kontroles tam nav, sēņotāji šīs sugas arī nemeklē un neatšķir un var ievākt tikai aiz pārpratuma. == Sēņošana kultūrā == [[Attēls:KostrzewskiFranciszek.Grzybobranie.1860.jpg|thumb|Sēņošana: F.Kostrovska ilustrācija "[[Pans Tadeušs|Panam Tadeušam]]".]] [[Ādams Mickēvičs]] savas poēmas "[[Pans Tadeušs]]" trešajā grāmatā apraksta gan sēņotājus, gan viņu vāktās sēnes, īpaši uzslavēdams rudmieses, pieminēdams baravikas, kuras Lietuvas tautasdziesma saucot par pulkvežiem sēņu karaspēkā, gailenes, kā arī mazāk populāras un indīgas sugas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pct24.pl/wiadomosci/-poznaj-grzyby---unikniesz-zatrucia/4202|title=Poznaj grzyby - unikniesz zatrucia|website=www.pct24.pl|access-date={{dat|2019|03|18||bez}}|archive-date={{dat|2021|12|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211202094457/http://www.pct24.pl/wiadomosci/-poznaj-grzyby---unikniesz-zatrucia/4202}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pl.wikisource.org/wiki/Pan_Tadeusz_(wyd._1921)/Ksi%C4%99ga_trzecia:_Umizgi|title=Pan Tadeusz (wyd. 1921)/Księga trzecia: Umizgi - Wikiźródła, wolna biblioteka|website=pl.wikisource.org}}</ref> Latviešu kultūrā sēņošana tiek pieminēta daudzkārtīgi, tā izmantota [[V.Beinerte|V.Bokalovas-Ramānes]] īsfilmā un teātra uzvedumos pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāsta "[[Tās dullās Paulīnes dēļ]]", un notikuši sēņošanas "Dullās Paulīnes čempionāti" [[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spārē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kultura135/dulla-pauline-aicina-uz-ceturto-senosanas-cempionatu-spare-1367-a275d|title=Dullā Paulīne aicina uz ceturto sēņošanas čempionātu Spārē|publisher=[[Talsu novads|Talsu novada]] dome}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vairākās Baltijas spēlfilmās nosaukumā pieminētā sēņošana tiek izmantota sižetam, tā, [[Ivars Tontegode|Ivara Tontegodes]] spēlfilmā "[[Sēņotāji]]" situācijas laušanai tiek izmantota halucinogēno sēņu lasīšana un lietošana. Arī Igaunijā 2012. gadā [[Tomass Husars]] (''Toomas Hussar'') uzņēmis politiskās satīras filmu "Sēņošana".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://estonianworld.com/culture/estonia-sends-toomas-hussars-debut-film-mushrooming-to-oscars-2013-video/|title=Estonia sends Toomas Hussar's debut film Mushrooming to Oscars 2013|publisher=Estonian World|date=2012. gada 28. sept.}}</ref> [[Japāna|Japānā]] pirmais zināmais [[renga]]s (vēlākās [[haiku]]) stila dzejolis, kas uzrakstīts VII gadsimtā un iekļauts tālaika dzejas antoloģijā "[[Manjosu]]", piemin sēnes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www3.nhk.or.jp/nhkworld/en/food/articles/159.html|title=Digging into the World of Mushrooms}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ārējās saites == * [https://www.lvm.lv/images/lvm/Senotaja_celvedis_2oo7_lab2.pdf Latvijas valsts mežu sēņotāja ceļvedis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171001045114/http://www.lvm.lv/images/lvm/Senotaja_celvedis_2oo7_lab2.pdf |date={{dat|2017|10|01||bez}} }} * [https://www.riga.lv/lv/news/kur-doties-senot-rigas-tuvuma?9307 Kur doties sēņot Rīgas tuvumā?]{{Novecojusi saite}} * [https://likumi.lv/doc.php?id=12821 Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu (...) sarakstu, p.9.] * [https://www.facebook.com/groups/692171774191013/ Mikologu biedrības grupa Facebook] * [http://senes.lv/Vietnes_galvena_izvelne.htm Senes.lv] * [https://www.latvijasdaba.lv/senes/ Sugu enciklopēdija] == Atsauces == {{Atsauces|3}} [[Kategorija:Vaļasprieki]] [[Kategorija:Ēdamās sēnes]] [[Kategorija:Indīgās sēnes]] 04fmk6ncgq3x0npnggy8g262ff53ycq 0 399584 4497963 4495533 2026-07-23T16:01:39Z Teatrālis 82063 /* 1998. gadā */ 4497963 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) == === 1920. gadā === * 1920.11.19. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila "Pasaka par princesīti Pienenīti". Rež. Jānis Plūme. * 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] "Salome". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. === 1921. gadā === * 1921.01.21. [[Aspazija]] "Atriebēja". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.02.04. Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.02.23. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1921.03.11. Edvards Šeldons "Romāns". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.03.27. Pāvils Gruzna "Sila balodītis". Rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.04.23. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.10.21. Ernsts Harts "Nerrs Tantris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] "Mežonis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1922. gadā === * 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.02.09. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.08. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs "Dzīve — arlekināde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.05.11. Pāvils Gruzna "Ziedu grava". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R."). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.10.12. T. Barjers "Bohēma" (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.11.16. [[Viktors Igo]] "[[Nožēlojamie]]". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1923. gadā === * 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.02.14. Renē Benžamēns "Priecīgas nejaušības". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] "Lauku miljonārs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" ("Daudz trokšņa par neko"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.11.01. Franks Vēdekinds "Zemes gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.25. Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1924. gadā === * 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] "Sapnis — dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.03.27. [[Aristofans]] "Līsistrate". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.15. Tristans Bernārs "Divas pīles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Sapnis saulītē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1925. gadā === * 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.02.19. [[Georgs Bīhners]] "Dantons". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.03.12. Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.02. Moriss Magrs "Sins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.23. Hennings Bergers "Plūdi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.08. Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1926. gadā === * 1926.01.21. [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.04. Emīls Fabrs "Zelta karaļi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.17. Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.22. Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.06.04. Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.09. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.30. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Siržu divkauja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers "Hasans". Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]]. * 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.11.13. [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Jukums Palevičs "Preilenīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1927. gadā === * 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs — viss labs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.10. Satons Vēns "Uz nezināmo ostu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo "Salmu sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.12. [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.13. Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.03. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani "Skaistās sabīnietes". Rež. Jānis Simsons. * 1927.10.08. Ferencs Molnārs "Sarkanās dzirnavas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.11.26. Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.15. Franks Vēdekinds "Mūzika". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.25. Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1928. gadā === * 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.11. Simons Žantijons "Maja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sultāna harēms". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.01. Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.03. H. un J. Venceļi "360 sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.10. Pjērs Frondē "Divas pasaules". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.04. Karls Gorners "Pelnrušķīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.13. Žaks Devāls "Septembra roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.30. A. Juhņevičs "Lelles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.24. Kurts Gecs "Hokus-pokus". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass "Māsas Žerāras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.24. Fricis Jansons "Drošais Dainis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.07. Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.16. G. Levins-Bahvics "Ženija startē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskarāde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.24. Kārena Bramsone "Profesors Klenauss". Rež. Jānis Simsons. * 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.05.15. [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.06.01. Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.20. [[Karlo Goldoni]] "Vēdeklis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.04. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.18. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.03. Kārlis Ieviņš "Zilās salas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.08. Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1930. gadā === * 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.02.05. Leo Hercogs "Zaļā jaunība". Rež. Emīls Mačs. * 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.04.21. [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.06.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.17. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1931. gadā === * 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.02.12. [[Jānis Grots]] "Steņka Razins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.04.18. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.05.20. Oskars Štrauss "Valša sapnis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.10.16. Minna Dišlere "Studentes vasara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.08. Ralfs Benackis "Mana māsa un es". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.10. Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.26. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1932. gadā === * 1932.01.21. Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.25. Menherts Lengjels "Dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.03. Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.17. Bruno Franks "Nīna Gallas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.10. Jānis Vainovskis "Kalnu saule". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.06.11. Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] "Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.01. Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1933. gadā === * 1933.01.18. Hermanis Ortners "Antons Hits". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] "Paganīni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.23. Ludvigs Nercs "Māte vai meita?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.10.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.12.20. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1934. gadā === * 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins "Cita bērns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.04.18. Minna Dišlere "Bagāta līgava". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.09.12. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.10.03. Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1935. gadā === * 1935.01.30. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] "Poģīša nelaime". Rež. Emīls Mačs. * 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs "Tu būsi mana". Insc. Kārlis Veics. * 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] "Baltā dūja". Rež. Emīls Mačs. * 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] "Fraskita". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.07. Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.10.30. Jānis Sārts "Viss pa gaisu". Insc. Kārlis Veics. * 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.12.14. Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.17. Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1936. gadā === * 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns "Vasara Rožlejās", "Pēteris un Miķelis". Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs. * 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.03.08. Grabe, Forcāns "Napoleons". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] "Zisija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.05.08. Ištvans Zagons "Romantika". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] "Karoga meklētāji". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. Kārlis Veics. * 1936.12.09. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1937. gadā === * 1937.01.09. Jara Benešs "Zaļā pļavā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.02.05. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Kārlis Veics. * 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis "Pans Damāzijs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Puškins". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.04.24. [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.05.21. Aldo de Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.09.24. [[Rainis]] "Krauklītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.12.26. Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1938. gadā === * 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Insc. Kārlis Veics. * 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Dzīves viļņos". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Insc. Kārlis Veics. * 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.10.28. Rolfs Laukners "Vadonis Munte". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1939. gadā === * 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.03.31. Lajošs Zilahi "Pēdējā loma". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Insc. Kārlis Veics. * 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Trakais Juris". Insc. Kārlis Veics. * 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Orleānas jaunava". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.12.31. Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1940. gadā === * 1940.01.24. Kazis Biņķis "Jaunaudze". Insc. Kārlis Veics. * 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Mīlestības zelta grāmata". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Kārlis Veics. * 1940.11.05. Ļevs Slavins "Intervencija". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1941. gadā === * 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Kārlis Veics. * 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Kārlis Veics. * 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Insc. Kārlis Veics. * 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1942. gadā === * 1942.01.30. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. Kārlis Veics. * 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Insc. [[Pēteris Lūcis]]. * 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Insc. Kārlis Veics. * 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni — vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.12.11. Augusts Melks "Dienvidvējš". Insc. Kārlis Veics. === 1943. gadā === * 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.04.02. Karlo Goldoni "Mirandolīna". Insc. Kārlis Veics. * 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Romeo un Džuljeta". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Kosma simfonija". Insc. Kārlis Veics. === 1944. gadā === * 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] "Brīnumzālīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.07.23. Elza Grava "Atvase". Rež. Kārlis Veics. === 1945. gadā === * 1945.01.03. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] "Metenis" (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere. * 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.03.31. Nikolajs Pogodins "Laiviniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs "Hodža Nasredins". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs "Un viļņojas jūra". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] "Uzvara". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.09.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs. * 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. === 1946. gadā === * 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu "Zvejnieka dēls", "Vanadziņš", "Notikums jūrā", "Uzvara" fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]]. * 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs "Sendienās". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1946.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.03.21. Margarita Aligere "Pasaka par patiesību". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1947.06.01. [[Lope de Vega]] "Untumniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1947.09.27. Boriss Čirskovs "Lielais lūzums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1948. gadā === * 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso "Dziļās saknes". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.03.05. [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Sniegbaltīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.06.27. Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.11.07. Aleksandrs Šteins "Goda likums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.12.04. [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. === 1949. gadā === * 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1949.03.26. Nora Vētra "Velna mācītājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.04.14. Anna Brodele "Zelta druva". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1949.09.13. Georgijs Mdivani "Kas vainīgs". Insc. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.10.13. Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919.". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.12.31. [[Janka Kupala]] "Pauļinka". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. === 1950. gadā === * 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs "Slepenais karš". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.05.20. Leonīds Zorins "Jaunība". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.07.05. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.07.21. [[Anna Brodele]] "Marta". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pēdējais upuris". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1951. gadā === * 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs "Līgavaiņi". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.24. Anatolijs Surovs "Ausma pār Maskavu". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs "Jaunākais partneris". Rež. Marga Tetere. * 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] "Modes veikals". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš. * 1951.11.03. Kondrats Krapiva "Cīruļi dzied". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis — gan izlīgsim". Rež. Emīls Mačs. * 1951.12.30. Hauards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1952. gadā === * 1952.03.12. Abdula Kahars "Zīda sjuzanē" ("Jaunā zeme"). Rež. Emīls Mačs. * 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]]. * 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1952.05.31. Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] "Pamāte". Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš. * 1952.10.02. Karlo Goldoni "Stulbeņi". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.11.08. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.12.17. [[Lope de Vega]] "Valensijas atraitne". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1953. gadā === * 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.03.10. Rožē Vaijans "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] "Profesors iekārtojas". Rež. Vera Baļuna. * 1953.09.17. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.11.28. Marika Baratašvili "Spārīte". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.12.31. Afanasijs Salinskis "Bīstamais līdzgaitnieks". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1954. gadā === * 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks "Skabargas". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.05.12. Cezars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.09.18. Nikolajs Pogodins "Pēc balles". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1955. gadā === * 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1955.06.14. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1955.10.28. Konstantīns Finns "Annas kļūda". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1956. gadā === * 1956.01.20. Gabriela Zapoļska "Panes Duļskas morāle". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.03.11. Heinars Kiphards "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] "Lai arī rudens". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.05.31. Viktors Rozovs "Mūžam dzīvie". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.12.25. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1957. gadā === * 1957.01.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.04.13. Valentīns Katajevs "Riņķa kvadratūra". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs "Vai esam precēti?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. === 1958. gadā === * 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuanas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1958.02.22. Eduardo de Filipo "Stiljano ģimene" ("Mana ģimene"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]. * 1958.08.21. [[Aspazija]] "Vaidelote". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1958.10.18. Jānis Lūsis "Tā iesākās diena". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1959. gadā === * 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] "Pozitīvais tēls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.04.07. Aurels Baranga "Laimes recepte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.04.29. Valija Grundmane "Osvalda Dukāta portrets". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.09.12. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] "Justīne". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.11.06. Jānis Lūsis "Atrastā varavīksne". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1960. gadā === * 1960.02.05. Nikolajs Pogodins "Mazā studente". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] "Vikas pirmā balle". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] "Vētra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1961. gadā === * 1961.01.02. Liliāna Helmane "Meža noslēpums". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.02.18. Jons Druce "Kasa mare". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1961.03.23. Jānis Lūsis "Sniega cilvēka bojā eja". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]. * 1961.09.26. Aleksis Parniss "Afrodītes sala". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. * 1961.11.24. Arkādijs Stavickis "Gājputni". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1962. gadā === * 1962.01.20. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Velta Krūze. * 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.04.24. Ardi Līvess "Šaipus horizonta". Rež. Kārlis Pabriks. * 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks "Pajumti Mantuflu ģimenei". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] "Nāk dēli mājās". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs "Jaunā gvarde". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]]. * 1962.10.18. Manfreds Rihters "Dieva sala". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.10.31. Venta Vīgante "Diena sākās kā parasti". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze. === 1963. gadā === * 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1963.01.30. Elmārs Ansons "Trīs jaunas māsas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]]. * 1963.11.04. Izidors Štoks "Ļeņingradas prospekts". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] "[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1964. gadā === * 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1964.03.31. Samuils Aļošins "Galvenā loma". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.04.17. Hermanis Rodigasts "Noslēpumainais viesis" ("Tev nebūs nokaut"). Rež. Ilmārs Sakss. * 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] "Līdz pēdējai taisnei". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1964.10.23. Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]. === 1965. gadā === * 1965.01.21. Venta Vīgante "Pēter, kur tavi dēli?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] "Pa valzivju ceļu". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] "Pie "Melnā Medņa"". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1965.09.11. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.11.18. [[Makss Frišs]] "Godavīrs un dedzinātāji". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1966. gadā === * 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] "Sākās ar melno kaķi". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1966.03.11. Edvards Radzinskis "Filma top...". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1966.10.04. Žans Anuijs "Mežone". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Māja, kur sirdis lūst". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1967. gadā === * 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] "Māte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1967.04.28. Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] "Motocikls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1967.11.29. Jānis Lūsis "Medus garša". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. === 1968. gadā === * 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] "Kā dalīt Zelta dievieti?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] "Fotofinišs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei "Lai top!": [[Kārlis Gothards Elferfelds]] "Tā dzimšanas diena", [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača", [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Kārlis Pabriks. * 1968.12.20. Mars Baidžijevs "Divkauja". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1969. gadā === * 1969.03.04. Jurijs Oļeša "Mans — nē, mans — jā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1969.10.14. Aleksandrs Fredro "Vienmēr joki, tikai joki". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis "Elēģija". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1969.12.29. Žans Anuijs "Cīrulītis". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1970. gadā === * 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] "Siena". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] "Tomass Nipernādijs". Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] "Lauzīsim galvas dotajā virzienā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1970.12.22. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1971. gadā === * 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens "Logi". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1971.03.05. Leonids Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Irmgarde Mitrēvice. * 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.29. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.05. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.26. Edvards Radzinskis "Mazliet par sievieti". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.12.10. Rainers Kerndls "Es satiku meiteni". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1972. gadā === * 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] "Muļķis un pletētāji". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.05.21. Mikola Kulišs "Patētiskā sonāte". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Apsolītā zeme". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.11.04. Venta Vīgante "Parastais 1x1". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.11.27. Jons Druce "Mūsu jaunības putni". Rež. Aleksandrs Viļkins. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Leguānas nakts". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.03.09. Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu "Sveiks, tēvocīt!" ("Cilvēks, kurš redzēja nāvi"). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.05.16. Viktors Rozovs "Situācija". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.09.21. Nellija Ozoliņa "Jāatrod cilvēks". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Volpone jeb Viltīgais lapsa". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1974. gadā === * 1974.01.18. Ivans Bukovčans "Pirms gailis dziedās". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis "Orfejs" ("Leģenda par Ričardu Tiškovu"). Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]]. * 1974.11.28. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle". Rež. Aleksandrs Viļkins. * 1974.12.28. [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. === 1975. gadā === * 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] "Tā nebija pēdējā diena". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1975.05.16. Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola". Rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.11.14. Ervīns Štritmaters "Bišu Ole". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1976. gadā === * 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1976.04.08. Nikolass E. Baiers "Incidents". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1976.05.27. Zofija Nalkovska "Sievu nams". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1977. gadā === * 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] "Nāc uz manām trepēm spēlēties!" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Rež. Arturs Bērziņš. * 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. == Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) == === 1977. gadā === * 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu...". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1977.11.07. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1978. gadā === * 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] "Putenī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.12.30. Enns Vetemā "Rožu dārzs". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1979. gadā === * 1979.03.31. Ākošs Kērtess "Atraitnes". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs "Mindaugs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1980. gadā === * 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija "Punktiņš, punktiņš, komatiņš". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1980.04.14. Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] "Ošu gatve". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1980.06.20. Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1981. gadā === * 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins "Iecelšana amatā". Rež. Arnis Ozols. * 1981.02.03. Svens Ogords "Freken Avseniusa". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] "Baznīcas kalnā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1981.11.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. === 1982. gadā === * 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] "Stepes vilks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs "Aspekti". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] "Krauja". Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Arnis Ozols. * 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". === 1983. gadā === * 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mēness likteņa pabērniem". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] "Marta īdas". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1983.04.21. Aurels Baranga "Svētais Mitīke". Rež. Arnis Ozols. * 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš "Tik vien". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] "Si minors". * 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] "Jauna cilvēka memuāri". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Varis Vētra]]. === 1984. gadā === * 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs "Vakars". Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs "Ierindnieki". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. === 1985. gadā === * 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] "Rietumu piekrastes varonis". Rež. Aivars Līnis. * 1985.03.21. Edvards Bonds "Vasara". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1985.04.27. Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs". Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1985.06.04. Mihails Abeļevs "Desants". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] "Tiesa". Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]]. * 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija "Avotā guni kūru". Rež. [[Ērika Ferda]]. === 1986. gadā === * 1986.01.02. Klēra Būza "Sievietes, sievietes...". Rež. insc. [[Aina Matīsa]]. * 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Mūsu dēli". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] "Sauciet to par teātri". Rež. Arnis Ozols. * 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis "Kam vajadzīgs efekts?". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] "Tumšā mitekļa valdnieks". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1986.12.18. Alonso Sastre "Nolemtie". Rež. Arnis Ozols. === 1987. gadā === * 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1987.04.30. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arnis Ozols. * 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] "Mūžības skartie". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1988.02.10. Dzejas izrāde "In memoriam". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Jāzepiņš". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] "Tango". Rež. Arnis Ozols. * 1988.04.17. Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.05.12. Stefans Canevs "Sokrata pēdējā nakts". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1988.06.21. Alehandro Kasona "Rītausmas dāma". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kāds, kura nav". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons. * 1988.10.29. Hermanis Paukšs "Melnās krēpes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.11.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.12.18. [[Kobo Abe]] "Draugi". Rež. Arnis Ozols. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Peters Nādašs "Satikšanās". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] "Policisti". Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]]. * 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska". Rež. Arnis Ozols. * 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] "Četras dienas jūnijā". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]]. * 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1990. gadā === * 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija "Dzīvība". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Hērakls un Augeja lopu laidars". Rež. Aivars Līnis. * 1990.03.23. Atols Fugards "Ceļš uz Meku". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] "Anatols". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1990.05.28. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Arnis Ozols. * 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle". Rež. Andris Jansons. * 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kaļostro Vilcē". Rež. Arnis Ozols. * 1990.10.28. Sems Šepards "Prāta meli". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] "Tā, lai var redzēt ceļu". Rež. Andris Jansons. === 1991. gadā === * 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons. * 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] "Galma gleznotājs". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. Arnis Ozols. * 1991.06.18. Uģis Segliņš "Gabalu gabals". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.11.27. Alonso Alegrija "Pāri Niagārai". Rež. Arnis Ozols. === 1992. gadā === * 1992.02.16. Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts". Rež. Arnis Ozols. * 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] "Rosmersholma". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina "Kaudzēm naudas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1992.11.27. Fernāns Krommelinks "Burvīgais ragnesis". Rež. Arnis Ozols. * 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs "Sniega karaliene". Rež. Agris Krūmiņš. === 1993. gadā === * 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.02.27. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1993.03.03. [[Jānis Dreslers]] "Jefiņš saka: "Akurāt, īstā laikā esmu klāt!"". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] "Gaidot Godo". Rež. Arnis Ozols. * 1993.03.22. Liliāna Helmane "Lapsiņas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "Cīņa par dvēselēm". Rež. Pēteris Šiliņš. * 1993.05.17. Džozefs Keselrings "Arsēns un vecas mežģīnes". Rež. Andris Blekte. * 1993.06.20. [[Karlo Goldoni]] "Divu kungu kalps". Rež. Arnis Ozols. * 1993.10.12. Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] "Saimnieks". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Rež. [[Harijs Liepiņš]]. * 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs, mirušie, mostamies". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1994. gadā === * 1994.01.20. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans". Rež. Laimonis Siliņš. * 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] "Degunradzis". Rež. Arnis Ozols. * 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] "Kreditori". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. "Visi koki Dieva doti". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] "Zemes valstība". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.06.12. Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes". Rež. Andris Blekte. * 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] "Pilsēta". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1994.10.11. Deivids Meimets "Pīļu variācijas". Rež. Arnis Ozols. * 1994.10.23. Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.11.23. Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.12.11. Georgs Tabori "Veismans un Sarkanģīmis". Rež. Juris Grave. * 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. === 1995. gadā === * 1995.01.26. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. Aivars Līnis. * 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] "Sids". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1995.03.20. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs". Rež. Arnis Ozols. * 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] "Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā". Rež. Viktors Jansons. * 1995.05.28. [[Sofokls]] "Oidips un Antigone" ("Valdnieks Oidips", "Oidips Kolonā", "Antigone"). Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Juris Grave. * 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] "Spalvas". Rež. Ints Sedlenieks. * 1995.10.24. Viktors Jansons "Vientuļās vakariņas" (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons. * 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. insc. Arnis Ozols. === 1996. gadā === * 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1996.02.24. [[Emils Zolā]] "Terēza Rakēna". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.04.06. Kenets Greiems "Vējš vītolos". Rež. Ģirts Nagainis. * 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Dzejnieka dvēsele". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] "Tille un Suņu vīrs". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]]. * 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1996.06.19. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1996.06.30. Žoržs Feido "Dāmu šuvējs". Rež. insc. Andris Blekte. * 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere". Rež. insc. [[Jānis Streičs]]. * 1996.10.21. Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse". Rež. Arnis Ozols. * 1996.11.03. Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. === 1997. gadā === * 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] "Daudz laimes, Vanda Džūna!". Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Trīs māsas. Ne Čehovs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1997.03.14. Mišels de Helderode "Baraba". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] "Mēļš frotē dvielis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai "Baltā ceļa gājēja": "Dievs, daba, darbs", "Čaukstenes". Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni". Rež. Ģirts Nagainis. * 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. Arnis Ozols. * 1997.09.20. Robērs Tomā "Fredijs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1997.10.05. Aldo Nikolai "Taurenīt, taurenīt...". Rež. Romans Kozaks. * 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] "Venēra kažokādās". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1997.11.04. [[Moljērs]] "Skopulis". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1997.11.05. Fransuāza Sagāna "Pils Zviedrijā". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1997.12.03. [[Gundega Repše]] "Stigma". Rež. [[Ausma Kantāne]]. * 1997.12.06. Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem". Rež. Arnis Ozols. * 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] "Gulbja dziesma". * 1997.12.20. Gustavs Rēders "Aladīna burvju lampa". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. === 1998. gadā === * 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Silvija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1998.02.28. Raimonds Auškāps "Prieka sapnis īss". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.04.14. Hugo Klauss "Mājas". Rež. Arnis Ozols. * 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]]. * 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] "Spēle ar uguni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.06.05. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.06.11. Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.09.25. [[Francs Lehārs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Mana jautrā atraitne". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.10.11. Terenss Maknelijs "Meistarklase". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1998.10.28. Džims Nikolss "Akmens eņģelis". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Avārija". Rež. Jānis Joma Bomis. * 1998.11.05. Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] "Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] "Sprunguļmuižā gadatirgus". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 1999. gadā === * 1999.01.27. Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība". Rež. Arnis Ozols. * 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] "Mistērijas". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Imants Jaunzems. * 1999.06.17. Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!". Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.09.25. Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles...". Rež. Arnis Ozols. * 1999.10.14. Tankrēds Dorsts "Fernando Krapa vēstule Jūlijai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.11.03. Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists "Tēlu meistari". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Rež. Ģirts Nagainis. === 2000. gadā === * 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.04.08. Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.05.17. Jurijs Skops "Klāra šurp vairs neatlidos?". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Rež. Arnis Ozols. * 2000.10.10. Rūta Mežavilka "Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Dons Žuāns X". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] "Runcis zābakos". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 2001. gadā === * 2001.02.14. Alans Eikborns "Mazs ģimenes bizness". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.03.07. Patriks Mārbers "Nāc tuvāk!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] "Siers un marmelāde". Rež. Imants Jaunzems. * 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] "Rīt atbrauks Florinda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!". Rež. Gunārs Vērenieks. * 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.29. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Ēdenes dārzs" (pēc [[Ernests Hemingvejs|Ernesta Hemingveja]] romāna). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.11.10. Deivids Hērs "Eimijas domas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 2001.12.12. Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Arnis Ozols. * 2001.12.20. Dainis Grīnvalds "Tonakt Betlēmē". Rež. Ģirts Nagainis. === 2002. gadā === * 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] "Ronja — laupītāja meita". Rež. Ģirts Nagainis. * 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Concerto grosso No 2". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cenzūra". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Arnis Ozols. * 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] "Labā tīrības sajūta". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Mihails Mamedovs. * 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] "Man arī būtu bail". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.12.11. Žoržs Feido "Kungs iet medīt...". Rež. Arnis Ozols. * 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] "Debesu trepītes". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. === 2003. gadā === * 2003.01.14. Ričards Brotigans "Aborts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte "Īkstīte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte. * 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks "Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.03.11. Viljams Lūss "Skaistā no Amherstas". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" ("Mūsu mūža dienas"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]]. * 2003.05.18. "Šekspīrs. Soneti. Aktieri". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] "Sapņu pīpe". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2003.06.06. Džo Ortons "Ķersim ķertos!". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.01. Karlo Goci "Zaļais putniņš". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.01. Bernārs Ljegms "Pārītis uz divriteņa". Rež. Arnis Ozols. * 2003.10.01. Īva Enslere "Vagīnas monologi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] "Zemes nodoklis". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] "Petras fon Kantas rūgtās asaras". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Hamlets". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs "Dīvainā karaļvalsts". Rež. Arnis Ozols. * 2003.12.25. Betija Knepa "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2004. gadā === * 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] "Tango". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] "Emigranti". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]]. * 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.05.22. Deivids Hērs "Dzīves elpa". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (pēc lugas "Ne jau par lakstīgalām" motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks "Piedzēries kuģis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope un Diks". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.17. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte...". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2004.12.09. Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā". Rež. Arnis Ozols. * 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] "Burvis no Oza zemes". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2005. gadā === * 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns "Melanholiskais valsis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs "Viesnīcas noslēpums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.04.15. Žans Klods Grambērs "Netīrā veļa". Rež. Arnis Ozols. * 2005.04.29. Dea Loere "Klāras sakari". Rež. Gintars Varns. * 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze "Striptīzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]]. * 2005.09.30. Ronalds Hārvuds "Kvartets". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] "Kaligula". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] "Marmors". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2005.12.08. [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs|Staņislavs I. Vitkēvičs]] "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Rež. Sauļus Varns. === 2006. gadā === * 2006.01.28. Braiens Frīls "Filadelfija, te es nāku!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.03.04. Mārtins Krimps "Noskūpsti mani vēlreiz". Rež. Didzis Jonovs. * 2006.03.10. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 2006.12.08. "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2007. gadā === * 2007.01.11. Denī Robērs "Intim". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.03.03. Robins Moems "Kalpotājs". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] "Laimīgā Blūmentāle". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]" "Izredzētais". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] "Tas trakais, trakais Harijs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese". Rež. Romans Kozaks. * 2007.10.07. Jons Fose "Sapnis par rudeni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.10.28. Saimons Stīvenss "Plašās pasaules krastā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2008. gadā === * 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] "Varoņu laukums". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] "Kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss "Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2008.04.26. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.09.18. Rafijs Šarts "Manu sievu sauc Moriss". Rež. Rolands Atkočūns. * 2008.09.25. Gabriela Vitkopa "Nekrofils". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča "Siseņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis "Ne tāds kā visi citi". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2008.11.04. Ivans Viripajevs "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2008.11.28. Henrijs Satons "Psihs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2009. gadā === * 2009.01.23. Marks Reivenhils "Shopping & Fucking". Rež. [[Laura Groza]]. * 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi". Rež. Romans Kozaks. * 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Pēdējā nakts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Mazie laulību noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2009.09.24. Rejs Kūnijs "Ja mana sieva uzzinās...". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks "Pulkvedis Pilāts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.10.09. Norms Fosters "Kad citi jau guļ". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2009.11.05. Miks Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Rež. Gundars Cauka. * 2009.11.19. Dorota Maslovska "Divi nabadzīgi rumāņi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.11.20. Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.12.05. Ištvans Erkēņs "Kis kis — ņau ņau". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2009.12.19. "Princešu stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". Rež. [[Pēteris Liepiņš]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2010.02.19. Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.02.27. Marks Reivenhils "Teroriste". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] "Versaļas kods". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] "Regīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.05.20. Mario Frati "Rīt manas kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.08.25. "Brīvības 36". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.09.24. Oto Eskins "Duets". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2010.10.01. "Aija pēc Jaunsudrabiņa". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis "Ceplis". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] "Amour fou". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Atvadas jūnijā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2011. gadā === * 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ar vīru nav viegli". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] "Ābels un Olga" ("Loks noslēdzies"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.04.29. Glorija Montero "Es — Frīda Kalo". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.05.05. Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2011.09.16. Kens Ludvigs "Primadonnas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.09.20. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2011.09.30. Entonijs Šefers "Trilleris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.10.09. Gundars Cauka "Vīrietis Smiļģis". Rež. Gundars Cauka. * 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] "Gūsteknis pilī". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.11.16. "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]]. * 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] "Marlēna". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu — 2012" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]]. === 2012. gadā === * 2012.01.25. Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "12. diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.03.16. "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.03.21. Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem grīdas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.05.11. Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2012.05.16. [[Toms Stopards]] "Tas īstais, tā īstā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] "Neprātīgā Zelda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.09.14. Nikolajs Erdmans "Finita la comedia!" ("Pašnāvnieks"). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2012.09.19. Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā". Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.11.03. Fransiss Vēbers "Ļaujiet izšaut!". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko "Mēdeja. Teātris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.12.05. Tonijs Kušners "Eņģeļi Amerikā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2012.12.07. Petrs Zelenka "Vau!!!". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš. === 2013. gadā === * 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.02.23. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Laura Groza]]. * 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.05.16. [[Sofokls]] "Antigone". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.06.04. Jukums Palevičs "Preilenīte". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.06.12. "Sabojātie" (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš. * 2013.09.17. Konors Makfērsons "Slazdā". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Biedre Zariņa". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2013.09.20. Nils Labuts "Šeipings". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.09.22. Pīters Stroens "Kauli". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] "Prezentācija". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly". Rež. [[Laura Groza]]. === 2014. gadā === * 2014.01.08. Mia Kouto "Dieva indes un velna zāles". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.01.09. "Nakts vēl nav galā" (pēc Meisijas Tadjedinas filmas "Pagājusī nakts" motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs "Izraidītie". Rež. Oskars Koršunovs. * 2014.01.29. Ēriks Hānbergs "Plikie un pusplikie". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Milēdija". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.03.09. Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2014.05.14. Braiens Makavera "Pikaso sievietes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.09.19. Lī Hols "Vakariņas ar Elvisu". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis "Divi kapteiņi". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2014.11.05. "Lēnprātīgā" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]". Rež. Rolands Atkočūns. * 2014.11.16. Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2014.11.19. Justīne Kļava "Visas viņas grāmatas". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2015. gadā === * 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs "Pusslepkava". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2015.01.08. Važdi Muavads "Ugunsgrēki". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs "Čuhņas jociņi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] "Droši kā tankā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] "Rīga dimd". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs "Reāli sliktie puiši". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] "Equus". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Oskars un Rozā dāma". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.09.18. Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.30. Florians Zellers "Ja tevis vairs nebūtu". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2015.10.16. Nikolā Bijons "Ziloņa dziesma". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2015.10.21. Florids Buļakovs "Svēta lieta". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2015.11.29. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Ērtas dzīvošanas mirklīši". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.12.16. "Koncerts, kura nebija" (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2016. gadā === * 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.02.16. Pauls Barcs "Iespējamā tikšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.03.23. Agota Kristofa "Lielā melu burtnīca". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2016.05.01. Ādams Peks "Bonija un Klaids". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] "Granātu krāsas aproce". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2016.08.31. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera piedzīvojumi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis "Mīļākais". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2016.09.21. Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.11.17. Jons Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.11.30. Gerijs Ouvens "Brutāls un dēls". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. === 2017. gadā === * 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja portrets". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.02.05. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Mana māsa". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2017.03.30. Šons Grenans "Liec Dievam pasmieties". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2017.03.31. [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.04.02. Ēriks Asuss "Mūsējās". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2017.05.14. Vents Vīnbergs "Pielūdzēja Nr.1". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.05.26. "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2017.05.28. Ivo Briedis "Uzvarēt var tikai viens". Rež. Franks Hoiels. * 2017.09.20. [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs "Svinības". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2017.09.22. Ella Hiksona "Zēni". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2017.10.10. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.11.16. Kolins Higinss "Harolds un Moda". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2017.11.17. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.12.12. Ēriks Kūlis "Niķa un Riķa stiķi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2018. gadā === * 2018.01.26. Džezs Batervērts "Jeruzaleme". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.01.28. Beta Henlija "Sirds noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.03.22. Justīne Kļava "Atzīšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.03.23. [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.03.25. Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks "Balta vārna melnā krāsā". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2018.05.31. Lote Fēkemansa "Inde". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2018.09.01. Justīne Kļava "Planēta Nr. 85". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaisles vilciens" ("[[Ilgu tramvajs]]"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.09.21. Franks Vēdekinds "Lulū". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.10.11. Donalds Lī Koburns "Kāršu spēle". Rež. Laura Upeniece. * 2018.11.15. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.11.29. Gilberts Adērs "Sapņotāji". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.11.30. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. === 2019. gadā === * 2019.01.30. Jana Dobreva "Smilšu cilvēciņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.02.01. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Laura Groza]]. * 2019.02.02. Šons Grenans "Alvas sieviete". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2019.03.27. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs "Kareņins". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs "Neglītenis". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] "Purva bērni". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.24. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss. * 2019.05.25. Florians Zellers "Dēls". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2019.09.18. Ivans Viripajevs "Nepanesami ilgi apskāvieni". Rež. Rolands Atkočūns. * 2019.09.20. Rejs Kūnijs "Neiespējamā misija". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.09.22. Luidži Lunari "Trīs šūpolēs". Rež. Nikolajs Korobovs. * 2019.11.27. Pjērs Gripari "Inspektors Tutū". Rež. Intars Rešetins. * 2019.11.30. Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns. === 2020. gadā === * 2020.01.29. Florians Zellers "Māte". Rež. Intars Rešetins. * 2020.01.31. Filisa Nādža "Talantīgais misters Riplijs" (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza. * 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs "Testosterons". Rež. Oļegs Šapošņikovs. * 2020.07.01. Artūrs Dīcis "Blokmājas DONS KIHOTS". Rež. Gundars Silakaktiņš. * 2020.07.15. Dankans Makmillans "Elpa". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2020.07.23. Justīne Kļava "Sidraba šķidrums". Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS). * 2020.09.18. Roberts Aiks "Ārsts". Rež. Gatis Šmits. * 2020.10.09. Dankans Makmillans "Monstrs". Rež. Dmitrijs Petrenko. === 2021. gadā === * 2021.08.05. Regīna Ezera "Zemdegas". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2021.08.12. Nīna Reina "Piekrišana". Rež. Laura Groza. * 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] "Smiļģis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] "Degunradži". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2021.10.01. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Henrijs Arājs. * 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita "Dziesmas tukšai vietai". Rež. Laura Upeniece. * 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars "Trīs draugi". Rež. Regnārs Vaivars. * 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis "Esiet sveicinātas, skumjas". Rež. Klāvs Mellis. === 2022. gadā === * 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] "Pavasaris". Rež. Prīts Pedajass. * 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo "Ļoti labas minūtes" (kustību izrāde). * 2022.03.12. Anka Herbuta "Rotkho". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2022.03.17. Romāns Dolžanskis "Spēles ar Jūliju" (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns. * 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] "Keruaka ceļš" (pēc romāna "Ceļā"). Rež. Laura Groza. * 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess "Kokvilnas lauku vientulībā". Rež. Timofejs Kuļabins. * 2022.09.18. Klēra van Kampena "Farinelli un karalis". Rež. Viesturs Kairišs. * 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] "Īru miroņgalva". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] "Mājoklis. komentāri" (diptihs). Rež. [[Laura Groza]]. * 2022.12.17. Maikls Vinns "Retrīts". Rež. [[Gatis Šmits]]. === 2023. gadā === * 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] "Kur pazuda valsts". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.02.10. Deniss Kellijs "Zēni nav meitenes". Rež. Diāna Kaijaka. * 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāziešu krīta aplis". Rež. Data Tavadze. * 2023.05.24. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2023.09.15. [[Toms Stopards]] "Leopoldštate". Rež. [[Džons Malkovičs]]. * 2023.09.27. Deniss Kellijs "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Rež. Eimija Milbērna. * 2023.11.15. Sāra Rūla "Eiridīke". Rež. Anna Abalikhina. * 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] "Spīdolas nakts". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.12.01. [[Rainis]] "Čūsku vārdi". Rež. [[Juris Jonelis]]. === 2024. gadā === * 2024.01.17. Alistērs Makdauels "Visas viņas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā". Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs. * 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] "[[Meistars un Margarita]]". Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere. * 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem). Rež. Džefs Džeimss. * 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] "Kodiens". Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2024.09.13. Jons Tertelis "Zilā lapsa". Rež. Jons Tertelis. * 2024.09.14. Lūsija Prebla "Efekts". Rež. Diāna Kaijaka. * 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. [[Klāvs Mellis]]. === 2025. gadā === * 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2025.03.21. Džezs Batervērts "Kalifornijas pakalni". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem". Rež. Ola Mafālani. * 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs "Nachtland". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.09.19. Anka Herbuta "Orākuls". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame "Anarhista nejaušā nāve". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2025.11.28. Ariels Dorfmans "Nāve un meitene". Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]]. === 2026. gadā === * 2026.01.29. Marks Rozenblats "Milzis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] "Sapņu novele". Rež. Daniels Ragets. * 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] "Runcis zābakos" (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. * 2026.04.16. [[Aina Renda]] "Pirmavots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2026.06.12. [[Matīss Gricmanis]] "Rīkojums Nr. 2". Rež. [[Valters Sīlis]]. [[Kategorija:Dailes teātris]] rcfwui2k0iea6hms35ixtcxfm0xpozi 4497965 4497963 2026-07-23T16:39:32Z Teatrālis 82063 /* 2001. gadā */ 4497965 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) == === 1920. gadā === * 1920.11.19. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila "Pasaka par princesīti Pienenīti". Rež. Jānis Plūme. * 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] "Salome". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. === 1921. gadā === * 1921.01.21. [[Aspazija]] "Atriebēja". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.02.04. Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.02.23. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1921.03.11. Edvards Šeldons "Romāns". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.03.27. Pāvils Gruzna "Sila balodītis". Rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.04.23. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.10.21. Ernsts Harts "Nerrs Tantris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] "Mežonis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1922. gadā === * 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.02.09. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.08. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs "Dzīve — arlekināde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.05.11. Pāvils Gruzna "Ziedu grava". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R."). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.10.12. T. Barjers "Bohēma" (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.11.16. [[Viktors Igo]] "[[Nožēlojamie]]". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1923. gadā === * 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.02.14. Renē Benžamēns "Priecīgas nejaušības". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] "Lauku miljonārs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" ("Daudz trokšņa par neko"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.11.01. Franks Vēdekinds "Zemes gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.25. Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1924. gadā === * 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] "Sapnis — dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.03.27. [[Aristofans]] "Līsistrate". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.15. Tristans Bernārs "Divas pīles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Sapnis saulītē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1925. gadā === * 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.02.19. [[Georgs Bīhners]] "Dantons". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.03.12. Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.02. Moriss Magrs "Sins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.23. Hennings Bergers "Plūdi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.08. Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1926. gadā === * 1926.01.21. [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.04. Emīls Fabrs "Zelta karaļi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.17. Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.22. Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.06.04. Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.09. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.30. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Siržu divkauja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers "Hasans". Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]]. * 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.11.13. [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Jukums Palevičs "Preilenīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1927. gadā === * 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs — viss labs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.10. Satons Vēns "Uz nezināmo ostu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo "Salmu sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.12. [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.13. Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.03. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani "Skaistās sabīnietes". Rež. Jānis Simsons. * 1927.10.08. Ferencs Molnārs "Sarkanās dzirnavas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.11.26. Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.15. Franks Vēdekinds "Mūzika". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.25. Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1928. gadā === * 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.11. Simons Žantijons "Maja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sultāna harēms". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.01. Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.03. H. un J. Venceļi "360 sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.10. Pjērs Frondē "Divas pasaules". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.04. Karls Gorners "Pelnrušķīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.13. Žaks Devāls "Septembra roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.30. A. Juhņevičs "Lelles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.24. Kurts Gecs "Hokus-pokus". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass "Māsas Žerāras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.24. Fricis Jansons "Drošais Dainis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.07. Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.16. G. Levins-Bahvics "Ženija startē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskarāde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.24. Kārena Bramsone "Profesors Klenauss". Rež. Jānis Simsons. * 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.05.15. [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.06.01. Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.20. [[Karlo Goldoni]] "Vēdeklis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.04. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.18. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.03. Kārlis Ieviņš "Zilās salas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.08. Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1930. gadā === * 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.02.05. Leo Hercogs "Zaļā jaunība". Rež. Emīls Mačs. * 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.04.21. [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.06.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.17. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1931. gadā === * 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.02.12. [[Jānis Grots]] "Steņka Razins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.04.18. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.05.20. Oskars Štrauss "Valša sapnis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.10.16. Minna Dišlere "Studentes vasara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.08. Ralfs Benackis "Mana māsa un es". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.10. Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.26. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1932. gadā === * 1932.01.21. Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.25. Menherts Lengjels "Dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.03. Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.17. Bruno Franks "Nīna Gallas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.10. Jānis Vainovskis "Kalnu saule". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.06.11. Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] "Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.01. Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1933. gadā === * 1933.01.18. Hermanis Ortners "Antons Hits". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] "Paganīni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.23. Ludvigs Nercs "Māte vai meita?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.10.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.12.20. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1934. gadā === * 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins "Cita bērns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.04.18. Minna Dišlere "Bagāta līgava". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.09.12. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.10.03. Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1935. gadā === * 1935.01.30. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] "Poģīša nelaime". Rež. Emīls Mačs. * 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs "Tu būsi mana". Insc. Kārlis Veics. * 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] "Baltā dūja". Rež. Emīls Mačs. * 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] "Fraskita". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.07. Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.10.30. Jānis Sārts "Viss pa gaisu". Insc. Kārlis Veics. * 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.12.14. Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.17. Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1936. gadā === * 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns "Vasara Rožlejās", "Pēteris un Miķelis". Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs. * 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.03.08. Grabe, Forcāns "Napoleons". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] "Zisija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.05.08. Ištvans Zagons "Romantika". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] "Karoga meklētāji". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. Kārlis Veics. * 1936.12.09. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1937. gadā === * 1937.01.09. Jara Benešs "Zaļā pļavā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.02.05. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Kārlis Veics. * 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis "Pans Damāzijs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Puškins". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.04.24. [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.05.21. Aldo de Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.09.24. [[Rainis]] "Krauklītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.12.26. Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1938. gadā === * 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Insc. Kārlis Veics. * 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Dzīves viļņos". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Insc. Kārlis Veics. * 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.10.28. Rolfs Laukners "Vadonis Munte". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1939. gadā === * 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.03.31. Lajošs Zilahi "Pēdējā loma". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Insc. Kārlis Veics. * 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Trakais Juris". Insc. Kārlis Veics. * 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Orleānas jaunava". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.12.31. Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1940. gadā === * 1940.01.24. Kazis Biņķis "Jaunaudze". Insc. Kārlis Veics. * 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Mīlestības zelta grāmata". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Kārlis Veics. * 1940.11.05. Ļevs Slavins "Intervencija". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1941. gadā === * 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Kārlis Veics. * 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Kārlis Veics. * 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Insc. Kārlis Veics. * 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1942. gadā === * 1942.01.30. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. Kārlis Veics. * 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Insc. [[Pēteris Lūcis]]. * 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Insc. Kārlis Veics. * 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni — vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.12.11. Augusts Melks "Dienvidvējš". Insc. Kārlis Veics. === 1943. gadā === * 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.04.02. Karlo Goldoni "Mirandolīna". Insc. Kārlis Veics. * 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Romeo un Džuljeta". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Kosma simfonija". Insc. Kārlis Veics. === 1944. gadā === * 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] "Brīnumzālīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.07.23. Elza Grava "Atvase". Rež. Kārlis Veics. === 1945. gadā === * 1945.01.03. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] "Metenis" (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere. * 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.03.31. Nikolajs Pogodins "Laiviniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs "Hodža Nasredins". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs "Un viļņojas jūra". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] "Uzvara". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.09.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs. * 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. === 1946. gadā === * 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu "Zvejnieka dēls", "Vanadziņš", "Notikums jūrā", "Uzvara" fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]]. * 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs "Sendienās". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1946.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.03.21. Margarita Aligere "Pasaka par patiesību". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1947.06.01. [[Lope de Vega]] "Untumniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1947.09.27. Boriss Čirskovs "Lielais lūzums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1948. gadā === * 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso "Dziļās saknes". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.03.05. [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Sniegbaltīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.06.27. Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.11.07. Aleksandrs Šteins "Goda likums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.12.04. [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. === 1949. gadā === * 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1949.03.26. Nora Vētra "Velna mācītājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.04.14. Anna Brodele "Zelta druva". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1949.09.13. Georgijs Mdivani "Kas vainīgs". Insc. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.10.13. Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919.". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.12.31. [[Janka Kupala]] "Pauļinka". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. === 1950. gadā === * 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs "Slepenais karš". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.05.20. Leonīds Zorins "Jaunība". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.07.05. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.07.21. [[Anna Brodele]] "Marta". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pēdējais upuris". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1951. gadā === * 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs "Līgavaiņi". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.24. Anatolijs Surovs "Ausma pār Maskavu". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs "Jaunākais partneris". Rež. Marga Tetere. * 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] "Modes veikals". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš. * 1951.11.03. Kondrats Krapiva "Cīruļi dzied". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis — gan izlīgsim". Rež. Emīls Mačs. * 1951.12.30. Hauards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1952. gadā === * 1952.03.12. Abdula Kahars "Zīda sjuzanē" ("Jaunā zeme"). Rež. Emīls Mačs. * 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]]. * 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1952.05.31. Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] "Pamāte". Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš. * 1952.10.02. Karlo Goldoni "Stulbeņi". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.11.08. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.12.17. [[Lope de Vega]] "Valensijas atraitne". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1953. gadā === * 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.03.10. Rožē Vaijans "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] "Profesors iekārtojas". Rež. Vera Baļuna. * 1953.09.17. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.11.28. Marika Baratašvili "Spārīte". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.12.31. Afanasijs Salinskis "Bīstamais līdzgaitnieks". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1954. gadā === * 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks "Skabargas". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.05.12. Cezars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.09.18. Nikolajs Pogodins "Pēc balles". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1955. gadā === * 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1955.06.14. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1955.10.28. Konstantīns Finns "Annas kļūda". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1956. gadā === * 1956.01.20. Gabriela Zapoļska "Panes Duļskas morāle". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.03.11. Heinars Kiphards "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] "Lai arī rudens". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.05.31. Viktors Rozovs "Mūžam dzīvie". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.12.25. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1957. gadā === * 1957.01.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.04.13. Valentīns Katajevs "Riņķa kvadratūra". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs "Vai esam precēti?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. === 1958. gadā === * 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuanas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1958.02.22. Eduardo de Filipo "Stiljano ģimene" ("Mana ģimene"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]. * 1958.08.21. [[Aspazija]] "Vaidelote". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1958.10.18. Jānis Lūsis "Tā iesākās diena". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1959. gadā === * 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] "Pozitīvais tēls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.04.07. Aurels Baranga "Laimes recepte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.04.29. Valija Grundmane "Osvalda Dukāta portrets". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.09.12. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] "Justīne". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.11.06. Jānis Lūsis "Atrastā varavīksne". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1960. gadā === * 1960.02.05. Nikolajs Pogodins "Mazā studente". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] "Vikas pirmā balle". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] "Vētra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1961. gadā === * 1961.01.02. Liliāna Helmane "Meža noslēpums". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.02.18. Jons Druce "Kasa mare". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1961.03.23. Jānis Lūsis "Sniega cilvēka bojā eja". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]. * 1961.09.26. Aleksis Parniss "Afrodītes sala". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. * 1961.11.24. Arkādijs Stavickis "Gājputni". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1962. gadā === * 1962.01.20. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Velta Krūze. * 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.04.24. Ardi Līvess "Šaipus horizonta". Rež. Kārlis Pabriks. * 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks "Pajumti Mantuflu ģimenei". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] "Nāk dēli mājās". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs "Jaunā gvarde". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]]. * 1962.10.18. Manfreds Rihters "Dieva sala". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.10.31. Venta Vīgante "Diena sākās kā parasti". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze. === 1963. gadā === * 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1963.01.30. Elmārs Ansons "Trīs jaunas māsas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]]. * 1963.11.04. Izidors Štoks "Ļeņingradas prospekts". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] "[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1964. gadā === * 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1964.03.31. Samuils Aļošins "Galvenā loma". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.04.17. Hermanis Rodigasts "Noslēpumainais viesis" ("Tev nebūs nokaut"). Rež. Ilmārs Sakss. * 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] "Līdz pēdējai taisnei". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1964.10.23. Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]. === 1965. gadā === * 1965.01.21. Venta Vīgante "Pēter, kur tavi dēli?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] "Pa valzivju ceļu". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] "Pie "Melnā Medņa"". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1965.09.11. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.11.18. [[Makss Frišs]] "Godavīrs un dedzinātāji". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1966. gadā === * 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] "Sākās ar melno kaķi". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1966.03.11. Edvards Radzinskis "Filma top...". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1966.10.04. Žans Anuijs "Mežone". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Māja, kur sirdis lūst". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1967. gadā === * 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] "Māte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1967.04.28. Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] "Motocikls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1967.11.29. Jānis Lūsis "Medus garša". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. === 1968. gadā === * 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] "Kā dalīt Zelta dievieti?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] "Fotofinišs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei "Lai top!": [[Kārlis Gothards Elferfelds]] "Tā dzimšanas diena", [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača", [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Kārlis Pabriks. * 1968.12.20. Mars Baidžijevs "Divkauja". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1969. gadā === * 1969.03.04. Jurijs Oļeša "Mans — nē, mans — jā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1969.10.14. Aleksandrs Fredro "Vienmēr joki, tikai joki". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis "Elēģija". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1969.12.29. Žans Anuijs "Cīrulītis". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1970. gadā === * 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] "Siena". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] "Tomass Nipernādijs". Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] "Lauzīsim galvas dotajā virzienā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1970.12.22. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1971. gadā === * 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens "Logi". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1971.03.05. Leonids Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Irmgarde Mitrēvice. * 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.29. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.05. Žans Anuijs "Ielūgums pilī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.26. Edvards Radzinskis "Mazliet par sievieti". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.12.10. Rainers Kerndls "Es satiku meiteni". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1972. gadā === * 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] "Muļķis un pletētāji". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.05.21. Mikola Kulišs "Patētiskā sonāte". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Apsolītā zeme". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.11.04. Venta Vīgante "Parastais 1x1". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.11.27. Jons Druce "Mūsu jaunības putni". Rež. Aleksandrs Viļkins. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Leguānas nakts". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.03.09. Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu "Sveiks, tēvocīt!" ("Cilvēks, kurš redzēja nāvi"). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: Žans Anuijs "Antigone". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.05.16. Viktors Rozovs "Situācija". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.09.21. Nellija Ozoliņa "Jāatrod cilvēks". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Volpone jeb Viltīgais lapsa". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1974. gadā === * 1974.01.18. Ivans Bukovčans "Pirms gailis dziedās". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis "Orfejs" ("Leģenda par Ričardu Tiškovu"). Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]]. * 1974.11.28. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle". Rež. Aleksandrs Viļkins. * 1974.12.28. [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. === 1975. gadā === * 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] "Tā nebija pēdējā diena". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1975.05.16. Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola". Rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.11.14. Ervīns Štritmaters "Bišu Ole". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1976. gadā === * 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1976.04.08. Nikolass E. Baiers "Incidents". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1976.05.27. Zofija Nalkovska "Sievu nams". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1977. gadā === * 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] "Nāc uz manām trepēm spēlēties!" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Rež. Arturs Bērziņš. * 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. == Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) == === 1977. gadā === * 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu...". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1977.11.07. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1978. gadā === * 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] "Putenī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.12.30. Enns Vetemā "Rožu dārzs". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1979. gadā === * 1979.03.31. Ākošs Kērtess "Atraitnes". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs "Mindaugs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1980. gadā === * 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija "Punktiņš, punktiņš, komatiņš". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1980.04.14. Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] "Ošu gatve". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1980.06.20. Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1981. gadā === * 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins "Iecelšana amatā". Rež. Arnis Ozols. * 1981.02.03. Svens Ogords "Freken Avseniusa". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] "Baznīcas kalnā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1981.11.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. === 1982. gadā === * 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] "Stepes vilks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs "Aspekti". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] "Krauja". Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Arnis Ozols. * 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". === 1983. gadā === * 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mēness likteņa pabērniem". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] "Marta īdas". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1983.04.21. Aurels Baranga "Svētais Mitīke". Rež. Arnis Ozols. * 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš "Tik vien". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] "Si minors". * 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] "Jauna cilvēka memuāri". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Varis Vētra]]. === 1984. gadā === * 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs "Vakars". Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs "Ierindnieki". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. === 1985. gadā === * 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] "Rietumu piekrastes varonis". Rež. Aivars Līnis. * 1985.03.21. Edvards Bonds "Vasara". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1985.04.27. Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs". Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1985.06.04. Mihails Abeļevs "Desants". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] "Tiesa". Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]]. * 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija "Avotā guni kūru". Rež. [[Ērika Ferda]]. === 1986. gadā === * 1986.01.02. Klēra Būza "Sievietes, sievietes...". Rež. insc. [[Aina Matīsa]]. * 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Mūsu dēli". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] "Sauciet to par teātri". Rež. Arnis Ozols. * 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis "Kam vajadzīgs efekts?". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] "Tumšā mitekļa valdnieks". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1986.12.18. Alonso Sastre "Nolemtie". Rež. Arnis Ozols. === 1987. gadā === * 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1987.04.30. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arnis Ozols. * 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] "Mūžības skartie". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1988.02.10. Dzejas izrāde "In memoriam". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Jāzepiņš". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] "Tango". Rež. Arnis Ozols. * 1988.04.17. Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.05.12. Stefans Canevs "Sokrata pēdējā nakts". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1988.06.21. Alehandro Kasona "Rītausmas dāma". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kāds, kura nav". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons. * 1988.10.29. Hermanis Paukšs "Melnās krēpes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.11.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.12.18. [[Kobo Abe]] "Draugi". Rež. Arnis Ozols. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Peters Nādašs "Satikšanās". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] "Policisti". Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]]. * 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska". Rež. Arnis Ozols. * 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] "Četras dienas jūnijā". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]]. * 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1990. gadā === * 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija "Dzīvība". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Hērakls un Augeja lopu laidars". Rež. Aivars Līnis. * 1990.03.23. Atols Fugards "Ceļš uz Meku". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] "Anatols". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1990.05.28. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Arnis Ozols. * 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle". Rež. Andris Jansons. * 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kaļostro Vilcē". Rež. Arnis Ozols. * 1990.10.28. Sems Šepards "Prāta meli". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] "Tā, lai var redzēt ceļu". Rež. Andris Jansons. === 1991. gadā === * 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons. * 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] "Galma gleznotājs". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. Arnis Ozols. * 1991.06.18. Uģis Segliņš "Gabalu gabals". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.11.27. Alonso Alegrija "Pāri Niagārai". Rež. Arnis Ozols. === 1992. gadā === * 1992.02.16. Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts". Rež. Arnis Ozols. * 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] "Rosmersholma". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina "Kaudzēm naudas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1992.11.27. Fernāns Krommelinks "Burvīgais ragnesis". Rež. Arnis Ozols. * 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs "Sniega karaliene". Rež. Agris Krūmiņš. === 1993. gadā === * 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.02.27. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1993.03.03. [[Jānis Dreslers]] "Jefiņš saka: "Akurāt, īstā laikā esmu klāt!"". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] "Gaidot Godo". Rež. Arnis Ozols. * 1993.03.22. Liliāna Helmane "Lapsiņas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "Cīņa par dvēselēm". Rež. Pēteris Šiliņš. * 1993.05.17. Džozefs Keselrings "Arsēns un vecas mežģīnes". Rež. Andris Blekte. * 1993.06.20. [[Karlo Goldoni]] "Divu kungu kalps". Rež. Arnis Ozols. * 1993.10.12. Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] "Saimnieks". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Rež. [[Harijs Liepiņš]]. * 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs, mirušie, mostamies". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1994. gadā === * 1994.01.20. Ferencs Molnārs "Pāvilielas zēni". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans". Rež. Laimonis Siliņš. * 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] "Degunradzis". Rež. Arnis Ozols. * 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] "Kreditori". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. "Visi koki Dieva doti". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] "Zemes valstība". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.06.12. Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes". Rež. Andris Blekte. * 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] "Pilsēta". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1994.10.11. Deivids Meimets "Pīļu variācijas". Rež. Arnis Ozols. * 1994.10.23. Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.11.23. Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.12.11. Georgs Tabori "Veismans un Sarkanģīmis". Rež. Juris Grave. * 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. === 1995. gadā === * 1995.01.26. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. Aivars Līnis. * 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] "Sids". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1995.03.20. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs". Rež. Arnis Ozols. * 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] "Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā". Rež. Viktors Jansons. * 1995.05.28. [[Sofokls]] "Oidips un Antigone" ("Valdnieks Oidips", "Oidips Kolonā", "Antigone"). Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Juris Grave. * 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] "Spalvas". Rež. Ints Sedlenieks. * 1995.10.24. Viktors Jansons "Vientuļās vakariņas" (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons. * 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. insc. Arnis Ozols. === 1996. gadā === * 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1996.02.24. [[Emils Zolā]] "Terēza Rakēna". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.04.06. Kenets Greiems "Vējš vītolos". Rež. Ģirts Nagainis. * 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Dzejnieka dvēsele". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] "Tille un Suņu vīrs". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]]. * 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1996.06.19. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1996.06.30. Žoržs Feido "Dāmu šuvējs". Rež. insc. Andris Blekte. * 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere". Rež. insc. [[Jānis Streičs]]. * 1996.10.21. Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse". Rež. Arnis Ozols. * 1996.11.03. Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. === 1997. gadā === * 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] "Daudz laimes, Vanda Džūna!". Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Trīs māsas. Ne Čehovs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1997.03.14. Mišels de Helderode "Baraba". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] "Mēļš frotē dvielis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai "Baltā ceļa gājēja": "Dievs, daba, darbs", "Čaukstenes". Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni". Rež. Ģirts Nagainis. * 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. Arnis Ozols. * 1997.09.20. Robērs Tomā "Fredijs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1997.10.05. Aldo Nikolai "Taurenīt, taurenīt...". Rež. Romans Kozaks. * 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] "Venēra kažokādās". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1997.11.04. [[Moljērs]] "Skopulis". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1997.11.05. Fransuāza Sagāna "Pils Zviedrijā". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1997.12.03. [[Gundega Repše]] "Stigma". Rež. [[Ausma Kantāne]]. * 1997.12.06. Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem". Rež. Arnis Ozols. * 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] "Gulbja dziesma". * 1997.12.20. Gustavs Rēders "Aladīna burvju lampa". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. === 1998. gadā === * 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Silvija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1998.02.28. Raimonds Auškāps "Prieka sapnis īss". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.04.14. Hugo Klauss "Mājas". Rež. Arnis Ozols. * 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]]. * 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] "Spēle ar uguni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.06.05. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.06.11. Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.09.25. [[Francs Lehārs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Mana jautrā atraitne". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.10.11. Terenss Maknelijs "Meistarklase". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1998.10.28. Džims Nikolss "Akmens eņģelis". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Avārija". Rež. Jānis Joma Bomis. * 1998.11.05. Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] "Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] "Sprunguļmuižā gadatirgus". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 1999. gadā === * 1999.01.27. Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība". Rež. Arnis Ozols. * 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] "Mistērijas". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Imants Jaunzems. * 1999.06.17. Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!". Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.09.25. Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles...". Rež. Arnis Ozols. * 1999.10.14. Tankrēds Dorsts "Fernando Krapa vēstule Jūlijai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.11.03. Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists "Tēlu meistari". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Rež. Ģirts Nagainis. === 2000. gadā === * 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.04.08. Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.05.17. Jurijs Skops "Klāra šurp vairs neatlidos?". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Rež. Arnis Ozols. * 2000.10.10. Rūta Mežavilka "Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Dons Žuāns X". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] "Runcis zābakos". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 2001. gadā === * 2001.02.14. Alans Eikborns "Mazs ģimenes bizness". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.03.07. Patriks Mārbers "Nāc tuvāk!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] "Siers un marmelāde". Rež. Imants Jaunzems. * 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] "Rīt atbrauks Florinda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!". Rež. Gunārs Vērenieks. * 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.29. [[Ernests Hemingvejs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Ēdenes dārzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.11.10. Deivids Hērs "Eimijas domas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 2001.12.12. [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Arnis Ozols. * 2001.12.20. Dainis Grīnvalds "Tonakt Betlēmē". Rež. Ģirts Nagainis. === 2002. gadā === * 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] "Ronja — laupītāja meita". Rež. Ģirts Nagainis. * 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Concerto grosso No 2". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cenzūra". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Arnis Ozols. * 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] "Labā tīrības sajūta". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Mihails Mamedovs. * 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] "Man arī būtu bail". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.12.11. Žoržs Feido "Kungs iet medīt...". Rež. Arnis Ozols. * 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] "Debesu trepītes". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. === 2003. gadā === * 2003.01.14. Ričards Brotigans "Aborts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte "Īkstīte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte. * 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks "Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.03.11. Viljams Lūss "Skaistā no Amherstas". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" ("Mūsu mūža dienas"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]]. * 2003.05.18. "Šekspīrs. Soneti. Aktieri". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] "Sapņu pīpe". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2003.06.06. Džo Ortons "Ķersim ķertos!". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.01. Karlo Goci "Zaļais putniņš". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.01. Bernārs Ljegms "Pārītis uz divriteņa". Rež. Arnis Ozols. * 2003.10.01. Īva Enslere "Vagīnas monologi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] "Zemes nodoklis". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] "Petras fon Kantas rūgtās asaras". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Hamlets". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs "Dīvainā karaļvalsts". Rež. Arnis Ozols. * 2003.12.25. Betija Knepa "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2004. gadā === * 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] "Tango". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] "Emigranti". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]]. * 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.05.22. Deivids Hērs "Dzīves elpa". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (pēc lugas "Ne jau par lakstīgalām" motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks "Piedzēries kuģis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope un Diks". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.17. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte...". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2004.12.09. Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā". Rež. Arnis Ozols. * 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] "Burvis no Oza zemes". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2005. gadā === * 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns "Melanholiskais valsis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs "Viesnīcas noslēpums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.04.15. Žans Klods Grambērs "Netīrā veļa". Rež. Arnis Ozols. * 2005.04.29. Dea Loere "Klāras sakari". Rež. Gintars Varns. * 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze "Striptīzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]]. * 2005.09.30. Ronalds Hārvuds "Kvartets". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] "Kaligula". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] "Marmors". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2005.12.08. [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs|Staņislavs I. Vitkēvičs]] "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Rež. Sauļus Varns. === 2006. gadā === * 2006.01.28. Braiens Frīls "Filadelfija, te es nāku!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.03.04. Mārtins Krimps "Noskūpsti mani vēlreiz". Rež. Didzis Jonovs. * 2006.03.10. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 2006.12.08. "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2007. gadā === * 2007.01.11. Denī Robērs "Intim". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.03.03. Robins Moems "Kalpotājs". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] "Laimīgā Blūmentāle". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]" "Izredzētais". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] "Tas trakais, trakais Harijs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese". Rež. Romans Kozaks. * 2007.10.07. Jons Fose "Sapnis par rudeni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.10.28. Saimons Stīvenss "Plašās pasaules krastā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2008. gadā === * 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] "Varoņu laukums". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] "Kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss "Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2008.04.26. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.09.18. Rafijs Šarts "Manu sievu sauc Moriss". Rež. Rolands Atkočūns. * 2008.09.25. Gabriela Vitkopa "Nekrofils". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča "Siseņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis "Ne tāds kā visi citi". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2008.11.04. Ivans Viripajevs "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2008.11.28. Henrijs Satons "Psihs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2009. gadā === * 2009.01.23. Marks Reivenhils "Shopping & Fucking". Rež. [[Laura Groza]]. * 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi". Rež. Romans Kozaks. * 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Pēdējā nakts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Mazie laulību noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2009.09.24. Rejs Kūnijs "Ja mana sieva uzzinās...". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks "Pulkvedis Pilāts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.10.09. Norms Fosters "Kad citi jau guļ". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2009.11.05. Miks Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Rež. Gundars Cauka. * 2009.11.19. Dorota Maslovska "Divi nabadzīgi rumāņi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.11.20. Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.12.05. Ištvans Erkēņs "Kis kis — ņau ņau". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2009.12.19. "Princešu stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". Rež. [[Pēteris Liepiņš]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2010.02.19. Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.02.27. Marks Reivenhils "Teroriste". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] "Versaļas kods". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] "Regīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.05.20. Mario Frati "Rīt manas kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.08.25. "Brīvības 36". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.09.24. Oto Eskins "Duets". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2010.10.01. "Aija pēc Jaunsudrabiņa". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis "Ceplis". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] "Amour fou". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Atvadas jūnijā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2011. gadā === * 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ar vīru nav viegli". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] "Ābels un Olga" ("Loks noslēdzies"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.04.29. Glorija Montero "Es — Frīda Kalo". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.05.05. Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2011.09.16. Kens Ludvigs "Primadonnas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.09.20. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2011.09.30. Entonijs Šefers "Trilleris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.10.09. Gundars Cauka "Vīrietis Smiļģis". Rež. Gundars Cauka. * 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] "Gūsteknis pilī". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.11.16. "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]]. * 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] "Marlēna". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu — 2012" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]]. === 2012. gadā === * 2012.01.25. Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "12. diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.03.16. "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.03.21. Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem grīdas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.05.11. Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2012.05.16. [[Toms Stopards]] "Tas īstais, tā īstā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] "Neprātīgā Zelda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.09.14. Nikolajs Erdmans "Finita la comedia!" ("Pašnāvnieks"). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2012.09.19. Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā". Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.11.03. Fransiss Vēbers "Ļaujiet izšaut!". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko "Mēdeja. Teātris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.12.05. Tonijs Kušners "Eņģeļi Amerikā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2012.12.07. Petrs Zelenka "Vau!!!". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš. === 2013. gadā === * 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.02.23. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Laura Groza]]. * 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.05.16. [[Sofokls]] "Antigone". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.06.04. Jukums Palevičs "Preilenīte". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.06.12. "Sabojātie" (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš. * 2013.09.17. Konors Makfērsons "Slazdā". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Biedre Zariņa". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2013.09.20. Nils Labuts "Šeipings". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.09.22. Pīters Stroens "Kauli". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] "Prezentācija". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly". Rež. [[Laura Groza]]. === 2014. gadā === * 2014.01.08. Mia Kouto "Dieva indes un velna zāles". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.01.09. "Nakts vēl nav galā" (pēc Meisijas Tadjedinas filmas "Pagājusī nakts" motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs "Izraidītie". Rež. Oskars Koršunovs. * 2014.01.29. Ēriks Hānbergs "Plikie un pusplikie". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Milēdija". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.03.09. Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2014.05.14. Braiens Makavera "Pikaso sievietes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.09.19. Lī Hols "Vakariņas ar Elvisu". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis "Divi kapteiņi". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2014.11.05. "Lēnprātīgā" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]". Rež. Rolands Atkočūns. * 2014.11.16. Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2014.11.19. Justīne Kļava "Visas viņas grāmatas". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2015. gadā === * 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs "Pusslepkava". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2015.01.08. Važdi Muavads "Ugunsgrēki". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs "Čuhņas jociņi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] "Droši kā tankā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] "Rīga dimd". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs "Reāli sliktie puiši". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] "Equus". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Oskars un Rozā dāma". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.09.18. Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.30. Florians Zellers "Ja tevis vairs nebūtu". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2015.10.16. Nikolā Bijons "Ziloņa dziesma". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2015.10.21. Florids Buļakovs "Svēta lieta". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2015.11.29. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Ērtas dzīvošanas mirklīši". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.12.16. "Koncerts, kura nebija" (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2016. gadā === * 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.02.16. Pauls Barcs "Iespējamā tikšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.03.23. Agota Kristofa "Lielā melu burtnīca". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2016.05.01. Ādams Peks "Bonija un Klaids". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] "Granātu krāsas aproce". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2016.08.31. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera piedzīvojumi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis "Mīļākais". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2016.09.21. Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.11.17. Jons Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.11.30. Gerijs Ouvens "Brutāls un dēls". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. === 2017. gadā === * 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja portrets". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.02.05. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Mana māsa". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2017.03.30. Šons Grenans "Liec Dievam pasmieties". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2017.03.31. [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.04.02. Ēriks Asuss "Mūsējās". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2017.05.14. Vents Vīnbergs "Pielūdzēja Nr.1". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.05.26. "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2017.05.28. Ivo Briedis "Uzvarēt var tikai viens". Rež. Franks Hoiels. * 2017.09.20. [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs "Svinības". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2017.09.22. Ella Hiksona "Zēni". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2017.10.10. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.11.16. Kolins Higinss "Harolds un Moda". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2017.11.17. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.12.12. Ēriks Kūlis "Niķa un Riķa stiķi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2018. gadā === * 2018.01.26. Džezs Batervērts "Jeruzaleme". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.01.28. Beta Henlija "Sirds noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.03.22. Justīne Kļava "Atzīšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.03.23. [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.03.25. Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks "Balta vārna melnā krāsā". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2018.05.31. Lote Fēkemansa "Inde". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2018.09.01. Justīne Kļava "Planēta Nr. 85". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaisles vilciens" ("[[Ilgu tramvajs]]"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.09.21. Franks Vēdekinds "Lulū". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.10.11. Donalds Lī Koburns "Kāršu spēle". Rež. Laura Upeniece. * 2018.11.15. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.11.29. Gilberts Adērs "Sapņotāji". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.11.30. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. === 2019. gadā === * 2019.01.30. Jana Dobreva "Smilšu cilvēciņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.02.01. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Laura Groza]]. * 2019.02.02. Šons Grenans "Alvas sieviete". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2019.03.27. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs "Kareņins". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs "Neglītenis". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] "Purva bērni". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.24. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss. * 2019.05.25. Florians Zellers "Dēls". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2019.09.18. Ivans Viripajevs "Nepanesami ilgi apskāvieni". Rež. Rolands Atkočūns. * 2019.09.20. Rejs Kūnijs "Neiespējamā misija". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.09.22. Luidži Lunari "Trīs šūpolēs". Rež. Nikolajs Korobovs. * 2019.11.27. Pjērs Gripari "Inspektors Tutū". Rež. Intars Rešetins. * 2019.11.30. Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns. === 2020. gadā === * 2020.01.29. Florians Zellers "Māte". Rež. Intars Rešetins. * 2020.01.31. Filisa Nādža "Talantīgais misters Riplijs" (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza. * 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs "Testosterons". Rež. Oļegs Šapošņikovs. * 2020.07.01. Artūrs Dīcis "Blokmājas DONS KIHOTS". Rež. Gundars Silakaktiņš. * 2020.07.15. Dankans Makmillans "Elpa". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2020.07.23. Justīne Kļava "Sidraba šķidrums". Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS). * 2020.09.18. Roberts Aiks "Ārsts". Rež. Gatis Šmits. * 2020.10.09. Dankans Makmillans "Monstrs". Rež. Dmitrijs Petrenko. === 2021. gadā === * 2021.08.05. Regīna Ezera "Zemdegas". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2021.08.12. Nīna Reina "Piekrišana". Rež. Laura Groza. * 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] "Smiļģis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] "Degunradži". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2021.10.01. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Henrijs Arājs. * 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita "Dziesmas tukšai vietai". Rež. Laura Upeniece. * 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars "Trīs draugi". Rež. Regnārs Vaivars. * 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis "Esiet sveicinātas, skumjas". Rež. Klāvs Mellis. === 2022. gadā === * 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] "Pavasaris". Rež. Prīts Pedajass. * 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo "Ļoti labas minūtes" (kustību izrāde). * 2022.03.12. Anka Herbuta "Rotkho". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2022.03.17. Romāns Dolžanskis "Spēles ar Jūliju" (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns. * 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] "Keruaka ceļš" (pēc romāna "Ceļā"). Rež. Laura Groza. * 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess "Kokvilnas lauku vientulībā". Rež. Timofejs Kuļabins. * 2022.09.18. Klēra van Kampena "Farinelli un karalis". Rež. Viesturs Kairišs. * 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] "Īru miroņgalva". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] "Mājoklis. komentāri" (diptihs). Rež. [[Laura Groza]]. * 2022.12.17. Maikls Vinns "Retrīts". Rež. [[Gatis Šmits]]. === 2023. gadā === * 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] "Kur pazuda valsts". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.02.10. Deniss Kellijs "Zēni nav meitenes". Rež. Diāna Kaijaka. * 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāziešu krīta aplis". Rež. Data Tavadze. * 2023.05.24. Ferencs Molnārs "Lilioms". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2023.09.15. [[Toms Stopards]] "Leopoldštate". Rež. [[Džons Malkovičs]]. * 2023.09.27. Deniss Kellijs "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Rež. Eimija Milbērna. * 2023.11.15. Sāra Rūla "Eiridīke". Rež. Anna Abalikhina. * 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] "Spīdolas nakts". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.12.01. [[Rainis]] "Čūsku vārdi". Rež. [[Juris Jonelis]]. === 2024. gadā === * 2024.01.17. Alistērs Makdauels "Visas viņas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā". Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs. * 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] "[[Meistars un Margarita]]". Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere. * 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem). Rež. Džefs Džeimss. * 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] "Kodiens". Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2024.09.13. Jons Tertelis "Zilā lapsa". Rež. Jons Tertelis. * 2024.09.14. Lūsija Prebla "Efekts". Rež. Diāna Kaijaka. * 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. [[Klāvs Mellis]]. === 2025. gadā === * 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2025.03.21. Džezs Batervērts "Kalifornijas pakalni". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem". Rež. Ola Mafālani. * 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs "Nachtland". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.09.19. Anka Herbuta "Orākuls". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame "Anarhista nejaušā nāve". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2025.11.28. Ariels Dorfmans "Nāve un meitene". Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]]. === 2026. gadā === * 2026.01.29. Marks Rozenblats "Milzis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] "Sapņu novele". Rež. Daniels Ragets. * 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] "Runcis zābakos" (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. * 2026.04.16. [[Aina Renda]] "Pirmavots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2026.06.12. [[Matīss Gricmanis]] "Rīkojums Nr. 2". Rež. [[Valters Sīlis]]. [[Kategorija:Dailes teātris]] 1afah51s83u0xqhilp672fyr97j09u6 0 401299 4498129 4495855 2026-07-24T09:40:18Z Makenzis 56205 /* Sastāvs 2026 */ 4498129 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF000 | bg_color = #000000 | nos = FC "Gintra" | logo = [[Attēls:FC_Gintra_logo.png|150px]] | pilns = FC "Gintra" | iesauka = melnie/dzeltena (''juoda/geltona'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}} | dib = 1999 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Šauliu Centrālais stadions | ietilp = 4000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Gintars Radavičus | tren = {{flaga|LTU}} Artūr Sikorskij | līga = sieviešu A līga | sez = 2025 | poz = 1. vieta | mediji = http://www.fkgintra.lt/ |pattern_la1=_hummelcorepoly1718y|pattern_b1=_hummelcorepoly1718y|pattern_ra1=_hummelcorepoly1718y| |leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=000000|socks1=000000| |pattern_la2=_garbarnia1819h|pattern_b2=_garbarnia1819h|pattern_ra2=_garbarnia1819h| |leftarm2=ffffff|body2=FFFFFF|rightarm2=ffffff|shorts2=000000|socks2=FFFFFF| |pattern_la3=_vb1819a|pattern_b3=_vb1819a|pattern_ra3=_vb1819a| |leftarm3=000000|body3=00000|rightarm3=000000|shorts3=000000|socks3=000000| }} '''FC "Gintra"''' ({{val|lt|FC "Gintra"}}) ir [[1999. gads|1999]]. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Šauļi]]em, kas šobrīd spēlē Lietuvas sieviešu futbola A līgas čempionātā. == Sasniegumi == ; {{flaga|Lietuva}} '''Lietuvas sieviešu futbola A līga''' * '''Čempioni (24)''' : 1999, 2000, 2003, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021, 2022, 2023, 2024, 2025.<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito-womchamp.html|title=Lithuania - List of Women Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> == Sezonas == [[File:FC Gintra as Champions.10 November 2024.JPG|300px|thumb|right|FC Gintra 2024]] [[File:FC Gintra. 9 November 2025 (I).JPG|thumb|right|300px|FC Gintra 2025]] {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2011''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2011_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2011|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034846/http://almis.sritis.lt/2011_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2012''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2012_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2012|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820032959/http://almis.sritis.lt/2012_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2013''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2013_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2013|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820035308/http://almis.sritis.lt/2013_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2014''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2014_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2014|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820035313/http://almis.sritis.lt/2014_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2015''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2015_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2015|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053746/http://almis.sritis.lt/2015_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2016''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2016_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2016|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117173755/http://almis.sritis.lt/2016_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2017''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2017_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2017|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117010138/http://almis.sritis.lt/2017_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2018''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2018_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2018|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053752/http://almis.sritis.lt/2018_ltu_wom.html}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/siauliu-fk-gintra-universitetas-1573/?cid=1838316 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2019''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://lff.lt/news/7220/moteru-a-lygoje-finalinis-sezono-ketvirtis/|title=Moterų A lygoje – finalinis sezono ketvirtis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|10|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190929190255/https://lff.lt/news/7220/moteru-a-lygoje-finalinis-sezono-ketvirtis/}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2020''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/421160/penkiolika-gintros-universiteto-zingsniu-19-ojo-cempiono-titulo-link|title=Penkiolika „Gintros-Universiteto“ žingsnių 19 - ojo čempiono titulo link|website=sportas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2021''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/441755/siauliu-gintra-20-aji-karta-i-virsu-kelia-a-lygos-trofeju|title=Šiaulių „Gintra“ – 20-ąjį kartą į viršų kelia A lygos trofėjų|website=sportas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2022''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2023''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2024''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>[https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-gintra-35942/?cid=17466040 FC GINTRA Sezonas 2024 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2025''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>[https://www.sportas.lt/naujiena/528378/gintra-uzsitikrino-24-aji-cempioniu-titula-klubo-istorijoje „Gintra“ užsitikrino 24-ąjį čempionių titulą klubo istorijoje]</ref> |} == Sastāvs 2026 == : ''Atjaunots {{dat|2026|02|17||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 10|nat=FIN|name=|pos=GK}} {{Fs player|pos=GK|no=81|nat=UKR|name=[[Alla Herasymchuk]]}} {{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Greta Lukjančukė]]|pos=GK}}<ref>https://fkgintra.lt/sugrizimas-greta-lukjancuke-vel-gins-lietuvos-cempioniu-garbe/</ref> |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no=5|nat=BRA|name=[[Sabrina Gonçalves Amorim|SABRINA]]|pos=DF}} {{fs player|no= 7|name=[[Meida Proscevičiūtė]]|nat=LTU|pos=FW}} {{Fs player|no=22|nat=LTU|name=[[Athena Diachenko]]|pos=DF}}<ref>[https://fkgintra.lt/is-anglijos-i-siaulius-gintra-sustiprino-i-lietuva-sugriztanti-gyneja-a-diachenko/ Iš Anglijos į Šiaulius: „Gintrą“ sustiprino į Lietuvą sugrįžtanti gynėja A. Diachenko]</ref> {{Fs player|no=23|nat=LTU|name=[[Aistė Šveckutė]]|pos=DF}}<ref>[https://fkgintra.lt/gintros-sudeti-stiprina-dar-viena-lietuve-pasirasyta-sutartis-su-a-sveckute/ „Gintros“ sudėtį stiprina dar viena lietuvė – pasirašyta sutartis su A. Šveckute]</ref> {{Fs player|no=35|nat=LTU|name=[[Saulutė Railaitė]]|pos=FW}} {{Fs player|no=37|nat=LTU|name=[[Andžela Vaičytė]]|pos=DF}} {{Fs player|no=16|nat=LTU|name=[[Eitvydė Partikaitė]]|pos=MF}} {{Fs player|pos=DF|no= 4|nat=LIT|name=[[Algimante Mikutaitė]]}} {{Fs player|no=88|nat=UKR|name=[[Chrystyna Pereviznyk]]|pos=MF}} {{Fs player|no=10|nat=LTU|name=[[Marija Galkina]]|pos=MF}} {{Fs player|no=20|nat=FIN|name=[[Anni Hakasalo]]|pos=MF}} {{Fs player|no=21|nat=LTU|name=[[Aivė Andiuškevičiūtė]]|pos=DF}} {{Fs player|no=13|nat=BRA|name=[[Julia Francisco De Souza Dias|Julia Dias]]|pos=MF}}<ref>[https://fkgintra.lt/gintros-saugiu-grandi-stiprina-kurybinga-brazile-j-dias/ „Gintros“ saugių grandį stiprina kūrybinga brazilė J. Dias]</ref> {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://www.fkgintra.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/GintraUniversitetas/ Feisbuka lapa] {{lietuviski}} * [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/siauliu-fk-gintra-universitetas-1573/?cid=1838316 Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}} {{A lyga (sievietes)}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Gintra]] tdbdcovn7zdu4nefb01l44jbkq3g7oe 4498130 4498129 2026-07-24T09:40:34Z Makenzis 56205 /* Sastāvs 2026 */ 4498130 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF000 | bg_color = #000000 | nos = FC "Gintra" | logo = [[Attēls:FC_Gintra_logo.png|150px]] | pilns = FC "Gintra" | iesauka = melnie/dzeltena (''juoda/geltona'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}} | dib = 1999 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Šauliu Centrālais stadions | ietilp = 4000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Gintars Radavičus | tren = {{flaga|LTU}} Artūr Sikorskij | līga = sieviešu A līga | sez = 2025 | poz = 1. vieta | mediji = http://www.fkgintra.lt/ |pattern_la1=_hummelcorepoly1718y|pattern_b1=_hummelcorepoly1718y|pattern_ra1=_hummelcorepoly1718y| |leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=000000|socks1=000000| |pattern_la2=_garbarnia1819h|pattern_b2=_garbarnia1819h|pattern_ra2=_garbarnia1819h| |leftarm2=ffffff|body2=FFFFFF|rightarm2=ffffff|shorts2=000000|socks2=FFFFFF| |pattern_la3=_vb1819a|pattern_b3=_vb1819a|pattern_ra3=_vb1819a| |leftarm3=000000|body3=00000|rightarm3=000000|shorts3=000000|socks3=000000| }} '''FC "Gintra"''' ({{val|lt|FC "Gintra"}}) ir [[1999. gads|1999]]. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Šauļi]]em, kas šobrīd spēlē Lietuvas sieviešu futbola A līgas čempionātā. == Sasniegumi == ; {{flaga|Lietuva}} '''Lietuvas sieviešu futbola A līga''' * '''Čempioni (24)''' : 1999, 2000, 2003, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021, 2022, 2023, 2024, 2025.<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito-womchamp.html|title=Lithuania - List of Women Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> == Sezonas == [[File:FC Gintra as Champions.10 November 2024.JPG|300px|thumb|right|FC Gintra 2024]] [[File:FC Gintra. 9 November 2025 (I).JPG|thumb|right|300px|FC Gintra 2025]] {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2011''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2011_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2011|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034846/http://almis.sritis.lt/2011_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2012''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2012_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2012|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820032959/http://almis.sritis.lt/2012_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2013''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2013_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2013|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820035308/http://almis.sritis.lt/2013_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2014''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2014_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2014|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820035313/http://almis.sritis.lt/2014_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2015''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2015_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2015|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053746/http://almis.sritis.lt/2015_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2016''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2016_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2016|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117173755/http://almis.sritis.lt/2016_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2017''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2017_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2017|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117010138/http://almis.sritis.lt/2017_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2018''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2018_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2018|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053752/http://almis.sritis.lt/2018_ltu_wom.html}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/siauliu-fk-gintra-universitetas-1573/?cid=1838316 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2019''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://lff.lt/news/7220/moteru-a-lygoje-finalinis-sezono-ketvirtis/|title=Moterų A lygoje – finalinis sezono ketvirtis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|10|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190929190255/https://lff.lt/news/7220/moteru-a-lygoje-finalinis-sezono-ketvirtis/}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2020''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/421160/penkiolika-gintros-universiteto-zingsniu-19-ojo-cempiono-titulo-link|title=Penkiolika „Gintros-Universiteto“ žingsnių 19 - ojo čempiono titulo link|website=sportas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2021''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/441755/siauliu-gintra-20-aji-karta-i-virsu-kelia-a-lygos-trofeju|title=Šiaulių „Gintra“ – 20-ąjį kartą į viršų kelia A lygos trofėjų|website=sportas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2022''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2023''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2024''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>[https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-gintra-35942/?cid=17466040 FC GINTRA Sezonas 2024 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2025''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>[https://www.sportas.lt/naujiena/528378/gintra-uzsitikrino-24-aji-cempioniu-titula-klubo-istorijoje „Gintra“ užsitikrino 24-ąjį čempionių titulą klubo istorijoje]</ref> |} == Sastāvs 2026 == : ''Atjaunots {{dat|2026|07|24||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 10|nat=FIN|name=|pos=GK}} {{Fs player|pos=GK|no=81|nat=UKR|name=[[Alla Herasymchuk]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no=5|nat=BRA|name=[[Sabrina Gonçalves Amorim|SABRINA]]|pos=DF}} {{fs player|no= 7|name=[[Meida Proscevičiūtė]]|nat=LTU|pos=FW}} {{Fs player|no=22|nat=LTU|name=[[Athena Diachenko]]|pos=DF}}<ref>[https://fkgintra.lt/is-anglijos-i-siaulius-gintra-sustiprino-i-lietuva-sugriztanti-gyneja-a-diachenko/ Iš Anglijos į Šiaulius: „Gintrą“ sustiprino į Lietuvą sugrįžtanti gynėja A. Diachenko]</ref> {{Fs player|no=23|nat=LTU|name=[[Aistė Šveckutė]]|pos=DF}}<ref>[https://fkgintra.lt/gintros-sudeti-stiprina-dar-viena-lietuve-pasirasyta-sutartis-su-a-sveckute/ „Gintros“ sudėtį stiprina dar viena lietuvė – pasirašyta sutartis su A. Šveckute]</ref> {{Fs player|no=35|nat=LTU|name=[[Saulutė Railaitė]]|pos=FW}} {{Fs player|no=37|nat=LTU|name=[[Andžela Vaičytė]]|pos=DF}} {{Fs player|no=16|nat=LTU|name=[[Eitvydė Partikaitė]]|pos=MF}} {{Fs player|pos=DF|no= 4|nat=LIT|name=[[Algimante Mikutaitė]]}} {{Fs player|no=88|nat=UKR|name=[[Chrystyna Pereviznyk]]|pos=MF}} {{Fs player|no=10|nat=LTU|name=[[Marija Galkina]]|pos=MF}} {{Fs player|no=20|nat=FIN|name=[[Anni Hakasalo]]|pos=MF}} {{Fs player|no=21|nat=LTU|name=[[Aivė Andiuškevičiūtė]]|pos=DF}} {{Fs player|no=13|nat=BRA|name=[[Julia Francisco De Souza Dias|Julia Dias]]|pos=MF}}<ref>[https://fkgintra.lt/gintros-saugiu-grandi-stiprina-kurybinga-brazile-j-dias/ „Gintros“ saugių grandį stiprina kūrybinga brazilė J. Dias]</ref> {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://www.fkgintra.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/GintraUniversitetas/ Feisbuka lapa] {{lietuviski}} * [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/siauliu-fk-gintra-universitetas-1573/?cid=1838316 Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}} {{A lyga (sievietes)}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Gintra]] myky4mo71rs41hsl57vshpg40sbj1fc 4498144 4498130 2026-07-24T10:16:22Z Makenzis 56205 /* Sastāvs 2026 */ 4498144 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF000 | bg_color = #000000 | nos = FC "Gintra" | logo = [[Attēls:FC_Gintra_logo.png|150px]] | pilns = FC "Gintra" | iesauka = melnie/dzeltena (''juoda/geltona'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}} | dib = 1999 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Šauliu Centrālais stadions | ietilp = 4000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Gintars Radavičus | tren = {{flaga|LTU}} Artūr Sikorskij | līga = sieviešu A līga | sez = 2025 | poz = 1. vieta | mediji = http://www.fkgintra.lt/ |pattern_la1=_hummelcorepoly1718y|pattern_b1=_hummelcorepoly1718y|pattern_ra1=_hummelcorepoly1718y| |leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=000000|socks1=000000| |pattern_la2=_garbarnia1819h|pattern_b2=_garbarnia1819h|pattern_ra2=_garbarnia1819h| |leftarm2=ffffff|body2=FFFFFF|rightarm2=ffffff|shorts2=000000|socks2=FFFFFF| |pattern_la3=_vb1819a|pattern_b3=_vb1819a|pattern_ra3=_vb1819a| |leftarm3=000000|body3=00000|rightarm3=000000|shorts3=000000|socks3=000000| }} '''FC "Gintra"''' ({{val|lt|FC "Gintra"}}) ir [[1999. gads|1999]]. gadā dibināts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Šauļi]]em, kas šobrīd spēlē Lietuvas sieviešu futbola A līgas čempionātā. == Sasniegumi == ; {{flaga|Lietuva}} '''Lietuvas sieviešu futbola A līga''' * '''Čempioni (24)''' : 1999, 2000, 2003, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021, 2022, 2023, 2024, 2025.<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito-womchamp.html|title=Lithuania - List of Women Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> == Sezonas == [[File:FC Gintra as Champions.10 November 2024.JPG|300px|thumb|right|FC Gintra 2024]] [[File:FC Gintra. 9 November 2025 (I).JPG|thumb|right|300px|FC Gintra 2025]] {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2011''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2011_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2011|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820034846/http://almis.sritis.lt/2011_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2012''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2012_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2012|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820032959/http://almis.sritis.lt/2012_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2013''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2013_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2013|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820035308/http://almis.sritis.lt/2013_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2014''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2014_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2014|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820035313/http://almis.sritis.lt/2014_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2015''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2015_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2015|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053746/http://almis.sritis.lt/2015_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2016''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2016_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2016|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117173755/http://almis.sritis.lt/2016_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2017''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2017_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2017|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117010138/http://almis.sritis.lt/2017_ltu_wom.html}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2018''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/2018_ltu_wom.html|title=Lithuania Woman Championship 2018|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|11||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021053752/http://almis.sritis.lt/2018_ltu_wom.html}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/siauliu-fk-gintra-universitetas-1573/?cid=1838316 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2019''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://lff.lt/news/7220/moteru-a-lygoje-finalinis-sezono-ketvirtis/|title=Moterų A lygoje – finalinis sezono ketvirtis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|10|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190929190255/https://lff.lt/news/7220/moteru-a-lygoje-finalinis-sezono-ketvirtis/}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2020''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/421160/penkiolika-gintros-universiteto-zingsniu-19-ojo-cempiono-titulo-link|title=Penkiolika „Gintros-Universiteto“ žingsnių 19 - ojo čempiono titulo link|website=sportas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2021''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.sportas.lt/naujiena/441755/siauliu-gintra-20-aji-karta-i-virsu-kelia-a-lygos-trofeju|title=Šiaulių „Gintra“ – 20-ąjį kartą į viršų kelia A lygos trofėjų|website=sportas.lt}}</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2022''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2023''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2024''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>[https://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-gintra-35942/?cid=17466040 FC GINTRA Sezonas 2024 lietuvosfutbolas.lt]</ref> |- | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''2025''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>[https://www.sportas.lt/naujiena/528378/gintra-uzsitikrino-24-aji-cempioniu-titula-klubo-istorijoje „Gintra“ užsitikrino 24-ąjį čempionių titulą klubo istorijoje]</ref> |} == Sastāvs 2026 == : ''Atjaunots {{dat|2026|07|24||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 10|nat=FIN|name=|pos=GK}} {{Fs player|pos=GK|no=81|nat=UKR|name=[[Alla Herasymchuk]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|no= 2|nat=USA|name=[[Makeila Yancey]]|pos=DF}} {{Fs player|no=5|nat=BRA|name=[[Sabrina Gonçalves Amorim|SABRINA]]|pos=DF}} {{fs player|no= 7|name=[[Meida Proscevičiūtė]]|nat=LTU|pos=FW}} {{Fs player|no=22|nat=LTU|name=[[Athena Diachenko]]|pos=DF}}<ref>[https://fkgintra.lt/is-anglijos-i-siaulius-gintra-sustiprino-i-lietuva-sugriztanti-gyneja-a-diachenko/ Iš Anglijos į Šiaulius: „Gintrą“ sustiprino į Lietuvą sugrįžtanti gynėja A. Diachenko]</ref> {{Fs player|no=23|nat=LTU|name=[[Aistė Šveckutė]]|pos=DF}}<ref>[https://fkgintra.lt/gintros-sudeti-stiprina-dar-viena-lietuve-pasirasyta-sutartis-su-a-sveckute/ „Gintros“ sudėtį stiprina dar viena lietuvė – pasirašyta sutartis su A. Šveckute]</ref> {{Fs player|no=35|nat=LTU|name=[[Saulutė Railaitė]]|pos=FW}} {{Fs player|no=37|nat=LTU|name=[[Andžela Vaičytė]]|pos=DF}} {{Fs player|no=16|nat=LTU|name=[[Eitvydė Partikaitė]]|pos=MF}} {{Fs player|pos=DF|no= 4|nat=LIT|name=[[Algimante Mikutaitė]]}} {{Fs player|no=88|nat=UKR|name=[[Chrystyna Pereviznyk]]|pos=MF}} {{Fs player|no=10|nat=LTU|name=[[Marija Galkina]]|pos=MF}} {{Fs player|no=20|nat=FIN|name=[[Anni Hakasalo]]|pos=MF}} {{Fs player|no=21|nat=LTU|name=[[Aivė Andiuškevičiūtė]]|pos=DF}} {{Fs player|no=13|nat=BRA|name=[[Julia Francisco De Souza Dias|Julia Dias]]|pos=MF}}<ref>[https://fkgintra.lt/gintros-saugiu-grandi-stiprina-kurybinga-brazile-j-dias/ „Gintros“ saugių grandį stiprina kūrybinga brazilė J. Dias]</ref> {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://www.fkgintra.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/GintraUniversitetas/ Feisbuka lapa] {{lietuviski}} * [http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/siauliu-fk-gintra-universitetas-1573/?cid=1838316 Kluba lapa vietnē lietuvosfutbolas.lt] {{lietuviski}} {{A lyga (sievietes)}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Gintra]] 99e7tayurohchvu3s81r66lp6t8rtu1 10 413574 4497976 4497655 2026-07-23T18:01:14Z EdgarsBot 50781 upd 4497976 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-07-23 18:01:13{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 18 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026) |- | {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 16 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}</nowiki> || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026) |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 15 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Rūpnieku iela (Carnikava)|t|h|d}} || 2026-07-18 00:49:16 || 5 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Ja netiks pārvērsts standarta rakstā || 15 (02.08.2026) |- | {{page-multi|page=Svitenes pagasta ģerbonis|t|h|d}} || 2026-07-21 21:35:34 || 1 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja nesakārtos.......</nowiki> || ja nebūs normāls raksts || 5 (27.07.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> cl8quwulgj8rpsgjzykxajh1tkz1wfp 4 415707 4497975 4497653 2026-07-23T18:00:59Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4497975 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|23||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199981}}] | {{formatnum:1723}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13719}}] | 2009-02-13 | 2026-07-23 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174005}}] | {{formatnum:10690}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8035}}] | 2007-12-03 | 2026-07-23 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:925}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114783}}] | {{formatnum:9750}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9881}}] | 2007-11-24 | 2026-07-23 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113791}}] | {{formatnum:9944}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1918}}] | 2009-10-02 | 2026-07-23 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87609}}] | {{formatnum:6588}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6688}}] | 2005-10-30 | 2026-07-22 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71502}}] | {{formatnum:10041}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2161}}] | 2009-05-24 | 2026-07-23 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68875}}] | {{formatnum:1831}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-07-21 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:768}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52084}}] | {{formatnum:6995}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6504}}] | 2018-06-22 | 2026-07-22 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49178}}] | {{formatnum:5253}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-07-23 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49134}}] | {{formatnum:1515}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3538}}] | 2006-05-03 | 2026-07-22 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:47118}}] | {{formatnum:2903}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2995}}] | 2007-04-26 | 2026-07-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44559}}] | {{formatnum:5906}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1610}}] | 2015-03-11 | 2026-07-23 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42264}}] | {{formatnum:1697}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-07-22 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38984}}] | {{formatnum:4631}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-07-23 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31914}}] | {{formatnum:3813}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:645}}] | 2020-05-10 | 2026-07-23 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29361}}] | {{formatnum:7472}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4432}}] | 2023-01-18 | 2026-07-19 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26608}}] | {{formatnum:4579}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:917}}] | 2015-08-30 | 2026-07-23 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-06-07 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23716}}] | {{formatnum:24}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1934}}] | 2006-07-03 | 2026-07-22 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:1750}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15904}}] | {{formatnum:1321}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-07-23 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15240}}] | {{formatnum:3479}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-07-23 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15176}}] | {{formatnum:2449}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-21 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14475}}] | {{formatnum:522}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-07-20 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14219}}] | {{formatnum:712}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-07-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13358}}] | {{formatnum:974}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-07-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10860}}] | {{formatnum:1750}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:415}}] | 2021-07-27 | 2026-07-22 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10611}}] | {{formatnum:289}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-07-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10126}}] | {{formatnum:279}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}] | 2012-05-17 | 2026-07-23 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9570}}] | {{formatnum:223}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-07-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6706}}] | {{formatnum:175}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-07-20 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:674}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5597}}] | {{formatnum:96}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-07-20 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:37}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5247}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:390}}] | 2020-12-20 | 2026-07-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5001}}] | {{formatnum:156}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-07-12 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 11up1ekcwyjc50coxim6qn9bcoioy49 0 417707 4497990 4470494 2026-07-23T19:09:06Z Pirags 3757 /* Imamu vadītā pretestība (1828—1859) */ 4497990 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Kaukāza karš | partof = [[Krievu Kaukāza iekarošanas]] | image = Roubaud. Scene from Caucasian war.jpg | image_size = 300px | caption = [[Francs Rubo|Franca Rubo]] glezna ''Kaukāza kara aina.'' | date = 1763. gads – 1864. gada 21. maijs | place = [[Ziemeļkaukāzs]] | territory = Krievija sagrābj Ziemeļkaukāza teritorijas | result = Krievu uzvara * [[Imams Šamils|Imama Šamila]] padošanās * Krievi anektē Ziemeļkaukāzu * [[Čerkesu genocīds]] | combatant1 = {{flaga|Russian Empire}} '''[[Krievijas Impērija]]''' *{{flagicon image|Flag_of_Kuban_People's_Republic.svg}} [[Kazaki]] *{{flagicon image|Flag_of_the_Kalmyk_Khanate.svg}} [[Kalmiku hanāts]] *{{flagicon image|Flag_of_The_Principality_of_Mingrelia_(Portolan_1560).svg}} [[Mingrēlijas kņaziste]] *[[Attēls:Banner_of_Guria.svg|22px]] [[Gurijas kņaziste]] *{{flagicon image|Flag_of_Makhachkala_(Dagestan).svg}} [[Tarkijas Šamhalāts]] *[[Attēls:Banner_of_the_Principality_of_Svaneti.svg|22px]] [[Svanetijas kņaziste]] | combatant2 = {{flagicon image|Circassian_flag.svg}} [[Čerkesu konfederācija]]<br> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''[[Ziemeļkaukāza Imamāts]]''' *[[Avāri]] *[[Čečeni]] *[[Inguši]] *[[Dargi]] *[[Tabasarani]] *[[Laki]] {{flagicon image|Flag_of_Abkhazia_(c._1770-1864).svg}} [[Abhāzu dumpinieki]]<br />[[poļi]], [[ukraiņi]] un citi brīvprātīgie no Eiropas | commander1 = {{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs I]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs I Romanovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Mihails Nikolajevičs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Grigorijs Zass]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Ivans Paskevičs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksejs Jermolovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Mihails Voroncovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Dmitrijs Miļutins]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs Baratinskis]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Ivans Androņikovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Grigorijs Rozens]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs Muravjovs-Karskis]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs Jevdokimovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Roberts Zēgerkrancs]]<br />{{flagicon image|Flag_of_The_Principality_of_Mingrelia_(Portolan_1560).svg}} [[Grigols Dadiani]] | commander2 = {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Gazi Mulla]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Hamzat-beks]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Imams Šamils]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Beibulats Taimins]] <br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Endirejas Tašev-Hadži]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Hadži Murats]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Isa Gendargeno]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Beno Baisangurs]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Talhiks Šelars]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Bojnakas Umalat-beks]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Kazanišas Irazi-beks]]<br/> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Endirejas Idris]]<br /> {{flagicon image|Flag_of_Abkhazia_(c._1770-1864).svg}} [[Ahmats Aublā]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Šabats Maršans]]<br/> {{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} [[Kazbeks Tugušžoko]] <br> {{Flaga|GBR}} [[Džeimss Bells]]<br> {{Flaga|Polija}} [[Teofils Lapinskis]] | strength1 = '''1817–1864. gadi''':<br>1819: 50 000<ref>Кроме того, командующему Отдельного Кавказского корпуса было подчинено Черноморское казачье войско — 40 тыс. чел.</ref><br>1857: 200 000<br>1862: 60 000<ref>На Западном Кавказе</ref> | strength2 = '''1817–1864. gadi''':<br>{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''Kaukāza imamāts:'''<br>15 000–25 000<ref name="ReferenceA">À la conquête du Caucase: epopée géopolitique et guerres d'influence</ref><br>{{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Čerkesija:'''<br>35 000–40 000<ref name="ReferenceA" /> | casualties1 = {{Flaga|Russian Empire}} '''Kaujaslaukā krituši:''' Liels skaits | casualties2 = {{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Civiliedzīvotāju upuri:''' 1 200 000<ref name="militari">{{tīmekļa atsauce|title = Victimario Histórico Militar|url = http://remilitari.com/guias/victimario5.htm}}</ref><ref>Richmond, Walter. The Circassian Genocide. {{ISBN|9780813560694}}.</ref><br>{{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Kopā miruši:''' Liels skaits <br>{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''Kopā miruši:''' Liels skaits | notes = | casus = Kaukāza karš }} [[Attēls:Map of Caucasus with the borders 1801-1813.JPG|thumb|right|Kaukāzs, 1801-1813]] [[Attēls:1860. Карта Кавказа.jpg|thumb|right|Kaukāza administratīvais dalījums, 1860]] '''Kaukāza karš''' ({{val|av|Кавказалъул рагъ}}, {{val|ce|Кавказхойн–оьрсийн тIом 1763—1864}}, {{val|ru|Кавказская война}}, 1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku kara (1768—1774)]] laikā. Kaukāza karu laikā [[Krievijas Impērija]] pakļāva [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza kalnos]] dzīvojošās tautas. Galveno pretestību Krievijas karaspēkam izrādīja [[avāri]], [[čečeni]], [[lezgīni]] un [[čerkesi]]. == Priekšvēsture == 1785. gadā ķeizariene [[Katrīna II]] par pirmo Kaukāza gubernatoru iecēla [[Grigorijs Potjomkins|Grigoriju Potjomkinu]]. Šajā laikā Krievijas Impērija bija pakļāvusi [[Stavropole|Stavropoli]], [[Mozdoka|Mozdoku]] un [[Vladikaukāza|Vladikavkāzu]]. Potjomkina un [[Suvorovs|Suvorova]] karagājieni [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] piekrastē izraisīja šeiha Mansura pretdarbību, kurš pasludināja svēto karu pret krieviem. 1791. gadā Mansuru sagūstīja [[Anapa|Anapā]]. 1796. gadā Krievijas Impērijas iekarojumi Ziemeļkaukāzā sasniedza [[Kubaņa]]s un [[Tereka]]s upju līniju. 1799. gadā [[Kartlija]]s un [[Kahetija]]s cars Giorgijs XII lūdza ķeizaram [[Pāvils I Romanovs|Pāvilam I]] aizsardzību, 1801. gada 18. janvārī Pāvils I paziņoja par Kartlijas-Kahetijas iekļaušanu Krievijas Impērijā. Krievijai tagad bija jāaizstāv teritorija Dienvidkaukāzā, ko ar pārējo impēriju savienoja vienīgi [[Gruzijas kara ceļš]]. Vietējās musulmaņu un kalniešu tautas bija apņēmības pilnas pretoties Krievijas varai. Stāvie un mežiem apaugušie kalni bija lieliski piemēroti partizānu karam pret Krievijas armiju.<ref>[https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caucasian-wars Caucasian Wars]</ref> No 1801. līdz 1813. gadam Krievijas karaspēka klātbūtne Kaukāza kalnu reģionos bija minimāla, vairāk fokusējoties uz kariem ar Osmaņu un Persijas impērijām. Par Krievijas Impērijas protektorātiem kļuva [[Mingrelijas kņaziste]] (1803), [[Imeretijas Karaliste]] (1804), [[Gurija]]s un [[Abhāzijas kņaziste]]s (1810), == Kara norise == === Pirmais periods (1816—1827) === 1816. gadā ieceltais militārais gubernators Jermolovs [[Čečenija|Čečenijā]] un [[Dagestāna|Dagestānā]] sāka būvēt nocietinātu fortu virkni un militāros ceļus. 1818. gadā Krievijas Impērija nodibināja [[Groznija]]s cietoksni. Krievijas Atsevišķajā Kaukāza korpusā bija 50 000 kareivji, kurus atbalstīja 40 000 cilvēku lielā Melnās jūras [[Kazaki|kazaku]] armija. 1819. gadā [[Dagestāna]]s vadoņi apvienojās cīņai pret krieviem, bet līdz 1821. gadam tika sakauti. Krievija nostiprināja savu varu mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s teritorijā. No 1822. līdz 1826. notika vairāki karagājieni pret čerkesiem Melnās jūras piekrastē. Karā sakautā [[Persija]] 1828. gadā un pēc [[Krievu—turku karš (1828—1829)|Krievu—turku kara (1828—1829)]] arī [[Osmaņu impērija]] 1829. gadā atzina Krievijas kontroli pār Melnās jūras piekrasti, Kaukāzu, armēņu un azerbaidžāņu zemēm. 1828. gadā tika pakļauti [[karačaji]], par Krievijas protektorātu kļuva [[Svanetija]]s kņaziste (1833). === Imamu vadītā pretestība (1828—1859) === 1828. gadā imama [[Gazi Muhameds|Gazi Muhammada]] vadībā sākās musulmaņu svētais karš pret Krieviju. Pēc viņa nāves 1832. gadā nākamais imams Hamzatbeks ({{val|av|Хӏамзат-бег}}) atguva kontroli pār lielu Dagestānas kalnu daļu, taču tika nogalināts sadursmē ar [[avāri]]em. 1834. gadā par pretestības vadītāju kļuva [[imams Šamils]], kas izveidoja kalniešu savienību un nodibināja imama valsti. Viņa galvenā atbalsta bāze bija Dagestānas un Čečenijas kalnos. Tikmēr [[kumiki]], [[osetīni]], [[inguši]] un [[kabardieši]], kas joprojām sekoja pagāniskiem ticējumiem, vai bija pārgājuši pareizticībā, musulmaņu pretestības kustību neatbalstīja. Lielas Krievijas armijas vienības iegāja dziļi kalnājos, sagrāba partizānu ciematus, taču pārtikas trūkuma un nepārtrauktās pretestības dēļ atkāpās izejas punktos. No 1837. līdz 1839. gadam ar Šamilu noslēdza pamieru, kas beidzās pēc Krievijas Impērijas ģenerālleitnanta [[Pauls Grabbe|Paula Grabbes]] vadītā karaspēka uzbrukuma Ahulgo cietoksnim. Kad 1840. gada pavasarī čerkesi iznīcināja vairākus krievu fortus, Krievijas armija koncentrējās uz Čerkesijas [[Melnās jūra]]s piekrastes pakļaušanu. Tādēļ līdz 1843. gadam Šamilam izdevās dubultot savu teritoriju Dagestānā, iekarojot [[Avāru haniste|Avāru hanisti]]. 1845. gadā 18 000 karavīru liela Krievijas armijas kolonna iznīcināja Šamila galveno apmetni, bet atkāpjoties zaudēja 3000 kritušo. 1846. gadā Krievijas stratēģija mainījās, uzbrukumus veicot mazākām vienībām. Līdz 1853. gadam Šamila armija bija padzīta no Čečenijas. Kaukāza pakļaušanu pārtrauca [[Krimas karš]]. Osmaņu armijas mēģinājumi uzbrukt Kaukāzā tika atsisti. Šamils iebruka [[Kahetija]]s pilsētā [[Cinandali]] 80 km attālumā no [[Tbilisi]], bet tika sakauts.<ref name="caucasian-war-of-1817-64">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |title=Caucasian War of 1817–64 |access-date={{dat|2019|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161201215152/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |archivedate={{dat|2016|12|01||bez}} }}</ref> Pēc 1856. gada Krievijas Impērija Ziemeļkaukāzā sakoncentrēja 250 000 kareivju lielu armiju, kas ļāva vienlaikus īstenot vairākas uzbrukuma kampaņas. Šamila [[Dagestānas imamāts|Dagestānas imamātā]] sākas iekšējais sabrukums. 1859. gada 25. augustā Krievijas karaspēks iznīcināja Šamila pēdējo lielo vienību un imams krita krievu gūstā. === Čerkesu pretestības apspiešana (1859—1864) === Čerkesu pretestības apspiešanai sākās [[mežu izciršana]], ciematu iznīcināšana un vietējo iedzīvotāju pārvietošana. 1862. gadā sākās liela krievu ofensīva, kas līdz 1864. gadam pakļāva Melnās jūras piekrastes zemes. Čerkesus piespieda bēgt dziļāk kalnos, bet to lielāko daļu sadzina piekrastē, un pārvietoja uz Osmaņu impēriju, īstenojot [[Čerkesu genocīds|čerkesu genocīdu]]. 1864. gadā Krievija kontrolēja visu [[Abhāzija|Abhāziju]] un 21. maijā tika iekarots pēdējais čerkesu pretestības centrs.<ref name="caucasian-war-of-1817-64" /> 1864. gadu uzskata par Kaukāza kara beigām, lai arī vēl nākamajos gados Čečenijā un Dagestānā uzliesmoja sacelšanās. ==Galerija== <gallery> Circassia in 1750.png|Čerkesu zemes 18. gadsimtā Resettlement of Circassians Into Ottoman Empire.jpg|Čerkesu deportācija 19. gadsimta un mūsdienu autonomās republikas. Sturm aul Gimry 1891.jpg|Kaujas aina Imam Shamil surrendered to Count Baryatinsky on August 25, 1859 by Kivshenko, Alexei Danilovich.jpg|Šamila padošanās Pyotr Nikolayevich Gruzinsky - The mountaineers leave the aul.jpg|Kalniešu bēgšana За покорение Чечни и Дагестана.jpg|Medaļa par Čečenijas un Dagestānas iekarošanu Za pokorenie zapadnogo Kavkaza revers.jpg|Medaļa par Rietumkaukāza iekarošanu </gallery> ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] d4r41uiswp4cbj47xgeml4rbejij1li 4497991 4497990 2026-07-23T19:10:50Z Pirags 3757 /* Imamu vadītā pretestība (1828—1859) */ 4497991 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Kaukāza karš | partof = [[Krievu Kaukāza iekarošanas]] | image = Roubaud. Scene from Caucasian war.jpg | image_size = 300px | caption = [[Francs Rubo|Franca Rubo]] glezna ''Kaukāza kara aina.'' | date = 1763. gads – 1864. gada 21. maijs | place = [[Ziemeļkaukāzs]] | territory = Krievija sagrābj Ziemeļkaukāza teritorijas | result = Krievu uzvara * [[Imams Šamils|Imama Šamila]] padošanās * Krievi anektē Ziemeļkaukāzu * [[Čerkesu genocīds]] | combatant1 = {{flaga|Russian Empire}} '''[[Krievijas Impērija]]''' *{{flagicon image|Flag_of_Kuban_People's_Republic.svg}} [[Kazaki]] *{{flagicon image|Flag_of_the_Kalmyk_Khanate.svg}} [[Kalmiku hanāts]] *{{flagicon image|Flag_of_The_Principality_of_Mingrelia_(Portolan_1560).svg}} [[Mingrēlijas kņaziste]] *[[Attēls:Banner_of_Guria.svg|22px]] [[Gurijas kņaziste]] *{{flagicon image|Flag_of_Makhachkala_(Dagestan).svg}} [[Tarkijas Šamhalāts]] *[[Attēls:Banner_of_the_Principality_of_Svaneti.svg|22px]] [[Svanetijas kņaziste]] | combatant2 = {{flagicon image|Circassian_flag.svg}} [[Čerkesu konfederācija]]<br> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''[[Ziemeļkaukāza Imamāts]]''' *[[Avāri]] *[[Čečeni]] *[[Inguši]] *[[Dargi]] *[[Tabasarani]] *[[Laki]] {{flagicon image|Flag_of_Abkhazia_(c._1770-1864).svg}} [[Abhāzu dumpinieki]]<br />[[poļi]], [[ukraiņi]] un citi brīvprātīgie no Eiropas | commander1 = {{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs I]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs I Romanovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Mihails Nikolajevičs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Grigorijs Zass]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Ivans Paskevičs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksejs Jermolovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Mihails Voroncovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Dmitrijs Miļutins]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs Baratinskis]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Ivans Androņikovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Grigorijs Rozens]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs Muravjovs-Karskis]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Nikolajs Jevdokimovs]]<br />{{flaga|Russian Empire}} [[Roberts Zēgerkrancs]]<br />{{flagicon image|Flag_of_The_Principality_of_Mingrelia_(Portolan_1560).svg}} [[Grigols Dadiani]] | commander2 = {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Gazi Mulla]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Hamzat-beks]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Imams Šamils]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Beibulats Taimins]] <br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Endirejas Tašev-Hadži]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Hadži Murats]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Isa Gendargeno]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Beno Baisangurs]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Talhiks Šelars]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Bojnakas Umalat-beks]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Kazanišas Irazi-beks]]<br/> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Endirejas Idris]]<br /> {{flagicon image|Flag_of_Abkhazia_(c._1770-1864).svg}} [[Ahmats Aublā]]<br /> {{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} [[Šabats Maršans]]<br/> {{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} [[Kazbeks Tugušžoko]] <br> {{Flaga|GBR}} [[Džeimss Bells]]<br> {{Flaga|Polija}} [[Teofils Lapinskis]] | strength1 = '''1817–1864. gadi''':<br>1819: 50 000<ref>Кроме того, командующему Отдельного Кавказского корпуса было подчинено Черноморское казачье войско — 40 тыс. чел.</ref><br>1857: 200 000<br>1862: 60 000<ref>На Западном Кавказе</ref> | strength2 = '''1817–1864. gadi''':<br>{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''Kaukāza imamāts:'''<br>15 000–25 000<ref name="ReferenceA">À la conquête du Caucase: epopée géopolitique et guerres d'influence</ref><br>{{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Čerkesija:'''<br>35 000–40 000<ref name="ReferenceA" /> | casualties1 = {{Flaga|Russian Empire}} '''Kaujaslaukā krituši:''' Liels skaits | casualties2 = {{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Civiliedzīvotāju upuri:''' 1 200 000<ref name="militari">{{tīmekļa atsauce|title = Victimario Histórico Militar|url = http://remilitari.com/guias/victimario5.htm}}</ref><ref>Richmond, Walter. The Circassian Genocide. {{ISBN|9780813560694}}.</ref><br>{{flagicon image|Flag of Adygea.svg}} '''Kopā miruši:''' Liels skaits <br>{{flagicon image|Thirdimamateflag.svg}} '''Kopā miruši:''' Liels skaits | notes = | casus = Kaukāza karš }} [[Attēls:Map of Caucasus with the borders 1801-1813.JPG|thumb|right|Kaukāzs, 1801-1813]] [[Attēls:1860. Карта Кавказа.jpg|thumb|right|Kaukāza administratīvais dalījums, 1860]] '''Kaukāza karš''' ({{val|av|Кавказалъул рагъ}}, {{val|ce|Кавказхойн–оьрсийн тIом 1763—1864}}, {{val|ru|Кавказская война}}, 1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku kara (1768—1774)]] laikā. Kaukāza karu laikā [[Krievijas Impērija]] pakļāva [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza kalnos]] dzīvojošās tautas. Galveno pretestību Krievijas karaspēkam izrādīja [[avāri]], [[čečeni]], [[lezgīni]] un [[čerkesi]]. == Priekšvēsture == 1785. gadā ķeizariene [[Katrīna II]] par pirmo Kaukāza gubernatoru iecēla [[Grigorijs Potjomkins|Grigoriju Potjomkinu]]. Šajā laikā Krievijas Impērija bija pakļāvusi [[Stavropole|Stavropoli]], [[Mozdoka|Mozdoku]] un [[Vladikaukāza|Vladikavkāzu]]. Potjomkina un [[Suvorovs|Suvorova]] karagājieni [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] piekrastē izraisīja šeiha Mansura pretdarbību, kurš pasludināja svēto karu pret krieviem. 1791. gadā Mansuru sagūstīja [[Anapa|Anapā]]. 1796. gadā Krievijas Impērijas iekarojumi Ziemeļkaukāzā sasniedza [[Kubaņa]]s un [[Tereka]]s upju līniju. 1799. gadā [[Kartlija]]s un [[Kahetija]]s cars Giorgijs XII lūdza ķeizaram [[Pāvils I Romanovs|Pāvilam I]] aizsardzību, 1801. gada 18. janvārī Pāvils I paziņoja par Kartlijas-Kahetijas iekļaušanu Krievijas Impērijā. Krievijai tagad bija jāaizstāv teritorija Dienvidkaukāzā, ko ar pārējo impēriju savienoja vienīgi [[Gruzijas kara ceļš]]. Vietējās musulmaņu un kalniešu tautas bija apņēmības pilnas pretoties Krievijas varai. Stāvie un mežiem apaugušie kalni bija lieliski piemēroti partizānu karam pret Krievijas armiju.<ref>[https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caucasian-wars Caucasian Wars]</ref> No 1801. līdz 1813. gadam Krievijas karaspēka klātbūtne Kaukāza kalnu reģionos bija minimāla, vairāk fokusējoties uz kariem ar Osmaņu un Persijas impērijām. Par Krievijas Impērijas protektorātiem kļuva [[Mingrelijas kņaziste]] (1803), [[Imeretijas Karaliste]] (1804), [[Gurija]]s un [[Abhāzijas kņaziste]]s (1810), == Kara norise == === Pirmais periods (1816—1827) === 1816. gadā ieceltais militārais gubernators Jermolovs [[Čečenija|Čečenijā]] un [[Dagestāna|Dagestānā]] sāka būvēt nocietinātu fortu virkni un militāros ceļus. 1818. gadā Krievijas Impērija nodibināja [[Groznija]]s cietoksni. Krievijas Atsevišķajā Kaukāza korpusā bija 50 000 kareivji, kurus atbalstīja 40 000 cilvēku lielā Melnās jūras [[Kazaki|kazaku]] armija. 1819. gadā [[Dagestāna]]s vadoņi apvienojās cīņai pret krieviem, bet līdz 1821. gadam tika sakauti. Krievija nostiprināja savu varu mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s teritorijā. No 1822. līdz 1826. notika vairāki karagājieni pret čerkesiem Melnās jūras piekrastē. Karā sakautā [[Persija]] 1828. gadā un pēc [[Krievu—turku karš (1828—1829)|Krievu—turku kara (1828—1829)]] arī [[Osmaņu impērija]] 1829. gadā atzina Krievijas kontroli pār Melnās jūras piekrasti, Kaukāzu, armēņu un azerbaidžāņu zemēm. 1828. gadā tika pakļauti [[karačaji]], par Krievijas protektorātu kļuva [[Svanetija]]s kņaziste (1833). === Imamu vadītā pretestība (1828—1859) === 1828. gadā imama [[Gazi Muhameds|Gazi Muhammada]] vadībā sākās musulmaņu svētais karš pret Krieviju. Pēc viņa nāves 1832. gadā nākamais imams Hamzatbeks ({{val|av|Хӏамзат-бег}}) atguva kontroli pār lielu Dagestānas kalnu daļu, taču tika nogalināts sadursmē ar [[avāri]]em. 1834. gadā par pretestības vadītāju kļuva [[imams Šamils]], kas izveidoja kalniešu savienību un nodibināja imama valsti. Viņa galvenā atbalsta bāze bija Dagestānas un Čečenijas kalnos. Tikmēr [[kumiki]], [[osetīni]], [[inguši]] un [[kabardieši]], kas joprojām sekoja pagāniskiem ticējumiem, vai bija pārgājuši pareizticībā, musulmaņu pretestības kustību neatbalstīja. Lielas Krievijas armijas vienības iegāja dziļi kalnājos, sagrāba partizānu ciematus, taču pārtikas trūkuma un nepārtrauktās pretestības dēļ atkāpās izejas punktos. No 1837. līdz 1839. gadam ar Šamilu noslēdza pamieru, kas beidzās pēc Krievijas Impērijas ģenerālleitnanta [[Pauls Grabbe|Paula Grabbes]] vadītā karaspēka uzbrukuma Ahulgo cietoksnim. Kad 1840. gada pavasarī čerkesi iznīcināja vairākus krievu fortus, Krievijas armija koncentrējās uz Čerkesijas [[Melnā jūra|Melnās jūra]]s piekrastes pakļaušanu. Tādēļ līdz 1843. gadam Šamilam izdevās dubultot savu teritoriju Dagestānā, iekarojot [[Avāru haniste|Avāru hanisti]]. 1845. gadā 18 000 karavīru liela Krievijas armijas kolonna iznīcināja Šamila galveno apmetni, bet atkāpjoties zaudēja 3000 kritušo. 1846. gadā Krievijas stratēģija mainījās, uzbrukumus veicot mazākām vienībām. Līdz 1853. gadam Šamila armija bija padzīta no Čečenijas. Kaukāza pakļaušanu pārtrauca [[Krimas karš]]. Osmaņu armijas mēģinājumi uzbrukt Kaukāzā tika atsisti. Šamils iebruka [[Kahetija]]s pilsētā [[Cinandali]] 80 km attālumā no [[Tbilisi]], bet tika sakauts.<ref name="caucasian-war-of-1817-64">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |title=Caucasian War of 1817–64 |access-date={{dat|2019|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161201215152/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Caucasian+War+of+1817%e2%80%9364 |archivedate={{dat|2016|12|01||bez}} }}</ref> Pēc 1856. gada Krievijas Impērija Ziemeļkaukāzā sakoncentrēja 250 000 kareivju lielu armiju, kas ļāva vienlaikus īstenot vairākas uzbrukuma kampaņas. Šamila [[Dagestānas imamāts|Dagestānas imamātā]] sākas iekšējais sabrukums. 1859. gada 25. augustā Krievijas karaspēks iznīcināja Šamila pēdējo lielo vienību un imams krita krievu gūstā. === Čerkesu pretestības apspiešana (1859—1864) === Čerkesu pretestības apspiešanai sākās [[mežu izciršana]], ciematu iznīcināšana un vietējo iedzīvotāju pārvietošana. 1862. gadā sākās liela krievu ofensīva, kas līdz 1864. gadam pakļāva Melnās jūras piekrastes zemes. Čerkesus piespieda bēgt dziļāk kalnos, bet to lielāko daļu sadzina piekrastē, un pārvietoja uz Osmaņu impēriju, īstenojot [[Čerkesu genocīds|čerkesu genocīdu]]. 1864. gadā Krievija kontrolēja visu [[Abhāzija|Abhāziju]] un 21. maijā tika iekarots pēdējais čerkesu pretestības centrs.<ref name="caucasian-war-of-1817-64" /> 1864. gadu uzskata par Kaukāza kara beigām, lai arī vēl nākamajos gados Čečenijā un Dagestānā uzliesmoja sacelšanās. ==Galerija== <gallery> Circassia in 1750.png|Čerkesu zemes 18. gadsimtā Resettlement of Circassians Into Ottoman Empire.jpg|Čerkesu deportācija 19. gadsimta un mūsdienu autonomās republikas. Sturm aul Gimry 1891.jpg|Kaujas aina Imam Shamil surrendered to Count Baryatinsky on August 25, 1859 by Kivshenko, Alexei Danilovich.jpg|Šamila padošanās Pyotr Nikolayevich Gruzinsky - The mountaineers leave the aul.jpg|Kalniešu bēgšana За покорение Чечни и Дагестана.jpg|Medaļa par Čečenijas un Dagestānas iekarošanu Za pokorenie zapadnogo Kavkaza revers.jpg|Medaļa par Rietumkaukāza iekarošanu </gallery> ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] nbqi25ko73x4uhbk7dkyow9vn9drveb 0 438443 4498034 4480257 2026-07-23T20:10:33Z ZANDMANIS 91184 4498034 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|29}} | birth_place = | caps1 = 9 | caps2 = 41 | caps3 = 40 | caps4 = 29 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Poitevin FC|Stade Poitevin]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers II]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[US Orléans|Orléans]] | countryofbirth = {{flaga|Francija}} Mantes-la-Jolie | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | goals1 = 2 | goals2 = 9 | goals3 = 3 | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[OSC Lille|Lille]] | years5 = 2017—2019 | caps5 = 74 | goals5 = 35 | height = 183 | image = Nicolas Pepe Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-30.jpg | caption = Pepē 2026. gadā | nationalgoals1 = 11 | nationalteam1 = {{fb|Kotdivuāra}} | nationalyears1 = 2016— | nationalcaps1 = 48 | pcupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}} | name = | playername = Nikolā Pepē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2013—2017 | years4 = 2015—2016 | caps6 = 80 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals6 = 16 | years6 = 2019—2023 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years7 = 2022—2023 | caps7 = 19 | goals7 = 6 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 19 | goals8 = 5 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years9 = 2024— | caps9 = 22 | goals9 = 1 }}'''Nikolā Pepē''' ({{Val|fr|Nicolas Pépé}}, dzimis {{Dat|1995|5|29}}) ir [[Kotdivuāra|Kotdivuāras]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Pepē spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''. == Karjera == Savu karjeru Pepē sāka Francijas amatieru līgas komandā [[Poitiers FC]]. 2013. gadā pievienojās [[Angers SCO]]. 2017. gadā Pepē par 10 miljoniem [[€]] pievienojās [[Lille OSC]]. [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018.—2019. gada sezonā]] Pepē bija līgas otrs labākais vārtu guvējs, atpaliekot tikai no [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]]. {{Dat|2019|8|1||bez}} Pepē pievienojās [[Arsenal FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/nicolas-pepe-becomes-record-signing|title=#PepeIsHere {{!}} Nicolas Pepe becomes record signing|website=www.arsenal.com|access-date=2019-08-02|language=en}}</ref> [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] sastāvā debitēja {{Dat|2016|11|15||bez}} spēlē pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2019—20 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[Lille OSC]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Pepē, Nikolā}} [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] rs6vwm61lxmicrmhsz8eh7tju9lq5i2 0 442226 4498089 4193676 2026-07-24T06:19:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498089 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Viļakas vidusskola |logo = |seal_image = |image = Viļakas Valsts ģimnāzija.jpg |image size = |alt = |caption = |motto = |location = Pils iela 11, [[Viļaka]], [[Balvu novads]], {{LAT}} |postcode = |map_type = Latvija |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 57 | latm = 10 | lats = 59 | latNS = N | longd = 27 | longm = 41 | longs = 12 | longEW = E |schooltype = vidusskola |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 1931. gads |approx = |founded = |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = septembris—maijs |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = |headmistress = Sarmīte Šaicāne |headmaster = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |teaching_staff = 23 |employees = |key_people = |grades = |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = 158 (2022) |avg_class_size = |ratio = |language = latviešu valoda |schedtyp = |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |colors = |slogan = |song = |sports = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |revenue = |graduates = |year = |alumni = |free_text = |homepage = {{url|http://www.vilakasvg.lv/}} }} '''Viļakas vidusskola''' ir [[Viļaka]]s vispārējās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un interešu izglītības programmas. == Vēsture == Viļakas ģimnāzijas ēkas celtniecība sākās 1929. gadā uz agrākās [[Viļakas muiža]]s zemes. Dibināta 1931. gadā kā humanitārā tipa ģimnāzija, sākotnēji tajā mācījās 100 – 200 skolēnu un strādāja 14 - 18 skolotāji, līdz 1940. gadam Viļakas ģimnāziju vadīja pārziņi Antons Vēliņš, Leonīds Cenne, Ernests Kalniņš un Artūrs Kleperis. 1944. gadā to pārdēvēja par '''Viļakas pilsētas vidusskolu'''. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1996. gadā skolai atjaunoja Valsts ģimnāzijas statusu. Ģimnāzijas direktore no 1996. līdz 2015. gadam bija Ilze Strapcāne.<ref>[http://vilaka.lv/index.php?page=vilakas-valsts-gimnazija pašvaldības mājas lapa]{{Novecojusi saite}}</ref> Pašlaik direktore ir Sarmīte Šaicāne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vvg.vilaka.lv/index.php?page=event-manager|title=VVG - Kontakti|website=vvg.vilaka.lv|access-date=2019-09-24|archive-date=2019-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20190924091501/http://vvg.vilaka.lv/index.php?page=event-manager}}</ref> 2023. gadā Viļakas Valsts ģimnāzija tika pārdēvēta par Viļakas vidusskolu == Izglītības programmas == * Vispārējās pamatizglītības pirmā posma (1. - 6. klase) programmu, kods 11011111; * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (1. -9. klase), kods 21015811; * Vispārējās pamatizglītības otrā posma (7. - 9. klase) programmu, kods 23011111; * Vispārējās pamatizglītības otrā posma (7. - 9. klase) Matemātikas, dabaszinību programmu, kods 23011111; * Vispārējās vidējās izglītības Uzņēmējdarbības un valodu programmu, kods 31016011; * Vispārējās vidējās izglītības Valsts aizsardzības, inženierzinātņu un tehnoloģiju programmu, kods 31016011; * Vispārējās vidējās izglītības Medicīnas, vides un dizaina programmu, kods 31016011; * Vispārējās vidējās izglītības Vispārizglītojošo programmu, kods 31011011. == Slaveni absolventi == * [[Pēteris Supe]], nacionālo partizānu komandieris == Ārējās saites == * [http://vvg.vilaka.lv/index.php?page=pages-and-navigation pašnovērtējuma ziņojums (2017)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190924091410/http://vvg.vilaka.lv/index.php?page=pages-and-navigation |date={{dat|2019|09|24||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Balvu novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:Viļaka]] [[Kategorija:Skolas Latvijā]] pto717yh4rpe52pu40jcvndue7zqfhr 0 446473 4498077 4399729 2026-07-24T05:27:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498077 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vingrotāju iela |attēls = Vingrotāju iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q86003925|zoom=16}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] |apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |ielas garums = |atklāta = 19. gadsimta beigās |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vingrotāju iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajonā]], [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] un beidzas pie pilsētas kanāla. Vingrotāju ielas kopējais garums ir 132 metri. Iela ir asfaltēta, un satiksme ir atļauta abos virzienos. Brauktuves platums ir aptuveni 6 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vingrotaju.com/ |title=Vingrotāju ielas vēsture |access-date={{dat|2025|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250706092341/https://vingrotaju.com/ }}</ref> == Vēsture == Iela izveidojās pēc tam, kad 1868. gadā [[Strēlnieku dārzs|Strēlnieku dārzā]] uzcēla Strēlnieku biedrības vingrošanas zāli ({{val-de|Turnhalle}}). 2015. gadā renovētajā ēkā Vingrotāju ielā 1 atklāja privātklīnikas "Rigaer Turn-Verein" un "MAMA Rīga".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/riga-atklas-divas-jaunas-medicinas-klinikas-429247 |title=Rīgā atklās divas jaunas medicīnas klīnikas |date=2015. gada 16. marts |publisher=[[Dienas Bizness]] |accessdate= {{dat|2019|11|28|bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] * [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrs]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] tkl5cdezttq8d7gsiluzevghwk3ekzm 0 449376 4497974 3682718 2026-07-23T17:56:59Z MC2013 40125 4497974 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Karlsons | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1946|6|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|7|21|1946|6|1}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = radioinženieris | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Juris Karlsons''' (dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|7|21}}) bija latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis, bijis arī [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} [[Rīga|Rīgā]] Georga Karlsona ģimenē. Absolvēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehnisko institūtu]], strādāja par radioiženieri [[VEF]], 1982. gadā viņam piešķīra Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukumu.<ref>[https://prabook.com/web/juris.karlsons/944694 prabook.com]</ref> Vēlāk viņš bija [[LZA]] Zinātniskās aparātbūves apvienības Speciālā konstruktoru biroja (SKB) galvenais konstruktors.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā J. Karlsons darbojās gan Latvijas Tautas frontē, gan arī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] (bija starp tās dibinātājiem 1988. gadā). 1990. gada 30. aprīlī viņš bija [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu Kongresa]] delegāts no Rīgas [[Latgales priekšpilsēta]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |title=LR Pilsonis, 1990, Nr. 3 (29. aprīlis) |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200111154100/http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |archivedate={{dat|2020|01|11||bez}} }}</ref> 1990. gadā J. Karlsonu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 52. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> 1993. gadā J. Karlsons nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no LNNK saraksta. 1994. gadā [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta. Sekojošajās [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Nacionālā progresa partija|Nacionālās progresa partijas]], taču netika ievēlēts, kā arī tika izslēgts no LNNK. 1998. gadā J. Karlsons iestājās [[Nacionālā Reformu partija|Nacionālajā Reformu partijā]], no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. 2000. gadā kļuva par Rīgas domes deputātu Nacionālā progresa partijas saraksta līdera [[Juris Žuravļovs|Jura Žuravļova]] vietā. Miris 2026. gada 21. jūlijā, 80 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2026-miris-bijusais-latvijas-augstakas-padomes-deputats-un-sabiedriskais-darbinieks-karlsons.a656125/|title=Miris bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un sabiedriskais darbinieks Karlsons|publisher=LSM}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā J. Karlsonu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Karlsons, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] aqqb87gyoo7i7leiczuawx8nrpelu98 4498068 4497974 2026-07-24T05:08:34Z Biafra 13794 4498068 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Karlsons | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1946|6|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|7|21|1946|6|1}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = radioinženieris | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Juris Karlsons''' (dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|7|21}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[inženieris]], sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} Rīgā Georga Karlsona ģimenē. Absolvēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehnisko institūtu]], strādāja par radioiženieri [[VEF]], 1982. gadā viņam piešķīra Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukumu.<ref>[https://prabook.com/web/juris.karlsons/944694 prabook.com]</ref> Vēlāk viņš bija [[LZA]] Zinātniskās aparātbūves apvienības Speciālā konstruktoru biroja (SKB) galvenais konstruktors.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā J. Karlsons darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un arī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] (bija starp tās dibinātājiem 1988. gadā). 1990. gada 30. aprīlī viņš bija [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu Kongresa]] delegāts no Rīgas [[Latgales priekšpilsēta]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |title=LR Pilsonis, 1990, Nr. 3 (29. aprīlis) |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200111154100/http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |archivedate={{dat|2020|01|11||bez}} }}</ref> 1990. gadā J. Karlsonu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātu no 52. Rīgas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> 1993. gadā J. Karlsons nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no LNNK saraksta. [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta. Sekojošajās [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Nacionālā progresa partija|Nacionālās progresa partijas]], taču netika ievēlēts, kā arī tika izslēgts no LNNK. 1998. gadā J. Karlsons iestājās [[Nacionālā reformu partija|Nacionālajā reformu partijā]], no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. 2000. gadā kļuva par Rīgas domes deputātu Nacionālā progresa partijas saraksta līdera [[Juris Žuravļovs|Jura Žuravļova]] vietā. Miris 2026. gada 21. jūlijā, 80 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2026-miris-bijusais-latvijas-augstakas-padomes-deputats-un-sabiedriskais-darbinieks-karlsons.a656125/|title=Miris bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un sabiedriskais darbinieks Karlsons|publisher=LSM}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā J. Karlsonu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Karlsons, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] h4jlvodj2btplt4cgt57yukaf0hdx4o 4498070 4498068 2026-07-24T05:14:05Z Biafra 13794 pap. 4498070 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Karlsons | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1946|6|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|7|21|1946|6|1}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = radioinženieris | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Juris Karlsons''' (dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|7|21}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[inženieris]], sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} Rīgā Georga Karlsona ģimenē. Absolvēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehnisko institūtu]], strādāja par radioiženieri [[VEF]], 1982. gadā viņam piešķīra Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukumu.<ref>[https://prabook.com/web/juris.karlsons/944694 prabook.com]</ref> Vēlāk viņš bija [[LZA]] Zinātniskās aparātbūves apvienības Speciālā konstruktoru biroja (SKB) galvenais konstruktors.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā J. Karlsons darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un arī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] (bija starp tās dibinātājiem 1988. gadā). 1990. gada 30. aprīlī viņš bija [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu Kongresa]] delegāts no Rīgas [[Latgales priekšpilsēta]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |title=LR Pilsonis, 1990, Nr. 3 (29. aprīlis) |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200111154100/http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |archivedate={{dat|2020|01|11||bez}} }}</ref> 1990. gadā J. Karlsonu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātu no 52. Rīgas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Augstākajā Padomē darbojās Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Apvie­notajā budžeta komisijā. 1993. gadā J. Karlsons nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no LNNK saraksta. [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta. Sekojošajās [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Nacionālā progresa partija|Nacionālās progresa partijas]], taču netika ievēlēts, kā arī tika izslēgts no LNNK. 1998. gadā J. Karlsons iestājās [[Nacionālā reformu partija|Nacionālajā reformu partijā]], no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. 2000. gadā kļuva par Rīgas domes deputātu Nacionālā progresa partijas saraksta līdera [[Juris Žuravļovs|Jura Žuravļova]] vietā. 1993. un 1994. gadā J. Karlsons bija AS "[[Latvijas Unibanka]]" vicepre­zidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120127734/muziba-devies-bijusais-augstakas-padomes-deputats-juris-karlsons|title=Mūžībā devies bijušais Augstākās Padomes deputāts Juris Karlsons|website=Delfi|access-date=2026-07-24|date=2026-07-23|language=lv}}</ref> Miris 2026. gada 21. jūlijā, 80 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2026-miris-bijusais-latvijas-augstakas-padomes-deputats-un-sabiedriskais-darbinieks-karlsons.a656125/|title=Miris bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un sabiedriskais darbinieks Karlsons|publisher=LSM}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā J. Karlsonu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Karlsons, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] s04d852et1i91997ykmc908ncqhpzj7 4498075 4498070 2026-07-24T05:17:47Z Biafra 13794 pap. 4498075 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Karlsons | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1946|6|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|7|21|1946|6|1}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = radioinženieris | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Juris Karlsons''' (dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|7|21}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[inženieris]], sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} Rīgā Georga Karlsona ģimenē. Mācījies [[Rīgas 50. vidusskola|Rīgas 50.]] un [[Rīgas 7. vidusskola|7. vidusskolā]]. Absolvēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehnisko institūtu]]. Darba gaitas sāka 17 gadu vecumā kā augstsprieguma [[elektriķis]], vēlāk bijis sakaru tehniskās ekspluatācijas mezgla elektromontieris [[Rīgas Tramvaju un trolejbusu trests|Rīgas Tramvaju un trolejbusu trestā]]. Pēc tam strādāja par radioiženieri [[VEF]]. 1982. gadā viņam piešķīra Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukumu.<ref>[https://prabook.com/web/juris.karlsons/944694 prabook.com]</ref> Vēlāk viņš bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] Zinātniskās aparātbūves apvienības Speciālā konstruktoru biroja (SKB) galvenais konstruktors.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā J. Karlsons darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un arī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] (bija starp tās dibinātājiem 1988. gadā). 1990. gada 30. aprīlī viņš bija [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu Kongresa]] delegāts no Rīgas [[Latgales priekšpilsēta]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |title=LR Pilsonis, 1990, Nr. 3 (29. aprīlis) |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200111154100/http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |archivedate={{dat|2020|01|11||bez}} }}</ref> 1990. gadā J. Karlsonu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātu no 52. Rīgas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Augstākajā Padomē darbojās Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Apvie­notajā budžeta komisijā. 1993. gadā J. Karlsons nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no LNNK saraksta. [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta. Sekojošajās [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Nacionālā progresa partija|Nacionālās progresa partijas]], taču netika ievēlēts, kā arī tika izslēgts no LNNK. 1998. gadā J. Karlsons iestājās [[Nacionālā reformu partija|Nacionālajā reformu partijā]], no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. 2000. gadā kļuva par Rīgas domes deputātu Nacionālā progresa partijas saraksta līdera [[Juris Žuravļovs|Jura Žuravļova]] vietā. 1993. un 1994. gadā J. Karlsons bija AS "[[Latvijas Unibanka]]" vicepre­zidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120127734/muziba-devies-bijusais-augstakas-padomes-deputats-juris-karlsons|title=Mūžībā devies bijušais Augstākās Padomes deputāts Juris Karlsons|website=Delfi|access-date=2026-07-24|date=2026-07-23|language=lv}}</ref> Vēlāk ieņēmis amatus ar Rīgas pašvaldību saistītos uzņēmumos. Miris 2026. gada 21. jūlijā, 80 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2026-miris-bijusais-latvijas-augstakas-padomes-deputats-un-sabiedriskais-darbinieks-karlsons.a656125/|title=Miris bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un sabiedriskais darbinieks Karlsons|publisher=LSM}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā J. Karlsonu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Karlsons, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] sxeztxlhdtsj2a1qi5af1kkk19h4q2x 0 458670 4497978 4422921 2026-07-23T18:32:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497978 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Tramvaju satiksme Melburnā |fona krāsa = #C80404 |logo = |karte = [[Attēls: Melbourne trams map.gif|250px]] |valsts = {{karogs|Austrālija}} |pilsēta = [[Melburna]] |atklāts = 1885 |izmaksas = |kopējais garums = 250 km |līniju skaits = 25 |staciju skaits = |pieturu skaits = 1700 |transporta vienīb = >500 |depo = 10 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 205,4 milj. (2018/19) |mājas lapa = [https://yarratrams.com.au/ Yarra Trams] |apakšveidne = }} '''Tramvaju satiksme Melburnā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]]. 250 km garš (2019. gadā) divceļu sliežu ceļu tīkls ar 1700 pieturām, 500 [[Tramvajs|tramvaju]] vagoniem un 25 maršrutiem ir lielākā pilsētas tramvaju sistēma pasaulē.<ref name="yarratrams">[https://yarratrams.com.au/facts-figures ''Facts & figures''], Yarra Trams. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī</ref> Pēc pārvadāto pasažieru skaita tramvaji ir otrs lielākais sabiedriskā transporta veids Melburnā aiz piepilsētas vilcieniem; 2018.—2019. finanšu gadā ar tramvajiem pārvadāti 205,4 milj. pasažieru.<ref>[https://www.ptv.vic.gov.au/assets/default-site/footer/data-and-reporting/annual-report/6b8c2cff5a/PTVH4043-Annual_Report_2019-A4-v1_ONLINE.pdf ''Annual Report 2018—19''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200331162141/https://www.ptv.vic.gov.au/assets/default-site/footer/data-and-reporting/annual-report/6b8c2cff5a/PTVH4043-Annual_Report_2019-A4-v1_ONLINE.pdf |date={{dat|2020|03|31||bez}} }}, Public Transport Victoria. Skatīts: 2020. gada 11. aprīlī.</ref> Pirmā [[Zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]] līnija Melburnā ierīkota 1884. gadā, bet darbojās neregulāri un īsi. Pilsētas tramvaju tīklu sāka būvēt 1885. gadā: līdz 1891. gadam uzbūvēta 75 km gara divceļu [[Trošu tramvajs|trošu tramvaju]] sistēma ar 17 maršrutiem, kas tobrīd kļuva par vienu no lielākajām pasaulē. 1889. gadā pilsētā parādījās pirmais elektriskais tramvajs, kurš darbojās tikai dažus gadus. 1906. gadā elektrisko tramvaju līnijas ierīkotas Sentkildas un Esendonas piepilsētās, 1924.—1940. gadā trošu tramvajus pamazām nomainīja elektriskie. Ar laiku Melburnas tramvaji, it sevišķi W klase, kļuva par vienu no pilsētas simboliem un tūrisma objektiem.<ref name="Age"/> == Vēsture == === Sākums === 1877. gadā Melburnas uzņēmēji nodibināja Melburnas tramvaju un omnibusu sabiedrību (''Melbourne Tramway & Omnibus Company'', MTOC), kurai [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas]] valdība 1883. gadā piešķīra tiesības organizēt tramvaju satiksmi Melburnas ielās. Ierīkot tramvaju infrastruktūru ar to pašu lēmumu uzticēts no 12 Melburnas pašvaldībām izveidotam Melburnas tramvaju trestam (''Melbourne Tramway Trust''). Bija paredzēts uzbūvēt trošu tramvaju tīklu, ņemot par paraugu [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Sanfrancisko]], ierīkoto trošu tramvaju sistēmu. Kamēr tika klātas sliedes un celtas spēkstacijas trošu vilkšanai, pilsētā parādījās dažas atsevišķas, privātu sabiedrību ierīkotas zirgu tramvaja līnijas. Pirmā no tām sāka darboties 1884. gada 20. decembrī no Fērfīldas dzelzceļa stacijas līdz Tornberi (''Thornbury'') piepilsētai. Kopumā pilsētā tika ierīkotas 7 zirgu tramvaja līnijas, pēdējā no tām tika slēgta 1923. gadā.<ref>Russell Jones, [http://www.hawthorntramdepot.org.au/papers/horse.htm ''Hooves and iron: Melbourne’s horse trams''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301111617/http://hawthorntramdepot.org.au/papers/horse.htm |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, Melbourne Tram Museum, 2003. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī.</ref> === Trošu tramvajs === [[Attēls:Melbourne cable tram 1905.jpg|thumb|200px|Melburnas trošu tramvajs Lonsdeila ielā ~1905. gadā]] Pirmais trošu tramvajs Melburnā sāka darboties 1885. gada 11. novembrī, kad tika atklāta 6 km gara Spensera ielas—Ričmondas līnija. Klājot sliedes, ielās izraktas 1,2 m dziļas tranšejas, kurās ierīkoti tuneļi [[Tērauds|tērauda]] trosēm. Trošu vilkšanai uzcelta spēkstacija ar jaudīgiem [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinējiem]].<ref name="yarra">[https://yarratrams.com.au/melbournes-tram-history ''Melbourne’s tram history''], Yarra Trams. Skatīts: 2020. gada 26. aprīlī.</ref> Līdz 1891. gadam pilsētā izbūvēts 75 km garš divceļu trošu tramvaju tīkls un ierīkotas 12 spēkstacijas. Pilsētā bija 1200 tramvaju sastāvu, kas kursēja 17 maršrutos; tajā laikā tā bija viena no lielākajām trošu tramvaju sistēmām pasaulē.<ref>David Hoadley, [https://web.archive.org/web/20111121202914/http://www.railpage.org.au/tram/cable.html ''Melbourne's cable trams''], Trams of Australia, 1995. gada jūlijs. Arhivēts 2011. gada 21. novembrī. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī</ref> Trošu tramvaja sastāvu veidoja divi vagoni: pirmais bija atklāts, ar 20 sēdvietām un 22 stāvvietām, aprīkots ar mehānismu kustīgās troses saķeršanai un atlaišanai, otrais — slēgts, ar 22 sēdvietām un 34 stāvvietām. Pirmos sastāvus ieveda no [[Ņujorka]]s, vēlāk tramvajus ražoja Melburnā. [[Sastrēgumstunda|Sastrēgumstundās]] noslogotākajos maršrutos tramvaji kursēja ik pēc 2 minūtēm.<ref name="yarra"/> 1916. gadā beidzās MTOC sabiedrības darbības licence, un tramvaju saimniecību pārņēma Viktorijas valdība. Pēdējā trošu tramvaja līnija ierīkota 1891. gada 27. oktobrī, bet, sākot ar 1924. gadu, trošu tramvajus pamazām sāka nomainīt pret elektriskajiem vai autobusiem. Pēdējās trošu tramvaja līnijas slēgtas 1940. gadā. === Elektriskais tramvajs === [[Attēls:Box Hill to Doncaster tram.jpg|thumb|200px|Pirmo elektrisko tramvaju Melburnā ierīkoja privāta sabiedrība no Bokhilas (''Box Hill'') līdz Donkasteras (''Doncaster'') piepilsētām. Līnija darbojās tikai 7 gadus]] Pirmā 3,6 km gara elektriskā tramvaja līnija atklāta 1889. gadā, bet darbojās tikai līdz 1896. gadam.<ref>Robert Green, [http://www.hawthorntramdepot.org.au/papers/boxhill.htm ''Australia’s first electric tram: the Box Hill to Doncaster tramway''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110823002339/http://www.hawthorntramdepot.org.au/papers/boxhill.htm |date={{dat|2011|08|23||bez}} }}, Melbourne Tram Museum, 1989. gads. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī</ref> Sākot ar 1906. gadu, elektrisko tramvaju pilsētā kļuva arvien vairāk: dažādas sabiedrības ierīkoja sliežu ceļus Melburnas galvenā, trošu tramvaju tīkla, perifērijās. 1919. gadā dibināta valsts "Melburnas un metropoles tramvaju pārvalde" (''Melbourne & Metropolitan Tramways Board''). Pārvaldei nodots trošu tramvaju tīkls, sešas no septiņām elektrisko tramvaju līnijām un vienīgā vēl esošā zirgu tramvaja līnija (darbojās līdz 1923. gadam). Elektrisko tramvaju tīkls paplašināts, nomainot trošu tramvaja līnijas un būvējot jaunas. Prestonas darbnīcās no 1923. gada uzsākta ikonisko W klases tramvaju ražošana. [[Attēls:Melbourne tram surf.jpg|thumb|left|200px|Pārpildīts Austrumprestonas maršruta tramvajs Ziemeļficrojas piepilsētā, 1944. gadā]] Atšķirībā no citām Austrālijas pilsētām, pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Melburnā tramvaju sliedes nost nejauca, tramvaji netika aizstāti ar autobusiem, pat otrādi — Berka ielā tramvaji nomainīja autobusus. Uzbūvētas jaunas līnijas Austrumprestonā (''East Preston''), Austrumbransvikā (''Brunswick East''). Pēc rekordliela 260 milj. pārvadāto pasažieru skaita 1949. gadā, līdz pat 1970. gadam pārvadājumu apjoms lēnām saruka, bet tramvaju satiksme tika saglabāta; Melburna palika vienīgā Austrālijas pilsēta ar plašu tramvaju tīklu.<ref>David R. Keenan, ''Melbourne's Tramways in 1974.'', Transit Press, 1974. gads</ref> Tramvaji Melburnā saglabāti, pateicoties vairākiem iemesliem: platas ielas un to ģeometriski precīzs plānojums mazāk traucēja autotransportam; tramvaju slēgšanai pretojās arodbiedrības; betona pamatā nostiprinātu sliežu izjaukšanai vajadzēja pārāk daudz līdzekļu; tramvaju [[infrastruktūra]] un ritošais sastāvs bija salīdzinoši jauni, ierīkoti un ražoti 1920.—1940. gadā, mainot trošu tramvaju sistēmu pret elektrisko. [[Attēls:E 6001 in PTV livery on the Preston Workshop test track, September 2013.JPG|thumb|200px|Jauna E 6001 tramvaja izmēģinājums Prestonas darbnīcās 2013. gadā]] 1978. gadā pēc vairāk kā 20 gadu pauzes tramvaju tīkls paplašināts — pagarināta līnija pa Bervudas šoseju. 1970-tajos gados W klases tramvajus pamazām nomainīja ar Z klases, 1980-tajos — A klases un lielākiem B klases tramvajiem. 1987. gadā pārbūvētajos Sentkildas (''Sent Kilda'') un Portmelburnas (''Port Melbourne'') dzelzceļu iecirkņos ierīkotas pirmās ātrgaitas tramvaju līnijas.<ref>[https://web.archive.org/web/20120318142144/http://www.yarratrams.com.au/about-us/our-history/tramway-milestones/towards-the-modern-era/ ''Towards the modern era''], Yarra Trams. Arhivēts 2012. gada 18. martā. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> 1996.—1998. gadā tramvajos ierīkota automatizēta biļešu pārdošanas sistēma. Kopš 1999. gada tramvaju saimniecības pārvadājumu daļa privatizēta, par tramvaju operatoriem kļuva privātas ''Swanston Trams'' un ''Yarra Trams'' sabiedrības (''Swanston Trams'' darbojās īsu laiku, kopš 2004. gada visus pārvadājumus pārņēma ''Yarra Trams'').<ref>[https://web.archive.org/web/20110220100753/http://www.yarratrams.com.au/desktopdefault.aspx/tabid-60/38_read-103/ ''History or Yarra Trams''], Yarra Trams. Arhivēts 2011. gada 20. februārī. Skatīts: 2020, gada 27. aprīlī.</ref> Pēc privatizācijas abas sabiedrības iegādājās jaunus, zemās grīdas D klases [[Siemens]] un C klases [[Alstom]] tramvajus, bet kopš 2013. gada pilsētai tiek piegādāti E klases [[Bombardier Transportation]] ražotie tramvaji. 2003.—2005. gadā pagarinātas līnijas Doklandsā (''Docklands''), kā arī uz Bokshilu un Dienvidvermontu (''Vermont South''). 2018. gadā Viktorijas valdība paziņoja par jaunas 18 km garas līnijas būvniecības plāniem no Kolfildas (''Caulfield'') uz Rouvilu (''Rowville'').<ref>[https://www.abc.net.au/news/2018-04-10/new-tram-route-for-melbourne-chadstone-clayton/9635720 ''New Melbourne tram route to link Monash University in Clayton with Chadstone shopping centre''], ABC, 2018. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> == Maršruti == 2020. gada sākumā pilsētā darbojās 25 tramvaju maršruti:<ref>[https://yarratrams.com.au/route-guides ''Timetables & routes''], Yarra Trams. Skatīts: 2020. gada 26. aprīlī.</ref> {| class="wikitable" style="width:800px; margin-left:0.5em; !Nr. !Maršruts !Maršruts pilsētas centrā !Garums, km !Ritošais sastāvs !Piezīmes |- style="text-align:left;" |1 |Austrumkoburga — Dienvidmelburnas pludmale |Svonstona iela |13,2 |B2, Z3 | |- style="text-align:left;" |3 |Melburnas Universitāte — Austrummalverna |Svonstona iela |14,9 |B2, A1, Z3 |darba dienās |- style="text-align:left;" |3a |Melburnas Universitāte — Austrummalverna |Svonstona iela |16,3 | B2, A1, Z3 |nedēļas nogalēs, caur Sentkildu |- style="text-align:left;" |5 |Melburnas Universitāte — Malverna |Svonstona iela |12,6 |D1, Z3 | |- style="text-align:left;" |6 |Morlandas dzelzceļa stacija — Glenairisa |Svonstona iela |19,0 |D1, D2, B2, Z3 | |- style="text-align:left;" |11 |Rietumprestona — Viktorijas Osta |Kolinza iela |13,3 |B2, E | |- style="text-align:left;" |12 |“Victoria Gardens“ tirdzniecības centrs — Sentkilda |Kolinza iela |11,3 |A1, A2 | |- style="text-align:left;" |16 |Melburnas Universitāte — Kjū |Svonstona iela |20,2 |D1, Z3 | |- style="text-align:left;" |19 |Ziemeļkoburga — Flindersa Ielas dzelzceļa stacija |Elizabetes iela |10,2 |D2, B2 | |- style="text-align:left;" |30 |Sv. Vincenta laukums — Centrālā piestātne, Doklandsa |Latroba iela |2,9 |A1, A2 | |- style="text-align:left;" |35 |Loka maršruts |Flindersa, Springa, Latroba iela, Ostas esplanāde |7,6 |W |bezmaksas, tūristu |- style="text-align:left;" |48 |Ziemeļbalvina — Viktorijas Osta |Kolinza iela |13,5 |C1, A2 | |- style="text-align:left;" |57 |Rietummeribernonga — Flindersa Ielas dzelzceļa stacija |Elizabetes iela |11,6 |Z3 | |- style="text-align:left;" |58 |Rietumkoburga — Turaka |Viljama iela |18,2 |D1, B2, Z3 | |- style="text-align:left;" |59 |Erportvesta — Flindersa Ielas dzelzceļa stacija |Elizabetes iela |14,7 |B2 | |- style="text-align:left;" |64 |Melburnas Universitāte — Austrumbraitona |Svonstona iela |16,1 |B2, A1, Z3 | |- style="text-align:left;" |67 |Melburnas Universitāte — Kārnegi |Svonstona iela |12,7 |B2, A1, Z3 | |- style="text-align:left;" |70 |Akāciju parks — Doklandsa |Flindersa iela |16,5 |A2, B2 | |- style="text-align:left;" |72 |Melburnas Universitāte — Kembervela |Svonstona iela |16,8 |D1, Z3 | |- style="text-align:left;" |75 |Dienvidvermonta — Centrālā piestātne, Doklandsa |Flindersa iela |22,8 |A2, B2 | |- style="text-align:left;" |78 |Ziemeļričmonda — Balaklava |ārpus pilsētas centra |6,5 |A2 | |- style="text-align:left;" |82 |Futskreja — Munipondsa |ārpus pilsētas centra |9,2 |Z3 | |- style="text-align:left;" |86 |RMIT Universitāte, Bandūra — Doklandsa |Berka iela |22,2 |B2, E | |- style="text-align:left;" |96 |Austrumbransvika — Sentkildas pludmale |Berka iela |13,9 |E, C2 |ātrgaitas |- style="text-align:left;" |109 |Bokshila — Portmelburna |Kolinza iela |19,2 |A2, C1 |ātrgaitas |} Vairumā maršrutu darba dienās tramvaji kursē līdz pusnaktij; sastrēgumstundās — ik pēc 5—15 min, citā laikā — ik pēc 8—20 min, vakaros — ik pēc 20 min (82. maršrutā — ik pēc 30 min). Nedēļas nogalēs tramvaji kursē ik pēc 8—20 min, vakaros — ik pēc 20—30 min; 19., 67., 75., 86., 96. un 109. maršrutos tramvaji kursē arī naktīs (ik pēc 30 min), citos maršrutos — līdz 1:30. Visu maršrutu posmi pilsētas centrā — bezmaksas. Sporta un kultūras pasākumu laikā darbojas papildus maršruti uz pasākumu norises vietām. == Ritošais sastāvs == [[Attēls:Restaurant Tram Melbourne.jpg|thumb|200px|SW6 sērijas (W klases) restorāntramvajs, 2016. gadā]] 2020. gadā Melburnā bija vairāk kā 500 tramvaju. Visi tramvaji piemēroti braukšanai abos virzienos (kā vilcieni): vadītāja kabīnes un attiecīgu krāsu lukturi atrodas abos tramvaja galos, durvis — abos sānos, vecāku modeļu tramvajiem ir divi dažādu virzienu stieņi strāvas uztveršanai. Tramvaju galapunktos nav apgriešanās loku, tramvajs maina virzienu, pa pārmijām pārbraukdams uz pretēja virziena ceļu. Tramvajus dala klasēs pēc Melburnas tramvaju un omnibusu sabiedrības 1921. gadā iedibinātās klasifikācijas. '''W klases''' tramvaji — vecākie tramvaju parkā. Ietilpība — 75 pasažieri. Sākti ražot 1923. gadā Melburnā, kopumā līdz 1956. gadam saražoti 756 tramvaji. Līdz 1980-tajiem gadiem W klases tramvaji Melburnā bija visizplatītākie, bet kopš 1990-tajiem gadiem neatkarīga "National Trust of Australia" organizācija tos atzīst par Austrālijas kultūras mantojuma sastāvdaļu.<ref>[https://www.nationaltrust.org.au/initiatives/w-class-trams/ ''A Melbourne Icon''], National Trust of Australia. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> Pēc tam, kad W klases tramvajus nomainīja jaunāks ritošais sastāvs, vairākus no tiem pārdeva ārvalstīm: pilsētām ([[Kopenhāgena]]i, [[Sietla]]i, [[Memfisa (ASV)|Memfisai]], [[Edmontona]]i), muzejiem, kolekcionāriem. Kopš 1993. gada tramvaju pārdošana ārvalstīm ierobežota. Šobrīd pilsēta izmanto 7 W8 sērijas un 1—6 SW6 sērijas tramvajus:<ref>[https://vicsig.net/trams/class/W8 ''W8 Class''], VICSIG, 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 28. aprīlī</ref><ref>[https://vicsig.net/trams/class/SW6 ''SW6 Class''], VICSIG, 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 28. aprīlī.</ref> 35. (loka) tūristu maršrutā un restorānvagoniem.<ref>[https://constructionshows.com/melbourne-garden-city-part-3-public-transport-facilities-3/ ''Garden City: Part 3 — Public Transport Facilities''], Construction Shows, 2014. gada 20. maijā. Skatīts: 2020. gada 28. aprīlī</ref> '''Z klases''' tramvajus ieviesa W klases nolietoto tramvaju nomaiņai. Tos ražoja Melburnā pēc [[Gēteborga]]s M28 tramvaju dizaina no 1975. līdz 1984. gadam, kopumā saražoti 230 tramvaji. Z1 un Z2 sēriju tramvaji nebija ērti pasažieriem: tiem bija tikai pa divām durvīm, vienas iekāpšanai, otras izkāpšanai. Iekāpjot pasažieriem nācās gaidīt rindā pie [[Konduktors|konduktora]], tramvaji pieturās kavējās ilgāk nekā tiem paredzēts.<ref>David Hoadley, [https://web.archive.org/web/20110219103851/http://www.railpage.org.au/tram/z.html ''Z class''], Trams of Australia, 1995. gada jūnijā. Arhivēts 2011. gada 19. februārī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> Z3 sērijas tramvaji aprīkoti ar papildus, trešajām durvīm. Līdz 2016. gadam visus Z1 un Z2 sērijas tramvajus nomainīja jaunāki, pilsētas maršrutos kursē 111 Z3 sērijas tramvaji.<ref>[https://vicsig.net/index.php?page=trams&class=Z3 ''Z3 Class''], VICSIG, 2020. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> Ietilpība — 70 pasažieru. '''A klases''' tramvajus ražoja Melburnā 1984.—1987. gadā. Kopumā saražoti 70 A klases (A1 un A2 sēriju) tramvaji, 69 no tiem joprojām tiek izmantoti.<ref>[https://vicsig.net/index.php?page=trams&class=A1 ''A1 Class''], 2020. gada 7. februārī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī</ref><ref>[https://vicsig.net/index.php?page=trams&class=A2 ''A2 Class''], 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> A1 un A2 sēriju tramvaji atšķiras tikai ar tehniskām niansēm, no kurām būtiskākā ir tā, ka A1 tramvajos elektrisko strāvu piegādā caur stieņiem, bet A2 tramvajos — caur pantogrāfu. A klases tramvaji pilsētā vismazākie, to ietilpība — 65 pasažieri. [[Attēls:D2-class Melbourne tram interior, 2013.JPG|thumb|200px|D2 klases tramvaja interjers, 2013. gadā]] '''B klases''' tramvaji bija paredzēti Melburnas pirmajām ātrgaitas tramvaju līnijām, kas ierīkotas, pārbūvējot bijušos dzelzceļus. Ražoti Melburnā 1984.—1994. gadā. Eksperimentālās B1 sērijas tramvaji nav saglabājušies, šobrīd tiek izmantoti visi 130 saražotie B2 sērijas tramvaji.<ref>[https://vicsig.net/index.php?page=trams&class=B2 ''B2 Class''], 2020. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> B klases tramvaji ir pirmie divu sekciju un ar gaisa kondicionieriem aprīkotie tramvaji pilsētā. Ietilpība — 110 pasažieru. '''C klases''' tramvaji aizstāja daļu nolietoto Z klases tramvaju. C1 sērijas zemās grīdas, trīs sekciju ''Citadis'' tramvaji ražoti [[Francija|Francijā]], ''Alstom'' rūpnīcā, 2001.—2002. gadā. Kopumā Melburnai piegādāti 36 tramvaji, visi tiek izmantoti.<ref>[https://vicsig.net/index.php?page=trams&class=C&v=1 ''C Class''], 2020. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> Pieci C2 sērijas piecu sekciju ''Citadis'' tramvaji 2008. gadā izīrēti no [[Milūza]]s pilsētas, vēlāk Viktorijas valdība tos nopirka. Visi 5 joprojām tiek izmantoti.<ref>[https://vicsig.net/index.php?page=trams&class=C2 ''C2 Class''], 2018. gada 15. novembrī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> Tramvaju ietilpība — 180 pasažieru. '''D klases''' zemās grīdas ''Combino'' tramvaji ražoti [[Siemens]] rūpnīcā [[Vācija|Vācijā]] 2002.—2004. gadā. Melburnai piegādāti 38 trīs sekciju D1 sērijas un 21 piecu sekciju D2 sērijas tramvaji, šobrīd pilsētas maršrutos tiek izmantoti 37 D1 un 20 D2 sērijas tramvaji.<ref>[https://vicsig.net/index.php?page=trams&section=class&class=D1 ''D1 Class''], 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī</ref><ref>[https://vicsig.net/index.php?page=trams&section=class&class=D2 ''D2 Class''], 2020. gada 28. februārī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> Tramvaju ietilpība — 90 (D1) un 140 (D2) pasažieru. '''E klases''' ''Flexity'' tramvaji — visjaunākie, ''Bombardier Transportation'' ražojuma, salikti Melburnā. Trīs sekciju tramvaji ir 33 m gari, 2,65 m plati, aprīkoti ar gaisa kondicionieriem un elektronisko informācijas sistēmu, spēj uzņemt līdz 210 pasažieriem — lielākie no visiem Melburnas tramvajiem. Pirmos divus E klases tramvajus sāka izmantot 2013. gadā, kopumā līdz 2017. gadam saražoti 50 tramvaji.<ref>[https://vicsig.net/trams/class/E/1 ''E Class''], 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> No 2017. gada līdz 2020. gada aprīlim saražoti vēl 35 no 40 pasūtītajiem nedaudz modificētas E2 sērijas tramvajiem.<ref>[https://vicsig.net/trams/class/E2/1 ''E2 Class''], 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> <gallery> W6 Melbourne tram, Nicholson Street.jpg|W6 klases tramvajs Nikolsona ielā, 2006. gadā Z3 229 at Footscray Terminus on route 82, in PTV livery, 2013.JPG|Z3 klases tramvajs Futskrejas galapunktā, 2013. gadā A2273 YarraTrams New Livery.JPG|A2 klases tramvajs, 2009. gadā B 2086 PTV livery Sep 2014.JPG|B2 klases tramvajs Viljama un Kolinza ielu krustojumā, 2014. gadā C2.5123 bourke, 2014.jpg|C2 klases tramvajs Berka ielā, 2014. gadā. D2 5001 (Melbourne tram) in Elizabeth St on route 19 to North Coburg in PTV livery, December 2013.jpg|D2 klases tramvajs Elizabetes ielā, 2013. gadā Melbourne Tram E-Class 6007.jpg|E klases tramvajs Sentkildā, 2016. gadā </gallery> == Infrastruktūra == [[Attēls:Southbank-tram-depot-Melbourne.jpg|thumb|180px|Sautbenkas depo, 2008. gadā]] Pēc operatora ''Yarra Trams'' sniegtajiem datiem, Melburnas tramvaju tīkls ir 250 km garš, divceļu, ar 1700 pieturām. Ap 75 % līniju ierīkotas ielu braucamajā daļā, ap 25 % — atsevišķi no citiem transporta veidiem (pārsvarā tās ir ātrgaitas posmiem pārbūvētās dzelzceļa līnijas).<ref name="yarratrams"/> Tramvajus izvieto un remontē 8 depo Bransvikā, Kambervelā (''Camberwell''), Esendonā (''Essendon''), Glenhantlijā (''Glenhuntly''), Kjū (''Kew''), Malvernā (''Malvern''), Prestonā un Sautbenkā (''Southbank''), vēl 2 depo — Austrumprestonā un Ziemeļficrojā (''North Fitzroy'') paredzēti tikai tramvaju izvietošanai.<ref>[https://vicsig.net/trams/depot/?page=trams&section=depot ''Depot''], VICSIG. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> Melburnas tramvaju sistēma izmanto 600 voltu sprieguma [[līdzstrāva|līdzstrāvu]], ko piegādā kontakttīklam caur 50 pa visu tramvaju tīklu sadalītām apakšstacijām. Apakšstacijas saņem 6 600, 11 000 vai 22 000 voltu sprieguma [[Maiņstrāva|maiņstrāvu]], kuru pārveido 600 voltu līdzstrāvā. Kontakttīkls sadalīts 100 neatkarīgos sektoros sprieguma vienmērīgai uzturēšanai un visas sistēmas aizsardzībai no iespējamiem bojājumiem. Visbiežāk bojājumus kontakttīklā izraisa ārpusgabarīta autotransports, nolauzti koki, bojāti balsta stabi vai tuvumā izcēlušies ugunsgrēki.<ref>[https://web.archive.org/web/20140225010130/http://www.yarratrams.com.au/media-centre/news/articles/2013/substation-to-substation-melbourne%27s-tram-power-infrastructure/ ''Substation to Substation - Melbourne's tram power infrastructure''], Yarra Trams, 2013. gada 27. augustā. Arhivēts 2014. gada 25. februārī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> == Populārajā kultūrā == [[Attēls:Comm Games 2006 flying tram.JPG|thumb|200px|"Lidojošais Melburnas tramvajs" 2006. gada Nāciju Sadraudzības spēļu atklāšanas ceremonijā]] Melburnas tramvajus, it īpaši W klasi, uzskata par vienu no pilsētas simboliem un svarīgu Melburnas vēstures un kultūras sastāvdaļu. Kopš pēckara gadiem tramvaji tiek bieži pieminēti plašsaziņas līdzekļos un Melburnas tūrisma ceļvežos.<ref name="Age">[https://www.theage.com.au/national/victoria/w-class-trams-the-art-and-soul-of-melbourne-town-20101023-16yne.html ''W-class trams: the art and soul of Melbourne town''], The Age, 2010. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> Tramvajus rāda 1986. gada austrāliešu kulta komēdijā "Malcolm" un vienā 1973. gada austrāliešu kinofilmas ''Alvin Purple'' epizodē, kā arī [[Beasty Boys]] ''The Rat Cage'' un [[AC/DC]] ''It's a Long Way to the Top'' dziesmu videoklipos. [[Attēls:Matthew Clarke's Melbourne Art Tram .jpg|180px|thumb|left|"Melburnas mākslas tramvajs" pie Flindersa Ielas dzelzceļa stacijas, 2017. gadā]] ''Theather Works'' teātris 1982. gada ''Moomba'' festivāla laikā 109 maršruta tramvajā rādīja izrādi. 2006. gada [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēļu]] atklāšanas ceremonijas uzvedumam tika izmantots pēc rasējumiem un fotogrāfijām speciāli izgatavots "lidojošais" W klases tramvaja vagons. Spēļu laikā pilsētas centrā pa Loka maršrutu kursēja [[Pakistāna|pakistāniešu]] dekoratoru [[Karači]] autobusu stilā izdekorēts Z klases tramvajs. 2006. gadā Melburnas pilsētas pašvaldība uzdāvināja W klases tramvaju austrālietei Mērijai Donaldsonei un [[Frederiks X|Dānijas kroņprincim Frederikam]] viņu kāzās. Tramvaju šobrīd izmanto Dānijas tramvaju muzejā. 2011. gadā ar britu karaļnama simboliku dekorētu Z klases tramvaju no Federācijas laukuma līdz gubernatora pilij tika vesta [[Anglija]]s karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] un [[Princis Filips]]. Pēc karalienes vizītes "Karalisko tramvaju" vairāk kā gadu izmantoja pilsētas maršrutos.<ref>[https://yarratrams.com.au/media-centre/news/articles/2011/royal-tram-now-in-public-service/ ''Royal Tram now in public service''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200823015650/https://yarratrams.com.au/media-centre/news/articles/2011/royal-tram-now-in-public-service/ |date={{dat|2020|08|23||bez}} }}, Yarra Trams, 2011. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.</ref> No 1978. līdz 1993. gadam saskaņā ar ''Transporting Art'' projektu pilsētas ielās kursēja 36 vietējo mākslinieku dekorēti W klases tramvaji. Projektu atjaunoja 2013. gadā Melburnas starptautiskā mākslas festivāla laikā. Katru gadu tiek atlasīti 8 Melburnas mākslinieki, pēc kuru sagatavotā dizaina tiek izdekorēti 8 "Melburnas mākslas tramvaji" (''Melbourne Art Trams''), pa vienam no katra depo.<ref>[http://www.hawthorntramdepot.org.au/papers/transportingart.htm ''Transporting Art — Melbourne’s Art Trams 1978-2018''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417074941/http://www.hawthorntramdepot.org.au/papers/transportingart.htm |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}, Melbourne Tram Museum, 2018. gadā. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://ptv.vic.gov.au/ Public Transport Victoria] * [http://www.vicsig.net/ VICSIG – Victorian tramway infrastructure and rollingstock information] * [https://maps.google.com/maps/ms?ie=UTF8&hl=en&msa=0&msid=101996212121253487336.00046b4fa1952c40b9df2&z=11 Geographically accurate map on Google Maps] * [http://cv.vic.gov.au/stories/built-environment/melbourne-trams-step-aboard/ A social history of Melbourne's Trams] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150326153215/http://cv.vic.gov.au/stories/built-environment/melbourne-trams-step-aboard |date={{dat|2015|03|26||bez}} }} on Culture Victoria [[Kategorija:Melburna]] [[Kategorija:Tramvajs]] [[Kategorija:Tramvaju satiksme Austrālijā]] h24h456ofaeh74lbl0i79ngaxntx5af 0 461299 4497911 4314411 2026-07-23T14:07:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497911 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | apakšvalsts = Dikarya | apakšvalsts_lv = Augstākās sēnes | nodalījums =Ascomycota | nodalījums_lv =Asku sēnes | apakšnod = Pezizomycotina | apakšnod_lv =Kaussēņu apakšnodalījums | klase =Pezizomycetes | klase_lv =Kaussēnes | apakšklase = Pezizomycetidae | apakšklase_lv =Kaussēņu apakšklase | kārta =Pezizales | kārta_lv =Kaussēņu rinda | dzimta =Helvellaceae | dzimta_lv =Rumpuču dzimta | ģints = Helvella | ģints_lv = Rumpuči | suga =H. pulla | suga_lv = Sīkais rumpucis | binomial = Helvella pulla | kategorijas =nē }} '''Sīkais rumpucis''' (''Helvella pulla'', agrāk arī ''Leptopodia pulla'') ir Latvijā reti sastopama [[rumpuču ģints]] [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi informācijas trūkuma dēļ uzskatāmi par neēdamiem. Sugas atšķirība no [[elastīgais rumpucis|elastīgā rumpuča]] tiek apstrīdēta. == Taksonomija == Sugu aprakstījis Holmšuls Norvēģijā 1799. gadā.<ref name="Mycobank">[http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?TableKey=14682616000000067&Rec=221464&Fields=All Mycobank: Helvella pulla Holmsk., Beata ruris otia fungis danicis] 2: 49, t. 26 (1799) [MB#146317]</ref> Daļa avotu, ieskaitot [[Index Fungorum]], uzskata, ka šī suga ir identiska ar [[elastīgais rumpucis|elastīgo rumpuci]].<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/senes/helvella-elastica-fr/ Sugu enciklopēdija: elastīgais rumpucis]</ref><ref>[http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=146317 Index Fungorum: Helvella pulla Holmsk.]</ref><ref>[http://www.catalogueoflife.org/col/search/all/key/Helvella%20pulla Catalogue of Life]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Mycobank]] un [[Latvijas Mikologu biedrība]] tās uzskata par dažādām sugām.<ref name="Mycobank" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm |title=Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas |access-date={{dat|2020|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190701020518/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm }}</ref><ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?id=2055221 Taxonomy browser]</ref> == Sēnes apraksts == Sugas vizuālā atšķiršana no [[elastīgais rumpucis|elastīgā rumpuča]] nav praktiski iespējama, jo atšķirības fiksētas tikai gēnu līmenī un līdz jaunu datu saņemšanai abu sugu aprakstus var savstarpēji aizvietot. * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: gaiši pelēkbrūna vai dzeltenbrūna, apakšpuse baltgana, divdaivaina, nelīdzeni seglveidīga, bieži nedaudz viļņota, ar ieliektām brīvām malām, kas bieži piespiedušās kātiņam, augstums un platums 1,5—4 cm. Kaļķainā augsnē augušiem eksemplāriem var būt violeta nokrāsa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biolib.cz/cz/taxon/id59660/ |title=BioLib.cz: chřapáč pružný, Helvella elastica Bull. |access-date={{dat|2020|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191209184711/https://www.biolib.cz/cz/taxon/id59660/ }}</ref> Mīkstums vaskains, trausls, plāns, bez īpašas smaržas un garšas vai ar maigu garšu. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: Salīdzinoši garš un tievs, nedaudz saliekts, elastīgs, dobs, baltgans vai brūngans, bez apsarmes visā garumā, pie pamatnes var būt paplašināts un ar nelielām gareniskām rievām. Garums 2—7 cm, resnums 0,2—1 cm. * [[Spora]]s: eliptiskas, gludas, bezkrāsainas, gaišas, birumraksts balts, ar vienu lielu eļļas pilienu centrā un iespējamiem maziem līdz 5 pilieniem galos, 17—22 (24)/10—13 (15) [[Mikrometrs|µm]].<ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 494. lpp.</ref> * [[Aski]]: 200—250 (300)/(10) 15—17 µm, cilindriski, katrā askā 8 sporas. * [[Parafīzes]] cilindriski pavedienveidīgas, zarainas, uz galotni paresninās no 6 uz 8 (11) µm, daudzas ar ieliektiem galiem, caurspīdīgas līdz gaiši brūnām, ar graudainu saturu.<ref name="gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/helvella-elastica-fr/ Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"]</ref><ref name="FN">[https://www.first-nature.com/fungi/helvella-elastica.php First Nature: Helvella elastica Bull. - Elastic Saddle]</ref><ref name="Kuo">[https://www.mushroomexpert.com/helvella_elastica.html Kuo, M. (2012, August). ''Helvella elastica''.] MushroomExpert.Com</ref> == Augšanas apstākļi == Visticamāk augsnes [[Saprofīti|saprofīts]]. Atrasts visas [[ziemeļu puslode]]s mērenajā joslā. == Barības vērtība == Pārbaudīti dati par ēdamību neeksistē. == Līdzīgās sugas == Pēc formas līdzīgs [[tumšais rumpucis|tumšajam rumpucim]], taču tas ir redzami tumšāks. [[Krokainais rumpucis|Krokainajam rumpucim]] ir masīvāks un dziļi krunkains kātiņš. [[Dobais rumpucis|Dobajam rumpucim]] arī ir masīvāks un dziļi krunkains kātiņš, turklāt parasti (bet ne vienmēr) tam ir tumša cepurīte. Latvijā pagaidām neatrastais ''Helvella ephippium'' ir ļoti līdzīgs, bet ar stipri pūkainu cepurītes apakšdaļu. Amerikā sastopamais ''Helvella latispora'' atšķiras ar augšup uzritinātu cepurītes maliņu. == Skatīt arī == * [[Sēņošana]] == Ārējās saites == * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=146317 Index Fungorum] * [http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?TableKey=14682616000000067&Rec=221464&Fields=All Mycobank] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/nuccore?cmd=Search&dopt=DocSum&db=nucleotide&term=Helvella+AND+pulla National Center for Biotechnology Information: dati par ''Helvella pulla'' gēnu sakārtojumu] == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Neēdamās sēnes]] [[Kategorija:Asku sēnes]] r14cnidv71onrsomezix8xtlmlrdtdx 0 461884 4498035 4480259 2026-07-23T20:11:36Z ZANDMANIS 91184 4498035 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Evans N'Dika | image = Evan Ndicka Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-59.jpg | caption = N'Dika 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|20}} | birth_place = {{vieta|Francija|Parīze}} | height = 192 | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | clubnumber = 5 | position = [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] | years1 = 2017—2018 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | caps1 = 14 | goals1 = 0 | years2 = 2018—2023 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | caps2 = 134 | goals2 = 10 | years3 = 2023— | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | caps3 = 54 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2017 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2018 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2017—2019 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps5 = 10 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2019 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps6 = 1 | nationalgoals6 = 0 | ntupdate = {{dat|2025|03|30|SK|bez}} | pcupdate = {{dat|2025|03|30|SK|bez}} | nationalteam7 = {{fb|CIV}} | nationalyears7 = 2023— | nationalcaps7 = 20 | nationalgoals7 = 0 }} '''Evans N'Dika''' ({{Val|fr|Evan N'Dicka}}, dzimis {{Dat|1999|8|20}}) ir [[Francija|Francijā]] dzimis [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada N'Dika pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[AS Roma]]''. Iepriekš N'Dika spēlēja [[Francija]]s komandā ''[[AJ Auxerre]]'' un [[Vācija]]s klubā [[Frankfurtes "Eintracht"]]. [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Frankfurtes Eintracht''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2021—22<ref>https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2033450--frankfurt-vs-rangers/</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējas saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:N'Dika, Evans}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:AJ Auxerre spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] f123jcv3af78aodusq7uwhem4qiwqyh 0 467410 4498021 4480244 2026-07-23T20:01:08Z ZANDMANIS 91184 4498021 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|19}} | ntupdate = {{dat|2026|02|11|SK|bez}} | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | nationalteam2 = {{fb|CIV}} | nationalyears2 = 2015— | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|02|11|SK|bez}} | name = | caption = Seri 2026. gadā | playername = Žans Mikaēls Seri | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2013 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2013—2015 | years4 = 2015—2018 | caps6 = 27 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | goals6 = 2 | nationalcaps2 = 64 | image = Jean-Michael Seri Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-62.jpg | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | caps1 = 16 | caps2 = 19 | caps3 = 54 | caps4 = 103 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Kotdivuāra}} [[ASEC Mimosas]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto B]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Grandberebī}} | height = 168 | currentclub = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | goals4 = 12 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years5 = 2018—2022 | caps5 = 65 | goals5 = 2 | years6 = 2019—2020 | caps7 = 12 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Bordo "Girondins"]] | goals7 = 0 | years7 = 2021 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]] | years8 = 2022—2024 | caps8 = 76 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Orobah FC|Al-Orobah]] | caps9 = 5 | goals9 = 1 | years9 = 2024—2025 | clubs10 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | caps10 = 4 | years10 = 2025— | goals10 = 0 }} '''Žans Mikaēls Seri''' ({{Val|fr|Jean Michaël Seri}}, dzimis {{Dat|1991|7|19}}) ir [[Kotdivuāra|Kotdivuāras]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmās līgas]] kluba ''[[NK Maribor|Maribor]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2019 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[OGC Nice]]'' gada labākais spēlētājs: 2017 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Seri, Žans Mikaēls}} [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Paços de Ferreira spēlētāji]] [[Kategorija:NK Maribor spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] r5rp0ue97gi1h0rudqu8u229e112w2t 0 469954 4498026 4480248 2026-07-23T20:04:19Z ZANDMANIS 91184 4498026 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Franks Kesjē | image = Franck Kessie Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-15 (cropped).jpg | caption = Kesjē 2026. gadā, pārstāvot [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras izlasi]] | fullname = Franks Janiks Kesjē | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|19}} | birth_place = {{vieta|Kotdivuāra|Uragajo}} | height = 183 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]] | clubnumber = 79 | youthyears1 = 2010—2014 | youthclubs1 = {{flaga|Kotdivuāra}} [[Stella Club d'Adjamé|Stella Club]] | youthyears2 = 2014—2015 | youthclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | years1 = 2015—2019 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | caps1 = 30 | goals1 = 6 | years2 = 2015—2016 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[A.C. Cesena|Cesena]] | caps2 = 38 | goals2 = 4 | years3 = 2017—2019 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps3 = 71 | goals3 = 12 | years4 = 2019—2022 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps4 = 103 | goals4 = 23 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra U17 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2015 | nationalteam2 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra U20 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2014— | nationalteam3 = {{fb|Kotdivuāra}} | nationalcaps3 = 89 | nationalgoals3 = 13 | pcupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}} | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 28 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]] | years6 = 2023— | caps6 = 57 | goals6 = 12 }} '''Franks Janiks Kesjē''' ({{val|fr|Franck Yannick Kessié}}; dzimis {{dat|1996|12|19}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kas spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Kesjē pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu [[Al Ahli Saudi FC|''Al Ahli'']]. == Karjera == Jauniešu vecumā spēlējis [[Abidžana]]s komandā ''[[Stella Club d'Adjamé|Stella Club]]''. 2015. gada janvārī pievienojās [[Itālija]]s klubam [[Bergamo "Atalanta"]]. 2015.—2016. gada sezonā tika izīrēts [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] klubam ''[[A.C. Cesena|Cesena]]''. Pēc sezonas atgriezās ''Atalanta'', debitējot [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] 2016. gada augustā. 2017. gada jūnijā pārgāja uz citu A sērijas klubu ''[[AC Milan]]''. Līgums paredzēja divu gadu īri ar pienākumu izpirkt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/40136347 |title=Ivory Coast's Franck Kessie joins AC Milan from Atalanta |language=en |date={{dat|2017|6|2||bez}} |accessdate={{dat|2020|11|1||bez}} |website=bbc.com}}</ref> 2022. gadā ar ''Milan'' komandu uzvarējis A sērijā. 2022. gada jūlijā noslēdzis četru gadu līgumu ar ''[[La Liga]]'' komandu [[FC Barcelona|''Barcelona'']]. Spēlējis Kotdivuāras U-17 un U-20 izlasēs. Piedalījies 2013. gada [[FIFA U-17 Pasaules kauss|FIFA U-17 Pasaules kausā]]. 2014. gada septembrī 17 gadu vecumā debitējis [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras izlasē]] spēlē pret [[Sjerraleones futbola izlase|Sjerraleoni]]. Izlases rindās piedalījies [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017.]] un [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīros. == Sasniegumi == '''AC Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021—22]] '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]] * [[Supercopa de España]]: 2023 '''Al Ahli''' * [[Saūda Arābijas Superkauss]]: 2025 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kesjē, Franks}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:A.C. Cesena spēlētāji]] [[Kategorija:Al Ahli Saudi FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 060cg0mdfvrvw0cm8c7dxxixparim0g 0 471719 4498156 3846246 2026-07-24T10:31:38Z YuntasYansak 148297 4498156 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Lazdu kalns | alternate_name = Lazdukalna pilskalns, Lazdukalns | image = | image_size = 250px | caption = | map = Latvija | relief = jā | latd=57.198 |latNS=N | longd=26.6989 |longEW=E | location = {{vieta|Latvija|Gulbenes novads|Beļavas pagasts}} | type = | part_of = | length = | width = | area = | height = | builder = | material = | built = | abandoned = | cultures = | excavations = - | archaeologists = | condition = | ownership = | management = | public_access = brīvi pieejams | website = | notes = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | numurs = 805 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Lazdu kalns''' (arī '''Lazdukalna pilskalns''', '''Lazdukalns''') ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]], uz ziemeļiem no valsts autoceļa [[P27]] ([[Smiltene]] — [[Gulbene]]), iepretim [[Ozolkalns (Beļavas pagasts)|Ozolkalna]] ciemam. Pilskalnu aprakstījis [[Ernests Brastiņš]], kurš to uzmērījis 1926. gadā. Viņš apraksta, ka kalns pacēlies pār apkārtni apmēram 15 metrus. Plakums 60 x 75 metri. Kalnam redzamas ieeju vietas. Kultūrslānis blāvs, bez atradumiem. Savulaik [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]]s īpašnieks pilskalnā esot ierīkojis parku ar pastaigu takām. Ar kalnu saistās teikas par pili. == Foto galerija == <gallery> Attēls:Lazdukalna pilskalns ortofoto.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalna 3D modelis Attēls:Lazdukalna pilskalns.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalna 3D modelis Attēls:Lazdukalna pilskalns1.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalns Attēls:Lazdukalna pilskalns2.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalns Attēls:Lazdukalna pilskalns3.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalns Attēls:Lazdukalna pilskalns4.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalns Attēls:Lazdukalna pilskalns5.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalns Attēls:Lazdukalna pilskalns6.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalns Attēls:Lazdukalna pilskalns7.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalns Attēls:Lazdukalna pilskalns8.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalns Attēls:Lazdukalna pilskalns9.jpg|alt=|Lazdukalna pilskalns </gallery> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://www.latvijas-pilskalni.lv/lazdu-kalns/ Lazdu kalns portālā latvijas-pilskalni.lv] {{Latvijas pilskalni}} [[Kategorija:Pilskalni Vidzemē]] [[Kategorija:Beļavas pagasts]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]] eozor7tnuurii1q13mrsuc3i8e61x96 0 478577 4498004 4492396 2026-07-23T19:35:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498004 wikitext text/x-wiki '''Tumes jauktais koris''' tika dibināts 1995. gada rudenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/makslinieciskie-kolektivi/tumes-jauktais-koris|title=Tumes jauktais koris|website=kulturasdati.lv|access-date=2021-03-03}}</ref> Pirmos 15 gadus kora mākslinieciskais vadītājs bija Andris Pundurs. Kopš 2010. gada kora mākslinieciskais vadītājs bija [[Rūdolfs Bacāns]], diriģente Sanita Apine un vokālā pedagoģe Ritma Zāģere. Kopš 2022. gada kora mākslinieciskā vadītāja ir Marta Ozola, kora prezidente Renāte Važa. == Koncertdarbība == Rūdolfa Bacāna vadībā notika Tumes jauktā kora sadarbība ar latviešu komponistiem — Annu Ķirsi, [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabu Nīmani]], [[Jēkabs Jančevskis|Jēkabu Jančevski]] un Paulu Dambi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://soundcloud.com/annaki-1|title=Anna Kirse (Composer)|website=SoundCloud|access-date=2021-02-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/person/874643/Pauls-Dambis|title=Pauls Dambis|website=garamantas.lv|access-date=2021-02-24|language=lv|archive-date=2020-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20200717041553/http://garamantas.lv/lv/person/874643/Pauls-Dambis}}</ref> Koris vairākkārt piedalījies "[[Žanis Katlaps|Žaņa Katlapa]]" balvas pasniegšanas ceremonijās, kā arī citos novada rīkotajos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/zana-katlapa-balva/|title=Žaņa Katlapa balva|website=www.lsm.lv|access-date=2021-02-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tukums.lv/lv/b%C5%ABvvalde/veidlapas-b%C5%ABvniec%C4%ABbas-procesa-%C4%ABsteno%C5%A1anai/157-novada-pavaldba/9155-tiek-pasniegta-%C5%BEa%C5%86a-katlapa-balva|title=Tiek pasniegta Žaņa Katlapa balva|access-date=2021-02-24|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/atslegvards/zana-katlapa-balva|title=Žaņa Katlapa balva / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2021-02-24}}</ref> * 2010. gadā kopā ar kori "Vanema" un "Savējie" izpildīja Pētera Butāna oratoriju "Pūt, vējiņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.old.lcb.lv/dziesmotalatgale/personalijas/79-peteris-butans/|title=Pētera Butāna biogrāfija no www.old.lcb.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-komponists-peteris-butans.a365385/|title=Mūžībā devies komponists Pēteris Butāns|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-08|language=lv}}</ref> * 2011. gada februārī krāšņi tika atzīmēta kora 15 gadu jubileja zem devīzes "Kora mūzikas balva", dziedot kora iecienītās dziesmas, kā arī populāras estrādes melodijas. * Piedalījās Latvijas mēroga koppasākumos: "Rīgai 810<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/rigai-sogad-aprit-810-gadi.a35717/|title=Rīgai šogad aprit 810 gadi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-08|language=lv}}</ref>", [[Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki]] 2013., 2018. gadā. * Stasa Šimkausa starptautiskais koru konkurss Klaipēdā, 25.-27.11.2011. * 2012. gadā starptautiskais koru konkurss Sanktpēterburgā "The Singing World".<ref>{{Atsauce|title=Tumes jauktais koris Sanktpēterburgā|url=https://www.youtube.com/watch?v=c-20Cg7ZsTY|date=2012-12-26|accessdate=2026-07-08|last=Oskars Laugalis}}</ref> * 2013. un 2015. gadā Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls "Sudraba zvani".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tumeskoris.blogspot.com/2015/01/sudraba-zvani-2015.html|title=Tumes jauktais koris: Sudraba zvani 2015|last=Laugalis|first=Oskars|website=Tumes jauktais koris|access-date=2026-07-08|date=sestdiena, 2015. gada 10. janvāris}}</ref> * 09.-19.07.2014. Pasaules koru olimpiādes kopkoncerts Mežaparkā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tumeskoris.blogspot.com/2014/07/pasaules-koru-olimpiades-kopkoncerts.html|title=Tumes jauktais koris: Pasaules koru olimpiādes kopkoncerts Mežaparkā 2014|last=Laugalis|first=Oskars|website=Tumes jauktais koris|access-date=2026-07-08|date=svētdiena, 2014. gada 13. jūlijs}}</ref>. * 23.-26.10.2014. starptautiskais koru konkurss "Varšavas kantāte"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tumeskoris.blogspot.com/2014/10/varsavas-kantate-2014.html|title=Tumes jauktais koris: Varšavas kantāte 2014|last=Laugalis|first=Oskars|website=Tumes jauktais koris|access-date=2026-07-08|date=svētdiena, 2014. gada 26. oktobris}}</ref> * 2016. gada novembrī Starptautiskajā Ziemassvētku un Adventa laika mūzikas konkursā Prāgā iegūts Zelta diploms. * 2018. gada maijā Starptautiskais koru konkurss "Birštonas Cantat"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tumeskoris.blogspot.com/2018/05/birstonas-cantat-2018.html|title=Tumes jauktais koris: Birštonas Cantat 2018|last=Laugalis|first=Oskars|website=Tumes jauktais koris|access-date=2026-07-08|date=svētdiena, 2018. gada 20. maijs}}</ref> * 03.06.2018.Koru karu pusfinālā LU Lielajā aulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tumeskoris.blogspot.com/2018/06/koru-karu-pusfinala-03062018.html|title=Tumes jauktais koris: Koru karu pusfinālā 03.06.2018.|last=Laugalis|first=Oskars|website=Tumes jauktais koris|access-date=2026-07-08|date=svētdiena, 2018. gada 3. jūnijs}}</ref> * 2020. gada rudenī Tumes jauktais koris un fotogrāfs Valdis Ošiņš izveidoja koncertizstādi "Meklētāji", ar kuru tika atzīmēta kora 25 gadu jubileja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalguru.lv/pasniedzejs/valdis-osins/|title=DigitalGuru|access-date=2021-02-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/novados/tukuma-un-novada/tumes-kora-25-dzimsanas-diena-pagaidam-video/|title=Tumes kora 25. dzimšanas diena – pagaidām video|website=NTZ|access-date=2021-02-24|date=2020-10-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://valdisosins.com/2020/10/31/mekletaji/|title=Meklētāji|last=Ošiņš|first=Valdis|website=Ik Dienas Foto Grāmata|access-date=2021-02-24|date=2020-10-31|language=lv|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301214349/https://valdisosins.com/2020/10/31/mekletaji/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://tumeskoris.blogspot.com/ Tumes jauktā kora mājaslapa] [[Kategorija:Latvijas kori]] 77s0txjst753wj5yafb95s3mgbvk5nx 0 481614 4498111 3707914 2026-07-24T07:36:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498111 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Vrangeļa sala | alt_name = | native_name = ''Остров Врангеля'' | iucn_category = Ia | photo = Только дикие звери - настоящие хозяева заповедника "Остров Врангеля".jpg | photo_width = | photo_caption = | photo2 = Wrangel_island_lv.svg | photo2_width = | photo2_caption = | map = Čukotkas autonomais apvidus#Krievija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 71| latm = 14| lats = | latNS = N | longd = 179| longm = 24| longs = | longEW = E | type = | prot_category = | location = {{RUS}}<br />{{RU-CHU}} | nearest_city = [[Peveka]] | area = {{mērv|ha=2 225 650}} | established = {{dat|1976|3|23|N|bez}} | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Dabas resursu un ekoloģijas ministrija | website = {{url|http://www.ostrovwrangelya.org/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = jā | designation1 = WHS | designation1_offname = | designation1_type = Daba | designation1_criteria = ix, x | designation1_date = 2004 <small>(28. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1023 1023] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{RUS}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Āzija }} }} '''Valsts rezervāts «Vrangeļa sala»''' ({{val|ru|Государственный заповедник «Остров Врангеля»}}) ir stingra aizsardzības režīma [[Krievija]]s valsts [[dabas rezervāts]]. Izvietojies [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] un aizņem [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Heralda sala|Heralda salu]] un apkārtējo jūras akvatoriju. Administratīvi ietilpst [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonā]]. Rezervāta administrācija atrodas [[Peveka|Pevekā]], pakļauta Krievijas Federācijas Dabas resursu un ekoloģijas ministrijai.<ref>[http://www.ostrovwrangelya.org/irelendwrangel.html Государственный заповедник "Остров Врангеля". Основные сведения о заповеднике]</ref> == Vēsture == Par aizsargājamās teritorijas pirmsākumu var uzskatīt kolonistu apmetnes otrā priekšnieka Arefa Miņejeva 1937. gada rīkojumu par [[polārlapsa|polārlapsu]] medību aizliegumu salas ziemeļdaļā, faktiski izveidojot reproduktīvo liegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ostrovwrangelya.org/historysozd.html |title=Государственный заповедник "Остров Врангеля". История создания заповедника |access-date={{dat|2021|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210416172453/http://ostrovwrangelya.org/historysozd.html }}</ref> 1953. gadā Čukotkas nacionālā apvidus vadība izdeva rezolūciju par [[valzirgs|valzirgu]] koloniju aizsardzību Vrangeļa salas piekrastē. 1968. gadā salā izveidoja [[dabas liegums|dabas liegumu]] valzirgu, [[leduslācis|leduslāču]], [[sniega zoss|sniega zosu]] un putnu tirgu aizsardzībai. 1975. gadā salā introducēja [[muskusvērši|muskusvēršus]] no [[Nunivaka]]s salas [[Aļaska|Aļaskā]]. 1976. gadā Vrangeļa un Heralda salās izveidots valsts dabas rezervāts un līdz 1978. gadam slēgts briežkopju kolhozs. Nedaudz vēlāk ap rezervātu tika izveidota 5 km plata aizsargzona jūrā. 1997. gadā piekrastes aizsargājamā zona paplašināta līdz 12 jūras jūdzēm, bet 1999. gadā — līdz 24 jūras jūdzēm. 2004. gadā rezervāts iekļauts [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref name = kad>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ostrovwrangelya.org/gallery/docs/Cadastre_2014.pdf |title=Кадастровая информация о «Государственный природный заповедник «Остров Врангеля» |access-date={{dat|2021|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211203080210/http://www.ostrovwrangelya.org/gallery/docs/Cadastre_2014.pdf }}</ref> == Ģeogrāfija == Rezervāts aizņem divas salas [[Čukču jūra|Čukču jūrā]] — [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Heralda sala|Heralda salu]], kā arī 12 jūras jūdzes platu aizsargājamo zonu gar piekrasti. Kopējā rezervāta platība ir {{nobr|2 225 650 ha}}, no tiem {{nobr|795 650 ha}} sauszeme, {{nobr|1 430 000 ha}} jūras akvatorija, kā arī {{nobr|3 435 950 ha}} aizsargzona Vrangeļa salas dienvidu piekrastē no Hiščņikovas upes grīvas līdz Havaju ragam un sevišķās ekonomiskās zonas daļā 24 jūras jūdžu platumā.<ref>[http://www.ostrovwrangelya.org/geography.html Государственный заповедник "Остров Врангеля". Географическое и природное положение]</ref> No rezervāta sauszemes daļas apmēram divas trešdaļas aizņem kalni, bet pārējo daļu — tipiskā vai arktiskā [[tundra]]. Valda arktiskais klimats ar ievērojamu [[ciklons|ciklonu]] ietekmi. Bezsala periods 20—25 dienas. Ziemai raksturīgs noturīgs sals ar spēcīgu vēju, sniegputeņi. Vēsās vasaras ir nepastāvīgas, biežas [[salna]]s un sniegs. == Infrastruktūra == Rezervāta galvenais ofiss atrodas [[Peveka|Pevekā]], 400 km uz dienvidrietumiem no salas. Galvenā bāze salā izvietojusies [[Ušakovska]]s ciemā, kur rezervāts izmanto 7 dzīvojamās mājas, noliktavas un garāžu. Galvenā tūrisma bāze izvietojusies bijušajā briežkopju ciematā [[Somņiteļnaja|Somņiteļnajā]], kur aizņem 4 ēkas, tajā skaitā inspektoru birojs. Vēl rezervāta rīcībā ir ap 20 kordoni, daļa no kuriem aprīkoti tūristu izmitināšanai. Rezervāta teritorijā tā pārraudzībā ir viens arheoloģiskais piemineklis, kā arī vairāki vēstures pieminekļi no salas atklāšanas un saimnieciskās un militārās izmantošanas perioda. == Dzīvnieku un augu valsts == [[Attēls:Овцебыки перед битвой.jpg|thumb|left|250px|[[Muskusvērši]]]] Rezervāta teritorijā apzinātas 417 vaskulāro augu sugas, no kurām 23 ir endēmas. Augu daudzveidība vairāk kā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās. Arī pēc [[sūnas|sūnu]] (331) un [[ķērpji|ķērpju]] (310) sugu daudzuma Vrangeļa sala pārspēj citas Arktikas teritorijas. Dzīvnieku valstī absolūti nav pārstāvēti [[abinieki]] un [[rāpuļi]]. [[Zivis]] ir sastopamas tikai piekrastes ūdeņos, to nav upēs un ezeros. Salā ir reģistrētas 169 [[putni|putnu]] sugas, no kurām 62 reģistrētas kā ligzdojošas, no tā 44 — regulāri. Kopējais ligzdojošo putnu skaits tiek lēsts ap 250—300 tūkstošiem. No zīdītājiem visplašāk ir pārstāvēti [[lemingi]] (Sibīrijas lemings un Vinogradova lemings). Mīt [[polārlapsa]], [[sermulis]], [[āmrija]], [[ziemeļbriedis]], [[muskusvērsis]], [[vilks]], [[leduslācis]]. No kontinenta nereti ieklīst [[brūnais lācis]], [[rudā lapsa]]. Vrangeļa un Heralda salas ir zināmas kā pasaulē lielākās leduslāču dzemdību migu koncentrācijas vieta. Rezervāta teritorijā dzemdību migas ierīko pēc dažādiem avotiem 200 līdz 500 lācenes. Apmēram 100 no tām tiek ierīkotas nelielajā Heralda salā. Ziemeļbrieži salā tika ievesti no Čukotkas 1940.—1950. gados kā briežkopju ganāmpulki, bet vēlākos gados daļa no tiem kļuvuši mežonīgi. Kopējais ziemeļbriežu skaits salā tiek lēsts 9—10 tūkstoši. 1975. gadā Vrangeļa salā no [[Nunivaka]]s tika introducēti 20 muskusvērši, šobrīd to skaits tiek lēsts ap 800—1000. Vrangeļa un Heralda salu piekrastēs atsevišķās vietās ir plašas [[valzirgs|valzirgu]] kolonijas. Kopējais valzirgu skaits tiek lēsts ap 70—80 tūkstošiem piekrastēs, bet kopā ar jūrā peldošajiem — līdz 130 tūkstošiem. Rezervāta teritorijā mīt arī [[pogainais ronis]] un [[lahtaks]]. Vasarā un rudenī piekrastē bieži sastopams [[pelēkais valis]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://botsad.ru/menu/activity/issledovaniya/rastitelnyj-mir-oopt-chukotki/zapovednik-ostrov-vrangelya/ Государственный природный заповедник «ОСТРОВ ВРАНГЕЛЯ»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200807125200/http://botsad.ru/menu/activity/issledovaniya/rastitelnyj-mir-oopt-chukotki/zapovednik-ostrov-vrangelya/ |date={{dat|2020|08|07||bez}} }} {{Krievija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas rezervāti]] [[Kategorija:Čukotkas autonomais apvidus]] [[Kategorija:Vrangeļa sala]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]] 88djmcmq32cuo87t05z36z3soqyzyot 0 482832 4497961 4060343 2026-07-23T15:56:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497961 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Telemea.jpg|thumb|Telemea]] '''Telemea''' (izrunā: [teleˈme̯a]) ir balts krēmveida [[siers]], kas pagatavots no [[govs]] vai [[aita]]s [[piens|piena]] un ko ražo [[Rumānija|Rumānijā]].<ref>[https://books.google.com/books?id=MnG50g_P0VUC&pg=PA280 Handbook of Animal-Based Fermented Food and Beverage Technology, Second Edition - Google Книги<!-- Заголовок добавлен ботом -->]</ref><ref name="telemeacheese">[https://www.cheese.com/telemea/ About Telemea] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302225716/https://www.cheese.com/telemea/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} at cheese.com</ref> Sieram var būt atšķirīgs ūdens saturs, padarot to vai nu pusmīkstu, vai krēmīgu. Tam ir patīkama, nedaudz salda, skāba un sāļa garša, kas kļūst izteiktāka, kad siers nogatavojas. To lieto kā galda sieru [[uzkodas|uzkodām]], [[salāti (ēdiens)|salātiem]], dažādiem ēdieniem (piemēram, [[omlete]]s, [[pankūkas]], [[pīrāgs (pārtika)|pīrāgi]]). Telemea ražošanai pienam pievieno [[fermenti|fermenta]] ekstraktu. Visbiežāk tiek izmantots govs un aitas piens, retāk [[kaza]]s vai [[bifeļi|bifeļa]] piens. Iegūto biezpienu ievieto [[marle|marlē]], visu nakti nospiež un pēc tam sagriež kvadrātveida gabaliņos. Tad sieru vairākas nedēļas iztur [[sālījums|sālījumā]].<ref name="telemeacheese" /> Pēc tam to uzglabā koka mucās. Visu ziemu to var turēt koncentrētākā sālījumā, tādā gadījumā pirms lietošanas to atsāļo svaigā ūdenī. Telemea ir aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (''PDO - protected designation of origin'') produkts no Rumānijas.<ref>[http://www.libertatea.ro/ultima-ora/carnatii-de-plescoi-nu-intra-inca-in-europa-175460 Carnatii de Plescoi nu intra inca in Europa | | Libertatea.ro<!-- Заголовок добавлен ботом -->]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cheese.com/telemea/ Telemea] * [http://www.zmescience.com/other/science-abc/wikipedia-cant-tell-making-cheese/ What Wikipedia can’t tell you about making cheese] {{Commonscat}} [[Kategorija:Rumānijas kultūra]] [[Kategorija:Sieri]] [[Kategorija:Produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu]] acfpgi84ur1qlq17awtxditq0736d0w 0 490246 4497942 3600985 2026-07-23T15:02:28Z Meistars Joda 781 4497942 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frederiks Frīks | piktogramma_1 = Polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Polo | vārds_orig = ''Frederick Freake'' | attēls = Freake 3378609601 2cbd985447 o.jpg | att_izm = 200 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frederiks Čārlzs Meitlends Frīks | dz_dat = {{dat|1876|3|7}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1950|12|22}} | mir_viet = | tautība = brits | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] | sporta veids = [[polo]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 2 sudraba | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalSport | [[Attēls:Polo pictogram.svg|20px]] [[Polo]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalCountry | [[Attēls:Olympic flag.svg|23px]] Jauktā komanda (ZZX)}} {{MedalSilver | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Polo]]}} {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]] (GBR)}} {{MedalSilver | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Polo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Polo]]}} }} '''Frederiks Čārlzs Meitlends Frīks''' ({{val|en|Frederick Charles Maitland Freake}}; dzimis {{dat|1876|3|7}}, miris {{dat|1950|12|22}}) bija britu [[polo]] spēlētājs, izcīnījis divas [[sudraba medaļa]]s 1900. un 1908. gada vasaras olimpisko spēļu polo sacensībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/17966 |title=Frederick Freake |publisher=Olympedia |accessdate=2021. gada 20. jūlijs}}</ref> 1900. gadā viņš piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Parīzē]], kur bija [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] ''BLO Polo Club Rugby'' biedrs. Komanda [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo sacensībās]] izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062537/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 4. jūlijs |title=Polo at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 4. jūlijs }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111003165935/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ |date={{dat|2011|10|03||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gadā]], kad olimpiskās spēles notika [[Londona|Londonā]], viņš otro reizi izcīnīja sudraba medaļu polo sacensībās, būdams [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] polo komandas ''Hurlingham Club'' spēlētājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/london-1908/results/polo/polo-men |title=London 1908 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 20. jūlijs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://olympics.com/en/athletes/frederick-maitland-freake Frederiks Frīks (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/17966 Frederiks Frīks (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151007115745/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fr/frederick-freake-1.html Frederiks Frīks (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Frīks, Frederiks}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hempšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas polo spēlētāji]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Polo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Polo spēlētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki polo]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] 88rfix9t8ha0bjq7bzohj6sicspk5wa 0 492076 4498076 4346228 2026-07-24T05:26:55Z Kasparoviča 81325 /* Biedri un goda biedri (nepilns saraksts) */ 4498076 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli | width = 180 | image1 = Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg | caption1 = | image2 = Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņu otrā lpp.jpg | caption2 = Pirmais "Rīgas Dabaspētniecības biedrības Ziņu" izdevums ar sākotnējo biedru sarakstu. }} [[Attēls:Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbu pēdējais izdevums 1938.jpg|thumb|260px|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbu 22. (pēdējais) izdevums (1938).]] [[Attēls:Rīgas Dabaspētnieku biedrības Korespondences lapa.jpg|thumb|260px|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Korespondences lapas pēdējais sējums (1942).]] '''Rīgas Dabaspētnieku biedrība (RDB)''' ({{val|de|Naturforscher-Verein zu Riga}}), sākotnēji '''Rīgas Dabaspētniecības biedrība''' (''Naturforschender Verein zu Riga''), bija [[Rīga|Rīgā]] dibināta [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]], vēlāk [[Latvija]]s ārstu, aptiekāru un un luterāņu mācītāju 1845. gadā dibināta sabiedriska organizācija ar mērķi veicināt sabiedrības interesi par [[dabaszinātnes|dabaszinātnēm]], dabas sakarību pētījumu attīstību, zinātnisko pētījumu rezultātu pielietošanu tirdzniecībā, rūpniecībā un sabiedrībā. Rīgas Dabaspētnieku biedrība atradās Volmeranga namā Mārstaļu un Grēcinieku ielas stūrī. == Darbība == Biedrības dibināšanas iniciators bija [[entomologs]] Benjamins Augusts Gimmertāls (''Gimmerthal'', 1779-1848), viņu atbalstīja ārsti K.J. Millers (1796—1875), V. Sodovskis (''Sodoffsky'', 1797-1858) un [[Ernests Merķelis]] (1810—1863). 1845. gada 27. martā uz dibināšanas sapulci [[Rīgas Domskola]]s zālē sanāca 160 dalībnieku. Biedrībā sākotnēji darbojās piecas sekcijas: zooloģijas, botānikas, mineraloģijas, fizikas un astronomijas, ķīmijas sekcija. RDB sasauca regulāras biedru sapulces, kurās vispusīgi apsprieda jaunākos atklājumus, izdeva biedrības sēdes pārskatus un zinātniskos darbus, vāca vietējos dabas priekšmetus, izveidoja dabaszinātņu bibliotēku un sadarbojās ar citām dabaszinātņu institūcijām. Pēc [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] un [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijas un reālģimnāzijas]] nodibināšanas RDB iesaistījās daudz profesoru un skolotāju. 1847.-1848. gadā RDB sāka publicēt "Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbus" (''Arbeiten des Naturforschenden Vereins zu Riga''), kurā ievietoja augstas kvalitātes zinātniskus rakstus, ar kuriem varētu veicināt biedrības atpazīstamību un tās biedru ieguldījumu pētniecībā. 1853. gadā Tērbatas Dabaspētnieku biedrība, kas vēlāk darbojās ciešā saistībā ar [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāti]]. 20. gadsimta sākumā apsprieda iespēju izveidot Baltijas Dabaspētnieku biedrību. 1891. gadā biedrības loceklis [[Kārlis Bruno Doss]] publicēja aprakstu par [[Baldones meteorīts|Baldones meteorītu]]. Botāniķis [[Kārlis Reinholds Kupfers]] 1910. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības sēdē ierosināja [[Usmas ezers|Usmas ezera]] [[Moricsala|Moricsalā]] izveidot [[Dabas rezervāts|dabas rezervātu]] — “dabas jaukumu apvidu”. 1912. gadā Moricsalu nodeva Rīgas Dabaspētnieku biedrības pārziņā, tā kļuva par pirmo Latvijas dabas rezervātu. Pēc [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] biedrību likvidēja 1939. gada 7. novembrī. Daļa kolekciju un zinātniskie materiāli pārgāja Latvijas valsts īpašumā un izveidoja tagadējā [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Dabas muzeja]] pamatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rigasdabaspetnieki.lu.lv/index.php?page=biedribas_vesturiska_attistiba |title=Rīgas Dabaspētnieku biedrības vēsturiskā attīstība |access-date={{dat|2021|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210820133248/http://rigasdabaspetnieki.lu.lv/index.php?page=biedribas_vesturiska_attistiba }}</ref> Rīgas Dabaspētnieku biedrības "Korespondences lapas" pēdējais sējums iznāca [[Pozene|Pozenē]] 1942. gadā. == Biedrības prezidenti == * [[Kārlis Johans Georgs Millers]] (''Carl Johann Müller'', 1796—1875), no 1845. līdz 1847. gadam * [[Frīdrihs Vangenheims fon Kvalens]] (''Friedrich August Theodor Wangenheim von Qualen'', 1791—1864), no 1847. līdz 1848. gadam * [[Gothards Augusts fon Lēviss of Menārs]] (''Gotthard August von Löwis of Menar'', 1801-1849), no 1848. līdz 1849. gadam * [[Haralds fon Brakels]] (''Harald von Brackel''), no 1849. līdz 1851. gadam * [[Hamilkārs fon Felkerzāms]] (''Hamilcar v. Fölkersahm''), no 1851. līdz 1853. gadam * [[Ernests Merķelis]] (''Ernst Merkel'', 1810—1863), no 1853. līdz 1863. gadam * [[Frīdrihs Būze]] (''Friedrich Buhse'', 1821—1898), no 1863. gada līdz 1867. gadam * [[Rihards Kerstings]] (''Richard Kersting'', no 1867. līdz 1875. gadam * [[Gothards Švēders]] (''Gotthard Schweder'', 1831—1915), no 1875. gada līdz 1913. gadam * [[Kārlis Reinholds Kupfers]] (1872—1935), no 1913. līdz 1935. gadam * [[Rūdolfs Meijers]] (1880—1966), no 1935. līdz 1939. gadam == Biedri un goda biedri (nepilns saraksts) == * [[Frīdrihs Vilhelms Kārlis Bergs]] (1843—1902) * [[Aleksandrs Bunge]] (1803—1890) * [[Kārlis Bruno Doss]] (1861—1919) * [[Kārlis Eduards Eihvalds]] (1795—1876) * [[Voldemārs Fišers]] (1881—1934) * [[Benjamins Augusts Gimmertāls]] (1779—1848) * [[Kārlis Heinrihs Greve]] (1854—1916) * [[Konstantīns Kaspars Andreass Grēvinks]] (1819—1887) * [[Aleksandrs Grose]] (1883—1966) * [[Valters Gross]] (1903—1974) * [[Jānis Ilsters]] (1851—1889) * [[Ernsts Krauss]] (1889—1970) * [[Oskars Engelhards fon Lēviss]] (1838—1899) * [[Oskars Lucs]] (1871—1950) * [[Nikolajs Malta]] (1890—1944) * [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932) * [[Hermans Pflaums]] (1862—1912) * [[Boriss Popovs]] (1874—1952) * [[Embriks Strands]] (1876—1947) * [[Frīdrihs Šmits]] (1832—1908) * [[Gvido Šneiders]] (1866—1948) * [[Ferdinands Erdmans Štolls (biologs)|Ferdinands Erdmans Štolls]] (1874 - 1966) * [[Georgs Augusts Šveinfurts]] (1936—1925) * [[Nikolajs Tranzē]] (1886—1969) * [[Kārlis Vilperts]] (1778—1839) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] niz2beaopatkm183trnb63svtsk5j6n 0 492138 4498078 4469916 2026-07-24T05:29:36Z Kasparoviča 81325 /* ievads */ 4498078 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Bunge | vārds_orig = Alexander Georg von Bunge | attēls = Alexander von Bunge.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Aleksandrs Bunge 1839. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1803 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 24 | dz_vieta = Kijiva, [[Ukraina]] | m_dat_alt = | m_gads = 1890 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 18 | m_vieta = Kiltsi, [[Rakvere]]s pagasts, [[Igaunija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācietis]] | dzimums = v | vecāki = Andreas Teodors (Andreas Theodor von Bunge), Elizabete Antuanete (Elisabeth Antoinette geb. Fuhrmann) | brāļi = Georgs Frīdrihs Bunge, Baltijas tiesību vēsturnieks | māsas = Rozālija | dzīvesbiedrs = | bērni = Marija Elizabete (''von Vahl'') (1834 - 1909); Gustavs (1844 - 1920) fiziologs, Bāzeles universitātes profesors; Aleksandrs (1851 - 1930) zoologs, ceļotājs, polārpētnieks; | paraksts = | zinātne = [[botānika]] | grāds = Dr. med., dr. bot., St. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis | darba_vietas = Tērbatas Universitāte (1836 - 1867) | akad_amats = profesors | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | pasniedzēji = Kārlis Kristiāns Frīdrihs Lēdeburs (Ledebour) | studenti = [[Eduards Lēmanis]], [[Frīdrihs Šmits]], Dr. Rusovs, bot. mag. [[Teofils Bīnerts]] | sasniegumi = augu sistemātiķis, 1891 jauna augu taksona aprakstītājs, Altaja floras pētnieks, pedagogs | apbalvojumi = Svētās Annas ordenis, 2. pakāpe (1852); Svētā Vladimira ordenis, 3. pakāpe (1860); Perisjas Lauvas un Saules ordenis, 2. pakāpe ar zvaigzni (1862); Augustīna Dekandoles prēmija (1862); Īstā valsts padomnieka (Wirklicher Staatsrat) rangs (1867); goda akadēmiķis St.Pēterburgas Zinātņu akadēmijā (1875); goda profesors botānikā Tērbatas Universitātē (1875); Kārļa Bēra zelta medaļa (1876). | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Aleksandrs Georgs fon Bunge''' ({{val|de|Alexander Georg von Bunge}}, 1803−1890) bija [[ārsts]], ceļotājs un [[botāniķis]], [[Tērbata]]s Botāniskā dārza direktors un universitātes profesors. Izaudzināja jaunu Baltijas dabaspētnieku, īpaši botāniķu paaudzi. Viens no [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s dibinātājiem un atbalstītājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1803. gada 6. oktobrī (24. septembrī pēc VS) [[Kijiva|Kijivā]] Andreja Teodora fon Bunges un Elizabetes Antuanetes, dzimušas Fūrmanes, ģimenē. Viņa vectēvs aptiekārs Georgs Frīdrihs Bunge ieceļoja [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]] no [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] un apmetās Kijivā, tika uzņemts bruņinieku kārtā un kļuva par Kijivas Botāniskā dārza direktoru. Aleksandra tēvs no sava tēva mantoja titulu, aptieku un direktora vietu Botāniskajā dārzā<ref name="stieda-l-bunge-alexander-von-allgemeine-deutsche-biographie-rigasche-stadtblatter-nr-23-1903">Stieda L. Bunge Alexander von. Allgemeine Deutsche Biographie. Rigasche Stadtblätter, Nr. 23. 1903</ref>. Tēvs mira 1814. gadā un 1815. gadā māte ar bērniem Aleksandru, Rozāliju un Georgu Frīdrihu pārcēlās uz [[Tartu|Tērbatu]]. No 1818. gada līdz 1821. gadam Aleksandrs mācījās [[Tērbatas ģimnāzija|Tērbatas ģimnāzijā]], no 1821. gada līdz 1825. gadam studēja [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]]. Viņš studēja medicīnu un sava skolotāja profesora Kārļa Frīdriha Lēdebura (''von Ledebour'') vadībā - [[Botānika|botāniku]]. 1823. gadā viņam piešķīra zelta medaļu par studenta darbu. Pēc disertācijas ''"De relatione methodi plantarum naturalis in vires vegetabilium medicalis"'' aizstāvēšanas 1825. gadā Bunge ieguva doktora grādu medicīnā (''Dr. med.'').<br /> === Ekspedīcijas === Tā kā Bungem nebija līdzekļu, lai turpinātu studijas ārzemēs, 1826. gadā viņš devās uz [[Sibīrija|Sibīriju]], kur ieņēma ārsta vietu Kolivanas-Voskresenskas metalurģiskajās fabrikās. Tā paša gada vasarā Bunge pievienojās Lēdeburam un Kārlim Antonam fon Meijeram zinātniskā ekspedīcijā kazahu stepēs un [[Altajs|Altaja kalnos]]. Ekspedīcijā viņi pavadīja 5 nedēļas un ievāca 1600 augu sugu [[Herbārijs|herbāriju]]. Šis vākums ļāva sarakstīt pirmo "Altaja [[flora|floru]]" ("Flora Altaica"), kura izdota četros sējumos no 1829. līdz 1833. gadam (1.-4.). No 1828. līdz 1830. gadam Bunge strādāja par ārstu [[Barnaula|Barnaulas]] slimnīcā, vēlāk Zmejinogorskā. 1829. gadā Barnaulā Bunge satikās ar [[Aleksandrs fon Humbolts|Aleksandru Humboltu]], kurš bija devies Krievijas impērijas valdības finansētā misijā uz [[Ķīna|Ķīnu]]. Humbolts ieteica [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija|St. Pēterburgas Zinātņu akadēmijai]] iekļaut Bungi misijas sastāvā. Misiju pavadīja pristavs Lebedinskis un ārsts P. Krilovs. Tajā piedalījās arī citi zinātnieki. Ekspedīcija devās ceļā 1830. gada augustā, šķērsoja robežu pie Kjačtas, devās līdz Urgai, šķērsoja [[Gobi|Gobi tuksnesi]] un 17. novembrī sasniedza [[Pekina|Pekinu]]. Visu ceļu Bunge vāca augus. Viņš turpināja darbu pavasarī, martā devās uz ''Tsagan Balgasun'' drupām, kas atradās Halganā. Viņa pētījumus pārtrauca 1831. gada maijā, jo ķīniešu varas iestādēm nepatika, ka viņš uzturējās budistu klosterī. Viņam aizliedza pamest Pekinu. Ekspedīcija atstāja Ķīnu 1831. gada jūlijā un ieradās Krievijā septembra sākumā. Herbārijā bija ievāktas 450 lapas. Bez tam Bunge bija ievācis arī [[vaboles]], kuras vēlāk aprakstīja Francis Faldermanis (''Faldermann'') savā grāmatā ''"Coleopterorum ab illustrissimo Bungio in China boreali, Mongolia, et Montibus Altaicis collectorum descriptio"''<ref>Bretschneider, Emil (2011). History of European Botanical Discoveries in China. SEVERUS Verlag. p. 324. ISBN 978-3-86347-165-1.</ref>. Pēc atgriešanās no Ķīnas Bunge ziemu pavadīja Irkutskā, kārtojot un aprakstot savas kolekcijas. Vairums vākumu tika deponēti St. Pēterburgā. Herbārija apmaiņas rezultātā daļa dublikātu nonāca [[Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte|Halles Universitātes]] herbārijā. Bungi ilgus gadus saistīja zinātniska sadarbība ar Diderihu Šlehtendālu (''von Schlechtendal''), Halles Universitātes botāniķi. Viņi sarakstījās un publicēja rakstus žurnālā "Linnaea". 1832. gada aprīlī Bunge atgriezās pie ārsta pienākumiem Barnaulā, vēlreiz apceļoja Altaju ar Zinātņu akadēmijas ekspedīciju, 1833. gadā ieradās [[Sanktpēterburga|St. Pēterburgā]], iesniedza Zinātņu akadēmijā traktātu un tika nominēts par St. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas locekli. 1833. gadā viņu uzaicināja kļūt par ārkārtes profesoru [[Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte|Kazaņas Universitātes]] botānikas katedrā<ref>Meikar, Toivo; Sander, Heldur (2011). "Botanical Garden of the University of Tartu (Dorpat) and the Botanical Network in the First Half of the 19th Century" (PDF). Baltic Journal of European Studies. 1 (19): 230–256.</ref>. Kazaņā viņš apstrādāja ievākto materiālu un sagatavoja publikācijas. 1835. gadā viņš apbraukāja Pievolgas stepes un [[Astrahaņa]]s guberņu. === Tērbatas periods === 1836. gadā Lēdeburs pensionējās un atgriezās [[Minhene|Minhenē]], un Bungi uzaicināja ieņemt viņa vietu Tērbatas Universitātē. Tā viņš kļuva par botānikas profesoru un Botāniskā dārza direktoru. Universitātē Bunge nostrādāja līdz aiziešanai pensijā 1867. gadā. Strādājot kā skolotājs un pētnieks, Bunge pievērsās [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] floras pētīšanai. 1849. - 1853. gadā viņa vadībā sagatavots un izdots Baltijas floras eksikāts ''"Flora exiccata fon Est- , Liv- und Kurland"''. Tas bija herbārija vākumu izdevums, sakārtots 10 sējumos pa 100 herbārija lapām katrā. Bunge pats ievācis augus galvenokārt mūsdienu Igaunijas teritorijā. No Latvijas tos viņam piegādāja viņa studenti T. Bīnerts, F. Būze, Lēnerts, K. Bergs, E. Lēmanis u.c. <ref>Vimba E. Herbārijam - 150. "Dabas un vēstures kalendārs 99'", Rīga, 1998</ref>. LU muzeja herbārijā RIG ir saglabājušies atsevišķas Bunges eksikāta lapas, kuras sākumā nonāca Rīgas Dabaspētnieku biedrības herbārijā, bet 1939. gadā LU Herbārijā. Latvijas teritorijā kopumā ievāktas 219 sugas. 1853. iznāca arī Bunges papildinātais J. G. Fleišera Baltijas floras izdevums (11.) <ref>Jepsena I. Botāniķa Aleksandra fon Bunges mantojums, Rīga, 2026. ISBN 978-9934-36-550-8</ref>. No 1857. gadā viņš kopā ar saviem studentiem Bīnertu un Gēbelu (''Bienert, Göbel'') pievienojās Nikolaja Janukova ekspedīcijai uz [[Persija|Persiju]]. Tā izbrauca no [[Tbilisi]], caur [[Baku]], pār [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]], caur [[Astrabada|Astrabadu]], Nišapuru un [[Mešheda|Mešhedu]] uz [[Herāta|Herātu]]. 1858. gadā viņi veica pētījumus dažādos Persijas apgabalos un 1859. gadā caur [[Teherāna|Teherānu]] un Tbilisi atgriezās Tērbatā. Strādājot Tērbatā, Bunge apmeklēja muzejus [[Londona|Londonā]] un [[Parīze|Parīzē]], lai precizētu sava herbārija sugu noteikšanu. Pēc Persijas ceļojuma Bunge sarakstīja botānisko traktātu Zinātņu akadēmijai un kļuva par tās goda biedru 1875. gadā. 1868. gadā Bunge pensionējās, palika Tērbatā, lai apstrādātu savus vākumus no pēdējās ekspedīcijas. 1874. gadā viņš piedalījās botānikas kongresā [[Florence|Florencē]]. 1875. gadā Tērbatas universitāte svinēja Bunges profesūras 50 gadu jubileju un viņam piešķīra "botānikas goda doktora" nosaukumu kā arī Pēterburgas Zinātņu akadēmijas "goda akadēmiķa" nosaukumu. 1881. gadā Bunge aizbrauca pie meitas uz [[Sevastopole|Sevastopoli]], drīz atgriezās un apmetās uz dzīvi Kiltsi muižā ("Gilsenhof") Igaunijas guberņā. Miris 1890. gada 18. jūlijā un apglabāts Tērbatā ''Raadi'' kapsētā. == Zinātniskā un pedagoģiskā darbība == Bunge bija izcils florists un augu sistemātiķis. Viņš pats aprakstījis 1981 jaunu augu taksonu<ref>https://www.ipni.org/a/12367-1</ref>. Viņa pilna bibliogrāfija publicēta Trautfetter R. Florae Rossicae fontes // Тр. Имп. С.-Петерб. бот. сада. — 1880. — Т. VII. Bunge bija arī izcils pedagogs, kas rūpējās par saviem studentiem ("saviem zēniem"), kuri kļuva par Baltijas dabas pētniekiem ar plašu redzesloku un darbības virzieniem. Te jāmin [[Eduards Lēmanis]], [[Rēzekne]]s ārsts, [[Frīdrihs Šmits]], akadēmiķis St. Pēterburgā, Dr. Rusovs (''Russow''), kas kļuva par Bunges pēcteci Tērbatā, ''bot. mag.'' T.J.H. Bīnerts (''Bienert''), docents [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumā]]<ref name="stieda-l-bunge-alexander-von-allgemeine-deutsche-biographie-rigasche-stadtblatter-nr-23-1903" /><ref>Enciklopēdija Latvijas Daba. 6. sēj. Rīga, 1998</ref>. Bunge bija Maskavas Dabaspētnieku biedrības biedrs, [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība|Rīgas Dabaspētnieku biedrības]] un Tērbatas Dabaspētnieku apvienības līdzdibinātājs<ref name="stieda-l-bunge-alexander-von-allgemeine-deutsche-biographie-rigasche-stadtblatter-nr-23-1903" />. == Atzinība == * akadēmiķis St.Pēterburgas Zinātņu akadēmijā (1833) * Svētās Annas ordenis, 2. pakāpe (1852) * Svētā Vladimira ordenis, 3. pakāpe (1860) * Perisjas Lauvas un Saules ordenis, 2. pakāpe ar zvaigzni (1862) * Augustīna Dekandoles prēmija (1862) * Īstā valsts padomnieka (''Wirklicher Staatsrat'') rangs (1867) * goda akadēmiķis St.Pēterburgas Zinātņu akadēmijā (1875) * goda profesors botānikā Tērbatas Universitātē (1875) * Kārļa Bēra zelta medaļa (1876) Aleksandra Bunges vārdā nosaukts Marsa krāteris. Viņa piemiņu botānikā saglabājuši zinātnieki, kuri Bunges vārdā nosaukuši gan ģinti Bungea (''Bungea'' C.A.Mey.) no ''Orobanchaceae'' dzimtas, gan 127 sugas, kurās izmantots Bunges vārds (piem. ''Agrostemma bungiana'' D.Don, ''Alchemilla bungei'' Juz., ''Allium bungei'' Boiss. u.c.). 2026. gadā LU Muzeja sērijā izdota I. Jepsenas grāmata Botāniķa Aleksandra fon Bunges mantojums (ISBN 978-9934-36-550-8). Elektroniskā versija https://www.muzejs.lu.lv/petnieciba/muzeja-serija/ . == Darbi == # Ledebour, Karl Friedrich von; Bunge, Alexander von; Meyer, Carl Anton (1829). Flora Altaica. Vol. I. Berolini: G. Reimeri. doi:10.5962/bhl.title.6618. # Ledebour, Carl Friedrich von (1830). Flora Altaica. Scripsit Dr. Carolus Fridericus A Ledebour ... Adiutoribus Dr. Car. Ant. Meyer et Dr. Al. A Bunge (latīniski). Vol. II. Reimer. # Ledebour, Karl Friedrich von; Bunge, Alexander von; Meyer, Carl Anton. Flora Altaica. Vol. 3. Berolini: G. Reimeri. # Ledebour, Carl Friedrich von; Bunge, Alexander von; Meyer, Carl Anton (1833). Flora altaica: scripsit Dr. Carolus Fridericus a Ledebour ... (latīniski). Vol. IV. typis et impensis G. Reimeri. # Bunge, Alexander von (1835). Enumeratio plantarum quas in China boreali collegit Dr. Al. Bunge. Petropoli: s.n. doi:10.5962/bhl.title.41483. # Bunge, Alexander von; Ledebour, Karl Friedrich von (1836). Verzeichniss der im Jahre 1832 im östlichen Theile des Altai-Gebirges gesammelten Pflanzen. Ein Supplement zur Flora Altaica. St. Petersburg: Kaiserliche Acad. der Wissenschaften. doi:10.5962/bhl.title.41393. # Candolle, Alphonse de; Bunge, Alexander von (1838). Anleitung zum Studium der Botanik, oder Grundriss Dieser Wissenschaft Enthaltend die Organographie, Physiologie, Methodologie, die Pflanzen, Geographie, eine Ubersich der fossilen der pharmaceustischen Botanik und der Geschichte der Botanik. Leipzig: K. F. Köhler. doi:10.5962/bhl.title.41368. # Bunge, Alexander von (1847). Alexandri Lehmann reliquiae botanicae; sive, Enumeratio plantarum in itinere per deserta Asiae Mediae ab A. Lehmann annis 1839-1842 collectarum. Dorpati. doi:10.5962/bhl.title.40758. # Bunge, Alexander von (1851). Beitrag zur kenntniss der Flora Russlands und der steppen Centralasiens /von Al. Bunge. Missouri Botanical Garden. St. Petersburg : Kaiserliche Akademie der Wissenschaften. # Bunge, Alexander von (1852). Tentamen generis Tamaricum species accuratius definiendi. Dorpati: J. C. Schuenmanni et C. Mattieseni. doi:10.5962/bhl.title.41378. # Fleisher, Johan Gotlieb; Bunge, Alexander von (1853) Flora von Est-, Liv_ und Kurland. 2. Auflage. Mitau, Leipzig. # Bunge, Alexander von; Abich, H. (1858). Plantas Abichianas in itineribus per Caucasum regionesque Transcaucasicas collectas. St. Petersburg: Buchdr. der Kaiserlichen Akademie der Wissenschaften. doi:10.5962/bhl.title.9828. # Bunge, Alexander von (1872). Die Gattung Acantholimon Boiss. St.-Pétersbourg: Eggers. doi:10.5962/bhl.title.41374. # Bunge, Alexander von (1873). Labiatae Persicae. St.-Pétersbourg. doi:10.5962/bhl.title.41371. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bunge, Aleksandrs}} [[Kategorija:1803. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1890. gadā mirušie]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes darbinieki]] rsyda45ay76gtpl6sm8jua5efh85gyw 0 500784 4497924 4049182 2026-07-23T14:39:45Z Meistars Joda 781 4497924 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''ASTROWORLD'' | Izpildītājs = [[Mūzikas albums|Studijas albums]] no [[Travis Scott]] | Vāks = ASTROWORLD.jpg | Background = #B0C4DE | Izdots = {{dat|2018|08|3}} | Ierakstīts = 2016–2018 | Žanrs = [[Hiphops]] | Garums = 58:33 | Ierakstu kompānija = Cactus Jack · Grand Hustle · [[Epic Records|Epic]] | Producents = {{flatlist| * 30 Roc * B Wheezy * Bkorn * Cardo * Cubeatz * FKi 1st * Frank Dukes * Hit-Boy * J Beatzz * [[John Mayer]] * June James * Mike Dean * Murda Beatz * Nineteen85 * Oz * Rogét Chahayed * Sevn Thomas * Sonny Digital * Tame Impala * Tay Keith * Thundercat * TM88 * Travis Scott * Wallis Lane * WondaGurl }} | Izpildītājsģen = [[Travis Scott]] | Iepriekšējais albums = ''[[Travis Scott|Huncho Jack, Jack Huncho]]''<br />(2016) | Šis albums = '''''ASTROWORLD'''''<br />(2018) | Nākamais albums = ''[[Travis Scott|JACKBOYS]]''<br />(2018) }}{{nosaukums slīprakstā}}'''''ASTROWORLD''''' ir amerikāņu repera ''[[Travis Scott]]'' trešais studijas albums. Tas tika izdots 2018. gada 3. augustā, izmantojot ''Cactus Jack Records'' un ''Grand Hustle Records'', un to izplatīja ''[[Epic Records]]''. Albums seko viņa otrajam studijas albumam ''[[Birds In the Trap Sing McKnight]]'' (2016) un viņa sadarbības albumam ar ''[[Quavo]]'' ''Huncho Jack, Jack Huncho'' (2017). Albumā ir viesu vokāli no ''[[The Weeknd]], [[Kid Cudi]], [[Frank Ocean]], [[Drake (mūziķis)|Drake]], [[Džeimss Bleiks|James Blake]], [[Philip Bailey]], [[21 Savage]], [[Swae Lee]], [[Gunna]], [[NAV]], [[Quavo]], [[Migos|Takeoff]], [[Juice Wrld|Juice WRLD]],'' ''[[Sheck Wes]]'' un ''[[Don Toliver]]'' un citiem. Izveidē piedalījās vairāki producenti, tostarp pats Skots, Maiks Dīns, Alens Riters, ''Hit-Boy, WondaGurl, Tay Keith, Tame Impala'', Frenks Djūks, ''Sonny Digital, Murda Beatz'' un ''Thundercat''. Albums nosaukts neesoša atrakciju parka ''Six Flags AstroWorld'' vārdā, kurš pirms tā slēgšanas atradās [[Hjūstona|Hjūstonā]], [[Teksasa|Teksasā]]. Skots, būdams Hjūstonas iedzīvotājs, vēlējās, lai albums izklausītos kā "atrakciju parka atņemšana bērniem". Viņš arī raksturoja albumu kā turpinājumu savam debijas albumam ''[[Rodeo]]'' (2015). ''ASTROWORLD'' ir hiphopa un psihedēliskā repa albums, kurā ir iekļauti trapa un psihodēliskās mūzikas elementi. Albumu atbalstīja četri singli "Butterfly Effect", "[[Sicko Mode]]", "Yosemite" un "Wake Up". ''ASTROWORLD'' saņēma plašu atzinību un guva komerciālus panākumus, debitējot ASV ''[[Billboard 200]]'' virsotnē ar 537 000 albumiem līdzvērtīgu vienību, no kurām 270 000 bija tikai pārdošanas apjomi. [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija]] (RIAA) to ir sertificējusi ar trīskāršo platīnu. Tas ieguva Gada albumu 2019. gada ''BET Hip Hop Awards'' balvu pasniegšanas ceremonijā. Vairākas publikācijas albumu nosauca par vienu no labākajiem 2018. gada un desmitgades albumiem. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|writing_credits=yes|title1=STARGAZING|length1=4:30|title2=CAROUSEL|length2=3:00|title3=SICKO MODE|writer3=Travis Scott & Drake|length3=5:12|title4=R.I.P. SCREW|title5=STOP TRYING TO BE GOD|length5=5:38|title6=NO BYSTANDERS|writer6=Travis Scott, Juice Wrld & Sheck Wes|length6=3:38|title7=SKELETONS|length7=2:25|title8=WAKE UP|writer8=Travis Scott & The Weeknd|length8=3:51|title9=5% TINT|writer9=Travis Scott|length9=3:15|writer2=Travis Scott & Frank Ocean|writer1=Travis Scott|writer4=Travis Scott & Swae Lee|writer5=Travis Scott, James Blake, Kid Cudy, Philip Bailey & Stevei Wonder|writer7=Travis Scott, Pharrell Williams, Tame Impala & The Weeknd|length4=3:05|total_length=58:42|note2=piedalās [[Frank Ocean]]|note3=piedalās [[Drake (mūziķis)|Drake]]|note4=piedalās [[Swae Lee]]|note5=piedalās [[James Blake]], [[Kid Cudi]], [[Philip Bailey]] & [[Stevie Wonder]]|note6=piedalās [[Juice Wrld|Juice WRLD]] & [[Sheck Wes]]|note7=piedalās [[Farels Viljamss|Pharrell Williams]], [[Tame Impala]] un [[The Weeknd]]|note8=piedalās [[The Weeknd]]|title10=NC-17|note10=piedalās [[21 Savage]]|length10=2:36|writer10=Travis Scott & 21 Savage|title11=ASTROTHUNDER|length11=2:22|writer11=Travis Scott|title12=YOSEMITE|note12=piedalās [[Gunna]] un [[NAV]]|length12=2:30|writer12=Travis Scott, Gunna & NAV|title13=CAN'T SAY|note13=piedalās [[Don Toliver]]|length13=3:18|writer13=Travis Scott & Don Toliver|title14=WHO? WHAT?|note14=piedalās [[Quavo]] un [[Migos|Takeoff]]|length14=2:56|writer14=Travis Scott, Quavo & Takeoff|title15=BUTTERFLY EFFECT|length15=3:10|writer15=Travis Scott|title16=HOUSTONFORNICATION|length16=3:17|writer16=Travis Scott|title17=COFFEE BEAN|length17=3:29|writer17=Travis Scott}} [[Kategorija:2018. gada albumi]] [[Kategorija:Travis Scott albumi]] npe9t0wxb1n7w7ujyd8ut5urmp73vw0 0 508253 4498008 4480182 2026-07-23T19:38:34Z ZANDMANIS 91184 4498008 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Timotijs Veā | nationalteam4 = {{flaga|ASV}} ASV U23 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2015—2017 | nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U17 | nationalcaps2 = 14 | nationalgoals2 = 6 | nationalyears3 = 2019 | nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U20 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2019 | nationalcaps4 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2018— | nationalteam5 = {{fb|USA}} | nationalcaps5 = 44 | nationalgoals5 = 7 | pcupdate = {{dat|2025|08|07|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|08|07|sk|bez}} | name = | caption = Timotijs Veā 2026. gadā | birth_date = | nationalcaps1 = 6 | nationalyears1 = 2015 | image = Tim Weah Australia v USA 19 June 2026-75 (cropped).jpg | goals1 = 4 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22}} | cityofbirth = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bruklina}} | height = 183 | currentclub = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | clubnumber = 22 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017—2018 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain|Paris Saint-Germain B]] | caps1 = 15 | years2 = 2018—2019 | goals4 = 6 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | caps2 = 5 | goals2 = 1 | years3 = 2019 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | caps3 = 13 | goals3 = 3 | years4 = 2019—2023 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | caps4 = 89 | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | years5 = 2023— | caps5 = 60 | goals5 = 5 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years6 = 2025— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }}'''Timotijs Tarpe Veā''' ({{Val|en|Timothy Tarpeh Weah}}, dzimis {{Dat|2000|2|22}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Veā pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Marseļas "Olympique"|Marseļas "''Olympique''"]], kas viņu īrē no ''[[Juventus F.C.|Juventus]]''. Veā ir dēls bijušajam futbolistam, [[Zelta bumba]]s ieguvējam un pašreizējam [[Libērijas prezidenti|Libērijas prezidentam]], [[Džordžs Veā|Džordžam Veā]]. Futbolista karjeru T. Veā ir sācis ''[[Paris Saint-Germain]]'' komandā. 2019. gadā pievienojies [[Lille OSC|''Lille'']] komandai. ASV futbola izlases sastāvā debitējis 2018. gadā. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1]]: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]] * [[Trophée des Champions]]: 2018 '''Celtic''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2018—19 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2018—19 '''Lille''' * Ligue 1: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]] * Trophée des Champions: 2021 '''Juventus''' * [[Coppa Italia]]: 2023—24<ref>https://sportacentrs.com/futbols/italija/16052024-juventus_15_triumfs_italijas_kausa_atalan</ref> '''ASV''' * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20, 2022—23, 2023—24 == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbolists-aizmetnis}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Veā, Timotijs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] c5wywmfqdfl6s1p61qhi8lb4qbg40la 0 508303 4498037 4480261 2026-07-23T20:13:17Z ZANDMANIS 91184 4498037 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Albāns Lafons | nationalyears5 = 2017—2019 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2016 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2017—2018 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalgoals1 = 0 | nationalcaps5 = 7 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2019—2021 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps6 = 13 | nationalgoals6 = 0 | pcupdate = {{dat|2025|03|30|SK|bez}} | ntupdate = | name = | caption = Lafons 2026. gadā | birth_date = | nationalyears2 = 2015 | nationalcaps1 = 5 | image = Alban Lafont Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-76.jpg | years2 = 2018—2021 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|23}} | cityofbirth = {{vieta|Burkinafaso|Vagadugu}} | height = 193 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | clubnumber = 1 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2015—2018 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | caps1 = 98 | goals1 = 0 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | caps2 = 34 | goals2 = 0 | years3 = 2019—2021 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | caps3 = 65 | goals3 = 0 | years4 = 2021— | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | caps4 = 115 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2015 | birth_place = }}'''Albans Marks Lafons''' ({{Val|fr|Alban Marc Lafont}}, dzimis {{Dat|1999|1|23}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Kopš 2021. gada Lafons pārstāv ''[[Ligue 1]]'' komandu [[FC Nantes|''Nantes'']] un ir arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandā [[Toulouse FC|''Toulouse'']] un [[Itālija]]s komandā [[ACF Fiorentina|''Fiorentina'']]. Pārstāvējis vairākas [[Francijas futbola izlase|Francijas jauniešu izlases]]. == Sasniegumi == '''Nantes''' * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2021—22 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Lafons, Albans}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 4vcekyrnkmsr2ewirslhz0wr24i96x8 0 509133 4497927 4490845 2026-07-23T14:46:46Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4497927 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #423e3e | show_name = Nebaidies ne no kā | color text = | image = | caption = | show_name_2 = | genre = [[krimināldrāma]], [[detektīvs|izmeklēšanas]] | format = | creator = | developer = | writer = Viktors Duks, [[Zane Zusta]] | director = [[Andrejs Ēķis]] | creative_director = | presenter = | starring = {{plainlist| * [[Kaspars Dumburs]] * [[Dita Lūriņa]] * [[Toms Liepājnieks]] * [[Klinta Reinholde]] * [[Anna Nele Āboltiņa]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] * [[Imants Strads]] * [[Kārlis Zahovskis]] * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] }} | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = Rihards Zaļupe | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]], [[spāņu valoda|spāņu]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 16 | list_episodes = | producer = Aija Ansone, Dita Celmiņa | location = [[Latvija]], [[Kostarika]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/foto-ka-saulainaja-kostarika-filmeja-seriala-nebaidies-ne-no-ka-otro-sezonu/|title=Foto: kā saulainajā Kostarikā filmēja seriāla "Nebaidies ne no kā" otro sezonu|date=2022. gada 13. apr.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20220415172054/https://izklaide.tv3.lv/seriali/foto-ka-saulainaja-kostarika-filmeja-seriala-nebaidies-ne-no-ka-otro-sezonu/}}</ref> | camera = | runtime = 39-45 minūtes | editor = | cinematography = | company = Cinevilla Films | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = 16:9 | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2021|3|10|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Nebaidies ne no kā"''' ir straumēšanas platformas ''[[Go3]]'' oriģinālseriāls. Seriāla pirmo sezonu sāka pārraidīt [[TV3 Latvija|TV3]] 2022. gada 24. februārī. Seriāls ir balstīts uz Rolanda Priverta autobiogrāfisko grāmatu ar tādu pašu nosaukumu. Seriāla galvenais varonis, narkokurjers Priverts savu dzīvi veido pēc narkopasaules noteikumiem. Tā ir dzīve ārpus likuma — laupīšanas, spekulācijas ar valūtām, narkotikas un paralēli tam nodevība, meli, viltus solījumi, savstarpējā izrēķināšanās un izpostītas dzīves. Tomēr sižetā vijas cauri arī mūžīgais stāsts par mīlestību, kas tiek pārbaudīta galveno varoņu izvēļu veidotajās grūtībās. Seriālā Rolandu Privertu tēlo [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieris [[Kaspars Dumburs]]. Seriāla pirmizrāde notika 2021. gada 10. martā. Pirmā sezona beidzās 2021. gada 28. aprīlī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/latvija-top-serials-kas-veidots-pec-narkokurjera-rolanda-priverta-gramatas-motiviem/|title=Latvijā top seriāls, kas veidots pēc narkokurjera Rolanda Priverta grāmatas motīviem|date=2021. gada 16. febr.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-date=2022. gada 27. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20220527072120/https://izklaide.tv3.lv/seriali/latvija-top-serials-kas-veidots-pec-narkokurjera-rolanda-priverta-gramatas-motiviem/}}</ref> 2022. gada 31. martā iznāca 2. sezonas treileris. 4. aprīlī paziņoja, ka jaunā sezona iznāks 11. aprīlī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/spriedzes-serials-nebaidies-ne-no-ka-atgriezas-ar-otro-sezonu-un-piedzivojumiem-kostarika/|title=Spriedzes seriāls "Nebaidies ne no kā" atgriežas ar otro sezonu un piedzīvojumiem Kostarikā|date=2022. gada 4. apr.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20220415153926/https://izklaide.tv3.lv/seriali/spriedzes-serials-nebaidies-ne-no-ka-atgriezas-ar-otro-sezonu-un-piedzivojumiem-kostarika/}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 8 | {{dat|2021|3|10|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2021|4|28|N|bez}} (8. sērija) |- | '''2''' | 8 | {{dat|2022|4|11|N|bez}} (9. sērija) | {{dat|2022|5|30|N|bez}} (16. sērija) |- |} == Lomās == * [[Kaspars Dumburs]] — Rolands Priverts * [[Dita Lūriņa]] — Maija * [[Toms Liepājnieks]] — Nils Šmits * [[Klinta Reinholde]] — Paula * [[Anna Nele Āboltiņa]] — Ilze * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Martinovs * [[Imants Strads]] — Urmass * [[Kārlis Zahovskis]] — Kalniņš * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] — Helēna == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://go3.lv/series/nebaidies-ne-no-ka,serial-2441397 Skatīties seriālu šeit, ar abonomentu.] * [https://www.imdb.com/title/tt15669168/?ref_=nm_flmg_t_4_act] IMDB {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] 2e6bvw06vtustgschslxjymojyecm5u 0 515470 4498064 4471041 2026-07-24T03:46:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498064 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vientuļā vietā | operators = | attēls = In a Lonely Place (1950 poster).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = film noir | režisors = [[Nikolass Rejs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Hamfrijs Bogarts]] * [[Glorija Greiema]] | mūzika = [[Džordžs Enteils]] | oriģinālnos = ''In a Lonely Place'' | studija = * ''Santana Pictures Corporation'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošana = 1950. gada augusts | ilgums = 94 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|1,4 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://archive.org/details/variety181-1951-01?view=theater#page/n57/mode/1up|title=Top Grosses of 1950 |publisher=[[Variety]] |accessdate= {{dat|2022|6|29}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Vientuļā vietā"''' ({{Val|en|In a Lonely Place}}) ir 1950. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[film noir]]'' filma, kuras režisors ir [[Nikolass Rejs]]. Filmā galvenās lomas attēlo [[Hamfrijs Bogarts]] un [[Glorija Greiema]]. Filma ir balstīta uz [[Dorotija Hjūza|Dorotijas Hjūzas]] 1947. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu. Filma stāsta par potenciāli vardarbīgu scenāristu, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavību, līdz viņa jaunā kaimiņiene viņu attaisno. [[Attēls:LonelyPlaceTrailer.jpg|left|thumb|251x251px|[[Glorija Greiema]] un [[Hamfrijs Bogarts]] (kadrs no filmas)]] "Vientuļā vietā" pirmizrāde notika 1950. gada augustā. Lai gan šī filma nav tik pazīstama kā citi Bogarta darbi, daudzi uzskata, ka šis ir viens no viņa izcilākajiem sniegumiem. Filmas reputācija laika gaitā ir augusi un tagad tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajiem ''film noir''. Žurnāli ''[[Time]]'' un ''[[Slant Magazine]]'' to iekļāva savā 100 visu laiku labāko filmu sarakstā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://entertainment.time.com/2005/02/12/all-time-100-movies/slide/all/|title=Is Full List one of the All-TIME 100 Best Movies?|work=Time|access-date=2022-06-29|issn=0040-781X|language=en-US|archive-date=2022-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220112002839/https://entertainment.time.com/2005/02/12/all-time-100-movies/slide/all/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.flickchart.com/Charts.aspx?franchise=957|title=The Best 'Slant Magazine's 100 Essential Films' Movies|website=Flickchart|access-date=2022-06-29|language=en|archive-date=2022-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220630221300/https://www.flickchart.com/Charts.aspx?franchise=957}}</ref> ''Slant Magazine'' to nosauca arī par visu laiku labāko ''film noir''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slantmagazine.com/film/the-100-best-film-noirs-of-all-time/|title=The 100 Best Film Noirs of All Time|last=Staff|first=Slant|website=Slant Magazine|access-date=2022-06-29|date=2019-04-12|language=en-US}}</ref> [[BBC]] filmu "Vientuļā vietā" ierindoja kā 89. visu laiku labāko ASV filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20150720-the-100-greatest-american-films|title=The 100 greatest American films|website=www.bbc.com|access-date=2022-06-29|language=en}}</ref> 2007. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/item/prn-07-254/librarian-of-congress-announces-2007-film-registry/2007-12-27/|title=Librarian of Congress Announces National Film Registry Selections for 2007|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-06-29}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Nikolass Rejs}} [[Kategorija:1950. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Nikolasa Reja filmas]] [[Kategorija:Film noir]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] 1y5pfst4mcmhdvn5i2xylm7sfcdej7c 0 517599 4497909 4474290 2026-07-23T13:55:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497909 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste|nosaukums=Sēlijas poligons|atrašanās=[[Aizkraukles novads]], [[Jēkabpils novads]] {{LAT}}|platība=25 605 ha}} '''Sēlijas militārais poligons'''<ref name="MoD">[https://www.mod.gov.lv/lv/selijas-militarais-poligons Vispārēja informācija Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem par Sēlijas militāro poligonu] mod.gov.lv </ref> jeb '''militārais poligons "Sēlija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/militarais-poligons-selija|title=Militārais poligons "Sēlija" {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvija/2026-01-22/viesite-aizvadita-militara-poligona-selija-starpinstitucionalas-darba-grupas|title=Viesītē aizvadīta militārā poligona "Sēlija" starpinstitucionālās darba grupas sanāksme|website=Sargs.lv|access-date=2026-03-05|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> ir starptautiskā militārā bāze [[Sēlija|Sēlijā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadu teritorijā [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/|title=Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> [[Militārais poligons|Poligona]] ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš [[Autoceļš V956|V956]] ([[Daudzeva]]—[[Viesīte]]—[[Apserde]]), kuru pārbūvē 17 km garumā. 2024. gada 15. novembrī poligona teritorijā iemūrēja piemiņas kapsulu un sāka būvdarbus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.11.2024-foto-selija-sak-buvet-militaro-poligonu.a576623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article FOTO: Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu] lsm.lv 2024. gada 15. novembrī</ref> Pirmās kārtas laikā izbūvēja loģistikas atbalsta zonu vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukumu, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zonu, pārņemot aptuveni 61% no poligona teritorijas, rīkojot vairākas starptautiskas militārās mācības. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu. Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana un apmācība plānota 2027. gada vidū.<ref>[https://www.mil.lv/lv/zinas/atklata-militara-poligona-selija-kaujas-sausanas-macibu-zona Atklāta militārā poligona “Sēlija” kaujas šaušanas mācību zona] AM Militāri publisko attiecību departaments 20.02.2026</ref> == Priekšvēsture == Pēc [[NATO Madrides samits|NATO Madrides samitā]] pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc [[Krievija]]s [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|atsāktā kara Ukrainā]] 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons|title=Zalves militārais poligons {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Valsts Aizsardzības ministrija un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par '''Zalves poligonu'''.<ref name=":0" /> NBS komandieris ģenerālleitnants [[Leonīds Kalniņš]] 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2022-11-17/selijas-poligona-bus-iespeja-trenet-gaisa-atbalsta-operacijas-ar-kaujas Sēlijas poligonā būs iespēja trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu] [[sargs.lv]] 17.11.2022</ref> == Poligona būve == 2023. gada jūnijā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka poligona būvei pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes,<ref name="MoD"/><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada Jānis Garisons: Militārās mācības Sēlijas poligonā varētu sākties pēc pusotra gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230627205109/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada |date={{dat|2023|06|27||bez}} }} replay.lsm.lv 26.06.2023</ref> Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā. Līdztekus sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar [[servitūts|servitūtu]] apgrūtinātie [[nekustamie īpašumi]] militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".<ref>[https://likumi.lv/ta/id/343894-noteikumi-par-militara-poligona-selija-robezu-un-ta-teritorija-ietilpstosajiem-nekustamajiem-ipasumiem Noteikumi par militārā poligona "Sēlija" robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem] Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, 2023. gada 13. jūlijā</ref> 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56160438/poligona-selija-un-bazes-izveide-planots-ieguldit-ap-700-miljoniem-eiro Poligona 'Sēlija' un bāzes izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro] Delfi, LETA 03.12.2023</ref> ==== Pirmā kārta ==== 2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. 2025. gada februārī Aizsardzības ministrija savā valdījumā pieņēma 11 valsts nekustamos īpašumus 15 429,83 ha platībā un uzsāka šautuvju un munīcijas uzglabāšanas vietu izbūvi. Aprīlī atsavināja 12 privātpersonu nekustamos īpašumus 154,13 ha platībā. Norisinās būvprojekta izstrāde par ceļa [[V956]] atjaunošanu un modernizēšanu, sākās Sēlijas poligona teritorijas iezīmēšana ar robežzīmēm un ceļu barjerām.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> 2024. gadā uzsāka nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrādi un noslēdza četrus būvprojektu izstrādes līgumus.<ref>[https://www.mezaavize.lv/uzsakti-pirmie-atmezosanas-darbi-militara-poligona-selija-izveidei/ Uzsākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona «Sēlija» izveidei] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240814103512/https://www.mezaavize.lv/uzsakti-pirmie-atmezosanas-darbi-militara-poligona-selija-izveidei/ |date={{dat|2024|08|14||bez}} }} mezaavize.lv 19/06/2024</ref> 2025. ɡadā poligonā notika starptautiskās militārās mācības ''Baltic Trust 25'', kurās piedalījās aptuveni 470 kareivji no NATO dalībvalstīm. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu, kas iezīmēja pirmās kārtas izbūves noslēgumu. 2026. ɡada maijā Sēlijas poligonā demonstrēja jaunākos NATO dronu un pretdronu risinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.05.2026-selijas-poligona-demonstreti-jaunakie-nato-dronu-un-pretdronu-risinajumi.a648779/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Sēlijas poligonā demonstrēti jaunākie NATO dronu un pretdronu risinājumi] lsm.lv 27.05.2026</ref> ==== Tālākās kārtas ==== Otrajā kārtā, kas jāveic no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2024-selijas-militarais-poligons-vai-un-kads-ieguvums-no-ta-bus-vietejiem.a556251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Sēlijas militārais poligons: vai un kāds ieguvums no tā būs vietējiem?] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> == Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi == Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.<ref name="MoD"/> == Skatīt arī == * [[Ādažu poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons Aizsardzības ministrija — Zalves militārais poligons] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Aizkraukles novads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] fa1ff3ju86rxjps4m4bknkk80hiatcc 0 518060 4498086 4475280 2026-07-24T06:10:49Z ~2026-41071-05 148289 /* Direktori */ aktualizēts 4498086 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts"Silava"|image=LVMI_Silava_logo.jpg|organization_name=|location_city=[[Salaspils]]|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=>150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}} '''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"''' (saīsināti '''LVMI "Silava"''') ir atvasināta publiska persona un atrodas [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] pārraudzībā<ref>{{Cite web|url=https://likumi.lv/ta/id/146079-par-valsts-agenturas-latvijas-valsts-mezzinatnes-instituts-silava-nodosanu-zemkopibas-ministrijas-padotiba|title=Par valsts aģentūras "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"" nodošanu Zemkopības ministrijas padotībā|website=LIKUMI.LV}}</ref>. Savas autonomās kompetences ietvaros tas darbojas akadēmisko mērķu sasniegšanai mežzinātnes jomā. Institūta darbības mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju<ref>https://www.silava.lv/images/articles/Par%20Institutu/2021-04-07-LVMISilava-Nolikums.pdf</ref>.[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|238x238px|LVMI Silava galvenā ēka]] == Darbība == Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos: * Meža ekoloģija un mežkopība * Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija * Meža selekcija un kokaugu adaptācija * Ģenētisko resursu centrs * Meža atjaunošana un ieaudzēšana * [[Mikoloģija|Meža fitopatoloģija un mikoloģija]] * Meža entomoloģija * Meža darbi un meža enerģētika * Meža fauna un medniecība * Meža izejvielu pārstrāde == Vēsture == Latvijas mežzinātne vēsturiski 19.–20. gs. sākumā veidojās vācu un krievu skolas tradīcijās. Ne visas pārmantotās atziņas bija piemērojamas vietējiem klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Radās nepieciešamība pēc nacionālas mežzinātnes pētniecības institūcijas<ref name="pecs-v-ievadraksts-lvmi-silava-50-gadu-jubilejas-izdevumam-silaviesi-latvijas-mediji-2021-311-316-lpp">Pēčs V. Ievadraksts LVMI "Silava" 50 gadu jubilejas izdevumam. Silavieši. Latvijas mēdiji, 2021. 311 - 316. lpp.</ref>. === Pirmsākumi === Pirmie pētnieciskie darbi neatkarīgajā Latvijā tika veikti [[Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāte|Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļā]], kur strādāja pasniedzēji E. Ostvalds, R. Markus, [[Alfrēds Kalniņš (biologs)|A. Kalniņš]], K. Melderis, [[Kārlis Kiršteins|K. Kiršteins]], A. Rozēns u.c. 1928. gadā tika nodibināta '''Meža pētīšanas stacija''', kuru vadīja Dr.h.c. Krišs Melderis(1880–1942). Stacijā savas darba gaitas uzsāka daudzi pēckara redzamākie mežzinātnieki – E. Kalniņš, P. Delle, L. Lazdiņš, K. Eihe, A. Kundziņš, [[Kaspars Bušs|K. Bušs]], [[Voldemārs Lange|V. Lange]], I. Rozentāls<ref name="pecs-v-ievadraksts-lvmi-silava-50-gadu-jubilejas-izdevumam-silaviesi-latvijas-mediji-2021-311-316-lpp" />. === Latvijas PSR === Pēc [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]], kad [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija tika okupēta]] un iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, šeit tāpat kā citās "jauniegūtajās" republikās, tika dibināta [[PSRS Zinātņu akadēmija|Zinātņu Akadēmija]] un tai pakļauti pētnieciskie institūti. 1946. gada 7. februārī pēc [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] pilnsapulces lēmuma tika nodibināts '''Mežsaimniecības problēmu institūts'''. Tā vadību uzticēja koksnes ķīmijas un ķīmiskās tehnoloģijas pamatlicējam Latvijā – Arvīdam Kalniņam (1894–1981). 1946. gada beigās institūtā strādāja 38 zinātniskie, 15 zinātniski tehniskie un 7 administrācijas darbinieki. In stitūta darbs notika trīs galvenajos virzienos - koksnes ķīmija, kokapstrādes un koksnes zinātne un mežzinātne. 1951. gadā notika reorganizācija un daļa no institūta tika nodota jaunizveidotajam [[Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts|Bioloģijas institūtam]], 1957. gadā – [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtam]]. Institūtu pārvietoja uz Vecrīgu – Meistaru ielu 10, jeb [[Kaķu nams|"Kaķu māju"]]<ref name="pecs-v-ievadraksts-lvmi-silava-50-gadu-jubilejas-izdevumam-silaviesi-latvijas-mediji-2021-311-316-lpp" />. 1953. gadā nodibināja Meža pētīšanas staciju "Kalsnava", kur tika ierīkoti parauglaukumi ilglaicīgiem pētījumiem, dabā pārbaudīja izstrādātās inovācijas un mežizstrādes tehnoloģijas. Kad par PSRS politikas prioritāti tika noteikta visas valsts ķimizācija, 1958. gadā institūtu pārdēvēja par '''Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūtu'''. Tika izvērsti pētījumi meža ekoloģijā un tipoloģijā, meža meliorācijā, atjaunošanā, selekcijā un ģenētikā. 1963. gadā notika jauna ZA reorganizācija, tika izveidots ZA [[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]] un Latvijas '''Mežsaimniecības problēmu zinātniski pētnieciskais institūts'''. Pēdējais līdz ar MPS "Kalsnava" tika nodots Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pārraudzībā 1964. gada 22. janvārī. Par tā direktoru tika iecelts Imants Ieviņš<ref name="pecs-v-ievadraksts-lvmi-silava-50-gadu-jubilejas-izdevumam-silaviesi-latvijas-mediji-2021-311-316-lpp" />. Lai paātrinātu zinātnisko inovāciju pārnesi, 1976. gadā izveidoja zinātnes un ražošanas apvienību '''"Silava"'''. Tajā ietilpa institūts, Speciālais konstruktoru birojs, Projektēšanas un inženierizpētes organizācija, Eksperimentālā Mežsaimniecības mašīnbūves rūpnīca, Meža pētīšanas stacija "Kalsnava" un Skaitļošanas centrs. Vārdu "Silava" apvienībai esot devis mežzinātnieks Miervaldis Bušs, saistot to ar labi koptu dabīgu jaunaudzi<ref>Silavieši. Latvijas mēdiji, 2021.458. lpp. </ref>. 1979. gadā institūtā strādāja 280 darbinieki. Paplašinājās pētāmo jautājumu loks, liela uzmanība tika veltīta meža darbu mehanizācijai, meža izstrādei un pārstrādei. 1980. gadā Mežsaimniecības zinātniski pētniecisko institūtu oficiāli uzņēma Starptautiskajā meža pētīšanas organizāciju savienībā (IUFRO)<ref name="pecs-v-ievadraksts-lvmi-silava-50-gadu-jubilejas-izdevumam-silaviesi-latvijas-mediji-2021-311-316-lpp" />. === Neatkarīgajā Latvijā === Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā sākās krasas pārmaiņas "Silavas" darbā. Izveidojās '''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"''', kas nonāca Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Pārējās struktūrvienības tika privatizētas. Drastiski samazinājās institūta finansējums un darbinieku skaits. Meža izmēģinājumu stacija "Kalsnava" tika iekļauta Valts meža dienesta struktūrā. Par institūta direktoru kļuva Zigurds Spalviņš, kuru 1993. gadā nomainīja Imants Baumanis. "Silavas" vadība un zinātnieku kodols spēja pielāgoties jaunajiem zinātnes finansēšanas apstākļiem, saglabāja un attīstīja mežzinātnes institūtu Latvijā<ref>Silavieši. Latvijas mēdiji, 2021</ref>. === Direktori === * Arvīds Kalniņš (1946–1963) * Imants Ieviņš (1964–1990) * Zigurds Spalviņš (1990–1993) * Imants Baumanis (1993–2000) * Jānis Donis (2001–2004) * Mārtiņš Grodums (2004–2007) * Jurģis Jansons (2007–2026) * Guntars Šņepsts (2026–...) == Ārējās saites == * [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa] * [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts] ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātniskie institūti]] [[Kategorija:Bioloģija]] 8tu9h582hkxo559s2r8289rt7o4a3ap 4498099 4498086 2026-07-24T06:55:48Z Egilus 27634 4498099 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste|name=Latvijas Valsts mežzinātnes institūts"Silava"|image=LVMI_Silava_logo.jpg|organization_name=|location_city=[[Salaspils]]|location_country=Latvija|homepage=http://www.silava.lv|num_employees=>150|location=Rīgas iela 111, LV-2169|founded_date=1946 / 1991|organization_type=Zinātniskais institūts|services=Zinātne un pētniecība}} '''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"''' (saīsināti '''LVMI "Silava"''') ir atvasināta publiska persona un atrodas [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] pārraudzībā<ref>{{Cite web|url=https://likumi.lv/ta/id/146079-par-valsts-agenturas-latvijas-valsts-mezzinatnes-instituts-silava-nodosanu-zemkopibas-ministrijas-padotiba|title=Par valsts aģentūras "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"" nodošanu Zemkopības ministrijas padotībā|website=LIKUMI.LV}}</ref>. Savas autonomās kompetences ietvaros tas darbojas akadēmisko mērķu sasniegšanai mežzinātnes jomā. Institūta darbības mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju<ref>https://www.silava.lv/images/articles/Par%20Institutu/2021-04-07-LVMISilava-Nolikums.pdf</ref>.[[Attēls:2019_12_Silava_eka.jpg|thumb|238x238px|LVMI Silava galvenā ēka]] == Darbība == Institūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos: * Meža ekoloģija un mežkopība * Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija * Meža selekcija un kokaugu adaptācija * Ģenētisko resursu centrs * Meža atjaunošana un ieaudzēšana * [[Mikoloģija|Meža fitopatoloģija un mikoloģija]] * Meža entomoloģija * Meža darbi un meža enerģētika * Meža fauna un medniecība * Meža izejvielu pārstrāde == Vēsture == Latvijas mežzinātne vēsturiski 19.–20. gs. sākumā veidojās vācu un krievu skolas tradīcijās. Ne visas pārmantotās atziņas bija piemērojamas vietējiem klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Radās nepieciešamība pēc nacionālas mežzinātnes pētniecības institūcijas<ref name="pecs-v-ievadraksts-lvmi-silava-50-gadu-jubilejas-izdevumam-silaviesi-latvijas-mediji-2021-311-316-lpp">Pēčs V. Ievadraksts LVMI "Silava" 50 gadu jubilejas izdevumam. Silavieši. Latvijas mēdiji, 2021. 311 - 316. lpp.</ref>. === Pirmsākumi === Pirmie pētnieciskie darbi neatkarīgajā Latvijā tika veikti [[Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāte|Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļā]], kur strādāja pasniedzēji E. Ostvalds, R. Markus, [[Alfrēds Kalniņš (biologs)|A. Kalniņš]], K. Melderis, [[Kārlis Kiršteins|K. Kiršteins]], A. Rozēns u.c. 1928. gadā tika nodibināta '''Meža pētīšanas stacija''', kuru vadīja Dr.h.c. Krišs Melderis(1880–1942). Stacijā savas darba gaitas uzsāka daudzi pēckara redzamākie mežzinātnieki – E. Kalniņš, P. Delle, L. Lazdiņš, K. Eihe, A. Kundziņš, [[Kaspars Bušs|K. Bušs]], [[Voldemārs Lange|V. Lange]], I. Rozentāls<ref name="pecs-v-ievadraksts-lvmi-silava-50-gadu-jubilejas-izdevumam-silaviesi-latvijas-mediji-2021-311-316-lpp" />. === Latvijas PSR === Pēc [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara]], kad [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija tika okupēta]] un iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, šeit tāpat kā citās "jauniegūtajās" republikās, tika dibināta [[PSRS Zinātņu akadēmija|Zinātņu Akadēmija]] un tai pakļauti pētnieciskie institūti. 1946. gada 7. februārī pēc [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] pilnsapulces lēmuma tika nodibināts '''Mežsaimniecības problēmu institūts'''. Tā vadību uzticēja koksnes ķīmijas un ķīmiskās tehnoloģijas pamatlicējam Latvijā – Arvīdam Kalniņam (1894–1981). 1946. gada beigās institūtā strādāja 38 zinātniskie, 15 zinātniski tehniskie un 7 administrācijas darbinieki. In stitūta darbs notika trīs galvenajos virzienos - koksnes ķīmija, kokapstrādes un koksnes zinātne un mežzinātne. 1951. gadā notika reorganizācija un daļa no institūta tika nodota jaunizveidotajam [[Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts|Bioloģijas institūtam]], 1957. gadā – [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtam]]. Institūtu pārvietoja uz Vecrīgu – Meistaru ielu 10, jeb [[Kaķu nams|"Kaķu māju"]]<ref name="pecs-v-ievadraksts-lvmi-silava-50-gadu-jubilejas-izdevumam-silaviesi-latvijas-mediji-2021-311-316-lpp" />. 1953. gadā nodibināja Meža pētīšanas staciju "Kalsnava", kur tika ierīkoti parauglaukumi ilglaicīgiem pētījumiem, dabā pārbaudīja izstrādātās inovācijas un mežizstrādes tehnoloģijas. Kad par PSRS politikas prioritāti tika noteikta visas valsts ķimizācija, 1958. gadā institūtu pārdēvēja par '''Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūtu'''. Tika izvērsti pētījumi meža ekoloģijā un tipoloģijā, meža meliorācijā, atjaunošanā, selekcijā un ģenētikā. 1963. gadā notika jauna ZA reorganizācija, tika izveidots ZA [[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]] un Latvijas '''Mežsaimniecības problēmu zinātniski pētnieciskais institūts'''. Pēdējais līdz ar MPS "Kalsnava" tika nodots Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pārraudzībā 1964. gada 22. janvārī. Par tā direktoru tika iecelts Imants Ieviņš<ref name="pecs-v-ievadraksts-lvmi-silava-50-gadu-jubilejas-izdevumam-silaviesi-latvijas-mediji-2021-311-316-lpp" />. Lai paātrinātu zinātnisko inovāciju pārnesi, 1976. gadā izveidoja zinātnes un ražošanas apvienību '''"Silava"'''. Tajā ietilpa institūts, Speciālais konstruktoru birojs, Projektēšanas un inženierizpētes organizācija, Eksperimentālā Mežsaimniecības mašīnbūves rūpnīca, Meža pētīšanas stacija "Kalsnava" un Skaitļošanas centrs. Vārdu "Silava" apvienībai esot devis mežzinātnieks Miervaldis Bušs, saistot to ar labi koptu dabīgu jaunaudzi<ref>Silavieši. Latvijas mēdiji, 2021.458. lpp. </ref>. 1979. gadā institūtā strādāja 280 darbinieki. Paplašinājās pētāmo jautājumu loks, liela uzmanība tika veltīta meža darbu mehanizācijai, meža izstrādei un pārstrādei. 1980. gadā Mežsaimniecības zinātniski pētniecisko institūtu oficiāli uzņēma Starptautiskajā meža pētīšanas organizāciju savienībā (IUFRO)<ref name="pecs-v-ievadraksts-lvmi-silava-50-gadu-jubilejas-izdevumam-silaviesi-latvijas-mediji-2021-311-316-lpp" />. === Neatkarīgajā Latvijā === Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā sākās krasas pārmaiņas "Silavas" darbā. Izveidojās '''Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"''', kas nonāca Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Pārējās struktūrvienības tika privatizētas. Drastiski samazinājās institūta finansējums un darbinieku skaits. Meža izmēģinājumu stacija "Kalsnava" tika iekļauta Valsts meža dienesta struktūrā. Par institūta direktoru kļuva Zigurds Spalviņš, kuru 1993. gadā nomainīja Imants Baumanis. "Silavas" vadība un zinātnieku kodols spēja pielāgoties jaunajiem zinātnes finansēšanas apstākļiem, saglabāja un attīstīja mežzinātnes institūtu Latvijā<ref>Silavieši. Latvijas mēdiji, 2021</ref>. === Direktori === * Arvīds Kalniņš (1946–1963) * Imants Ieviņš (1964–1990) * Zigurds Spalviņš (1990–1993) * Imants Baumanis (1993–2000) * Jānis Donis (2001–2004) * Mārtiņš Grodums (2004–2007) * Jurģis Jansons (2007–2026) * Guntars Šņepsts (2026–...) == Ārējās saites == * [http://www.silava.lv/ Institūta mājaslapa] * [https://www.facebook.com/LVMISilava ''Facebook'' konts] ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātniskie institūti]] [[Kategorija:Bioloģija]] oyca6ezqh31xaampgllag5y1erg1hsp 0 519037 4498000 4480175 2026-07-23T19:32:26Z ZANDMANIS 91184 4498000 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|22}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 51 | caps3 = 46 | caps4 = 72 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Philadelphia Union II|Bethlehem Steel FC]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Union"|Philadelphia Union]] | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Medforda}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | goals1 = 1 | goals2 = 7 | goals3 = 9 | goals4 = 9 | height = 178 | image = Brenden Aaronson Australia v USA 19 June 2026-69.jpg | caption = Āronsons 2026. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15 | nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U23 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|03|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|11|SK|bez}} | name = | playername = Brendens Āronsons | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2019—2020 | years3 = 2021—2022 | years4 = 2022— | nationalcaps3 = 47 | nationalgoals3 = 8 | nationalteam3 = {{fb|USA}} | nationalyears3 = 2020— | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 30 | goals5 = 2 }}'''Brendens Rasels Āronsons''' ({{Val|en|Brenden Russell Aaronson}}, dzimis {{Dat|2000|10|22}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Āronsons pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']]. Savu karjeru iesācis [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandā [[Filadelfijas "Union"]]. 2021. gadā pievienojies [[Austrijas Bundeslīga]]s komandai [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']], bet 2022. gadā [[Anglijas Premjerlīga]]s vienībai [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']]. 2023.—2024. gada sezonā ticis izīrēts ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]'' komandai. [[ASV futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2020. gadā. == Sasniegumi == '''Philadelphia Union''' * [[Supporters' Shield]]: 2020 '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2020—21, 2021—22 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2020—21, 2021—22 '''Leeds United''' * [[Anglijas futbola čempionāts]]: 2024—25<ref>{{cite web |url=https://www.soccerbase.com/tournaments/tournament.sd?tourn_id=2108 |title=Championship: 2024/25: Current table |website=Soccerbase |publisher=Centurycomm |access-date=3 May 2025}}<br />{{cite web |url=https://www.soccerbase.com/teams/team.sd?team_id=1524&teamTabs=stats&season_id=157 |title=Leeds: Squad details: 2024/25 |website=Soccerbase |publisher=Centurycomm |access-date=3 May 2025}}</ref> '''ASV''' * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20, 2022—23, 2023—24 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbolists-aizmetnis}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Āronsons, Brendens}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Union" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] moolge2287o40wyfrkcarf3prlnb9pu 0 525616 4498002 4480176 2026-07-23T19:33:39Z ZANDMANIS 91184 4498002 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|10|5}} | birth_place = | caps1 = 19 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Chicago Fire U-23|Chicago Fire Premier]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Misūri|Sentluisa|2s=Misūri (štats)}} | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]] | goals1 = 0 | height = 186 | image = Tim Ream USMNT v Belgium Mar 28 2026-66.jpg | caption = Tims Rīms 2026. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{fb|ASV}} | nationalyears1 = 2010— | nationalcaps1 = 67 | pcupdate = {{dat|2025|03|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|11|SK|bez}} | name = | playername = Tims Rīms | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2008—2009 | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Red Bulls"|New York Red Bulls]] | years2 = 2010—2011 | caps2 = 58 | goals2 = 1 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] | years3 = 2012—2015 | caps3 = 114 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years4 = 2015—2024 | caps4 = 281 | goals4 = 5 | clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]] | years5 = 2024— | caps5 = 11 | goals5 = 1 }}'''Timotijs Maikls Rīms''' ({{Val|en|Timothy Michael Ream}}, dzimis {{Dat|1987|10|5}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Rīms pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandu ''[[Charlotte FC]]''. Iepriekš spēlējis ASV komandā [[Ņujorkas "Red Bulls"]] un Anglijas komandās [[Bolton Wanderers F.C.|''Bolton Wanderers'']] un ''[[Fulham FC|Fulham]]''. [[ASV futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2010. gadā. == Sasniegumi == '''Fulham''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2021—22 '''ASV''' * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2020—21, 2023—24 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbolists-aizmetnis}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Rīms, Tims}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Misūri dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Red Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6nmjbwugxksq7s2getq2bz5i4o6gxuz 0 533841 4497970 3785298 2026-07-23T17:31:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497970 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Tivi salas |attēls = Folklore and Science Meet at Tiwi.jpeg |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Austrālija#Ziemeļu teritorija |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |vietējais nosaukums = ''Tiwi Islands''<br/>''Ratuati Irara'' |izvietojums = [[Timoras jūra]] |arhipelāgs = |latd= 11 |latm= 36 |lats= |latNS= S |longd=130 |longm= 49 |longs= |longEW=E |platība = 8320 |garums = 170 |platums = 115 |krasta līnija = 1016 |augstākais kalns = Valtera kalns |augstums = 102 |salu skaits = 11 |valsts = Austrālija |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{AU-NT}} |iedzīvotāji = 2348 <small>(2021)</small> |blīvums = 0,3 |pamatiedzīvotāji = [[tivi]] |valsts lielpilsēta = [[Vurrumijana]] |piezīme = }} '''Tivi salas''' ({{val|en|Tiwi Islands}}) vai '''Ratuati Irara''' ({{val|tiw|Ratuati Irara}} vai ''Ratuwati Yinjara'' — ‘Divas salas’) ir salu grupa [[Austrālija]]s ziemeļos. Administratīvi ietilpst [[Ziemeļu teritorija|Ziemeļu teritorijā]], veido atsevišķu Tivi salu reģionālo padomi. Lielākā apdzīvotā vieta ir [[Vurrumijana]] [[Batērsta sala (Austrālija)|Batērsta salā]], bet pašvaldības centrs — [[Milikapiti]] [[Melvila sala (Austrālija)|Melvila salā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tiwilandcouncil.com/index.cfm?fuseaction=page&p=224&l=2&id=56&smid=139 |title=Tiwi Land Council. The Tiwi Islands |access-date={{dat|2023|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230213114651/https://tiwilandcouncil.com/index.cfm?fuseaction=page&p=224&l=2&id=56&smid=139 }}</ref> == Ģeogrāfija == Salas izvietojušās Austrālijas ziemeļu piekrastē. Ziemeļos tās apskalo [[Arafuru jūra]], rietumos — [[Timoras jūra]], dienvidrietumos — [[Bīgla līcis]], bet dienvidaustrumos — [[Van Dīmena līcis]]. [[Dandasa šaurums]] austrumos to atdala no [[Koburga pussala]]s, bet [[Klerensa šaurums]] dienvidos — no kontinenta. Salu grupa sastāv no divām galvenajām salām — [[Melvila sala (Austrālija)|Melvila sala]]s (5786 km²) un [[Batērsta sala (Austrālija)|Batērsta sala]]s (2600 km²), ko atdala 1 km platais Epslija šaurums, kā aŗī deviņām mazākām saliņām. Salas līdzenas, augstākais punkts ir Valtera kalns 102 m vjl Melvila salā. Salās valda [[tropi]]sks [[musoni|musonu]] klimats. Vietējie iedzīvotāji gadā izšķir trīs sezonas — sauso (dūmu sezonu), uzkrāšanas (augsts mitrums) un negaisu sezonu. Salās novērojams īpatnējs meteoroloģisks fenomens, kad no novembra līdz decembrim un no februāra līdz martam praktiski katru dienu ir spēcīgi pērkona [[negaiss|negaisi]], kas stiepjas līdz pat {{nobr|20 km}} augstumam un novērojami pat {{nobr|80 km}} attālajā [[Dārvina|Dārvinā]]. Salas ir izolētas no kontinenta kopš pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]]. Tās klāj galvenokārt [[eikalipti|eikaliptu]] meži, kā arī nelieli [[lietusmežs|lietusmeži]].<ref>[https://tiwiislands.org.au/the-region/tiwi-islands Tiwi Islands Regional Council. Tiwi Islands]</ref> Daudz endēmo augu un dzīvnieku sugu, tajā skaitā 36 endēmas [[zīdītāji|zīdītāju]] sugas. Visa salu teritorija noteikta par [[putniem nozīmīga vieta|putniem nozīmīgu vietu]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/23452 BirdLife International. Tiwi Islands]</ref> == Vēsture == Salas apdzīvotas jau kopš 40 000 gadu tālas senatnes, bet vietējo iedzīvotāju mutvārdu leģendas attiecinātas uz 7000 gadu tālu senatni.<ref>[https://web.archive.org/web/20071021174351/http://www.tiwilandcouncil.net.au/AboutUs/About_us.htm Tiwi Land Council. A statement of our past]</ref> Leģendās atrodamas norādes par kādreiz ar kontinentu vienoto salu nošķiršanu pēcleduslaikmeta plūdos. Tiek uzskatīts, ka vēl pirms eiropiešu ierašanās saliniekiem bijuši kontakti ar [[Makasara]]s tirgotājiem. Pirmie eiropieši, kas apmeklēja salu, bija [[Nīderlande|holandieši]] 1705. gada 30. aprīlī. 1824. gadā britu kapteinis Gordons Brēmers (''Gordon Bremer'') salas pasludināja par [[Lielbritānija]]s īpašumu. Brēmers 1824. gada septembrī salās nodibināja arī pirmo eiropiešu apmetni, kas bija pirmā Austrālijas ziemeļos, bet tā tika pamesta jau pēc pieciem gadiem. Sākotnēji salas tika pasludinātas par [[Jaundienvidvelsa]]s kolonijas daļu, bet 1863. gadā tās pārņēma [[Dienvidaustrālija]]s kolonija. 1911. gadā Batērsta salā tika nodibināta pirmā kristiešu misija. 1978. gadā tiesības uz salu zemi tika nodotas Tivi aborigēnu kopienai, bet 2001. gadā nodibināta vietējā pašvaldība. == Iedzīvotāji == Lielākā daļa salas iedzīvotāju (82%) pieder [[Austrālijas aborigēni|aborigēnajai]] [[tivi]] tautai. Tivi ir viena no nedaudzajām Austrālijas aborigēnu tautām, kas sadzīvē joprojām visās vecuma grupās kā pamatvalodu lieto [[tivi valoda|tivi valodu]]. Angļu valodu ikdienā lieto ap 10% iedzīvotāju. Pēc reliģiskās piederības 84% formāli ir [[katoļi]], bet plaši izplatīti tradicionālie ticējumi un paražas. Galvenās ekonomikas nozares salās ir mežrūpniecība un derīgo izrakteņu ieguve. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu teritorija]] jveek4835f5zlvwpte98amy8z1nlaiw 0 536086 4497985 4161249 2026-07-23T18:56:42Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Roma_San_Paolo_fuori_le_mura_BW_1.JPG" aizvietots ar "Roma_San_Paolo_fuori_le_mura_BW_2021-09-29_14-02-11_v2.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]:"). 4497985 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem | infobox_width = | image = Roma San Paolo fuori le mura BW 2021-09-29 14-02-11 v2.jpg | image_size = | caption = Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem | map_type = Roma#Itālija#Eiropa | telief = yes | map_size = | map_label = Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem | position = left | latd = 41.858611 | latNS = N | longd = 12.477222 | longEW = E | location = {{vieta|Itālija|Lacio|Roma}} | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[bazilika]] | leadership = | website = | architecture_style = [[neoklasicisms]] | architect = [[Luidži Poleti]] (rekonstrukcija) | facade_direction = | groundbreaking = 4. gs | year_completed = 1840 | length = | width = | width_nave = | height_max = | capacity = | materials = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Romas vēsturiskais centrs, Svētā Krēsla īpašumi šajā pilsētā ar ekstrateritoriālajām tiesībām un Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, iii, iv, vi | designation1_date = 1980. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/91 91] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{ITA}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 1430,8 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem" width=290 height=300 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q231699" } </mapframe> '''Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem''' ({{val|la|Basilica Sancti Pauli extra muros}}, {{val|it|Basilica Papale di San Paolo fuori le Mura}}) ir 19. gadsimtā pārbūvēta [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[bazilika]], kas atrodas [[Itālija]]s galvaspilsētas [[Roma]]s dienvidaļā. Baznīcas nosaukums ir cēlies no tā, ka iesākumā tā atradās ārpus Romas pilsētas mūriem. Kristīgajā tradīcijā tā ir baznīca, kas uzcelta vietā, kur atrodas [[apustulis Pāvils|apustuļa Pāvila]] kaps. 1988. gadā bazilika līdz ar Romas vēsturisko centru tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā. Kaut arī bazilika atrodas Itālijas teritorijā, [[Vatikāns|Vatikānam]] pieder [[eksteritorialitāte|eksteritoriālas]] tiesības uz ēku. Apustulis Pāvils tika apglabāts ārpus Romas pilsētas mūriem pie [[Ostijas ceļš|Ostijas ceļa]]. [[Konstantīns Lielais]] šeit uzcēla pirmo baziliku, ko 324. gadā iesvētīja pāvests [[Silvestrs I]]. Ritot gadsimtiem, citu pāvestu laikā baznīca tika paplašināta un pārbūvēta. 1823. gada 15. jūlijā bazilikas jumta remonta darbu laikā izcēlās ugunsgrēks un tā gandrīz pilnībā nodega. To atjaunoja arhitekta [[Luidži Poleti]] vadībā, cenšoties atjaunošanā izmantot to, kas saglabājies no vecās baznīcas. 1825. gadā pāvests [[Leons XII]] izdeva [[enciklika|encikliku]] ''Ad plurimas'', kurā aicināja ziedot bazilikas atjaunošanai. Citu starpā atsaucās arī [[Ēģiptes vicekaralis]] un [[Krievijas imperators]]. 1854. gadā bazilika tika no jauna konsekrēta. <gallery> Rom,_Sankt_Paul_vor_den_Mauern_(San_Paolo_fuori_le_mura),_Kreuzgang_des_Klosters.jpg Rom,_Sankt_Paul_vor_den_Mauern_(San_Paolo_fuori_le_mura),_Heilige_Pforte.jpg Front_of_the_Basilica_of_Saint_Paul_Outside_the_Walls_-_Roma_-_Italy.jpg Ciborio_S._Paolo_fuori_le_mura.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Itālija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Roma]] [[Kategorija:Baznīcas Itālijā]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] piniweuz5ddzptety4akhbzmggk9yo8 0 539767 4498042 4385958 2026-07-23T20:24:17Z Baisulis 11523 /* Ārējais finansējums */ dažādi sīkumi...... 4498042 wikitext text/x-wiki {{iw+}} {{izolēts raksts|date=2023. gada maijs}} '''Uzņēmuma finansējuma avoti''' ir viens no uzņēmuma budžeta plānošanas elementiem. Lai izvirzītajiem biznesa mērķiem nodrošinātu atbilstošus izdevumus, jāizvēlas piemērotākais finansējuma avots un apjoms.<ref name="naudasskola.lv">https://www.naudasskola.lv/lv/mana-ekonomika/limeni/7-9/uznemejs/uznemumu-finansejuma-avoti</ref> Finansējuma avoti var būt [[pašu kapitāls]] un [[ārējais finansējums]], kas savukārt var būt aizņēmums vai investora ieguldījums uzņēmumā.<ref name="naudasskola.lv"/> == Pašu kapitāla avoti == [[Pašu kapitāls|Pašu kapitālu]] naudas un mantas veidā [[Pamatkapitāls|pamatkapitālā]] uzņēmējdarbības sākšanai vai paplašināšanai iegulda uzņēmuma īpašnieki. Uzņēmumam, kas jau darbojas, tā var būt [[peļņa]], kas veidojas, ja ieņēmumi lielāki par izdevumiem, un uzņēmuma t.s. [[nesadalītā peļņa]], ko var izmantot uzņēmuma attīstībai, piemēram, jaunu ēku, materiālu iegādei, darbinieku kvalifikācijas celšanai, darba samaksas palielināšanai. Uzņēmumiem jāparedz arī rezervju veidošana ([[uzkrātās rezerves]]), lai brīžos, kad rodas neparedzēti zaudējumi, varētu tos segt.<ref name="naudasskola.lv"/> === Iemaksas uzņēmuma pamatkapitālā === Dibinot uzņēmumu, tā īpašnieks iegulda naudu un mantu uzņēmējdarbības sākšanai. Šos līdzekļus sauc par [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]]. Ja uzņēmumiem nepieciešami papildus līdzekļi, īpašnieki (dalībnieki, akcionāri) var ieguldīt savu naudu — palielināt tā [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]].<ref name="uzdevumi.lv">https://www.uzdevumi.lv/p/ekonomika/10-12-klase/uznemums-un-komercdarbiba-2158/re-b52eb9f8-211c-4dd6-89f6-5b30f5818461</ref> === Nesadalītā peļņa === Ja uzņēmums strādā sekmīgi, gūst [[Peļņa|peļņu]], tad daļu vai visu [[Peļņa|peļņu]] var izmantot gan jaunu iekārtu, ēku un materiālu iegādei, gan darbinieku izglītošanai, labākai darba samaksai. Dažkārt uzņēmumi daļu [[peļņa]]s izmaksā [[Dividende|dividendēs]] un daļu iegulda uzņēmumā — palielina [[Pašu kapitāls|pašu kapitālu]]. Jo lielāks ir [[pašu kapitāls]], jo drošāk ir iesaistīties darījumos ar uzņēmumu, jo palielinās viņu atbildība.<ref name="uzdevumi.lv"/> === Rezerves === [[Rezerves]] veido, lai justos drošāk, un izmanto, lai segtu zaudējumus, bet to var izdarīt, tikai pamatojoties uz dalībnieku un akcionāru lēmumu. Ir dažādas rezerves: rezerves pašu akcijām vai daļām, sabiedrības statūtos noteiktās rezerves, pārējās rezerves. Agrāk [[Akciju sabiedrība|akciju sabiedrībām]] un [[SIA]] ar likumu bija noteikti obligāti atskaitījumi rezerves fondā, taču šobrīd rezerves uzņēmums var veidot un var arī neveidot!<ref name="uzdevumi.lv"/> === Amortizācijas atskaitījumi === Katru gadu ražošanas procesā nolietojas ēkas, iekārtas, mašīnas, darbagaldi. Pakāpeniski tie zaudē savu vērtību, tāpēc katru gadu šā "nodiluma" daļa tiek atgūta ar [[amortizācijas līdzekļi]]em. To panāk, preces cenā ierēķinot arī amortizācijas ([[Nolietojums|nolietojuma]]) atskaitījumus. Tikmēr, kamēr pamatlīdzekļi darbojas, amortizācijas līdzekļus var izmantot kā iekšējo finanšu avotu.<ref name="uzdevumi.lv"/> Nolietojumu aprēķina tikai tādiem pamatlīdzekļiem, kuru lietošanas laiks ir ierobežots. Zemei nolietojumu neaprēķina.<ref name="uzdevumi.lv"/> Nolietojumu aprēķina, pamatlīdzekļa amortizējamo vērtību dalot ar derīgās lietošanas gadiem.<ref name="uzdevumi.lv"/> == Ārējais finansējums == Lai saņemtu ārējo finansējumu, uzņēmumam nepieciešams spēt pamatot, kāpēc un kā šis finansējums tiks izmantots un kādu [[Peļņa|peļņu]] tas radīs vai [[Aizņēmums|aizņēmuma]] gadījumā — kā to spēs atmaksāt. Parasti to atspoguļo [[uzņēmējdarbības plāns|uzņēmējdarbības plānā]]. Ārējo finansējumu var iegūt, aizņemoties no ģimenes, radiniekiem, draugiem, bankā, atrodot privātu investoru vai investīciju fondu, piesakoties valsts vai citu organizāciju programmām un grantiem (mērķfinansējumam no valsts budžeta), kā arī aizņemoties finanšu tirgos. Mūsdienās arvien vairāk attīstās finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kuri atrod jaunus veidus, kā klienti var piesaistīt finansējumu, piemēram, kopfinansējuma jeb pūļa finansējuma platformas.<ref name="naudasskola.lv"/> === Banku aizdevumi === Viens no plaši izmantotiem finansējuma avotiem ir banku piedāvātie [[Aizdevums|aizdevumi]] ([[Kredīts|kredīti]]). Kredīts ir naudas aizdevums uz konkrētu laiku par konkrētiem [[procenti]]em. Procenti ir samaksa kredīta devējam par to, ka tas aizdod savu kapitālu un uzņemas risku, ka kredīts netiks atmaksāts. Banka izvērtē uzņēmuma plānu un gadījumos, kad uzņēmums nespēj pamatot līdzekļu efektīvu izlietošanu, aizdevumu neizsniedz. Tomēr bankas aizdevums vairāk piemērots tad, kad uzņēmums jau ir samērā stabils (vairāku gadu darbības pieredze, iegūti klienti). Bankas arī parasti prasa [[Ķīla|ķīlu]] jeb īpašumu, kuru banka iegūs, ja uzņēmums aizdevumu neatmaksās.<ref name="naudasskola.lv"/> Kredīti iedalās: * '''Īstermiņa kredīti''' — nepieciešamību nosaka uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu aprites īpatnības, piemēram, zemniekam var rasties vajadzība marta mēnesī aizņemties naudu, lai iegādātos sējas graudus. Bet rudenī, t.i., pēc dažiem mēnešiem, kad raža ir pārdota, zemnieks būs spējīgs šo kredītu atmaksāt. Īstermiņa kredīts parasti tiek piešķirts uz laiku līdz vienam gadam. * '''Ilgtermiņa kredīti''' — nepieciešamību nosaka pamatkapitāla aprites īpatnības, piemēram, lai uzņēmums gūtu ienākumus ēku un iekārtu izmantošanā, kas pārsniegtu saņemtā kredīta summu, paiet daudz vairāk laika. Tāpēc ilgtermiņa kredītu parasti izsniedz uz ilgāku laiku, piemēram, ar samaksas termiņu līdz 10, 20 gadiem un pat ilgāk.<ref name="uzdevumi.lv"/> === Privātie aizdevēji === Jauniem un maziem uzņēmumiem parasti ir grūti aizņemties no bankām, jo bankas nelabprāt finansē uzņēmējdarbību sākuma stadijā, nevēlas uzņemties pārmērīgu risku, prasa stabilus ienākumus un [[Ķīla|ķīlu]]. Šajā stadijā, ja uzņēmējam nav savu uzkrājumu, biznesa idejas īstenošanai atbalsts un aizņēmuma iespējas var būt vai nu no ģimenes, radinieku un draugu loka, vai arī atrodot kādu privātu aizdevēju, kas uzņēmējam un viņa biznesa idejai uzticas, ir gatavs riskēt un aizdot naudu.<ref name="naudasskola.lv"/> === Finanšu tirgi === Kad uzņēmums ir liels un nepieciešams piesaistīt ļoti lielus līdzekļus, iespējams finansējumu piesaistīt no finanšu tirgiem.<ref name="naudasskola.lv"/> [[Finanšu instrumentu tirgus]] ir valstiski regulēts mehānisms, kura ietvaros notiek tirdzniecība ar dažādiem finanšu instrumentiem — [[Akcija (vērtspapīrs)|akcijām]], [[Obligācija|obligācijām]], [[Krājobligācija|krājobligācijām]], [[Vekselis|vekseļiem]], [[Ieguldījumu apliecība|ieguldījumu apliecībām]], [[valūta|valūtu]] un atvasinātajiem finanšu instrumentiem regulētā vidē. Finanšu instrumentu tirgū ietilpst arī [[Noguldījums|noguldījumi]], [[kredīts|kredīti]], [[Apdrošināšanas līgums|apdrošināšanas līgumi]], [[pensiju fondu apliecība]]s un citi finanšu un kapitāla tirgus piedāvāti pakalpojumi.<ref name="klientuskola.lv">https://www.klientuskola.lv/lv/abece/aktivs-klients/21-kas-ir-finansu-instrumentu-tirgus.html</ref> Kārtību, kādā notiek tirdzniecība ar [[finanšu tirgus instrumenti]]em nosaka [https://likumi.lv/ta/id/81995-finansu-instrumentu-tirgus-likums Finanšu instrumentu tirgus likums], kā arī citi normatīvie akti, t.sk. [[FKTK]] noteikumi, [[Birža]]s noteikumi u.c.<ref name="klientuskola.lv"/> === Privātie investori === Jauniem un maziem uzņēmumiem, kuriem ir tikai biznesa ideja, taču vēl nav ne produkta, ne klientu, vai arī uzņēmējdarbības vēlākā stadijā jauna produkta radīšanai iespējams meklēt un pārliecināt par savas idejas pelnītspēju [[Investors|investorus]], kuri ir gatavi uzņemties lielu risku un to finansēt. Šādus investorus varēs piesaistīt galvenokārt inovatīvu produktu ar straujas izaugsmes potenciālu attīstīšanai, turklāt apmaiņā pret investēto naudu viņu prasība bieži ir kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Investori ieguldīs naudu tikai pēc rūpīgas uzņēmuma un produkta analīzes un tikai tad, ja saskatīs ieguldītās naudas lielu atdevi, t.i., redzēs lielas [[peļņa]]s iespējas.<ref name="naudasskola.lv"/> Tie var būt privātie investori (t.s. biznesa eņģeļi) vai [[sēklas kapitāla fondi]], [[Akcelerācijas fonds|akcelerācijas fondi]], [[Riska kapitāla fonds|riska kapitāla fondi]].<ref name="naudasskola.lv"/> Būtiskākā atšķirība no aizdevuma, t. sk. no bankas aizdevuma— šis finansējums nav jāatdod, ja bizness cietīs neveiksmi.<ref name="naudasskola.lv"/> === Valsts atbalsta programmas === Arī valsts ar tās institūciju starpniecību organizē valsts atbalsta programmas uzņēmējiem — grantus, garantijas banku kredītiem u.tml.<ref name="naudasskola.lv"/> == Finansējuma avota izvēle == Pirms uzņēmējs pieņem lēmumu par uzņēmējdarbības finansējuma veidu, viņam jāveic izpēte, jāizvērtē katra finansējuma veida atbilstība uzņēmuma vajadzībām un jāaprēķina, vai tas būs izdevīgi un cik efektīvi uzņēmums spēs šos līdzekļus izmantot.<ref name="naudasskola.lv"/> {| class="wikitable" |+ Ārējā finansējuma avotu salīdzinājums<ref name="naudasskola.lv"/> |- ! Finansējuma veids !! Priekšrocības !! Trūkumi |- | '''Bankas aizdevums''' || Samērā vienkāršs un lēts finansējuma veids. || Bankas parasti prasa ķīlu vai garantiju. |- | '''Valsts atbalsta programmas''' || Priekšrocības atkarīgas no atbalsta veida, tās var būt dažādas garantijas, granti u.c. || Valsts sniedz atbalstu tikai specifiskiem mērķiem, piemēram, jaunu uzņēmumu attīstībai, zaļās enerģijas projektiem u.c. |- | '''Privātie investori''' || Gatavi piešķirt finansējumu augstāka riska projektiem un uzņēmumiem nekā, piemēram, bankas. || Parasti jāatdod ievērojama daļa uzņēmuma īpašumtiesību. |- | '''Finanšu tirgi''' || Potenciāli var iegūt liela apjoma un samērā lētu finansējumu.|| Atkarībā no instrumenta trūkumi var atšķirties. Parasti izmanto tikai lieli uzņēmumi, jo process ir sarežģīts, lēns un maziem uzņēmumiem — pārāk dārgs. |- | '''Citi nebanku finansējuma veidi''' || Gatavi piesaistīt vai piešķirt finansējumu augsta riska projektiem un uzņēmumiem. Parasti vienkāršs pieteikšanās process. || Samērā dārgs finansējums. |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Finanses]] ccikg3plxkje4gk5axslso2txjt8zge 0 541905 4497946 4488482 2026-07-23T15:11:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497946 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tas seko tev | operators = | attēls = It Follows (poster).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Deivids Roberts Mičels]] | producents = | scenārijs = Deivids Roberts Mičels | aktieri = * [[Maika Monro]] * [[Kīrs Gilkrists]] * [[Olīvija Lukardi]] * [[Lili Sepe]] * [[Daniels Dzovato]] * [[Džeiks Vīrijs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''It Follows'' | studija = | montāža = | izplatītājs = ''[[The Weinstein Company|RADiUS-TWC]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2014|5|17|[[Kannu kinofestivāls]]|2015|3|13|ASV}} | ilgums = 100 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|1,3 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|23,3 miljoni}}<ref name="NUM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/It-Follows#tab=summary |title=It Follows (2015) |publisher=The Numbers |accessdate={{dat|2023|5|26}} |archive-date={{dat|2016|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160331015852/http://www.the-numbers.com/movie/It-Follows#tab=summary }}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Tas seko tev"''' ({{Val|en|It Follows}}) ir 2014. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Deivids Roberts Mičels]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Maika Monro]], [[Kīrs Gilkrists]], [[Olīvija Lukardi]], [[Lili Sepe]], [[Daniels Dzovato]] un [[Džeiks Vīrijs]]. Filma stāsta par jaunu sievieti, kuru pēc pirmās seksuālas pieredzes sāk vajāt pārdabiska būtne. Filmas "Tas seko tev" pirmizrāde notika {{Dat|2014|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas slavēja tās oriģinalitāti un Monro aktierspēli. Filma nopelnīja 23,3 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,3 miljonu budžeta. To uzskata par vienu no desmitgades labākajām šausmu filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://editorial.rottentomatoes.com/guide/best-2010s-horror-movies/|title=Best 2010s Horror Movies|website=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=26.05.2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/5gk77n/it-follows-is-the-new-horror-movie-about-a-sexually-transmitted-monster-456|title='It Follows' Is the Best Horror Film in Years|last=Nordine|first=Michael|website=Vice|access-date=2023-05-26|date=2015-03-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://boingboing.net/2015/03/16/why-it-follows-is-the-best.html|title=Why "It Follows" is the best horror movie in over a decade|last=Frauenfelder|first=Mark|website=Boing Boing|access-date=2023-05-26|date=2015-03-16|language=en-US|archive-date=2023-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230526140005/https://boingboing.net/2015/03/16/why-it-follows-is-the-best.html}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2014. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] c11epk58shsyozvzuxj0loziewwqdip 0 545300 4497938 4291672 2026-07-23T14:57:25Z Meistars Joda 781 4497938 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Dominikānas Republika | Badge = Flag of the Dominican Republic.svg | Badge_size = 190px | Nickname = ''Los Quisqueyanos''<br />(Kiskejanosi) | Association = Dominikānas Futbola federācija | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | Coach = {{flaga|Argentīna}} Marselo Nevelefs | Captain = Žans Karloss Lopezs | Most caps = Migels Loids (48) | Top scorer = Džonatans Fanja (24) | Home Stadium = Fēliksa Sančesa olimpiskais stadions | FIFA Trigramme = DOM | pattern_la1 = _dom1920h | pattern_b1 = _dom1920h | pattern_ra1 = _dom1920h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 003679 | body1 = 003679 | rightarm1 = 003679 | shorts1 = 003679 | socks1 = 003679 | pattern_la2 = _dom1920a | pattern_b2 = _dom1920a | pattern_ra2 = _dom1920a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = ffffff | socks2 = ffffff | First game = {{fb|DOM}} 0–8 {{fb-rt|HAI|1964}}<br />([[Santodomingo]], [[Dominikāna]]; {{dat|1967|5|21|N|bez}}) | Largest win = {{fb|DOM}} 17–0 {{fb-rt|VGB}}<br />([[Sankristovala]], [[Dominikāna]]; {{dat|2010|10|14|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|TRI}} 9–0 {{fb-rt|DOM}}<br />([[Portofspeina]], [[Trinidāda un Tobāgo]]; {{dat|2008|10|8|N|bez}}) | Regional name = [[CONCACAF Zelta kauss]] | Regional cup apps = 1 [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]] | Regional cup first = [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]] | Regional cup best = }} '''Dominikānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dominikāna|Dominikānas Republiku]] starptautiskās futbola sacensībās. Dominikānas futbola izlasi pārvalda Dominikānas Futbola federācija. == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — n''ebija [[FIFA]] dalībniece'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — n''epiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — n''ekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — n''epiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — n''ekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|nekvalificējās]]'' == Zelta kausa izcīņā == * 1963 — 1973 — n''epiedalījās'' * 1977 — n''ekvalificējās'' * 1981 — 1989 — n''epiedalījās'' * 1991 — 1996 — n''ekvalificējās'' * 1998 — n''epiedalījās'' * 2000 — 2003 — n''ekvalificējās'' * 2005 — 2009 — n''epiedalījās'' * 2011 — 2023 — n''ekvalificējās'' * [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]] — == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{es ikona}} {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071025054157/http://www.fifa.com/associations/association=dom/ Dominikāna] — [[FIFA]] profils (arhivēts 2007. gada 25. oktobrī) {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Dominikānas futbola izlase| ]] 27qkyymrspxfvom4nduocex49tuly6r 0 548834 4498030 4480254 2026-07-23T20:08:08Z ZANDMANIS 91184 4498030 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|11}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 34 | caps3 = 10 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | goals1 = 1 | goals2 = 7 | goals3 = 3 | height = 173 | image = Amad Diallo Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-256 (cropped 2).jpg | caption = Amads Dialo 2026. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | nationalteam2 = {{Fb|CIV}} | nationalyears2 = 2021— | nationalyears1 = 2021 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}} | name = | playername = Amads Dialo | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2021— | years3 = 2022 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 37 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals4 = 13 }}'''Amads Diallo''' ({{Val|fr|Amad Diallo}}; dzimis {{Dat|2002|7|11}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Diallo pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Manchester United FC|''Manchester United'']]. Iepriekš Diallo ir spēlējis Itālijas komandā [[Atalanta B.C.|''Atalanta'']], Skotijas komandā [[Rangers F.C.|''Rangers'']] un Anglijas komandā [[Sunderland AFC|''Sunderland'']]. Kotdivuāras futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Rangers''' * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2021—22 '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2023—24<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Diallo, Amads}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] c9jdcrm2fcgo16l4lfpeu158mdns43h 10 557427 4497986 4480474 2026-07-23T18:56:46Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Roma_San_Paolo_fuori_le_mura_BW_1.JPG" aizvietots ar "Roma_San_Paolo_fuori_le_mura_BW_2021-09-29_14-02-11_v2.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]:"). 4497986 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} [[Attēls:Zhou Guanyu at the 2022 Austrian Grand Prix.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada F1 sezona|2022. gadā]] '''[[Džou Guaņju]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Alfa Romeo F1|''Alfa Romeo'' komandai]], kļūstot par pirmo [[Ķīna]]s pilotu ''[[Formula 1]]'' sacīkstēs? * ... [[Eiropa]]s ikdienas 24 stundu ziņu [[televīzija]]s kanāls '''''[[Euronews]]''''' ir bloķēts [[Krievija|Krievijā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]? * ... [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] bija piektās '''[[Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā]]'''? [[Attēls:Bukhtarminskoe 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna|Kazahstānā]] esošā '''[[Buktirmas ūdenskrātuve]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības piektā lielākā [[ūdenskrātuve]] pasaulē, jo iekļauj [[Zaisans|Zaisana ezeru]], kura līmenis aizpildīšanas procesā tika paaugstināts par {{nobr|6 m}}? * ... salīdzinot ar iepriekšējām olimpiskajām spēlem, '''[[svarcelšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika samazināts svara kategoriju skaits, un sportisti sadalīja 10 medaļu komplektus — piecās svara kategorijās vīriešiem un piecās sievietēm? * ... lielākā daļa '''[[kašūbi|kašūbu]]''' norāda [[Poļi|poļu]] [[Nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]] un kašūbu etnisko piederību, viņi tiek uzskatīti gan par poļiem, gan par kašūbiem? [[Attēls:Oscar Piastri Spa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[autosportists]] '''[[Oskars Piastri]]''' <small>(attēlā)</small>, [[2023. gada F1 sezona|2023. gadā]] uzsākot braukt [[McLaren|''McLaren'' komandā]], kļuva par pirmo 21. gadsimtā dzimušo ''[[Formula 1]]'' pilotu? * ... [[Kanāda]]i piederošā '''[[Manitulinas sala]]''' [[Hūrons|Hūrona ezerā]] ir pēc platības lielākā ezeru [[sala]] pasaulē? * ... '''[[Sanhuanas upe]]''', kas novada [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezera]] ūdeņus uz [[Karību jūra|Karību jūru]], lielāko tiesu no tecējuma veido [[Nikaragva]]s un [[Kostarika]]s robežu? [[Attēls:Pearl-oister hg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[perlamutrs]]''' <small>(attēlā gliemenes vāka iekšpusē)</small> ir sastopams dažās no [[Gliemenes|gliemeņu]], [[Gliemeži|gliemežu]] un [[Galvkāji|galvkāju]] klasēm, tomēr lielākajai daļai [[Gliemji|gliemju]] čaulu iekšējais slānis ir [[Porcelāns|porcelānam]] līdzīgs, kam parasti ir nezaigojošs mirdzums? * ... [[Angara]]s upes vidustecē, [[Sibīrija|Sibrīrijā]], [[Krievija|Krievijā]] izveidotā '''[[Bratskas ūdenskrātuve]]''' ir pēc tilpuma otra lielākā [[ūdenskrātuve]] pasaulē aiz [[Karibas ezers|Karibas ezera]]? * ... pēc [[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]] beigām tika paziņots, ka čempionvienības [[Rīgas VEF]] amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Glenns Kouzijs]]''' turpmāk spēlēs no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''Nizhny Novgorod''? [[Attēls:Concepcion_volcano_in_Nicaragua_2012.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] '''[[Ometepe|Ometepi]]''' veido divi [[vulkāns|vulkāni]] — 1610 metrus augstais [[Konsepsjons]] salas ziemeļrietumos <small>(attēlā)</small> un 1394 metrus augstais Madeross dienvidaustrumos? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' turnīra uzvarētāji [[Mongolijas hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? * ... '''[[Ķīnas Centrālā televīzija|Ķīnas Centrālās televīzijas]]''' 50 kanāli pārraida dažādas programmas vairāk nekā vienam miljardam skatītāju sešās [[valoda|valodās]]? [[Attēls:2022-08-19 European Championships 2022 – Men's Discus Throw by Sandro Halank–006.jpg|border|right|50px]] * ... pēc uzvaras [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] un [[Dimanta līga]]s kopvērtējumā [[diska metējs]] '''[[Kristjans Čehs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par [[Slovēnija]]s 2022. gada sportistu? * ... pēc platības lielākā [[ūdenskrātuve]] pasaulē '''[[Voltas ezers]]''' noklāj 8482 km² platību, kas ir 4% visas [[Gana]]s teritorijas? * ... '''[[Luhanskas starptautiskā lidosta]]''' [[Ukraina]]s austrumos tika iznīcināta [[Donbasa karš|2014. gada karadarbības laikā]], un kopš [[2014. gads|2014. gada]] 1. septembra lidostas teritoriju pilnībā kontrolē [[Krievijas separātistu spēki Donbasā|Krievijas separātistu spēki]]? [[Attēls:2020 Moscow Victory Day Parade 025.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija]]''' ir skaitliski lielākais militārais spēks pasaulē, tajā ir aptuveni 2 250 000 [[militārpersona|militārpersonu]] <small>(attēlā militārajā parādē [[Maskava|Maskavā]])</small>? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā hokejā]] '''[[Leo Kārlsons]]''' kļuva par visu laiku jaunāko [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas izlases]] spēlētāju, kas spēlējis [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], bet iemetot vārtus pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]], 18 gadu un 139 dienu vecumā viņš kļuva arī par visu laiku jaunāko Zviedrijas vārtu guvēju? * ... vairākus mēnešus ilgušo [[Eiromaidans|Eiromaidana]] protestu laikā, kas noslēdzās ar [[Ukrainas prezidents|Ukrainas prezidenta]] [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] atlaišanu, valdošā '''[[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partija]]''' zaudēja lielu daļu savas politiskās ietekmes un līdz 2014. gada beigām faktiski beidza pastāvēt, bet tikai 2023. gada 21. februārī to oficiāli aizliedza? [[Attēls:Mount Gorongosa, Gorongosa National Park, Mozambique (46316615492).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorongosas nacionālais parks|Gorongosas nacionālā parka]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzīvnieku valsts]] smagi cieta [[Mozambika]]s [[pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā no 1981. līdz 1994. gadam, kad 95% no dzīvniekiem tika izmedīti? * ... atšķirībā no citām [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvēm]], '''[[Smolvuda ūdenskrātuve]]''' [[Labradoras pussala|Labradoras pussalā]] [[Kanāda|Kanādā]] ir uzbūvēta nevis ar vienu [[aizsprosts|aizsprostu]], bet ar 88 dambjiem 64 km kopgarumā, kas pacēla ūdens līmeni pie dambjiem par 8,3 m? * ... '''[[Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)|pretuzbrukums Hersonas apgabalā]]''' bija [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] pretuzbrukuma operācija [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā [[2022. gads|2022. gada]] rudenī, kas ļāva atbrīvot [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] [[Dņepra]]s labā krasta daļu, tostarp [[Hersona|Hersonu]]? [[Attēls:Satellite image of Cuba in November 2001.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kuba (sala)|Kuba]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākā no [[Karību reģions|Karību salām]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2023. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]]''' A grupas pirmo divu vietu ieguvēji [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānija]] un [[Polijas hokeja izlase|Polija]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji [[Japānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... [[Honkonga]]s 1972. gada cīņas mākslu filma '''''[[The Game of Death]]''''' bija [[Brūss Lī]] pēdējā filma, viņš nomira filmas veidošanas laikā? [[Attēls:Wien - Hundertwasserhaus (03).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Hundertvasera nams]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no [[Vīne]]s apmeklētākajām ēkām un ir kļuvusi par daļu no [[Austrija]]s kultūras mantojuma? * ... [[Austrālija]]s ziemeļrietumu piekrastē esošajā '''[[Kinga līcis|Kinga līcī]]''' ir vērojamas līdz 11,8 m lielas [[plūdmaiņas]]? * ... [[2022. gads|2022. gadā]] [[Ķīnas Republika|Taivāna]] pagarināja obligātā militārā dienesta ilgumu '''[[Ķīnas Republikas bruņotie spēki|Ķīnas Republikas bruņotajos spēkos]]''' no četriem mēnešiem līdz vienam gadam, ņemot vērā [[Ķīnas Tautas Republika]]s arvien naidīgāko izturēšanos? [[Attēls:G. Belzoni Esq.r (BM 1860,1013.3).jpg|border|right|50px]] * ... lai gan [[itāļi|itāļu]] [[ceļotājs]] un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džovanni Belconi]]''' <small>(attēlā)</small> nebija [[zinātnieks]], viņa vārds tiek minēts starp mozīmīgākajiem [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] kultūras atklājējiem; vienlaikus viņš bija viens no tiem, kuri nolaupīja un izveda Ēģiptes vēstures un mākslas pieminekļus uz Eiropu, veidojot to kolekcijas? * ... aptuveni 500 km garā '''[[Kuibiševas ūdenskrātuve]]''' uz [[Volga]]s ir pēc platības lielākā [[ūdenskrātuve]] [[Eirāzija|Eirāzijā]] un trešā lielākā pasaulē pēc [[Voltas ūdenskrātuve]]s un [[Smolvuda ūdenskrātuve]]s? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2024. gada Pasaules čempionātā hokejā 3. divīzijā]]''', kas notika [[Biškeka|Biškekā]] un [[Sarajeva|Sarajevā]], A grupas uzvarētāji [[Taizemes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Bosnijas un Hercegovinas hokeja izlase|Bosnija un Hercegovina]] kvalificējās A grupai? [[Attēls:Silene dichotoma sl8.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[žuburotā plaukšķene|žuburotās plaukšķenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Austrumeiropa|austrumu]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], kā tīrumu [[nezāle]] tā ir plaši izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], taču pēdējā laikā strauji izzūd? * ... '''[[15. gadsimts p.m.ē.|15. gadsimtā p.m.ē.]]''' radās [[feniķiešu alfabēts]], kas bija pamats mūsdienu [[alfabēti]]em? * ... tiek uzskatīts, ka [[Kuba]]i piederošā '''[[Huventudas sala]]''' bijusi prototips [[Roberts Luiss Stīvensons|Roberta Luisa Stīvensona]] piedzīvojumu romānā "[[Bagātību sala]]" aprakstītajai salai? [[Attēls:20180603 Nürnberg Rock im Park Muse 0382.jpg|border|right|50px]] * ... [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] grupas ''[[Muse]]'' dalībnieks un līderis '''[[Metjū Belamijs]]''' <small>(attēlā)</small> ilgu laiku sapņojis kļūt par klasisko mūziķi, bet domājis, ka nav pietiekoši talantīgs, tāpēc pievērsies [[rokmūzika]]i; ''Muse'' ir pazīstami ar [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] iekļaušanu rokmūzikā? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimušais [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]] '''[[Denni Džepa]]''' bija vienīgais [[Albānija olimpiskajās spēlēs|Albānijas]] pārstāvis [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kvalifikācijā pārspējot četrkārtējo olimpisko spēļu dalībnieku [[Erjons Tola|Erjonu Tolu]]? * ... pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s '''[[lietus sezona|lietus sezonā]]''' ietilpst visi tie [[mēnesis|mēneši]], kuros izkrīt 60 un vairāk milimetri [[nokrišņi|nokrišņu]]? [[Attēls:Baloch people (4).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[beludži|beludžu]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Pakistāna]]i piederošajā [[Beludžistāna (province)|Beludžistānā]], bet vēl nozīmīga daļa dzīvo [[Irāna]]s pakļautībā esošajā [[Sīstāna un Beludžistāna|Beludžistānā]]? * ... saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] misiju panākt [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] '''[[Bokss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija izmaiņas pret iepriekšējās olimpiādes programmu, par vienu samazinot vīriešu svara kategoriju skaitu, un par vienu palielinot sieviešu kategoriju skaitu? * ... '''[[Kosovas serbi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Kosova|Kosovā]]? [[Attēls:Kulakangri200811nwj_(3to4).jpg|border|right|50px]] * ... dažādos avotos ir dažādi uzskati, vai daļa no [[Himalaji|Himalaju]] '''[[Khulaganri]]''' kalna <small>(attēlā)</small> atrodas [[Butāna|Butānā]], vai tomēr viss kalns ir [[Ķīna]]s [[Tibeta]]s sastāvā; ja kalns atrodas Butānā, un tas ir 7554 metrus augsts, tā ir valsts augstākā [[virsotne (ģeogrāfija)|virsotne]], bet, ja Ķīnā, tad Butānas augstākā virsotne ir [[Gankharpunsums]]? * ... jau kopš jauniešu vecuma [[Latvija]]s [[hokejists]] '''[[Toms Andersons]]''' ir spēlējis [[Šveice|Šveicē]], 2022.—2023. gada sezonā ''La Chaux-de-Fonds'' sastāvā kļuva par Šveices otrās līgas čempionu un regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[Baltkrievija]]s [[Plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļa]] trimdā '''''[[Nexta]]''''' ''[[Telegram]]'' kanāls ir vispopulārākais Baltkrievijā? [[Attēls:Сергей Леонидович Тихановский.png|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 14. decembrī [[Baltkrievi|baltkrievu]] blogeri un [[Opozīcija (politika)|opozīcijas]] politiķi '''[[Sjarhejs Cihanouskis|Sjarheju Cihanouski]]''' <small>(attēlā)</small> notiesāja uz 18 gadiem cietumā, kamēr viņa sieva, 2020. gada [[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]] vēlēšanu kandidāte [[Svjatlana Cihanouska]] ir pametusi valsti? * ... '''[[džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu džudo turnīra]]''' komandu sacensībās uzvarēja [[Francija]], bet sudraba medaļas saņēma [[džudo]] dzimtene [[Japāna]]? * ... galvenā [[valūta]] '''[[Ziemeļkosova|Ziemeļkosovā]]''' ir [[Serbijas dinārs]], kamēr pārējā [[Kosova]]s daļā izmanto [[eiro]]? [[Attēls:Kazbek, Gergeti Trinity Church 2017.jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa [[Gruzija]]s '''[[Kazbegi municipalitāte]]s''' atrodas uz ziemeļiem no [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] [[Galvenā Kaukāza grēda]]s, bet tās ziemeļrietumos atrodas vairāk nekā 4000 m augstā Hohi grēda, kas beidzas ar 5047 m augsto [[Kazbeks|Kazbeku]] <small>(attēlā skats uz Kazbeka kalnu no municipalitātes centra [[Stepancminda]]s)</small>? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] [[Kalmikija|Kalmikijā]] dzimusī [[šahiste]] '''[[Dinara Vāgnere]]''' turnīros piedalījusies zem [[Starptautiskā Šaha federācija|Starptautiskās Šaha federācijas]] karoga, bet kopš 2022. gada maija šaha turnīros pārstāv [[Vācija|Vāciju]]? * ... 2016. gadā '''[[Īrijas latvieši|Īrijas latviešu]]''' kopiena bija piektā lielākā [[minoritāte]] [[Īrija|Īrijā]] pēc [[poļi]]em, [[Briti (tauta)|britiem]], [[lietuvieši]]em un [[rumāņi]]em? [[Attēls:Korjaksky nature reserve.jpg|border|right|50px]] * ... 2005. gadā tika sarīkots [[referendums]] par mazapdzīvotā '''[[Korjaku apvidus]]''' statusu, kura rezultātā 2007. gada 1. jūlijā tas tika likvidēts kā atsevišķs [[Krievijas Federācija]]s subjekts un iekļauts jaundibināmā [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novada]] sastāvā kā administratīvi teritoriālais veidojums ar centru '''[[Palana|Palanu]]''' un sevišķu statusu <small>(attēlā Korjaku dabas rezervāta ainava)</small>? * ... '''[[skeitbordings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|skeitbordinga sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' 4 no 12 medaļām izcīnīja [[Japāna]]s [[skeitbordings|skeitbordisti]]? * ... 98% '''[[maltieši|maltiešu]]''' ir [[Katoļticība|katoļi]], tādējādi šī valsts ir viena no katoliskākajām valstīm pasaulē? [[Attēls:Gangkhar_puensum_summit.JPG|border|right|50px]] * ... 7570 metrus augstais '''[[Gankharpunsums]]''' uz [[Butāna]]s un [[Ķīna]]s ([[Tibeta]]s) robežas [[Himalaji|Himalajos]] <small>(attēlā)</small> ir augstākā kalnu [[virsotne (ģeogrāfija)|virsotne]], kurā nav uzkāpis cilvēks? * ... '''[[2022.—2023. gada NHL sezona|2022.—2023. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' par [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējiem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Vegasas "Golden Knights"]], kas finālsērijā pārspēja [[Floridas "Panthers"]], bet [[Teodors Bļugers]] kļuva par otro [[latvieši|latvieti]], kas ir ieguvis Stenlija kausu? * ... pēc '''[[Hijas slaktiņš|Hijas slaktiņa]]''', ko [[1822. gads|1822. gada]] 11. aprīlī [[Osmaņu impērija]]s karaspēks sarīkoja pret [[Hija]]s iedzīvotājiem par [[Grieķu neatkarības karš|grieķu neatkarības cīnītāju]] atbalstu, nogalinot līdz 25 000 iedzīvotāju un aptuveni 45 000 pārdodot [[Verdzība|verdzībā]], salas iedzīvotāju skaits nav atjaunojies arī mūsdienās? [[Attēls:Safetylast-1.jpg|border|right|50px]] * ... 1923. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Mēmais kino|mēmā kino]] filmā '''''[[Safety Last!]]''''' ir attēlota viena no mēmā kino ēras pazīstamākajām ainām: [[Herolds Loids]] karājās pie liela [[debesskrāpis|debesskrāpja]] pulksteņa virs intensīvas satiksmes <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Pakistānas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1950. gadā [[Teherāna|Teherānā]], ar 1—5 piekāpjoties [[Irānas futbola izlase|Irānai]]? * ... iepriekš '''[[Turkmenbaši līcis|Turkmenbaši līci]]''' sauca [[Turkmenbaši (pilsēta)|Turkmenbaši]] pilsētas agrākā nosaukuma vārdā par Krasnovodskas līci, bet pārdēvēja līdz ar pilsētas nosaukuma maiņu [[1993. gads|1993. gadā]] par godu tā laika [[Turkmenistāna]]s prezidentam [[Saparmurats Nijazovs|Saparmuratam Nijazovam]]? [[Attēls:Laika ac Mt. Paekdu (7998657081).jpg|border|right|50px]] * ... uz [[Ķīna]]s un [[Ziemeļkoreja]]s robežas esošā '''[[Pektusans|Pektusana]]''' <small>(attēlā ezers [[vulkāns|vulkāna]] [[kaldera|kalderā]])</small> apkārtnē dzīvojošie [[korejieši]] un [[mandžūri]] to uzskata par svētu, tas ir attēlots [[Ziemeļkoreja]]s [[ģerbonis|ģerbonī]], kā arī pieminēts abu Koreju [[himna|himnās]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas sacensībās]]''' A grupas uzvarētāji [[Horvātijas hokeja izlase|Horvātijas izlase]] iekļuva 2025. gada Pasaules čempionāta 1. divīzijas B grupā, bet B grupas uzvarētāji [[Beļģijas hokeja izlase|Beļģija]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[zinātniskās fantastikas filma]]s''' pastāv jau kopš [[Mēmais kino|mēmā kino]] laikiem, kad [[Žoržs Meljess]] radīja filmu "[[Ceļojums uz Mēnesi]]", kurā izmantoja inovatīvus [[specefekts|specefektus]]? [[Attēls:Jekaterina_Drelinga.jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[14. Saeima]]s deputāti partijas "[[Stabilitātei!]]" pārstāve '''[[Jekaterina Drelinga]]''' <small>(attēlā)</small> strādāja par pirmsskolas pedagoģi [[Daugavpils|Daugavpilī]] Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestādē? * ... [[Anglija]]s [[futbola klubs|futbola kluba]] '''''[[Luton Town F.C.]]''''' vēsturē ir bijuši panākumi un neveiksmes: pēc izkrišanas no trim [[Anglijas futbola līga|Futbola līgas]] divīzijām pēc kārtas finansiālu grūtību dēļ tas nokļuva piektajā līgā, bet [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023.—2024. gada sezonā]] klubs pirmo reizi spēlēja [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... '''[[2023. gada marta Gruzijas protesti|2023. gada marta Gruzijas protestos]]''' policija izmantoja ūdens lielgabalus un asaru gāzi, lai izklīdinātu protestus, taču parlaments protestu rezultātā 10. martā atsauca "Ārvalstu ietekmes caurskatāmības likuma" likumprojektu? [[Attēls:Djenne great mud mosque.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džennes Lielā mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[Mali]] [[ģerbonis|ģerbonī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2024. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]]''' A grupas pirmo divu vietu ieguvēji — [[Ungārijas hokeja izlase|Ungārijas]] un [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēnijas]] izlase iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāja [[Ukrainas hokeja izlase|Ukraina]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[nošaušana]]''' ir visizplatītākā [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metode pasaulē, ko izmanto aptuveni 70 valstīs, bet [[Baltkrievija]] ir vienīgā [[Eiropa]]s valsts, kurā šobrīd vispār piemēro nāvessodu un izpilda to ar nošaušanu? [[Attēls:Alaport07.JPG|border|right|50px]] * ... [[Tjanšans|Tjanšana]] kalnu '''[[Iles Alatau]]''' grēdas augstākā virsotne ir [[Talghars]] ({{nobr|4973 m}}) grēdas centrālajā daļā, kas ir redzama arī no [[Kazahstāna]]s otrās lielākās pilsētas [[Almati]] <small>(attēlā skats uz Iles Alatau no Almati starptautiskās lidostas)</small>? * ... '''[[Taivānas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2006. gadā, kad zaudēja [[Kuveitas futbola izlase|Kuveitai]] ar 0—10? * ... no [[ģeopolitika|ģeopolitiskā]] viedokļa '''[[Grieķijas pilsoņu karš]]''', kurā dzīvību zaudēja līdz 158 000 cilvēku, bija pirmais [[Aukstais karš|Aukstā kara]] posms starp [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[ASV]], no vienas puses, un [[PSRS]] un tās sabiedrotajiem, no otras puses? [[Attēls:Khon Phapheng Falls, Province de Champassak, Laos.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Khonas ūdenskritumi|Khonas ūdenskritumu]]''' un [[krāce|krāču]] kaskāde [[Mekonga]]s upē [[Laosa|Laosā]] <small>(attēlā)</small> stiepjas {{nobr|9,7 km}} garumā un kopējais platums sasniedz {{nobr|10 783}} metrus — tas ir platākais [[ūdenskritums]] pasaulē? * ... '''[[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947. gada Pasaules čempionātā hokejā]]''' pirmo reizi par čempioniem kļuva [[Čehoslovākijas hokeja izlase]]? * ... '''[[Gvadalkanalas kauja|Gvadalkanalas kauju]]''' bieži dēvē par [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģiona karadarbības]]''' pagrieziena punktu, jo tā iezīmēja [[Japāna]]s stratēģiskās iniciatīvas galīgo zaudēšanu un [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] pāreju no aizsardzības uz ofensīvu? [[Attēls:Cody Glass (48038929783).jpg|border|right|50px]] * ... [[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] '''[[Kodijs Glass|Kodiju Glasu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo sesto numuru pirmajā kārtā izvēlējās [[Vegasas "Golden Knights"]], un viņš kļuva par pirmo spēlētāju, ko jaunā [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda ir [[NHL drafts|draftējusi]]? * ... '''[[nāvessods Grieķijā|nāvessodu Grieķijā]]''' atcēla 2004. gadā, taču pēdējā [[nāvessods|nāvessoda]] izpilde notika 1972. gada 25. augustā, kad 27 gadus vecais Vasilis Laimberis tika nošauts par savas sievas, vīramātes un divu bērnu [[slepkavība|slepkavību]] [[Krēta|Krētas salā]]? * ... '''[[kaujas Doneckas lidostā]]''' starp [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]], neatzītās [[Doneckas Tautas Republika]]s formējumiem un [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajiem spēkiem]] par [[Doneckas starptautiskā lidosta|Doneckas lidostu]] [[Austrumukraina|Ukrainas austrumos]] ilga vairākus mēnešus un beidzās ar Ukrainas atkāpšanos no lidostas [[2015. gads|2015. gada]] janvārī? [[Attēls:2006-05-21-153901 Iceland Stórinúpur.jpg|border|right|50px]] * ... agrākais reģistrētais [[Islande]]s vulkāna '''[[Hekla]]s''' <small>(attēlā)</small> izvirdums noticis [[1104. gads|1104. gadā]], un kopš tā laika novēroti vairāk nekā 20 izvirdumi, pie kam dažos gadījumos [[vulkāns]] bijis aktīvs līdz pat sešiem gadiem ilgi? * ... '''[[Maldīvijas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1997. gadā, kad [[Damaska|Damaskā]] zaudēja [[Irānas futbola izlase|Irānai]] ar 0—17? * ... 2005. gada filmu '''"[[Arlabunakti un visu labu]]"''', kuras [[režisors]], producents un viens no scenārija autoriem ir [[Džordžs Klūnijs]], nominēja sešām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kategorijās "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" un "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]" ? [[Attēls:Rainforest - Ituri (20874628148).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kongo ieplaka]]s''' lielu daļu sedz [[lietus mežs]], kas ir otrs lielākais mežu reģions pasaulē aiz [[Amazones lietus mežs|Amazones lietus meža]] un globāli ietekmē planētas klimatu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953. gada Pasaules čempionātā hokejā]]''' pirmo reizi par čempioniem kļuva [[Zviedrijas hokeja izlase]]? * ... [[Afganistāna]] bija valsts ar visaugstāko '''[[Globālais terorisma indekss|Globālo terorisma indeksu]]''' [[2023. gads|2023. gadā]]? [[Attēls:Death of King Gustav II Adolf of Sweden at the Battle of Lützen (Carl Wahlbom) - Nationalmuseum - 18031.tif|border|right|50px]] * ... lai gan [[Zviedrija]]s armija uzvarēja '''[[Licenes kauja (1632)|1632. gada Licenes kaujā]]''', tomēr taktiskos panākumus aizēnoja viņu harizmātiskā [[Zviedrijas karalis|karaļa]] un karavadoņa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] nāve <small>(attēlā karaļa nāve Licenes kaujā Karla Valbūma gleznā)</small>? * ... pirmā lielā '''[[Baznīcu nakts]]''' notika [[Vācija|Vācijā]] ([[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] un [[Hannovere|Hannoverē]]) [[2003. gads|2003. gadā]], bet [[Latvija|Latvijā]] Baznīcu nakts tiek rīkota kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]]? * ... mazapdzīvotā [[Indonēzija]]s sala '''[[Komodo]]''' ir slavena ar tajā mītošo lielāko mūsdienās dzīvojošo [[Ķirzakas|ķirzaku]] [[Komodo varāns|Komodo varānu]]? [[Attēls:Pelēču muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... [[pamatskola]] '''[[Pelēču muiža|Pelēču muižā]]''' <small>(attēlā)</small> turpināja darboties līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gadam]], kad tās vajadzībām uzcēla jaunu ēku, un kopš tā laika muižas ēkas vairs netiek apsaimniekotas? * ... par '''[[kaujas Belgorodas apgabalā (2023)|kaujām Belgorodas apgabalā]]''', kas sākās [[2023. gads|2023. gada]] 22. maijā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā [[Krievijas Federācija]]s [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]], bet turpinājās jūnija sākumā, atbildību uzņēmās '''[[Krievu brīvprātīgo korpuss]]''' un '''[[leģions "Krievijas Brīvība"]]'''? * ... '''[[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā|1954. gada Pasaules čempionātā hokejā]]''' pirmo reizi par čempioniem kļuva [[PSRS hokeja izlase]]? [[Attēls:Erik XIV king of Sweden 1533-1577 (Domenicus Verwilt) - Nationalmuseum - 21667.tif|border|right|50px]] * ... [[1568. gads|1568. gadā]] [[Somijas hercogs]] un karaļa pusbrālis [[Juhans III|Juhans]] kopā ar brāli [[Kārlis IX|Kārli]] sacēlās pret [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] '''[[Ēriks XIV Vāsa|Ēriku XIV]]''' <small>(attēlā)</small> un gāza viņu no troņa; Juhans kļuva par Zviedrijas karali, bet Ēriks mira pēc daudziem gadiem ieslodzījumā? * ... '''[[Karibas ezers]]''' [[Zambezi]] upē uz [[Zambija]]s un [[Zimbabve]]s robežas ir pēc tilpuma lielākā mākslīgā [[ūdenskrātuve]] pasaulē? * ... pēc '''[[Krievu—zviedru karš (1570—1595)|Krievu—zviedru kara]]''' [[1595. gads|1595. gada]] 18. maijā parakstītais '''[[Teizinas miera līgums]]''' noteica [[Krievija]]s un [[Zviedrija]]s robežu līdz [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:Small Flowered Catchfly Silene galica var.quinquevulnera (6172043770).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Gallijas plaukšķene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets adventīvs (ievazāts) augs, kas aug gar dzelzceļiem, sētos zālājos un nezālienēs? * ... [[cilvēks|cilvēka]] '''[[rokas pirksti|rokas pirkstus]]''' veido trīs [[kauls|kauli]] jeb falangas — pamata falanga, vidējā falanga un naga falanga, taču [[īkšķis|īkšķi]] veido tikai divas falangas — pamata un naga falanga? * ... [[Lietuva]]s uzņēmums, kas pārvalda [[aptieka|aptieku]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklus un [[farmācija]]s [[vairumtirdzniecība]]s uzņēmumus '''''UAB [[Euroapotheca]]''''' pārvalda ''Eurovaistinė'' Lietuvā, ''Apoteksgruppen'' un ''Kronans Apotek'' [[Zviedrija|Zviedrijā]], ''Euroaptieka'' [[Latvija|Latvijā]], ''Euroapteek'' [[Igaunija|Igaunijā]] un ''Euro-Apteka'' [[Polija|Polijā]]? [[Attēls:Klyuchevskoi.jpg|border|right|50px]] * ... viens no [[Eirāzija]]s aktīvākajiem vulkāniem '''[[Kļuču sopka]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākais aktīvais [[vulkāns]] kontinentā? * ... ieņemot nozīmīgu vietu [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļā "no varjagiem uz grieķiem"]], '''[[Polockas kņaziste]]''' uzplauka no 11. līdz 13. gadsimtam, lielākajā savas labklājības periodā tā atradās mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Krievija]]s [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas]] un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... '''[[Kafue]]''' ir garākā [[Zambija]]s upe, kas pilnībā tek pa valsts teritoriju, tās [[upes baseins|baseinā]] dzīvo vairāk nekā puse no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Silene armeria 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]] atrodas tālu ziemeļos no '''[[armēriju plaukšķene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], taču tā ir valsts teritorijā sastopama kā ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs vai dārzbēglis — atrasta [[Rīga|Rīgā]] uz dzelzceļiem? * ... '''[[Pļusas pamiera līgums]]''', kuru pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām [[1583. gads|1583. gada]] 10. augustā parakstīja [[Krievijas cariste]]s un [[Zviedrijas Karaliste]]s pārstāvji, tika noslēgts uz trim gadiem, bet vēlāk pagarināts līdz [[1590. gads|1590. gadam]]? * ... vairākus gadus '''[[Indijas kino]]industrija''' ir ieņēmusi pirmo vietu pasaulē gadā izdoto [[kinofilma|filmu]] skaita ziņā? [[Attēls:Kivach Waterfalls Karelia.jpg|border|right|50px]] * ... lai arī '''[[Kivačs]]''' <small>(attēlā)</small> vairs nav tik iespaidīgs, kā pirms caurteces samazināšanas 20. gadsimta sākumā, [[ūdenskritums]] tāpat tiek atzīts par nozīmīgāko [[tūrisms|tūrisma]] objektu [[Krievijas Federācija]]s [[Karēlijas Republika|Karēlijas Republikā]]? * ... '''[[Malaizijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru izcīnījusi 1974. gadā, kad pārspēja [[Filipīnu futbola izlase|Filipīnas]] ar 11—0? * ... [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta ievēlētais '''[[Dmitrijs Kovaļenko]]''' divas reizes bijis pieķerts un sodīts par nelikumīgu [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] glabāšanu un realizāciju? [[Attēls:Pontus de la Gardie.png|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s karaspēka virspavēlnieks [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā '''[[Pontuss Delagardijs]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Francija|Francijā]] netālu no [[Karkasona]]s, dienējis Francijā, [[Skotija|Skotijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet zviedru dienestā nonāca pēc tam, kad [[Ziemeļu septiņgadu karš|Ziemeļu septiņgadu kara]] laikā krita gūstā un pārgāja Zviedrijas pusē? * ... '''[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' bija jau 7. reize, kad ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] notika [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijā]] un arī [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkurss]] notika [[Malmes arēna|Malmes arēnā]]? * ... 90 % '''[[haitieši|haitiešu]]''' ir [[melnādainie]], bet pārējie ir mulati? [[Attēls:Lychnis chalcedonica 2zz.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[sarkanā guntiņa]]''' <small>(attēlā)</small> ir vietām plaši kultivēts [[krāšņumaugs]], kurš dabā ir reti sastopams pamestu mājvietu apkaimē, ceļmalās un nezālienēs mītņu tuvumā; Latvija ir ziemeļrietumos no sugas dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna|Dagestānas Republikā]] sastopamā '''[[tabasaranu valoda]]''' ir iekļauta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā viena no sarežģītākajām [[valoda|valodām]] pasaulē? * ... '''[[NTV-5]]''' bija pirmā komerctelevīzija [[Latvija|Latvijā]] un pirmais neatkarīgais [[televīzija]]s kanāls, ko izveidoja [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena|pēc neatkarības atjaunošanas]]? [[Attēls:Ngomon2.jpg|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta sākumā celtā [[Vjetnama]]s imperatora rezidence '''[[Hues citadele]]''' <small>(attēlā)</small> cieta smagus postījumus ilgo Indoķīnas karu laikā 20. gadsimta otrajā pusē, bet vēlāk piļu komplekss pamazām ticis atjaunots? * ... '''[[islāms Azerbaidžānā]]''' ir dominējoša [[reliģija]] valstī, līdz pat 99,2 % [[Azerbaidžāna]]s iedzīvotāju ir [[musulmaņi]]? * ... '''[[nogaji|nogaju]]''' etnoss izveidojās 14.—17. gadsimtā [[Nogaju orda]]s pastāvēšanas laikā; agrāk tie bieži tikuši pieskaitīti radniecīgajiem [[tatāri]]em, bet kopējais nogaju skaits tiek lēsts ap 300 tūkstošiem, ieskaitot par nogajiem sevi uzskatošos [[Turcija|Turcijā]] un [[Kazahstāna|Kazahstānā]]? [[Attēls:Wiener Riesenrad DSC02378.JPG|border|right|50px]] * ... [[Vīne]]s publiskā [[parks|parka]] '''[[Prāters|Prātera]]''' teritorija ir izstiepta ap 5 km garumā, paralēli [[Donava]]i, lielāko parka daļu aizņem Zaļais Prāters <small>(attēlā [[Vīnes Milzu panorāmas rats]] Prātera izklaides un atrakciju parkā)</small>? * ... 2005. gadā eksperimentālā pētījumā, ko veica [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta]] studentu grupa, atklājās, ka '''[[folijas cepure]]s''' pasargā savus valkātājus no [[radioviļņi]]em lielākajā daļā pārbaudītā spektra, bet pastiprina noteiktas [[frekvence]]s, aptuveni 2,6 [[GHz]] un 1,2 GHz? * ... [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] pirmajā kārtā [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] kluba [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] zvaigzni '''[[Džanans Musa|Džananu Musu]]''' izraudzījās [[Bruklinas "Nets"]], bet šī paša drafta otrajā kārtā klubs draftēja [[Latvija]]s basketbolistu [[Rodions Kurucs|Rodionu Kurucu]], un abi basketbolisti kopā spēlēja "Nets" sastāvā? [[Attēls:Bohinjsko jezero s peči.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bohiņas ezers]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais pastāvīgais [[ezers]] [[Slovēnija|Slovēnijā]]? * ... '''[[kristietība Armēnijā]]''' parādījās mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtā]], kad tur sludināja [[Jēzus Kristus]] apustuļi [[Apustulis Tadejs|Tadejs]] un [[Svētais Bartolomejs|Bartolomejs]], bet [[4. gadsimts|4. gadsimta]] sākumā karalis Trdats III pasludināja [[Kristietība|kristietību]] par valsts reliģiju, tādējādi [[Armēnija]] kļuva par pirmo kristīgo valsti pasaulē? * ... [[Unimaka]]s salā esošais '''[[Šišaldins]]''' ir viens no aktīvākajiem [[vulkāni]]em [[Aleutu salas|Aleutu salās]], kur kopumā ir 57 vulkāni? [[Attēls:2019 Nikolay Ryzhkov.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[PSRS Ministru padome]]s priekšsēdētājs '''[[Nikolajs Rižkovs]]''' <small>(attēlā)</small> [[1991. gads|1991. gadā]] kandidēja [[Krievijas PFSR]] prezidenta vēlēšanās no [[PSKP]] saraksta un ieguva 16% balsu (par prezidentu kļuva [[Boriss Jeļcins]])? * ... 2023. gada 6. martā medijos parādījās videoieraksts, kurā bija redzams, kā [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karavīri]] izpilda [[nāvessods|nāvessodu]] [[Ukraina]]s [[Karagūsteknis|karagūsteknim]] par vārdiem "[[Slava Ukrainai!]]", bet 12. martā [[Ukrainas drošības dienests]] apstiprināja, ka nošautais karavīrs ir [[Moldova|Moldovā]] dzimušais '''[[Oleksandrs Macijevskis]]'''? * ... '''[[Laosas futbola izlase]]''' smagāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā [[Džakarta|Džakartā]], kad piekāpās [[AAE futbola izlase|Apvienoto Arābu Emirātu izlasei]] ar 0—15? [[Attēls:Bain News Service - Franz Lehár.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austroungārija]]s [[komponists]] '''[[Francs Lehārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva slavens ar savām [[operete|operetēm]], no kurām veiksmīgākā ir "Jautrā atraitne", taču viņš rakstīja arī [[sonāte]]s, simfoniskas poēmas, [[valsis|valšus]] un maršus? * ... '''[[islāms Kazahstānā]]''' ir pēc izplatības lielākā [[reliģija]] valstī, un ģeogrāfiski [[Kazahstāna]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā valsts pasaulē ar musulmaņu vairākumu, kā arī lielākā [[islāms|islāma]] valsts teritorijas platības ziņā? * ... 1993. un 1994. gada [[Latvijas Basketbola līga]]s čempions [[BK Brocēni]] sastāvā '''[[Elšads Gadaševs]]''' bija [[1989. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1989. gada Eiropas čempionāta]] medaļnieks [[PSRS basketbola izlase]]s sastāvā un spēlēja [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada olimpiādē]] NVS izlasē kopā ar [[Igors Miglinieks|Igoru Miglinieku]] un [[Gundars Vētra|Gundaru Vētru]]? [[Attēls:Bazarduzu detail.JPG|border|right|50px]] * ... [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] virsotne uz [[Azerbaidžāna]]s un [[Krievija]]s [[Dagestānas Republika]]s robežas '''[[Bazardizi]]''' <small>(attēlā)</small> ir Azerbaidžānas un Dagestānas augstākā virsotne? * ... [[kristieši|kristiešu]] '''[[Nīkajas ticības apliecība|Nīkajas ticības apliecību]]''' sākotnēji pieņēma [[Pirmais Nīkajas koncils|I Nīkajas koncilā]] 325. gadā un pēc tam otrreiz apstiprināja [[Pirmais Konstantinopoles koncils|I Konstantinopoles koncilā]] 381. gadā, to papildinot ar trešo artikulu par [[Svētais Gars|Svēto Garu]]? * ... '''[[jūras transports]]''' ir lētāks nekā gaisa vai sauszemes [[transports]], bet ievērojami lēnāks lielos attālumos; pēc 2020. gada datiem tas sastāda aptuveni 80% no [[starptautiskā tirdzniecība|starptautiskās tirdzniecības]]? [[Attēls:Tramvajs pie Jaunķemeru liedaga 1912.jpg|border|right|50px]] * ... no [[1912. gads Latvijā|1912.]] līdz [[1933. gads Latvijā|1933. gadam]] '''[[Tramvaju satiksme Ķemeros|Ķemeros darbojās tramvaju satiksme]]''' <small>(attēlā elektriskais [[tramvajs]] pie [[Jaunķemeri|Jaunķemeru]] liedaga)</small>? * ... '''[[Abhāzijas karš (1992—1993)|Abhāzijas karā]]''' visās pusēs tika veikti ievērojami [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumi un zvērības, kas sasniedza kulmināciju, kad [[abhāzi|abhāzu]] spēki ieņēma [[Suhumi]] [[1993. gads|1993. gada]] 27. septembrī, kam sekoja [[etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]] kampaņa; kopā karā ap 5000 [[gruzīni|gruzīnu]] un 4000 abhāzu tika nogalināti vai pazuduši bez vēsts? * ... saskaņā ar [[1977. gads|1977. gada]] [[PSRS Konstitūcija|PSRS Konstitūciju]] '''[[PSRS Ministru padome]]s''' sastāvā ietilpa Ministru padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja pirmie vietnieki un vietnieki, ministri un valsts komiteju priekšsēdētāji, kā arī visu [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistisko Republiku]] Ministru padomju priekšsēdētāji, tostarp [[Latvijas PSR Ministru padome]]s priekšsēdētājs? [[Attēls:Pasargad Tomb Cyrus3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pasargade]]''', kas dibināta [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimtā p.m.ē.]], bija pirmā [[Ahemenīdu impērija]]s galvaspilsēta [[Kīrs Lielais|Kīra Lielā]] laikos <small>(attēlā Kīra Lielā kaps)</small> un saglabāja [[galvaspilsēta]]s lomu, līdz [[Dārijs I]] to pārcēla uz [[Persepole|Persepoli]]? * ... neoficiālās '''[[latgaliešu himna]]s''' "Skaidra volūda" vārdu autore ir [[Anna Rancāne]], bet melodiju komponējis [[Joņs Karūdznīks|Eugeņs (Joņs) Karūdznīks]]; pirmo reizi tā atskaņota Latgales televīzijas mūzikas festivālā [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] 21. jūlijā? * ... [[Austroungārija|Austroungārijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Freds Cinnemans]]''' ir ticis nominēts 10 Oskara balvām, divreiz saņemot arī "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā režisora]]" balvu, taču viņa filmas kopumā saņēmušas 65 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, uzvarot 24 reizes? [[Attēls:2018 EC Tina Garabedian Simon Proulx-Sénécal 2018-01-19 14-22-23 (3).jpg|border|right|50px]] * ... [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[daiļslidotāja]] '''[[Tīna Garabedjana]]''' pārī ar citu [[Kanāda]]s daiļslidotāju Simonu Proulu-Senekālu <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Armēnija|Armēniju]] [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]], iegūstot 18. vietu, kas bija labākais sasniegums Armēnijai šajās olimpiskajās spēlēs? * ... [[Bernāti (dabas parks)|Bernātu dabas parkā]] esošais '''[[Pūsēnu kalns]]''' tiek uzskatīta par augstāko [[kāpa|kāpu]] [[Latvija]]s teritorijā, tās relatīvais augstums ir līdz 31 metriem? * ... pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, izmantojot [[Vācija]]s armijas dzelzceļa sliedes, 1921. gada rudenī atklāja aptuveni 12 km garu [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]] satiksmes līniju no [[Baldone]]s līdz pārceltuves prāmim pie [[Daugava]]s kreisajā krastā pretī [[Ikšķile]]i; šī '''[[tramvaju satiksme Baldonē|tramvaju līnija]]''' darbojās līdz pat [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? [[Attēls:RIAN archive 566221 Tu-144 passenger airliner.jpg|border|right|50px]] * ... nepārvaramu tehnisku problēmu dēļ [[PSRS]] virsskaņas pasažieru [[lidmašīna]] '''''[[Tu-144]]''''' <small>(attēlā)</small> veica tikai 102 komerciālus lidojumus, bet vēlāk kalpoja kā kravas lidmašīna un tika izmantota kosmosa programmas ''[[Buran]]'' pilotu apmācībai? * ... [[Lielbritānija]]s un [[Izraēla]]s uzņēmējs miljardieris '''[[Jurijs Šeflers]]''', kuram pieder vairāki dārgi īpašumi [[Latvija|Latvijā]], [[Krievija|Krieviju]] pameta 2002. gadā pēc vairākām tiesvedībām, kurās tika vainots par pasaulslaveno [[degvīns|degvīna]] zīmolu ''Stolichnaya'' un ''Moskovskaya'' tiesību nelikumīgu iegādi? * ... ceļojot pa [[Taizeme|Taizemi]], [[Austrija]]s uzņēmējs '''[[Dītrihs Matešics]]''' atklāja dzērienu ''Krating Daeng'', ko viņš pārveidoja par ''[[Red Bull]]'' un sāka tirgot 1987. gadā, laika gaitā kļūstot par miljardieri? [[Attēls:Fortaleza de Bam, Irán, 2016-09-23, DD 09.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s dienvidaustrumos esošā '''[[Bamas citadele]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no adobes (nededzināti māla [[ķieģeļi]]) celtā ēka pasaulē? * ... pēc [[Boļševiki|boļševiku]] varas sagrābšanas pēdējais [[Krievijas Impērijas Ministru padome]]s priekšsēdētājs [[kņazs]] '''[[Nikolajs Goļicins]]''' palika [[Krievija|Krievijā]], pelnot iztiku kā kurpnieks un apsargājot publiskos dārzus; lai gan viņš nebija politiski aktīvs, tomēr viņu divreiz arestēja aizdomās par saistību ar [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionāriem]] un nošāva 1925. gadā? * ... pēc zaudējuma 480. gada p.m.ē. '''[[Salamīnas kauja|Salamīnas kaujā]]''' [[Senā Persija|persiešu]] valdnieka [[Kserkss I|Kserksa I]] flotei nācās atgriezties mājās un uz gadu atlikt plānoto sauszemes ofensīvu, tādējādi dodot laiku [[Senā Grieķija|grieķu]] [[pilsētvalsts|polisām]] apvienoties cīņai pret viņu? [[Attēls:MountVsevidof.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleutu salas|Aleutu salu]] arhipelāga trešā lielākā sala '''[[Umnaka]]''' <small>(attēlā augstākais kalns Vsevidova vulkāns)</small> ir mazapdzīvota, vienīgā apdzīvotā vieta Nikoļska ar 39 iedzīvotājiem atrodas salas dienvidu krastā? * ... '''[[Poļu—ukraiņu karš]]''' 1918. un 1919. gadā prasīja aptuveni 10 000 [[poļi|poļu]] un 15 000 [[ukraiņi|ukraiņu]], galvenokārt karavīru, dzīvību, bet abas puses veica arī masveida [[civiliedzīvotāji|civiliedzīvotāju]] arestus, kuri nonāca internēšanas nometnēs un daudzi gāja bojā? * ... '''[[kāpšanas sports 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts otro reizi, bet medaļu komplektu skaits, salīdzinot ar [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokijas olimpiskajām spēlēm]], tika palielināts no diviem uz četriem, atsevišķi izdalot ātruma kāpšanas disciplīnu gan vīriešiem, gan sievietēm? [[Attēls:Georgy_Lvov,_1918.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Pagaidu valdība]]s pirmais ministrs un priekšsēdētājs no [[1917. gads|1917. gada]] 2. marta līdz 7. jūlijam '''[[Georgijs Ļvovs]]''' <small>(attēlā)</small> atkāpās no valdības vadītāja un iekšlietu ministra amata, bet pagaidu valdības vadību pārņēma kara un jūras ministrs [[Aleksandrs Kerenskis]]? * ... '''[[raseņu dzimta]]s''' augi ir [[Kukaiņēdāji augi|kukaiņēdāji]] [[Lakstaugs|lakstaugi]], tomēr neskatoties uz to, ka augi ir kukaiņēdāji, to ziedi tiek [[Apputeksnēšana|apputeksnēti]] ar [[kukaiņi|kukaiņu]] palīdzību? * ... '''[[Tališu kalni]]''' [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] un [[Irāna|Irānā]] ir viena no pēdējām vietām pasaulē, kur bija sastopams [[Kaspijas tīģeris]]? [[Attēls:Georgian Military Road on May 2013 - 08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gruzijas kara ceļš]]''' <small>(attēlā)</small> ir vēsturisks militārais ceļš pāri [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] grēdai, kas kopš 19. gadsimta sākuma savienoja [[Vladikaukāza]] ([[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetija]]) un [[Tbilisi]] ([[Gruzija]]) pilsētas? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Oleksandrs Dovženko]]''' kopā ar [[Sergejs Eizenšteins|Sergeju Eizenšteinu]], [[Dziga Vertovs|Dzigu Vertovu]] un [[Vsevolods Pudovkins|Vsevolodu Pudovkinu]], tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem agrīnajiem padomju kinorežisoriem? * ... '''[[limfmezgli]]''' ir bioloģiski aktīvi caurplūstošās [[limfa]]s filtri, kas aiztur [[Infekcijas slimība|infekciju]] un svešķermeņus, kā arī limfa limfmezglos bagātinās ar [[limfocīti]]em? [[Attēls:Takhte Soleyman (5).jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu [[Irāna|Irānā]] esošā '''[[Tahte Soleimāna]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no trim svētākajām vietām [[zoroastrisms|zoroastrismā]], kurā dega augstākā līmeņa mūžīgā uguns, bet kopš 7. gadsimta tautas apziņā vieta asociējas ar [[Zālamans|Zālamanu]]? * ... '''[[asa sižeta filma]]s''' kā [[kino]] [[žanrs]] patstāvīgi sāka attīstīties tikai 20. gadsimta 70. gados, palielinoties triku un [[Specefekts|specefektu]] skaitam? * ... '''[[Mongolijas futbola izlase]]''' savu smagāko zaudējumu piedzīvoja 1998. gadā, kad ar 0—15 piekāpās [[Uzbekistānas futbola izlase|Uzbekistānai]]? [[Attēls:Церковь Александра Невского - panoramio (3).jpg|border|right|50px]] * ... valsts nozīmes kultūras piemineklis '''[[Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> uzcelta [[1897. gads Latvijā|1897. gadā]], Ziemeļkrievijas stilā; tās celtniecību finansēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] tirgotājs Čukasovs, bet cēla [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] amatnieki? * ... sākotnēji [[1931. gads Latvijā|1931. gadā]] izdotajai bērnu grāmatai '''"[[Mazais ganiņš]]"''' [[Alberts Kronenbergs]] tika pieaicināts tikai kā ilustrators, taču tad, kad iecerētais teksta autors laikā nebija iesniedzis manuskriptu, viņš nolēma sacerēt vārsmas pats, izdevēja [[Emīlija Benjamiņa]] darbu akceptēja, un tā aizsākās Kronenberga [[bērnu literatūra|bērnu grāmatu]] autora karjera? * ... '''[[kristietība Ukrainā]]''' pastāv jau kopš [[Volodimirs Svjatoslavičs|kņaza Volodimira]] veiktās [[Kijivas Krievzeme]]s kristīšanas [[988. gads|988. gadā]]? [[Attēls:Dianthus superbus 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[krāšņā neļķe]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, augi veido nelielas grupas zāļu [[Purvs|purvos]] un periodiski pārmitrās [[pļava|pļavās]]; tā ir viena no visapdraudētākajām sugām uz izzušanas robežas, ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[Kadetu partija]]''' jeb Konstitucionāli demokrātiskā partija [[Krievijas Impērija|Krievijā]] 20. gadsimta sākum bija populāra [[inteliģence]]s, tirgotāju, pilsētnieku un [[Liberālisms|liberālās]] muižniecības, kā arī strādnieku vidū; tā paredzēja dziļas politiskās un sociālās reformas, bet tikai miermīlīgā ceļā, kas nodrošināja tai plašu sabiedrības atbalstu? * ... vislielākā musulmaņu daļa, aptuveni 47 % no visiem '''[[Islāms Indijā|Indijas musulmaņiem]]''', dzīvo trīs štatos — [[Utarpradēša|Utarpradēšā]], [[Rietumbengāle|Rietumbengālē]] un [[Bihāra|Bihārā]], taču attiecības starp [[musulmaņi]]em un [[hinduisti]]em valstī ir saspringtas? [[Attēls:Vladimir V. Kara-Murza (2017).jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s politiskā aktīvista, [[žurnālists|žurnālista]], autora, filmu veidotāja un politieslodzītā '''[[Vladimirs Kara-Murza|Vladimira Kara-Murzas]]''' <small>(attēlā)</small> vecāmāte ir [[latvieši|latviešu]] revolucionāra [[Voldemārs Bisenieks|Voldemāra Bisenieka]] meita Maija Biseniece? * ... savulaik izvirzīta [[hipotēze]], ka '''[[Sērenes pilskalns|Sērenes pilskalnā]]''' atradās senā [[Sēlpils]], līdz [[arheoloģiskie pētījumi]] norādīja, ka tā atradās [[Sēlpils pils]]kalnā? * ... [[Aleutu salas|Aleutu salu]] arhipelāga ceturtā lielākā sala '''[[Atka]]''' ir mazapdzīvota, vienīgā apdzīvotā vieta Atka ar 53 iedzīvotājiem, pārsvarā [[aleuti]]em, atrodas salas austrumu krastā? [[Attēls:Tu-160 at MAKS 2007.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1991. gads|1991. gadam]] [[PSRS]] uzbūvēja 27 '''''[[Tu-160]]''''' lidmašīnas <small>(attēlā)</small>, bet pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] visas 19 lidmašīnas, kas nebija eksperimentālās un izmēģinājuma, palika [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] rīcībā; vēlāk astoņas nodeva [[Krievija]]i apmaiņā pret [[dabasgāze|dabasgāzi]], bet pārējās iznīcināja? * ... '''[[Eiropas Savienības pilsonība]]''' papildina valsts [[pilsonība|pilsonību]], bet neaizstāj to? * ... '''[[karastāvoklis]]''' parasti būtiski ierobežo noteiktas [[Pilsonis|pilsoņu]] tiesības un brīvības, tostarp tādas pamattiesības kā [[pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvība|pārvietošanās brīvība]], [[pulcēšanās brīvība]], [[vārda brīvība]], tiesības uz tiesu un uz mājokļa neaizskaramību? [[Attēls:Mount Logan.jpg|border|right|50px]] * ... pirmoreiz [[Kanāda]]s augstākā kalna '''[[Logans (kalns)|Logana]]''' <small>(attēlā)</small> augstums tika noteikts [[1894. gads|1894. gadā]], un līdz [[1898. gads|1898. gadam]], kad tika uzmērīts [[Denali]] (tolaik Makinlijs), tā bija [[Ziemeļamerika]]s augstākā zināmā virsotne? * ... līdz [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrim]] '''[[Vašingtonas dedzināšana]]''' [[1814. gads|1814. gadā]] [[Britu—amerikāņu karš|Britu—amerikāņu kara]] laikā bija vienīgais ārvalstu uzbrukums [[Vašingtona]]i? * ... [[futbola klubs]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' ir '''[[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausa]]''' uzvaru rekordists, kas 2023. gadā izcīnīja savu 14. uzvaru? [[Attēls:Astronaut Strawberries 4.jpg|border|right|50px]] * ... tā kā produkta pārstrādē ar '''[[liofilizācija|liofilizāciju]]''' tiek izmantotas zemas [[temperatūra]]s, produktam atgūstot [[ūdens]] saturu, tas saglabā vairumu savu oriģinālo īpašību <small>(attēlā liofilizētas [[zemene]]s)</small>? * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar [[Latvija|Latviju]] cieši saistītais [[poļi|poļu]] [[basketbolists]] '''[[Mihals Hlebovickis]]''' bija Polijas [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] komandas treneris? * ... [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidenti]] [[Leonīds Kučma]], [[Viktors Juščenko]] un [[Viktors Janukovičs]] uzsāka piecus procesus, lai veiktu grozījumus '''[[Ukrainas Konstitūcija|Ukrainas Konstitūcijā]]'''; divas no šīm kampaņām cieta neveiksmi, bet trīs noveda pie izmaiņām politiskajā iekārtā, no kurām pēdējās rezultāti saglabājās līdz pat varas maiņai [[2014. gads|2014. gadā]]? [[Attēls:Shishaldin Isanotski.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleutu salas|Aleutu salu]] arhipelāga lielākā sala '''[[Unimaka]]''' <small>(attēlā [[Šišaldina vulkāns]])</small> ir mazapdzīvota; tās vienīgā apdzīvotā vieta Folspāsa ar 64 iedzīvotājiem izvietojusies salas austrumu galā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] romānā '''"[[Balāde par dziedātājputniem un čūskām]]"''', kas ir ceturtā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", darbība norisinās 64 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... [[Tetrarhija]]s periodā 294. gadā '''[[Sirmija]]''', kas atrodas mūsdienu [[Serbija|Serbijā]], kļuva par vienu no četrām [[Romas impērija]]s galvaspilsētām; Sirmijā vai tās reģionā ir dzimuši 10 [[Senās Romas imperatori]]? [[Attēls:کاروانسرای خیرآباد بهبهان، همگام بازسانی.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[karavānserāls|karavānserāliem]]''' <small>(attēlā mūsdienu [[Irāna|Irānā]])</small>, kas kalpoja kā pajumte un stāvvieta ceļotājiem (parasti — [[tirgotājs|tirgotāju]] karavānām vai [[svētceļnieki]]em), gadsimtu gaitā bija arī arī kultūras un idejisko kontaktu nozīme? * ... [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] vadība [[2022. gads|2022. gada]] 30. aprīlī noliedza baumas, ka '''[[Kijivas spoks]]''' ir 13. martā bojā gājušais pilots Stepans Tarabalka, paziņojot, ka tā ir [[ukraiņi|ukraiņu]] radīta [[mūsdienu teika|supervaroņa teika]]; tā atzīta par vienu no faktoriem, kas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā stiprināja ukraiņu [[Morāle|morāli]]? * ... partijas "[[Progresīvie]]" kandidāte [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] '''[[Elīna Pinto]]''' kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] kā saraksta pirmais numurs, tomēr viņu apsteidza bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs [[Mārtiņš Staķis]], kurš iekļuva [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Flag of the Ukrainian Soviet Socialist Republic (1949–1991).svg|border|right|50px]] * ... saskaņā ar [[Ukrainas PSR]] Augstākās Padomes Prezidija 1949. gada 21. novembra dekrētu zilā krāsa '''[[Ukrainas PSR karogs|Ukrainas PSR karoga]]''' <small>(attēlā)</small> apakšā "simbolizē tautas varenību un skaistumu un [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] zilo karogu"? * ... [[Polija]]s mazākā administratīvā iedalījuma vienība gmina '''[[gmina]]''' kā zemākā pašpārvaldes administratīvā vienība pastāvēja jau [[Varšavas hercogiste|Varšavas hercogistē]] kopš pilsētas un lauku gminu izveides [[1809. gads|1809. gadā]]? * ... pamatojoties uz dažādām aplēsēm, visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rindām '''[[dezertēšana|dezertēja]]''' 1,7—2,5 miljoni cilvēku? [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums - 52470294666.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" '''[[Dāvis Mārtiņš Daugavietis]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[futbolists]], 2014. un 2015. gadā aizvadījis četras spēles [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]? * ... '''[[Jemenas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 2000. gadā [[Kuveita (pilsēta)|Kuveitā]], kad ar 11—2 pārspēja [[Butānas futbola izlase|Butānu]]? * ... 1977. gada filma '''"[[Sestdienas vakara drudzis]]"''' padarīja [[Džons Travolta|Džonu Travoltu]] par kinozvaigzni, par šo lomu viņu nominēja arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]"? [[Attēls:Dianthus chinensis kz03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fišera neļķe]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[endēms|endēma]] [[Krievija]]s Eiropas daļai, taču savrupas punktveida atradnes ir arī [[Baltijas jūra]]s baseina austrumdaļā, tostarp reti sastopama [[Latvija|Latvijā]]; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] spēlētāji nepiedalījās '''[[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022. gada ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā]]''', pamatojot to ar [[COVID-19]] ietekmi uz NHL kalendāru un atceltajām spēlēm? * ... pēc celtniecības pabeigšanas '''[[Bagdādes starptautiskā lidosta]]''' tika nosaukta tā laika [[Irāka]]s prezidenta [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] vārdā — Sadama Huseina starptautiskā lidosta? [[Attēls:Unalaska 2.04.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Unalaška]]''' ir apdzīvotākā no [[Aleutu salas|Aleutu salām]], tās ziemeļos atrodas [[1774. gads|1774. gadā]] dibinātā Unalaškas pilsētiņa <small>(attēlā)</small>, kas ar 4400 iedzīvotājiem ir arhipelāga lielākā apdzīvotā vieta? * ... '''[[Tadžikistānas futbola izlase]]''' lielāko uzvaru izcīnījusi 2000. gadā, kad [[Tebrīza|Tebrīzā]] pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 16—0? * ... '''[[Belgradas Universitāte]]''' ir senākā un lielākā [[universitāte]] [[Serbija|Serbijā]]? [[Attēls:Dianthus arenarius 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[smiltāja neļķe]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs [[izplatības areāls]] [[Austrumeiropa|austrumu]] un [[Centrāleiropa|centrālajā Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] sastopama galvenokārt apvidos ar piejūras un iekšzemes [[Kāpa|kāpām]], sausiem priežu mežiem? * ... [[Kanāda]]s dienvidaustrumos esošajā '''[[Antikosti|Antikosti salā]]''' sākotnēji mita 7 vietējās [[zīdītāji|zīdītāju]] sugas, bet, lai padarītu to par "[[mednieki|mednieku]] paradīzi", kopš 1896. gada tika mēģināts introducēt jaunas dzīvnieku sugas, un 10 sugas tika veiksmīgi [[Introdukcija (bioloģija)|introducētas]], pie kam vairākas no tām dabisko ienaidnieku trūkuma dēļ ievērojami savairojušās? * ... pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] '''[[Latvijas ukraiņi|Latvijas ukraiņu]]''' skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] palielinājās [[bēgļi|bēgļu]] pieplūduma dēļ, un [[2023. gads Latvijā|2023. gadā Latvijā]] [[ukraiņi]] kļuva par otro lielāko mazākumtautību pēc [[Latvijas krievi|krieviem]]? [[Attēls:2018-05-31 05-47-01 Norwegen Narvik Narvik -.jpg|border|right|50px]] * ... [[1898. gads|1898. gadā]] Zviedrijas [[Riksdags]] pieņēma lēmumu aiz [[polārais loks|polārā loka]] izbūvēt [[dzelzsrūda]]s transporta [[dzelzceļš|dzelzceļu]] no [[Kiruna]]s [[Zviedrija]]s ziemeļos uz Narvīku [[Norvēģija]]s ziemeļos, un [[1902. gads|1902. gadā]] '''[[Narvīka]]''' ieguva [[pilsēta]]s statusu <small>(attēlā Narvīka mūsdienās)</small>? * ... '''[[Libānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1967. gadā [[Tokija|Tokijā]], kad ar 11—1 pārspēja [[Filipīnu futbola izlase|Filipīnas]]? * ... visvairāk '''[[Katoļticība Baltkrievijā|katoļticīgo Baltkrievijā]]''' dzīvo valsts rietumos, galvenokārt [[Grodņas apgabals|Grodņas apgabalā]], kur [[katoļi]] veido vairāk nekā 60 % iedzīvotāju? [[Attēls:Lithuania Birże Radziwiłł Castle.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā [[1704. gads|1704. gada]] augustā '''[[Biržu pils|Biržu pili]]''' mūsdienu [[Lietuva]]s ziemeļos sagrāva [[Zviedrija]]s karaspēks, bet 20. gadsimta 80. gados to uzcēla no jauna [[renesanse]]s un [[baroks|baroka]] stilā <small>(attēlā)</small>? * ... [[dabas piemineklis|dabas pieminekli]] '''[[Rīteru sausgultne un karsta kritenes]]''' veido daļēji pārveidota [[strauts|strauta]] gultne, kuras lejasgalā atrodas kritene — ūdensrijējs, kas mazūdens periodā uzņem visus strauta ūdeņus? * ... jaunākā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] noslēgumā pirms vairāk nekā 11 000 gadiem [[Ziemeļeiropa]]s teritoriju klāja līdz 3000 metru bieza ledus sega, taču, kad [[pleistocēns|pleistocēna]] beigās un [[holocēns|holocēna]] sākumā ledus vairoga biezums sāka samazināties, sākās '''[[glacioizostāze|glacioizostatiskā]]''' korekcija jeb zemes garozas celšanās, kas turpinās tūkstošiem gadu? [[Attēls:Afognak coastline.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aļaska]]s [[Kodiakas arhipelāgs|Kodiakas arhipelāga]] otrajā lielākajā salā '''[[Afognaka|Afognakā]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo ap 160 [[iedzīvotāji]]em, vienīgā pastāvīgā apdzīvotā vieta ir Alenevas [[vecticībnieki|vecticībnieku]] ciems salas dienvidaustrumos ar 37 iedzīvotājiem? * ... '''[[Šrilankas futbola izlase]]''' smagāko zaudējumu piedzīvojusi 1964. gadā [[Kolombo]], kad ar 1—12 piekāpās [[VDR futbola izlase|VDR]]? * ... '''[[Mekas šerifāts]]''' bija valsts [[Arābijas pussala]]s rietumos ar galvaspilsētu [[Meka|Meku]], kas tika dibināta agrajos [[viduslaiki|viduslaikos]] un pastāvēja līdz [[1925. gads|1925. gadam]], no 16. gadsimta kā [[Osmaņu impērija]]s [[protektorāts]]? [[Attēls:Dianthus barbatus 5.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[čemuru neļķe]]s''' <small>(attēlā)</small> pamatareāls ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču suga tiek kultivēta kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] un daudzviet [[Eiropa|Eiropā]] ir pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] to bieži audzē dārzos, apstādījumos un [[Kapsēta|kapsētās]], un šo vietu tuvumā tā mēdz būt sastopama kā dārzbēglis? * ... '''[[Kipras arābu valoda]]''' ir viens no maronītu [[arābi|arābu]] dialektiem, kuri 8.—9. gadsimtā lielā skaitā migrēja uz [[Kipra|Kipru]], jo arābu [[musulmaņi]] iekaroja viņu dzimteni, tagadējās [[Libāna]]s teritoriju? * ... '''[[Zaječara]]''' [[Serbija]]s austrumos ir sena [[pilsēta]], zināma kopš [[Senā Roma|Senās Romas]] laikiem; šeit dzimuši trīs [[Senās Romas imperatori|Romas imperatori]]: [[Galērijs]], Maksimīns un Licīnijs? [[Attēls:Hram svetog save beograd 0005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Savas baznīca]]''' [[Belgrada|Belgradā]] <small>(attēlā)</small> ir apzināti celta līdzīga [[Svētās Sofijas katedrāle]]i [[Stambula|Stambulā]]? * ... '''[[Vjetnamas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 2000. gadā [[Hošimina|Hošiminā]], kad ar 11—0 pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]]? * ... lielākā daļa '''[[Jorkas raga pussala]]s''' iedzīvotāju ir [[Austrālijas aborigēni]], kas runā vairāk nekā 30 [[Valodu uzskaitījumi|valodās]]? [[Attēls:Valdis Dombrovskis, 2023.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan gandrīz visās priekšvēlēšanu aptaujās labākais rezultāts tika prognozēts [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālajai apvienībai]], tomēr '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā]]''' labāko rezultātu sasniedza [[Jaunā Vienotība]] <small>(attēlā saraksta līderis [[Valdis Dombrovskis]])</small>? * ... '''[[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023. gada Latvijas Basketbola līgas sezonā]]''' par čempionu desmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet bronzas medaļas pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma nonāca [[Liepāja|Liepājā]], tās ieguva [[BK Liepāja]]? * ... 1975. gadā '''[[Valles pamatskola]]''' kļuva par [[vidusskola|vidusskolu]], bet, pēdējā desmitgadē samazinoties skolēnu skaitam, skola atkal darbojas kā [[pamatskola]]? [[Attēls:Road - Flickr - naql.jpg|border|right|50px]] * ... pirmo tirdzniecības apmetni pie [[Aļaska]]s krastiem esošajā '''[[Kodiaka|Kodiakas salā]]''' <small>(attēlā)</small> [[krievi]] ierīkoja [[1784. gads|1784. gadā]] tagadējā Oldhārboras ciema tuvumā? * ... '''[[Kambodžas futbola izlase]]''' smagāko zaudējumu piedzīvojusi 2019. gadā [[Teherāna|Teherānā]], kad ar 0—14 piekāpās [[Irānas futbola izlase|Irānai]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā saspridzinātā '''[[Vecpiebalgas luterāņu baznīca]]''' stāvēja drupās līdz [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laikam]], kad sākās tās atjaunošana pēc [[Ausma Skujiņa|Ausmas Skujiņas]] projekta? * ... '''[[Lielais Ēģiptes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small>, ko būvē [[Gīza|Gīzā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], būs lielākais [[arheoloģija]]s [[muzejs]] pasaulē; daudzas kolekcijas tajā izstādīs pirmo reizi? * ... '''[[Rietumbaltkrievija]]''' saskaņā ar [[1921. gads|1921. gada]] [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līgumu]] tika nodota [[Polijas Otrā republika|Polijas Republikai]], bet [[1939. gads|1939. gadā]] — tika pievienota [[Padomju Savienība]]i? * ... '''[[2023. gada Latvijas čempionāts šahā|2023. gada Latvijas čempionāta šahā]]''' uzvarētāja [[Toms Kantāns|Toma Kantāna]] rezultāts — 8½ no 9 iespējamiem (94,44 %) — ir visu laiku labākais [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] rezultāts finālos, kas notikuši pēc [[Šveices sistēma]]s? [[Attēls:GuyanaKaieteurFalls2004.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kajetura ūdenskritums]]''' [[Gajāna|Gajānā]] tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem pēc ūdens plūsmas ({{nobr|660 m³/s}}) viena kritiena ({{nobr|226 m}}) [[ūdenskritumi]]em pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... kopumā ir aptuveni 40 '''[[polinēziešu valodas]]''', bet tā kā [[Polinēzija]]s salas tika apdzīvotas salīdzinoši nesen, šīs valodas ir diezgan tuvas viena otrai un bieži savstarpēji saprotamas? * ... '''[[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]''' kopā ar [[Novgorodas Republika|Novgorodas Republiku]] un [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiru-Suzdaļu]] bija viena no trim ietekmīgākajām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] valstīm, kas izveidojās pēc [[Kijivas Krievzeme]]s sabrukuma? [[Attēls:The port of Klaipėda.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tonnāžas '''[[Klaipēdas osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrā lielākā [[Eiropas Savienība]]s [[osta]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]? * ... [[dzimstības līmenis]] '''[[musulmaņu pasaule|islāma pasaulē]]''' pēdējā laikā ir samazinājies: ja 1989. gadā uz vienu [[musulmaņi|musulmaņu]] sievieti pasaulē bija 5,2 bērni, bet uz vienu [[Kristietība|kristieti]] tikai 3,3 bērni, tad 2010. gadā šie rādītāji bija 2,9 un 2,6 bērni? * ... '''[[oguzi]]''' pakāpeniski iekaroja [[Irāna|Irānu]], [[Austrumromas impērija|Bizantiju]] un gandrīz visu [[Arābi|arābu]] pasauli, nodibinot [[Seldžuku dinastija|Seldžuku]], [[Osmaņu dinastija|Osmaņu]] un citas dinastijas, viņi ir daudzu mūsdienu [[tjurku valodas|tjurkvalodīgo]] tautu, arī [[Turkmēņi|turkmēņu]], [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] un [[Turki|turku]], priekšteči? [[Attēls:Kristaps Krištopans 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Kristaps Krištopans]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs '''[[Vilis Krištopans]]'''? * ... [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzijas Federatīvo Valstu]] [[Ponpeja (pavalsts)|Ponpejas]] pavalstī esošajā '''[[Pinelapa|Pinelapā]]''' raksturīgs ievērojams ar ahromatopsiju (krāsu aklumu) sirgstošu cilvēku skaits — ar to sirgst ap 10% iedzīvotāju? * ... vēsturiski termins "[[ārieši]]" tika lietots attiecībā uz '''[[indoirāņi]]em'''? [[Attēls:Saponaria officinalis 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ārstniecības ziepjusakne]]''' <small>(attēlā)</small> savvaļā ir sastopama [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet kultivēšanas dēļ plaši ieviesusies visā kontinentā, tostarp ir pilnīgi naturalizējusies arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mūsdienās '''[[ukraiņu uzvārdi]]''' ir izplatīti visā bijušajā [[Padomju Savienība]]s teritorijā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pēc 2023. gada datiem visaugstākais '''[[summārais dzimstības koeficients]]''' pasaulē ir [[Nigēra|Nigērā]] — 6,73, bet zemākais rādītājs ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] — 0,72? [[Attēls:Baba Vida Castle (27379217451).jpg|border|right|50px]] * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā mūsdienu [[Bulgārija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vidina]]''' bija nostiprināta apmetne pie impērijas ziemeļu robežām, kas 6. gadsimtā izbūvēta kā pilsēta <small>(attēlā Baba Vidas cietoksnis)</small>? * ... par godu [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] un viņa sievas [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)|Aleksandras Fjodorovnas]] kronēšanai notikusī svinēšana [[Maskava|Maskavā]] [[1896. gads|1896. gada]] 18. maijā pārvērtās '''[[Hodinkas traģēdija|Hodinkas traģēdijā]]''', kad pūlī līdz nāvei tika sabradāti 1379 cilvēki? * ... karjeras laikā [[BK Ogre|Basketbola kluba "Ogre"]] līderis '''[[Kristaps Dārgais]]''' ir bijis izcils bumbas triekšanā grozā, bijis profesionāls "dankeris", uzvarējis ''FIBA 3x3 Slam Dunk'' konkursā 2013. gadā un daudzos mazākos konkursos dažādās valstīs? [[Attēls:7E busz (BPO-479).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ungārija]]s [[autobuss|autobusu]] '''''[[Ikarus 280]]''''' sērijveida ražošana sākās 1973. gada beigās, un tie kursēja daudzās [[Austrumeiropa]]s pilsētās un gandrīz visos [[PSRS]] reģionos; [[Rīga|Rīgā]] tie pārvadāja pasažierus līdz 2005. gadam, bet [[Budapešta|Budapeštā]] kursēja līdz pat 2022. gada rudenim <small>(attēlā ''Ikarus 280'' Budapeštā)</small>? * ... '''[[Iļja Ponomarjovs]]''' bija vienīgais [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāts, kurš 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā balsoja pret [[Krimas okupācija|Krimas aneksiju]], bet pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] viņš pievienojās [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajiem spēkiem]]? * ... [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzijā]] esošās '''[[Ponpeja]]s''' salas kalnainajā iekšzemē gadā nolīst ap 7600 mm [[nokrišņi|nokrišņu]], un tā tiek uzskatīta par vienu no lietainākajām vietām pasaulē? [[Attēls:Glūdas baznīca.JPG|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Padomju armija]]s daļas '''[[Glūdas luterāņu baznīca|Glūdas luterāņu baznīcā]]''' ierīkoja kara hospitāli, baznīca tika izpostīta un pamesta, bet [[Latvijas PSR]] laikā vietējā [[padomju saimniecība]] ierīkoja tur [[Minerālmēsli|minerālmēslu]] noliktavu; mūsdienās baznīca netiek izmantota <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Krievu pasaule]]s''' koncepcija tiek uzskatīta par '''[[Putinisms|putinisma]]''' ideoloģisko pamatu un kalpo kā pamats militārai agresijai, lai atjaunotu [[Krievija|Krieviju]] [[Padomju Savienība|PSRS]] robežās un atgrieztu [[Ietekmes zona|ietekmes zonu]] [[Eiropa|Eiropā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... pretēji vispārpieņemtam uzskatam, Vīnes konvencijā nav noteikts, ka '''[[vēstniecība]]s''' teritorija ir tās [[valsts]] teritorija, kurai vēstniecība pieder? [[Attēls:Russian cruiser Moskva.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[kreisera "Moskva" nogremdēšana]]''' <small>(attēlā kuģis 2012. gadā)</small>, ko [[Ukrainas Jūras spēki]] paveica 2022. gada aprīlī, bija lielākā Krievijas karakuģa zaudējums karadarbībā kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām? * ... sezonāli izžūstošs beznoteces [[sālsūdens]] ezers '''[[Žebūls]]''' ir lielākais dabīgais [[ezers]] [[Sīrija|Sīrijā]]? * ... sarežģītās nozīmes un kontekstu attīstības vēstures dēļ nav skaidras vai saskaņotas '''[[Trešā pasaule|Trešās pasaules]]''' [[definīcija]]s, taču mūsdienās ar to parasti apzīmē mazāk attīstītās [[valstis]], bieži nievājošā nozīmē? [[Attēls:Potato pancakes.jpg|border|right|50px]] * ... [[kartupelis|kartupeļu]] pankūkas draņiki <small>(attēlā)</small> ir viens no '''[[baltkrievu virtuve]]s''' simboliem? * ... [[Palau]] lielākās salas Babeldaobas austrumdaļā esošais '''[[Nardoks]]''' ir pēc platības lielākais [[ezers]] [[Mikronēzija (reģions)|Mikronēzijā]]? * ... '''[[Arābu Kalifāts]]''' piedzīvoja [[Islāma zelta laikmets|Islāma zelta laikmetu]] no 8. līdz 14. gadsimtam, īpaši [[zinātne]] un [[māksla]]s uzplauka 8. gadsimta beigās, kad valdīja [[Abāsīdu kalifāts|abāsīdu]] valdnieks [[Hārūns ar Rašīds]], un [[Bagdāde]] bija pasaulē lielākā [[pilsēta]]? [[Attēls:Floriana montage.jpg|border|right|50px]] * ... [[Malta]]s pilsētas '''[[Floriana]]s''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas [[1636. gads|1636. gadā]], kad šajā vietā izbūvētas [[Valleta]]s nocietinājumu papildus līnijas, kas tika nosauktas nocietinājumu autora [[itāļi|itāļu]] militārā inženiera Pjetro Paolo Floriani vārdā, kura vārds arī kļuvis par pilsētas nosaukuma avotu? * ... '''[[Dikļu luterāņu baznīca|Dikļu luterāņu baznīcā]]''' no 1857. līdz 1867. gadam par [[mācītājs|mācītāju]] kalpoja [[Juris Neikens]], kurš 1864. gadā noorganizēja [[1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos|Dziesmu dienu]], likdams pamatus [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] tradīcijai [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Kanāda]]i piederošajā '''[[Keipbretona|Keipbretonas salā]]''' dzīvo pasaulē lielākā [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodā]] runājošā [[skoti|skotu]] [[diaspora]], skotu gēlu valodu šeit lieto ap 2000 salas iedzīvotāju? [[Attēls:Vaccaria segetalis-5-31-05.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Spānijas vakārija]]''' <small>(attēlā)</small> ir reti sastopama arī [[Latvijas flora|Latvijā]] (pārsvarā [[Rīga|Rīgā]] un tās apkaimē), kur tā ir ievazāts (adventīvs) augs? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Ukrainas nemiernieku armija]]''' iesaistījās [[Partizānu karš|partizānu karā]] pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], [[Polijas pagrīdes valsts|Polijas pagrīdes valsti]], [[Polijas Tautas Republika|komunistisko Poliju]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]], bet arī veica [[Volīnijas slaktiņš|etnisko tīrīšanu]] pret poļiem? * ... [[Irāna]]s [[bezpilota lidaparāts|dronus]] '''''[[Shahed]]''''' pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai [[2019. gads|2019. gadā]] uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm, bet vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]]? [[Attēls:Priedulas baznīca - church - panoramio - Laima Gūtmane (simka….jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Priedulas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta 16. gadsimta beigās kā viena no 70 baznīcām, kas pēc hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] pavēles tika būvētas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[Ukraina]]s lauksaimniecības un graudu [[loģistika]]s [[uzņēmējs]], viens no bagātākajiem Ukrainas cilvēkiem '''[[Oleksijs Vadaturskis]]''' tika nogalināts [[2022. gads|2022. gada]] 31. jūlijā agrā rītā [[Krievija]]s raķešu triecienos [[Mikolajiva]]i; septiņas vai astoņas raķetes trāpīja viņa mājai, radot aizdomas, ka Krievija viņu nogalināja, lai ietekmētu Ukrainas labības eksporta nozari? * ... lielākā daļa '''[[tališi|tališu]]''' [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] runā [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu valodā]], bet [[Irāna|Irānā]] — [[Persiešu valoda|persiešu valodā]]; [[tališu valoda]]s lietotāji Azerbaidžānā ir pakļauti [[pārtautošana]]s mēģinājumiem, tajā nav formālās [[izglītība]]s, valsts iestādes neatbalsta šīs valodas lietošanu? [[Attēls:Kristaps.jpg|border|right|50px]] * ... aktieru [[Edgars Liepiņš|Edgara Liepiņa]] un [[Velga Vīlipa|Velgas Vīlipas]] dēls [[alpīnists]] '''[[Kristaps Liepiņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir sasniedzis 22 virsotnes, kas uzskatāmas par augstkalnu virsotnēm — augstākas par 5500 metriem ([[Tjanšans|Tjanšanā]], [[Pamirs|Pamirā]], [[Himalaji|Himalajos]], [[Kordiljeri|Baltajos Kordiljeros]] un [[Andi|Andos]])? * ... [[Latvija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Juuk]]''''' dziesmu trīs autori ir tās [[solisti]] — [[Edgars Šubrovskis]], [[Oskars Jansons]] un [[Sniedze Prauliņa]]? * ... viena no [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzijas Federatīvo Valstu]] pavalstīm '''[[Ponpeja (pavalsts)|Ponpejas Valsts]]''' iekļauj 10 atolus un ap 150 saliņām, taču galvenā [[Ponpeja]]s sala veido 97 % no pavalsts kopējās sauszemes platības un 96 % no iedzīvotāju skaita? [[Attēls:Львів, Університетська 1, Головний навчальний корпус університету.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivana Franko Ļvivas Nacionālā universitāte]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām universitātēm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un vecākā universitāte [[Ukraina|Ukrainā]]? * ... '''[[Taurijas Nacionālā universitāte]]''' pēc [[Krimas okupācija]]s tika pārcelta uz [[Kijiva|Kijivu]]? * ... kā '''[[čečenu un ingušu deportācija]]s''' iemesls oficiāli tika minēta masu [[Kolaboracionisms|sadarbība ar vācu okupantiem]], tomēr sadarbības nebija — [[Vērmahts|Vērmahtam]] izdevās ieņemt tikai nelielu daļu [[Ingušija]]s? [[Attēls:Aerial picture of Moose Cove Lake, Nova Scotia, at sunrise.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s kolonizācijas sākumposmā līdz [[1713. gads|1713. gadam]] '''[[Jaunskotijas pussala]]''' <small>(attēlā)</small> tika dēvēta par Akādijas pussalu un bija daļa no [[Francija]]s Akādijas kolonijas; pēc Utrehtas līguma pussala nonāca [[Lielbritānija]]s kontrolē, bet Jaunskotija joprojām nav oficiāls ģeogrāfisks nosaukums [[Kanāda|Kanādā]]? * ... daudzi '''[[armēņi|armēņu]]''' izcelmes [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] iedzīvotāji kļuva par tās [[Bizantijas imperatoru uzskaitījums|imperatoriem]], piemērām, [[Hēraklijs|Flāvijs Hēraklijs Augusts]]? * ... '''[[Ērberģes luterāņu baznīca|Ērberģes luterāņu baznīcā]]''' un pie tās ir apglabāti [[Ērberģes muiža]]s īpašnieku [[Fītinghofi|Fītinghofu]], [[Taubes]] un [[Hāni|Hānu]] dzimtu pārstāvji? [[Attēls:View of Hvar 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Horvātija]]s '''[[Hvara (sala)|Hvaras salā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vidēji 349 saulainas dienas gadā; Hvara ir saulainākā sala [[Adrijas jūra|Adrijas jūrā]]? * ... [[Rīga]]s '''[[bulvāris|bulvāru]]''' [[Rīgas Bulvāru loks|loks]] veidojās pēc [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājumu]] nojaukšanas 19. gadsimtā? * ... '''[[Bads Krimā (1921—1923)|1921.—1923. gada bada]]''' dēļ [[Krimas pussala]] zaudēja aptuveni 15 % iedzīvotāju jeb 100 000 cilvēku? [[Attēls:Niedrāju_-_Pilkas_purvs_-_panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Niedrāju–Pilkas purvs|Niedrāju—Pilkas purvu]]''' <small>(attēlā)</small> dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā šķērso bijušā [[Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Smiltenes—Ainažu dzelzceļa]] uzbērums? * ... [[kaučuks|kaučuka]] '''[[vulkanizācija|vulkanizāciju]]''' atklāja angļu izgudrotājs Čārlzs Gudjīrs un patentēja to [[1844. gads|1844. gadā]]? * ... '''[[Dža faunas rezervāts]]''' [[Kamerūna]]s dienvidos ir viens no vislabāk saglabātajiem [[lietus mežs|lietus mežu]] masīviem [[Āfrika|Āfrikā]], apmēram 90% no rezervāta teritorijas ir pirmatnējais mežs? [[Attēls:Аквадукт, Скопје, 2014.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Skopjes akvedukts|Skopjes akvedukta]]''' <small>(attēlā)</small> būvniecības laiks nav zināms, par to pastāv divas teorijas, taču tas ticis izmantots līdz pat 18. gadsimtam? * ... '''[[Kirgizstānas futbola izlase]]''' [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausā]] debitēja [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019. gada turnīrā]], uzreiz sasniedzot astotdaļfinālu? * ... '''[[Rietumarmēnija]]''' bija ievērojami lielāka nekā Armēnijas austrumu daļa (tagadējā [[Armēnijas Republika]])? [[Attēls:Takeshi Kitano 2017.jpg|border|right|50px]] * ... kamēr savā dzimtenē [[Japāna|Japānā]] '''[[Takeši Kitano]]''' <small>(attēlā)</small> labāk pazīstams kā [[komiķis]] un TV šovu vadītājs, starptautiski viņš ir labāk zināms kā [[aktieris]] un [[režisors]]? * ... [[Kristietība|kristietībā]] tradicionāli ir pieņemta doktrīna '''"[[Ārpus Baznīcas nav pestīšanas]]"''', kas nosaka, ka cilvēks nevar būt pestīts jeb izglābts no [[Elle|mūžīgās pazušanas]], ja vien viņš nav piederīgs baznīcas kopienai? * ... '''[[Polijas pagrīdes valsts]]''' darbojās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] okupētajā [[Polija|Polijā]] kā pretošanās organizāciju apvienība, kas bija lojāla [[Polijas trimdas valdība|Polijas Republikas valdībai trimdā]] [[Londona|Londonā]]? [[Attēls:Daugavpils tramvajs.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[KTM-5]]''' [[tramvajs|tramvajus]] <small>(attēlā)</small> izmanto [[Baltkrievija]]s, [[Kazahstāna]]s, [[Krievija]]s un [[Ukraina]]s pilsētās, kā arī [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|Daugavpils tramvaju satiksmē]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Palestīnas futbola izlase]]''' lielāko uzvaru izcīnījusi 2006. gadā, kad [[Bangladeša]]s galvaspilsētā [[Daka|Dakā]] pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 11—0? * ... '''[[Ežurgas klintis]]''' un '''[[Zivtiņu klintis]]''' ir ievērojamākie [[smilšakmens]] [[atsegumi]] [[Latvija]]s piekrastē, tie ievērojami pārveidojās [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada janvāra vētrā]]? [[Attēls:Zviad Gamsakhurdia, Tbilisi, 1988.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Gruzijas prezidents]] '''[[Zviads Gamsahurdija]]''' <small>(attēlā)</small> [[1993. gads|1993. gada]] 31. decembrī mira neskaidros apstākļos [[Mingrelija]]s ciemā Dzveli Hibulā, bet [[Gruzija]]s valdība par viņa nāvi paziņoja tikai 1994. gada 5. janvārī? * ... '''[[Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938. gadā|1938. gada Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņā]]''' aizvietoja, vāciskoja vai vienkāršoja vairāk nekā 1500 [[Austrumprūsija]]s [[senprūšu valoda|senprūšu]], [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] un [[poļu valoda|poļu]] cilmes [[toponīmija|vietvārdu]], atsevišķos robežapgabalu apriņķos nomainot līdz pat 70% vietvārdu? * ... pēc [[Holodomors|holodomora]] uz '''[[Austrumukraina|Austrumukrainu]]''' tika pārcelti [[krievi]], galvenokārt uz [[Donbass|Donbasu]], [[Dņepra]]s un [[Odesas apgabals|Odesas]] reģioniem? [[Attēls:Ju Wenjun (2016.09) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm]]''' tika izspēlēts divās Ķīnas pilsētās no [[2023. gads sportā|2023. gada]] 5. līdz 25. jūlijam, un cīņā starp divām [[Ķīna]]s šahistēm titulu saglabāja iepriekšējā čempione [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Izraēlas konstitūcija]]''' nepastāv, tās izveidošana joprojām nav pabeigta, bet to aizstāj [[Izraēlas Valsts]] pamatlikumi? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] sākumā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|Rēzeknes domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]] izslēdza no partijas "[[Saskaņa]]", un 2. aprīlī viņš nodibināja jaunu politisko partiju '''"[[Kopā Latvijai]]"'''? [[Attēls:Shiveluch - 10 July 2007 - iss015e16913 edit.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamčatka|Kamčatkā]] esošais '''[[Šivelučs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no pasaules aktīvākajiem [[vulkāni]]em? * ... atšķirībā no dienvidos esošā [[Adriāna valnis|Adriāna vaļņa]], kas tika izveidots no akmens, [[Skotija|Skotijā]] esošais [[romieši|romiešu]] nocietinājums '''[[Antonija valnis]]''' tika izveidots no zemes un apklāts ar velēnām, akmeņus ieklājot tikai vaļņa pamatos, tāpēc tas līdz mūsdienām saglabājies mazāk? * ... '''[[kumiku valoda]]''' ir viena no senākajām [[Dagestāna]]s literārajām valodām, līdz 20. gadsimta 30. gadiem tā bija ''[[lingua franca]]'' [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]]? [[Attēls:Karbovanets 50 1918 b.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[karbovanecs]]''' bija naudas vienība [[Ukraina|Ukrainā]] 1918.—1920. gadā <small>(attēlā 1918. gada 50 karbovaneci)</small>, 1942.—1944. gadā, kā arī 1992.—1996. gadā (1996. gadā to aizstāja [[hrivna]])? * ... ilggadējais [[Rīgas brīvosta]]s pārvaldnieks '''[[Leonīds Loginovs]]''' darbojies arī politikā, un [[1995. gads Latvijā|1995. gadā]] [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]] saraksta, bijis arī [[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]] padomes deputāts un priekšsēdētājs? * ... [[Teokrātija|teokrātiskās]] [[Islāms|islāma]] valsts '''[[Ziemeļkaukāza Imamāts|Ziemeļkaukāza Imamāta]]''', kas pastāvēja no [[1829. gads|1829.]] līdz [[1859. gads|1859. gadam]], robežas nepārtraukti mainījās kara dēļ, taču tā kontrolē galvenokārt atradās [[Čečenija]] un bijušās [[Avāru haniste]]s zemes? [[Attēls:Lutheran church in Miķeļtornis.jpg|border|right|50px]] * ... no 1963. līdz 1989. gadam [[draudze]] '''[[Miķeļtorņa luterāņu baznīca|Miķeļtorņa luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> nedarbojās, un ēkā bija [[Pionieru kustība|pionieru]] nometnes klubs? * ... ar kopā izcīnītiem 13 tituliem '''[[Jevgēņijs Kosuškins]]''' ir visvairāk reižu par [[Latvijas Basketbola līga]]s uzvarētāju kļuvušais; piecas reizes viņš ir uzvarējis kā spēlētājs, bet pārējās — kā [[treneris]]? * ... vienai no 14 [[Krievija|Krievijas Federācijā]] ietilpstošās [[Dagestāna]]s oficiālajām valodām '''[[laku valoda]]i''' rakstība tika izstrādāta 20. gadsimtā, sākotnēji izmantoja [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], no 1928. gada — [[latīņu raksts|latīņu alfabētu]], bet kopš 1938. gada [[Kirilica|kirilicu]] uz [[Krievu alfabēts|krievu alfabēta]] pamata? [[Attēls:Kensington Palace.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kensingtonas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir oficiālā [[Velsas princis|Velsas prinča]] [[Londona]]s rezidence; no 1981. līdz savai nāvei 1997. gadā pils saimniece bija [[princese Diāna]], bet pašlaik tā ir [[Viljams, Velsas princis|prinča Viljama]] rezidence? * ... pēc aiziešanas no partijas "[[Stabilitātei!]]" Saeimas deputāte [[Glorija Grevcova]] 2023. gadā iestājās partijā '''"[[Apvienība Jaunlatvieši]]"''' un kļuva par tās vienīgo pārstāvi [[14. Saeima|14. Saeimā]] līdz mandāta zaudēšanai 2024. gadā? * ... mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s pilsēta '''[[Šamahi]]''', neraugoties uz biežo [[zemestrīce|zemestrīču]] postījumiem, saglabāja savu lomu kā senās Širvanas ekonomiskā un administratīvā galvaspilsēta un viena no galvenajām pilsētām [[Zīda ceļš|Zīda ceļā]]? [[Attēls:Vecrīga, Central District, Riga, LV-1050, Latvia - panoramio (111).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jāņa sēta (Rīga)|Jāņa sēta]]''' <small>(attēlā)</small> — kvartāls starp [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju]], [[Jāņa iela (Rīga)|Jāņa]] un [[Skārņu iela (Rīga)|Skārņu]] ielām pieder [[Rīga]]s vecākajai daļai, kas radusies 13. gadsimta sākumā, te atradās Bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa pilis, ko norobežoja pilsētas nocietinājuma mūris un [[Rīdzenes upe]]? * ... [[Dagestāna|Dagestānā]] lietotā [[tabasaranu valoda]] ir iekļauta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā viena no sarežģītākajām [[valoda|valodām]] pasaulē, taču [[1876. gads|1876. gadā]] daudzi '''[[tabasarani]]''' pārgāja uz [[azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu valodu]]? * ... '''[[Igaunijas bruņotie spēki]]''' tiek komplektēti saskaņā ar [[Igaunijas Republika]]s "Vispārējo iesaukšanas likumu"; valsts pilsoņiem, jauniešiem vecumā no 18 līdz 28 gadiem, ir pienākums dienēt 8 vai 11 mēnešus? [[Attēls:One Czechoslovak Crown.png|border|right|50px]] * ... [[1993. gads|1993. gada]] 8. februārī '''[[Čehoslovākijas krona|Čehoslovākijas kronu]]''' <small>(attēlā 1929. gada krona)</small> aizstāja [[Čehijas krona]] un [[Slovākijas krona]], abas nominālvērtībā? * ... [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iecerētā ģeopolitiskā plāna '''[[Starpjūru konfederācija]]''' mērķis bija apvienot bijušās [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]] zemes vienotā [[Federācija (valsts)|federatīvā valstī]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Japāna]]s [[animācijas filma]]s '''"[[Super Mario Brāļi: Filma]]"''' kases ieņēmumi ir vairāk nekā {{nobr|1,3 miljardi}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]], padarot to par 2023. gada otru ienesīgāko filmu un uzstādot kases rekordus pasaulē kā pelnošākā animācijas filma pirmizrādes nedēļas nogalē un ienesīgākā filma, kuras pamatā ir [[videospēle]]? [[Attēls:Great Gate, Hampton Court Palace.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānijas karalis]] [[Džordžs II (Lielbritānija)|Džordžs II]] bija pēdējais monarhs, kura rezidence bija '''[[Hemptonkortas pils]]''' <small>(attēlā)</small>, un mūsdienās tā ir atvērta apmeklētājiem? * ... [[1944. gads|1944. gada]] '''[[kumiku deportācija|deportācijā]]''' [[kumiki|kumikus]] pārvietoja uz Hasavjurtas rajonu [[Čečenijas-Ingušijas APSR]], kuras pamatiedzīvotāji ([[čečeni]]) īsi pirms tam bija [[Čečenu un ingušu deportācija|deportēti]] uz [[Kazahijas PSR]]? * ... '''[[hoānas]]''' izveidojās [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] [[evolūcija]]s gaitā sakarā ar nepieciešamību periodiski vai pastāvīgi [[Elpošana|elpot]] atmosfēras [[Gaiss|gaisu]]? [[Attēls:Дніпрогес з висоти.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Ukraina]]s pilsētā [[Zaporižja|Zaporižjā]] esošo '''[[Dņipro HES]]''' <small>(attēlā)</small> uzspridzināja [[Sarkanā armija|padomju spēki]] un pēc tam arī [[Vērmahts]], bet tā atjaunošana tika pabeigta 1950. gadā, un līdz 1956. gadam šī bija jaudīgākā [[hidroelektrostacija]] [[PSRS]] un [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[Guamas futbola izlase]]''' savu smagāko zaudējumu cieta pret [[Ziemeļkorejas futbola izlase|Ziemeļkoreju]], kam ar rezultātu 0—21 zaudēja 2005. gada 11. martā? * ... '''[[dargi]]''' ir otrā lielākā tauta [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna|Dagestānas Republikā]] un veido aptuveni 16,5 % no tās [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Stanley Tucci 2017 Berlinale.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[režisors]] '''[[Stenlijs Tuči]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Merila Strīpa|Merilu Strīpu]] ir filmējies filmās "[[Sātans Pradas brunčos]]" un "[[Džulī un Džūlija]]"? * ... par pēdējo divu gadu '''[[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s''' čempionu ir kļuvis [[Rīga|Rīgā]] bāzētais [[Ukraina]]s [[basketbols|basketbola]] klubs Slobožanskes "Prometey"? * ... '''[[Britu bibliotēka]]''' ir viena no pasaules lielākajām [[bibliotēka|bibliotēkām]] un glabā no 170 līdz 200 miljonus priekšmetu no visas pasaules, to skaitā apmēram 14 miljonus [[grāmata|grāmatu]]? [[Attēls:Juancito.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[hibrīdi]]em''' parasti ir abu vecāku iezīmes, taču tie bieži vien ir [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterili]] <small>(attēlā [[mūlis]] — sterils [[Ēzeļi|ēzeļu]] tēviņa un [[Zirgi|zirgu]] mātītes ([[ķēve]]s) pēcnācējs)</small>? * ... [[1966. gads Latvijā|1966. gadā]] '''[[Zeltiņu luterāņu baznīca|Zeltiņu luterāņu baznīcu]]''' draudzei atņēma un līdz 1985. gadam izmantoja kā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] un [[lopbarība]]s noliktavu? * ... vieni no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s, [[Čečenija]]s un [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijas]] pirmiedzīvotājiem '''[[kumiki]]''' ir lielākā [[tjurki|tjurku]] tauta [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]]? [[Attēls:Natural_History_Museum_London_Jan_2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Londonas Dabas vēstures muzejs|Londonas Dabas vēstures muzejā]]''' <small>(attēlā)</small> glabājas apmēram 80 miljoni dabas izcelsmes priekšmetu, to starpā milzīgas [[botānika]]s, [[entomoloģija]]s, [[zooloģija]]s, [[paleontoloģija]]s un [[mineraloģija]]s kolekcijas? * ... [[motosports|motosportā]] '''[[Lauris Freibergs]]''' ir kopš sešu gadu vecuma, sekojot vecāko brāļu Gata un Mārtiņa piemēram, bet tagad [[motokrosists]] ir arī viņa dēls Uldis? * ... '''[[Krievu—Amerikāņu līnija]]''' bija transatlantiskās kuģniecības uzņēmums, kas nodrošināja regulāru tvaikoņu satiksmi līnijā [[Liepāja]]—[[Roterdama]]—[[Ņujorka]]? [[Attēls:EdinburghCastle.jpg|border|right|50px]] * ... vismaz no 12. gadsimta līdz [[1633. gads|1633. gadam]] '''[[Edinburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Skotijas karalis|Skotijas karaļu]] rezidence? * ... [[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojums 4978]] [[2021. gads|2021. gada]] 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas lidosta|Viļņu]], atrodoties virs [[Baltkrievija]]s, tika novirzīts uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru un žurnālistu '''[[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]]''' — apcietināja? * ... '''[[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|ātrslidošanas masu starta sacensībās 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Latvija]]s sportists '''[[Haralds Silovs]]''' pusfināla slidojumā ierindojās 9. vietā, paliekot labākais starp slidotājiem, kas finālam nekvalificējās? [[Attēls:Polypterus senegalus - Senegal-Flösselhecht - Albino.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzspurzivjveidīgās]]''' ir samērā sena [[zivis|zivju]] grupa ar vairākām [[Devons|devona]] [[Daivspurzivis|daivspurzivīm]] raksturīgām [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskajām]] īpašībām <small>(attēlā Senegālas daudzspure)</small>? * ... '''[[trolejbusu satiksme Maskavā]]''', kas nodrošināja pasažieru pārvādājumus [[Maskava|Maskavā]] no 1933. līdz 2020. gadam, līdz 2015. gadam bija lielākā [[trolejbuss|trolejbusu]] sistēma pasaulē? * ... 1970. gados [[Spānija]]s ziemeļu pilsētā '''[[Haka (pilsēta)|Hakā]]''' plānveidīgi sāka attīstīt [[tūrisms|tūrismu]] un [[ziemas sports|ziemas sportu]] — tai līdzās atrodas ziemas kūrorti; pilsēta ir neveiksmīgi kandidējusi uz 1998., 2002., 2010. un 2014. gada [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] rīkošanu? [[Attēls:Gertsen 1860x by Levitsky.jpg|border|right|50px]] * ... [[1847. gads|1847. gadā]], pēc tēva nāves saņēmis [[mantojums|mantojumu]], [[krievi|krievu]] [[filozofs]] un publicists '''[[Aleksandrs Hercens]]''' <small>(attēlā)</small> pameta [[Krievija|Krieviju]], dzīvoja [[Parīze|Parīzē]], pēc [[1848. gada revolūcijas]] apspiešanas patvērās [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Pētera primaritāte]]''' ir uzskats [[Kristietība|kristietībā]], ka [[Svētais Pēteris|Pēterim]], vienam no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] izredzētajiem apustuļiem, ir bijusi nozīmīga vadošā loma starp pārējiem [[apustuļi]]em? * ... '''[[Ukraiņu—padomju karš]]''', kas sākās [[1917. gads|1917. gadā]], beidzās ar [[Ukrainas Tautas Republika]]s sakāvi, [[Ukraina]]s padomju okupāciju un [[Ukrainas PSR]] pievienošanu [[Padomju Savienība]]i [[1922. gads|1922. gadā]]? [[Attēls:Ērgļu luterāņu baznīca pirms Pirmā pasaules kara.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļu]] apkārtnē notika sīvas cīņas un '''[[Ērgļu luterāņu baznīca (vecā)|Ērgļu luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika sagrauta; vēlāk drupu vietā uzcēla [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] komitejas ēku, bet mūsdienās šeit ir Ērgļu apvienības pārvalde? * ... dažreiz '''[[dienvidigauņu valoda]]s''' '''[[setu dialekts]]''' tiek uzskatīts par patstāvīgu [[valoda|valodu]], bet citreiz to uzskata par [[veru valoda]]s dialektu? * ... [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzijas Federatīvo Valstu]] '''[[Čūkas pavalsts]]''' aizņem [[Karolīnu salas|Karolīnu salu]] arhipelāga centrālo daļu un iekļauj 15 [[atols|atolus]] un atsevišķas salas, kopā 294 saliņas? [[Attēls:Svetlana Alliluyeva 1970.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vadoņa [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākajai meitai '''[[Svetlana Alilujeva|Svetlanai Alilujevai]]''' <small>(attēlā)</small> ļāva pamest PSRS un aizbēgt uz [[ASV]]; 1978. gadā viņa kļuva par ASV pilsoni un bija pazīstama kā Lana Pītersa? * ... '''[[dabiskās valodas apstrāde]]s''' mērķis ir nodrošināt spēju [[Dators|datoriem]] saprast, ģenerēt un strādāt ar [[valoda|cilvēku valodu]]? * ... '''[[Teita modernās mākslas muzejs|Teita modernās mākslas muzeju]]''', kurā atrodas viena no lielākajām mūsdienu [[māksla]]s kolekcijām pasaulē, ar [[Temza]]s pretējo krastu savieno gājējiem paredzētais [[Londonas Tūkstošgades tilts]]? [[Attēls:Skilbeni ortodox church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Šķilbēnu pareizticīgo baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1929. gads Latvijā|1929. gadā]], to projektējis [[Vladimirs Šervinskis]]? * ... trīs cilvēku '''[[Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra|Bosnijas un Hercegovinas prezidentūrā]]''', kas tika izveidota pēc [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]], ir pārstāvēti triju tautību pārstāvji — [[bosnieši]], [[horvāti]] un [[serbi]]? * ... [[Lielvārde]]s pilsētas daļa '''[[Lāčplēsis (Lielvārde)|Lāčplēsis]]''', kas veidojies pie vēsturiskās [[Lielvārdes muiža]]s, izauga [[Latvijas PSR]] laikā kā [[kolhozs|kolhoza]] "Lāčplēsis" centrs? [[Attēls:Andersen KC-135 crew locates missing mariners on lone island in the Pacific.jpg|border|right|50px]] * ... [[Karolīnu salas|Karolīnu salu]] centrālajā daļā esošā '''[[Pikelota]]''' <small>(attēlā)</small> ir neapdzīvota sala, bet to regulāri apmeklē [[Satavala]]s un [[Lamotreka]]s iedzīvotāji bruņurupuču medībām? * ... Adomaiša bandas lietas iztiesāšana notika [[Jelgava|Jelgavā]] no [[1923. gads Latvijā|1923. gada]] 11. līdz 16. maijam, un bandas dalībnieki '''[[Leons Adomaitis]]''', Vlads Juhnēvičs, Krišjānis un Roberts Meņģeļi, Jānis Ivanovskis saņēma augstāko soda mēru — [[Nāvessods|nāvessodu]] pakarot, ko izpildīja Jelgavas cietuma pagalmā? * ... pēdējais cilvēks, kuram '''[[Ludzas igauņu dialekts]]''' bija kā dzimtā valoda, ir miris 2006. gadā; joprojām ir cilvēki, kuriem ir [[dialekts|dialekta]] pamatu zināšanas, bet neviena tekoša valodas runātāja šobrīd vairs nav? [[Attēls:Flag of Setomaa.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Setomā]]''' <small>(attēlā karogs)</small> aptver [[Pelvas apriņķis|Pelavas]] ​​un [[Veru apriņķis|Veru]] apriņķi [[Igaunija|Igaunijā]], un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Pečoru rajons|Pečoru rajonu]] [[Krievija|Krievijā]]? * ... '''[[Sīrijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1965. gada 6. septembrī, pārspējot [[Omānas futbola izlase|Maskatu un Omānu]] ar 13—0? * ... '''[[Pāvilostas pelēkā kāpa|Pāvilostas pelēkās kāpas]]''' [[dabas liegums|dabas lieguma]] izveidošanas mērķis ir aizsargāt platāko (vietām vairāk nekā 800 metru platumā) atklāto pelēko kāpu Latvijā? [[Attēls:Zemītes baznīca 2002-11-24.jpg|border|right|50px]] * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] '''[[Zemītes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika slēgta, un tās iekārta tika pārvesta uz [[Rundāles pils muzejs|Rundāles muzeju]]; [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] baznīca darbību atsāka? * ... slovēņu [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcēja]], {{oss|Z=2022|L=G}} sudraba medaļas ieguvēja komandu sacensībās, '''[[Cene Prevcs|Cenes Prevca]]''' abi brāļi [[Peters Prevcs|Peters]] un Domens, kā arī viena no māsām [[Nika Prevca|Nika]] arī nodarbojas ar tramplīnlēkšanu? * ... '''[[Čehoslovākijas Trešā republika]]''', kas pastāvēja no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1948. gads|1948. gadam]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, bija uzvarējušo [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Rietumu sabiedroto]] politikas rezultāts? [[Attēls:2015 Tour de France team presentation, Andriy Hryvko.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[Riteņbraukšana]]s federācijas prezidents '''[[Andrijs Hrivko]]''' <small>(attēlā)</small> Ukrainas čempionātā individuālajā braucienā ir uzvarējis 6 reizes, vienu reizi uzvarot arī grupas braucienā, bet profesionālajās komandās pamatā pildīja ''[[gregari]]'' lomu, 10 reizes startējot arī ''[[Tour de France]]''? * ... ap 950. gadu '''[[Japa]]s''' iedzīvotāji izveidoja jūrasbraucēju impēriju, kas pārvaldīja [[Karolīnu salas|Karolīnu arhipelāga]] salas uz austrumiem līdz pat '''[[Čūka|Čūkas salām]]'''; japiešiem bija attīstīta kultūra, no kuras elementiem zināmākais ir [[rāi akmeņi]] — savdabīgas gigantiskas akmens monētas? * ... '''[[cista]]s''' pēc izveidošanās var izzust pašas no sevis, bet, ja tās nepazūd, atkarībā no veida un atrašanās vietas, tās var būt jānoņem [[ķirurģija|ķirurģiski]]? [[Attēls:Kailash north.JPG|border|right|50px]] * ... kalnu masīvs '''[[Gantises kalni|Gantises kalnos]]''' [[Tibetas kalniene|Tibetas kalnienē]] '''[[Kailašs]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēta vieta vairākās [[reliģija|reliģijās]], tādēļ tas ir viena no retajām [[virsotne (ģeogrāfija)|virsotnēm]], kurā nav uzkāpuši [[alpīnisti]]? * ... [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] '''[[Jordānijas futbola izlase]]''' ir piedalījusies 5 reizes, bet tās labākais rezultāts ir otrā vieta [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada turnīrā]]? * ... '''[[afāzija|afāziju]]''', kuras rezultātā persona zaudē [[runa]]s spēju, dēvē par motorisko afāziju, bet nespēju saprast [[Dzirde|dzirdēto]] un [[Rakstīšana|uzrakstīto]] par sensorisko afāziju; pastāv arī amnestiskā afāzija, kad slimnieks nevar atrast [[vārds|vārdu]], ko grib izteikt, neatceras priekšmeta nosaukumu? [[Attēls:Iwo Jima Suribachi DN-SD-03-11845.JPEG|border|right|50px]] * ... '''[[Suribači]]''' vulkāns <small>(attēlā)</small> kļuva slavens ar [[ASV karogsAmerikas Savienoto Valstu karogs|ASV karoga]] pacelšanu uz tā [[Ivodzimas kauja]]s laikā [[1945. gads|1945. gadā]], kas redzams pasaulslavenajā Džo Rozentāla fotogrāfijā "[[Karoga pacelšana Ivodzimā]]"? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Grieķija]]s [[kalnu slēpotājs]] '''[[Aleksandrs Ginnis]]''' ieguva sudraba medaļu slalomā, kas bija pirmā Grieķijas medaļa pasaules čempionātos kādā no olimpiskajiem [[ziemas sporta veidi]]em? * ... '''[[Ikšķiles pareizticīgo baznīca]]''' ir izmēros mazākā [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|pareizticīgo baznīca Latvijā]]? [[Attēls:Sudrabu Edzus.JPG|border|right|50px]] * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] tika ierosināts demontēt [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]] [[Rīga|Rīgā]] esošo '''[[Piemineklis Sudrabu Edžum|pieminekli Sudrabu Edžum]]''' <small>(attēlā)</small>, tomēr [[Rīgas dome]]s Pieminekļu padome šo ierosinājumu neatbalstīja? * ... kopš 2020. gada [[Latvija]]s komandā [[FK RFS]] spēlējošais [[Slovēnija]]s [[futbolists]] '''[[Žiga Lipuščeks]]''' ir aizvadījis vairāk nekā 100 spēles [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]? * ... apmēram 38 kilometrus garais '''[[Vanvitelli akvedukts]]''' [[Itālija]]s dienvidos, [[Kampānija|Kampānijā]], ir radīts karaliskās [[Kazertas pils]] ūdensapgādei? [[Attēls:HematitaEZ.jpg|border|right|50px]] * ... lielākie '''[[dzelzsrūda]]s''' <small>(attēlā [[hematīts]])</small> resursi pasaulē ir [[Ķīna|Ķīnā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Indija|Indijā]], bet lielākie dzelzs ražotāji no rūdas ir Ķīna, [[Japāna]], [[ASV]], Krievija, [[Vācija]] un Brazīlija? * ... primitīvu jūras [[Vēžveidīgie|vēžveidīgo]] [[Klase (bioloģija)|klase]] '''[[cefalokarīdas]]''' pirmo reizi tika aprakstītas [[1955. gads|1955. gadā]], no [[ASV]], [[Longailenda]]s līča [[Dūņas|dūņainās]] grunts, taču vēlāk šīs klases pārstāvji tika atrasti arī [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] un [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]? * ... [[Igaunija]]s kultūrvēsturiskā reģiona '''[[Mulgimā]]''' piecus pagastus no citiem atšķir noteikts [[tautastērps]] un vecāka gadagājuma cilvēku vidū arī '''[[mulgi dialekts|mulgi dialekta]]''', kas ir [[dienvidigauņu valoda]]s paveids, lietošana sadzīvē? [[Attēls:Pienza italy.jpg|border|right|50px]] * ... [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā iekļautais '''[[Pjenca]]s''' <small>(attēlā)</small> vēsturiskais centrs [[Itālija|Itālijā]], [[Toskāna|Toskānā]], tapa kā sava laika "ideālā pilsēta", kad [[1459. gads|1459. gadā]] [[Romas pāvests]] '''[[Pijs II]]''' nolēma pārbūvēt savu dzimto vietu? * ... [[1968. gads Latvijā|1968. gadā]] '''[[Ikšķiles luterāņu baznīca|Ikšķiles luterāņu baznīcā]]''' ierīkoja [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Valsts bibliotēkas]] grāmatu krātuvi, bet altārglezna un rituāla trauki tika pārvesti uz [[Rundāles pils]] muzeju; grāmatu krātuve darbojās līdz [[1998. gads Latvijā|1998. gadam]], bet [[1999. gads Latvijā|1999. gadā]] draudze atgriezās baznīcas telpās? * ... [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]], kurš filmējās seriālā "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]", ir seriāla vārdā nosauktās partijas '''"[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]"''' biedrs? [[Attēls:ArialViewIquazuFallsTurbidRiver.JPG|border|right|50px]] * ... 25 km pirms '''[[Igvasu]]''' <small>(attēlā)</small> ietekas [[Parana|Paranā]] atrodas 80 m augstais un 2,7 km platais [[Igvasu ūdenskritums]]? * ... bijusī [[Abu Sicīliju karaliste]]s karaļu rezidence [[Itālija]]s dienvidos, [[Kampānija|Kampānijā]] esošā '''[[Kazertas pils]]''' ir lielākā bijusī karaļa rezidence pasaulē, kuras kopējā telpu platība ir 47 000 m²? * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba [[RFS]] [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Petrs Marešs]]''' ir spēlējis [[Čehijas futbola izlase|Čehijas futbola izlasē]]? [[Attēls:Roma San Paolo fuori le mura BW 2021-09-29 14-02-11 v2.jpg|border|right|50px]] * ... [[kristietība|kristīgajā]] tradīcijā [[Roma]]s '''[[Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem]]''' <small>(attēlā)</small> ir baznīca, kas uzcelta vietā, kur atrodas [[Svētais Pāvils|apustuļa Pāvila]] kaps? * ... [[2021. gads kino|2021. gada]] spiegu [[asa sižeta filma|spriedzes filmā]] '''"[[Nav laiks mirt]]"''' [[Denjels Kreigs]] piekto un pēdējo reizi atveido [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]]? * ... [[Šamahi]] pilsētu [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], kas atrodas seismiski ļoti nelabvēlīgā vietā, nopostīja gan '''[[1667. gada Šamahi zemestrīce|1667. gada zemestrīce]]''', gan vēlāk daudzas citas vēsturē sekojošās [[zemestrīce]]s, starp kurām izcēlās [[1859. gada Šamahi zemestrīce|1859]]. un [[1902. gada Šamahi zemestrīce|1902]]. gada zemestrīces, taču tā vienmēr tika uzcelta no jauna? [[Attēls:Rucavas luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rucavas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta 1874. gadā blakus [[Rucava]]s tirgus laukumam, apmēram 100 metrus uz ziemeļaustrumiem no vēsturiskā baznīckalna, uz kura baznīcas celtas no 16. gadsimta? * ... '''[[1702. gads Latvijā|1702. gadā Latvijā]]''' turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Krievijas cariste]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā [[Kauja pie Omuļiem|kaujā pie Omuļiem]] sakāva [[Volmārs Antons fon Šlipenbahs|Volmāra fon Šlipenbaha]] komandēto [[Zviedru Vidzeme]]s karaspēka vienību un pēc tam izpostīja [[Vidzeme|Vidzemi]]? * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Milošs Jojičs]]''' ir spēlējis [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]]? [[Attēls:Flag of Belarus (1918, 1991–1995).svg|border|right|50px]] * ... pēc [[Baltkrievija]]s neatkarības atgūšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[baltkrievu baltsarkanbaltais karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atguva valsts oficiālā simbola godu, taču tas tika nomainīts referendumā [[1995. gads|1995. gadā]], pēc tam, kad pie varas nāca [[Aļaksandrs Lukašenka]]? * ... [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] intereses pārstāvošā partija '''"[[Kuldīgas novadam]]"''' [[Saeima]]s vēlēšanās piedalās apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" sastāvā? * ... '''[[pāvesta nemaldība]]''' [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcā]] māca, ka saskaņā ar [[Jēzus Kristus]] apsolījumu [[Svētais Pēteris|Svētajam Pēterim]], kad [[Romas pāvests|pāvests]] runā "no katedras", proti, kā "visu kristiešu augstākais gans un skolotājs", [[Dievs]] pasargā viņu no kļūdām un maldu mācībām? [[Attēls:Khanty family.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[hanti]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli apdzīvo plašu teritoriju [[Sibīrija]]s ziemeļrietumos [[Krievija|Krievijā]], [[Oba]]s upes baseinā, taču pašā [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra|Hantu-Mansu autonomajā apvidū]] hanti ir tikai 1,2 % no kopējā iedzīvotāju skaita? * ... no 2021. līdz 2023. gadam [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s klubā ''[[Riga FC]]'' spēlējušais '''[[Mikaels Soisalo]]''' kopš 2022. gada pārstāv [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlasi]]? * ... '''[[1701. gads Latvijā|1701. gadā Latvijā]]''' turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] notika [[Daugavas kauja]], kurā [[Zviedrija]]s kājnieki dūmu aizsegā pārcēlās pāri [[Daugava]]i un spējā triecienā sakāva sakšus un krievus, kas bija spiesti atkāpties? [[Attēls:Santa Maria delle Grazie Milan 2013.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Milānas Svētās Žēlastības Marijas baznīca]]s''' <small>(attēlā)</small> ēdamzālē (refektorijā) atrodas viens no pazīstamākajiem pasaules mākslas darbiem — [[Leonardo da Vinči]] [[Svētais Vakarēdiens (glezna)|Svētais Vakarēdiens]]? * ... '''[[Hosrova rezervāts]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] tiek uzskatīta par vienu no pasaulē vecākajām [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija|aizsargājamām dabas teritorijām]] ar vairāk nekā 1700 gadu vēsturi? * ... no 2002. gada '''[[Tālis Juhna]]''' ir bijis dažādos amatos [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] — gan kā [[profesors]], gan zinātņu prorektors, bet [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] ievēlēts par RTU [[rektors|rektoru]], stājoties [[Leonīds Ribickis|Leonīda Ribicka]] vietā? [[Attēls:Komi peoples.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Komi|Komi Republikā]] un [[Permas novads|Permas novadā]] dzīvojošo '''[[komieši|komiešu]]''' <small>(attēlā)</small> skaits strauji samazinās [[pārtautošana|asimilācijas]] un dabiskās izzušanas dēļ? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[fiziķis]] '''[[Georgs Vilhelms Rihmanis]]''' [[1753. gads|1753. gada]] 6. augustā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] [[negaiss|negaisa]] laikā gāja bojā, eksperimentējot ar savu nesazemēto "[[zibens]] mašīnu"? * ... 2022. gadā, vien 16 gadus vecumā, [[dvīņi|dvīņu brāļi]] '''[[Daniels Lielbārdis]]''' un '''[[Bruno Lielbārdis]]''' kļuva par valsts vēsturē jaunākajiem Latvijas čempioniem [[motokross|motokrosā]] blakusvāģu ieskaitē? [[Attēls:Dakota Johnson Venice 2018 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]] '''[[Dakota Džonsone]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktieru [[Dons Džonsons|Dona Džonsona]] un '''[[Melānija Grifita|Melānijas Grifitas]]''' meita? * ... 1991. gada referendumos, kad [[Gruzijas PSR]] iedzīvotāji pauda vēlmi izstāties no [[PSRS]], '''[[Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Abhāzijas Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas]]''' iedzīvotāju lielākā daļa izvēlējās atdalīties no Gruzijas PSR un palikt PSRS? * ... par '''[[Svētā zeme|Svēto zemi]]''' dēvē teritoriju, kas atbilst aptuveni mūsdienu [[Izraēla]]i un [[palestīnieši|palestīniešu]] teritorijām; [[ebreji]], [[kristieši]] un [[musulmaņi]] to uzskata par [[Svētums|svētu]]? * ... [[Hakasija]]s pamatiedzīvotāji '''[[hakasi]]''' <small>(attēlā)</small>, kas dzīvo arī citās [[Krievija]]s [[Sibīrija]]s daļās un [[Ķīna|Ķīnā]], ir cēlušies no [[Sibīrija]]s [[tatāri]]em un Jeņisejas [[kirgīzi]]em, sajaucoties ar citām [[Tjurku valodas|tjurku valodās]], kā arī [[Samodiešu valodas|samodiešu]] un ketu valodās runājošām tautām? * ... '''[[smaillapu skarziede]]''' ir [[Ziemeļamerika]]s augu suga, kura ir ievazāta arī [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur sastopama galvenokārt valsts centrālajā un dienvidaustrumu daļā? * ... partija '''"[[Valmierai un Vidzemei]]"''' [[Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Saeimas vēlēšanās]] piedalās apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" sastāvā, kurā [[14. Saeima|14. Saeimā]] partiju pārstāv [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Jānis Skrastiņš]]? [[Attēls:St Sophia (Ohrid).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ohridas Svētās Sofijas baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[Maķedonijas Pareizticīgā baznīca|Maķedonijas Pareizticīgās baznīcas]] ģerbonī? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[5000 metri|5000 metru]] pusfināla skrējienā, veicot izrāvienu un lielāko distances daļu atrodoties pārliecinošā vadībā, [[Latvija]]s skrējēja '''[[Agate Caune]]''' sasniedza jaunu personisko rekordu un iekļuva finālā, kurā gan savainojuma dēļ nestartēja? * ... starp [[ASV]] [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] pētniecības laboratorijas '''''[[OpenAI]]''''' dibinātājiem bija arī [[Īlons Masks]], kurš 2018. gadā atkāpās no uzņēmuma valdes? [[Attēls:Мөгелер биле Даңгыналар. 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tiva|Tivā]] un citās [[Krievija]]s [[Sibīrija]]s daļās, kā arī [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Mongolija|Mongolijā]] dzīvojušie '''[[tivieši]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli bijuši [[klejotāji]] un nodarbojušies ar [[Lopkopība|lopkopību]], audzējot [[kaza]]s, [[aita]]s, [[kamieļi|kamieļus]], [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežus]], [[liellops|liellopus]] un [[jaks|jakus]]? * ... virknes labāko [[Latvija]]s [[basketbolisti|basketbolistu]] aģents '''[[Artūrs Kalnītis]]''' pats ir spēlējis basketbolu jaunatnes un amatieru līmenī, pārstāvot 3. BJSS un "Krištopana BK" komandas [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga|Latvijas Jaunatnes basketbola līgā]], kā arī "[[BA Turība]]" basketbola komandu? * ... '''[[Lielirbes iela]]''' [[Rīga]]s [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] ir projektēta [[1937. gads Latvijā|1937. gadā]], bet faktiski izveidota vien 1960. gadu beigās, rekonstruējot maģistrāli, kas ved no Rīgas centra uz [[Jūrmala|Jūrmalu]] ([[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]])? [[Attēls:Dog Armitsted Riga.JPG|border|right|50px]] * ... lēmumu [[Rīga|Rīgā]] izveidot '''[[Piemineklis Georgam Armitstedam|pieminekli Georgam Armitstedam]]''' <small>(attēlā)</small> pieņēma [[1912. gads Latvijā|1912. gadā]], bet atklāja vien [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]], piedaloties karalienei [[Elizabete II Vindzora|Elizabetei II]] un [[Latvijas prezidente]]i [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairai Vīķei-Freibergai]]? * ... [[Āfrika]]s kontinenta tālākais austrumu punkts '''[[Hāfūna rags]]''' ir zināms kopš antīkajiem laikiem? * ... '''[[valodas modeļi]]''' tiek plaši izmantoti [[dabiskās valodas apstrāde]]s uzdevumos; tie tiek pielietoti runas atpazīšanas uzdevumos, lai mazinātu iespēju, ka [[mākslīgais intelekts]] kļūdaini atpazīst tekstu? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Alexandria Loutitt 850 6863.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]] [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] '''[[Aleksandrija Lutita]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu sacensībās uz lielā tramplīna, kļūstot par pirmo [[Kanāda]]s pasaules čempioni [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]]? * ... ģenerāļa [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] vadībā '''[[Brīvā Francija]]''' tika izveidota kā trimdas valdība [[Londona|Londonā]], pēc sakāves [[Kauja par Franciju|kaujā par Franciju]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, un cīnījās pret [[Ass valstis|Ass valstīm]] kopā ar pārējiem [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]? * ... '''[[Vecā Čaršija]]''' [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētā [[Skopje|Skopjē]], [[Skopjes cietoksnis|Skopjes cietokšņa]] pakājē, no 12. gadsimta kalpo kā pilsētas [[tirgus]] (bazārs) un ir lielākais tirgus [[Balkānu pussala|Balkānos]] ārpus [[Stambula]]s? [[Attēls:Serapis Pio-Clementino Inv689 n2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Hellēnisms|hellēnisma laika]] pārpilnības, auglības, pazemes un aizkapa dzīves [[dievs|dievu]] '''[[Serāpids|Serāpidu]]''' attēloja kā [[Sengrieķu mitoloģija|grieķu dievu]], bet ar [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu dievu]] atribūtiku <small>(attēlā)</small>? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[NASA]] [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] pilotējamais lidojums '''''[[Skylab 4]]''''' [[1973. gads kosmonautikā|1973. gadā]] ilga 83 dienas, tādējādi apkalpe ([[Džeralds Kārs]], Edvards Gibsons, [[Viljams Pougs]]) uzstādīja kosmiskā lidojuma ilguma rekordu? * ... visvairāk balvu (piecas) '''[[2022. gada Lielā Kristapa balva|2022. gada Lielā Kristapa balvas pasniegšanā]]''' saņēma [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma "[[Janvāris (filma)|Janvāris]]", tai skaitā kā gada [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]? [[Attēls:20190227 FIS NWSC Seefeld Medal Ceremony Ingvild Flugstad Oestberg 850 5297 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gadā [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Ingvilla Flugstade Estberga]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par ''[[Tour de Ski]]'' uzvarētāju, [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] izcīnīja medaļas visās disciplīnās, kur piedalījās, un uzvarēja [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā? * ... '''[[1700. gads Latvijā|1700. gada]]''' 11. februārī [[Saksijas kūrfirstiste]]s karaspēks bez kara pieteikuma šķērsoja [[Misa (upe)|Misas]] upi pie [[Olaine]]s, kas bija [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s robeža ar [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemi]], un ieņēma [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošo [[Kobrona skansts|Kobrona skansti]]? * ... pēc platības lielākā [[Pakistāna]]s jūras [[sala]] '''[[Astola]]''' atrodas [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]] apmēram 25 kilometrus no kontinenta? [[Attēls:Opal Quilpie MNHN Minéralogie.jpg|border|right|50px]] * ... savu amorfo īpašību dēļ '''[[opāls]]''' <small>(attēlā)</small> ir klasificēts kā [[mineraloīds]], nevis [[minerāls]]? * ... [[baltkrievi|baltkrievu]] [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīvists un politieslodzītais '''[[Aless Beļackis]]''' saņēma 2022. gada [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] (kopā ar [[Krievija]]s cilvēktiesību organizāciju [[Memoriāls (organizācija)|"Memoriāls"]] un [[Ukraina]]s cilvēktiesību organizāciju "Pilsonisko brīvību centrs")? * ... izmirušais [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[Tips (zooloģija)|tips]] (vai arī [[Klase (bioloģija)|klase]]) '''[[arheociāti]]''' bija individuāli vai koloniāli primitīvi [[daudzšūnu organismi]] ar sēdošu dzīvesveidu, kas agrajā un vidējā [[Kembrijs|kembrijā]] apdzīvoja [[jūra]]s? [[Attēls:Paharpur Buddhist Bihar.jpg|border|right|50px]] * ... [[Bengālija]]s un mūsdienu [[Bangladeša]]s ziemeļos esošā '''[[Pāhārpura]]''' <small>(attēlā)</small> tika pamesta [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] līdz ar [[islāms|islāma]] nostiprināšanos reģionā? * ... lai gan [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī izveidotā '''[[Slovēņu, horvātu un serbu valsts]]''' bija [[Starptautiski neatzīta valsts|starptautiski neatzīta]], tā bija pirmā [[Dienvidslāvi|dienvidslāvu]] valsts, kas dibināta pēc [[Panslāvisms|panslāvu]] ideoloģijas? * ... no 2006. līdz 2018. gadam '''[[Skopjes starptautiskā lidosta]]''' bija nosaukta [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] vārdā, pret ko protestēja [[Grieķija]]? [[Attēls:Baltic Coast Trail (May-June 2019, Latvia) - 159 (49991727922).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jūrtaka]]''', kas ved gar [[Baltijas jūra]]s piekrasti [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], ir daļa no [[Eiropa]]s garās distances pārgājienu maršruta E9 <small>(attēlā Jūrtakas zīme)</small>? * ... '''[[Endijs Kouls|Endija Koula]]''' pāreja no ''[[Newcastle United]]'' uz ''[[Manchester United]]'' 1995. gadā kļuva par dārgāko britu futbola pāreju; Mančestrā viņš izcīnījis deviņas trofejas, tai skaitā piecus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] titulus un [[UEFA Čempionu līga]]s trofeju? * ... 2002. gada ASV romantiskā [[kinokomēdija]] '''"[[Manas lielās grieķu kāzas]]"''' bija finansiāli veiksmīga, nopelnot 368,7 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 5 miljonu budžeta? [[Attēls:Pão de Açucar - Sugarloaf Mountain - Zuckerhut - 2022.jpg|border|right|50px]] * ... pussalā pie ieejas Gvanabaras līcī esošais '''[[Cukurgalvas kalns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no [[Riodežaneiro]] simboliem? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Liepāja]] kapteinis '''[[Roberts Freimanis]]''' divreiz ir kļuvis par Latvijas čempionu [[BK Ventspils]] un [[VEF Rīga]] sastāvā? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[ASV okupācijas zona Vācijā|ASV okupācijas zonu Vācijā]]''' kontrolēja [[ASV]] Militārās valdības birojs, un tā beidza pastāvēt pēc [[Vācija|Vācijas Federatīvās Republikas]] nodibināšanas [[1949. gads|1949. gada]] 21. septembrī? [[Attēls:Valsts prezidenta vēlēšanas (52938932787).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanu]]''' trešajā kārtā, kurā uzvarēja [[Edgars Rinkēvičs]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] deputāti nebalsoja par nevienu kandidātu, bet "[[Stabilitātei!]]" deputāti — pret visiem kandidātiem <small>(attēlā kandidāti E. Rinkēvičs, [[Elīna Pinto]] un [[Uldis Pīlēns]] vēlēšanu dienā)</small>? * ... '''"[[Sātana izdzinējs]]"''' kļuva par pirmo [[šausmu filma|šausmu filmu]], kuru nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]"? * ... '''[[Kīndžharas ezers]]''' ir lielākā [[saldūdens]] [[ūdenstilpe]] [[Pakistāna|Pakistānā]] un svarīgs Thatas reģiona un [[Karāči]] ūdensapgādes avots? [[Attēls:PanoramaRio (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 710 metrus augstajā '''[[Korkovadu]]''' kalnā <small>(attēlā)</small>, kas paceļas pār [[Riodežaneiro]] pilsētu, [[1931. gads|1931. gadā]] tika uzcelta gandrīz 70 metrus augsta [[Kristus Pestītāja skulptūra]], kas kļuvusi par vienu no [[Brazīlija]]s simboliem? * ... [[1921. gads|1921. gadā]] dibinātā '''[[Dakas Universitāte]]''' ir senākā un lielākā [[universitāte]] [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] romantiskā [[kinokomēdija]] '''"[[Grāmatu klubiņš]]"''' bija finansiāli veiksmīga filma, nopelnot 104,4 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 14,1 miljonu budžeta? [[Attēls:Staldzenes jūrmala - panoramio (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2020. gadā]] '''[[Staldzenes stāvkrasts]]''' <small>(attēlā)</small> tika nosaukts par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? * ... viena no visstraujāk augošajām [[Indonēzija]]s pilsētām '''[[Batama]]''' atrodas [[Riau arhipelāgs|Riau arhipelāgā]], no [[Singapūra]]s to šķir 15 km plats jūras šaurums? * ... [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlasi]] '''[[Sami Hīpie]]''' pārstāvēja no 1992. līdz 2010. gadam, aizvadot 105 mačus; viņš ir trešais spēlēm bagātākais Somijas izlases futbolists, atpaliekot no [[Jari Litmanens|Jari Litmanena]] un [[Tēmu Puki]]? [[Attēls:Roraima3 (79).JPG|border|right|50px]] * ... pastāv versija, ka uz [[Brazīlija]]s, [[Gajāna]]s un [[Venecuēla]]s robežas esošais plakankalns '''[[Roraima (kalns)|Roraima]]''' <small>(attēlā)</small> ir iedvesmas avots [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] 1912. gada [[romāns|romāna]] "Zudusī pasaule" tapšanai? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[NASA]] [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] pilotējamais lidojums '''''[[Skylab 3]]''''' [[1973. gads kosmonautikā|1973. gadā]] ilga 58 dienas, tādējādi apkalpe ([[Elans Bīns]], [[Ouens Geriots]], Džeks Lousma) uzstādīja kosmiskā lidojuma ilguma rekordu? * ... cilvēka '''[[žoklis]]''' sastāv no [[Augšžokļa kauls|augšžokļa]] un [[Apakšžoklis|apakšžokļa]], kas ir savienoti ar [[Skrimslis|skrimšļiem]] un [[Locītava|locītavām]]; augšžoklis ir fiksēts, bet apakšžoklis — kustīgs? [[Attēls:20110827 Black Hawk Radom Air Show 9577.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] [[ASV]] četru lāpstiņu [[helikopters|helikopteri]] '''''[[UH-60M "Black Hawk"]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvijas Gaisa spēki|Latvijas Gaisa spēku]] bruņojumā un ir stacionēti [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdes lidlaukā]]? * ... 1950. gados uz jaunu vietu tika nolemts pārvietot administratīvās iestādes no plūdos regulāri cietušās [[Indonēzija]]s [[Kalimantāna]]s provinces galvaspilsētas [[Bandžarmasina]]s; jauno pilsētu nosauca par '''[[Bandžarbaru]]''' (‘bandžaru jaunā [pilsēta]’)? * ... grupas "[[Tautumeitas]]" līdere '''[[Asnate Rancāne]]''' ir arī etniskās mūzikas pētniece? [[Attēls:Gold rush poster.jpg|border|right|50px]] * ... filma '''"[[Zelta drudzis (filma)|Zelta drudzis]]"''' <small>(attēlā plakāts)</small> izlaišanas brīdī guva lielus panākumus, un mūsdienās to uzskata par vienu no [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] labākajām filmām, kurš pats ir izteicies, ka šī ir filma, ar kuru viņš visvairāk vēlas palikt atmiņā? * ... '''[[Ukrainas hetmanis|Ukrainas hetmaņa]]''' titulu [[1918. gads|1918. gadā]] atjaunoja [[ukraiņi|ukraiņu]] [[ģenerālis]] [[Pavlo Skoropadskis]], bijušā [[Hetmanāts|Zaporižjas Armijas]] [[hetmanis|hetmaņa]] Ivana Skoropadska pēcnācējs? * ... [[Ādolfs Hitlers]] [[1940. gads|1940. gadā]] izvēlējās Kompjeņas mežu par '''[[Kompjeņas pamiers (1940)|pamiera]]''' starp [[Trešais reihs|Trešo reihu]] un [[Francija|Franciju]] parakstīšanas vietu, jo tā bija vieta, kur, parakstot [[Kompjeņas pamiers (1918)|1918. gada pamieru]], ar [[Vācijas Impērija]]s padošanos beidzās [[Pirmais pasaules karš]]? [[Attēls:Sphagnum wulfianum.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vulfa sfagns]]''' <small>(attēlā)</small> tika izvēlēts par [[Igaunija]]s 2019. gada un [[Gada sūna Latvijā|Latvijas 2023. gada sūnu]]; pasludinot gada sūnu, zinātnieki vēlējās arī noskaidrot, vai Latvijā atrodami Vulfa sfagni ar [[Sporas|sporu]] vācelītēm? * ... kopš [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 1. janvāra [[Latvija|Latvijā]] par '''[[enerģētika]]s''' politikas jomu atbild [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrija]]? * ... līdz [[1965. gads|1965. gadam]] '''[[Bandeira]]''' tika uzskatīta par [[Brazīlija]]s augstāko kalnu, līdz tika nomērīta valsts augstākā virsotne '''[[Neblina]]'''? [[Attēls:CC The Kid 1921.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Mazulis (filma)|Mazulis]]"''' bija '''[[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]]''' pirmā pilnmetrāžas filma; tā guva ievērojamus panākumus un bija [[1921. gads|1921. gada]] otra ienesīgākā filma [[ASV]]? * ... 2023. gadā [[Latvija]]s izlasē [[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausā motokrosā]] '''[[Kārlis Alberts Reišulis]]''' bija iekļauts kopā ar tikai 15 gadus veco brāli '''[[Jānis Mārtiņš Reišulis|Jāni Mārtiņu]]''', kā arī [[Pauls Jonass|Paulu Jonasu]]; nekad līdz šim solo klases Nāciju kausā Latviju nebija pārstāvējuši divi brāļi? * ... visi '''[[lapu koki]]''' ir [[segsēkļi]], kā arī lielākā daļa vasarzaļo koku ir lapu koki? [[Attēls:得撫島見嶋湾.JPG|border|right|50px]] * ... [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Urupa|Urupā]]''' <small>(attēlā)</small> nav pastāvīgo [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] — [[1945. gads|1945. gadā]] tika izvesti salu apdzīvojušie [[japāņi]], bet jauni pastāvīgie iedzīvotāji neapmetās? * ... '''[[Ihors Klimenko]]''' stājās [[Ukraina]]s iekšlietu ministra amatā traģiski helikoptera avārijā bojā gājušā [[Deniss Monastirskis|Denisa Monastirska]] vietā 2023. gada 7. februārī? * ... par spīti tā popularitātei, ir novērots, ka '''''[[ChatGPT]]''''' sniegtās atbildes bieži ir faktiski kļūdainas, kas ir identificēts kā būtisks trūkums [[sarunbots|sarunbota]] darbībā? [[Attēls:Bender 1992.jpg|border|right|50px]] * ... galvenokārt [[Moldova|Moldovā]] un [[Rumānija|Rumānijā]] 1990.—1992. gada '''[[Piedņestras karš]]''' bieži tiek dēvēts par Moldovas—Krievijas karu <small>(attēlā Piedņestras spēki Tiginas kaujas laikā)</small>? * ... šajā sezonā [[Lietuvas Basketbola līga|Lietuvas Basketbola līgā]] spēlējošais '''[[Artis Ate]]''' nav spēlējis Latvijas jaunatnes izlasēs, toties kopš 2018. gada kļuvis par pastāvīgu pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāju? * ... 1915. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Mēmais kino|mēmā]] episka drāmas filma '''"[[Nācijas dzimšana]]"''', kas stāsta par atentātu pret [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]], kā arī par divu ģimeņu attiecībām, bija pirmā filma, kas tika izrādīta [[Baltais nams|Baltajā namā]], kur to noskatījās prezidents [[Vudro Vilsons]]? [[Attēls:Harold Ramis Oct 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gads|2014. gadā]] mirušo amerikāņu [[aktieri]], komiķi, [[režisors|režisoru]] un scenāristu '''[[Harolds Reimiss|Haroldu Reimisu]]''' <small>(attēlā)</small> uzskata par vienu no savas paaudzes ietekmīgākajiem komiķiem un [[kinokomēdija|kinokomēdiju]] veidotājiem? * ... [[1886. gads|1886. gada]] [[Roberts Luiss Stīvensons|Roberta Luisa Stīvensona]] šausmu [[novele]] '''"[[Doktora Džekila un mistera Haida dīvainais stāsts]]"''' tiek uzskatīts par vienu no pazīstamākajiem [[angļu literatūra]]s darbiem, kā arī par vienu no zināmākajiem gotiskā šausmu žanra darbiem? * ... '''[[Alūksnes muižas parks]]''' pieder pie nozīmīgākajiem [[Kultūras piemineklis|vēstures un kultūras pieminekļiem Latvijā]], jo tajā visvairāk saglabājušās mazās arhitektūras formas? [[Attēls:Стратовулкан.jpg|border|right|50px]] * ... [[1952. gads|1952. gada]] 5. novembrī visas apdzīvotās vietas [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] '''[[Paramušira|Paramuširas salā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcinātas [[cunami]] katastrofā; daļa no tām vēlāk tika atjaunotas iekšzemē, bet šobrīd apdzīvota ir tikai Severokuriļska salas ziemeļos? * ... pirmie '''[[ugunsdzēsības kuģis|ugunsdzēsības kuģi]]''' parādījās 19. gadsimta vidū un tie bija ar ugunsdzēsības aprīkojumu apgādāti [[velkoņi]]? * ... ar aptuveni 60 000 bojāgājušo '''[[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]]''' bija nāvējošākā [[zemestrīce]] pasaulē kopš [[2010. gada Haiti zemestrīce]]s? [[Attēls:Skylab 2 crew.jpg|border|right|50px]] * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] pilotējamajā lidojumā '''''[[Skylab 2]]''''' apkalpe (Džozefs Kervins, [[Čārlzs Konrāds]], [[Pols Veics]]; <small>(attēlā)</small>) 26 dienas pavadīja stacijā ''[[Skylab]]'', uzstādot kosmiskā lidojuma ilguma rekordu? * ... debijas [[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Itālija]]s [[biatloniste]] '''[[Samuela Komola]]''' labāko rezultātu individuāli sasniedza 15 km distancē (4. vieta), bet stafetē ar [[Doroteja Vīrere|Doroteju Vīreri]], '''[[Hanna Auhentallere|Hannu Auhentalleri]]''' un [[Liza Vitoci|Lizu Vitoci]] izcīnīja zeltu? * ... '''[[Dabas un vēstures kalendārs]]''', kas iznāca no 1962. līdz 2015. gadam, [[Latvijas PSR]] ieguva lielu popularitāti: izdevuma tirāža pieauga no 10 000 eksemplāru 1962. gadā līdz 200 000 eksemplāru 1988. gadā? [[Attēls:Остров Итуруп. Вулкан Баранского.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] arhipelāga lielākā sala '''[[Iturupa]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes, tajā ir 20 vulkāni, no kuriem deviņi aktīvi? * ... '''[[Sudetu apgabals|Sudetu apgabala]]''' [[iedzīvotāji]] līdz 1945.—1946. gada izsūtīšanai ([[Beneša dekrēti]]) pārsvarā lietoja [[vācu valoda|vācu valodu]]? * ... '''[[Austrumu Nusa Tengara]]''' ir vienīgā [[Indonēzija]]s province, kurā ievērojamā pārsvarā ir [[kristieši]] (89,8%), kā arī vienīgā, kurā [[katolicisms]] ir dominējošs attiecībā pret [[protestantisms|protestantismu]]? [[Attēls:Boris Karloff.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[aktieris|aktiera]] '''[[Boriss Kārlofs|Borisa Kārlofa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Frankenšteina briesmonis|Frankenšteina briesmoņa]] attēlojums 1931. gada filmā "Frankenšteins" padarīja viņu par [[šausmu filma|šausmu filmu]] ikonu? * ... parasti [[valsts vadītājs]] ir [[karaspēks|bruņoto spēku]] '''[[augstākais virspavēlnieks]]'''? * ... '''[[migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām]]''', kas sākās [[2021. gads|2021. gada]] 7. jūlijā, ir [[Baltkrievija]]s valdības mērķtiecīgi izraisīta? [[Attēls:Bellis perennis RF.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama viena '''[[mārpuķītes|mārpuķīšu]]''' suga — [[ilggadīgā mārpuķīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... vēsturiski '''[[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]]''' [[Rīga]]s [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] ir turpinājusies arī otrpus [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas—Tukuma dzelzceļa līnijai]], [[Šampēteris|Šampēterī]], [[Zolitūde|Zolitūdē]] un [[Pleskodāle|Pleskodālē]], taču pēc tam, kad pārbrauktuve satiksmei slēgta, šo Kandavas ielas daļu pārdēvēja par [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielu]]? * ... '''[[ekstensīvā lopkopība|ekstensīvajai lopkopībai]]''' ir raksturīga plaša zemes izmantošana ar nelielu [[mājlops|mājlopu]] skaitu un mazāku citu ražošanas faktoru izmantošanu? [[Attēls:Colugo (Galeopterus variegatus, adult female), Central Catchment Area, Singapore - 20060618.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ādlidoņi]]''' <small>(attēlā Zunda ādlidonis)</small> ir ģenētiski vistuvākie radinieki [[primāti]]em, un kopā ar tiem veido primātveidīgo mirkārtu? * ... [[Tivi salas|Tivi salu]] lielākā sala '''[[Melvila sala (Austrālija)|Melvila sala]]''' ir arī [[Austrālija]]s otrā lielākā sala aiz [[Tasmanija]]s? * ... jau 17 gadu vecumā vēlākais [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologs '''[[Valters Roberts Gross]]''' sāka veidot nopietnas [[paleontoloģija|paleontoloģiskas]] kolekcijas? [[Attēls:XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pasākumi (53016076997).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki]]''' <small>(attēlā dalībnieku gājiens pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]])</small> notika [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] vasarā, 150 gadus pēc [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem]]? * ... [[Rīga]]s [[Jugla (Rīga)|Juglas apkaimē]] esošās '''[[Braila iela]]s''' nosaukums veidots no [[Braila raksts|Braila raksta]], pateicoties ielā esošajai [[Latvijas Neredzīgo biedrība]]s teritorijai? * ... '''[[Biaka]]''' ir izvēlēta par potenciālo vietu [[Indonēzija]]s [[kosmodroms|kosmodroma]] būvniecībai, pret ko iebilst vietējie iedzīvotāji? [[Attēls:Palacio Nacional, México D.F., México, 2013-10-16, DD 119.JPG|border|right|50px]] * ... [[Meksika]]s '''[[Nacionālā pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta 16. gadsimtā vietā, kur atradās [[Montesuma II|Montesumas II]] rezidence, daļēji izmantojot Montesumas pils daļas celtniecībā? * ... '''[[Tivi salas]]''' [[Austrālija]]s ziemeļu piekrastē ir izolētas no kontinenta kopš pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]]; tajās ir daudz [[endēms|endēmo]] augu un dzīvnieku sugu, tajā skaitā 36 endēmas [[zīdītāji|zīdītāju]] sugas? * ... '''[[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārijas Karaliste]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija [[Ass valstis|Ass valstu]] pusē, un tā bija vērsta uz [[Trianonas līgums|Trianonas līgumā]] zaudēto teritoriju atgūšanu, daļēji sasniedzot šo mērķi [[1941. gads|1941. gada]] sākumā? [[Attēls:2017 Audi FIS Ski Weltcup Garmisch-Partenkirchen Damen - Ilka Stuhec - by 2eight - 8SC8056.jpg|border|right|50px]] * ... 2016.—2017. gada sezonā [[Slovēnija]]s [[kalnu slēpotāja]] '''[[Ilka Štuheca]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva otro vietu [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] lielajā kopvērtējumā, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]; šajā gadā viņa tika atzīta par Slovēnijas gada sportisti? * ... [[Indonēzija]]s provinces '''[[Dienvidrietumu Papua]]''' nosaukums tās novietojumu apraksta kļūdaini — faktiski tā atrodas [[Jaungvinejas sala]]s ziemeļrietumos? * ... daži '''[[antikoagulanti]]''' ir dabiski sastopami dzīvniekos, kas ēd [[asinis]], piemēram, [[dēles]] un [[Dzēlējodi|odi]], kur tie palīdz uzturēt koduma vietu pietiekami ilgi nesarecējušu, lai dzīvnieks varētu iegūt asinis? [[Attēls:Danny Trejo (53335201162).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Denijs Treho]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams ar lomām sava radinieka [[Roberts Rodrigess|Roberta Rodrigesa]] filmās? * ... 2019.—2020. gada [[kalnu slēpošana]]s Pasaules kausa sezonā '''[[Federika Brinjone]]''' kļuva par kopvērtējuma uzvarētāju, uzvarot arī milzu slaloma un kombinācijas ieskaitēs; viņa kļuva par pirmo [[Itālija]]s sieviešu kalnu slēpotāju, kas ieguvusi [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausu]]? * ... '''[[Pasaules gals (apvidus)|Pasaules gals]]''' ir apvidus [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]? [[Attēls:Kentavious Caldwell Pope (51874793366) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Denveras "Nuggets"]] [[basketbolists]] '''[[Kentaviuss Koldvels-Poups]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu ir kļuvis divas reizes — 2020. gadā ar [[Losandželosas "Lakers"]] un 2023. gadā ar "Nuggets"? * ... [[Indonēzija]]s [[Sumatras sala]]s rietumu krasta lielākā pilsēta '''[[Padana]]''' kopš 16. gadsimta ir nozīmīgs tirdzniecības centrs? * ... '''[[trombs]]''' ir veselīga reakcija uz [[ievainojums|traumām]], kas paredzēts, lai apturētu un novērstu turpmāku [[asiņošana|asiņošanu]], bet tas var būt bīstams trombozes gadījumā, kad trombs kavē asins plūsmu caur veseliem [[asinsvadi]]em [[asinsrites orgānu sistēma|asinsrites sistēmā]]? [[Attēls:Gran Pirámide de Cholula, Puebla, México, 2013-10-12, DD 10.JPG|border|right|50px]] * ... kaut arī 25 metrus augstā piramīda '''[[Čolulas Lielā piramīda]]''' [[Meksika]]s dienvidos <small>(attēlā)</small> ir ievērojami zemāka par [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]] [[Ēģipte|Ēģiptē]], pēc [[tilpums|tilpuma]] tā ir lielākā senā piramīda? * ... periods no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1952. gads|1952. gadam]], kad [[Japāna]] pēc sakāves [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] atradās '''[[Okupētā Japāna|sabiedroto okupācijā]]''', ir vienīgā reize [[Japānas vēsture|Japānas vēsturē]], kad to bijušas iekarojušas citas valstis? * ... '''[[Santjago del Estero]]''' bija pirmā [[spāņi|spāņu]] kolonistu dibinātā pilsēta [[Argentīna]]s teritorijā? [[Attēls:FIA F1 Austria 2023 Nr. 1 (1).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada F1 sezona|2023. gada F1 sezonā]]''' [[Makss Verstapens]] kļuva par [[F1 čempionu saraksts|trīskārtēju pasaules čempionu]], savukārt ''[[Red Bull Racing]]'' <small>(attēlā sacīkšu mašīna)</small> sesto reizi ieguva [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|kostruktoru kausu]], uzvarot 21 no 22 sacīkstēm? * ... '''''[[Peñarol]]''''' ir vistitulētākais [[Urugvaja]]s [[futbola klubs]], kas nekad nav izkritis no [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmās divīzijas]]? * ... [[Basa šaurums|Basa šaurumā]] starp [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Tasmanija|Tasmaniju]] esošā '''[[Flindersa sala]]''' bija apdzīvota jau ilgi pirms eiropiešu kolonizācijas, bet pamesta klimata pārmaiņu dēļ; 1830. gados uz salu izsūtīja pēdējos Tasmanijas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnus]], ko vēlāk pārcēla, bet 19. gadsimta beigās salā sāka apmesties kolonisti? [[Attēls:Piramide_de_la_Luna_072006.jpg|border|right|50px]] * ... [[Teotivakana]]s senpilsētā [[Meksika|Meksikā]] esošā 42 metrus augstā '''[[Mēness piramīda]]''' <small>(attēlā)</small> ir izmantota [[upurēšana]]s (to skaitā cilvēku) rituāliem? * ... '''[[Padomju okupācijas zona Vācijā|Padomju okupācijas zonā Vācijā]]''' [[1949. gads|1949. gada]] 7. oktobrī tika nodibināta [[Vācijas Demokrātiskā Republika]]? * ... '''[[Niasa|Niasas sala]]''' [[Indonēzija|Indonēzijā]] ievērojami cieta [[2004. gada Indijas okeāna zemestrīce|2004. gada Indijas okeāna zemestrīcē]], kurā gāja bojā 122 cilvēki, kā arī 2005. gada zemestrīcē, kurā gāja bojā 800 cilvēki? [[Attēls:Zem Perses udenskrituma.1920-1930.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] appludinātais '''[[Pērses ūdenskritums]]''' <small>(attēlā)</small> 20. gadsimta 30. gados sasniedza 2,4 m augstumu, būdams viens no augstākajiem [[Latvijas lielākie ūdenskritumi|ūdenskritumiem Latvijā]]? * ... [[Argentīna]]s [[futbola klubs|futbola kluba]] no [[Rosario]] '''''[[Newell's Old Boys]]''''' jauniešu sistēmā vairākus gadus pavadījis arī [[Lionels Mesi]]? * ... '''[[Kištimas katastrofa]]''' [[Starptautiskā kodolnegadījumu skala|starptautiskajā kodolnegadījumu skalā]] ir novērtēta ar 6. pakāpi (augstāka pakāpe ir piešķirta tikai [[Čornobiļas AES katastrofa]]i un [[Fukusimas I AES avārija|Fukusimas AES avārijai]]), tādēļ to var uzskatīt par trešo nopietnāko kodolnegadījumu vēsturē? [[Attēls:Palenque Collage.jpg|border|right|50px]] * ... kaut arī [[Meksika]]s dienvidos esošā '''[[Palenke]]''' <small>(attēlā)</small> vēsturiski nav no lielākajām [[maiji|maiju]] pilsētām, tās drupas ir relatīvi ļoti labi saglabājušās? * ... pēc tam, kad [[nacistiskā Vācija]] padevās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] karaspēkam [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, ar Berlīnes deklarāciju tika izveidota '''[[sabiedroto okupētā Vācija]]''', kas pastāvēja līdz [[1949. gads|1949. gadam]]? * ... '''[[Sumbava|Sumbavas salas]]''' centrālo daļu līdz [[1815. gads|1815. gadam]] apdzīvoja tamborieši, bet tie izzuda drīz pēc [[Tambora|Tamboras vulkāna]] izvirduma, kura radīto seku (bads un slimības) rezultātā gāja bojā līdz pat 90 tūkstošiem Sumbavas un apkārtējo salu iedzīvotāju? [[Attēls:Retrato de Afonso de Albuquerque (após 1545) - Autor desconhecido.png|border|right|50px]] * ... [[portugāļi|portugāļu]] valstsvīra, virsnieka un jūrasbraucēja '''[[Alfonsu de Albukerks|Alfonsu de Albukerka]]''' <small>(attēlā)</small> panākumi militārajās kampaņās [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] piekrastēs ļāva [[Portugāle]]i kļūt par pirmo globālo [[koloniālisms|koloniālo impēriju]] vēsturē? * ... [[Argentīna]]s [[futbola klubs|futbola klubā]] '''''[[Argentinos Juniors]]''''' uzauga un savas pirmās sezonas aizvadīja [[Djego Maradona]]? * ... uzskata, ka '''[[priekšindoeiropiešu valodas|priekšindoeiropiešu valodu]]''' substrāts ir ietekmējis daudzas [[indoeiropiešu valodas]] gan vārdu krājuma, gan [[gramatika]]s ziņā, bet vienīgās [[Eiropa|Eiropā]] saglabājušās pirmsindoeiropiešu valodas ir [[basku valoda]] un [[Kaukāza valodas]]? [[Attēls:Камила Валиева (26-04-2022).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] par [[dopings|dopinga]] lietošanu diskvalificētajai nepilngadīgajai [[Krievija]]s [[daiļslidotāja]]i '''[[Kamila Valijeva|Kamilai Valijevai]]''' <small>(attēlā)</small> divus gadus tika norādīts lietot 56 medikamentus un uztura bagātinātājus? * ... [[Meksika]]s pilsētā '''[[Agvaskaljentesa (pilsēta)|Agvaskaljentesā]]''' atrodas [[velotreks]], kurā optimālo apstākļu dēļ (lielā augstuma virs jūras līmeņa dēļ zemāks gaisa spiediens) uzstādīti daudzi [[treka riteņbraukšana]]s sacensību rekordi, to skaitā arī vairāki [[Stundas rekords|stundas rekordi]]? * ... ekspozīcija '''[[Alūksnes Bānīša stacija]]''' ir izvietota vēsturiskajā [[Alūksne (stacija)|Alūksnes stacijas]] bagāžas šķūnī, un vairāk nekā simts gadus garo šaursliežu [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|dzelzceļa līnijas Gulbene—Alūksne]] stāstu tur iespējams izzināt Eiropas, lokālajā un tehniskajā kontekstā? [[Attēls:Ronny Turiaf.jpg|border|right|50px]] * ... [[Martinika|Martinikā]] dzimušais 2012. gada [[NBA čempioni|Nacionālās basketbola asociācijas čempions]] [[Maiami "Heat"]] sastāvā '''[[Ronijs Turiafs]]''' <small>(attēlā)</small> pēc spēlētāja karjeras beigām ir [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Nacionālās basketbola līgas]] spēļu komentētājs? * ... divas galvenās [[Austroungārija]]s daļas no 1867. līdz 1918. gadam bija '''[[Cisleitānija]]''', kas aptvēra zemes, kas bija tieši pakļautas [[Austrijas Impērija|Austrijas imperatora]] kronim, un '''[[Transleitānija]]''' — [[Ungārijas Karaliste|Ungārijas karaļa]] kronim pakļautās zemes? * ... '''[[Tadžikijas ASPR]]''' bija no [[1924. gads|1924.]] līdz [[1929. gads|1929. gadam]] [[Tadžikistāna]]s teritorijā eksistējoša autonoma padomju republika [[Uzbekijas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Indzera ezers foto A.Gaidis.jpg|border|right|50px]] * ... [[Indzera ezers|Indzera ezerā]] atrodas trīs salas — Liepu sala, Strazdu sala un Cepurīte <small>(attēlā)</small> un [[Indzera ezera salas]] ir trešā vecākā [[Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas|aizsargājamā teritorija Latvijā]]? * ... pirmā no sērijas "[[Nārnijas hronika]]" filmām '''"[[Nārnijas hronika: Lauva, ragana un drēbju skapis]]"''' nopelnīja 745 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 180 miljonu dolāru liela budžeta, kļūstot par 2005. gada trešo ienesīgāko filmu (aiz "[[Harijs Poters un Uguns biķeris (filma)|Harijs Poters un Uguns biķeris]]" un "[[Zvaigžņu kari: Situ atriebība]]")? * ... [[Meksika]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Mehiko]] '''''[[Club América]]''''', kas spēlē ''[[Liga MX]]'', savas mājas spēles aizvada ''[[Estadio Azteca]]'' stadionā, kas ir lielākais stadions [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un viens no lielākajiem pasaulē? [[Attēls:Bill Nighy-3007.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[aktieris]] '''[[Bills Naijs]]''' <small>(attēlā)</small> plašu atpazīstamību guva, piedaloties 2003. gada [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] romantiskajā komēdijā "[[Tāda ir mīlestība]]"? * ... '''[[Tērstona sala|Tērstona salu]]''' pie [[Antarktīda]]s krastiem [[1940. gads|1940. gadā]] atklāja amerikāņu admirāļa [[Ričards Bērds|Ričarda Bērda]] ekspedīcija, bet sākotnēji tā tika uzskatīta par [[pussala|pussalu]] un tikai [[1960. gads|1960. gadā]] noteikta kā [[sala]]? * ... '''[[kodolraķešu bāze Zeltiņos]]''' ir vislabāk saglabājies šāda veida objekts [[Latvija|Latvijā]], un tā ir pieejama apskatei? [[Attēls:Uprising-mount kerinci.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kerinči]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sumatra]]s salas augstākais punkts ar ap 3800 metru augstumu un augstākais [[vulkāns]] [[Indonēzija|Indonēzijā]]? * ... [[Karakalpakstāna]]s galvaspilsēta '''[[Nukusa]]''' ir sestā lielākā [[Uzbekistāna]]s pilsēta? * ... augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Meksika|Meksikā]] '''''[[Liga MX]]''''' tiek uzskatīta par spēcīgāko futbola līgu [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? [[Attēls:Flag of Afghanistan (2013–2021).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Afganistānas Islāma Republika]]''' <small>(attēlā [[Afganistānas karogs|karogs]])</small> tika izveidota [[2004. gads|2004. gadā]] pēc [[Karš Afganistānā (2001—2014)|ASV iebrukuma]], pārņemot varu no [[Taliban|talibu]] [[Afganistānas Islāma Emirāts (1996—2001)|Islāma Emirāta]], bet [[2021. gads|2021. gadā]] zaudēja kontroli pār valsts teritoriju? * ... [[Turkmenistāna]]s pilsēta '''[[Mari]]''' ir dibināta [[1884. gads|1884. gadā]] kā [[Krievijas Impērija]]s militārais un administratīvais centrs nesen iekarotajās [[turkmēņi|turkmēņu]] zemēs; tā atrodas 30 km uz rietumiem no senās [[Merva]]s, no kuras sākotnēji mantoja nosaukumu? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''', kas notika [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], 12 zelta medaļas no 24 iespējamajām ieguva [[Norvēģija]]s sportisti? [[Attēls:Vista do Parque Nacional do Araguaia 8.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bananala]]''' <small>(attēlā atteka Aragvajas nacionālajā parkā)</small> ir lielākā zināmā upju [[sala]] pasaulē; to veido [[Aragvaja|Aragvajas upe]] un tās austrumu atteka Žavaesa? * ... 2020. gadā '''[[Rvīns Varde]]''' ieguva [[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]] kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā" par dokumentālās īsprozas skiču krājumu "Kas te notiek"? * ... salīdzinājumā ar citiem [[Atjaunīgā enerģija|atjaunīgajiem enerģijas]] avotiem, piemēram, [[vēja enerģija|vēja enerģiju]], [[hidroenerģija|hidroenerģiju]] un [[saules enerģija|saules enerģiju]], '''[[viļņu enerģija]]s''' tehnoloģijas nav plaši pielietotas komerciāliem nolūkiem, tomēr kopš 1890. gada ir mēģinājumi izmantot šo enerģijas avotu galvenokārt tā lielās [[jauda]]s dēļ? [[Attēls:Rybakina RG21 (50) (51375295797).jpg|border|right|50px]] * ... 2018. gadā [[Maskava|Maskavā]] dzimusī [[tenisiste]] '''[[Jeļena Ribakina]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Kazahstāna]]s [[pilsonība|pilsonību]] un kopš tā laika pārstāv šo valsti? * ... ap 15. gadsimtu, ceļoties jūras līmenim, '''[[Shoklande]]''' kļuva par [[sala|salu]], to apdraudēja plūdi, līdz [[1859. gads|1859. gadā]] pieņēma lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju; kā simbols [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] cīņai pret ūdens stihiju Shoklande 1995. gadā tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... lielāko daļu [[Turkmenistāna]]s '''[[Mari vilajets|Mari vilajeta]]''' aizņem [[Karakums|Karakuma tuksnesis]]; tikai centrālajā daļā, kur atrodas [[Murgapa]]s un [[Tedžena]]s deltas, ir lauksaimniecības zemes, kuras papildus apūdeņo [[Karakuma kanāls]]? [[Attēls:Panicum miliaceum0.jpg|border|right|50px]] * ... visizplatītākā suga, no kuras iegūst '''[[prosa|prosu]]''', ir parastā prosa jeb sējas sāre <small>(attēlā)</small>? * ... rakstnieks '''[[Jānis Lejiņš]]''' par diviem no vēsturisko [[romāns|romānu]] triloģijas "Zīmogs sarkanā vaskā" romāniem ir saņēmis [[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]]? * ... '''''[[C.D. Guadalajara]]''''' ir viens no desmit [[futbola klubi]]em, kas dibināja [[Liga MX|Meksikas Pirmo divīziju]], kā arī viens no diviem klubiem, kas nekad nav izkritis no augstākās līgas? [[Attēls:Gunung Gamalama.jpg|border|right|50px]] * ... [[Indonēzija]]s [[Moluku salas|Moluku salu]] arhipelāga salu '''[[Ternate|Ternati]]''' veido aktīvs [[stratovulkāns]] Gamalama <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[vatabautisms]]''' ir argumentācijas paņēmiens, kurā persona izvairās no atbildēšanas uz jautājumu, argumentu sniegšanas vai atsakās piedalīties diskusijā, tā vietā pajautājot pretjautājumu vai izsakot kādu apsūdzību? * ... [[Turkmenistāna]]s dienvidos pilnībā no jauna uzbūvētais [[Ahala vilajets|Ahala vilajeta]] administratīvais centrs '''[[Arkadaga]]''' ir nosaukta tābrīža valsts prezidenta [[Gurbanguli Berdimuhamedovs|Gurbanguli Berdimuhamedova]] vārdā (viņa oficiālais tituls bija "Arkadags" — ‘aizbildnis’)? [[Attēls:Drew Gooden Wizards.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Drū Gudens]]''' <small>(attēlā)</small> ir pārstāvējis 10 [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandas, bet pēc spēlētāja karjeras beigām viņš ir sava pēdējā kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] spēļu komentētājs? * ... 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē celtā '''[[Nīderlandes ūdens aizsardzības līnija]]''' paredzēta valsts centrālās daļas ap [[Amsterdama|Amsterdamu]] aizsardzībai, ienaidnieka uzbrukuma gadījumā applūdinot ievērojamas teritorijas; līdz ar aviācijas attīstību šīs aizsardzības būves zaudēja militāro jēgu? * ... daudzās '''[[Valstu uzskaitījums pēc pensionēšanās vecuma|valstīs pensionēšanās vecums]]''' [[sieviete|sievietēm]] ir zemāks nekā [[vīrieši]]em? [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Talsu novada muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Frīdriha Otto [[fon Firksi|fon Firksa]] būvētajā pilsētas mājā, sauktā par "Villa Hochheim", kas tika pabeigta [[1892. gads Latvijā|1892. gadā]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2023. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva 5 zelta medaļas, kā arī pa vienai sudraba un bronzas medaļai? * ... [[Irāna|Irānā]], '''[[Daštekavīrs|Daštekavīra tuksneša]]''' rietumos esošā beznoteces [[sālsezers|sālsezera]] '''[[Namaks|Namaka]]''' lielāko daļu veido sausi [[sāls]] nogulumi un [[solončaks]], atklāta ūdens platība ir tikai ap {{nobr|1 km²}}? [[Attēls:KinderdijkWindmills.jpg|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētā 19 '''[[Kinderdeikas vējdzirnavas|Kinderdeikas vējdzirnavu grupa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no populārākajiem [[Nīderlande]]s tūrisma objektiem un viens no tās simboliem? * ... [[2012. gads|2012. gada]] jūlija sākumā [[Krievija]]s [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]] pilsēta '''[[Krimska]]''' piedzīvoja vienus no lielākajiem plūdiem mūsdienu Krievijā — saskaņā ar oficiālajiem datiem 171 cilvēks gāja bojā un vairāk nekā 34 000 zaudēja mājokli vai īpašumu? * ... starptautiskā [[literatūra]]s festivāla '''"[[Prozas lasījumi (literatūras festivāls)|Prozas lasījumi]]"''' sākums meklējams [[1977. gads Latvijā|1977. gadā]] par godu rakstnieka [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] 100. dzimšanas dienai? [[Attēls:Kermanshah Photos M6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kermānšāha]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[kurdu valoda|kurdu valodā]] runājošā pilsēta [[Irāna|Irānā]]? * ... [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā [[1918. gads|1918. gada]] 28. janvārī '''[[Mikola Rjabovils|Mikolas Rjabovila]]''' vadītā [[Kubaņa]]s Rada pasludināja '''[[Kubaņas Tautas Republika|Kubaņas Tautas Republiku]]''' kā daļu no [[Krievijas Republika|Krievijas Federatīvās Republikas]], bet dažas nedēļas vēlāk — par neatkarīgu valsti? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[rakstnieks]], [[fotogrāfs]] un kara reportieris '''[[Atis Klimovičs]]''' ir pazīstams ar reportāžām no kara skartajiem punktiem: [[Čečenija]]s, [[Dienvidosetija]]s, [[Kalnu Karabaha|Kalna Karabahas]], [[Afganistāna]]s un [[Ukraina]]s? [[Attēls:Michael.bay.png|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisora]] un [[kinoproducents|producenta]] '''[[Maikls Bejs|Maikla Beja]]''' <small>(attēlā)</small> režisētās un producētās filmas kopumā ir nopelnījušas 7,8 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], tādējādi padarot viņu par vienu no komerciāli veiksmīgākajiem kinorežisoriem? * ... turpinoties [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajam Ziemeļu karam]], [[Krievija]]s karaspēks '''[[1709. gads Latvijā|1709. gada]]''' rudenī iebruka [[Latvija|Latvijā]] un uzsāka vienlaicīgu [[Rīga]]s un [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņu]] aplenkumu; tā sākumā pirmos [[lielgabals|lielgabala]] šāvienus esot izšāvis [[Krievijas cars]] [[Pēteris I]]? * ... '''[[Tirkmenabata]]''', kuru no 1940. līdz 1999. gadam sauca par Čardžou pēc izrunas [[turkmēņu valoda|turkmēņu valodā]], ir otra lielākā [[Turkmenistāna]]s pilsēta? [[Attēls:Petr Pavel.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čehijas prezidents]] '''[[Petrs Pavels]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis [[Čehija]]s armijas [[ģenerālis]] un ģenerālštāba priekšnieks? * ... [[Ukraina|Ukrainā]], kā arī blakus esošajos [[Krievija]]s un [[Moldova]]s robežapgabalos populārā sarunvaloda '''[[suržiks]]''' ir [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[Krievu valoda|krievu]] valodas sajaukums? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[Irāna]]s pilsēta '''[[Gazvīna]]''' ievērojami cieta 6,9 balles stiprā [[zemestrīce|zemestrīcē]]; gāja bojā ap 12 tūkstošiem iedzīvotāju? [[Attēls:Corner of Halmahera Island.jpg|border|right|50px]] * ... kalnainā un tropu mežiem klātā [[Indonēzija]]s sala '''[[Halmahera]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. un 2000. gadā sala bija asiņainu konfliktu vieta starp [[musulmaņi]]em un [[kristieši]]em, kas bija izplatījušies no [[Ambona]]s salas? * ... '''[[1707. gads Latvijā|1707. gadā Latvijā]]''' turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]: martā [[Krievija]]s armija atstāja [[Zemgale|Zemgali]], kuru atkal pārņēma [[Zviedrija]]? * ... '''[[Cilvēkmīlestības kolonijas]]''' bija speciāli iekārtotas apdzīvotas vietas sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, kas tika ierīkotas [[Nīderlande|Nīderlandē]] pēc [[Napoleona kari]]em [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē? [[Attēls:Amsterdam Prinsengracht Wallpaper.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amsterdamas kanāli|Amsterdamas kanālu]]''' sistēmas <small>(attēlā Prinsengrahts)</small> garums ir apmēram 100 kilometri, vecpilsētā tie veido apmēram 90 salas un 1500 tiltu, tāpēc dažkārt [[Amsterdama]] tiek dēvēta par "Ziemeļu Venēciju"? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Mihailo Mudriks|Mihailo Mudrika]]''' pāreja uz [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' 2023. gadā padarīja viņu par dārgāko Ukrainas futbolistu; iepriekšējais rekords piederēja [[Andrijs Ševčenko|Andrijam Ševčenko]], kuru tā pati ''Chelsea'' ieguva 2006. gadā? * ... [[1783. gads|1783. gadā]] pēc [[Krimas haniste]]s likvidēšanas '''[[Kubaņa (novads)|Kubaņa]]''' tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i? [[Attēls:Vakhtang Kikabidze 2017-07-23 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] mirušais [[gruzīni|gruzīnu]] dziedātājs, aktieris, scenārists, komponists un politiķis '''[[Vahtangs Kikabidze]]''' <small>(attēlā)</small> cēlies no augstdzimušas ģimenes — tēvs Konstantīns dzimis dižciltīgā ģimenē [[Kartlija|Kartlijā]], bet viņa māte Manana Bagrationa-Davitišvili bija [[Kahetija]]s karaļa Aleksandra I pēctece? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gada šaha olimpiādē]] 14 gadu vecumā '''[[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana]]''' pirmo reizi pārstāvēja Latvijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules sieviešu šaha olimpiādē]]? * ... '''[[vetulikolijas]]''' ir izmirušu jūras dzīvnieku [[Tips (zooloģija)|tips]] (vai apakštips), kas dzīvoja [[kembrijs|kembrija periodā]], taču to [[sistemātika|sistemātiskais]] stāvoklis ir strīdīgs? [[Attēls:Kara-Bogaz Gol from space, September 1995.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaspijas jūra]]s austrumu malā esošā '''[[Garabogazkels|Garabogazkela līča]]''' <small>(satelītattēlā)</small> [[ūdens sāļums]] periodiski sasniedz 310 ‰, kas ir salīdzināms ar [[Nāves jūra]]s sāļumu? * ... Nikolaja Rendeļa projektētais pirmais [[Latvijas PSR]] laikā [[Rīga|Rīgā]] uzceltais lielais dzīvojamais rajons '''[[Āgenskalna priedes]]''' ir uzskatāms par pirmo brīvā plānojuma dzīvojamo rajonu ne tikai [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... '''[[diciemīdas]]''' jeb rombozoji ir primitīvu [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] tips, kura pārstāvji [[Parazītisms|parazitē]] [[Galvkāji|galvkājos]]? [[Attēls:Iran 1343 Yazd (8665215641).jpg|border|right|50px]] * ... sava nomaļā novietojuma dēļ jau kopš [[Ahemenīdu impērija]]s laika apdzīvotā [[Irāna]]s pilsēta '''[[Jezda]]''' <small>(attēlā)</small> mazāk cietusi karos — tā necieta pat [[Mongoļu impērija|mongoļu iekarojumu]] laikā? * ... ilggadīgais [[Ainažu jūrskola]]s vadītājs '''[[Nikolajs Raudseps]]''' bija arī viens no pirmajiem latviešu [[polārpētnieki]]em — ekspedīcijā [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] viņš piedalījās kopā ar [[Kristiāns Dāls|Kristiānu Dālu]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Indonēzija]]s sala '''[[Morotai]]''' bija nozīmīgs [[Japāna]]s karaspēka atbalsta punkts ar aviācijas bāzi; [[1944. gads|1944. gada]] septembrī salu ieņēma amerikāņi, un tā kļuva par atbalsta bāzi [[Filipīnas|Filipīnu]] atbrīvošanai? [[Attēls:IL-76MD - TankBiathlon2013 (modified).jpg|border|right|50px]] * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s transporta [[lidmašīna]] '''''[[Il-76]]''''' <small>(attēlā)</small> spēj pārvadāt smago militāro aprīkojumu, arī [[tanks|tankus]]? * ... 1930. gados bija plāni par '''[[Karakijas ieplaka]]s''', kas ir [[Kazahstāna]]s zemākā sausā ieplaka un trešā zemākā [[Āzija|Āzijā]], pārpludināšanu ar [[Kaspijas jūra]]s ūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]], kas izmantotu 100 m augstuma starpību ar jūru? * ... '''[[ksenacelveidīgie|ksenacelveidīgo]]''' tipa dzīvnieki ir [[Jūra|jūrā]] vai [[Sājūdens|sājūdenī]] dzīvojoši organismi, kas var dzīvot arī uz [[Aļģes|aļģu]] un [[Koraļļi|koraļļu]] virsmām; tie var būt brīvi dzīvojoši, [[Parazītisms|parazītiski]] (parazitē [[Jūras gurķi|jūras gurķu]] zarnu traktā) vai [[Simbioze|simbiotiski]]? [[Attēls:Kopetdag mountains in early spring, a view from Bereket city.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopetdags|Kopetdaga kalnu grēdai]]''' uz [[Turkmenistāna]]s un [[Irāna]]s robežas <small>(attēlā)</small> ir raksturīga augsta seismiskā aktivitāte — [[1948. gads|1948. gadā]] 7,3 magnitūdu [[zemestrīce|zemestrīcē]] faktiski tika nopostīta [[Ašgabata]]s pilsēta, un gāja bojā ap 37 000 tās iedzīvotāju? * ... latviešu [[ģeologs]] '''[[Viktors Grāvītis]]''' bija arī [[Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība]]s dibinātājs un aktīvists, kā arī [[Dabas un vēstures kalendārs|Dabas un vēstures kalendāra]] izveidotājs un redaktors? * ... lai gan mūsdienās gandrīz visi '''[[Kubaņas kazaki]]''' runā [[krieviski]], ikdienā daži no viņiem lieto [[ukraiņu valoda]]s dialektus (īpaši laukos)? [[Attēls:German Army Leopard 2A6 tank in Oct. 2012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s kaujas [[tanks|pamattanku]] '''''[[Leopard 2]]''''' <small>(attēlā ''Leopard 2A6'')</small> sērijveida ražošana sākās [[1978. gads|1978. gadā]], un valstis ar lielāko ''Leopard 2'' skaitu ir [[Turcija]], Vācija, [[Spānija]] un [[Grieķija]]? * ... ilgus gadus [[Kamerūna]]s augstākā virstonte '''[[Kamerūns]]''' tika uzskatīts par apdzisušu [[vulkāns|vulkānu]], līdz notika tā izvirdumi 1909., 1922., 1925. un 2000. gadā? * ... dēļ ūdens līmeņa pazemināšanās [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]] 20. gadsimta vidū lielākā daļa '''[[Elikoltiks|Elikoltika līča]]''' un tā atzars '''[[Kaidaks]]''' pārvērtušies par plašu '''[[sors|soru]]''', taču mūsdienās ūdens līmenis jūrā atkal paaugstinās, un līcis pakāpeniski piepildās ar ūdeni? [[Attēls:Pos DAY1 All Hres-136 (52224302276).jpg|border|right|50px]] * ... par filmu "[[Neona pavasaris]]" '''[[Marija Luīze Meļķe|Mariju Luīzi Meļķi]]''' <small>(attēlā)</small> apbalvoja ar [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|Lielā Kristapa balvu kā gada labāko aktrisi]], bet viņa to atteicās saņemt, kamēr nav pieņemts [[LGBT tiesības Latvijā|dzīvesbiedru likums]], jo filmā atveido tēlu, ko [[Latvija]]s valsts neatbalsta? * ... 1928. gada [[ASV]] animācijas [[īsfilma]] '''"[[Tvaikonis Villijs]]"''' tiek uzskatīta par [[Mikipele]]s un viņa sievas [[Minnija Mausa|Minnijas]] ekrāna debiju? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī [[modele]] '''[[Irina Šeika]]''', kas bija pirmā krievu modele uz ''Sports Illustrated Swimsuit Issue'' vāka, ir bijusi ilgstošās attiecībās ar portugāļu [[futbolists|futbolistu]] [[Krištianu Ronaldu]] un amerikāņu [[aktieri]] [[Bredlijs Kūpers|Bredliju Kūperu]]? [[Attēls:Aict0031.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mughalžars|Mughalžara]]''' kalni [[Kazahstāna|Kazahstānā]] <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] [[kalnu sistēma]]s galējā dienvidu daļa? * ... dažādos laikos to ir iekarojušas dažādas varas, bet '''[[Ardabīla]]''' mūsdienu [[Irāna]]s ziemeļrietumos vienmēr bijusi viens no [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] galvenajiem kultūras centriem? * ... [[Latvija]]s bērnu grāmatu izdevniecība '''"[[Liels un mazs]]"''' 2022. gadā starptautiskajā [[Boloņa]]s bērnu grāmatu gadatirgū [[Itālija|Itālijā]] saņēma balvu kā gada labākā bērnu grāmatu izdevniecība [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Stemonitis axifera 341275.jpg|border|right|50px]] * ... pirmo reizi '''[[Gada gļotsēne Latvijā]]''' tika nosaukta [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]], kad par to atzina '''[[pušķainā vālenīte|pušķaino vālenīti]]''' (arī pušķainā šokolādes gļotsēne) <small>(attēlā)</small>? * ... latviešu [[basketbolists]] '''[[Arnolds Helmanis]]''', kurš šajā sezonā pārstāvēja [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], iepriekš vairākas sezonas spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s vadošā kluba [[VEF Rīga]] sastāvā, ar kuru kļuvis par četrkārtēju Latvijas čempionu? * ... '''[[sīkžokļaiņi]]''' ir mikroskopisku [[saldūdens]] [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] tips, kuru pārstāvji pirmo reizi tika atrasti [[1994. gads|1994. gadā]] pie [[Grenlande]]s, [[Disko sala]]s termālajos ūdeņos, un ir vieni no mazākajiem zināmajiem [[daudzšūnu dzīvnieki]]em? [[Attēls:Robert Fitzroy.jpg|border|right|50px]] * ... [[1854. gads|1854. gadā]] [[angļi|angļu]] flotes virsnieks, viceadmirālis un zinātnieks '''[[Roberts Ficrojs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja sistēmu, lai iegūtu informāciju par [[laikapstākļi]]em [[Lielbritānija]]s piekrastē un izplatītu to jūrniekiem un zvejniekiem? * ... [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] esošā '''[[Ustjurts|Ustjurta plakankalne]]''' malās beidzas ar stāvu krauju 60—190 m augstumā? * ... {{oss|Z=1960|L=L}} [[Skvoveli]], kad [[biatlons]] pirmo reizi tika iekļauts olimpisko spēļu programmā, [[zviedri|zviedru]] biatlonists '''[[Klāss Lestanders]]''' uzvarēja 20 km individuālajās sacensībās (lai gan distancē viņš uzrādīja tikai 15. slēpošanas laiku, viņš sašāva visus mērķus šaušanā, kur par katru kļūdu tika piešķirts 2 minūšu sods)? [[Attēls:Eglaines dzelzceļa stacijas ēka (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eglaine (stacija)|Eglaine]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s robežstacija (atrodas 5 kilometrus no robežas ar [[Lietuva|Lietuvu]]), taču stacijā jau 26 gadus nav pasažieru satiksmes? * ... jūras [[bezmugurkaulnieki]] '''[[gnatostomulīdi]]''' spēj panest [[Skābeklis|skābekļa]] trūkumu, kā arī [[Sērūdeņradis|sērūdeņraža]] un organisko piesārņojumu? * ... par '''[[Latvijas Ārstu biedrība]]s''' priekšteci uzskata [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība|Rīgas Praktizējošo ārstu biedrību]], kas darbojās no 1822. līdz 1939. gadam? [[Attēls:RudstonMonolith(StephenHorncastle)Apr2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[menhīrs|menhīri]]''' ir izplatīti daudzviet pasaulē, bet visbiežāk sastopami [[Britu salas|Britu salās]] un [[Bretaņa|Bretaņā]], kur to ir atrasts ap 50 tūkstošiem <small>(attēlā 40 tonnas smagais Radstonas monolīts)</small>? * ... liela daļa no '''[[Piekaspijas zemiene]]s''' atrodas zem [[jūras līmenis|jūras līmeņa]], jo pati [[Kaspijas jūra]] atrodas 28 metru zem jūras līmeņa? * ... [[Vācieši|vācu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Rolands Emerihs|Rolanda Emeriha]]''' filmas, kas lielākoties ir [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]] radītas [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] un katastrofu filmas, ir nopelnījušas vairāk nekā 3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]? [[Attēls:Donovan Mitchell shooting (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada 2. janvārī '''[[Donovans Mičels]]''' <small>(attēlā)</small> aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 71 punktu [[Klīvlendas "Cavaliers"]] pagarinājuma uzvarā pār [[Čikāgas "Bulls"]], kas bija rezultatīvākā spēle kluba vēsturē, kā arī rezultatīvākā [[NBA]] spēle kopš [[Kobe Braiants|Kobes Braianta]] 81 punkta 2006. gadā? * ... '''[[Džungārijas Alatau]]''' grēdas austrumu galā atrodas '''[[Džungārijas Vārti]]''' — jau antīkajā pasaulē pazīstams ceļš, kas savieno [[Centrālāzija|Centrālāziju]] ar [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... '''[[Hamadāna]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām [[Irāna]]s pilsētām — iespējams, ka to apdzīvojuši [[asīrieši]] jau 1100. gadā p.m.ē.? [[Attēls:Michel Hazanavicius Césars 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[kinorežisors]], [[scenārists]], montāžists un producents '''[[Mišels Hazanavičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Parīze|Parīzē]], [[Ebreji|ebreju]] ģimenē, kas cēlusies [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... 2023. gada 7. janvārī [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija]]s [[kamaniņu braukšana]]s divnieks '''[[Anda Upīte]]''' un '''[[Sanija Ozoliņa]]''' izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos? * ... '''[[Turānas līdzenums]]''' ir tuksnešains: tā dienvidu daļā atrodas [[Karakums]] un [[Kizilkums]], centrālajā daļā — [[Ustjurts]], bet ziemeļos — [[Arāla Karakums]]? [[Attēls:Arctium tomentosum - Keila.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[diždadži|diždadžu]]''' [[ziedkopa|ziedkopu]] sedz āķveidīgi dzeloņi, kuri augam palīdz nodrošināt [[Sēkla|sēklu]] izplatīšano <small>(attēlā pūkainais diždadzis)</small>? * ... [[Pirmais Čečenijas karš]] [[1996. gads|1996. gadā]] beidzās ar [[čečeni|čečenu]] [[separātisti|separātistu]] spēku uzvaru, ''[[de facto]]'' iegūstot neatkarību no [[Krievija]]s, un [[1997. gads|1997. gada]] novembrī '''[[Ičkērijas Čečenu Republika]]''' tika pasludināta par [[Islāma republika|islāma republiku]]? * ... pirms 2008. gada rekonstrukcijas '''[[Hrazdanas stadions|Hrazdanas stadiona]]''' [[Armēnija]]s galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]] ietilpība bija 70 000 un tas bija viens no ietilpīgākajiem [[stadions|stadioniem]] [[PSRS]]? [[Attēls:Edward the Black Prince 1430.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglijas karalis|Anglijas karaļa]] [[Edvards III Plantagenets|Edvarda III]] vecākais dēls un troņmantnieks no [[Plantagenetu dinastija]]s '''[[Melnais princis Edvards]]''' <small>(attēlā)</small> nomira pirms sava tēva, tādēļ par karali kļuva viņa 10 gadus vecais dēls [[Ričards II Plantagenets|Ričards II]]? * ... [[Baltijas jūra]]s ziemeļu līča '''[[Peremeri]]''' vai Botenvikena (ko sauc arī par Botnijas līci) [[ūdens sāļums]] ir ļoti zems — 0,2—0,4 %? * ... 2013. gada janvārī "[[Latvijas Loto]]" pievienojās starptautiskajai skaitļu loterijai '''''[[Eurojackpot]]''''', kuras izlozes sākas ar vismaz 10 miljoniem [[eiro]] un var sasniegt 120 miljonus eiro? [[Attēls:Palangos tiltas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 470 m garais '''[[Palangas jūras tilts]]''' <small>(attēlā)</small> ir šī [[Lietuva]]s [[kūrorts|kūrorta]] simbols, tas kļuvis par populārāko un visvairāk apmeklēto vietu pilsētā? * ... [[Armēnijas PSR]] laikā [[Erevāna]]s centrālā laukuma, kas mūsdienās ir '''[[Republikas laukums (Erevāna)|Republikas laukums]]''', nosaukums bija Ļeņina laukums un tajā atradās [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] piemineklis? * ... '''[[sansāra]]''' [[džainisms|džainismā]], [[budisms|budismā]], [[hinduisms|hinduismā]] un [[sikhisms|sikhismā]] ir [[dvēsele]]s pārdzimšanas cikls materiālos ķermeņos bez sākuma un beigām, ko nosaka cilvēka domu un [[karma]]s (darbu) morālā kvalitāte? [[Attēls:Vue globale du versant N du khan Tengri.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tjanšans|Tjanšana]] virsotne uz [[Kazahstāna]]s, [[Kirgizstāna]]s un [[Ķīna]]s robežas '''[[Hantengri]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien Kazahstānas augstākais kalns, bet arī vistālāk uz ziemeļiem esošā virsotne, kas augstāka par 7000 metriem? * ... [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija]]s nacionālajā atlasē '''[[Supernova 2023]]''' uzvarēja grupa ''[[Sudden Lights]]'' ar dziesmu "[[Aijā (dziesma)|Aijā]]", bet tuvākie sekotāji bija ''[[Patrisha]]'' un [[Markus Riva]], kurš piedalījies [[Eirovīzija]]s atlases konkursos 10 reizes? * ... '''[[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apstiprinot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa otro valdību]]; tā pārņēma jomas no [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] un [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]]? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā Belta tilts]]''' [[Dānija|Dānijā]] <small>(attēlā)</small> samazināja šauruma starp [[Fīna]]s un [[Zēlande (sala)|Zēlandes]] salām šķērsošanas laiku no vienas stundas (ar [[prāmis|prāmi]]) uz aptuveni 10 minūtēm? * ... '''[[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas vēstniece Nīderlandē]]''' [[Solvita Āboltiņa]] pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Latvija]]s [[vēstniecība|vēstniecībā]], kas atrodas [[Hāga|Hāgā]]? * ... '''[[Erebuni]]''' pilsēta [[Urartu valsts]] ziemeļu daļā 4. gadsimtā p.m.ē. iznīka, tomēr tiek uzskatīts, ka mūsdienu [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s nosaukums cēlies no šīs senpilsētas? [[Attēls:Karlshamn kommunvapen - Riksarkivet Sverige.png|border|right|50px]] * ... [[1664. gads|1664. gadā]] [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis X Gustavs]] '''[[Karlshamna]]i''' piešķīra pilsētas tiesības; pilsēta ir nodēvēta viņa vārdā <small>(attēlā ģerbonis)</small>? * ... [[Latvijas ārlietu ministre]] '''[[Baiba Braže]]''' bija [[NATO]] ģenerālsekretāra vietniece publiskās [[diplomātija]]s jautājumos no 2020. līdz 2023. gadam? * ... britu [[aktieris]] [[Rovans Atkinsons]] ''[[BBC]]'' komēdijseriālu '''"[[Melnā čūska]]"''' raksturoja kā "vismazāk saspringto lietu", kurā viņš piedalījies? [[Attēls:Eastern Harbour coastline Hanko.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somija]]s pilsētā '''[[Hanko]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīga [[zviedru valoda|zviedru valodā]] runājošu iedzīvotāju daļa — 44%? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzijā]]''' uzvarētāji [[Filipīnu hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? * ... [[2022. gads|2022. gadā]] atklātais '''[[Vislas strēles kanāls]]''' stiepjas pāri [[Vislas strēle|Vislas zemes strēlei]] un ļauj kuģiem nokļūt [[Polija]]s ostā [[Elblonga|Elblongā]], neizmantojot [[Krievija]]s kontrolēto Baltijskas šaurumu Vislas strēles ziemeļu galā? [[Attēls:Demene Parish, Latvia - panoramio (9).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 1992. gada '''[[Kurcums (stacija)|Kurcums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s robežstacija ar [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[pasažieru vilciens|pasažieru vilcieni]] stacijā nepietur? * ... '''[[Sūrveins|Sūrveina šaurumu]]''' [[Igaunija|Igaunijā]] šķērso [[prāmis|prāmja]] līnija no [[Virtsu]] ostas kontinentā uz [[Kuivastu]] [[Muhu|Muhu salā]]? * ... '''''[[Al Nassr]]''''' ir viens no veiksmīgākajiem [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubi]]em ar 27 čempionu tituliem visos turnīros? [[Attēls:Walter Huston - 1950.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[aktieris]] '''[[Volters Hjūstons]]''' <small>(attēlā)</small> ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]]" par lomu [[Vesterns|vesternā]] "[[Sjerramadres dārgumi]]", ko režisēja viņa dēls [[Džons Hjūstons]]; Oskara balvu saņēmis gan viņš, gan dēls Džons, gan arī mazmeita [[Andželika Hjūstone]]? * ... '''[[Latvijas gada labākais hokejists|Latvijas gada labākā hokejista]]''' balvu pirmo reizi pasniedza 2018. gadā, un visvairāk to ir ieguvis [[Teodors Bļugers]] — trīs reizes? * ... [[Somija|Somijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[finlandizācija]]s''' dēļ bija aizliegtas ASV filmas, jo [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] tās uzskatīja par pretpadomju propagandu? [[Attēls:Sõru sadam 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Soelas šaurums|Soelas šaurumu]]''' šķērso [[prāmis|prāmja]] līnija no Seru ostas [[Hījumā sala]]s dienvidos <small>(attēlā)</small> uz Trīgi ostu [[Sāmsala]]s ziemeļos? * ... īpašus panākumus 1967. gada [[Francija]]s piedzīvojumu [[kinokomēdija]] '''"[[Fantomass pret Skotlendjardu]]"''' ieguva [[Eiropa|Eiropā]], [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Japāna|Japānā]]? * ... '''[[2023. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija par 1,0 °C siltāki par klimatisko standarta normu, tādējādi 2023. gads kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, šo vietu dalot ar [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadu]]? [[Attēls:MJK 08786 Mia Wasikowska (Damsel, Berlinale 2018).jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Mija Vašikovska]]''' <small>(attēlā)</small> pasaules slavu iemantojusi, attēlojot Alisi [[Tims Bērtons|Tima Bērtona]] filmā "[[Alise Brīnumzemē]]", kā arī piedaloties filmā "[[Bērniem viss kārtībā]]"? * ... '''[[Uzbeku haniste|Uzbeku hanisti]]''' nodibināja pēc [[Zelta Orda]]s sabrukšanas [[1428. gads|1428. gadā]] un nosauca agrākā Zelta Ordas hana [[Uzbeghans|Uzbeghana]] vārdā? * ... [[Rīgas VEF]] sastāvā [[Latvijas basketbola izlase]]s saspēles vadītājs '''[[Kristers Zoriks]]''' 2022. gadā tika atzīts par [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju, bet 2023. gadā — par Latvijas kausa fināla labāko spēlētāju? [[Attēls:Cirsium vulgare plant.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[asais dadzis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Rietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] (arī [[Latvija|Latvijā]]), kā arī ir plaši ieviesies ārpus pamatareāla kā [[Nezāles|nezāle]]? * ... [[2021. gads|2021. gadā]] tika sākta kombinētā dzelzceļa un autoceļa [[tunelis|tuneļa]] būvniecība '''[[Fēmarnbelts|Fēmarnbelta šaurumā]]''' starp [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna|Fēmarnas salu]] un [[Dānija]]i piederošo [[Lollande|Lollānas salu]]? * ... 20. gadsimta sākumā strauji attīstoties [[nafta]]s ieguvei [[Meksika|Meksikā]], '''[[Tampiko]]''' osta kļuva par galveno naftas eksportētājostu [[Amerika|Amerikā]], kā arī par otro noslogotāko [[osta|ostu]] pasaulē, taču [[1923. gads|1923. gadā]] lielākā naftas atradne, kas atradās ļoti tuvu pilsētai, izsīka? * ... mūziķa [[Fils Kolinss|Fila Kolinsa]] meita '''[[Lilija Kolinsa]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aktrise]] un [[modele]]; par lomu ''[[Netflix]]'' seriālā ''Emily in Paris'' viņa nominēta [[Zelta globusa balva|Zelta globusam]]? * ... gēlu sporta veidu sacensībām izmantotais '''[[Krokpārka stadions]]''' [[Īrija]]s galvaspilsētas [[Dublina]]s ziemeļaustrumos ir lielākais [[Eiropa]]s [[stadions]], kas nav speciāli paredzēts [[futbols|futbola]] sacensībām? * ... [[Zviedrija]]i piederošajā '''[[Gotska Sandēne]]s''' salā [[Baltijas jūra]]s vidusdaļā uz ziemeļiem no [[Gotlande]]s nav pastāvīgo iedzīvotāju, tikai infrastruktūru apkalpojošais personāls, tomēr tā ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? [[Attēls:Wes Unseld Jr (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vess Anselds jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] galvenais [[treneris]] no 2021. līdz 2024. gadam, ir izcilā [[basketbolists|basketbolista]], trenera un komandas vadītāja [[Vess Anselds|Vesa Anselda]] dēls? * ... sākotnēji Padingtona lomas ierunāšana [[Animācijas spēlfilma|animācijas spēlfilmā]] '''"[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi]]"''' tika uzticēta [[Kolins Fērts|Kolinam Fērtam]], taču viņš projektu pameta, un galveno lomu ierunāja Bens Višo? * ... [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] izcelsmes [[Lietuvas lielkņaziste]]s un [[Maskavija]]s [[kņazs|kņazu]] un [[bajārs|bajāru]] '''[[Gļinski|Gļinsku dzimtas]]''' pēctece Jeļena Gļinska bija pirmā [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] māte? [[Attēls:Kurische Nehrung Parnidden-Düne 01.JPG|border|right|50px]] * ... ceļojošās '''[[Pārnidas kāpa]]s''' <small>(attēlā)</small> augstums sasniedz 52 metrus? * ... lielākā [[Dānija]]s [[sala]] '''[[Ziemeļjitlandes sala|Ziemeļjitlande]]''' bija [[Jitlandes pussala]]s daļa līdz [[1825. gads|1825. gada]] 3. februārim, kad vētras laikā tika pārrauta Agertanges smilšu strēle, kas atdalīja Līmfjordenu no [[Ziemeļjūra]]s? * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Bills Skašgords|Billa Skašgorda]]''' brāļi [[Aleksandrs Skašgords|Aleksandrs]], Gustavs un Valters, kā arī tēvs [[Stellans Skašgords]] arī ir [[aktieri]]? [[Attēls:Space Needle 2011-07-04.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Space Needle]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atvērts {{Dat|1962|4|21|5=bez}}, [[pasaules izstāde]]s ietvaros, kas piesaistīja vairāk nekā 2,3 miljonus apmeklētāju? * ... 2009. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[kinokomēdija]] '''"[[Zudusī pasaule]]"''' nopelnīja tikai 68,8 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 100 miljonu budžeta, un to nominēja septiņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]], tai skaitā kategorijā "Sliktākā filma"? * ... '''[[Ojāra Vācieša muzejs]]''' [[Pārdaugava]]s [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē [[Rīga|Rīgā]] ir ierīkots senā ēkā, kas celta ap 1778. gadu kā traktieris "Jeruzaleme", kurā savulaik ciemojies [[Garlībs Merķelis]], [[Rihards Vāgners]] un citi ievērojami rīdzinieki? [[Attēls:Līga Meņģelsone 2022.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gada decembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori '''[[Līga Meņģelsone|Līgu Meņģelsoni]]''' <small>(attēlā)</small> partiju apvienība "[[Apvienotais saraksts]]" izvirzīja kā [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministres]] kandidāti [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]], un [[14. Saeima|Saeima]] viņu apstiprināja amatā? * ... visilgāk '''[[morganātiskā laulība]]''', kurā zemākas kārtas [[sieva]] neieguva [[vīrs|vīra]] kārtas tiesības, saglabājās valdnieku namos, kuros vīriešu laulībām ar zemākas kārtas sievietēm bija nepieciešama īpaša valdnieka atļauja? * ... autoceļa un dzelzceļa [[tilts|tilti]] savieno [[Dānija]]s trešo lielāko salu '''[[Fīna|Fīnu]]''' ar kontinentu, [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] un [[Langelande|Langelandi]]? [[Attēls:Vitte-Kloster auf Hiddensee.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]i piederošajā [[Baltijas jūra]]s '''[[Hidenzē|Hidenzē salā]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizliegts privātais [[autotransports]]; atļauts tikai lauksaimniecības un komunālais transports, bet pasažieru un kravu pārvadājumiem plaši tiek izmantots [[zirgs|zirgu]] transports? * ... masveida [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas periodā Padomju Savienībā]] '''[[mašīnu un traktoru stacija|mašīnu un traktoru stacijām]]''' bija nozīmīga loma [[kolhozi|kolhozu]] organizatoriski saimnieciskajā nostiprināšanā, tās veicināja pāreju uz sociālistisko lielražošanu, kā arī darba ražīguma pieaugumu? * ... '''[[Adamsu ģimene]]''' ir [[satīra|satīrisks]] ideālās 20. gadsimta [[amerikāņi|amerikāņu]] ģimenes pretstats: dīvains, turīgs un aristokrātisks klans, kas priecājās par visu baiso un šķietami neuztraucas par to, ka citi cilvēki uzskata viņus par dīvainiem vai biedējošiem? [[Attēls:00 2674 Öland bridge - Schweden.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kalmaras šaurums|Kalmaras šaurumu]]''' <small>(attēlā)</small> šķērso [[1972. gads|1972. gadā]] atvērtais 6 km garais [[Ēlandes tilts]], kas savieno [[Kalmara]]s pilsētu kontinentā ar Ferjestādeni [[Ēlande|Ēlandē]]? * ... ilggadējais [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] vadītājs un [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s ģenerāldirektors [[dendrologs]] '''[[Andrejs Svilāns]]''' ir bijis [[14. Saeima]]s deputāts un [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes deputāts vairākos tās sasaukumos? * ... [[dzelzceļa stacija]] '''[[Rīga II]]''' jeb Rīgas Tukuma stacija atradās līdzās Kārļa (tagadējai [[13. janvāra iela|13. janvāra]]) ielai iepretī [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielai]], taču līdz mūsdienām no šīs stacijas nekas nav saglabājies? [[Attēls:Kafka Der Prozess 1925.jpg|border|right|50px]] * ... tāpat kā divi pārējie [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] romāni, '''"[[Process (romāns)|Process]]"''' <small>(attēlā 1925. gada izdevums)</small> nekad netika pabeigts, lai gan tajā ir iekļauta nodaļa, kas, šķiet, noved stāstu līdz pēkšņām beigām? * ... ar apkalpotiem 292 miljoniem cilvēku 2019. gadā '''[[Parīzes Ziemeļu stacija]]''' bija noslogotākā [[dzelzceļa stacija]] [[Eiropa|Eiropā]]? * ... 1923.—1924. gadā veco '''[[Marijas dzirnavas|Marijas dzirnavu]]''' ēku [[Rīga]]s [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] nojauca, un pie [[Mārupīte]]s iztekas no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta? [[Attēls:Harijs Rokpelnis 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputātu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Harijs Rokpelnis|Hariju Rokpelni]]''' <small>(attēlā)</small> [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēja [[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] domē un ievēlēja par domes priekšsēdētāju — 26 gadu vecumā viņš bija jaunākais pašvaldības vadītājs [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Lauktehnika]]s''' (Latvijas Lauksaimniecības tehnikas) galvenās funkcijas bija apgādāt [[Latvijas PSR]] [[kolhozs|kolhozus]] un [[padomju saimniecība]]s ar [[traktori]]em, automobiļiem, lauksaimniecības mašīnām, rezerves daļām, iekārtām, ķimikālijām u.c. materiāliem? * ... {{Dat|1940|10|19|5=bez}}, mačā starp bijušajām [[Turīnas "Juventus"]] zvaigznēm, pēc dažām nospēlētām minūtēm '''[[Umberto Kaligāriss]]''' bija spiests pamest laukumu, tika nogādāts slimnīcā, kur mira no aneirismas? [[Attēls:Nardus stricta 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vilkakūlas]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopamas [[Eiropa|Eiropā]], tostarp diezgan bieži visā [[Latvija]]s teritorijā, kur nelielas grupas aug sausos priežu mežos, purvu apmalēs un nosusinātos purvos, kā arī kāpās un sausieņu pļavās? * ... Holivudas komēdijā '''"[[Ķertais profesors]]"''' [[Edijs Mērfijs]] attēlo septiņas lomas, bet filmas turpinājumā '''"[[Ķertais profesors 2]]"''' pat astoņas lomas? * ... savu darbību '''[[soda ekspedīcija]]s''' [[Latvija]]s teritorijā uzsāka [[1905. gads Latvijā|1905. gada]] decembrī, tām tika dotas plašas pilnvaras, jo sagūstītos [[revolucionārs|revolucionārus]] sodīja nošaujot, nodedzinot mājas, perot un ieliekot [[Cietums|cietumā]] bez tiesas izmeklēšanas? [[Attēls:Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde - Daiga Mieriņa.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētāja]] '''[[Daiga Mieriņa]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Carnikavas novada domes priekšsēdētāja]] no 2009. līdz 2015. gadam? * ... '''[[starpkolhozu celtniecības organizācija]]s''' [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] nodarbojās ar ražošanas, kultūras un sadzīves objektu, kā arī dzīvojamo ēku [[celtniecība|celtniecību]] laukos? * ... '''[[Leonidass]]''' tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta pirmās puses labākajiem [[Brazīlija]]s [[futbolisti]]em, kopumā 19 mačos gūstot 21 vārtus; piedalījies [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada FIFA Pasaules kausā]], kurā kļuvis par turnīra rezultatīvāko spēlētāju? [[Attēls:BasilPesto.JPG|border|right|50px]] * ... par '''[[pesto]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Dženova|Dženovu]], [[Ligūrija]]s reģionā, [[Itālija|Itālijā]]? * ... '''[[airenes|aireņu]]''' [[ziedputekšņi]] ir viens no galvenajiem siena drudža izraisītājiem? * ... '''[[Tolvajervi kauja]]''' bija pirmā lielkauja [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, kurā [[Somija]]s Aizsardzības spēki pie aizsalušajiem [[Karēlija|Ziemeļkarēlijas]] ezeriem atsita skaitliski daudz lielāko uzbrūkošo [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] un piespieda to atkāpties līdz robežai? [[Attēls:Victoire de Samothrace - Musee du Louvre - 20190812.jpg|border|right|50px]] * ... [[Luvras muzejs|Luvras muzeja]] galvenajās kāpnēs izstādītā '''[[Samotrākes Nīke]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no nedaudzajām lielajām [[hellēnisms|hellēnisma]] statujām, kurai saglabājies oriģināls, nevis [[romieši|romiešu]] kopija? * ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s '''[[Juris Jakovins]]''' ģimenes [[ārsts|ārsta]] praksi apņēmās turpināt arī pēc ievēlēšanas Saeimā; atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem viņa ārstu prakse vairākus gadus ir bijusi pēc pacientu skaita pārliecinoši lielākā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Vitorio Poco]]''' ir vienīgais [[treneris]], kas ir triumfējis divos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]: ar [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]] viņš to paveica [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada turnīrā]]? [[Attēls:Holy SURP Hovhannes Church.jpg|border|right|50px]] * ... 5. vai 6. gadsimta [[armēņi|armēņu]] [[katoļi|katoļu]] '''[[Sorolas Svētā Jāņa baznīca|Sorolas Svētā Jāņa baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small> 1968. gadā iekļāva [[Irāna]]s Nacionālā mantojuma sarakstā? * ... '''[[izspiedējprogrammatūra|izspiedējprogrammatūru]]''' parasti izplata ar [[Trojas zirgs (datorika)|Trojas zirga]] [[Ļaunprogrammatūra|ļaunprogrammatūru]], kas maskēta kā derīgs [[fails]], ko lietotājs lejupielādē vai atver kā [[Epasts|epasta]] pielikumu? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] '''[[Barklaji de Tolli|Barklaju de Tolli]]''' dzimta ir cēlusies no [[Skotija]]s un 17. gadsimtā pārcēlās uz dzīvi [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]? [[Attēls:Mācītāja M. Jencīša foto.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]", [[draudze]]s "Kristus pasaulei" dibinātājs un [[mācītājs]] '''[[Mārcis Jencītis]]''' <small>(attēlā)</small> jaunieša vecumā bijis saistīts ar [[Narkotiku atkarība|narkotiku atkarību]] un [[likumpārkāpumi]]em; atrodoties cietumā, pievērsies [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]]? * ... karjeras laikā [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' '''[[Telmo Sarra]]''' ir guvis 251 vārtus, kas bija rekords, līdz to pārspēja [[Lionels Mesi]]? * ... [[Francija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma|komēdijdrāmu]] '''''[[CODA]]''''' [[94. Kinoakadēmijas balva]]i nominēja trīs kategorijās, kurās visās tā uzvarēja — "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", "[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]"? [[Attēls:Einar Gerhardsen 1945.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Einars Gerhardsens]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministra]] amatā bijušais cilvēks, kopš [[Norvēģija|Norvēģijā]] ieviesta [[parlamentārā sistēma]] — kopā 17 gadus starp 1945. un 1965. gadu? * ... [[Irākas karš|Irākas kara]] sākumposmā notikusī '''[[spīdzināšana un vardarbība Abū Graibas cietumā]]''' uzmanības lokā nokļuva [[2004. gads|2004. gada]] aprīlī, kad ''[[CBS News]]'' publicēja fotogrāfijas, kurās redzama vardarbība; [[ASV Aizsardzības departaments]] no dienesta atcēla 17 karavīrus un virsniekus, bet 11 karavīri tika apsūdzēti? * ... '''[[Fjumičīno]]''' atrodas [[Leonardo da Vinči lidosta]], kas ir lielākā starptautiskā [[lidosta]] [[Itālija|Itālijā]] un viena no noslogotākajām Eiropā? [[Attēls:Sunrise at Lake Toba.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļsumatras province]]s''' kalnos atrodas [[Tobas ezers]] <small>(attēlā)</small>, kas izveidojies sena vulkāna [[Kaldera|kalderā]] un ir lielākais vulkāniskais ezers pasaulē, kā arī lielākais ezers [[Indonēzija|Indonēzijā]]? * ... [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Ziziņu]]''' bija [[Pelē]] elks un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem brazīļu futbolistiem pirms Pelē ēras? * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Anita Brakovska]]''', ievēlēta no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, kurā iesaistījās viņas pārstāvētā [[LSDSP]], iepriekš ilgstoši bija [[Vārkavas novads|Vārkavas novada]] domes priekšsēdētāja? [[Attēls:13-09-23-Fotoflug-Nordsee-RalfR-N3S 0008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ķīles kanāls]]''' <small>(attēlā kanāla sākums [[Elba]]s grīvā)</small> ir pasaulē visintensīvāk lietotais mākslīgais ūdensceļš — gadā to izmanto ap 30 000 kuģu, kas pārvadā ap 100 miljoniem tonnu kravu? * ... [[1971. gads Latvijā|1971. gadā]] [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] un citu [[nacionālkomunisti]] uzrakstītās "17 Latvijas komunistu vēstules" tekstu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks '''[[Jānis Pormals]]''' slepus nodeva brālim [[ASV latvieši|ASV latvietim]] '''[[Arturs Pormals|Arturam Pormalam]]''', kurš to izveda uz ārzemēm? * ... '''[[Beltu jūra]]s''' austrumu robeža ir hidrogrāfiskā robeža, kas atdala [[Kategats|Kategata]] [[sālsūdens|sālsūdeni]] ar 2,0—2,6 % sāļumu no [[Baltijas jūra]]s iesāļā ūdens? [[Attēls:Edmunds Zivtiņš 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Edmunds Zivtiņš]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ceļu policijas priekšnieks no 2004. līdz 2014. gadam, pēc tam devies izdienas [[pensija|pensijā]]? * ... mūsdienās '''[[Zirgi karā|kavalērija armijā]]''' praktiski vairs nav sastopama, lai gan [[ASV Armija]]s īpašie spēki izmantoja [[zirgs|zirgus]] [[Karš Afganistānā (2001—2014)|2001. gada ASV iebrukuma laikā Afganistānā]]? * ... '''[[Obdulio Varela]]''' bija komandas kapteinis, kad [[Urugvajas futbola izlase]] uzvarēja [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada FIFA Pasaules kausā Brazīlijā]], izšķirošajā spēlē, kas pazīstama kā ''[[Urugvaja—Brazīlija (1950. gada FIFA Pasaules kauss)|Maracanazo]]'', pieveicot mājiniekus? [[Attēls:Troops evacuated from Dunkirk on a destroyer about to berth at Dover, 31 May 1940. H1637.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Francijas kampaņa]]s laikā starp [[1940. gads|1940. gada]] 26. maiju un 4. jūniju tika evakuēti vairāk nekā 338 000 [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīri <small>(attēlā evakuācijas kuģis gatavojas piestāt [[Duvra|Duvrā]])</small>? * ... '''[[Rajko Mitičs|Rajko Mitiča]]''' vārdā ir nosaukts [[Rajko Mitiča stadions]] [[Belgrada|Belgradā]], kur "[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]" un bieži arī [[Serbijas futbola izlase]] aizvada savas mājas spēles? * ... '''[[Čigānu valoda|romu valodas]]''' rakstīšanai tiek mēģināts izmantot uz [[dēvanāgarī]] balstītu rakstību, tomēr daudzi pratēji uzskata, ka dēvanāgarī [[rakstība]]s izmantošana ir mākslīga un praktiski neērta? [[Attēls:Glorija Grevcova 2023.jpg|border|right|50px]] * ... pret bijušo [[14. Saeima]]s deputāti '''[[Glorija Grevcova|Gloriju Grevcovu]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzsākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]], par ko [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tiesa lēma sodīt deputāti ar 160 stundām sabiedriskā darba, bet vēlāk viņa zaudēja arī deputātes mandātu? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''' A grupas uzvarētāji [[Taivānas hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... [[Blēzs Paskāls]] sāka strādāt pie '''[[Paskāla kalkulators|sava kalkulatora]]''' [[1642. gads|1642. gadā]], kad viņam bija vien 18 gadu, lai palīdzētu savam tēvam, kurš strādāja par nodokļu komisāru [[Ruāna|Ruānā]], izveidojot ierīci, kas varētu samazināt viņa darba slodzi, strādājot pie darbietilpīgiem [[aritmētika|aritmētiskiem]] aprēķiniem? [[Attēls:Oslo Airport terminal night view.jpg|border|right|50px]] * ... pēc pasažieru skaita '''[[Oslo lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... '''[[Ektors Kastro]]''' ir pazīstams kā [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlases]] pirmo vārtu autors [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]], [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada turnīrā]] gūstot vārtus pret [[Peru futbola izlase|Peru]], turnīrā, kurā Urugvajas izlase kļuva par pirmajiem Pasaules kausa ieguvējiem? * ... 456,51 m dziļā [[Baltijas jūra]]s dziļākā vieta '''[[Landsortas dzelme]]''' atrodas starp [[Stokholma|Stokholmu]] un [[Gotlandes sala|Gotlandes salu]]? [[Attēls:Juniperus chinensis Shimpaku 4zz.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ķīnas kadiķis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām sugām, ko izmanto [[bonsai]] mākslā? * ... [[14. Saeima]]s deputāta no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" saraksta '''[[Mārtiņš Felss|Mārtiņa Felsa]]''' tēvs ir [[Andris Felss]], kurš 1990. gada 4. maijā kā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāts balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]? * ... [[Kazahstāna]]s rietumos esošajā '''[[Žanaezena]]s''' pilsētā vairākkārt izcēlušies nemieri, kas balstīti kā ekonomiskos, tā arī etniskos pamatos? [[Attēls:The Armenian plateau near Mount Masis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]]''' <small>(attēlā [[Ararats]])</small> sākas [[Eifrata]], [[Tigra]], [[Kūra (upe)|Kūra]] un [[Araksa]]? * ... [[Ungārijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Jožefs Božiks]]''' ir aizvadījis 101 spēli un guvis 11 vārtus, piedaloties [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954.]] un [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī izcīnot zelta medaļu [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[1795. gads Latvijā|1795. gadā]]''' [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales un Piltenes apgabala aneksijas]] nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, [[landtāgs|landtāgu]] un tiesu? [[Attēls:Andrejs Ceļapīters 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (frakciju pameta 2023. gada novembrī) '''[[Andrejs Ceļapīters]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. līdz 2017. gadam bija [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... agrīnās '''[[sorbets|sorbeta]]''' receptes, kas saturēja [[cukurs|cukuru]], [[vārāmā sāls|sāli]], [[sniegs|sniegu]], [[citrons|citronu]] sulu un dažādus augļus vai [[šokolāde|šokolādi]] un [[kanēlis|kanēli]], atrodamas ap 1692. gadu rakstītā itāļu pavārgrāmatā? * ... '''[[Taras pakalns]]''' tradicionāli tiek uzskatīts par vietu, kur kronēti senie [[Īrijas karaļi|Īrijas augstie karaļi]]? [[Attēls:Giorgia Meloni Official 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džordža Meloni]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas kļuvusi par [[Itālijas premjerministri]]? * ... '''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālspēlē]]''' 11 metru pēcspēles sitienos par uzvarētājiem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], trešo reizi izcīnot [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausu]]? * ... [[Venecuēla]]s pilsēta '''[[Sjudadgvajāna]]''', kas atrodas [[Orinoko]] upes labajā krastā, pie [[Karoni]] upes ietekas, ir ievērojama [[osta]], jo Orinoko ir kuģojama okeāna kuģiem? [[Attēls:Uģis Mitrevics 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Uģis Mitrevics]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. līdz 2022. gadam bija [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... [[Indija]]s [[Āndhra Pradēša]]s štata otrajai lielākajai pilsētai '''[[Vidžajavāda]]i''' pretējā [[Krišna (upe)|Krišnas]] krastā kopš 2015. gada tiek būvēta jaunā štata galvaspilsēta [[Amarāvati]]? * ... '''[[Maisi]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]] ziemeļu daļā? [[Attēls:Cliffs-Of-Moher-OBriens-From-South.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Moheras klintis]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā [[Īrija]]s rietumos stiepjas 14 kilometru garumā, stāvākajā vietā sasniedzot 214 metru augstumu? * ... '''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]]''' nav jāpiedalās [[ASV futbola izlase|ASV]], [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]] un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] futbola izlasēm, kuras kā rīkotājvalstis automātiski kvalificējās finālturnīram? * ... kopā ar [[Jogjakarta|Jogjakartu]] '''[[Centrālā Java]]''' tiek uzskatīta par javiešu kultūras centru, un, tā kā lielākā daļa mūsdienu indonēziešu ir javiešu izcelsmes, provincei ir liela ietekme uz [[Indonēzija]]s sociālo, politisko un ekonomisko dzīvi? [[Attēls:Māris Sprindžuks 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts '''[[Māris Sprindžuks]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš daudzus gadus bija [[Ādažu novada domes priekšsēdētājs]], bet [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa valdībā]] — [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]], savulaik bijis viens no jaunākajiem [[7. Saeima]]s deputātiem, pārstāvot [[Tautas partija|Tautas partiju]]? * ... '''[[2023. gada FIBA Pasaules kauss]]''' bija pirmais [[Pasaules čempionāts basketbolā]], kurā piedalījās arī [[Latvijas vīriešu basketbola izlase]], debijā izcīnot augsto 5. vietu? * ... '''[[Starptautiskā enerģētikas aģentūra]]''' tika izveidota 1974. gadā, pēc [[1973. gada naftas krīze]]s? [[Attēls:Ram Baran Yadav.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[republika]]s pasludināšanas [[Nepāla|Nepālā]] [[2008. gads|2008. gadā]] [[ārsts]] un politiķis '''[[Rāms Varans Jādavs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo Nepālas prezidentu? * ... [[Francija]]s [[futbols|futbola]] tiesnese '''[[Stefānija Frapāra]]''' ir pirmā sieviete, kas tiesājusi [[UEFA Čempionu līga]]s spēli vīriešiem, kā arī [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēli? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Narvas kauja (1944)|1944. gada kaujās pie Narvas]]''' krita vai pazuda bez vēsts aptuveni 14 000 [[Lielvācija]]s un apmēram 100 000 [[Padomju Savienība|PSRS]] karavīru? [[Attēls:Kalush, Turquoise Carpet 2022.png|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] grupa '''''[[Kalush Orchestra]]''''' <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Стефанія'' uzvarēja [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], izcīnot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] trešo uzvaru konkursa vēsturē? * ... 1946. gadā [[Lietuva]]s mazpilsētai '''[[Rusne]]i''' tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1967. gadā visa [[Nemunas delta|Nemunas deltā]] esošā Rusnes sala kļuva par vienu pilsētu? * ... filmas '''"[[Evita (filma)|Evita]]"''' veidošana [[Argentīna|Argentīnā]] saskārās ar protestiem saistībā ar bažām, ka projekts varētu sabojāt [[Eva Perona|Evas Peronas]] tēlu? [[Attēls:Linda Matisone 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]" '''[[Linda Matisone]]''' <small>(attēlā)</small> no 2005. līdz 2022. gadam bija AS "[[Lauma Lingerie]]" valdes priekšsēdētāja? * ... [[Serbijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Vaņa Milinkovičs-Savičs]]''' ir brālis izlases pussargam [[Sergejs Milinkovičs-Savičs|Sergejam Milinkovičam-Savičam]]? * ... '''[[Arkalika]]''' tiek uzskatīta par vienu no depresīvākajām [[Kazahstāna]]s pilsētām; tās [[iedzīvotāju skaits]] samazinājās no 62 tūkstošiem 1989. gadā līdz 40 tūkstošiem 2011. gadā, tomēr mūsdienās lēnām aug? [[Attēls:Leonids Esterkins.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā žurnāls "[[Dienas Bizness]]" savā ikgadējā reitingā "Miljonārs" nosauca "[[Rietumu Banka]]s" dibinātāju un lielāko akcionāru '''[[Leonīds Esterkins|Leonīdu Esterkinu]]''' <small>(attēlā)</small> par bagātāko cilvēku [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Portartūras cietoksnis|Portartūras cietoksni]]''' pie [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] mūsdienu [[Daliaņa]]s pilsētas teritorijā [[Ķīna]] ilgu laiku bija spiesta iznomāt [[Krievijas Impērija]]i, [[Japānas Impērija]]i un [[Padomju Savienība]]i? * ... tā kā šeit izmitināja atbrīvotos [[vergi|vergus]], tad '''[[Fransvila]]s''' pilsētu mūsdienu [[Gabona|Gabonā]] nosauca par ''Francheville'' ('atbrīvoto pilsēta'), taču laika gaitā šis nosaukums pārvērtās par ''Franceville'' ('franču pilsēta')? [[Attēls:Karoline Kronvalde.jpg|border|right|50px]] * ... publicista, valodnieka un pedagoga [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Ata]] dzīvesbiedre '''[[Karolīne Kronvalde]]''' <small>(attēlā)</small>, publicējot [[eseja|eseju]] "Cienīgam garam" laikrakstā "[[Baltijas Vēstnesis]]", iniciēja [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] jautājumu? * ... [[Kazahstāna]]s pilsēta '''[[Stepnogorska]]''' ir dibināta [[1955. gads|1955. gadā]] sakarā ar vairāku kodolrūpniecības ([[urāns (elements)|urāna]] ieguves un pārstrādes) uzņēmumu būvniecību; līdz 1980. gadu vidum pilsēta bija "slepena" un netika atzīmēta [[karte|kartēs]]? * ... '''[[Kaimanu Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā, piekāpjoties [[Kanādas futbola izlase|Kanādai]] ar 0:11? [[Attēls:Kārlis Zemītis (Pērsietis).jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] '''[[Pērsietis|Pērsieša]]''' <small>(attēlā)</small> vecāku mājas atradās pie [[Pērse|Pērses upes]], no kuras viņš patapinājis savu [[pseidonīms|pseidonīmu]]? * ... viena no [[Ugunszeme]]s aborigēnajām tautām [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Čīle|Čīlē]] '''[[jamani]]''' tiek uzskatīta par pasaulē vistālāk dienvidos dzīvojošo [[tauta|tautu]]; mūsdienās apmēram 1500 cilvēku sevi uzskata par jamaniem (galvenokārt metisi)? * ... saskaņā ar pašreizējo valsts [[konstitūcija|konstitūciju]] '''[[Ķīnas Tautas Republikas prezidents]]''' ir ceremoniāla amatpersona, tomēr kopš [[1993. gads|1993. gada]] prezidents ir vienlaikus arī [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, kas viņu padara par visietekmīgāko amatpersonu valstī? [[Attēls:RIAN archive 440214 A monument to Kurchatov on the background of the Semipalatinsk nuclear test site's Central Staff.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kurčatova (Kazahstāna)|Kurčatova]]''' bija [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona]] vadības centrs un nozīmīgs kodolpētniecības centrs <small>(attēlā piemineklis padomju atombumbas "tēvam" Igoram Kurčatovam)</small>? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s sastāvā [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Džoels Kempbels]]''' debitēja 2011. gadā un pārstāvējis to 133 spēlēs, gūstot 27 vārtus; piedalījies trijos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros? * ... '''[[upju kuģi]]''' parasti ir mazāk izturīgi nekā atklātajai jūrai būvētie, to aprīkojums ar navigācijas un glābšanas ierīcēm ir ierobežots, jo šiem kuģiem nav jāiztur lieliem ezeriem, jūrām un okeāniem raksturīgie stiprie vēji un lielie viļņi? [[Attēls:Česlavs Batņa 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]" '''[[Česlavs Batņa]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis direktors [[Ikšķiles vidusskola|Ikšķiles vidusskolā]], [[Valles vidusskola|Valles vidusskolā]] un pēc skolēnu skaita lielākajā Latvijā [[Ādažu vidusskola|Ādažu vidusskolā]]? * ... '''[[Britu Olimpiskā asociācija|Britu Olimpiskās asociācijas]]''' prezidente ir [[Karaliskā princese Anna]]? * ... filmā '''"[[Bohēmista rapsodija]]"''', kurā parādīta grupas ''[[Queen]]'' karjeras attīstība līdz pat leģendārajam 1985. gada ''Live Aid'' koncertam, ir vairākas vēsturiskas neprecizitātes? [[Attēls:Le temple de Virupaksha (Hampi, Inde) (14255857272).jpg|border|right|50px]] * ... ap 1500. gadu [[Indija]]s pilsēta '''[[Hampi]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small>, iespējams, bija otra lielākā pilsēta pasaulē aiz [[Pekina]]s? * ... ar 105 spēlēm '''[[Atiba Hačinsons]]''' ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] [[Kanādas futbola izlase]]s vēsturē? * ... [[senie grieķi|seno grieķu]] '''[[stadijs]]''' ir 600 [[Hērakls|Hērakla]] soļu attālums; pēc nostāsta, tieši tik soļus Hērakls spēja spert no brīža, kad pirmie [[Saule]]s stari pacēlās virs Krona paugura [[Olimpija|Olimpijā]], līdz brīdim, kad visa saule pacēlās virs zemes? [[Attēls:Mēklenburgas Kristofs.jpg|border|right|50px]] * ... 1563. gada sākumā '''[[Mēklenburgas Kristofs]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja sevi par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] un apmetās [[Turaidas pils|Turaidas pilī]], atsakoties dot uzticības zvērestu Polijas karalim [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tādēļ viņš tika apcietināts un līdz 1569. gadam turēts gūstā? * ... [[japāņi|japāņu]] tradicionālajā [[teātris|teātrī]] '''[[kabuki]]''' mūsdienās visas lomas atveido [[vīrieši]]; aktierus, kuri ir specializējušies sieviešu lomu attēlošanā, sauc par ''onnagata''? * ... '''[[Ermanariks]]''' bija pirmais vēsturiski pierādāmais [[Ostgoti|ostgotu]] ķēniņš mūsdienu [[Ukraina]]s teritorijā, kurš gāja bojā [[huņņi|huņņu]] un [[alāni|alānu]] iebrukuma laikā? [[Attēls:Soy sauce 2.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Soja|sojas pupiņu]] pastas izgatavotā '''[[sojas mērce]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta pirms aptuveni 2200 gadiem senās [[Haņu dinastija|Ķīnas Rietumu Haņu dinastijas]] laikā? * ... plašais [[vulkānisms|vulkāniskais]] kalnu reģions iekšzemes '''[[Rietumjava|Rietumjavā]]''' tradicionāli ir pazīstams kā Parahjangans, kas nozīmē "Hjangu (dievu) mājvieta", tas tiek uzskatīts par sundu tautas zemes sirdi? * ... [[Austrālijas futbola izlase]]s aizsargs '''[[Milošs Degeneks]]''' ir dzimis [[Horvātija|Horvātijā]], bet 2000. gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz [[Austrālija|Austrāliju]]? [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums Irma Kalniņa 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ojārs Kalniņš]] pēc diplomātiskās karjeras beigām pievērsās politiskajai darbībai un bija četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, pārstāvot partiju "[[Vienotība]]", bet pēc viņa nāves aktīvajai politikai pievērsās dzīvesbiedre '''[[Irma Kalniņa]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 2022. gadā ievēlēja [[14. Saeima|14. Saeimā]]? * ... pateicoties [[Svētais Pāvils|apustuļa Pāvila]] misijas darbam [[1. gadsimts|1. gadsimta]] vidū, '''[[galatieši]]''' kļuva par pirmajām [[Kristietība|kristītajām]] [[ķelti|ķeltu]] ciltīm? * ... '''[[Mecamora]]''' ir galvenais [[Armēnija]]s [[enerģētika]]s centrs, un pilsētas [[ekonomika]] balstās tikai uz [[Mecamoras atomelektrostacija]]s? [[Attēls:XXIII Memorial Quinocho (RC Celta vs Mainz 05) - 23 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Sofjāns Būfāls]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]? * ... [[Čīle]]s dienvidu pilsēta '''[[Porvenira]]''' ir dibināta [[1883. gads|1883. gadā]] [[Ugunszeme]]s [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā; lielākā daļa no sākotnējiem ieceļotājiem bija [[horvāti|horvātu]] kalnrači no [[Dalmācija]]s, bet vēlāk arī ieceļotāji no [[Čiloje]]s? * ... [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā esošos '''[[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalnus]]''' [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] iekļāva [[Rīga]]s robežās kopā ar visu [[Sužu apkaime|Sužu apkaimi]], kad to atdalīja no [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]? [[Attēls:Juridiskās komisijas sēde (Agnese Krasta.jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" '''[[Agnese Krasta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] padomniece juridiskajos jautājumos? * ... '''[[hikikomori]]''' ir [[Japāna]]s sabiedrībā izmantots termins, lai raksturotu [[parādība|fenomenu]] un cilvēkus, kuri ir pilnīgi nodalījušies no [[sabiedrība]]s un tiecas pēc pilnīgas sociālās izolācijas un norobežošanās; viņu vidējais vecums ir 31 gads, un lielākoties viņu apgādnieki ir viņu pašu [[vecāki]]? * ... [[Krievija]] izmantoja zeme-gaiss raķešu kompleksu '''''[[Buk]]''''' gan [[Pirmais Čečenijas karš|Čečenijas]], gan [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas]], gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas karā]], gan arī [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukuma laikā Ukrainā]]; ar šādu kompleksu Krievijas [[marionešu valsts|marionešu]] [[Doneckas Tautas Republika]]s kaujinieki notrieca reisa [[Malaysia Airlines reiss 17|MH-17]] pasažieru lidmašīnu? [[Attēls:Saulstaru klintis ala.JPG|border|right|50px]] * ... [[Runtiņupīte]]s kreisajā krastā esošajā '''[[Saulstaru ala|Saulstaru jeb Runtiņupītes alā]]''' <small>(attēlā)</small> esot patvērušies [[mežabrāļi]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], taču pēc citām ziņām [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] slēpušies [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] diversanti? * ... uz '''[[Pergamas valsts]]''' pamata [[Senā Roma]] izveidoja sev jaunu provinci — '''[[Āzija (province)|Āziju]]''', bet dažas tās daļas nodeva saviem sabiedrotajiem un citām romiešu provincēm? * ... [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] 3. jūlijā [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā '''[[Jelgavas Lielā sinagoga|Jelgavas Lielo sinagogu]]''' kopā ar [[rabīns|rabīnu]] Leonu Ovčinski un vairākiem citiem tajā esošiem [[ebreji]]em nodedzināja, bet tā paša gada rudenī sinagogas drupas novāca? [[Attēls:Nellie Bly 2.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[žurnāliste]], ceļotāja un [[rakstniece]] '''[[Nellija Blaja]]''' <small>(attēlā)</small> 1889. un 1890. gadā veica ceļojumu apkārt pasaulei 72 dienās, mēģinot izpildīt slavenajā [[Žils Verns|Žila Verna]] romānā "[[Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi]]" aprakstīto? * ... '''[[Darvina Kordiljera]]''' ir [[Andi|Andu]] kalnu sistēmas turpinājums [[Ugunszeme]]s arhipelāgā? * ... '''[[Gavi]]''', gūstot vārtus pret [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlasi]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kļuva par [[Spānijas futbola izlase]]s visu laiku jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausā, kā arī kopumā trešo jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausa izcīņas vēsturē? [[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|border|right|50px]] * ... pašreizējā izskatā '''[[Saūda Arābijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš [[1973. gads|1973. gada]]? * ... bijušais [[Saeima]]s deputāts no apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" '''[[Aleksejs Holostovs]]''' 2014. gadā tika izraidīts no [[Krievija]]s ar apsūdzībām par [[spiegošana|spiegošanu]] [[Latvija]]s un [[ASV]] labā? * ... [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimtā pr.Kr.]] '''[[Sardi]]''' bija varenās [[Līdija]]s valsts galvaspilsēta, kur pirmo reizi vēsturē tika kaltas [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[monētas]]? [[Attēls:Galanthus nivalis 2202.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegpulkstenīšu ģints]]''' sugas ir [[Indīgi augi|indīgas]] <small>(attēlā [[baltā sniegpulkstenīte]])</small>? * ... '''[[Puertoviljamsa]]''' [[Čīle]]s dienvidos [[Ugunszeme]]s arhipelāgā tiek uzskatīta par pasaules vistālāk uz dienvidiem esošo [[pilsēta|pilsētu]]? * ... [[ornitologs]] un [[vides aizsardzība]]s aktīvists, [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s valdes priekšsēdētājs '''[[Viesturs Ķerus]]''' ir arī [[rakstnieks]], divu prozas grāmatu bērniem autors? [[Attēls:Dababy in 2021.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[reperis|repera]] '''''[[DaBaby]]''''' <small>(attēlā)</small> trešais [[studijas albums]] ''Blame It on Baby'' kļuva par viņa otro albumu pēc kārtas pirmajā vietā ASV topā pēc albuma ''KIRK''? * ... pirmais Pasaules čempionāts skriešanā šosejā bija '''[[2023. gada Pasaules čempionāts skriešanā|2023. gada Pasaules čempionāts]]''', kas notika no 2023. gada 30. septembra līdz 1. oktobrim [[Rīga|Rīgā]]? * ... 2022. gada oktobrī ar aptuveni 1,3 miljardiem aktīvo lietotāju mēnesī [[Ķīna]]s [[lietotne]] '''''[[WeChat]]''''' ierindojās 5. vietā starp pasaules lielākajām [[Sociālie mediji|sociālo mediju]] platformām aiz ''[[Facebook]]'', ''[[Youtube]]'', ''[[WhatsApp]]'' un ''[[Instagram]]''? [[Attēls:Tamagotchi 0124 ubt.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1996. gads|1996. gadā]] [[Japāna]]s [[rotaļlieta|rotaļlietu]] uzņēmums ''Bandai'' izlaida '''[[Tamagoči]]''' <small>(attēlā)</small>, un tā kļuva par vienu no pasaulē populārākajām rotaļlietām; 2021. gada martā visā pasaulē bija pārdoti vairāk nekā 83 miljoni vienību? * ... masveidā ieceļotāji '''[[Navarino sala|Navarino salā]]''' [[Ugunszeme]]s arhipelāgā [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos ieradās [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā, kad tika nodibināta '''[[Puertotoro]]''', kas mūsdienās ir pasaulē vistālāk dienvidos izvietotā pastāvīgi apdzīvotā vieta, neskaitot [[polārstacija|pētniecības stacijas]]? * ... '''[[Lūseilas stadions]]''' ar 80 000 skatītāju ietilpību ir lielākais [[stadions]] [[Katara|Katarā]] un viens no astoņiem stadioniem, kas tika uzbūvēts [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]? [[Attēls:Snake plant.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[sansevjēru ģints]]''' sugas ir populāras iekštelpu puķkopībā <small>(attēlā svītrainā sansevjēra)</small>? * ... '''[[automobiļu vēsture]]''' sākās [[1672. gads|1672. gadā]], kad izgudroja pirmo ar [[Tvaika dzinējs|tvaiku darbināmo]] [[transportlīdzeklis|transportlīdzekli]], kā rezultātā [[1769. gads|1769. gadā]] Nikolā Žozefs Kunjo izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo [[automobilis|automobili]], ar ko varēja pārvadāt cilvēkus? * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]], meklējot aktierus [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmai "[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]", no apmēram 3000 pretendentiem '''[[Aivars Galviņš|Aivaru Galviņu]]''' izvēlējās skolnieka Tomiņa lomai? [[Attēls:00 4598 Beagle Canal - Tierra del Fuego (Chile).jpg|border|right|50px]] * ... līdztekus [[Magelāna šaurums|Magelāna šaurumam]] ziemeļos un [[Dreika šaurums|Dreika šaurumam]] dienvidos '''[[Bīgla šaurums]]''' <small>(attēlā)</small> ir trešais pieejamais jūrasceļš, apliecot [[Dienvidamerika]]s dienvidu galu? * ... [[Francija|Francijā]] dzimušais [[Marokas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Valids Ragragi]]''' pats nospēlējis 45 spēles Marokas izlasē no 2001. līdz 2009. gadam? * ... dienvidu virzienā tekošā '''[[Šire]]''', kas novada [[Ņasas ezers|Ņasas ezera]] ūdeņus uz [[Zambezi]], ir lielākā [[Malāvija]]s [[upe]]? [[Attēls:Turkucastle_edit.jpg|border|right|50px]] * ... no 13. līdz 17. gadsimtam '''[[Turku pils]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Somija]]s (toreiz [[Zviedrija]]s valsts sastāvdaļas) politiskās varas centrs? * ... trīs valstis ir uzvarējušas '''[[Pasaules kauss regbijā sievietēm|Pasaules kausa izcīņā regbijā sievietēm]]''', bet [[Jaunzēlandes sieviešu regbija izlase|Jaunzēlande]] šajā turnīrā ir uzvarējusi visvairāk — sešas reizes? * ... '''[[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākajā Radā]]''' tiek ievēlēti 450 [[deputāti]]? [[Attēls:Baie Cook, Île des États.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]i piederošā '''[[Estadosas sala]]''' <small>(attēlā)</small> [[Dienvidamerika]]s pašos dienvidos nekad nav bijusi pastāvīgi apdzīvota, kaut arī 19. gadsimta beigās te bijušas ierīkotas roņu mednieku apmetnes; mūsdienās šeit atrodas Argentīnas Kara flotes postenis ar piecu cilvēku personālu? * ... [[Kataras futbola izlase]]s kapteinis '''[[Hasans el Haidoss]]''' ar 176 spēlēm ir izlasē visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]]? * ... '''[[Padoms]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]] centrālajā daļā? [[Attēls:Eikhaas.JPG|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[Gada sēne Latvijā]] '''[[daivainā čemurene]]''' <small>(attēlā)</small> ilgstoši tika uzskatīta par ļoti retu [[Latvija|Latvijā]], tomēr kopš 1990. gadiem zināmo atradņu skaits stipri pieaudzis? * ... [[Latvijas Basketbola savienība]] pēc [[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023. gada sezonas]] atzina [[BK Liepāja]] [[Centrs (basketbols)|centra spēlētāju]] '''[[Kārlis Šiliņš|Kārli Šiliņu]]''' par [[Latvijas Basketbola līga]]s sezonas progresējošāko spēlētāju? * ... pusoficiālā [[Lietuvieši|lietuviešu]] [[Nacionālisms|nacionālistiskā]], militarizētā [[organizācija]] '''"[[Dzelzs Vilks (organizācija)|Dzelzs Vilks]]"''', kas darbojās 1928.—1930. gadā, bija slepena, tā oficiāli darbojās kā sporta savienība un apvienoja vairāk nekā 4000 biedru? [[Attēls:Lago Fagnano Hualo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ugunszemes Lielā sala]]''' <small>(attēlā Fanjāno ezers salas dienvidos)</small> bijusi apdzīvota jau 10 000 gadu tālā senatnē, taču vēl 19. gadsimta vidū salu apdzīvoja tikai četras aborigēnās tautas? * ... 20. gadsimtā '''[[Mjanmas futbola izlase]]''' nav piedalījusies nevienā [[Pasaules kauss futbolā|Pasaules kausa]] kvalifikācijā, bet vēsturē lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2021. gadā pret [[Japānas futbola izlase|Japānas izlasi]] — 0:10? * ... '''[[ASV vidustermiņa vēlēšanas|ASV vidustermiņa vēlēšanās]]''' pārvēl visas 435 vietas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] un 33 vai 34 no 100 vietām [[ASV Senāts|Senātā]]? [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Skaidrīte Ābrama]]''' <small>(attēlā)</small> no 2012. līdz 2020. gadam bija Konkurences padomes priekšsēdētāja? * ... [[Kazahstāna]]s '''[[Abaja apgabals]]''' tika izveidots [[2022. gads|2022. gadā]] teritorijā, kurā no 1939. līdz 1997. gadam pastāvēja Semipalatinskas apgabals; tas nodēvēts par godu mūsdienu [[Kazahu valoda|kazahu]] rakstu [[literatūra]]s pamatlicējam '''[[Abajs Kunanbajuli|Abajam Kunanbajuli]]'''? * ... latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku '''[[Leo Hiršsons|Leo Hiršsonu]]''' aizturēja [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]], nākamajā gadā viņš tika notiesāts un [[1990. gada 4. maija deklarācija|1990. gada 4. maiju]] viņš sagaidīja [[Stūra māja|Stūra mājā]], bet atbrīvots tika 16. maijā kā pēdējais politiski ieslodzītais izolatorā? [[Attēls:Voldemārs Dimze.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] [[virsnieks]], [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris '''[[Voldemārs Dimze]]''' <small>(attēlā)</small> ievērību guvis ar [[1930. gads Latvijā|1930. gada]] pirmo lielformāta Latvijas spēlfilmu "[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]", kurā atveidoja galveno lomu? * ... līdz [[1883. gads|1883. gadam]] [[Čīle]]s ziemeļos esošie reģioni '''[[Tarapakas reģions|Tarapaka]]''' un '''[[Arika un Parinakota]]''' bija [[Peru]] sastāvā? * ... [[Latvijas Valsts prezidente]]s [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas-Vīķes Freibergas]] tēvs '''[[Kārlis Vīķis]]''' bija jūrnieks, gāja bojā [[vētra]]s laikā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] 1938. gada 13. janvārī, 6 nedēļas veco meitu Vairu nemaz neredzējis (viņa piedzima dažas dienas pēc tam, kad tvaikonis "Abgara" atstāja [[Rīgas osta|Rīgas ostu]])? [[Attēls:Vue du volcan Benbow depuis la plaine de cendres, île d'Ambrym.JPG|border|right|50px]] * ... līdz [[2018. gads|2018. gadam]], kad kārtējā [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]] tie aizbira, Vanuatu centrālajā daļā esošajā '''[[Ambrimas sala|Ambrimas salā]]''' bija vairāki [[lava]]s ezeri <small>(attēlā Benbova vulkāns Ambrimas salā)</small>? * ... [[ASV futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Gregs Berhalters]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 44 spēles? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Latvija]]s [[kalnu slēpotājs]] '''[[Miks Zvejnieks]]''' milzu slalomā izcīnīja 26. vietu, atkārtojot brāļa [[Kristaps Zvejnieks|Kristapa]] sasniegto vietu kombinācijā [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:Rye Brome Bromus secalinus (6485860929).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[rudzu lāčauza]]''' <small>(attēlā)</small> ir reti sastopama, izzūdoša [[Nezāles|nezāle]], atsevišķi īpatņi un nelielas augu grupas aug sējumos un ceļmalās? * ... 19. gadsimta vidū [[Čīle]]s '''[[Antofagastas reģions|Antofagastas reģiona]]''' ziemeļdaļa ar [[Antofagasta|Antofagastu]] piederēja [[Bolīvija]]i un tiek joprojām uzskatīta par strīdus teritoriju? * ... '''[[Somenlinnas cietoksnis]]''' uz salām [[Somija]]s galvaspilsētas [[Helsinki|Helsinku]] pievārtē kalpoja militāriem mērķiem līdz [[1973. gads|1973. gadam]], kad to nodeva civilā lietošanā, mūsdienās tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] objekts? [[Attēls:Félix Sánchez Bas.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā]] [[Kataras futbola izlase]], kuras galvenais [[treneris]] bija '''[[Felikss Sančess Bass]]''' <small>(attēlā)</small>, zaudēja visos mačos, kļūstot par sliktāko komandu rīkotājvalsti sacensību vēsturē? * ... '''[[Burhanhalduns]]''' ir [[mongoļi|mongoļu]] svētais [[kalns]]; pēc [[leģenda]]s šeit ir piedzimis, miris un arī apglabāts mongoļu valdnieks [[Čingishans]]? * ... '''[[Barka (kuģis)|barka]]''' ir [[buru kuģis]], kuram ir vismaz trīs [[masti]] (fokmasts, grotmasts, bezānmasts), pie kam priekšējiem mastiem taisnas [[buras]], pēdējam — slīpas? [[Attēls:Mount Yasur eruption 2006, Tanna Island, Vanuatu, VAN 0516.jpg|border|right|50px]] * ... 361 metru augstais aktīvais [[vulkāns]] '''[[Jasurs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vanuatu]] dienvidos ir relatīvi viegli sasniedzams un ļoti aktīvs (izvirdums turpinās vairākus simtus gadu), tomēr ne pārāk bīstams, tāpēc ir [[tūrisms|tūrisma]] objekts? * ... [[Čīle]]s '''[[Atakamas reģions|Atakamas reģiona]]''' lielāko daļu aizņem [[Atakamas tuksnesis|Atakamas tuksneša]] dienviddaļa — reģions ir viens no sausākajiem un mazapdzīvotākajiem valstī? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā '''[[1577. gads Latvijā|1577. gada]]''' sākumā [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] un [[Krievijas cars]] [[Ivans IV]] noslēdza Pleskavas līgumu, kurā tika apstiprinātas Magnusa tiesības uz zemēm [[Livonija|Livonijā]], kas atradās uz ziemeļiem no [[Gauja]]s? [[Attēls:Field Marshal Earl Haig.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Duglass Heigs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš komandēja [[Britu armija|Britu armiju]] lielajās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās kā [[Sommas kauja]], [[Pašendeiles kauja]] un [[Simts dienu ofensīva]], pēc nāves ticis bieži kritizēts par milzīgajiem viņa pakļautībā esošo militārpersonu zaudējumiem (līdz 2 miljoniem karavīru)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 1. novembrī [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta '''[[Nadežda Tretjakova]]''' deva Saeimas deputāta zvērestu, bet jau 2. novembrī viņa Saeimas prezidijam iesniedza iesniegumu par atteikšanos no deputātes pilnvarām? * ... [[Austrālijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Greiems Arnolds]]''' pats tās sastāvā ir aizvadījis 56 spēles? [[Attēls:Salaygomez.jpg|border|right|50px]] * ... 3210 kilometrus uz rietumiem no [[Dienvidamerika]]s kontinenta piekrastes esošā neapdzīvotā '''[[Salasa un Gomesa sala]]''' <small>(attēlā)</small> pieder [[Čīle]]i un ietilpst tās [[Valparaiso reģions|Valparaiso reģiona]] [[Lieldienu sala]]s provincē? * ... pēc [[Francija]]s karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] pavēles no 1663. līdz 1673. gadam uz [[Kvebeka|Kvebeku]] (Jaunfranciju) izceļoja tā dēvētās '''"[[karaļa meitas]]"''' — līdz 1000 sieviešu, lai apprecētos ar jau dzīvojošajiem tur franču kolonistiem? * ... '''[[cūku tauki]]''' vienmēr ir bijuši nozīmīgs [[ēdiena gatavošana]]s un cepšanas produkts kultūrās, kur [[cūkgaļa]] ir svarīgs uztura elements? [[Attēls:Desfiladero de los Gaitanes05.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karaļa taka]]''' [[Spānija]]s dienvidos, [[Andalūzija|Andalūzijā]], līdz rekonstrukcijai un atkārtotai atvēršanai tika uzskatīta par vienu no bīstamākajiem pārgājienu maršrutiem pasaulē, kas ik pa laikam paņēma apmeklētāju dzīvības <small>(attēlā taka mūsdienās)</small>? * ... '''[[Krievu—turku karš (1676—1681)]]''' beidzās ar [[Bahčisaraja]]s miera līgumu, kas paredzēja 20 gadu pamieru un [[Dņepra|Dņepru]] noteica kā demarkācijas līniju starp [[Krievija]]i un [[Osmaņu impērija]]i pakļautajiem ukraiņu [[kazaki]]em? * ... '''[[Patriks Pīrss]]''', [[Īri|īru]] [[dzejnieks]], rakstnieks, skolotājs, jurists, politiķis un viens no [[1916. gads|1916. gada]] '''[[Lieldienu sacelšanās]]''' līderiem, bija pa pusei [[Angļi|anglis]]? [[Attēls:A closeup scene of wheat..JPG|border|right|50px]] * ... aptuveni 95% no visiem izaudzētajiem '''[[kvieši]]em''' <small>(attēlā)</small> ir iegūti no mīkstajiem kviešiem (tos samaļot, iegūst [[milti|miltus]], ko izmanto maizes un citu pārtikas produktu gatavošanā); no cietajiem kviešiem iegūst [[graudi|graudus]], kurus izmanto [[makaroni|makaronu]] miltu iegūšanā vai [[manna]]s gatavošanā? * ... pirmā '''[[evenku valoda]]s''' [[rakstība]] izveidota [[1931. gads|1931. gadā]] uz [[latīņu raksts|latīņu alfabēta]] pamata, bet [[1937. gads|1937. gadā]] pārcelta uz [[kirilica|kirilicu]]? * ... '''[[lielvalsts]]''' jeb lielvaras jēdzienu sāka lietot pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, kad pēc [[Napoleona kari]]em [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]s [[Hegemonija|hegemoniju]] nomainīja piecu [[Eiropa]]s lielvalstu hegemonija? [[Attēls:Morocco - Essaouira Part 2 (31679848385).jpg|border|right|50px]] * ... 19. gadsimtā '''[[Savīra]]''' <small>(attēlā)</small> kalpoja kā galvenā [[Maroka]]s [[osta]]? * ... Čīles '''[[Magaljanesa|Magaljanesas reģions]]''' iekļauj arī [[Čīle]]s pretenziju [[Antarktīda|Antarktīdā]] [[Čīles Antarktiskā teritorija|Čīles Antarktisko teritoriju]], kas formāli veido atsevišķu komūnu '''[[Čīles Antarktikas province|Čīles Antarktikas provincē]]'''? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists '''[[Beness Aijo]]''' piedalās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]] un kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis? [[Attēls:Lefort Musscher 1698.jpg|border|right|50px]] * ... [[1697. gads|1697. gadā]] [[Krievija]]s virsnieks un diplomāts '''[[Francis Leforts]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar caru [[Pēteris I|Pēteri I]] caur [[Rīga|Rīgu]] un [[Liepāja|Liepāju]] devās uz Rietumeiropu, kur nodarbojās ar [[Spiegošana|spiegošanu]] un speciālistu vervēšanu? * ... '''[[Hiperions (koks)|Hiperions]]''' ir Redvudas Nacionālajā parkā [[Kalifornija|Ziemeļkalifornijā]] augoša [[mūžzaļā sekvoja]], ko uzskata par pasaulē augstāko zināmo dzīvo [[koks|koku]] — tā garums (bez [[saknes|saknēm]]) ir 115,92 m? * ... '''[[Visagals]]''' atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Indrānu pagasts|Indrānu pagasta]] dienvidu daļā? [[Attēls:Muhammadu Buhari, President of the Federal Republic of Nigeria (cropped3).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Muhammadu Buhari]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 2015. līdz 2023. gadam bija [[Nigērijas prezidents]], bija [[Nigērija]]s valsts galva arī no 1983. līdz 1987. gadam pēc militāra [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]]? * ... [[Čīle]]s '''[[Araukānijas reģions]]''' ir izveidots vēsturiskajā araukāņu ([[mapuči|mapuču]]) zemē; tie joprojām veido apmēram trešdaļu no reģiona iedzīvotājiem un [[mapuču valoda]] kopš 2015. gada ir otra reģiona [[oficiālā valoda]]? * ... 2018. gadā, kad [[Valmiera]]s spēcīgākais [[basketbols|basketbola]] klubs "[[Valmiera/Ordo]]" bankrotēja, '''"[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]"''' ieņēma tā vietu [[Latvijas Basketbola līga]]s pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]? [[Attēls:Irene Papas 1956.jpg|border|right|50px]] * ... [[grieķi|grieķu]] [[aktrise]] un dziedātāja '''[[Irēne Papa]]''' <small>(attēlā)</small> savā vairāk nekā 50 gadus ilgajā karjerā piedalījusies vairāk nekā 70 filmās? * ... '''[[Vidusjūras diēta]]s''' galvenie aspekti ir proporcionāli liels [[Labība|neapstrādātu graudaugu]], [[Pākšaugi|pākšaugu]], [[olīveļļa]]s, [[Auglis|augļu]] un [[Dārzenis|dārzeņu]] patēriņš, kā arī mērens [[Zivis|zivju]], [[Piena produkti|piena produktu]] un [[gaļa]]s produktu patēriņš? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu drošības policijas un ''[[Sicherheitsdienst]]'' vadītājs [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]] '''[[Rūdolfs Lange]]''' bija viens no galvenajiem [[Holokausts Latvijā|holokausta]] organizētājiem Latvijā? [[Attēls:NavarinoFronPNTDF1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīle]]s dienvidos esošā neapdzīvotā sala '''[[Oste (sala)|Oste]]''' <small>(attēlā skats uz salu pāri [[Bīgla šaurums|Bīgla šaurumam]])</small> ir pasaulē vistālāk dienvidos esošā vieta, kur aug [[koki]]? * ... '''[[1575. gads Latvijā|1575. gadā]]''' Livonijas karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] zaudēja kontroli pār [[Sāmsalas—Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas bīskapiju]], ko pārvaldīja [[Dānijas karalis|Dānijas karaļa]] vietvaldis, toties pakļāva Helmes, Ērģemes, Ungurpils, Vecsalacas, Rūjienas un Limbažu pilsnovadus? * ... angļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Džons Herdmens]]''' ir kļuvis par pirmo treneri, kurš ir kvalificējies Pasaules kausa finālturnīram gan ar vīriešu, gan sieviešu izlasēm, paveicot to ar [[Kanāda]]s izlasēm? [[Attēls:Queen Mary 2 Boston July 2015 01 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[okeāna laineri]]''' bija pamata [[transportlīdzekļi]] starpkontinentālajiem ceļojumiem vairāk nekā gadsimtu ilgi, līdz tos sāka aizstāt pasažieru lidmašīnas 1950. gados <small>(attēlā vienīgais mūsdienās ekspluatētais okeāna laineris ''Queen Mary 2'')</small>? * ... [[1931. gads|1931. gadā]] [[krievi|krievu]] un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes [[gleznotājs]] un domātājs '''[[Svjatoslavs Rērihs]]''' pārcēlās uz dzīvi [[Indija|Indijā]], kur viņa tēvs [[Nikolajs Rērihs]] nodibināja Himalaju studiju institūtu ''Urusvati''; Indijā abi Rērihi nodzīvoja līdz mūža galam? * ... 1930. gados '''[[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes basketbola klubs]]''' izcīnīja 7 Latvijas čempionu titulus, un komanda tika atjaunota pirms [[2010.—2011. gada LBL sezona]]s, spējot divreiz izcīnīt 4. vietu [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]]? [[Attēls:Suzanne Lenglen 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suzanna Lenglēna]]''' <small>(attēlā)</small> bija sava laika spēcīgākā [[tenisiste]] pasaulē: izcīnījusi astoņus ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titulus vienspēlēs, kā arī divkārtēja olimpiskā čempione [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiādē]]? * ... pašreizējais '''[[Kalnu Karabahas konflikts]]''' sākās [[1988. gads|1988. gadā]], kad [[Karabaha]]s [[armēņi]] pieprasīja tās pakļautību pārcelt no [[Azerbaidžānas PSR]] uz [[Armēnijas PSR]]; šobrīd tas, iespējams, noslēdzies ar 2020. un 2023. gada liela mēroga karadarbību, kurā [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki pilnībā atguva Kalnu Karabahu? * ... '''[[veloceļš Rīga—Jūrmala]]''' ir viens no pirmajiem [[Latvija]]s veloceļiem, to sāka būvēt [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]] kā veloceļu [[Imanta (Rīga)|Imanta]]—[[Jūrmala]] un pabeidza [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]]? [[Attēls:Atriplex hortensis sl15.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza balodene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[amarantu dzimta]]s augu suga, kas ir izcēlusies [[Āzija|Āzijā]], taču kultivējot plaši ieviesusies [[Eiropa|Eiropā]] un citās vietās ārpus pamatareāla, sastopama arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1994. gada [[ASV]] ģimenes [[kinokomēdija]] '''"[[Flinstoni (filma)|Flinstoni]]"''' guvusi gandrīz 342 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] kases ienākumus pie 46 miljonus liela filmas budžeta, kas to padarīja par ļoti ienesīgu filmu? * ... '''[[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsiela]]''' ir savas [[Rīga]]s apkaimes zināmākā iela, jo [[Ivars Seleckis]] uzņēmis trīs dokumentālās filmas ([[Šķērsiela (filma)|Šķērsiela]], [[Jaunie laiki Šķērsielā]] un [[Kapitālisms Šķērsielā]]) par dzīvi Šķērsielā dažādos laika posmos? [[Attēls:Nicole Mann Official Portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[astronaute]] un izmēģinātājpilote '''[[Nikola Aunapu Manna]]''' <small>(attēlā)</small> ir cēlusies no vailaku [[indiāņi|indiāņu]] un [[igauņi|igauņu]] ģimenes? * ... no 24 līdz 56 km attālumā no pilsētas atrodas [[Annapūrna]]s, [[Dhaulāgiri]] un [[Manāslu]] virsotnes, tāpēc [[Nepāla]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Pokhara]]''' ir valsts tūrisma centrs? * ... '''[[Magņitska likums]]''' iezīmē precedentu [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] sankciju programmu jomā, jo to, atšķirībā no tradicionālajām sankcijām, kuras piemēro visai valstij, var piemērot konkrētām vainīgajām personām, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas? [[Attēls:Avena fatua 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vēja auza]]''' <small>(attēlā)</small> ir izcēlusies [[Vidusjūra]]s apvidus austrumu daļā, taču suga ir plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... [[Džeina Kempione|Džeinas Kempiones]] [[2021. gads kino|2021. gada]] filma '''"[[Suņa spēks]]"''' saņēma 12 nominācijas [[94. Kinoakadēmijas balva]]i, tostarp arī kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]], otrajā no tām arī uzvarot? * ... [[Norvēģija]]s pilsētā '''[[Hāmara|Hāmarā]]''' notika daļa no [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|Lillehammeres olimpisko spēļu]] disciplīnām — [[daiļslidošana]], [[šorttreks]] un [[ātrslidošana]]? [[Attēls:Līvbērzes muižas kungu māja 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Līvbērzes muiža]]s''' vārtu tornis ar pulksteni, kas ar savu [[baroks|barokālo]] siluetu bija muižas pazīšanas zīme, [[Latvijas PSR]] laikā tika nojaukts, lai pagalmā varētu iebraukt vietējā [[kolhozs|kolhoza]] tehnika <small>(attēlā muižas kungu māja 1931. gadā)</small>? * ... '''[[1729. gads Latvijā|1729. gadā]]''' [[Rīga|Rīgā]] ieradās pirmie [[Brāļu draudze]]s (hernhūtiešu) pārstāvji? * ... [[Vācija]]s futbola [[treneris]] un bijušais [[Futbols|futbolists]] '''[[Torstens Finks]]''' 2022. gadā no janvāra līdz maijam bija [[Latvija]]s kluba [[Riga FC]] treneris? [[Attēls:STOP sign.jpg|border|right|50px]] * ... daudzās valstīs '''[[stop zīme]]''' <small>(attēlā [[Austrālija|Austrālijā]])</small> ir vienīgā astoņstūrainā [[ceļa zīme]], pateicoties kam to viegli var atpazīt pat ja zīme nav salasāma (piemēram to aizklāj [[sniegs]])? * ... uzņēmējs, miljonārs, [[SWH Rīga (Software House Riga)|AS "Software House Rīga" (SWH Rīga)]] grupas dibinātājs un prezidents '''[[Ainārs Gulbis]]''' bija viens no ietekmīgākajiem [[Latvija]]s uzņēmējiem 1990. gados ar lielu ietekmi gan ekonomikā, gan politikā? * ... [[5. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dāliņš]]''' lielāko mūža daļu pavadīja [[ASV]], darbojies kā [[fiziķis]], virsmas zinātnes un [[seismoloģija]]s speciālists? [[Attēls:EPP Congress Rotterdam - Day 1 (52112638468) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[2022. gads|2022. gada]] oktobra [[Zviedrijas premjerministru uzskaitījums|Zviedrijas premjerministrs]] ir Moderātu partijas līderis '''[[Ulfs Kristersons]]''' <small>(attēlā)</small>, pārņemot varu no [[Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|sociāldemokrātiem]]? * ... '''[[azartspēles Latvijā]]''' bija aizliegtas no [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 5. decembra, kad [[Tautas padome]] piemēroja tiesību kontinuitāti attiecībā uz [[Krievijas Impērija]]s likumiem [[Latvija]]s teritorijā, līdz [[1922. gads Latvijā|1922. gada]] 3. augustam, kad likumu grozīja, lai dotu iespēju atvērt [[kazino]] [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]]? * ... [[māksliniece]] '''[[Kristiāna Dimitere]]''' ir [[aktieri|aktieru]] [[Vija Artmane|Vijas Artmanes]] un [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] meita; viņa teikusi: "Esmu piedzimusi aktieru ģimenē .. Pieaugot ievēroju, ka pasaule bez īpašas inscenēšanas ir brīnišķīgi nopietni paradoksāla..."? [[Attēls:Yevgeny Prigozhin (13-06-2023).jpg|border|right|50px]] * ... pēc iznākšanas no cietuma 1990. gadā vēlākais [[Vāgnera grupa]]s izveidotājs '''[[Jevgeņijs Prigožins]]''' <small>(attēlā)</small> dibināja restorānus, lielveikalus un darbojās azartspēļu jomā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], iespējams, ka tad viņš iepazinās ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], kurš vadīja Pēterburgas azartspēļu regulēšanas komisiju? * ... '''[[Innlandete]]''' ir vienīgā [[Norvēģijas filke]], kurai nav izejas uz jūru? * ... '''[[Tigrajas karš]]''' sākās [[2020. gads|2020. gada]] novembrī, kad [[Etiopija]]s Nacionālie aizsardzības spēki iebruka nepakļāvīgajā Tigrajas reģionā, ko pārvalda Tigrajas Tautas atbrīvošanās fronte? [[Attēls:Melganzenvoet bloeiwijze Chenopodium album.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltā balanda]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[suga]] ar kosmopolītisku izplatību — tā ir sastopama visur, neiekļaujot [[Arktika|Arktiku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]? * ... 3. gadsimtā [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijā]] dzīvojošais [[pravietis]] '''[[Māni (pravietis)|Māni]]''' sludināja, ka [[zoroastrisms]], [[jūdaisms]] un [[kristietība]] ir viena [[reliģija]], veidojot universālu [[gnostiķi|gnostisku]] pasaules reliģiju, kas kļuva populāra arī [[Romas impērija|Romas impērijā]], saplūstot ar [[Neoplatonisms|neoplatoniķu]] skolu? * ... '''[[valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|valstu uzskaitījuma pēc militārā personāla lieluma]]''' pirmajā vietā atrodas [[Ziemeļkoreja]], ja skaita kopā aktīvo bruņoto spēku karavīrus, rezervistus un paramilitāros spēkus? [[Attēls:Aleksejs Roslikovs 2022.jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Stabilitātei]]" līderis '''[[Aleksejs Rosļikovs]]''' <small>(attēlā)</small> kandidēja uz [[14. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētāja]] amatu gan 2022., gan 2023. gadā, taču abas reizes saņēma tikai savas partijas deputātu balsis (ievēlēja [[Edvards Smiltēns|Edvardu Smiltēnu]] un [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]])? * ... 2023. gada maijā tika uzsākta '''[[Padomju nams|Padomju nama]]''', kas bieži vien ticis atzīts par neglītāko celtni [[Baltijas jūra]]s krastos un [[Krievija|Krievijā]], demontāža [[Karaļauči|Karaļauču]] (Kaļiņingradas) centrā? * ... [[1999. gads|1999. gada]] augustā [[čečeni|čečenu]] militārais komandieris [[Šamils Basajevs]] ar saviem kaujiniekiem iebruka [[Dagestāna|Dagestānā]], kas kalpoja par iemeslu pamiera laušanai un [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku iebrukumam [[Čečenija|Čečenijā]], aizsākot '''[[Otrais Čečenijas karš|Otro Čečenijas karu]]'''? [[Attēls:Hydrangea macrophylla - Bigleaf hydrangea1.jpg|border|right|50px]] * ... [[šķirnes|šķirnēm]] visbagātākā [[hortenzijas|hortenziju]] [[suga]] '''[[liellapu hortenzija]]''' <small>(attēlā)</small> savvaļā ir sastopama [[Japāna|Japānā]], taču to plaši audzē daudzās pasaules daļās dažādos klimatiskajos apstākļos? * ... '''[[mitruma novadīšana]]''' audumos notiek, vienai [[audums|auduma]] pusei mitrumu piesaistot (bet neuzsūcot pašā audumā), bet otrai pusei — mitrumu izkliedējot pēc iespējas plašākā auduma virsmā, tādējādi palīdzot audumam ātrāk izžūt? * ... [[1977. gads|1977. gadā]] [[Krievija|Krievijā]] dzimušais [[Beļģija]]s [[ķīmiķis]] '''[[Iļja Prigožins]]''' saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] par pētījumiem neatgriezeniskā [[termodinamika|termodinamikā]]? [[Attēls:Autumn landscape near Gullesfjordbotn, Hinnøya, 2010 September.jpg|border|right|50px]] * ... [[Norvēģija]]s ceturtā lielākā un kontinentālās daļas lielākā [[sala]] '''[[Hinneja]]''' <small>(attēlā)</small> dažkārt tiek pieskaitīta gan [[Lofotu salas|Lofotu]], gan [[Vesterolu salas|Vesterolu]] salu grupām? * ... [[azartspēles|azartspēļu]] zāļu ķēdes "[[Alfor grupa]]" īpašnieks, mākslas kolekcionārs un [[mecenāts]] '''[[Jānis Zuzāns]]''' 2021. gadā tika ierindots kā 6. bagātākais cilvēks [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Ukrainas nemiernieku armija]]s veiktais '''[[Volīnijas slaktiņš]]''' pret [[Rietumukraina]]s [[poļi]]em 1943. un 1944. gadā atņēma 50-60 tūkstošu cilvēku dzīvības? [[Attēls:Rajd Monte Carlo 2019 - Ott Tänak (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ots Tenaks]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot 2019. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]], kļuva par pirmo [[igauņi|igauni]], kurš uzvarējis pilotu čempionātā, kā arī pirmo uzvarētāju, kas nav [[francūzis]], kopš [[Peters Sūlbergs|Petera Sūlberga]] 2003. gadā? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[ģenerālpulkvedis]] '''[[Genādijs Židko]]''', kurš [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā no jūnija līdz oktobrim bija [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] Apvienotā grupējuma pavēlnieks "speciālās militārās operācijas zonā", nomira 2023. gadā [[Maskava|Maskavā]], 57 gadu vecumā? * ... '''[[augu aizsardzība]]s''' nozīmi raksturo tas, ka pasaules mērogā kaitīgie organismi ik gadus iznīcina līdz 35% potenciālās ražas? [[Attēls:Coat of arms of Ireland.svg|border|right|50px]] * ... uz '''[[Īrijas ģerbonis|Īrijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> ir novietota [[Zelts|zelta]] [[arfa]] ar [[Sudrabs|sudraba]] stīgām uz [[Zilā krāsa|zila]] [[Vairogs|vairoga]], kas ir Īrijas [[heraldika]]s simbols? * ... [[13. Saeima]]s darbības beigās partijas '''"[[Suverēnā vara]]"''' biedriem bija trīs vietas parlamentā ([[Jūlija Stepaņenko]], [[Ļubova Švecova]], [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā "Neatkarīgie"), taču [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]? * ... viens no pārcēlājiem, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās palīdzēja latviešu bēgļiem no [[Kurzeme]]s nokļūt [[Gotlande]]s salā, '''[[Ēriks Tomsons]]''' pēc apcietinājuma 1947. gadā nokļuva [[Gulags|Gulaga nometnēs]], taču atgriezās un nodzīvoja līdz 103 gadu vecumam? [[Attēls:Short Magazine Lee-Enfield Mk 1 (1903) - UK - cal 303 British - Armémuseum.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta pirmajā pusē '''''[[Lee-Enfield]]''''' <small>(attēlā)</small> kalpoja kā galvenais [[Britu impērija]]s un Sadraudzības militāro spēku [[šaujamierocis]] un bija Lielbritānijas armijas šautene? * ... '''[[smaržīgā balanda]]''' ir sastopama [[Eirāzija]]s [[stepe]]s joslā, taču ir izplatījusies tālu ārpus pamatareāla un reti un izklaidus sastopama Eiropas vidusdaļā un ziemeļos, arī [[Latvija|Latvijā]], tālu ziemeļos no dabiskā [[izplatības areāls|izplatības apvidus]]? * ... neviens '''[[taktiskie kodolieroči|taktiskais kodolierocis]]''' nekad nav izmantots kaujas situācijā? [[Attēls:Pirin - Gergiyski ezera - IMG 4439.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirina nacionālais parks|Pirina nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Bulgārija]]s dienvidrietumos atrodas vairāki mazi [[ledāji]], kas ir visvairāk uz dienvidiem esošie ledāji [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā bijušajā '''[[Puzes muiža]]s''' ēkā iekārtoja [[kolhozs|kolhoza]] kantori, dzīvokļus un klubu, pēc tam to padarīja par noliktavu; 1964. gadā zāles paneļus, krāsni, parketu un griestu veidojumus pārveda uz [[Rundāles pils]] [[Rundāles pils muzejs|muzeju]], bet 1978. gadā ēku nojauca un sastūma kaudzē? * ... '''"[[Alfor grupa]]"''' ir lielākais [[Azartspēles Latvijā|Latvijas azartspēļu nozares]] tirgus dalībnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nozarē? [[Attēls:Mount Iremel.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidurāli|Dienvidurālos]] [[Baškortostāna|Baškortostānas Republikā]], [[Krievija|Krievijā]] esošā '''[[Iremels|Iremela kalna]]''' <small>(attēlā)</small> pakāje ir Baškortostānas lielākās upes [[Belaja]]s izteka? * ... '''[[tikumības policija]]''' [[Irāna|Irānā]] tika izveidota [[2005. gads|2005. gadā]] ar mērķi nodrošināt, lai sabiedrībā tiktu ievērotas [[islāms|islāma]] morālās normas, kas visbiežāk tas izpaužas kā "nepiedienīgi" ģērbtu sieviešu aizturēšana? * ... 1822. gadā vācbaltiešu muižnieks, galminieks un [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieks]] '''[[Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls]]''' savā [[Alūksnes pilsmuiža|Alūksnes pilsmuižā]] uzņēma [[Krievijas Impērija]]s ķeizaru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]]? [[Attēls:Aster alpinus BotGardBln310505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[asteru ģints]]''' nosaukums ir cēlies no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] vārda ἀστήρ (''astḗr''), kas nozīmē "zvaigzne" un attiecas uz zieda formu <small>(attēlā ''Aster alpinus'')</small>? * ... [[Argentīnas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Lionels Skaloni]]''' kā spēlētājs ir pārstāvējis Argentīnas izlasi no 2003. līdz 2006. gadam? * ... [[īri|īru]] izcelsmes britu kara flotes virsnieks '''[[Edvards Brensfīlds]]''' tiek uzskatīts par vienu no [[Antarktīda]]s pirmatklājējiem: [[1820. gads|1820. gada]] 29. janvārī viņa kuģis sasniedza [[Karaļa Džordža sala|Karaļa Džordža salu]], kur Brensfīlds izkāpa krastā un formāli pasludināja to par [[Lielbritānija]]s īpašumu? [[Attēls:M1helmetshell.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[M1 ķivere]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par [[ASV Armija]]s ikonu, un tās [[dizains]] iedvesmo citus militāros spēkus visā pasaulē? * ... amerikāņu [[aktrise|aktrisi]], modeli un aktīvisti '''[[Mārša Hanta|Māršu Hantu]]''' 1950. gados [[makartisms|makartisma]] laikā vairākas [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] kinostudijas iekļāva melnajos sarakstos? * ... pastāv [[Faktoīds|populārs, bet maldīgs uzskats]], ka dzerot no [[tēja]]s tasītes ir pieklājīgi izstiept '''[[Mazais pirkstiņš|mazo pirkstiņu]]''', tomēr dažādas smalkās etiķetes rokasgrāmatas parasti nosoda šo praksi, apzīmējot to kā snobiskuma pazīmi sociāli zemāku personu vidū? [[Attēls:Katalin Novák, 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Katalina Novāka]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]] [[Ungārija]]s prezidenta amatā, kā arī jaunākā [[prezidents|prezidente]] Ungārijas vēsturē, ievēlēta 44 gadu vecumā? * ... '''[[Luiss Svaress Miramontess]]''' tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[spāņi|spāņu]] [[futbolisti]]em, 1960. gadā viņš kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo [[Spānija|Spānijā]] dzimušo futbolistu, kurš saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu? * ... '''[[Doneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris]]''' [[Mariupole|Mariupolē]], [[Ukraina]]s dienvidos tika sagrauts [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzlidojumos]] [[Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija#16. marts|2022. gada 16. martā]], kā rezultātā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku? [[Attēls:Erigeron annuus, 2022-05-20, Beechview, 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vasaras jānītis|vasaras jānīša]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais izcelsmes areāls ir [[Ziemeļamerika]], taču kopš 18. gadsimta šī suga ir ieviesusies [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un turpinājusi izplatīties citviet, arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir rets adventīvs (ievazāts) augs? * ... kopš 2022. gada septembra '''[[Latvijas Tenisa savienība]]s''' prezidents ir izcilākais [[latvieši|latviešu]] [[tenisists]] [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]? * ... lielākais cilvēka izraisītais [[sprādziens]] pasaules vēsturē ir [[Padomju Savienība|PSRS]] veiktais [[ūdeņraža bumba]]s izmēģinājums [[Novaja Zemļa]]s poligonā [[1961. gads|1961. gadā]] — tā '''[[trotila ekvivalents]]''' bija ap 50 megatonnu? [[Attēls:Aerial View of The Millennium Cross.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vodno|Vodno kalna]]''' virsotnē [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētas [[Skopje]]s dienvidu malā 2002. gadā tika uzbūvēts ''Millenium'' krusts — 66 metrus augsta krusta formas būve, viens no lielākajiem šādiem objektiem pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Didi]]''' tiek uzskatīts par vienu no labākajiem [[Brazīlija]]s [[Pussargs (futbols)|futbola pussargiem]]; piedalījies trīs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]] ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]), uzvarot pēdējās divas reizes un atzīts par 1958. gada čempionāta labāko spēlētāju? * ... '''[[Sentdžordža šaurums|Sentdžordža šauruma]]''' starp [[Lielbritānijas sala|Lielbritānijas]] un [[Īrija]]s salām nosaukums cēlies no [[Svētais Juris|Svētā Jura]], kurš, saskaņā ar 14. gadsimta leģendu, esot pārpeldējis šaurumu ceļā uz [[Anglija|Angliju]]? [[Attēls:Ammophila breviligulata Leland June.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kāpuniedres|kāpuniedru]]''' <small>(attēlā ''Ammophila breviligulata'')</small> plašās [[sakneņi|sakneņu]] sistēmas ļauj tiem izplatīties stipra [[vējš|vēja]] apstākļos, kā arī palīdz stabilizēt un novērst krasta [[erozija|eroziju]]? * ... pēc [[Padomju Savienība]]s veiktās [[Baltijas valstu okupācija]]s '''[[mežabrāļi|mežabrāļu]]''' kustība tajās turpinājās līdz pat [[1956. gads|1956. gadam]]? * ... dažās kultūrās, īpaši [[Malajiešu valoda|malajiešu]] un [[Javiešu valoda|javiešu]] [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], rādīšana ar '''[[rādītājpirksts|rādītājpirkstu]]''' tiek uzskatīta par rupju žestu, tāpēc tā vietā tiek izmantots [[īkšķis]]? [[Attēls:Coat of arms of Lithuania.svg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas lielkņaziste]]s [[ģerbonis]] '''[[Vītis]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās tiek izmantots kā [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] nacionālais ģerbonis? * ... '''[[Buadas lagūna]]''' ir vienīgais dabīgais virszemes [[ezers]] [[Nauru]], kas atrodas 21 km² lielās salas dienvidaustrumos? * ... uzvarot '''[[Otrā Harkivas kauja|Otrajā Harkivas kaujā]]''' [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara Austrumu frontē]] [[1942. gads|1942. gada]] maijā, [[Vērmahts|Vācijas karaspēks]] saņēma gūstā gandrīz 240 000 padomju karavīru? [[Attēls:Agropyron pectiniforme sl26.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ķemmveidīgā pavārpata|ķemmveidīgās pavārpatas]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija]]s dienviddaļā, taču suga ir ievazāta arī Eiropas [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... viens no visu laiku labākajiem [[bulgāri|bulgāru]] [[futbolisti]]em '''[[Georgijs Asparuhovs]]''' 1971. gadā gāja bojā autoavārijā, 28 gadu vecumā? * ... ar aptuveni 100 000 iedzīvotājiem '''[[Erdeneta]]''' ir otrā lielākā pilsēta [[Mongolija|Mongolijā]], tās galvenais uzņēmums uzņēmums "Erdenet" ir viens no lielākajiem pasaules [[varš|vara]] ieguves uzņēmumiem? [[Attēls:Matka Canyon Skopje 3.jpg|border|right|50px]] * ... [[1937. gads|1937. gadā]] '''[[Matkas kanjons|Matkas kanjonā]]''' tika uzbūvēta [[hidroelektrostacija]]; uzpludināto Matkas ezeru <small>(attēlā)</small> uzskata par senāko mākslīgo ūdenstilpi [[Ziemeļmaķedonija|Zimeļmaķedonijā]]? * ... [[1887. gads Latvijā|1887. gadā]] [[Liepāja]]s [[arhitekts]] [[Pauls Makss Berči]] pēc '''[[Priekules muiža]]s''' īpašnieka [[Korfi|Korfa]] pasūtījuma projektēja jaunu Priekules pili [[neogotika]]s stilā, kurā mūsdienās atrodas [[Priekules vidusskola]]? * ... 1400 kilometrus garā '''[[Šari]]''' dod 90% no [[Čada ezers|Čada ezera]] ūdens pieteces? [[Attēls:Knivskjelodden 1 2014-09-08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nordkaps]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek minēts kā [[Eiropa]]s galējais ziemeļu punkts, taču faktiski kontinentālās Eiropas galējais ziemeļu punkts ir 70 km uz austrumiem esošais [[Nordkins]]; neskatoties uz to, Nordkaps ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... '''[[īstā jumtauza]]''' sākotnēji ir [[Dienvideiropa|dienvidu]] un [[Austrumeiropa|austrumu]] [[Eiropa]]s, kā arī [[Rietumāzija]]s [[stepe]]s suga, taču mūsdienās plaši ieviesusies [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp ievazāta arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 25. februārī [[12. Saeima]]s deputāts '''[[Andris Vilks (politiķis, 1956)|Andris Vilks]]''' paziņoja par deputāta mandāta nolikšanu, sakarā ar to, ka [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] sarīkoja nekārtības [[Gaiļezera slimnīca|Gaiļezera slimnīcā]] [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Noomi Rapace PFW 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Noumi Rapasa]]''' <small>(attēlā)</small> starptautisku atpazīstamību iemantoja, attēlojot Līzbeti Salanderi zviedru filmās "Meitene ar pūķa tetovējumu", "Meitene, kas spēlējās ar uguni" un "Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni"? * ... '''[[Edgars Šubrovskis|Edgara Šubrovska]]''' izveidotā mūzikas grupa "[[Hospitāļu iela (grupa)|Hospitāļu iela]]" par debijas albumu 2004. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|balvu "Zelta mikrofons"]] nominācijās "Labākā debija" un "Labākais popmūzikas albums", kā arī uzvarēja festivālā "[[Liepājas dzintars]]"? * ... 1986. gadā [[Latvijas PSR]] [[Žurnāls|žurnāla]] '''"[[Zinātne un Tehnika]]"''' tirāža bija 58 000 eksemplāru [[Latviešu valoda|latviešu]] un 42 000 eksemplāru [[Krievu valoda|krievu valodā]]; astoņdesmito gadu vidū tirāža salīdzinājumā ar žurnālu "Padomju Latvijas Komunists" bija vairāk nekā 21 reizi lielāka? [[Attēls:211103 Jonas Gahr Store Nordiska sessionen 9470 (51682347514) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gads|2014. gadā]], kad [[Jenss Stoltenbergs]] pēc ievēlēšanas par [[NATO]] ģenerālsekretāru atstāja [[Norvēģija]]s Darba partijas līdera amatu, par tās vadītāju kļuva '''[[Jūnass Gārs Stēre]]''' <small>(attēlā)</small>, kļūstot par opozīcijas līderi, bet pēc 2021. gada parlamenta vēlēšanām arī par mazākuma valdības [[Norvēģijas premjerministrs|premjerministru]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Eiropas kāpumiezis]]''' ir sastopams ļoti reti — ir dažas savrupas atradnes uz [[izplatības areāls|areāla]] ziemeļaustrumu robežas? * ... 2004. gadā, [[UEFA jubilejas apbalvojumi|UEFA jubilejas apbalvojumu]] ietvaros, [[Azerbaidžānas Futbola federācija]] izvēlējās '''[[Anatolijs Baniševskis|Anatoliju Baniševski]]''' kā visu laiku labāko [[Azerbaidžāna]]s [[futbolists|futbolistu]]? [[Attēls:Prince Edward 2022.jpg|border|right|50px]] * ... karaļa [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] jaunākais brālis '''[[Princis Edvards, Edinburgas hercogs|Edinburgas hercogs Princis Edvards]]''' <small>(attēlā)</small> ir 14. cilvēks [[pēctecība uz Lielbritānijas troni|Apvienotās Karalistes monarhijas mantošanas līnijā]]? * ... tā kā '''[[Amerikas apse]]s''' galvenokārt vairojas bezdzimumiski no [[sakneņi]]em, tādējādi veidojot [[Klonālie augi|klonālas kolonijas]]m, tad [[ASV]], [[Jūta|Jūtas štatā]] augoša Amerikas apšu kolonija "Pando" tiek atzīta par pasaulē vecāko dzīvo organismu — tiek lēsts, ka sakņu sistēma, kura savieno apses, ir aptuveni 80 000 gadus veca? * ... '''[[Lautas grāfiste]]''' ir mazākā [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]] pēc [[platība]]s, taču tajā ir vislielākais [[iedzīvotāju blīvums]] (izņemot [[Dublinas grāfiste|Dublinu]]) — 160 cilvēki uz [[km²]]? [[Attēls:Zoe Kravitz 2020 dvna studio.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un modele '''[[Zoja Kravica]]''' <small>(attēlā)</small> ir meita aktrisei Līzai Bonē un dziedātājam [[Lenijs Kravics|Lenijam Kravicam]]? * ... vairāk nekā pusi no visas [[tīmeklis|tīmekļa]] datplūsmas ģenerē '''[[robotprogrammatūra]]'''? * ... '''[[2022. gada Leivera kauss|2022. gada Leivera kausā]]''' savu karjeru noslēdza leģendārais [[Šveice]]s [[tenisists]] [[Rodžers Federers]], startējot pārī ar [[Rafaels Nadals|Rafaelu Nadalu]] dubultspēlē spēļu pirmajā dienā? * ... pēc 2019. gada vēlēšanām '''[[Mete Frederiksena]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināta [[Dānijas premjerministre]]s amatā, kļūstot par jaunāko premjerministri valsts vēsturē? * ... '''[[Deniss Lo]]''' ir vienīgais [[skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš ir saņēmis [[Zelta bumba]]s balvu, izdarot to 1964. gadā? * ... '''[[Kanādas jānītis|Kanādas jānīša]]''' sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču augs ir plaši ieviesies citos kontinentos, arī [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopams visā teritorijā? [[Attēls:Amatciems July 2015.jpg|border|right|50px]] * ... no [[2000. gads Latvijā|2000. gada]] privātmāju ekociematu '''[[Amatciems]]''' <small>(attēlā)</small> [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Drabešu pagasts|Drabešu pagastā]] attīsta uzņēmējs [[Aivars Zvirbulis]]? * ... [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārās reformas]] rezultātā līdz [[1937. gads Latvijā|1937. gadam]] [[Latvija|Latvijā]] tika izveidots ap 54 tūkstoši '''[[jaunsaimniecība|jaunsaimniecību]]'''? * ... '''[[Leivera kauss]]''' [[teniss|tenisā]] notiek kopš 2017. gada starp Eiropas izlasi un Pasaules izlasi, un komandu kapteiņi līdz šim ir bijuši tikai [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]]? [[Attēls:Sparganium erectum microcarpum – väikeseviljane jõgitakjas Keilas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sīkaugļu ežgalvīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[ežgalvītes|ežgalvīšu]] suga [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā]]''', kas otro reizi vēsturē notika [[Austrālija|Austrālijā]], [[Latvija|Latviju]] augsto izmaksu dēļ pārstāvēja tikai viens [[riteņbraucējs]], elites sportists [[Emīls Liepiņš]]? * ... [[Livonija|Livonijā]] vissenākā ir [[1360. gads|1360. gadā]] sastādītā zeltkaļu [[cunfte]]s (amata) '''[[šrāga]]'''? [[Attēls:Ruud RG22 (58) (52144535415).jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gada rudenī '''[[Kaspers Rūds]]''' <small>(attēlā)</small> pakāpās uz 2. vietu [[ATP rangs|ATP rangā]], kas ir augstākā, ko sasniedzis kāds [[norvēģi|norvēģu]] [[tenisists]]? * ... '''[[minerālvate]]''' ir šķiedrains materiāls, kas iegūts, vērpjot vai stiepjot izkausētus [[Minerāls|minerālu]] materiālus, piemēram, [[Keramika|keramiku]]? * ... '''[[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|2022. gada aneksijas referendumos Krievijas okupētajā Ukrainā]]''' Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]] pievienošanos [[Krievija]]i esot atbalstījuši 93%, [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] 87%, [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas Tautas Republikā]] 99%, bet [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republikā]] — 98% vēlētāju? [[Attēls:Phlebotomus pappatasi bloodmeal continue2.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Phlebotominae]]''''' apakšdzimtas sugas ir vienīgās [[Kožodiņu dzimta|kožodiņu dzimtā]], kas barojas ar [[asinis|asinīm]] <small>(attēlā ''Phlebotomus pappatasi'')</small>? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smiltāja kāpuniedre]]''' ir sastopama retumis un nevienmērīgi [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] un [[Baltijas jūra]]s piekrastē; tā ir [[lakstaugs]] ar ložņājošiem [[sakneņi]]em, kurš veido blīvu ceru? * ... '''[[Sodankile]]''' ir otra lielākā [[Somija]]s [[pašvaldība]] pēc platības un lielākā, kuras centram nav [[pilsēta]]s statusa? [[Attēls:Typha × glauca.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vilkvālītes|vilkvālīšu]]''' <small>(attēlā)</small> [[sakneņi]] ir ēdami; [[arheoloģiskie izrakumi]] liecina, ka [[Eiropa|Eiropā]] tos ēda jau pirms 30 000 gadu? * ... '''[[Senegālas basketbola izlase]]''' bija pirmā [[Subsahāras Āfrika]]s komanda, kas kvalificējās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] basketbola turnīram? * ... '''[[Kijivas kņaziste]]''' izveidojās [[Kijivas Krievzeme]]s politiskās sadrumstalotības procesā [[12. gadsimts|12. gadsimta]] sākumā, kad [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]] efektīvā vara pakāpeniski tika samazināta līdz reģioniem ap galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]]? [[Attēls:Ludza - panoramio (33).jpg|border|right|50px]] * ... [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] [[Vasarsvētki|Vasarsvētku]] sestdienā [[Ludza|Ludzā]] plosījās liels [[ugunsgrēks]], kura laikā aizdegās '''[[Ludzas pareizticīgo baznīca]]s''' kupols, un no tā nogāzās krusts <small>(attēlā baznīca mūsdienās)</small>? * ... bijusī kalnraktuvju administratīvā ēka '''[[Svenskhuseta]]''' [[Diksona Zeme|Diksona Zemē]] [[Svalbāra|Svalbārā]] ir viena no vecākajām joprojām eksistējošām būvēm arhipelāgā? * ... viens no pirmajiem elektroniskajiem vispārēja pielietojuma [[datori]]em '''[[EDVAC]]''' aizņēma 45,5 m² un svēra 7,8 tonnas? [[Attēls:Rover safety bicycle of 1885 (right).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[drošais velosipēds]]''' <small>(attēlā 1885. gada ''Rover'' drošais velosipēds)</small> mūsdienās ir visizplatītākais [[velosipēdi|velosipēdu]] veids? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] trilleris '''"[[Visuredzošā acs]]"''' bija pēdējā [[Elans Rikmens|Elana Rikmena]] kinoloma, kurš nomira 2016. gada janvārī? * ... [[Latvija]]s [[tenisiste]] [[Larisa Savčenko-Neilande]] divas reizes uzvarējusi '''[[WTA dubultspēļu čempionāts|WTA dubultspēļu čempionātā]]''' un vēl divas reizes spēlējusi finālā? [[Attēls:Liz Truss official portrait (cropped)2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 20. oktobrī, pēc 44 dienām amatā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|premjerministre]] '''[[Liza Trasa]]''' <small>(attēlā)</small> paziņoja par atkāpšanos no amata, kļūdama par visīsāko laiku amatā pavadījušo valdības vadītāju? * ... [[1852. gads|1852. gadā]] mūsdienu [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Edvards Belčers]]''' vadīja pēdējo un lielāko Admiralitātes ekspedīciju, lai mēģinātu atrast un glābt [[1847. gads|1847. gadā]] Kanādas [[Arktika|Arktikā]] pazudušo seru [[Džons Franklins|Džonu Franklinu]]? * ... [[supervaronis|supervaroņu]] komanda '''[[X-cilvēki]]''', ko izdod ''[[Marvel Comics]]'', pirmo reizi parādījās mākslinieka Džeka Kīrbija un rakstnieka [[Stens Lī|Stena Lī]] 1963. gadā izdotajā [[komikss|komiksā]] ''The X-Men #1''? [[Attēls:Ricciportrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[itāļi|itāļu]] [[jezuīti|jezuītu]] [[misionārs|misionāra]] '''[[Mateo Riči]]''' <small>(attēlā)</small> nopelni ir pastāvīgas saiknes iedibināšana starp [[Eiropa]]s un [[Ķīna]]s kultūrām; viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas [[1601. gads|1601. gadā]] iekļuvis [[Aizliegtā pilsēta|Aizliegtajā pilsētā]] [[Pekina|Pekinā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Džordans Lāšons|Džordana Lāšona]]''' tēvs ir 106 spēles [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] nospēlējušais futbolists un [[treneris]] [[Henriks Lāšons]]? * ... '''[[Veila pie Reinas]]''', kas atrodas pie [[Šveice]]s, [[Francija]]s un [[Vācija]]s robežas, ir Vācijas vistālāk dienvidrietumos esošā pilsēta? [[Attēls:Golden_Rock.JPG|border|right|50px]] * ... ierodoties pie [[Mjanma]]s svētvietas '''[[Čaitijo pagoda]]s''', kas balansē uz akmens kraujas malā <small>(attēlā)</small>, [[svētceļnieki]] — vīrieši aplīmē akmeni ar zelta lapiņām, taču sievietēm aizliegts pieskarties akmenim vai pat atrasties tā tuvumā? * ... televīzijas un radio personība '''[[Māris Grigalis]]''' tēloja [[Spānijas basketbola izlase]]s galvenā trenera lomu spēlfilmā "[[Sapņu komanda 1935]]"? * ... pašreizējo nosaukumu [[Norvēģija]]s starptautiskā [[enerģētika]]s kompānija '''''[[Equinor]]''''' ieguva [[2007. gads|2007. gadā]], kad tika apvienoti uzņēmumi ''[[Statoil]]'' un '''''[[Norsk Hydro]]''''' [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s ieguves struktūrvienība? [[Attēls:Coat of arms of San Marino.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sanmarīno ģerbonis]]''' <small>(attēlā)</small> iespējams, ir datējams ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]? * ... '''''[[dulce de leche]]''''' gūst savu bagāto [[Garša|garšu]] un krāsu no karamelizācijas un [[Maijāra reakcija]]s? * ... brazīlietis '''[[Mariu Zagalu]]''' ir pirmais cilvēks, kurš uzvarējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] gan kā [[futbolists]], gan kā treneris, kā arī vienīgais, kurš to ir izdarījis vairākkārt? [[Attēls:Shwedagon Pagoda 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Švedagonas pagoda]]''' <small>(attēlā)</small> ir svarīgākā reliģiskā celtne [[Mjanma|Mjanmā]], tiek uzskatīts, ka tajā glabājas pēdējo četru pašreizējās kalpas [[buda|budu]] relikvijas? * ... 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad [[pārkārtošanās]] politikas ietekmē [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastiprinājās [[separātisms|separātisma]] tendences, '''[[padomju identitāte]]''' sāka zaudēt savu nozīmi, bet pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] tā pakāpeniski izzuda? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aleksandrs Madsens]]''', kurš [[Rīgas VEF]] sastāvā trīsreiz kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, pēc vienas sezonas pārtraukuma un dalības [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] atkal atgriezās VEF? [[Attēls:Idris Elba-4580 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... viens no mūsdienu pelnošākajiem [[aktieri]]em '''[[Idriss Elba]]''' <small>(attēlā)</small> uzstājas arī kā [[dīdžejs]] un ''R&B'' mūziķis? * ... mūzikas grupu "[[Menuets (grupa)|Menuets]]" un "[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]" [[ģitāristi]] brāļi '''[[Juris Sējāns|Juris]]''' un '''[[Leons Sējāns|Leons]]''' Sējāni ir [[Jūrmalas pilsēta]]s Goda pilsoņi; tāpat šīs pilsētas Goda pilsonis ir arī [[Majori|Majoros]] dzimušais "Pērkona" solists '''[[Raimonds Bartaševičs]]'''? * ... [[Marokas futbola izlase]]s labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Nusairs Mazrauī]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]]? [[Attēls:DactylisGlomerata.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi autori ir uzskatījuši, ka '''[[kamolzāļu ģints]]''' satur tikai vienu sugu — [[Parastā kamolzāle|parasto kamolzāli]] <small>(attēlā)</small>, un pārējās variācijas ir klasificētas kā parastās kamolzāles [[pasuga]]s? * ... '''[[Sanmarīno vēsture]]''' sākas ar [[301. gads|301. gada]] 3. septembri, ko uzskata par [[Sanmarīno pilsēta]]s un [[Sanmarīno|valsts]] oficiālo dibināšanas datumu? * ... atšķirībā no olu kulteņa, '''[[omlete]]s''' cepšanas laikā olu masa netiek maisīta, tādējādi piešķirot tai formu? [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|border|right|50px]] * ... pirmajām '''[[šaurlaiva|šaurlaivām]]''' bija nozīmīga loma britu [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās: tās bija koka laivas, kuras vilka [[zirgs]], ejot pa vilkšanas taku; pakāpeniski zirgus nomainīja [[Tvaika dzinējs|tvaika]] un vēlāk [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēji]] <small>(attēlā šaurlaivas mūsdienās)</small>? * ... '''[[Utkiarvika]]''' [[Čukču jūra]]s krastā pie [[Barova rags|Barova zemesraga]] ir [[ASV]] vistālāk ziemeļos esošā apdzīvotā vieta? * ... '''[[Kalna sprediķis]]''' ir viena no populārākajām [[Jēzus Kristus|Jēzus]] mācības daļām un bieži tiek citēts; tajā ietilpst arī [[Tēvreize]]? [[Attēls:Flag of San Marino.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sanmarīno karogs|Sanmarīno civilais karogs]]''' no oficiālā karoga <small>(attēlā)</small> atšķiras ar to, ka tā centrā nav [[Sanmarīno ģerbonis|ģerboņa]]? * ... [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] [[Ropaži|Ropažos]] uzcēla jaunu, modernu, labi aprīkotu sešklasīgo [[pamatskola|pamatskolu]] 150 skolēniem, kurā bija elektrība, ūdensvads, radio, mūzikas instrumenti, mācību līdzekļi un internāts; mūsdienās šajā ēkā darbojas '''[[Ropažu vidusskola]]'''? * ... garākā [[Libērija]]s upe '''[[Kavalli (upe)|Kavalli]]''' apmēram pēdējās 2/3 no tecējuma veido [[Kotdivuāra]]s—Libērijas robežu? [[Attēls:Captain William Edward Parry (1790-1855), by Charles Skottowe.jpg|border|right|50px]] * ... [[1826. gads|1826. gadā]] britu flotes virsnieks, [[hidrogrāfs]] un [[polārpētnieks]] '''[[Viljams Perijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma atbalstu [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] ekspedīcijas organizēšanai, un [[1827. gads|1827. gadā]], kuģojot no [[Svalbāra]]s, ekspedīcija sasniedza 82°45′ ziemeļu platumu, kas uz 49 gadiem palika cilvēka vistālāk ziemeļos sasniegtais ģeogrāfiskais platums? * ... [[kulinārija|kulinārijā]] '''[[garšaugi|garšaugus]]''' atšķir no [[dārzeņi]]em — garšaugus izmanto mazos daudzumos, lai rastu [[ēdiens|ēdiena]] garšu, nevis saturu? * ... '''[[Kalums Hadsons-Odoi]]''' [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis {{Dat|2019|3|22|5=bez}} pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], 18 gadu un 135 dienu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko Anglijas izlases debitantu [[Attēls:Devínsky hrad01.jpg|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā, mazinoties [[Osmaņu impērija]]s draudiem, mūsdienu [[Slovākija|Slovākijā]] pie [[Bratislava]]s esošā '''[[Devinas pils]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta, bet [[1809. gads|1809. gadā]] to uzspridzināja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] armijas karavīri? * ... 1050 [[kilometri|kilometrus]] garā '''[[Bandama]]''' ir garākā [[Kotdivuāra]]s [[upe]]? * ... 2018. gada decembrī '''[[Žans Kraņecs]]''' izcīnīja pirmo uzvaru [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā, kļūstot par pirmo [[Slovēnija]]s [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāju]], kurš uzvarējis milzu slaloma disciplīnā Pasaules kausa sacensībās vīriešiem? [[Attēls:Wilma Murto - Kalevan Kisat 2022 - 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Minhene|Minhenē]] [[Somija]]s [[kārtslēcēja]] '''[[Vilma Murto]]''' <small>(attēlā)</small> atkārtoja [[Katerina Stefanidi|Katerinas Stefanidi]] 2018. gadā uzstādīto Eiropas čempionātu rekordu (4,85 m) un izcīnīja zelta medaļu? * ... [[ASV|Amerikas Savienoto Valstu]] galējais ziemeļu punkts '''[[Barova rags]]''' [[Aļaska|Aļaskā]] ir bijis sākuma punkts vairākām [[Arktika]]s ekspedīcijām? * ... '''[[Rīgas garāko ielu uzskaitījums|Rīgas garākā iela]]''' ir 16 177 metrus garā [[Jaunciema gatve]]? [[Attēls:Teodor Nette.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] Ārlietu tautas komisariāta diplomātiskā kurjera '''[[Teodors Nete|Teodora Netes]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš gāja bojā [[1926. gads Latvijā|1926. gadā Latvijas teritorijā]], aizstāvot diplomātisku pastu, vārdā Padomju Savienībā tika nosaukts tvaikonis, bet [[dzejnieks]] [[Vladimirs Majakovskis]] veltīja viņam dzejoli? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Francija]]s slēpotājs '''[[Žoans Klarē]]''' ieguva sudraba medaļu nobraucienā, kļūstot par vecāko olimpisko medaļnieku [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]]? * ... '''[[Sadraudzības personālūnija]]''' ir 15 [[Nāciju Sadraudzība]]s valstu apvienība, kurās visās [[personālūnija]]s veidā oficiālais valsts galva ir karalis [[Čārlzs III Vindzors]]? [[Attēls:Maryna Bekh-Romanchuk Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās [[Ukraina]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marina Beha-Romančuka]]''' <small>(attēlā)</small>, aizlēcot tieši 15 metrus, ilgu laiku atradās sacensību vadībā, tomēr pēdējā lēcienā viņu pārspēja [[Venecuēla]]s trīssoļlēcēja [[Julimara Rohasa]]? * ... '''[[Pomerānijas balti|Pomerānijas baltus]]''' ap 1500. gadu p.m.ē. sāka izspiest un daļēji pārtautot no austrumiem ienākošās [[ģermāņi|ģermāņu ciltis]], kas [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā [[Pomerānija|Pomerāniju]] pameta, bet palikušie [[balti]] palika un saplūda ar [[slāvi|slāvu ciltīm]], kas pēc [[6. gadsimts|6. gadsimta]] ieradās šajā teritorijā? * ... '''[[Pirmais Starptautiskais polārais gads]]''' bija [[Eiropa]]s valstu un [[ASV]] pētniecības pasākums, lai izpētītu polāros reģionus, kas norisinājās 14 [[polārstacija|polārstacijās]] [[1882. gads|1882.]] un [[1883. gads|1883. gadā]] pēc [[austrieši|austriešu]] virsnieka un [[polārpētnieks|polārpētnieka]] '''[[Karls Veiprehts|Karla Veiprehta]]''' ierosinājuma? [[Attēls:Rubinstein repin.jpg|border|right|50px]] * ... jau deviņu gadu vecumā [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievija]]s mūziķis '''[[Antons Rubinšteins]]''' <small>(attēlā [[Iļja Repins|Repina]] gleznā)</small> sniedza pirmo klavierkoncertu; 1840. gadā viņš uzstājās [[Parīze|Parīzē]], kam sekoja brīnumbērna koncerttūres pa Eiropu, tostarp 1844. gadā viņš uzstājās '''[[Muses nams|Muses namā]]''' [[Rīga|Rīgā]]? * ... '''[[zālainā ežgalvīte|zālainajai ežgalvītei]]''' ir šaurs [[izplatības areāls]] [[Skandināvija|Skandināvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas]] centrālajā daļā, bet savrupas atradnes atrodamas ir arī citur [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti, galvenokārt [[Vidzeme|Vidzemē]]? * ... atkārtoti '''[[Prinča Čārlza sala|Prinča Čārlza salu]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] [[1948. gads|1948. gadā]] atklāja gaisa spēku lidotājs Alberts Tomkinsons, kurš veica apvidus aerofotografēšanu; tā nosaukta par godu tā paša gada novembrī dzimušajam britu troņmantiniekam [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzam]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Decathlon – 100 Metres by Sandro Halank–030.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[desmitcīņa|desmitcīņnieks]] '''[[Janeks Eiglane]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par [[Igaunijas gada sportists|Igaunijas gada sportistu]]? * ... '''[[Motamas līcis|Motamas līcim]]''' [[Mjanma]]s piekrastē raksturīgas ievērojamas [[plūdmaiņas]], kas sasniedz 7 metrus? * ... [[Latvija]]s iedzīvotāji ir starp pašiem garākajiem '''[[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju garuma|valstu uzskaitījumā pēc iedzīvotāju vidējā auguma]]'''? [[Attēls:Upper Castle in Vilnius (2013).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ģedimina tornis]] '''[[Viļņas piļu komplekss|Viļņas piļu kompleksā]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[Viļņa]]s un [[Lietuva]]s simbols; katru gadu 1. janvārī tornī tiek pacelts [[Lietuvas karogs]], atzīmējot Karoga dienu? * ... '''[[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezonā]]''' 2023. gada 9. februārī '''[[HK Mogo]]''' uzbrucējs [[Elviss Želubovskis]] guva savus 236. vārtus [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā]], tādējādi kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju turnīra vēsturē? * ... '''[[Kotsa sala]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] dienvidaustrumu daļā [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] ziemeļos ir lielākā neapdzīvotā sala [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] uz dienvidiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]? [[Attēls:Femke Bol Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] [[Nīderlande]]s [[vieglatlēte]] '''[[Femke Bola]]''' <small>(attēlā)</small> uzstādīja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās [[400 m]]etru skrējienā, labojot visilgāk pastāvošo vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja [[čehi|čehu]] skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]]? * ... '''[[bibliotēkas kaķi]]''' pastāv no [[viduslaiki]]em līdz mūsdienām, kur tie sākotnēji veikuši [[grauzēji|grauzēju]] iznīcināšanas, bet vēlāk arī labvēlīgas atmosfēras veidotāju funkcijas? * ... '''[[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]]''' [[Bieriņi|Bieriņos]] ir izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] jūlijā ar [[Rīgas dome]]s lēmumu, pārdēvējot [[Imulas iela (Rīga)|Imulas ielas]] kādreizējo daļu? [[Attēls:Olympiastadion Muenchen.jpg|border|right|50px]] * ... no 1972. līdz 2005. gadam, kad tika atklāts stadions ''[[Allianz Arena]]'', [[futbola klubs]] [[Minhenes "Bayern"]] mājas spēles aizvadīja '''[[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Sauthemptonas sala]]''' un [[Kotsa sala]] [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] tiek uzskatītas par pēdējo vietu, kur vēl 20. gadsimta sākumā mituši arktiskās Dorsetas kultūras pārstāvji sallirmiuti; visi salu iedzīvotāji izmira 1902.—1903. gada [[vaļu mednieki|vaļu mednieku]] ievazātā slimības [[epidēmija|epidēmijā]]? * ... no atbalstītāju skatupunkta [[Burkinafaso]] prezidents '''[[Tomā Sankara]]''' bija harizmātiska un ikoniska revolūcijas figūra, viņš tiek dēvēts arī par “Āfrikas [[Če Gevara|Če Gevaru]]”? [[Attēls:Jane Wyman.jpg|border|right|50px]] * ... no 1940. līdz 1949. gadam amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un dejotāja '''[[Džeina Vaimena]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā sieva toreizējam aktierim un nākamajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Ronalds Reigans|Ronaldam Reiganam]]? * ... dalībai '''[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2022. gada Eiropas čempionātā basketbolā]]''' nekvalificējās [[Latvijas basketbola izlase]], kas bija pirmā reize kopš [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1999. gada]] bez Latvijas dalības? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ciņu mazmeldrs]]''' ir sastopams reti, tikai valsts rietumu un ziemeļu daļā — Latviju šķērso sugas [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robeža? [[Attēls:Enner Valencia (2020-21 Süper Lig) - Resim1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ekvadoras futbola izlase]]s [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enners Valensija]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] guva turnīra pirmos vārtus? * ... '''[[Lietuvas Nacionālais muzejs|Lietuvas Nacionālajā muzejā]]''' ir piecas galvenās nodaļas: [[vēsture]] un jaunākā vēsture, [[arheoloģija]], [[etnogrāfija]], [[numismātika]] un ikonogrāfija, kurās kopumā ir 800 000 priekšmetu? * ... par tēlojumu [[Matīss Kaža|Matīsa Kažas]] filmā "Kino un mēs" [[komiķis]] un [[aktieris]] '''[[Jānis Skutelis]]''' kopā ar [[Andris Keišs|Andri Keišu]] un [[Egons Dombrovskis|Egonu Dombrovski]] saņēma nomināciju [[2020. gada Lielā Kristapa balva]]i kategorijā "Labākais aktierdarbs galvenajā lomā" (nominēts kā aktieru ansamblis)? [[Attēls:Belgrade. View to Kalemegdan fortress in evening sunset light.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belgradas cietoksnis|Belgradas cietokšņa]]''' jeb Kalemegdana teritorija mūsdienās ir brīvi pieejama apmeklētājiem, un tā ir visapmeklētākā apskates vieta [[Belgrada|Belgradā]] <small>(attēlā skats uz cietoksni no [[Sava]]s)</small>? * ... [[Somija]]s [[SM līga]]s klubā '''[[Mikeli "Jukurit"]]''' spēlē [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Oskars Batņa]], bet iepriekš komandu pārstāvēja [[Mārtiņš Dzierkals]]? * ... mūsdienās pie '''[[austrumslāvi|austrumslāvu tautām]]''' pieskaita [[baltkrievi|baltkrievus]], [[krievi|krievus]] un [[ukraiņi|ukraiņus]], reizēm arī [[rusīni|rusīnus]]? [[Attēls:GreenKohlrabi.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kolrābis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[dārza kāposts|dārza kāposta]] pasuga? * ... 2020. gadā [[Urugvaja]]s [[futbolists|futbolistam]] '''[[Darvins Nunjess|Darvinam Nunjesam]]''' pievienojies [[Lisabonas "Benfica"]], transfēra summa sasniedza 24 miljonus eiro, kas bija visu laiku dārgākā pāreja gan "Benfica", gan arī visā [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles līgā]]? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Karaļa Viljama sala|Karaļa Viljama salu]]''' [[1830. gads|1830. gadā]] apmeklēja britu kuģotājs [[Džeimss Klārks Ross]] un, domājot, ka tā ir [[pussala]], nodēvēja to par godu britu karalim [[Viljams IV|Viljamam IV]] par Karaļa Viljama Zemi? [[Attēls:Gotland stromatopora hg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stromatoporas]]''' <small>(attēlā)</small> ir izmirušu koloniālu jūras [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] grupa ar ne visai skaidru [[sistemātika|sistemātisko]] stāvokli? * ... sakarā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukumu Ukrainā]] [[Krievijas hokeja izlase]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja, un '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules čempionātā hokejā junioriem]]''' tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]], kura turnīrā izcīnīja 7. vietu? * ... '''[[lentzāģis|lentzāģī]]''' esošais [[zāģis]] ir izveidots kā lokana, gredzenā noslēgta metāla lente ar zobiem vienā pusē? [[Attēls:Ro pool gilberte.jpg|border|right|50px]] * ... par mazāko '''[[pundurtrusis|pundurtrušu]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirni]] tiek uzskatīts Nīderlandes punduris, kuru maksimālais svars ir 1,1 kilograms? * ... lai gan '''[[Metijs Kešs]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], viņa māte ir [[poļi|poliete]], 2021. gada oktobrī viņš saņēma [[Polija]]s [[pilsonība|pilsonību]] un debitēja [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasē]] nākamajā mēnesī? * ... '''[[Justīna Grota iela]]''' [[Talsi|Talsos]] ir nosaukta mācītāja Justīna Grota vārdā, kurš bija pēdējais [[pareizticīgie|pareizticīgo]] priesteris pareizticīgo baznīcā, kas atradās šajā apkārtnē (Krievragkalnā) līdz 1972. gadam, kad tika uzspridzināta, lai izbūvēto administratīvo ēku kompleksu (pašreizējā novada dome)? [[Attēls:2018 European Athletics Championships Day 5 (30).jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpisko spēļu]] čempiona, divkārtējā [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules]] un četrkārtējā [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempiona]] [[norvēģi|norvēģa]] '''[[Jākobs Ingebrigtsens|Jākoba Ingebrigtsena]]''' <small>(attēlā)</small> brāļi arī ir vidējo distanču skrējēji, un viņu treneris bija tēvs Gjerts? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Somersetas sala|Somersetas salu]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] [[1819. gads|1819. gadā]] atklāja angļu jūrasbraucējs [[Viljams Perijs]], kas to nodēvēja par godu savai dzimtajai [[Somerseta]]s grāfistei [[Anglija|Anglijā]]? * ... [[ASV]], [[Ķīna]] un [[Indija]] ir vadošās '''[[Valstu uzskaitījums pēc militārajiem izdevumiem|valstis pēc militārajiem izdevumiem]]''', bet lielākais militāro tēriņu īpatsvars no [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] 2021. gadā bija [[Omāna]]i, [[Kuveita]]i un [[Saūda Arābija]]i? [[Attēls:Pierre Nkurunziza - World Economic Forum on Africa 2008.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 8. jūnijā mirušais '''[[Pjērs Nkurunziza]]''' <small>(attēlā)</small> bija visilgāk amatā bijušais prezidents [[Burundija]]s vēsturē? * ... [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu '''[[44. šaha olimpiāde|44. šaha olimpiādē]]''', ko saņem [[šahisti]], kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā, izcīnīja mājinieki [[Indija]]s šahisti? * ... lai gan vispārīgie ceļa zīmju un simbolu principi daudzās valstīs ir vienādi, pašas '''[[ceļa zīme]]s''' dažādās valstīs mēdz ievērojami atšķirties? [[Attēls:Ryan Crouser 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads sportā|2021. gada]] janvārī [[ASV]] [[lodes grūdējs]] '''[[Raiens Krauzers]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] lodes grūšanā telpās, kas kopš 1989. gada piederēja Rendijam Bārnsam, bet 18. jūnijā sacensībās stadionā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] laboja arī vairāk nekā 30 gadus veco Bārnsa absolūto pasaules rekordu? * ... '''[[Viļņas kauja (1655)|Viļņas kauja 1655. gadā]]''' bija pirmā reize, kad svešs karaspēks pilnībā iekaroja [[Viļņas piļu komplekss|Viļņas piļu kompleksu]]; iekarošanai sekoja sešus gadus ilga [[Krievijas cariste]]s valdīšana, izraisot ievērojamu iedzīvotāju skaita samazināšanos un pilsētas pagrimumu? * ... pēc '''[[Bahāju kalendārs|Bahāju kalendāra]]''' pašreiz ir 180. gads, kas sākās [[2023. gads|2023. gada]] 21. martā? [[Attēls:2021 US GP, Tsunoda.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna]]s ''[[Formula 1]]'' pilots '''[[Juki Cunoda]]''' <small>(attēlā)</small> guva punktus jau savā F1 debijas sacīkstē, [[2021. gada F1 sezona|2021. gada sezonas]] {{f1gp|Bahreinas}} finišējot 9. vietā? * ... [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] '''[[Entitemas kauja]]''' ir asiņainākā diena [[ASV]] vēsturē, kurā upuru kopskaits bija 22 717 bojāgājušo, ievainoto vai pazudušo? * ... [[1985. gads|1985. gadā]] mirušais amerikāņu [[aktieris]] '''[[Roks Hadsons]]''' bija pirmā ievērojamā slavenība, kas nomira no [[AIDS]] izraisītas slimības? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–011.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempione]] [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] no [[Ukraina]]s '''[[Jaroslava Mahučiha]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā līmeņa [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] ielauzās jau ļoti jauna, 15 gadu vecumā izcīnot zelta medaļu 2017. gada Pasaules U-18 čempionātā [[Nairobi]] ar personisko rekordu 1,92 metri? * ... lai arī [[inuīti]] no kontinenta '''[[Benksa sala|Benksa salu]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] regulāri apmeklējuši [[medības|medību]] nolūkos, pirmā un vienīgā pastāvīgā apdzīvotā vieta [[Sakshārbora]] ir dibināta tikai [[1929. gads|1929. gadā]]? * ... '''[[Valgas Sv. Jāņa luterāņu baznīca]]''' ir celta kā [[Vidzemes guberņa]]s [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] galvenā baznīca pēc [[Rīga]]s pilsētas arhitekta [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]] projekta? [[Attēls:Hungerstein in Decin (21).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[bada akmeņi]]''' kalpo kā piemiņas zīmes un brīdinājumi par [[bads|badu]]; tie tika uzstādīti [[Vācija|Vācijā]] un etnisko [[vācieši|vācu]] apmetnēs visā Eiropā 15.—19. gadsimtā <small>(attēlā bada akmens pie [[Elba]]s upes [[Dečīna|Dečīnā]], [[Čehija|Čehijā]])</small>? * ... par '''[[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' čempioniem kļuva ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' futbolisti, kas izcīnīja trešo titulu kluba vēsturē un pirmo kopš 1990. gada? * ... [[viduslaiki|viduslaiku]] '''[[Teodoras valsts|Teodoras valstī]]''' [[Krima]]s dienvidos dzīvoja [[pareizticība|pareizticīgie]] Krimas [[goti]], [[grieķi]], [[alani]], [[bulgāri]], [[kipčaki]] un citas etniskās grupas, kas runāja [[grieķu valoda|grieķu valodā]]? [[Attēls:Chopra Neeraj 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpisko spēļu]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[indieši|indietis]] '''[[Nīradžs Čopra]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais šķēpmetējs no [[Āzija]]s, kurš izcīnījis zelta medaļu šajā disciplīnā lielākajās [[vieglatlētika]]s sacensībās? * ... ar [[1562. gads|1562. gada]] 7. augustā '''[[Možaiska|Možaiskā]]''' parakstīto '''[[Možaiskas līgums|līgumu]]''' [[Krievijas cariste]] atzina [[Dānija]]s tiesības gan uz [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijām]], gan uz bijušo [[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]? * ... [[1965. gads|1965. gadā]] atklātajam '''[[Draudzības tilts|Draudzības tiltam]]''' pār [[Parana|Paranas upi]] ir liela nozīme reģiona, sevišķi [[Paragvaja]]s, ekonomikā, jo liela daļa no valsts importa un eksporta notiek pār šo tiltu? [[Attēls:Schoenoplectus lacustris 260605a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ezera meldrs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti bieži sastopams visā [[Latvija]]s teritorijā; tas veido saaudzes visdažādākajās ūdenstilpēs un jūras piekrastē? * ... '''[[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti izcīnīja 11. [[Francijas čempionāts futbolā|Francijas čempionu]] titulu kluba vēsturē, bet komandas [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]] kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[Siltais]]''' atrodas [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Līgo pagasts|Līgo pagasta]] ziemeļrietumu daļā? [[Attēls:Shaunae Miller-Uibo at Doha 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione un [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempione]] [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] no [[Bahamu Salas|Bahamu Salām]] '''[[Šona Millere-Uibo]]''' <small>(attēlā)</small> ir precējusies ar [[igauņi|igauņu]] [[desmitcīņa|desmitcīņnieku]] Maikelu Uibo? * ... [[laikraksts]] ''[[The Washington Post]]'' raksturo '''[[faktoīds|faktoīdu]]''' kā informāciju, kura "šķiet kā fakts, varētu būt fakts, bet faktiski nav fakts"? * ... '''''[[Mil Mi-17]]''''' ir visvairāk ražotais [[PSRS]] un [[Krievija]]s helikopteru modelis, [[helikopters|helikopteru]] ražošana notiek [[Kazaņa]]s un [[Ulanude]]s rūpnīcās? [[Attēls:Pope Stephen VI.jpg|border|right|50px]] * ... pontifikāta laikā [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Stefans VI]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva pazīstams ar "Līķa sinodes" ierosināšanu, kas galu galā noveda pie viņa ieslodzījuma un nāves? * ... par '''[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s klubs ''[[Sevilla FC]]'', kam tas bija jau septītais tituls šajā turnīrā? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1944. gads|1944. gada]] bombardēšanas rezultātā sagrāva aptuveni 75% [[Vācija]]s pilsētas '''[[Gīsene]]s''' ēku? [[Attēls:Luzula luzuloides kz09.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[birztalas zemzālīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir centrālā un dienvidaustrumu [[Eiropa]], bet suga ir ieviesta arī [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]; arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir savvaļā pārgājusi reti sastopama suga? * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempions]] [[diska mešana|diska mešanā]] [[lietuvieši|lietuvietis]] '''[[Mikols Alekna]]''' ir [[Virgīlijs Alekna|Virgīlija Aleknas]], divkārtējā olimpiskais un pasaules čempiona diska mešanā dēls? * ... '''[[Pavasara muiža]]s''' kungu māja tika sagrauta [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] [[Slokas kaujas (1915)|Slokas kaujās]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā? [[Attēls:Wfm melville island canada.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] atklāja britu pētnieks [[Viljams Perijs]] [[1819. gads|1819. gadā]], kad Perija ekspedīcija bija spiesta pārziemot Vinterharboras līcī salas dienvidaustrumu krastā? * ... [[2021. gada F1 sezona|iepriekšējās sezonas]] čempions [[Makss Verstapens]] '''[[2022. gada F1 sezona|2022. gada Pirmās formulas sezonā]]''' ieguva savu otro [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona titulu]]? * ... [[1999. gads Latvijā|1999. gada]] 21. jūlijā [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] pārstāvji, tostarp vēlākais [[12. Saeima]]s deputāts '''[[Askolds Kļaviņš]]''', protesta akcijā pret bojas tipa naftas termināļa izveidi [[Lietuva|Lietuvā]] pie robežas ar [[Latvija|Latviju]], pieķēdējās pie Būtiņģes termināļa platformas jūrā, protestējot pret tā darbības uzsākšanu? [[Attēls:Hillingford - Napoleon with His Troops at the Battle of Borodino, 1812.jpg|border|right|50px]] * ... [[1812. gada karš|1812. gada kara]] lielākajā [[kauja|kaujā]] — '''[[Borodinas kauja|Borodinas kaujā]]''' — [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] <small>(attēlā Borodinas kaujas laikā)</small> vadītā [[Francija]]s Lielā armija guva nosacītu uzvaru pār [[Mihails Kutuzovs|Kutuzova]] vadīto [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēku un pēc kaujas okupēja [[Maskava|Maskavu]]? * ... par '''[[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva ''[[Manchester City]]'' futbolisti, izcīnot savu devīto Anglijas čempiontitulu, bet šī kluba [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Ērlings Holanns]] ar 36 gūtajiem vārtiem kļuva par rezultatīvāko spēlētāju? * ... vārds '''[[Donbass]]''' ir saliktenis no vārdiem "Doņecas baseins" ([[Doņeca|Doņecas upe]] plūst caur šo reģionu); nosaukums tiek attiecināts arī uz [[Doņecas akmeņogļu baseins|Doņecas akmeņogļu baseinu]]? [[Attēls:2018-06-07 - Kelsey-Lee Roberts BG02.jpg|border|right|50px]] * ... divkārtējā [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempione]] [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Kelsija Lī Bārbere]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un uz [[Austrālija|Austrāliju]] ar ģimeni parcēlusies 2000. gadā? * ... [[Zelta Orda]]s [[emīrs]] '''[[Mamajs]]''' tās iekšējo karu laikā no [[1361. gads|1361. gada]] valdīja vismaz 13 īslaicīgi ieceltu [[hans|hanu]] vārdā, dzīves noslēgumā cīnoties pret hanu '''[[Tohtamišs|Tohtamišu]]'''? * ... [[Krievija]]s televīzijas [[žurnālists]], publicists un [[Propaganda|propagandists]] '''[[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimirs Solovjovs]]''' [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika iekļauts [[Latvija]]i nevēlamo personu sarakstā? [[Attēls:Iva Majoli.JPG|border|right|50px]] * ... savas karjeras laikā [[horvāti|horvātu]] [[tenisiste]] '''[[Iva Majoli]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja vienā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīrā, sarūgtinot [[Martina Hingisa|Martinu Hingisu]] 1997. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātā čempionāta]] finālā? * ... [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] esošā '''[[Prinča Patrika sala]]''' vēsturiski gandrīz pastāvīgi bijusi ledus iekļauta, tādēļ tā tiek uzskatīta par vienu no visgrūtāk sasniedzamajām [[Kanāda]]s vietām? * ... '''[[Zeltaleja]]''' atrodas [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagasta]] ziemeļu daļā? [[Attēls:Potamogeton natans IMG 5261.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[peldošā glīvene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visbiežāk sastopamā [[glīvenes|glīveņu]] [[suga]]; tā veido lielas audzes stāvošos un lēni tekošos ūdeņos? * ... '''''[[Shamrock Rovers FC]]''''' ir viens no titulētākajiem [[Īrija]]s [[futbola klubs|futbola klubiem]]: 19 reizes ir izcīnījis [[Īrijas Premjerlīga|Īrijas čempiontitulu]], kā arī 25 reizes ieguvis Īrijas kausu un divreiz uzvarējis līgas kausa izcīņā? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] [[Latvija]]s valsts '''[[Titāniks (tirdzniecības centrs)|tirdzniecības centra "Titāniks"]]''' ēku par 8,282 miljoniem [[eiro]] atpirka un [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] nojauca, lai atbrīvotu vietu ''[[Rail Baltica]]'' izbūvei? [[Attēls:Maya Hawke 2019 by Glenn Francis.jpg|border|right|50px]] * ... aktrises [[Uma Tūrmane|Umas Tūrmanes]] un aktiera [[Ītans Hoks|Ītana Hoka]] meita '''[[Maija Hoka]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aktrise]], modele, dziedātāja un dziesmu autore? * ... 1967. gadā '''''[[AC Ajaccio]]''''' kļuva par pirmo [[Korsika]]s klubu, kas iekļuva [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola augstākajā līmenī]]? * ... pēdējais [[Latvijas PSR]] ārlietu ministrs '''[[Eižens Počs]]''' no 1990. gada 14. augusta līdz 1992. gada 31. decembrim bija [[PSRS]], pēc tam [[Krievijas Federācija]]s vēstnieks [[Zambijas Republika|Zambijas Republikā]]? [[Attēls:Sydney2018 NCAA Division.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[ASV]] barjerskrējēja '''[[Sidnija Maklaflina]]''' <small>(attēlā)</small> trešo reizi karjerā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]], sasniedzot finišu 50,68 sekundēs un kļuva par pasaules čempioni? * ... [[2022. gads|2022. gada]] '''[[pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' uzliesmojums bija pirmā reize, kad konstatēta plaša infekcijas pārnese starp cilvēkiem ārpus [[Āfrika]]s — sākotnēji konstatēta 2022. gada maijā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], un turpmākie gadījumi apstiprināti vismaz 74 valstīs? * ... [[Kanāda]]s valdības kampaņas '''"[[Pārcelšana uz Tālo Arktiku]]"''' ietvaros [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1950. gados uz neapdzīvotām [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salām tika pārvietoti 92 [[inuiti]] no [[Kvebeka (province)|Kvebekas]] un [[Bafina sala]]s? [[Attēls:Potamot pectiné Stuckenia pectinata dans "Les Baillons" à Enquin-sur-Baillons 03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ķemmveida glīvene]]''' <small>(attēlā)</small> ir kosmopolītiskas izplatības [[ūdensaugi|ūdensaugu]] [[suga]], kas sastopama visu kontinentu saldūdens tilpēs un sājūdens jūrās, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; [[Latvija|Latvijā]] tā sastopama galvenokārt iesāļos jūras [[piekraste]]s ūdeņos, taču arī [[ezers|ezeros]]? * ... '''[[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]''', kas notika [[2022. gads sportā|2022. gadā]], par uzvarētājiem pirmo reizi turnīra vēsturē kļuva [[Senegālas futbola izlase]], kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]]? * ... filmas '''"[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]"''' veidotāju plāni mainījās [[2020. gads kino|2020. gada]] augustā, kad no [[zarnu vēzis|zarnu vēža]] nomira filmas galvenā tēla atveidotājs [[Čedviks Bouzmens]], un ''[[Marvel Cinematic Universe|Marvel]]'' izvēlējās viņa lomu neaizstāt ar citu aktieri? [[Attēls:Martinez RG13 (10) (9370568237).jpg|border|right|50px]] * ... savas 18 gadus ilgās karjeras laikā [[Spānija]]s [[tenisiste]] '''[[Končita Martinesa]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 33 vienspēļu un 13 dubultspēļu titulus? * ... [[2007. gads Latvijā|2007. gadā]] [[Ropažu novads|Ropažu novadā]] esošajā '''[[Sporta komplekss 333|Sporta kompleksa 333]]''' teritorijā tika uzbūvēts pirmais drošas braukšanas poligons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... '''[[Kikiktāluka]]s''' platība ir gandrīz viens miljons km², un tā ir pasaulē pēc platības lielākā otrās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība? [[Attēls:Kulikovo05.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1380. gads|1380. gadā]] pie [[Donas upe]]s notikušajā '''[[Kuļikovas kauja|Kuļikovas kaujā]]''' <small>(attēlā)</small> hans '''[[Tohtamišs]]''' pilnīgi sakāva emīra [[Mamajs|Mamaja]] karaspēku un tika ievēlēts par jauno [[Zelta Ordas hani|Zelta Ordas hanu]]? * ... '''''[[Derry City FC|Derry City]]''''' [[futbola klubs]] no [[Deri]], pilsētas [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], spēlē [[Īrija]]s futbola sistēmā; klubs ir divas reizes izcīnījis [[Īrijas Premjerlīga]]s čempiontitulu? * ... [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] augošajam '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērzam]]''' ir gandrīz melna [[miza]], un tā [[koksne]] ir tik blīva, ka tā nepeld? [[Attēls:Morus-alba.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais zīdkoks]]''', kas tiek plaši kultivēts [[Zīdtārpiņš|zīdtārpiņu]] barošanai un [[Zīds|zīda]] ražošanai, tiek audzēts arī ēdamo [[Auglis|augļu]] dēļ <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Starptautiskā Kanoe federācija|Starptautiskās Kanoe federācijas]]''' galvenā mītne atrodas [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... saskaņā ar '''[[Sēlijas militārais poligons|Sēlijas militārā poligona]]''' izveides plānu [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrija]] plāno pārņemt 25 605 ha, kas ietver galvenokārt valsts īpašumā esošās zemes [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadā? [[Attēls:Wolfgang Petersen - Poseidon Premiere.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] mirušais [[vācieši|vācu]] [[kinorežisors]], producents un scenārists '''[[Volfgangs Petersens]]''' <small>(attēlā)</small> par filmu "Zemūdene" (''Das Boot'') tika nominēts divām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], [[BAFTA kino balva]]i un [[Amerikas režisoru ģildes balva]]i? * ... [[1855. gads|1855. gadā]] atklātais '''''[[Bramall Lane]]''''' [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Anglija|Anglijā]] ir vecākais [[stadions]] pasaulē, kurā joprojām notiek profesionālas [[futbols|futbola]] spēles? * ... mūsdienās '''[[Rūjienas dzelzceļa stacija|Rūjienas dzelzceļa staciju]]''' ēkas un sliedes ir demontētas, bet par dzelzceļu [[Rūjiena|Rūjienā]] liecina Stacijas ielas nosaukums? [[Attēls:Mežābele.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[mežābele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir sastopamas ir samērā reti, taču tās ir sastopamas gandrīz visās [[Eiropa]]s valstīs, kā arī [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Krievija]]s Eiropas daļā? * ... [[Polija]]s [[vesera metējs]] '''[[Pavels Fajdeks]]''' ir uzvarējis piecos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]] pēc kārtas, un tikai viens [[vieglatlēts]] vēsturē — [[kārtslēcējs]] [[Sergejs Bubka]] — ir izcīnījis vairāk čempiona titulu (6) vienā disciplīnā? * ... 44 kilometrus garā [[Segre]]s labā krasta [[pieteka]] '''[[Valira]]''' ir [[Andora]]s lielākā [[upe]], kuras [[Sateces baseins|baseinā]] faktiski atrodas visa valsts? [[Attēls:2022-05-21 VSG Altglienicke gegen FC Viktoria 1889 Berlin (Finale AOK-Landespokal Berlin 2021-22) by Sandro Halank–030.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ungārija]]s vadošo [[futbola klubs|futbola klubu]] [[Budapeštas "Ferencváros"]] pārstāvošais '''[[Čebrails Makreckis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s un [[Vācija]]s dubultpilsonis, 2018. gadā spēlējis Latvijas U19 izlasē? * ... lielākā daļa '''[[Kožodiņu dzimta|kožodiņu]]''' barojas uz [[augi]]em, bet ir zināmas dažas sugas, kas barojas ar [[asinis|asinīm]] un var pārnēsāt [[infekcija|infekciozu slimību]] ierosinātājus? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[iesārtā glīvene]]''' ir sastopama diezgan reti visā teritorijā, tomēr Latvija ir salīdzinoši viena no blīvākajām atradņu teritorijām sugas [[Izplatības areāls|areālā]]? [[Attēls:Romāms Mežeckis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romāns Mežeckis]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis [[7. Saeima|7.]] un [[12. Saeima]]s deputāts, dažādās parlamenta un pašvaldību vēlēšanās ir kandidējis no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]], [[Jaunā partija|Jaunās partijas]], [[Jaunā Kristīgā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] un "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]" apvienības, [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, kā arī partijām "[[No sirds Latvijai]]", "[[Saskaņa]]" un "[[Latvija pirmajā vietā]]"? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] '''[[Kimberlija Garsija]]''' izcīnīja zelta medaļu [[20 kilometru soļošana|20 km soļošanā]], kas bija pirmā [[Peru]] medaļa [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules vieglatlētikas čempionātu]] vēsturē; pēc tam uzvarēja arī 35 km distancē? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] etniskās grupas '''[[huculi|huculu]]''' tradicionālā nodarbe bija [[mežu ciršana]], [[lopkopība]] un [[aitkopība]]? [[Attēls:Railway station Bolderāja 2 (3).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Bolderāja II]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] uzbūvēta [[dzelzceļa stacija]] [[Rīga|Rīgā]], kura paredzēta kravas pievedceļa, kas ved uz ostas termināliem Krievu salā apkalpošanai? * ... par '''[[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Anglija]]s kluba ''[[Manchester City]]'' futbolisti, kas Eiropas [[futbola klubs|futbola klubu]] nozīmīgāko trofeju izcīnīja pirmo reizi? * ... senajiem latviešiem '''[[meža dravniecība]]''' bija nozīmīga saimniecības daļa — [[1212. gads|1212. gada]] [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]] sākās pēc tam, kad zobenbrāļi [[latgaļi]]em un [[līvi]]em atņēma bišu kokus? [[Attēls:Kevin Feige (48462887397) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' franšīzes galvenā producenta '''[[Kevins Faigi|Kevina Faigi]]''' <small>(attēlā)</small> producētās filmas pasaulē kopā nopelnījušas vairāk nekā {{nobr|26,8 miljardus}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ierindojot viņu pirmajā vietā starp visu laiku pelnošākajiem [[kino producenti]]em? * ... pirmais individuālais '''[[Āzijas šaha čempionāts]]''' vīriešiem notika tikai 1998. gadā, daudz vēlāk nekā sievietēm, kas sāka sacensties jau 1977. gadā? * ... lielākais '''[[skābarži|skābaržu]]''' [[suga|sugu]] skaits ir sastopams [[Austrumāzija|Austrumāzijā]], īpaši [[Ķīna|Ķīnā]]? [[Attēls:Seda - church.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sedas pareizticīgo baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> uzcelta [[2004. gads Latvijā|2004. gadā]], pielāgojot [[veikals|veikala]] ēku? * ... '''[[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada FIFA Pasaules kausā sievietēm]]''', kas pirmo reizi notika divās valstīs ([[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]), pirmo uzvaru vēsturē izcīnīnīja [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spānijas izlase]], kas finālā ar 1:0 pieveica [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Angliju]]? * ... '''[[Sverdrupa šaurums|Sverdrupa šaurumu]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Aksela Heiberga sala|Aksela Heiberga salu]] un [[Mīena sala|Mīena salu]] pirmie [[1900. gads|1900. gada]] maijā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija ar suņu kamanām? [[Attēls:Strycova WM17 (5) (35379284843).jpg|border|right|50px]] * ... [[Čehija]]s [[tenisiste]] '''[[Barbora Strīcova]]''' <small>(attēlā)</small> ir seškārtēja [[Federācijas kauss|Federācijas kausa]] ieguvēja Čehijas izlases sastāvā? * ... [[ungāri|ungāru]] izcelsmes [[kinorežisors]] '''[[Maikls Kertics]]''' bija viens no ražīgākajiem režisoriem kino vēsturē: Eiropā kopumā režisējis 64 filmas, bet Holivudas karjeras laikā izveidojis 102 filmas? * ... ja [[organisms|organisma]] '''[[holotips]]''' tiek nozaudēts vai tā nav, var tikt izvēlēts cits tips no dažādu tipu veidiem, atkarībā no gadījuma — lektotips vai neotips? [[Attēls:Illustration Morus nigra0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[melnais zīdkoks]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši audzēts [[Mērenā josla|mērenajā joslā]] ēdamo [[avene]]i līdzīgu [[Auglis|augļu]] dēļ? * ... '''[[Emersons Leans]]''', kurš no 2000. līdz 2001. gadam bija [[Brazīlijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tiek uzskatīts par vienu no Brazīlijas visu laiku labākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]]? * ... '''[[Alīna Ļebedeva]]''', kura [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]] pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]] mēģināja ar [[neļķes|neļķēm]] iepļaukāt [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Čārlzs III Vindzors|princi Čārlzu]], vēlāk kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no partijas "[[Par Dzimteni!]]"? [[Attēls:Resolute Bay 1 1997-08-02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rezolūta]]''' jeb Kausuituka <small>(attēlā)</small> [[Nunavutas teritorija|Nunavutas teritorijā]], [[Kornvolisas sala]]s dienvidos ir [[Kanāda]]s otra vistālāk ziemeļos izvietotā apdzīvotā vieta ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem? * ... '''[[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti trīs [[Latvija]]s [[hokejisti]] ([[Dans Ločmelis]], Sandis Vilmanis, [[Klāvs Veinbergs]]), kamēr '''[[2021. gada NHL drafts|2021. gada NHL draftā]]''' — neviens? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] romantiskās [[kinokomēdija]]s '''"[[Bārbija (filma)|Bārbija]]"''' pasaules kases ieņēmumi ir vairāk nekā {{nobr|1,4 miljardi}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]], padarot to par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:Pyrite - Huanzala mine, Huallanca, Bolognesi, Ancash, Peru.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pirīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais no izplatītākajiem sulfīdu [[minerāli]]em, kura [[cietība]] ir tāda, ka ar to var ieskrāpēt [[stikls|stiklu]]? * ... '''[[Vlodzimežs Lubaņskis]]''' [[Polijas futbola izlase]]s sasatāvā ir aizvadījis 75 mačus, kuru laikā guvis 48 vārtus, kas padara viņu par Polijas izlases otro labāko vārtu guvēju aiz [[Roberts Levandovskis|Roberta Levandovska]]? * ... [[Zelta Orda]]s galvaspilsēta '''[[Saraja]]''' pie [[Volga]]s, mūsdienu [[Krievija]]s dienvidos, bija viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Eirāzija]]s pilsētām? [[Attēls:Black WM14 (9) (14620629496) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[tenisiste]] '''[[Kāra Bleka]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi Solsberijā, [[Rodēzija|Rodēzijā]] (tagad [[Harare]], [[Zimbabve]]) sportistu ģimenē: viņas tēvs un brāļi Bairons un '''[[Veins Bleks]]''' arī bija profesionāli tenisisti, visi lielākos panākumus guvuši dubultspēlēs? * ... kopš 19. gadsimta beigām '''[[Lielo ezeru balkeris|Lielo ezeru balkeri]]''' ir pārvadājuši tādas beramkravas kā [[kaļķakmens]], [[dzelzsrūda]], [[labība]], [[akmeņogles]] vai sāls no raktuvēm un laukiem augšējos [[Lielie ezeri|Lielajos ezeros]] uz apdzīvotajiem un industriālajiem rajoniem tālāk uz austrumiem? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] izveidoto politisko apvienību startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''"[[Apvienotais saraksts]]"''' veido [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]], kā arī uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība "Apvienotais Latvijas saraksts"? [[Attēls:Schloss Hartheim, Ansicht von Südwesten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hartheimas pils]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no Alkovenas [[Augšaustrija|Augšaustrijā]] vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti [[koncentrācijas nometne]]s invalīdi, garīgi slimie, darba nespējīgie un ārvalstu piespiedu strādnieki; pavisam ap 30 000 cilvēku tika nogalināti gāzes kamerās? * ... autoavārijā [[1989. gads|1989. gadā]] [[Sandjego]], [[ASV]] bojā gājušo '''[[Kazimežs Dejna|Kazimežu Dejnu]]''' 1994. gadā [[Polijas Futbola asociācija]] izraudzījās kā visu laiku labāko [[poļi|poļu]] [[futbolists|futbolistu]]? * ... '''[[padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana Latvijā]]''' neattiecas uz pieminekļiem karavīru [[Brāļu kapi|brāļu kapos]], jo [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīru kapu uzturēšanu regulē [[2007. gads Latvijā|2007. gadā]] parakstītā [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s vienošanās par apbedījumu statusu? [[Attēls:2020 Fleche Wallonne Aromitalia-Vaiano Anastasia Carbonari.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Anastasija Karbonāri]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2022. gada pārstāv [[Latvija|Latviju]] un ir divkārt uzvarējusi [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempionātā]]? * ... '''[[Doktors Streindžs|Doktora Streindža]]''' tēlu [[komikss|komiksos]], ko izdod ''[[Marvel Comics]]'', izveidoja [[Stīvs Ditko]] ar [[Stens Lī|Stenu Lī]], un pirmais komikss, kurā tēls parādās, ir ''Strange Tales'' #110 1963. gada jūlijā? * ... "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]" [[Latvija]]s [[Vēstnieks|vēstnieku]] [[ANO]] '''[[Jānis Priedkalns|Jāni Priedkalnu]]''' pieteica kā savu kandidātu [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999. gada Valsts prezidenta vēlēšanās]], taču vēlēšanu pirmajā kārtā viņš zaudēja [[Raimonds Pauls|Raimondam Paulam]], bet par prezidenti ievēlēja [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairu Vīķi-Freibergu]]? [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jānis Trupovnieks]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Balvu pilsēta]]s un [[Balvu novads|Balvu novada]] pašvaldības vadītājs laikā no 2001. līdz 2011. gadam? * ... '''[[Anrī Mišels]]''', kurš [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījis 58 mačus, vēlāk kā treneris ar Francijas izlasi ieguvis zelta medaļu [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada olimpiādē]], bet vadījis arī [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]], [[Marokas futbola izlase|Marokas]], [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas]], [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras]], [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase|Ekvatoriālās Gvinejas]] un [[Kenijas futbola izlase|Kenijas izlasi]]? * ... [[Baltkrievija]]s [[Vikipēdija|vikipēdists]] '''[[Marks Bernšteins]]''' 2022. gadā tika notiesāts pēc Baltkrievijas kriminālkodeksa 342. panta pirmās daļas ("rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību"), taču spriedumu saista ar veiktajiem labojumiem krievvalodīgās Vikipēdijas rakstā par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]? [[Attēls:Mélanie Renouard de Bussières, Comtesse de Pourtalès portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] dzimusī [[Šveice]]s [[burātāja]] '''[[Helēna de Purtalē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no pirmajām [[sieviete|sievietēm]], kas startējusi [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un pirmā sieviete olimpisko spēļu medaļniece? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas]] laikraksta '''"[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]"''' kolektīvs atsacījās strādāt kompartijas paspārnē, un nodibināja jaunu avīzi ar jauniem redaktoriem (Andris Jakubāns un [[Ēriks Hānbergs]]), kuru nosauca par "[[Neatkarīgā Cīņa|Neatkarīgo Cīņu]]"? * ... '''[[Kijivas Universitāte]]''' ir lielākā un trešā vecākā [[Ukraina]]s [[universitāte]] pēc [[Ļvivas Universitāte]]s un [[Harkivas Universitāte]]s? [[Attēls:Ward Hunt Island, Ice Shelf 04.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vorda Hanta šelfa ledājs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Elsmīra sala]]s ziemeļu piekrastē ir lielākais [[šelfa ledājs]] [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]]? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2022. gadā]]''' aizvadītajās 10 spēlēs piedzīvoja tikai vienu zaudējumu? * ... līdz ar [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] sabrukumu, '''[[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitāti]]''' [[1991. gads|1991. gadā]] [[Prāga|Prāgā]] nodibināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] finansists [[Džordžs Soross]]; [[1993. gads|1993. gadā]] tā pārcēlās uz [[Budapešta|Budapeštu]], bet [[2018. gads|2018. gadā]] uz [[Vīne|Vīni]]? [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530953438).jpg|border|right|50px]] * ... mūziķis, grupas "[[Credo (grupa)|Credo]]" dibinātājs '''[[Valdis Skujiņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]]''' [[Minhene|Minhenē]] [[Latvija]]s [[šķēpmetējs]] '''[[Patriks Gailums]]''' izcīnīja 6. vietu, kas bija augstākā starp [[Latvija]]s sportistu iegūtajām? * ... dažādu tautu [[ticējums|ticējumos]] apsiets sarkans '''[[dzīpars]]''' ticis uzskatīts par veiksmes un aizsardzības talismanu? [[Attēls:SelfDrillingScrewsx4.png|border|right|50px]] * ... '''[[pašvītņotājskrūve]]''' <small>(attēlā)</small> izveido iekšēju [[vītne|vītni]] materiālā, kurā tā tiek ieskrūvēta? * ... [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]] '''[[Gžegožs Lato]]''' pārstāvēja no 1971. līdz 1984. gadam, kopumā nospēlējot 100 mačus un gūstot 45 vārtus; viņš bija [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada FIFA Pasaules kausa]] labākais vārtu guvējs, esot vienīgais [[poļi|polis]], kurš to ir sasniedzis? * ... '''[[Iesalkāja]]''' atrodas [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Umurgas pagasts|Umurgas pagastā]] ziemeļu daļā? [[Attēls:Uldis Pīlēns 2023.jpg|border|right|50px]] * ... politiskās apvienības "[[Apvienotais saraksts]]" izveides iniciators un vadītājs '''[[Uldis Pīlēns]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Tautas partija]]s valdes loceklis no [[1998. gads Latvijā|1998.]] līdz [[2008. gads Latvijā|2008. gadam]]? * ... '''[[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauta [[burāšana]]; sacensības tika aizvadītas [[Sēna|Sēnas upē]] [[Mēlanenivelīna|Mēlnanivelīnā]] un pie [[Havra]]s [[Lamanšs|Lamanšā]]? * ... pie '''[[pundurvalsts|pundurvalstīm]]''' mēdz pieskaitīt valstis, kuru [[teritorija]] ir mazākas par [[Luksemburga|Luksemburgu]], kuru pašu arī dažreiz mēdz skaitīt pie pundurvalstīm? [[Attēls:The President, Smt. Pratibha Devisingh Patil with the President of UAE, Sheikh Khalifa bin Zayed Al Nahayan at the Ceremonial Reception, at Mushrif Palace, in Abu Dhabi on November 22, 2010 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] otrais prezidents '''[[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija iepriekšējā prezidenta Zājida bin Sultāna al Nahjāna vecākais dēls? * ... [[Urugvaja|Urugvajā]] dzimušais [[Aizsargs (futbols)|futbola aizsargs]] '''[[Hosē Santamarija]]''' pārstāvēja gan [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]], gan [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]], bet no 1980. līdz 1982. gadam viņš bija Spānijas izlases galvenais [[treneris]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Burjatijas Republika|Burjatijas Republikā]], [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] un [[Aizbaikāla novads|Aizbaikāla novadā]] dzīvojošie '''[[burjati]]''' pēc [[reliģiskā pārliecība|reliģiskās pārliecības]] lielākoties ir [[budisti]], taču [[pārkrievošana]]s dēļ tikai daļa runā [[burjatu valoda|burjatu valodā]]? [[Attēls:13.jūlija Saeimas ārkārtas sesiju sēdes (35763004681).jpg|border|right|50px]] * ... pēc partijas "[[Saskaņa]]" neveiksmes [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] tās kongresā [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] janvārī [[Rīgas dome]]s deputātu '''[[Andris Morozovs|Andri Morozovu]]''' <small>(attēlā)</small> ievēlēja par vienu no trim partijas līdzpriekšsēdētājiem? * ... [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šobrīd neatzīst '''[[uguns dzēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uguns dzēšanu 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kā oficiālo [[sporta veids|sporta veidu]] [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... amerikāņu dziedātāja '''''[[Meat Loaf]]''''' 1977. gada albums "Bat Out of Hell" turējās mūzikas topos vairāk nekā deviņus gadus, joprojām tiek pārdots aptuveni 200 000 kopiju gadā un ir visvairāk pārdoto albumu sarakstā? [[Attēls:Eureka Weather Station 1997-08-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[1947. gads|1947. gadā]] izveidotā '''[[Jūrika]]''' <small>(attēlā)</small> ir vecākā joprojām funkcionējošā [[polārstacija]] [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]? * ... '''[[Hanss Krankls]]''', kurš no 2002. līdz 2005. gadam bija [[Austrijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats tajā nospēlējis 69 spēles, kā arī bijis sezonas rezultatīvākais spēlētājs gan [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgā]], gan [[Spānijas La Liga|Spānijas ''La Liga'']]? * ... '''[[melnkalnieši]]''' sāka veidoties '''[[Melnkalnes kņaziste]]s''' laikā 19. gadsimtā, bet 20. gadsimtā tie konsolidējās no [[serbi]]em atšķirīgā [[nācija|nācijā]]? [[Attēls:Flying pins (5020723690).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] izcelsmes amerikāņu [[skulptors]] '''[[Klāss Oldenburgs]]''' vislabāk pazīstams ar savām publiskajām mākslas instalācijām, kas parasti ir lielas ikdienas priekšmetu kopijas <small>(attēlā ''Flying Pins'', [[Eindhovena|Eindhovenā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]])</small>? * ... [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šobrīd neatzīst '''[[pūķu lidināšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|pūķu lidināšanu 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kā oficiālo [[sporta veids|sporta veidu]] [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... '''[[Arturs Čikste]]''' bija pirmā [[Latvijas PSR]] nodibinātā [[kolhozs|kolhoza]] "[[Nākotne (ciems)|Nākotne]]" priekšsēdētājs līdz pat [[1990. gads Latvijā|1990. gadam]]? [[Attēls:Downtown Grise Fiord.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Grisfjorda]]''' [[Nunavutas teritorija|Nunavutas teritorijā]] <small>(attēlā)</small> ir [[Kanāda]]s vistālāk ziemeļos izvietotā [[apdzīvotā vieta]] ar pastāvīgajiem [[iedzīvotāji]]em un tiek uzskatīta par vienu no aukstākajām apdzīvotajām vietām pasaulē — gada vidējā [[gaisa temperatūra]] ir −16,5 °C? * ... sākotnēji bija paredzēts '''[[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2022. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' aizvadīt [[Sanktpēterburgas stadions|Sanktpēterburgas stadionā]], [[Krievija|Krievijā]], bet [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ [[UEFA]] nolēma atņemt tai rīkošanas tiesības, pārceļot finālu uz [[Francija|Franciju]]? * ... '''[[Budapeštas starptautiskā lidosta]]''' [[2011. gads|2011. gadā]] tika nosaukta [[komponists|komponista]] [[Ferencs Lists|Ferenca Lista]] vārdā? [[Attēls:Ivana Trump cropped retouched.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivana Trampa|Ivanas]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Donalds Tramps|Donalda Trampu]] šķiršanās process noslēdzās [[1992. gads|1992. gadā]], un to plaši atspoguļoja plašsaziņas līdzekļi? * ... [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šobrīd neatzīst '''[[autosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|autosportu 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kā oficiālo [[sporta veids|sporta veidu]] [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... '''[[Pils iela (Tukums)|Pils iela]]''' 150 gadus bijusi [[Tukums|Tukuma]] galvenā iela, kur būvēti greznākie nami un atradušās pilsētai svarīgas iestādes; tās apbūve veidojusies 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā? [[Attēls:SchraderValve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Šrādera vārsts|Šrādera vārstu]]''' mūsdienās izmanto gandrīz visās [[Riepa|riepu]] kamerās un [[Bezkameras riepa|bezkameru riepās]] <small>(attēlā Šrādera vārsts [[velosipēds|velosipēda]] riepas kamerā)</small>? * ... '''[[Lāslo Beleni]]''', kurš ir bijis [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats laika posmā no 1975. līdz 1988. gadam izlases sastāvā ir nospēlējis 102 mačus un guvis 23 vārtus? * ... [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 18. martā [[latvieši|latviešu]] [[ārste]] un emancipācijas kustības dalībniece, pirmā sieviete ārste [[Jelgava|Jelgavā]], '''[[Marija Vecrumba]]''' tika nošauta kopā ar ievainotajiem [[Padomju Latvijas armija]]s karavīriem sanitārajā vilcienā [[Jelgava (stacija)|Jelgavas stacijā]], [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] vienībām ieņemot pilsētu? [[Attēls:Portrait of Prime Minister Rishi Sunak (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] un [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvās partijas]] līderis '''[[Rišī Sūneks]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Sauthemptona|Sauthemptonā]], bet viņa vecāki ir [[indieši]], kas ieceļoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] no [[Austrumāfrika]]s? * ... sākotnēji bija plānots '''[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātu vieglatlētikā]]''' rīkot [[2021. gads sportā|2021. gadā]], bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''[[World Athletics]]'' izlēma par čempionāta pārcelšanu? * ... '''[[Trīspusējais pakts]]''', kas tika noslēgts [[1940. gads|1940. gada]] 27. septembrī starp [[Ass valstis|Ass valstīm]], paredzēja '''[[ietekmes zona|ietekmes zonu]]''' noteikšanu, jaunas pasaules kārtības nodibināšanu un savstarpējo militāro palīdzību? [[Attēls:Quttinirtaaq 6 1997-08-05.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] esošajam Elsmīra salas nacionālā parka rezervātam [[1999. gads|1999. gadā]] pēc [[Nunavuta]]s nodibināšanas nosaukums tika mainīts uz '''[[Kutinirpāka|Kutinirpāku]]''' <small>(attēlā)</small>, kas [[inuītu valoda|inuītu valodā]] nozīmē ‘Pasaules virsotne’? * ... '''[[apmeklētākās futbola spēles Latvijā kopš 1992. gada|apmeklētākā futbola spēle Latvijā kopš 1992. gada]]''' ir [[Čempionu līga]]s spēle starp [[Rīgas "Skonto"]] un ''[[FC Barcelona]]'' 1997. gada 27. augustā [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]], kuru noskatījās 12 000 skatītāju? * ... '''[[Lielā iela (Tukums)|Lielā iela]]''' ir viena no vecākajām ielām [[Tukums|Tukumā]], laika gaitā tā saukusies arī par Baznīcas ielu, Z. Meierovica ielu, Gēringa ielu un 1905. gada ielu? [[Attēls:Alan Parker (Director), London, 2012.jpg|border|right|50px]] * ... karjeras sākumā '''[[Alans Pārkers]]''' <small>(attēlā)</small> strādājis kā tekstu autors un televīzijas reklāmu [[režisors]], bet pēc aptuveni desmit gadus ilgas reklāmu filmēšanas, no kurām daudzas saņēma balvas par radošumu, viņš sāka rakstīt [[scenārijs|scenārijus]] un režisēt [[kinofilma]]s? * ... [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šobrīd neatzīst '''[[motociklu braukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|motociklu braukšanu 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kā oficiālo [[sporta veids|sporta veidu]] [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... '''[[Gorama ala]]''' [[Gibraltāra klints]] dienvidaustrumu nogāzē pie [[Vidusjūra]]s krasta ir pazīstama kā vieta, kurā mituši vieni no pēdējiem [[neandertālieši]]em? [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15097008523).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Silvija Šimfa]]''' <small>(attēlā)</small> bija ievēlēta [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "[[No sirds Latvijai]]" saraksta, bet citās [[Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Saeimas vēlēšanās]] kandidējusi arī no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un [[Latgales Demokrātu partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] apvienības, no [[LSDSP]], no partijas "Tautas kontrole", [[Latvijas Reģionu apvienība]]s, kā arī partijas "[[Suverēnā vara]]" saraksta? * ... 2020. gada 20. oktobrī, mačā pret [[Turīnas "Juventus"]], [[Kijivas "Dinamo"]] galvenais treneris [[rumānis]] '''[[Mirča Lučesku]]''' 75 gadu un 83 dienu vecumā kļuva par visu laiku vecāko [[treneris|treneri]], kurš ir vadījis komandu [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] turnīrā? * ... [[Latvija|Latvijā]] dzimušā [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisora]], [[scenārists|scenārista]] un [[kinoproducents|producenta]] '''[[Boriss Ingsters|Borisa Ingstera]]''' 1940. gadā režisētā filma "Svešinieks trešajā stāvā" tiek uzskatīta par ''[[film noir]]'' žanra pirmo filmu? [[Attēls:Concours de tir au canon de 90 à 60 mètres lors de l'exposition universelle 1900, au polygone de Vincennes, 29 07 à 04 08 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šobrīd neatzīst '''[[lielgabalu šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lielgabalu šaušanu 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' <small>(attēlā)</small> kā oficiālo [[sporta veids|sporta veidu]] [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... pēc [[Krievijas ķeizariene]]s [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nāves viņas dēls [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] '''[[1796. gads Latvijā|1796. gada]]''' 28. novembrī parakstīja rīkojumu, ar kuru Rīgas vietniecības teritorijā tika izveidota [[Vidzemes guberņa]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 14. septembrī [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]] izdeva pavēli paaugstināt [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] štāba virsnieku '''[[Jānis Slaidiņš|Jāni Slaidiņu]]''', kurš [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karadarbības laikā Ukrainā]] medijos, komentē un skaidro tās gaitu, [[majors|majora]] dienesta pakāpē? [[Attēls:A.P. Bestuzhev-Rumin by L.Tocque.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[diplomāts|diplomātam]] un valsts darbiniekam '''[[Aleksejs Bestuževs-Rjumins|Aleksejam Bestuževam-Rjuminam]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes tika piespriests nāvessods, bet abas reizes to atcēla? * ... [[Francija]]s [[futbolists]] un treneris '''[[Alēns Žiress]]''' ir vadījis vairākas nacionālās izlases: [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], [[Gabonas futbola izlase|Gabonu]], [[Mali futbola izlase|Mali]], [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]] un [[Kosovas futbola izlase|Kosovu]]? * ... [[2022. gads|2022. gada]] 28. februārī, dažas dienas pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma sākuma]], [[Ukraina]] iesniedza pieteikumu '''[[Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai|dalībai Eiropas Savienībā]]'''? [[Attēls:Proclamation of the Kingdom of Montenegro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Melnkalnes Karaliste]]''' pastāvēja no [[1910. gads|1910.]] līdz [[1918. gads|1918. gadam]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], nodibinoties [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]]i, tika iekļauta tajā <small>(attēlā karalis [[Nikola I Petrovičs]] ar karalieni valsts proklamēšanas dienā 1910. gada 28. augustā)</small>? * ... [[paukotājs]] '''[[Fransisko Kamē]]''', kurš [[1900. gada Parīzes olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|paukošanā ar špagu]], ir pirmais [[Argentīna olimpiskajās spēlēs|Argentīnas pārstāvis olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Frama šaurums]]''' [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] ir nosaukts par godu [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] 1898.—1902. gadu ekspedīcijas kuģim ''Fram,'' ar kuru ekspedīcija divas reizes pārziemoja pie šauruma austrumu ieejas esošajā Gūsfjordā? [[Attēls:Āraišu ezerpils (1).jpg|border|right|50px]] * ... apzinot vairāk nekā 100 [[Latvijas ezeri|Latvijas ezeru]], [[Jānis Apals]] atklāja kopumā desmit '''[[ezerpilis]]''' jeb ezermītnes un izveidoja pavisam jaunu [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģisko pieminekļu]] kategoriju <small>(attēlā [[Āraišu ezerpils]])</small>? * ... '''[[Gordons Strehens]]''', kurš bija [[Skotijas futbola izlase]]s galvenais treneris no 2013. līdz 2017. gadam, pats tās sastāvā ir nospēlējis 50 mačus? * ... '''[[Lietuvas pilsoņu karš]]''' bija vairāku troņa mantošanas [[karš|karu]] virkne [[Lietuvas dižkunigaitija]]s teritorijā starp [[Ģedimina dzimta]]s atzariem, kas ar pārtraukumiem turpinājās 14. un 15. gadsimtā? [[Attēls:Younger Generations of Sherpa in Traditional Costumes.jpg|border|right|50px]] * ... viena no tibetiešu etniskajām grupām '''[[šerpas]]''' <small>(attēlā tradicionālajos tērpos)</small> nereti pavada [[alpīnisti|alpīnistus]], kas mēģina sasniegt [[Himalaji|Himalaju]] virsotnes? * ... '''[[Pasaules čempionāts galda hokejā]]''' tiek rīkots kopš 1989. gada, bet '''[[Eiropas čempionāts galda hokejā|Eiropas čempionāts]]''' — kopš 1990. gada, un parasti tie norisinās ik pēc diviem gadiem? * ... '''[[Larsena šaurums]]''' [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] ir nosaukts par [[norvēģi|norvēģu]] polārajam kuģotājam Henrijam Larsenam, kurš kā pirmais 1940.—1942. gadā izkuģoja Ziemeļrietumu jūrasceļu virzienā no rietumiem uz austrumiem? [[Attēls:Baz Luhrmann.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bazs Lurmens]]''' <small>(attēlā)</small> ir komerciāli visveiksmīgākais austrāliešu [[kinorežisors]], četras viņa filmas ir iekļuvušas visu laiku ienesīgāko [[Austrālija]]s filmu desmitniekā? * ... [[Ziemeļīrija]]s [[futbolists|futbolistam]] '''[[Normans Vaitsaids|Normanam Vaitsaidam]]''' pieder rekords, kā visjaunākajam spēlētājam, kurš ir spēlējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]]: to viņš paveica 1982. gada 17. jūnijā, 17 gadu un 41 dienu vecumā? * ... [[1985. gads Latvijā|1985. gadā]] daļu no Altonavas ielas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]] pārdēvēja par '''[[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielu]]''', parādot godu dzejniekam [[Ojārs Vācietis|Ojāram Vācietim]], kas dzīvoja šīs ielas 19. namā, savukārt Mazā Altonavas iela ieguva [[Altonavas iela]]s nosaukumu? [[Attēls:HUN-2015-Budapest-St. Stephen's Basilica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Ištvāna bazilika]]''' [[Budapešta|Budapeštā]] <small>(attēlā)</small> ir nosaukta par godu karalim [[Ištvāns I|Ištvānam I]], kas ir [[kristietība]]s ieviesējs [[Ungārija|Ungārijā]] un kura relikvijas atrodas baznīcā? * ... '''[[1999. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1999. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Latvija]]s [[cīkstonis]] [[Igors Samušonoks]] svara kategorijā līdz 85 kg izcīnīja otro vietu? * ... '''[[Maklūra šaurums]]''' ir Ziemeļrietumu jūrasceļa rietumu gals — izeja uz [[Boforta jūra|Boforta jūru]], tomēr tas gandrīz pastāvīgi ir pildīts ar ledu; pirmoreiz zināmajā vēsturē šaurums bijis brīvs no ledus un brīvi kuģojams [[2007. gads|2007. gada]] augustā? [[Attēls:Elle Fanning-1733 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 21 gada vecumā amerikāņu [[aktrise]] '''[[Elle Faninga]]''' <small>(attēlā)</small> [[2019. gads kino|2019. gadā]] kļuva par jaunāko personu, kas ir bijusi žūrijas locekle [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]? * ... [[futbola vārtsargs]] '''[[Pets Dženingss]]''' [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s sastāvā 22 gadu laikā ir aizvadījis 119 mačus? * ... [[Valters Kaminskis|Valtera Kaminska]] dziesmu ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vārdiem '''"[[Mūžu mūžos būs dziesma]]"''' [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] kopkorī pirmo reizi atskaņoja [[XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|XVII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos]] [[1977. gads Latvijā|1977. gadā]]? [[Attēls:Fellegvár (7612. számú műemlék) 6.jpg|border|right|50px]] * ... 13. gadsimtā '''[[Višegrāda]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Ungārija]]s [[galvaspilsēta]]? * ... [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] apmeklētākā spēle vēsturē norisinājās [[Dalasas "Cowboys"]] stadionā '''''[[AT&T Stadium]]''''', kad 2009. gadā spēli noraudzījās 105 121 skatītājs? * ... nauda '''[[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4. tramvaju maršrutam Daugavpilī]]''' tika iegūta, pateicoties tam, ka [[Rīga|Rīgā]] tika apturēts tā sauktais "[[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] tramvaja" projekts? [[Attēls:Rock of Gibraltar northwest.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gibraltāra klints]]''' <small>(attēlā)</small> senatnē ir zināma kā viens no [[Herkuless|Herkulesa]] stabiem? * ... [[Itālija]]s [[futbolists]] un treneris '''[[Enco Bearcots]]''' no 1975. līdz 1986. gadam vadīja [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]] 104 mačos, kas ir izlases rekords, aizvedot arī līdz uzvarai [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... dažādās vietās '''[[veļi|veļus]]''' mēdz saukt par velēniešiem, ēniem, iļģiem, ķauķiem vai vecajiem? [[Attēls:Earls Court Police Box.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] '''[[policijas kabīne]]s''' <small>(attēlā)</small> izmantoja 20. gadsimtā, sākot no 20. gadu sākuma? * ... pēc '''[[Mārtiņa Bunkus slepkavība]]s''' upura ģimene izsludināja 500 000 [[eiro]] atlīdzību par [[slepkavība]]s atklāšanu, savukārt kompānija SIA "Mono" izsludināja miljona eiro atlīdzību par '''[[Mārtiņš Bunkus|Mārtiņa Bunkus]]''' nogalināšanas atklāšanu, jo tās līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa slepkavības lietā piemēroja apcietinājumu? * ... '''[[Perija šaurums]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] ir nosaukts par godu britu [[Arktika]]s pētniekam [[Viljams Perijs|Viljamam Perijam]], kurš [[1819. gads|1819. gadā]], kuģojot pa jaunatklāto jūrasšaurumu, sasniedza [[Maklūra šaurums|Maklūra šaurumu]], kur iestrēga ledū? [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15531544840).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas Investīciju attīstības aģentūras]] pārstāvniecības vadītājs [[Ukraina|Ukrainā]] '''[[Ainārs Mežulis]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Smiltenes ģimnāzija]]s direktors, [[12. Saeima]]s deputāts un [[Smiltene]]s pilsētas domes priekšsēdētājs? * ... spēlētāja karjeras lielāko daļu [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Džuzepe Barēzi]]''' pavadīja [[Milānas "Inter"]], būdams arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]], kamēr viņa jaunākais brālis [[Franko Barēzi]], kurš arī bija [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], ir bijis otras [[Milāna]]s komandas ''[[AC Milan]]'' kapteinis? * ... pēdējā zināmā pastāvīga apdzīvotā vieta '''[[Batērsta sala|Batērsta salā]]''' [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā bijusi apdzīvota ap 1000. gadu, bet vēlāk [[inuīti]] salu apmeklējuši vien sezonāli medību laikā? [[Attēls:Jaylen Brown 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gada]] jūlijā [[ASV]] [[basketbolists]] '''[[Džeilens Brauns]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza jaunu līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Bostonas "Celtics"]], kas paredz 304 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] atalgojumu piecu gadu laikā, tādējādi kļūstot par tobrīd dāsnāko līgumu līgas vēsturē? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s [[kosmonauts]] '''[[Valērijs Rjumins]]''' ir veicis četrus lidojumus kosmosā, no tiem vienu [[ASV]] kosmosa kuģī? * ... viens no pirmajiem četriem diktoriem [[Latvijas Televīzija]]s vēsturē '''[[Uldis Deisons]]''' bija arī [[šahs|šaha]] entuziasts, 2016. gadā viņš saņēma [[Siguldas novads|Siguldas novada]] domes balvu "Par mūža ieguldījumu sportā" kā daudzu šaha tradīciju iedibinātājs un uzturētājs? [[Attēls:2021 Moscow Victory Day Parade 037 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Emomalī Rahmons]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Tadžikistāna]]s prezidents no 1994. gada novembra, bet valsts vadītājs viņš bija jau no 1992. gada novembra kad bija Tadžikistānas Augstākās padomes vadītājs? * ... [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Gaetāno Širea]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[Aizsargs (futbols)|aizsargiem]], gāja bojā autoavārijā 1989. gada 3. septembrī, netālu no [[Babska]]s [[Polija|Polijā]]? * ... vēsturiski pirmais '''[[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes]]''', tolaik Nacionālās radio un televīzijas padomes, priekšsēdētājs bija [[Ojārs Rubenis]]? [[Attēls:Acer platanoides Norway Maple 5.29.2010.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā kļava]]''' <small>(attēlā)</small> parasti neveido tīraudzes? * ... [[paukotājs]] '''[[Ramons Fonsts]]''' bija pirmais [[Kuba]]s sportists, kurš startēja olimpiskajās spēlēs un izcīnīja tajās medaļu; kopumā izcīnījis piecas [[olimpiskās medaļas]], no tām četras zelta? * ... [[Politiskais spektrs|politiskajā spektrā]] '''[[kristīgā demokrātija]]''' bieži tiek uzskatīta par centriski labēju [[kultūra]]s, sociālajos un [[Morāle|morāles jautājumos]], bet [[Centriski kreisa politika|centriski kreisu]] "attiecībā uz ekonomikas un darba jautājumiem, pilsoņu tiesībām un ārpolitiku"? [[Attēls:Glenn Hoddle 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Glens Hodls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1996. līdz 1999. gadam kā galvenais treneris vadīja [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]], pats tās sastāvā ir spēlējis no 1979. līdz 1988. gadam, kopumā aizvadot 53 mačus? * ... sakarā ar [[Pļaviņu HES]] izbūves darbiem [[1965. gads|1965. gadā]] '''[[Kokneses pareizticīgo baznīca]]''' tika uzspridzināta, un mūsdienās [[Daugava]]s ūdeņos manāma tikai zemes strēlīte, kur kādreiz atradušies baznīcas pamati? * ... '''[[Hotona-Marsa projekta pētniecības stacija]]''' [[Devonas sala|Devonas salā]] [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] ir izveidota, lai testētu potenciālo [[Marss (planēta)|Marsa]] planetāro misiju aprīkojumu un personāla uzvedību Marsam analogā vidē augstas izolācijas apstākļos? [[Attēls:Draymond Green 2022.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dreimonds Grīns]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā ir kļuvis par četrkārtēju [[NBA čempioni|Nacionālās basketbola asociācijas čempionu]], ir arī uzvarējis [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada]] un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā? * ... [[Nīderlande]]s uzņēmums, kas nodrošina kopīgu zīmolu, piegādes un atbalsta pakalpojumus pārtikas [[mazumtirdzniecība]]s veikaliem '''''[[SPAR]]''''', apvieno vairāk nekā 13 500 veikalu 48 valstīs? * ... lejtecē apmēram 36 km garumā '''[[Inguri]]''' ir [[Gruzija]]s un separātiskās [[Abhāzija]]s robežupe? [[Attēls:Széchenyi Chain Bridge in Budapest at night.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Ķēžu tilts|Ķēžu tilta]]''' <small>(attēlā)</small> atklāšanas [[Budapešta|Budapeštā]] [[1849. gads|1849. gadā]] tas bija pirmais pastāvīgais [[tilts]] pār [[Donava|Donavu]] mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijā? * ... '''[[Mihals Ževlakovs]]''' ir trešais spēlēm bagātākais spēlētājs [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasē]], kopumā nospēlējot 102 mačus un pārstāvot izlasi [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]]? * ... '''[[1587. gads Latvijā|1587. gada]]''' 17. maijā 70 gadu vecumā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] mira [[Kurzemes hercogs]] [[hercogs Gothards|Gothards]], pēc kura [[Testaments|testamenta]] norādēm [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] nedalīti ar vienādām tiesībām mantoja viņa abi dēli [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihs]] un [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]]? [[Attēls:AS15-88-11866 - Apollo 15 flag, rover, LM, Irwin - restoration1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] kosmosa kuģa '''''[[Apollo 15]]''''' komandieris [[Deivids Skots]] un mēness moduļa ''Falcon'' pilots Džeimss Ērvins <small>(attēlā)</small> uz [[Mēness]] virsmas pavadīja 2 dienas un 19 stundas? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s''' sacensības norisinājās [[Madride|Madridē]] un [[Stambula|Stambulā]], un divīzijas A grupas uzvarētāji mājinieki [[Spānijas hokeja izlase]] iekļuva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]]? * ... sākotnējās kritiķu atsauksmes par 1987. gada ASV kinofilmu '''"[[Plēsoņa (filma)|Plēsoņa]]"''' ar [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldu Švarcenegeru]] galvenajā lomā bija pretrunīgas, tomēr mūsdienās tā tiek uzskatīta par spraiga sižeta žanra kino klasiku? [[Attēls:Barbeau Peak, Nunavut.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Barbo smaile]]''' [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] <small>(attēlā)</small> ir [[Nunavutas teritorija]]s un visa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] augstākā virsotne, kā arī augstākā [[Ziemeļamerika]]s virsotne austrumos no [[Klinšu kalni]]em? * ... {{dat|2022|4|23||bez}} pēc neizšķirta 1:1 pret ''[[RC Lens]]'' uzvaru '''[[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' nodrošināja [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, izcīnot 10. Francijas čempionu titulu kluba vēsturē? * ... [[Abhāzijas karš (1992—1993)|1992.—1993. gada gruzīnu—abhāzu kara]] laikā '''[[Gudauta|Gudautā]]''' kādu laiku bāzējās [[Abhāzija]]s separātistu valdība? [[Attēls:Front Runner 08 (44849853362) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] mirušais [[Kanāda]]s kino un televīzijas [[režisors]], producents un scenārists '''[[Aivans Raitmans]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Čehoslovākija]]s dienvidos, mūsdienu [[Slovākija|Slovākijā]], [[Komārno]] pilsētā, [[ebreji|ebreju]] ģimenē, kas bija pārdzīvojusi [[Holokausts|Holokaustu]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s''' turnīra A grupas pirmo divu vietu ieguvēji ([[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānijas]] un [[Polijas hokeja izlase]]s) iekļuva elites divīzijā un spēlēs [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā hokejā]]? * ... [[1940. gads|1940. gadā]] [[Gruzija]]s pilsēta '''[[Bagdati]]''' tika pārdēvēta par Majakovsku par godu šeit dzimušajam dzejniekam [[Vladimirs Majakovskis|Vladimiram Majakovskim]], bet [[1990. gads|1990. gadā]] tai atgriezts Bagdati nosaukums? [[Attēls:Former narrow gauge railway, now Pier - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... vienīgais, kas palicis no '''[[Ainažu osta]]s''' mūsdienās, ir dziļa bedre seklajā [[Ainaži|Ainažu]] pludmalē un pāris pāļi, kā arī Ziemeļu [[mols|mola]] atliekas <small>(attēlā)</small>? * ... [[2022. gads sportā|2022. gada]] 30. aprīlī četras kārtas pirms '''[[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' beigām [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] nodrošināja uzvaru, kas bija 35. Spānijas čempiontituls kluba vēsturē? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] '''''[[Advance Australia Fair]]''''' pēc valsts mēroga aptaujas aizstāja ''[[God Save the Queen]]'' kā [[Austrālija]]s valsts [[himna]]? [[Attēls:Claire Denis at Berlinale 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisore]] un [[scenāriste]] '''[[Klēra Denī]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām sieviešu kinorežisorēm mūsdienu kino? * ... '''[[Andrē Korvingtons]]''', kurš [[1900. gada Parīzes olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|paukošanā ar floreti]], bija pirmais [[Haiti olimpiskajās spēlēs|Haiti pārstāvis olimpiskajās spēlēs]]? * ... 2006. gadā notika [[referendums]] par [[Krievijas Federācija]]s [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabala]] un [[Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus|Ustjordinskas Burjatu autonomā apvidus]] apvienošanu vienā federācijas subjektā, kā rezultātā autonomais apvidus tika likvidēts, iekļaujot to Irkutskas apgabalā kā '''[[Ustjordinskas Burjatu apvidus|Ustjordinskas Burjatu apvidu]]'''? [[Attēls:Randatu klintis, 24.10.2015. - 30284516524.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Randātu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais dabiskais [[dolomīts|dolomītu]] [[atsegums]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Husto Viljars]]''' [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]] pārstāvējis no 1999. līdz 2018. gadam, kopumā aizvadot 120 mačus? * ... 2022. gada 5. jūnijā piemineklis '''"[[Latvijas stāvstrops brīvībai]]"''' Zedelgemā, [[Beļģija|Beļģijā]], kas bija vienīgais [[Latviešu leģions|Latviešu leģionam]] veltītais [[piemineklis]] ārpus [[Latvija]]s teritorijas, tika demontēts un pārvests uz noliktavu? [[Attēls:Vista_del_islote_de_Perejil_desde_la_costa_africana.jpg|border|right|50px]] * ... nelielā [[Vidusjūra]]s sala '''[[Perehila]]''' <small>(attēlā)</small> ir strīdus objekts starp [[Spānija|Spāniju]] un [[Maroka|Maroku]], un [[2002. gads|2002. gadā]] strīds pārauga militārā konfliktā? * ... [[Džeimss Kemerons|Džeimsa Kemerona]] [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma '''"[[Avatars: Ūdensceļš]]"''' ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgākā 2022. gada filma]]? * ... '''[[Irānas hokeja izlase]]''' lielāko uzvaru ir guvusi pret [[Indonēzijas hokeja izlase|Indonēziju]] (10—3), bet smagāko zaudējumu piedzīvojusi pret [[Kirgizstānas hokeja izlase|Kirgizstānas hokeja izlasi]], 2022. gadā tai piekāpjoties ar 1—13? [[Attēls:Dolomīta krasts - Guntars Mednis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[dabas piemineklis]] '''[[Vizlas lejteces atsegumi]]''' <small>(attēlā)</small> ietver [[Vizla (upe)|Vizlas upes]] [[kanjons|kanjonveida]] ieleju ar 0,5 līdz 4,5 metru augstiem [[Daugavas svīta]]s [[dolomīts|dolomītu]] atsegumiem abos upes krastos? * ... '''[[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonā]]''' [[Minhenes "Bayern"]] izcīnīja desmito titulu pēc kārtas, bet kopumā tas bija viņu 32. Vācijas čempionu tituls? * ... '''[[2022. gada Kannu kinofestivāls|2022. gada Kannu kinofestivāla]]''' [[plakāts]] tika veidots, iedvesmojoties no 1998. gada filmas '''"[[Trūmena šovs]]"'''? [[Attēls:SoFi Stadium interior 2021.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[SoFi Stadium]]''''' '''[[Inglvuda|Inglvudā]]''', [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] <small>(attēlā)</small>, kur mājas spēles aizvada divas [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līga]]s komandas, tiks aizvadītas [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles, kā arī atklāšanas un noslēguma ceremonija [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]]? * ... [[Bazs Lurmens]] jau 2014. gadā izteica vēlmi režisēt biogrāfisko filmu par [[Elviss Preslijs|Elvisu Presliju]], līdz [[2019. gads kino|2019. gada]] martā oficiāli paziņoja par filmas '''"[[Elviss (filma)|Elviss]]"''' tapšanu? * ... '''[[Evenku rajons]]''' [[Krievija]]s [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] austrumu daļā ir pēc platības otrs lielākais Krievijas municipālais rajons; izveidots 2007. gada 1. janvārī, likvidējot [[Evenki|Evenku]] [[Krievijas Federācijas autonomie apvidi|autonomo apvidu]]? [[Attēls:Galvenais devona lauks.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Galvenais devona lauks]]''' <small>(attēlā sarkanbrūnā krāsā)</small> ir teritorija [[Austrumeiropas platforma]]s ziemeļrietumos, kurā [[devona periods|devona perioda]] [[nogulumieži|nogulumi]] iziet virspusē un ir segti vienīgi ar [[kvartārs|kvartāra]] nogulumiem; tajā ietilpst arī lielākā daļa [[Latvija]]s? * ... '''[[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' par čempioniem kļuva ''[[AC Milan]]'' futbolisti, kas izcīnīja 19. titulu kluba vēsturē, uzvarot pēc 11 gadu pārtraukuma? * ... mazapdzīvotā apvidū [[Gobi tuksnesis|Gobi tuksneša]] rietumu daļā esošais '''[[Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs]]''' ir [[Ķīnas Tautas Republika]]s vecākais [[kosmodroms]]? [[Attēls:Улица Увачана - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tura (Evenkija)|Turas]]''' ciemats [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]] <small>(attēlā)</small> līdz 2007. gadam bija [[Evenki|Evenku]] [[Krievijas Federācijas autonomie apvidi|autonomā apvidus]] administratīvais centrs, lai gan ar citām apdzīvotām vietām tā ir savienota tikai ar ūdens vai gaisa transportu? * ... '''''[[Hypo-Meeting]]''''' [[vieglatlētika]]s daudzcīņas sacīkstēs, kas katru gadu notiek [[Austrija]]s pilsētā Gecisā, pasaules rekordi [[desmitcīņa|desmitcīņā]] ir uzstādīti trīs reizes: 1980. un 1982. gadā to paveica britu desmitcīņnieks Deilijs Tompsons, bet 2001. gadā par pasaules rekordistu kļuva [[čehi|čehs]] [[Romans Šebrle]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[datoranimācija]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] spraiga sižeta piedzīvojumu filma '''"[[Bazs Gaismasgads (filma)|Bazs Gaismasgads]]"''' ir spinofs [[Rotaļlietu stāsts (filmu cikls)|"Rotaļlietu stāsta" filmu ciklam]]? [[Attēls:Charlotte Gainsbourg-5647 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[aktrise]] un [[dziedātāja]] '''[[Šarlote Gensbūra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[angļi|angļu]] aktrises [[Džeina Birkina|Džeinas Birkinas]] un [[franči|franču]] dziedātāja [[Seržs Gensbūrs|Serža Gensbūra]] meita? * ... 2019. gada 16. novembrī, mačā pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], '''[[Bojans Jokičs]]''' aizvadīja savu 100. un pēdējo spēli [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola valstsvienības]] rindās? * ... 29. ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' filma '''"[[Tors: Mīla un Pērkons]]"''' galvenokārt saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kur kritiķi slavē filmas vieglprātību, humoru un aktierspēli, tomēr pats filmas sižets saņēma arī negatīvu kritiku? [[Attēls:Egils Helmanis 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētājs '''[[Egils Helmanis]]''' <small>(attēlā)</small>, pirms kļuva par pašvaldības deputātu un domes priekšsēdētāju, bija militārās tuvcīņas pasniedzējs? * ... uz [[Baltkrievija]]s desmitcīņnieka '''[[Andrejs Kravčanka|Andreja Kravčankas]]''' apakšstilbiem ir [[tetovējums|tetovējumi]], kuros piktogrammu veidā attēlotas visas [[desmitcīņa]]s programmā iekļautās disciplīnas: pieci desmitcīņas sacensību pirmajā dienā notiekošie pasākumi uz kreisās kājas, bet pieci pārējie uz labās kājas? * ... ar jēdzienu '''[[mosarābi]]''' apzīmē [[Pireneju pussala]]s [[Kristieši|kristiešus]], kas dzīvoja [[Musulmaņi|musulmaņu]] pakļautībā no 8. līdz 15. gadsimtam? [[Attēls:Juncus balticus 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[doņi]]em''' <small>(attēlā [[Baltijas donis]])</small> ir kosmopolītiska izplatība — [[sugas]] ir sastopamas visā pasaulē, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]? * ... ar nospēlētu 101 spēli '''[[Boštjans Cesars]]''' ir [[Slovēnijas futbola izlase]]s spēlēm visbagātākais [[futbolists]]? * ... filmas '''"[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]"''' pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|1 miljards}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojot to [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|trešajā vietā starp ienesīgākajām 2022. gada filmām]]? [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums - 52470289546.jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Progresīvie]]" [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts '''[[Kaspars Briškens]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis partijas "[[Kustība Par!]]" dibinātājs un pirmās valdes loceklis? * ... '''[[Argentīnas hokeja izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 2017. gadā ar 26—0 pārspējot [[Čīle|Čīli]], bet smagāko zaudējumu (0—18) piedzīvojusi 2014. gadā pret [[Meksikas hokeja izlase|Meksikas hokeja izlasi]]? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Ukraina]]s [[televīzija]]s raidījumu vadītāja '''[[Anastasija Daugule]]''' ir atzīta par Nopelniem bagāto Ukrainas [[žurnāliste|žurnālisti]]? [[Attēls:Aankomst Franse filmster Anna Karina op Schiphol, Anna Karina tijdens persconfer, Bestanddeelnr 921-0593.jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] izcelsmas [[Francija]]s [[aktrise]] '''[[Anna Karina]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējusies ar režisoru [[Žans Liks Godārs|Žanu Liku Godāru]], un vislabāk ir pazīstama ar lomām viņa [[Franču jaunais vilnis|Franču jaunā viļņa]] 20. gadsimta 60. gadu filmās? * ... [[ASV futbola izlase]]s sastāvā '''[[Damarkuss Bīzlijs]]''' ir aizvadījis 126 mačus un guvis 17 vārtus, piedaloties [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un uzvarot piecos [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausos]]? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] pavasarī '''[[Brīvības laukums (Tukums)|Brīvības laukums Tukumā]]''' kļuva par pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], kur novāca [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli? [[Attēls:Saxifraga hirculus 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzeltenā akmeņlauzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] viens no visstraujāk izzūdošajiem augiem [[biotops|biotopu]] pārveidošanas dēļ, ierakstīta arī [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... titulētākā spēlētāja '''[[Eiropas čempionāts starptautiskajā dambretē sievietēm|Eiropas čempionātā starptautiskajā dambretē sievietēm]]''' ir [[Krievija]]s dambretiste [[Tamāra Tansikužina]] (astoņas uzvaras), bet trīs uzvaras guvusi arī [[Latvija]]s spēlētāja [[Zoja Golubeva]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā, pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] lietu pārvaldei piederošā sanatorija '''''[[Jantarnij bereg]]''''' [[Jūrmala|Jūrmalā]] tika slēgta, bet tās direktors — izraidīts? [[Attēls:1 peter odemwingie stoke 2015.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Nigērijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Pīters Odemvingijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], kur dzīvojis līdz 12 gadu vecumam? * ... '''[[Dalmācijas salas|Dalmācijas salu]]''' arhipelāgā ietilpst 1246 salas, saliņas un klintis, kas stiepjas gar [[Adrijas jūra]]s krastu [[Horvātija|Horvātijā]] 440 km garumā? * ... vienas no [[Gruzija]]s [[mhare|mharēm]] — '''[[Iekšējā Kartlija|Iekšējās Kartlijas]]''' — ziemeļu daļu kontrolē [[Krievija]]s atbalstītā separātiskā [[Dienvidosetija]]? [[Attēls:Älihan Smaiylov (2022-01-24) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pēc vardarbīgo [[2022. gads|2022. gada]] [[Kazahstāna]]s nemieru uzliesmojuma prezidents [[Kasims Žomarts Tokajevs]] 5. janvārī iecēla '''[[Elihans Smaiilovs|Elihanu Smaiilovu]]''' <small>(attēlā)</small> par premjerministra pienākumu izpildītāju, un 11. janvārī parlaments vienbalsīgi viņu apstiprināja par jauno premjerministru? * ... '''[[frīzu rokasbumba]]''' ir viens no vecākajiem bumbas [[sporta veidi]]em, kas joprojām tiek praktizēts? * ... uzskata, ka pēc [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] militārajām neveiksmēm [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukumā Ukrainā]] 2022. gada jūlijā Krievijas Rietumu kara apgabala komandieri '''[[Aleksandrs Žuravļovs|Aleksandru Žuravļovu]]''' atstādināja no amata? [[Attēls:Foxe.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Foksa baseins]]''' [[Kanāda]]s [[Arktika|Arktikā]] ielāko daļu gada ir pildīts ar ledu, kuģojams tikai augustā un septembrī <small>(attēlā satelītattēlā)</small>? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Olehs Husjevs]]''' ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]], kopā izlasē aizvadot 98 spēles un gūstot 13 vārtus? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 8. septembrī [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] notika pirmās vispārējās [[Azerbaidžānas prezidenti|prezidenta]] vēlēšanas, kurās '''[[Ajazs Mitellibovs]]''' uzvarēja ar 98,5 % balsu, būdams vienīgais kandidāts vēlēšanu biļetenā? [[Attēls:Saxifraga granulata 140505.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā '''[[sīpoliņu akmeņlauzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir nereti sastopama [[pļava|pļavās]], upju krastos, skrajos krūmājos un [[kāpa|kāpās]], bet valsts austrumu daļā — ļoti reti? * ... [[Malta]]s [[šāvējs]] '''[[Viljams Četkuti]]''' izcīnīja zelta medaļu 2013. gada [[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēs]], kas bija pirmā zelta medaļa Maltai, kopš tā piedalās šajās spēlēs? * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles aizstāvēšana]]s''' kaujās pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu]] pilsētā tika sagrauts līdz 90% daudzdzīvokļu ēku un līdz 60% privātmāju? [[Attēls:Myrmecophilus acervorum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[skudru circeņu dzimta|skudru circeņu dzimtā]]''' ietilpst reti sastopami kukaiņi <small>(attēlā Latvijā 2022. gadā pirmo reizi atklātais skudru circenis)</small>, kas dzīvo [[skudras|skudru]] pūžņos un barojas ar skudru izdalījumiem? * ... [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Kristians Poulsens]]''' ir aizvadījis 92 mačus, pārstāvot izlasi [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004.]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]? * ... '''[[Baltkrievijas Tautas fronte "Atdzimšana"]]''' 1980. gadu beigās un 1990. gados bija līdzīga [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas]] un Igaunijas Tautas frontēm un ''[[Sajūdis|Sąjūdis]]'' kustībai [[Lietuva|Lietuvā]], taču nebija tik masveidīga? [[Attēls:RSU Anatomijas muzejs.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs|Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir pirmā [[anatomija]]s mācību kolekcija [[Latvija|Latvijā]], kas izveidota anatomikumā 20. gadsimta 20.—30. gados? * ... '''[[Larisa Ceriča|Larisas Ceričas]]''' izcīnītā zelta medaļa [[2009. gads sportā|2009. gada]] Pasaules [[džudo]] junioru čempionātā [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijai un Hercegovinai]] joprojām ir vienīgais pasaules tituls jebkurā [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajā sporta veidā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[sīkais pameldrs]]''' ir sastopams ļoti reti, tikai [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu piekrastē; ilggadīgi noturīga, neliela populācija zināma [[Randu pļavas|Randu pļavās]]? [[Attēls:Pedvāle open air museum. "Nature Screen" by Ojārs Feldbergs - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pedvāles mākslas parks|Pedvāles mākslas parku]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] sāka veidot [[tēlnieks]] '''[[Ojārs Feldbergs]]''', pakāpeniski pārveidojot [[Abava]]s upes senlejas dienvidu pusi netālu no [[Sabile]]s pilsētas? * ... '''[[Paulu Bentu]]''', kurš ir bijis Portugāles un [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats kā spēlētājs nospēlējis 35 spēles [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasē]]? * ... '''[[1636. gads Latvijā|1636. gadā]]''' [[Jezuītu ordenis]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidoja skolu, kas bija pirmā šāda mācību tipa iestāde [[Poļu Livonija|Poļu Livonijā]]? [[Attēls:Houseplants2.jpg|border|right|50px]] * ... pētījumi liecina, ka '''[[telpaugi]]em''' <small>(attēlā)</small> ir pozitīva [[Psiholoģija|psiholoģiska]] ietekme, un tie palīdz arī iekštelpu [[Gaisa piesārņojums|gaisa attīrīšanā]]? * ... [[Šveices hokeja izlase|Šveices izlases]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Deniss Malgins|Denisa Malgina]]''' tēvs ir uz [[Šveice|Šveici]] pārcēlies [[krievi|krievu]] hokejists Alberts Maļgins? * ... '''[[Rodrigesas sala|Rodrigesas salā]]''' ir daudz [[endēms|endēmo]] augu un dzīvnieku sugu, jo tā atrodas nomaļus [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]]? [[Attēls:USMNT vs. Trinidad and Tobago (48125005091) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džozijs Altidors]]''' <small>(attēlā)</small> [[ASV futbola izlase]]s sastāvā ir piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kā arī uzvarējis [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]], kopā izlasē nospēlējot 115 spēles? * ... '''[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' bija devītā reize, kad [[Apvienotā Karaliste]] to rīkoja, lai gan pēc tradīcijām konkursam bija jānotiek [[Ukraina|Ukrainā]] (pēc ''[[Kalush Orchestra]]'' uzvaras [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]]), taču [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] dēļ konkursa norises vieta tika mainīta? * ... mūsdienās no daudzajiem '''[[Krievijas Federācijas autonomais apgabals|Krievijas Federācijas autonomajiem apgabaliem]]''' ir saglabāts tikai viens — [[Ebreju autonomais apgabals]] [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]]? [[Attēls:Coin of Seleucus II Callinicus (cropped), Antioch mint.jpg|border|right|50px]] * ... valdīšanas laikā '''[[Seleiks II Kalliniks|Seleikam II Kallinkam]]''' <small>(attēlā)</small> nācās cīnīties ar dažādiem ienaidniekiem un piedzīvot militāras neveiksmes, bet viņa vadītajai [[hellēnisms|hellēniskajai]] [[Seleikīdu impērija]]i šī perioda sekas bija valsts daļēja sairšana? * ... visvairāk čempiona titulu '''[[Pasaules čempionāts starptautiskajā dambretē sievietēm|Pasaules čempionātos starptautiskajā dambretē sievietēm]]''' ir [[Latvija]]s dambretistei [[Zoja Golubeva|Zojai Golubevai]] — 15? * ... [[1954. gads|1954. gadā]] [[Gruzija]]s pilsētā '''[[Čiatura|Čiaturā]]''' starp pilsētas centru un Perevisas industriālo rajonu izbūvēja pirmo [[PSRS]] pasažieru piekaramo trošu ceļu, bet mūsdienās to pilsētā ir vairāk nekā divdesmit? [[Attēls:Eriophorum angustifolium Wełnianka wąskolistna 2010-05-15 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaurlapu spilve]]''' <small>(attēlā)</small> ir bieži sastopama visā [[Latvija]]s teritorijā, purvainās pļavās, [[Purvs|purvos]], slapjos mežos un slīkšņainu ezeru krastos? * ... [[Ganas futbola izlase|Ganas futbola izlasē]] vairāk nekā 100 spēles aizvadījušais '''[[Andrē Ajū]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]], un viņa tēvs ir pazīstamais futbolists [[Abedi Pele]]? * ... '''[[Aizkraukles novada vidusskola]]''' tika izveidota [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]], apvienojoties Aizkraukles novada ģimnāzijai, Aizkraukles 1. vidusskolai un Aizkraukles pamatskolai? [[Attēls:Wfm wallace monument.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vollesa piemineklis|piemineklis Viljamam Vollesam]]''' <small>(attēlā)</small> pār apkārtni paceļas 67 metru augstumā, un tas esot uzcelts paugurā, kurā [[Skotija]]s nacionālais līderis deva pavēli uzbrukumam [[1297. gads|1297. gada]] kaujā pie Stērlingas tilta? * ... [[Moldova]]s labākā [[biatloniste]] '''[[Aļina Stremousa]]''', startējot jauniešu un junioru sacensībās, pārstāvēja [[Krievija|Krieviju]], bet kopš 2020. gada aprīļa pārstāv Moldovu? * ... mūsdienās [[Krievija|Krievijas Federācijā]] ir četri '''[[Krievijas Federācijas autonomie apvidi|autonomie apvidi]]''', bet vēsturiski bijuši vēl seši, kas likvidēti laika posmā no 2005. līdz 2008. gadam? [[Attēls:USMNT vs. Trinidad and Tobago (48124871022) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV futbola izlase]]s sastāvā '''[[Maikls Bredlijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē nospēlējot 151 spēli? * ... [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] ļoti lokālais '''[[tūbainais grīslis]]''' [[Latvija|Latvijā]] kopš 2018. gada konstatēts dabiskās, mazietekmētās [[pļava|pļavās]] [[Rīga]]s un [[Jūrmala]]s apkaimē? * ... [[Krievija]] pie '''[[Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas|Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētām]]''' bez [[Maskava]]s un [[Sanktpēterburga]]s pieskaita arī [[Krimas okupācija|2014. gadā anektēto]] [[Ukraina]]s pilsētu [[Sevastopole|Sevastopoli]]? [[Attēls:Edoardo Agnelli.jpg|border|right|50px]] * ... galvenais ģimenes akciju turētājs [[Itālija]]s automašīnu kompānijā ''[[FIAT]]'' un [[Futbola klubs|futbola kluba]] ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'' prezidents '''[[Edoardo Aņjelli]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā lidmašīnas avārijā [[1935. gads|1935. gada]] 14. jūlijā? * ... [[diplomāts]] '''[[Karloss de Kandamo]]''' bija pirmais [[Peru]] sportists, kurš startējis [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] — [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] viņš piedalījās [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|paukošanā ar floreti]]? * ... [[1965. gads|1965. gadā]] [[Apvienotā Karaliste]] nopirka '''[[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāgu]]''' no tobrīd pašpārvaldi ieguvušās [[Maurīcija]]s par 3 miljoniem [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] un nodibināja [[Britu Indijas Okeāna Teritorija|Britu Indijas Okeāna Teritoriju]], bet līdz ar militārās bāzes izveidi vietējie iedzīvotāji tika izvesti uz Maurīciju un [[Seišelas|Seišelām]]? [[Attēls:Kristaps Eklons 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā pēc [[LR Iekšlietu ministrs|iekšlietu ministres]] [[Marija Golubeva|Marijas Golubevas]] demisijas ministra amatā tika apstiprināts [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] priekšnieka vietnieks '''[[Kristaps Eklons]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Minhene|Minhenē]] dzimušais '''[[Zvjezdans Misimovičs]]''' ir [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s ceturtais spēlēm visbagātākais futbolists un trešais rezultatīvākais spēlētājs tās vēsturē? * ... par [[Menas sala]]s augstāko virsotni '''[[Sneifels|Sneifelu]]''' ir teiciens, ka skaidrā laikā no Sneifela var redzēt 6 karaļvalstis — [[Menas sala|Menu]], [[Skotija|Skotiju]], [[Anglija|Angliju]], [[Īrija|Īriju]], [[Velsa|Velsu]] un [[Debesis (reliģija)|Debesis]]? [[Attēls:Sniezka mount.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čehija]]s augstākā virsotne '''[[Sņežka]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz [[Polija]]s un Čehijas robežas? * ... '''[[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|ātrslidošanas sacensībās 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' tika laboti 5 vīriešu disciplīnu un 5 sieviešu disciplīnu olimpiskie rekordi, kā arī viens pasaules rekords, ko paveica [[Zviedrija]]s slidotājs [[Nilss van der Pūls]]? * ... līdz [[1854. gads|1854. gada]] [[holēra]]s epidēmijai '''[[Soho]]''' bija aristokrātu rajons, bet kopš 19. gadsimta vidus tas kļuva par vienu no [[Londona]]s slavenākajiem izklaides, naktsdzīves un modes rajoniem? [[Attēls:Otmar Hitzfeld in Bulgaria (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otmārs Hicfelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no nopelniem bagātākajiem [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] [[treneri]]em; viens no pieciem treneriem, kurš ir uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ar diviem dažādiem klubiem? * ... '''[[Viļenica]]''' [[Slovēnija|Slovēnijā]] ir viena no vecākajām tūristu [[ala|alām]] pasaulē — vietējie uzskata, ka viņu ala tūrismā darbojas jau gandrīz 400 gadus? * ... [[Krievija]]s [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētā '''[[Kaspijska|Kaspijskā]]''' ir ļoti daudzveidīgs iedzīvotāju nacionālais sastāvs; lielākie etnosi ir [[lezgīni]], [[dargi]], [[avāri]], [[laki]], [[kumiki]], [[krievi]] un [[tabasarani]]? [[Attēls:MDQMontage.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mara del Plata]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Argentīna]]s lielākais piejūras [[kūrorts]]? * ... junioru '''[[Ziemeļamerikas hokeja līga]]s''' spēlētājiem, kuru vecums ir no 16 līdz 20 gadiem, tiek nodrošināta iespēja attīstīties, mācīties, trenēties, augt un gūt panākumus, bet par to nesaņemot nekādu samaksu? * ... starptautisku atpazīstamību viens no visu laiku izcilākajiem [[Īrija]]s un [[Lielbritānija]]s [[aktieri]]em '''[[Maikls Gembons]]''' ieguva, attēlojot [[Baltuss Dumidors|Baltusu Dumidoru]] [[Harijs Poters (filmu cikls)|Harija Potera]] filmu ciklā no 2004. līdz 2011. gadam, aizvietojot [[Ričards Heriss|Ričardu Herisu]]? [[Attēls:Cheick Ismael Tiote 8920.JPG|border|right|50px]] * ... 2017. gada 5. jūnijā treniņa laikā [[Pekina|Pekinā]] [[Kotdivuāras futbola izlase]]s un [[Ķīna]]s komandas ''Beijing Enterprises Group'' [[futbolists]] '''[[Šeiks Tjotē]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā no [[sirdsdarbība]]s apstāšanās? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā [[Krievija]]s [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] pilsētu '''[[Ujara|Ujaru]]''' nopostīja [[taiga]]s [[ugunsgrēks]] — nodega vairāk nekā 200 mājas? * ... [[Raiders Hegards]] romānu '''"[[Ķēniņa Zālamana raktuves]]"''' uzrakstīja, pateicoties piecu [[šiliņš|šiliņu]] derībām ar savu brāli, kurš teica, ka nevar uzrakstīt uz pusi tik labu romānu kā [[Roberts Luiss Stīvensons|Roberta Luisa Stīvensona]] "[[Bagātību sala]]"? [[Attēls:Money Plant (Epipremnum aureum) 4.jpg|border|right|50px]] * ... savvaļā '''[[zelta epipremns]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams [[Zālamana salas|Zālamana salās]] [[mitrie tropu meži|mitros tropu mežos]], kā arī bieži tiek audzēts kā [[Telpaugi|telpaugs]]? * ... '''[[2021.—2022. gada LBL sezona|2021.—2022. gada Latvijas Basketbola līgas sezonā]]''' par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju atzina čempionvienības [[VEF Rīga]] [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāju]] [[Kristers Zoriks|Kristeru Zoriku]]? * ... ''[[Marvel Studios]]'' 2022. gada filma '''"[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]"''' nopelnīja vairāk nekā {{nobr|955 miljonus}} ASV dolāru, padarot to par [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2022. gada filmu]]? [[Attēls:Kriváň.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Augstie Tatri]]''' ir visu [[Karpati|Karpatu]] kalnu augstākā daļa <small>(attēlā Krivāņs — [[Slovākija]]s simbols)</small>? * ... ar 123 nospēlētiem mačiem '''[[Didjē Zokora]]''' ir [[Kotdivuāras futbola izlase]]s visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs? * ... [[vīrieši]]em un [[sieviete|sievietēm]] atšķiras '''[[iegurņa josla]]s''' [[kauli|kaulu]] savstarpējie proporcionālie izmēri? [[Attēls:Open Happiness Piccadilly Circus Blue-Pink Hour 120917-1126-jikatu.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās vienā no dzīvākajiem [[Londona]]s laukumiem — '''[[Pikadilli laukums|Pikadilli laukumā]]''' <small>(attēlā)</small> savienojas 6 ielas? * ... 2018. gadā [[Gruzija]]s cīkstonim '''[[Zurabs Datunašvili|Zurabam Datunašvili]]''' radās konflikts ar valsts cīņas sporta federāciju, kas bija par iemeslu tam, ka viņš pieņēma [[Serbija]]s pilsonību un turpmāk pārstāvēja šo valsti, kļūdams arī par [[2021. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionu 2021. gadā]]? * ... [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]] vienīgi [[Miķelis|Miķeli]] sauc par '''[[erceņģelis|erceņģeli]]''', savukārt [[Gabriels|Gabrielu]] un Rafaelu dēvē par [[eņģeļi]]em, bet Uriels nav pieminēts? [[Attēls:Puy de Sancy 2016-08-23 n16.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s '''[[Centrālais masīvs]]''' <small>(attēlā augstākā smaile Pijdesansī)</small> ir plašākais hercīnā krokojuma veidojums [[Viduseiropa|Viduseiropā]]? * ... '''[[Bubakars Barī]]''' kā [[Kotdivuāras futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī uzvarējis [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kopā izlasē aizvadot 82 spēles? * ... 2022. gada aprīlī [[Krievijas Federācija]]s '''[[armijas ģenerālis|armijas ģenerāli]]''' '''[[Aleksandrs Dvorņikovs|Aleksandru Dvorņikovu]]''' iecēla par [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņoto spēku]] operācijas vadītāju [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukumā Ukrainā]], bet pēc militārajām neveiksmēm jūnijā atstādināja no šī amata? [[Attēls:Tiesibsargs-juris-jansons.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas Republikas tiesībsargs]] '''[[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]]''' <small>(attēlā)</small> kandidēja [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]]? * ... [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmos [[Bulgārija]]s [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāja]] '''[[Alberts Popovs|Alberta Popova]]''' labākais sasniegums ir 4. vieta slalomā 2022. gada 20. martā Kurševēlā [[Francija|Francijā]], bet vēl divas reizes viņš ir bijis 6. vietā? * ... '''[[dzelzceļa līnija Podgorica—Škodra]]''' ir vienīgā [[Albānija]]s starptautiskā [[dzelzceļa līnija]]? [[Attēls:Westerplatte-Denkmal Danzig 2010.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vesterplate]]''' [[Polija]]s ziemeļos [[Gdaņska|Gdaņskā]] ir pazīstama kā Vesterplates kaujas vieta [[1939. gads|1939. gadā]] no 1. līdz 7. septembrim, kas tiek uzskatīta par pirmo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kauju un tā sākumu; mūsdienās pussalā uzcelts piemineklis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Kosts Kacuranis]]''', kurš [[Grieķijas futbola izlase]]s sastāva uzvarēja [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], ir piedalījies vēl divos Eiropas finālturnīros, kā arī [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kopumā izlases rindās aizvadot 116 mačus? * ... '''[[vājpiens]]''' parasti satur ap 0,1% [[tauki|tauku]]? [[Attēls:Śnieżka z zachodu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Krkonoše]]s''' kalnu [[Čehija]]s pusē izveidots [[Krkonošes nacionālais parks]], bet Polijas pusē — [[Karkonošes nacionālais parks]], kuri kopā veido starptautisku [[biosfēras rezervāts|biosfēras rezervātu]] <small>(attēlā augstākā virsotne [[Sņežka]] uz abu valstu robežas)</small>? * ... ilggadējā [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] [[hokejists|hokejista]] un trenera [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] dēli — dvīņi Nils un Nauris — arī ir profesionāli hokejisti; '''[[Nauris Sējējs]]''' Latvijas izlases sastāvā aizvadīja vienu spēli [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022. gada ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā]]? * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] '''[[ķeksis|ķekšus]]''' izmantoja arī kā [[ieroči|ieročus]], lai norautu jātniekus no zirgiem? [[Attēls:Hel_in_summer.jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 17. gadsimtam '''[[Helas strēle]]''' <small>(attēlā)</small> sastāvēja no vairākām [[sala|salām]], kas savienojās tikai vasaras sezonā, kamēr mūsdienās tā ir nepārtraukta [[pussala]] 35 kilometru garumā un platumā no 100 metriem līdz 3 kilometriem? * ... 2014. gada 24. jūnijā, 43 gadu un 3 dienu vecumā, [[Kolumbijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Farids Mondragons]]''' uzstādīja rekordu, kļūstot par visu laiku vecāko spēlētāju, kurš ir spēlējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] (2018. gadā šo rekordu pārspēja [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes izlases]] vārtsargs Esams El Hadari)? * ... [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s sekretārs '''[[Nikolajs Patruševs]]''' ir ilggadējs [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] līdzgaitnieks [[Krievija]]s drošības struktūrās; 1998. gadā viņš tika iecelts par [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] direktora Putina vietnieku, bet pēc gada kļuva par tā vadītāju? [[Attēls:Tomas Satoransky 2018 Wizards.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tomāšs Satoranskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Čehijas basketbola izlase]]s līderis [[2019. gada FIBA Pasaules kauss|2019. gada FIBA Pasaules kausā]] un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]]; nokļūšana šajos turnīros bija pirmā reize Čehijas basketbola vēsturē? * ... [[Rīga|Rīgā]] [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] tika uzcelta pirmā '''[[ģipškartons|ģipškartona]]''' rūpnīca [[Eiropa|Eiropā]] — AS "Rīgas ģipsis"; no fabrikas nosaukuma cēlies joprojām izmantojamais ģipškartona lokšņu nosaukums — rīģipsis? * ... pirmo '''[[Sopotas festivāls|Sopotas festivālu]]''' [[1961. gads|1961. gadā]] ierosināja organizēt [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušais [[Polija]]s [[ebreji|ebreju]] [[pianists]] un [[komponists]] [[Vladislavs Špīlmans]]? [[Attēls:Vistula Lagoon.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas strēle]]''' <small>(satelītattēlā)</small>, kuras rietumu puse pieder [[Polija]]i, bet austrumu puse [[Krievijas Federācija]]i, stiepjas 70 kilometru garumā, bet sasniedz vien 1,8 kilometru platumu? * ... [[Meksikas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Karloss Salsido]]''' ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī ieguvis zelta medaļu [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kopā nospēlējot 124 spēles valstsvienībā? * ... '''[[1634. gads Latvijā|1634. gadā]]''' [[Kurzemes hercogs]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkabs]] devās ceļojumā uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un ilgāku laiku uzturējās [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Francija|Francijā]], iespējams, apmeklēja arī [[Anglija|Angliju]], [[Spānija|Spāniju]], [[Itālija|Itāliju]]? [[Attēls:Ekaterina Ryabova at the European Championships 2019.jpg|border|right|50px]] * ... bijušās [[krievi|krievu]] [[daiļslidotāja]]s, kura sacensībās pārstāvēja [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], '''[[Jekaterina Rjabova|Jekaterinas Rjabovas]]''' <small>(attēlā)</small> lielākie sasniegumi ir divas izcīnītās 6. vietas [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā|Eiropas čempionātā]], kā arī 9. vieta 2022. gada Pasaules čempionātā? * ... 32 gadu vecumā [[1983. gads|1983. gadā]] amerikāņu mūziķe '''[[Kārena Kārpentere]]''' nomira no [[sirds mazspēja]]s, ko izraisīja tolaik maz zināmās [[anoreksija]]s izraisītās komplikācijas, un viņas nāve palielināja ēšanas traucējumu redzamību sabiedrībā un izpratni par tiem? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[2021. gads kino|2021. gada]] drāmas filma '''"[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]"''', kuras režisors un scenārija autors ir [[Kenets Brana]], tika nominēta septiņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] un saņēma vienu Oskaru kategorijā "[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]"? [[Attēls:Polfa Warszawa Calcium Chloratum 67mg-per-ml 10ml - stack.jpg|border|right|50px]] * ... [[stikls|stikla]] '''[[ampula]]s''' <small>(attēlā)</small> ir hermētiski aizkausētas ugunī un tās var attaisīt, nolaužot ampulas kakliņu? * ... ar [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]] '''[[Fransisko Havjers Rodrigess]]''' ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada olimpiskajās spēlēs]] un uzvarējis 2015. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]], kopā nospēlējot 108 spēles valstsvienībā? * ... '''[[Kubaņas kazaku koris]]''' ir vienīgais profesionālais tautas [[koris]] [[Krievija|Krievijā]] ar nepārtrauktu vēsturi kopš 19. gadsimta sākuma? [[Attēls:Tassili Desert Algeria.jpg|border|right|50px]] * ... [[Alžīrija]]s dienvidaustrumos esošais '''[[Tasili plato]]''' <small>(attēlā)</small> raksturīgs ar ir īpaši sausu [[klimats|klimatu]] un [[smilšakmens]] klinšu ainavām? * ... par sudraba medaļu [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[cīkstonis]] '''[[Heiki Nabi]]''' tika atzīts par [[Igaunijas gada sportists|Igaunijas Gada labāko sportistu]]? * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] '''[[Kaucmindes muiža]]s''' kungu mājā darbojās '''[[Kaucmindes mājturības skola]]''', ko [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] pārveidoja par Saulaines lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk par Saulaines sovhoztehnikumu? [[Attēls:13-02-27-spielbank-wiesbaden-by-RalfR-094.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[rulete]]s''' <small>(attēlā)</small> pirmsākumi meklējami 17. gadsimta [[Francija|Francijā]], kur matemātiķis [[Blēzs Paskāls]], mēģinādams radīt [[mūžīgais dzinējs|mūžīgo dzinēju]], izveidoja primitīvu ruletes veida mehānismu? * ... '''[[Mārtins O'Nīls]]''', kurš bija [[Īrijas futbola izlase]]s galvenais treneris no 2013. līdz 2018. gadam, pats kā spēlētājs pārstāvēja [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas izlasi]], tās sastāvā nospēlējot 64 mačus? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[metodistu baznīca]]s darbība [[Latvijas PSR]] tika ierobežota un [[1948. gads Latvijā|1948. gadā]] to aizliedza, tādēļ '''[[Mātras metodistu baznīca|Mātras metodistu baznīcā]]''' sāka darboties [[luterāņi|luterāņu]] draudze ar bijušo metodistu draudzes mācītāju; 1994. gadā baznīcā atjaunojās metodistu draudze? [[Attēls:Bojan Bogdanovic (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada jūlijā '''[[Bojans Bogdanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza 73 miljonu dolāru vērtu līgumu uz 4 gadiem ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Jūtas "Jazz"]], kļūstot par vislabāk apmaksāto sportistu [[Horvātija]]s sporta vēsturē? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] [[Latvijas PSR]] Patērētāju biedrību savienības [[Skrīveri|Skrīveru]] pārtikas kombināts sāka '''[[Gotiņa (konfekte)|konfekšu "Gotiņa"]]''' ražošanas tehnoloģijas un receptūras izstrādi, cenšoties atdarināt pirmskara krējuma [[konfektes|konfekšu]] garšu un īpašības, un [[1957. gads Latvijā|1957. gada]] rudenī kombināts sāka konfekšu "Gotiņa" ražošanu? * ... visbiežāk sastopamais '''[[peroksīds]]''' ir [[ūdeņraža peroksīds]] (H₂O₂), ko izmanto dezinfekcijai? [[Attēls:Клуб настільних ігор 01.jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[galda spēles|galda spēļu]]''' satur nejaušības elementus <small>(attēlā '''[[Katanas ieceļotāji|Katanas ieceļotāju]]''' spēle)</small>? * ... '''[[Kriss Kolmens]]''', kurš bija [[Velsas futbola izlase]]s galvenais treneris no 2012. līdz 2017. gadam, sasniedzot [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātu]], pats izlases rindās ir nospēlējis 32 mačus? * ... '''[[Slovjanoserbija]]''' bija [[Krievijas Impērija]]s izveidota administratīvā teritorija [[Balkānu pussala|Balkānu]] [[pareizticīgie|pareizticīgo]] kolonistu izvietošanai mūsdienu [[Ukraina]]s [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] un [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] teritorijās? [[Attēls:Aleksa Gulbe, Ali Patberg.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlases]] spēlētāja '''[[Aleksa Gulbe]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small> Latvijas jaunatnes izlasēs ir aizvadījusi 80 oficiālas spēles un guvusi 744 punktus, viņa ir viena no spēlētājām, kas aizvadījusi visvairāk spēļu Latvijas jaunatnes izlasēs? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Ligērijas grīslis]]''' ir sastopams reti — [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] un [[Baltijas jūra]]s tiešā tuvumā, sausās, smilšainās vietās piejūras [[Pļava|pļavās]] un mežmalās, skrajos priežu mežos; ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]? * ... '''[[matainais grīslis]]''' ir nevienmērīgi un disjunkti (saraustīti) sastopams [[Eiropa]]s centrālajā un austrumu daļā, kā arī [[Austrumāzija|Austrumāzijā]]; arī [[Latvija|Latvijā]] matainais grīslis ir sastopams ļoti reti, tikai valsts dienvidrietumu daļā? [[Attēls:Tilsit cheese.jpg|border|right|50px]] * ... 1960. gados '''[[Tilzītes siers|Tilzītes siera]]''' <small>(attēlā)</small> receptūru aizguva [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], kur to nedaudz izmainītā veidā sāka ražot [[Jaroslavļas apgabals|Jaroslavļas apgabala]] Ugličas rūpnīcā ar nosaukumu Krievijas siers? * ... [[Ungārijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Balāžs Džudžāks]]''' piedalījās [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], būdams izlases [[kapteinis (futbols)|kapteinis]], bet kopumā izlases sastāvā nospēlējis 108 mačus un guvis 21 vārtus? * ... amerikāņu konditorejas izstrādājumu tirdzniecības vietu ķēdes '''''[[Cinnabon]]''''', kas pārvalda vairāk nekā 5000 veikalu, galvenā prece ir [[kanēlis|kanēļa]] rullītis (''cinnamon roll'')? [[Attēls:20200520Carex spicata01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vārpainais grīslis|vārpainā grīšļa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika]]s austrumdaļā, taču šī suga ir ieviesta arī [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... ar izcīnīto 6. vietu 1000 m [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|šorttreka distancē 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] '''[[Furkans Akars]]''' bija pirmais [[Turcija olimpiskajās spēlēs|Turcijas olimpiskajā vēsturē]], kas ziemas olimpiskajās spēlēs ir spējis iekļūt pirmajā desmitniekā? * ... '''[[metalurģijas kombināts "Azovstaļ"]]''', kuru gandrīz pilnībā iznīcināja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā]] un [[Mariupoles kauja (2022)|Mariupoles kauju laikā]], bija iemesls, kādēļ [[Mariupole|Mariupoli]] ''[[National Geographic]]'' raksturoja kā "vienu no piesārņotākajām pilsētām" [[Ukraina|Ukrainā]]? [[Attēls:Darial Gorge, Terek River, Georgia.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dariali aiza]]''' <small>(attēlā)</small> vēsturiski bija nozīmīga kā viena no divām [[Kaukāza kalnu grēda]]s šķērsošanas vietām (otra bija [[Derbenta]]s eja pie [[Kaspijas jūra]]s), un caur to ved vēsturiskais [[Gruzijas kara ceļš]], kas mūsdienās ir uzlabots? * ... '''[[Ruslans Rotaņs]]''', kurš ir Ukrainas U-21 futbola izlases galvenais treneris un 2023. gadā pildīja arī [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas pieaugušo izlases]] galvenā trenera pienākumus, pats bijis tās spēlētājs, aizvadot tieši 100 mačus valstsvienības sastāvā? * ... dzērienu '''''[[Baikal]]''''' [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] sāka ražot [[1969. gads|1969. gadā]] un tas tika izstrādāts kā ''[[Coca-Cola]]'' līdzinieks, bet pēc ''[[Pepsi]] Cola'' ražošanas sākuma PSRS 1973. gadā ''Baikal'' formulu pārskatīja? [[Attēls:Carex buxbaumii kz1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Buksbauma grīslis]]''' <small>(attēlā)</small> ir nevienmērīgi sastopams [[Ziemeļu puslode]]s ziemeļu apgabalos, gan [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], gan [[Eirāzija|Eirāzijā]]; arī [[Latvija|Latvijā]] retumis visā teritorijā, ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]? * ... '''[[banti]]''' ir kolektīvs apzīmējums vairāk nekā 400 dažādām [[Centrālā Āfrika|Centrālās]], [[Austrumāfrika]]s un [[Dienvidāfrika]]s etniskajām grupām, kuras runā [[Bantu valodas|bantu valodās]]; to skaits pārsniedz 200 miljonus? * ... reaģējot uz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] militārais virsnieks '''[[Deniss Prokopenko]]''' kļuva par līderi, kas aizstāvēja [[Mariupole|Mariupoli]] no [[Krievija]]s aplenkuma; par līdera lomu konflikta frontē viņam [[2022. gads|2022. gada]] martā tika piešķirts [[Ukraina]]s varoņa nosaukums? [[Attēls:Loco 24.07.14.jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Jāns Djurica]]''' <small>(attēlā)</small> ir piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], kopumā izlases sastāvā nospēlējot 91 maču? * ... '''[[Bonaventuras iela]]''' [[Rīga|Rīgā]], [[Berģi (Rīga)|Berģos]] ir nosaukta [[Bonaventuras muiža]]s vārdā, kas šeit atradusies no 17. līdz 20. gadsimtam? * ... '''[[Čornobiļas atsvešināšanas zona]]''' tika izveidota [[1986. gads|1986. gadā]] pēc [[Čornobiļas AES katastrofa]]s pēc iedzīvotāju evakuācijas no 30 km zonas ap staciju? [[Attēls:Олександр Абраменко.jpeg|border|right|50px]] * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[frīstailists]] '''[[Oleksandrs Abramenko]]''' <small>(attēlā)</small> ir piedalījies piecās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gadā]] [[Phjončhana|Phjončhanā]] negaidīti kļūstot par čempionu, bet [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gadā]] [[Pekina|Pekinā]] izcīnot sudraba medaļu? * ... '''[[smiltāja grīslis|smiltāja grīslim]]''' ir šaurs [[izplatības areāls]] okeāna un jūru krastos [[Rietumeiropa|rietumu]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tas ir sastopams diezgan bieži, [[Baltijas jūra|jūras]] piekrastē vai tās tiešā tuvumā? * ... '''[[Starijkrima]]''' [[Krimas pussala]]s austrumos ir sena apdzīvota vieta, [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] pilsētā un tās apkārtnē atradumi datēti līdz pat [[4. gadsimts p.m.ē.|4. gadsimtam p.m.ē.]], bet pēc Krimas iekļaušanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji emigrēja? [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gadā [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]] uzceltā '''[[Muzeju krātuvju komplekss|Muzeju krātuvju kompleksa]]''' <small>(attēlā)</small> kopējā platība ir 30 tūkstoši kvadrātmetru, un tajā vienuviet atrodas aptuveni divi miljoni muzeju vienību, kas regulāri tiks papildināti? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Viljams Trosts-Ekongs]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]] un pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes jauniešu izlases? * ... pirmais '''[[urbšanas kuģis]]''' bija ''CUSS I'', kuru [[1955. gads|1955. gadā]] projektēja Roberts Bauers no uzņēmuma ''Global Marine''? [[Attēls:Carex aquatilis - Flickr - aspidoscelis (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ūdens grīslis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, valsts vidus un ziemeļaustrumu daļā; ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]? * ... 1980. gados [[igauņi|igauņu]] dziedātājs '''[[Jāks Joala]]''' izpelnījās iesauku "[[Maskavas kremlis|Kremļa]] lakstīgala", jo bieži koncertēja un ierakstīja [[Krievija|Krievijā]], un liela daļa viņa repertuāra tolaik tika dziedāta [[krievu valoda|krievu valodā]]? * ... vairums '''[[Trešais pasaules karš|Trešā pasaules kara]]''' iespējamo scenāriju paredz konfrontāciju starp [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem]] un [[NATO]] valstu bruņotajiem spēkiem? [[Attēls:Small Turk and Titov Vrv.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Šarplaninas kalni]]''' <small>(attēlā Tito smaile)</small> ir attēloti [[Ziemeļmaķedonija]]s galvaspilsētas [[Skopje]]s [[ģerbonis|ģerbonī]]? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nampalī Mendī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlases? * ... pirmo reizi [[Ukraina]]s īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov" jeb '''[[Azovas bataljons]]''' cīnījās [[Mariupole]]s atgūšanā no [[Krievija]]s spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem [[2014. gads|2014. gada]] jūnijā? [[Attēls:Primula farinosa 2 RF.jpg|border|right|50px]] * ... daudzviet [[Eiropa|Eiropā]] (arī [[Latvija|Latvijā]]) '''[[bezdelīgactiņa]]''' <small>(attēlā)</small> ir izzūdoša, ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]? * ... [[Kislovodska|Kislovodskā]] dzimusī [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[cīkstone]] '''[[Karinē Šadojana]]''' pēc neiekļūšanas [[Krievija]]s izlasē 2004. gadā nolēma mēģināt tikt uz [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm Atēnās]], cīnoties [[Uzbekistāna]]s izlasē, taču cieta neveiksmi, un 2006. gadā pievienojās senču dzimtenes [[Armēnija]]s izlasei? * ... pirmo armijas '''[[Korpuss (bruņotie spēki)|korpusu]]''' ar [[kavalērija]]s un [[artilērija]]s rezervi [[1805. gads|1805. gadā]] izveidoja [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]]; mūsdienās korpusā ietilpst vairākas [[divīzija]]s vai [[brigāde]]s, un tajā ir 40 000 līdz 80 000 [[karavīri|karavīru]]? [[Attēls:Riga hippodrome poster, 1925.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas hipodroms]]''', kura vietā mūsdienās atrodas [[Olimpiskais sporta centrs]] un [[Arēna Rīga]], darbojās līdz [[1965. gads Latvijā|1965. gadam]] <small>(attēlā 1925. gada plakāts)</small>? * ... [[Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sedriks Bakambu]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlases, tomēr 2015. gadā debitējis Kongo DR izlases sastāvā? * ... [[Baltkrievija]]s un [[Polija]]s muižnieks, [[jurists]] un publicists [[Kanstancins Kaļinovskis]], kurš [[Janvāra sacelšanās]] laikā vadīja [[Lietuva]]s un Baltkrievijas provinces pagaidu valdību, tika sodīts ar [[nāves sods|nāves sodu]] pakarot [[1864. gads|1864. gada]] 22. martā Lukišķu laukumā [[Viļņa|Viļņā]]? [[Attēls:Primula elatior TK.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižā prīmula|dižās prīmulas]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] [[Eiropa|Eiropā]] ziemeļos pienāk diezgan tuvu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]], taču suga [[Latvija]]s teritorijā konstatēta tikai kā dārzbēglis? * ... [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Austrija]]s [[daiļslidotāja]] '''[[Beatrise Šuba]]''' kā ierasts bija labākā obligātajās figūrās, kuras viņa izpildīja absolūti precīzi, kaut arī ļoti lēni, bet ne brīvajā slidojumā, taču punktu skaitīšanas sistēma piešķīra lielāku nozīmi figūru "zīmēšanai", tādēļ viņa izcīnīja zelta medaļu? * ... par lomu 2007. gada filmā '''"[[Austrumu solījumi]]"''' [[Vigo Mortensens]] tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris]]"? [[Attēls:Amine Harit (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Amīns Hārīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis un uzaudzis [[Francija|Francijā]], kur arī sācis profesionāli spēlēt [[Futbols|futbolu]], bet pirms debijas Marokas izlasē, pārstāvējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlases? * ... 1970.—1980. gados [[ārsts]] un vēlākais [[PSRS]] veselības ministrs '''[[Jevgeņijs Čazovs]]''' kopā ar amerikāņu kardiologu Bernardu Launu izveidoja kustību "Pasaules ārsti par kodolkara novēršanu", kurai 1985. gadā tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]]? * ... [[žurnāliste]] un raidījumu vadītāja '''[[Velta Puriņa]]''' par to, kā [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā [[Latvijas Televīzija|televīziju]] ieņēma [[Rīgas OMON]], un viņa "[[Panorāma (raidījums)|Panorāmas]]" studijā atvadījās no skatītājiem, saka: "Īstenībā man bija ļoti bail. Bet es biju darbā, man bija jāinformē sabiedrība."? [[Attēls:Allium angulosum 2010.08.18.JPG|border|right|50px]] * ... savvaļā '''[[šķautņainais sīpols]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], kā arī [[Āzija]]s centrālajos un rietumu apgabalos, un, lai gan [[Latvija]] ir ārpus sugas dabiskā [[Izplatības areāls|izplatības areāla]], tā reizēm ir sastopama — galvenokārt [[Rīga]]s apkārtnē? * ... pēc tam, kad [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Krievijas Impērija]]s [[diplomāts|diplomāta]], [[īstenais slepenpadomnieks|īstenā slepenpadomnieka]] '''[[Aleksandrs fon der Borhs|Aleksandra fon der Borha]]''' meita Olga apprecējās ar kņazu [[Dmitrijs Kropotkins|Dmitriju Kropotkinu]], [[Siguldas muiža]] nonāca Kropotkinu dzimtas īpašumā? * ... no 1932. līdz 1938. gadam pirmais [[PSRS]] '''[[Ziemeļu jūrasceļa galvenā pārvalde|Ziemeļu jūrasceļa galvenās pārvaldes]]''' pārvaldes vadītājs bija [[polārpētnieks]] [[Oto Šmits]]? [[Attēls:Jezerski Vrh (2694) sa Karanfila (2480).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļalbānijas Alpi]]''' <small>(attēlā skats uz [[Jezerca]]s virsotni)</small> ir [[Dināru kalniene]]s augstākā un vistālāk uz dienvidiem esošā daļa? * ... tā kā [[Skotija|Skotijā]] dzimušā '''[[Eidens Makgīdijs|Eidena Makgīdija]]''' vecvecāki nāca no [[Īrija]]s, viņam bija iespēja pārstāvēt [[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlasi]], kurā nospēlējis 93 spēles, piedaloties [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 6. decembrī [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] [[Krievija|Krievijā]] dibinātajam neatkarīgajam televīzijas kanālam '''''[[Doždj]]''''' atņēma apraides atļauju [[Latvija|Latvijā]] saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai; pēc tam analoģisku lēmumu pieņēma arī [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]? [[Attēls:Ocreae of a Persicaria maculosa 2006-aug-10 Gothenburg Sweden.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sūreņu dzimta]]s''' augiem ir raksturīgas veselas, pamīšus izvietotas [[lapas]], bet pie lapu pamata, saaugot pielapēm, veidojas turzīte <small>(attēlā turzīte uz ''Persicaria maculosa'' kāta)</small>? * ... [[1533. gads|1533. gadā]] Rivas cietoksni un apkārtējās zemes nopirka [[Polija]]s karaliene [[Bona Sforca]], pavēlēja uzbūvēt jaunu pili un nodēvēja to pēc savas dzimtās pilsētas [[Bari]] [[Itālija|Itālijā]] — mūsdienās tā ir [[Bara (pilsēta)|Bara]] [[Ukraina|Ukrainā]]? * ... faktiski '''[[valsts zemnieki]]''' [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] 18.—19. gadsimtā bija [[Dzimtbūšana|dzimtcilvēki]], jo tāpat kā muižas zemnieki bija piesaistīti noteiktam zemes gabalam? [[Attēls:2022 FIFA World Cup United States 1–1 Wales - (17) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Timotijs Veā]]''' <small>(attēlā)</small> ir dēls bijušajam futbolistam, [[Zelta bumba]]s ieguvējam un pašreizējam [[Libērijas prezidenti|Libērijas prezidentam]] [[Džordžs Veā|Džordžam Veā]]? * ... [[Ukraina]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Vilkove]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] tiek dēvēta arī par Donavas vai Ukrainas Venēciju — pilsētā vēsturiski izveidots sazarots transporta kanālu (jeriku) tīkls un vēl 20. gadsimta otrajā pusē ūdenstransports pilsētā bija biežāk lietots nekā [[autotransports]]? * ... pirmais zināmais termina '''"[[marionešu valdība]]'''" lietojums ir no [[1884. gads|1884. gadā]], atsaucoties uz [[Ēģipte]]s hedivātu? [[Attēls:Allium senescens montanum.jpg|border|right|50px]] * ... savvaļā '''[[kalnu sīpols]]''' <small>(attēlā)</small> ir diezgan plaši sastopams kalnu apvidos rietumu un dienvidu [[Eiropa|Eiropā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], toties [[Latvija|Latvijā]] sastopams ļoti reti — tikai kā adventīvs augs? * ... '''[[Basketbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbolā 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' zelta medaļas izcīnīja divu valstu komandas: [[ASV]] trīs zelta medaļu komplektus un [[Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvija]] vienu zelta medaļu komplektu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] [[itāļi|itāļu]] [[tulkotāja]]i '''[[Margarita Karbonāro|Margaritai Karbonāro]]''' tika piešķirta [[Latvijas Literatūras gada balva]] par [[latviešu literatūra]]s popularizēšanu [[itāļu valoda|itāļu valodā]]? [[Attēls:La Grand-Place de Tournai.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turnē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no [[Beļģija]]s vecākajām pilsētām un tai ir bijusi nozīmīga loma vēsturē; 413. gadā Turnē kļuva par [[Franku valsts]] pirmo [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]]? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Fabriss Ondoa]]''' pārstāv [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda]]? * ... '''"[[Visi vīrieši ir sušķi]]"''' bija [[Latvija]]s televīzijas seriāla "[[Sirdsmīļā Monika]]" 1. sezonas 1. sērija, ko {{dat|1999|11|6||bez}} pārraidīja kanālā [[LNT]]? [[Attēls:Nikolai Kuznetsov 3.jpg|border|right|50px]] * ... naktī uz [[1941. gads|1941. gada]] 22. jūniju, tieši pirms [[PSRS—Vācijas karš|Vācijas uzbrukuma PSRS]], PSRS Jūras kara flotes Tautas komisārs '''[[Nikolajs Kuzņecovs (admirālis)|Nikolajs Kuzņecovs]]''' <small>(attēlā)</small> pavēlēja kara flotē ieviest kaujas gatavību, tādēļ kara sākumā padomju jūras spēku zaudējumi bija ievērojami mazāki nekā sauszemes un gaisa spēkiem? * ... [[kulinārija|kulinārijā]] '''[[mazā skābene]]''' tiek izmantotas vairākos veidos, tostarp kā [[garšaugs]], [[Salāti (ēdiens)|salātos]], [[zupa|zupās]] un [[siers|siera]] gatavošanā kā [[piens|piena]] sarecinātājs? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2022. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' divi [[Latvija]]s pārstāvji ieguva 5. vietu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]]: [[Alans Amirovs]] (svara kategorijā līdz 79 kg) un [[Ivars Samušonoks]] (svara kategorijā līdz 86 kg), bet visvairāk medaļu izcīnīja [[Turcija]]s cīkstoņi? [[Attēls:Oleksiy Arestovych (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s blogeris, aktieris, politiskais un militārais komentētājs '''[[Oleksijs Arestovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Gruzijas PSR]], bet viņa vecākiem ir [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[poļi|poļu]] izcelsme? * ... '''[[Mario Jepess]]''' [[Kolumbijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], kur viņš bija komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]], bet kopā izlases sastāvā nospēlējis 102 mačus? * ... par [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] lomas tēlojumu filmā '''"[[Tumšākā stunda]]"''' [[Gērijs Oldmens]] saņēma [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kā labākais aktieris galvenajā lomā? [[Attēls:Fagopyrum tataricum.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] '''[[Tatārijas griķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir mazāk pazīstams ēdiens, tie tiek lietoti uzturā [[Himalaji|Himalaju]] reģionā, kā arī citur dienvidrietumu [[Ķīna|Ķīnā]], piemēram, [[Sičuaņa|Sičuaņas provincē]]? * ... {{oss|Z=2022|L=G}} divkārtējā čempiona [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]] '''[[Johanness Štrolcs|Johannesa Štrolca]]''' tēvs Hūberts arī ir bijis kalnu slēpotājs, {{oss|Z=1988|L=L}} [[Kalgari]] izcīnījis zelta medaļu kombinācijā un sudrabu milzu slalomā? * ... 2021. gada aprīlī [[ASV]] nekustamo īpašumu un tehnoloģiju [[uzņēmējs]] '''[[Lerijs Konors]]''' nolaidās dziļākajā [[Zeme]]s virsmas punktā [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Marianas dziļvaga]]s [[Čelendžera dzelme|Čelendžera dzelmē]], bet 2022. gada aprīlī veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''[[Ax-1]]''? [[Attēls:The Soviet Union 1964 CPA 3014 stamp (Space Exploration. Gagarin and Vostok 1).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kosmonautikas diena|Kosmonautikas dienu]]''' atzīmē katra gada [[12. aprīlis|12. aprīlī]] par godu pasaulē pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā, kas notika [[1961. gads|1961. gada]] 12. aprīlī, kad [[Padomju Savienība|padomju]] kosmonauts [[Jurijs Gagarins]] <small>(attēlā)</small> ar ''[[Vostok-1]]'' kosmisko kuģi veica 1 stundu un 48 minūtes garu apriņķojumu ap [[Zeme|Zemi]]? * ... [[Francija|Francijā]] dzimušais [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Ismaēls Benasers]]''' ir piedalījies trijos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], uzvarot [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada turnīrā]], kur viņš tika atzīts arī par turnīra labāko spēlētāju? * ... '''[[krāšņumaugi|krāšņumaugu]]''' audzēšana [[dārzkopība|dārzkopībā]] aizsākās senajās civilizācijās aptuveni 2000 gadus pirms mūsu ēras? [[Attēls:20150928Fagopyrum esculentum4.jpg|border|right|50px]] * ... [[sūreņu dzimta]]s '''[[griķu ģints|griķu ģintī]]''' ietilpst daži nozīmīgi pārtikas augi, tostarp [[griķi (suga)|sējas griķi]] <small>(attēlā ziedi)</small> un [[Tatārijas griķis|Tatārijas griķi]]? * ... [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] olimpiskā čempione '''[[Nika Križnara]]''' [[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja 15 gadu vecumā? * ... pēc [[Ukraina]]s valdības amatpersonu teiktā, [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] ir pārdzīvojis vairākus [[Krievija]]s aģentu '''[[Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski|slepkavības mēģinājumus]]'''? [[Attēls:12 7 Sipine Hongorin (1).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Gobi Gurvansaihana nacionālais parks]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais [[nacionālais parks]] [[Mongolija|Mongolijā]] — tā teritorija ir 27 000 km² liela, tas stiepjas 380 kilometrus rietumu-austrumu virzienā un 80 kilometrus ziemeļu-dienvidu virzienā? * ... '''[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' sacensības bija pirmā reize, kad tika rīkots turnīrs 4. divīzijā, un tajā uzvarēja [[Kirgizstānas hokeja izlase|Kirgizstānas izlase]]? * ... saskaņā ar leģendu [[Ukraina]]s dienvidrietumu pilsētu '''[[Kiļija|Kiļiju]]''' 4. gadsimtā p.m.ē. ir dibinājis [[Maķedonijas Aleksandrs]]? [[Attēls:Polygonum amphibium 1-sdickens (5097347159).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[abinieku sūrene]]s''' ūdens forma <small>(attēlā)</small> veido dažāda lieluma grupas lēni tekošos un stāvošos ūdeņos — nelielās [[ūdenstilpe|ūdenstilpēs]] bieži veido monodominējošo audzi visā ūdens virsmas platībā? * ... [[Marokas futbola izlase]]s vārtsargs '''[[Jasins Bunu]]''' ir dzimis [[Monreāla|Monreālā]], [[Kanāda|Kanādā]], bet jau agrā vecumā pārcēlies uz [[Maroka|Maroku]], kur arī sācis savas [[futbols|futbola]] gaitas? * ... 2013. gadā '''[[Rimants Ziedonis]]''' saņēma Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" par dokumentālās prozas grāmatu "Leišmalīte", kas tapusi sadarbībā ar tēvu — [[Imants Ziedonis|Imantu Ziedoni]]? [[Attēls:Boerenkool.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[lapu kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir tuvāki savvaļas kāpostiem nekā vairums [[dārza kāposts|dārza kāpostu]] formu? * ... '''[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' turnīros A grupā uzvarēja [[Apvienoto Arābu Emirātu hokeja izlase|Apvienoto Arābu Emirātu izlase]] (iekļuva [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]]), savukārt B grupā uzvarēja [[Dienvidāfrikas hokeja izlase]]? * ... [[Ukraina]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Bolhrada]]''' ir dibināta [[1811. gads|1811. gadā]] no [[Osmaņu Impērija]]s bēgošo [[bulgāri|bulgāru]] ieceļotāju apmešanās vietā, arī mūsdienās apmēram trešdaļa iedzīvotāju par dzimto uzskata [[bulgāru valoda|bulgāru valodu]]? [[Attēls:20180128 FIS NC WC Seefeld Teresa Stadlober 850 3370.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Terēza Štadlobere|Terēzas Štadloberes]]''' <small>(attēlā)</small> ģimenē ir vēl trīs olimpisko spēļu dalībnieki: tēvs Aloizs Štadlobers bijis distanču slēpotājs, piecu olimpisko spēļu dalībnieks, māte Rosvita Šteinere ir [[kalnu slēpotāja]], piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs, bet brālis Luiss arī ir distanču slēpotājs, piedalījies [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[asaugļu sūrene]]''' sporādiski ir sastopama [[Baltijas jūra]]s piekrastes valstīs — mitros un akmeņainos smiltājos jūras krastā, taču [[Latvija|Latvijā]] uzskatāma par ļoti retu, iespējams, izzudušu sugu? * ... '''[[Čerņihivas bombardēšana|Čerņihivas bombardēšanā]]''' [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā ietilpa virkne gaisa triecienu, kuros tika nogalināti 47 cilvēki? [[Attēls:Sarcoscypha austriaca (25375236147).jpg|border|right|50px]] * ... no '''[[agreņu ģints]]''' 33 sugām [[Latvija|Latvijā]] droši atrasta ir tikai viena — '''[[Austrijas agrene]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir atrodama gandrīz visu gadu, bet īpaši agros pavasaros? * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Sofjāns Amrabats]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]], spēlējis arī šīs valsts U15 izlasē, bet pēc tam pārstāvējis vecāku dzimteni [[Maroka|Maroku]]? * ... 6. gadsimtā celtā '''[[Kenterberijas Svētā Mārtiņa baznīca]]''' mūsdienās ir senākā nepārtraukti darbojusies draudzes baznīca [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]? [[Attēls:Ambrosia psilostachya kz1.jpg|border|right|50px]] * ... vairākas [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] sastopamo '''[[ambrozijas|ambroziju]]''' <small>(attēlā [[kailvārpu ambrozija]])</small> sugas ir ieviestas [[Vecā pasaule|Vecajā pasaulē]], kur dažas ir naturalizējušās un kļuvušas par [[Invazīva suga|invazīvām sugām]]; tiek prognozēts ka, reaģējot uz [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ambrozijas turpinās izplatīties [[Eiropa|Eiropā]]? * ... 2022.—2023. gada [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|distanču slēpošanas Pasaules kausa]] sezonā [[Somija]]s slēpotāja '''[[Kertu Niskanena]]''' ieguva 3. vietu kopvērtējumā un izcīnīja distanču kausu, kas bija augstākie sezonas kopvērtējuma sasniegumi viņas karjerā? * ... [[Krievija]] no [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] izstājās [[2016. gads|2016. gadā]] pēc tam, kad tā lēma, ka [[Krimas okupācija|iebrukums Krimā]] ir pielīdzināms "notiekošai [[okupācija]]i", tāpēc Krievijai nav juridiska pienākuma sadarboties arī attiecībā uz '''[[Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšanu Ukrainā]]'''? [[Attēls:Crowd in the Jardin des Tuileries, Paris July 2014.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tilerī dārzs|Tilerī dārzu]]''' [[Parīze|Parīzē]] <small>(attēlā)</small> [[1564. gads|1564. gadā]] izveidoja [[Katrīna Mediči]] kā Tilerī pils dārzu, bet [[1667. gads|1667. gadā]] tas tika atvērts sabiedrībai un pēc [[Franču revolūcija]]s kļuva par publisku parku? * ... bijušais [[Kazahstānas hokeja izlase]]s spēlētājs ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] pieredzi '''[[Konstantīns Puškarjovs]]''' 2018. gada decembrī pievienojās [[Latvijas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] komandai [[HK Kurbads]]? * ... slavenākais no '''[[Varšavas Robinsoni Krūzo|Varšavas Robinsoniem Krūzo]]''' bija [[Polija]]s [[ebreji|ebreju]] pianists un komponists [[Vladislavs Špīlmans]], pēc kura autobiogrāfiskās grāmatas par izdzīvošanu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] izpostītajā [[Varšava|Varšavā]] tika uzņemtas filmas ''Miasto nieujarzmione'' un "[[Pianists (filma)|Pianists]]"? [[Attēls:Tavan Bogd Mountain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Altaja Tavanbogda nacionālais parks|Altaja Tavanbogda nacionālajās parkā]]''' atrodas [[Mongolija]]s augstākā virsotne — 4356 metrus augstais Huitens Tavanbogda masīvā <small>(attēlā)</small>? * ... [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] komanda '''[[Hjūstonas "Texans"]]''' [[Nacionālā futbola līga|Nacionālajā futbola līgā]] spēlē kopš 2002. gada, kas to padara par līgas jaunāko komandu? * ... savvaļā '''[[ūdens krustaine]]''' ir sastopama [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]], [[Rietumeiropa|rietumu]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā un [[Ziemeļāfrika]]s piekrastē; [[Latvija|Latvijā]] šis ir ļoti rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš reizēm sastopams nezālienēs? [[Attēls:Durham MMB 02 Cathedral.jpg|border|right|50px]] * ... [[1093. gads|1093. gadā]] būvēt sāktajā '''[[Daremas katedrāle|Daremas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Svētā Kutberta relikvijas, kas 9. gadsimtā pāceltas no [[Lindisfārna]]s, Svētā Osvalda relikvijas, kā arī [[Beda Cienījamais|Bedas Cienījamā]] pīšļi? * ... [[Ķīnas hokeja izlase|Ķīnas hokeja izlasi]] [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] pārstāvēja arī naturalizētie [[Ziemeļamerika]]s [[hokejisti]] ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] pieredzi '''[[Džeremijs Smits]]''' un '''[[Raiens Sprouls]]'''? * ... tiek lēsts, ka '''[[1971. gada Indijas un Pakistānas karš|1971. gada Indijas un Pakistānas karā]]''' [[Pakistāna]]s militārpersonas un islāmistu kaujinieki [[Austrumpakistāna|Austrumpakistānā]] (Bangladešā) nogalināja no 300 000 līdz 3 000 000 civiliedzīvotāju? [[Attēls:Puig RG16 (3) (26794913164).jpg|border|right|50px]] * ... par [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpisko spēļu]] čempioni [[teniss|tenisa]] vienspēlēs kļuva [[Puertoriko]] spēlētāja '''[[Monika Puiga]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[mazā mazvīrcele|mazās mazvīrceles]]''' sākotnējais [[izplatības areāls]] ir meklējams [[Eiropa]]s [[Dienvideiropa|dienvidu daļā]], taču mūsdienās tā ir plaši sastopama arī citviet [[Eiropa|Eiropā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā, kā arī dažviet [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Amerika|Amerikā]]? * ... '''[[provitamīni]]''' ir organiski mazmolekulāri [[Ķīmiskie savienojumi|ķīmiski savienojumi]], kas ķermenī [[vielmaiņa]]s procesos tiek pārstrādāti par [[vitamīni]]em? [[Attēls:Geraldine Chaplin, Berlinale 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] vecākā meita aktrise '''[[Džeraldīna Čaplina]]''' <small>(attēlā)</small> par savas vecāsmātes lomu 1992. gada filmā "[[Čaplins (filma)|Čaplins]]" trešo reizi tika nominēta [[Zelta globusa balva]]i? * ... '''[[Toronto "Blue Jays"]]''' ir vienīgais [[Kanāda]]s klubs [[Augstākā beisbola līga|Augstākajā beisbola līgā]]? * ... '''[[uzbrukums Zmijinijas salai]]''', kura laikā [[Ukraina]]s robežsargs '''[[Romāns Gribovs]]''' uzbrucējiem atbildēja ar leģendāro frāzi: "Krievijas karakuģi, ej di**t!", notika [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] pirmajā dienā? [[Attēls:Rooba Robert Blues 2013 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s [[hokejists]] '''[[Roberts Roba]]''' <small>(attēlā)</small> ir komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]] ne vien [[Igaunijas hokeja izlase|Igaunijas hokeja izlasē]], bet arī [[Somijas hokeja līga]]s klubā [[Jiveskiles JYP]]? * ... '''[[žibulīšu ģints]]''' ir [[taksonomija|taksonomiski]] sarežģīta, jo daudziem tās pārstāvjiem bieži vien ir raksturīga neauglība, kā arī nosliece uz [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdu]] veidošanu, tādēļ daudzu šajā ģintī iekļauto [[taksons|taksonu]] atbilstošais rangs, kā arī to savstarpējās attiecības joprojām ir neskaidras? * ... '''[[rašisms|rašismu]]''' definē kā [[Krievija|Krievijā]] radušos fašisma paveidu, kam raksturīgs [[pareizticība|pareizticīgais]] tradicionālisms, [[ksenofobija]], [[šovinisms]], iedomāta [[krievi|krievu]] izredzētība un "īpašā misija", [[imperiālisms]], [[totalitārisms]], [[pārkrievošana]], ideja par '''[[Maskava — trešā Roma|Maskavu kā trešo Romu]]''', eiraziānisms, resentiments un [[revanšisms]]? [[Attēls:Official portrait of Sergey Shoigu.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s aizsardzības ministrs '''[[Sergejs Šoigu]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir līdzatbildīgs par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]] un citām militārām agresijām, ir dzimis [[tivieši|tiviešu]] ģimenē Čadanas pilsētā [[Tiva|Tivas Autonomajā apgabalā]] [[Sibīrija]]s dienvidos? * ... [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] klubs '''[[Maiami "Dolphins"]]''' ir vecākā profesionālā [[sports|sporta]] komanda [[Florida|Floridā]]? * ... latviešu [[dārznieks]] un [[selekcionārs]] '''[[Pauls Sukatnieks]]''' starptautiski ir zināms kā pirmais, kas spēja selekcionēt aukstumizturīgu [[vīnoga|vīnogu]] šķirni, nosaucot to "Dvietes zilā"? [[Attēls:Carex brizoides inflorescens (13).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vizuļu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams galvenokārt [[Viduseiropa]]s priežu mežos un krūmājos, retāk jauktos [[Mežs|mežos]] vai [[Purvs|purvu]] apmalēs, bet [[Latvija|Latvijā]] šī suga ir sastopama ļoti reti? * ... kopš 2022. gada [[Krievija]]s [[hokejists]] '''[[Dmitrijs Pestunovs]]''' pārstāv [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionāta]] komandu [[HK Liepāja]]? * ... '''[[Brīvības diena (Baltkrievija)|Brīvības diena]]''' 25. martā kā valsts neatkarības dienu atzīmē [[Baltkrievija]]s neatkarības kustība, bet oficiāls statuss valstī tai nav? [[Attēls:Colton Gillies2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Koltons Giliss]]''' <small>(attēlā)</small> 2016. gadā pievienojās [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] komandai [[Rīgas "Dinamo"]], kurā nospēlēja četras sezonas, līdz noslēdza profesionālā sporta karjeru? * ... [[Krievija]]s Nacionālās gvardes karaspēka sastāvā formāli esošos '''[[kadirovieši|kadiroviešus]]''' tiešā veidā kontrolē [[Čečenijas Republika]]s vadītājs [[Ramzans Kadirovs]]? * ... tiek lēsts, ka '''[[Indijas—Pakistānas karš (1947—1948)|Pirmajā Indijas—Pakistānas karā]]''' bojā gāja ap 5000 [[Pakistāna]]s un 3000 [[Indija]]s karavīru? [[Attēls:Kernkraftwerk Saporischschja.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Zaporižjas atomelektrostacija]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada iebrukumā Ukrainā]] pēc '''[[Enerhodaras aplenkums|Enerhodaras aplenkuma]]''' sagrāba [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas spēki]], ir lielākā [[atomelektrostacija]] [[Eiropa|Eiropā]] un viena no 10 lielākajām pasaulē? * ... '''[[Indijas Premjerlīga]]''' ir pasaulē skatītākā [[krikets|kriketa]] līga? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] '''[[Daina Avotiņa|Dainai Avotiņai]]''' tika piešķirta [[Latvijas Literatūras gada balva]] par mūža ieguldījumu literatūrā? [[Attēls:Witold Pilecki in color.jpg|border|right|50px]] * ... [[1940. gads|1940. gadā]] [[poļi|poļu]] virsnieks '''[[Vitolds Pileckis]]''' <small>(attēlā)</small> brīvprātīgi veica bīstamu uzdevumu — ļāva sevi sagūstīt, lai iefiltrētos [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas koncentrācijas nometnē]], kur organizēja pretošanās kustību; pēc bēgšanas viņš piedalījās [[Varšavas sacelšanās]] cīņās, bet pēc kara [[komunisti|komunistiskās]] varas iestādes viņu tiesāja paraugprāvā un [[1948. gads|1948. gadā]] izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]]? * ... kopš '''[[2021.—2022. gada NHL sezona]]s''' turnīrā piedalās [[Sietlas "Kraken"]], tādējādi komandu skaits [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] sasniedza 32 komandas? * ... '''[[ziemas svertija|ziemas svertiju]]''' uzskatīja par izzudušu augu sugu [[Latvija]]s teritorijā līdz 2004. gadam, kad to atkal atrada avoksnājā Sudas purva apkaimē? [[Attēls:France vs. Belarus – 1 May 2017 26.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[hokeja vārtsargs]] '''[[Kevins Lalands]]''' <small>(attēlā)</small> pēc naturalizācijas pārstāvēja [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas hokeja izlasi]] četros [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] [[orbitālā stacija]] '''''[[Saljut-1]]''''' (orbītā palaista [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 19. aprīlī) bija pirmā kosmosa stacija pasaulē? * ... '''[[telemedicīna]]''' ir viens no visstraujāk augošajiem [[veselība]]s aprūpes segmentiem pasaulē (ap 20 % gadā)? [[Attēls:Misopates orontium RF.jpg|border|right|50px]] * ... savvaļā '''[[kalnu lauvmutīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir plaši sastopama [[Eiropa]]s [[Dienvideiropa|dienvidu]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], uzskatāma par ievazātu augu? * ... '''[[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm|frīstaila sloupstaila sacensībās 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Igaunija]]s sportiste [[Kellija Sildaru]] izcīnīja pirmo olimpisko medaļu Igaunijai [[frīstaila slēpošana|frīstaila slēpošanā]] olimpiskajās spēlēs? * ... [[Austrija]]s lielākais [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums '''''[[Telekom Austria]]''''' darbojas Austrijā, [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Horvātija|Horvātijā]], [[Serbija|Serbijā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]] un [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]? [[Attēls:Червень,ранок,Верховина.JPG|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s rietumos esošā '''[[Verhovina]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par [[huculi|huculu]] galvaspilsētu? * ... vairāk nekā pusi no '''[[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']]''' velobrauciena tā vadībā atradās [[Slovēnija]]s [[riteņbraucēji]]: pēc 9. posma par līderi kļuva [[Primožs Rogličs]], bet noslēgumā vadību pārņēma sacensību uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]]? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] filmu veidotājs, [[antropologs]] un [[arheologs]] '''[[Mants Kvedaravičs]]''' tika nogalināts 2022. gada 2. aprīlī [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles aplenkumā]] [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]]? [[Attēls:Hypericum montanum RF.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kalnu asinszāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] valsts vidusdaļā, visbiežāk uz kaļķaina substrāta, piemēram, [[Daugava]]s krastā uz [[Dolomīts|dolomīta]]? * ... [[Jamaika|Jamaikā]] dzimušais '''[[Džons Bārnss]]''', kurš [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]], vēlāk ir bijis [[Jamaikas futbola izlase]]s galvenais treneris? * ... '''[[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna iela]]''' [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]], [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]], pārdēvējot [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielas]] posmu no [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas ielas]] līdz [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas ielai]]? [[Attēls:Pēteris Supe ap 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[1946. gads Latvijā|1946. gada]] 1. aprīlī [[nacionālie partizāni|nacionālās pretošanās kustības]] vadītāju [[Latgale|Latgalē]] '''[[Pēteris Supe|Pēteri Supi]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]] nošāva partizānu rindās iesūtīts [[NKVD]] aģents? * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu stafete|biatlona sieviešu stafete 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad [[Zviedrija]]s komanda izcīnīja zelta medaļu šajā disciplīnā? * ... '''[[Frānsistauna]]''' ir radusies [[1897. gads|1897. gadā]] [[Dienvidāfrika]]s pirmā [[zelta drudzis|zelta drudža]] laikā, bet mūsdienās ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem tā ir otrā lielākā pilsēta [[Botsvāna|Botsvānā]]? [[Attēls:Veronica filiformis RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pavedienu veronika]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Mazāzija]] un [[Kaukāzs]], taču tā ir plaši izplatījusies [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un dažviet [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... [[Beļģija]]s [[futbolists]] un treneris '''[[Eriks Geretss]]''' karjeras spožākajā brīdī tika uzskatīts par vienu no Eiropas labākajiem labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsargiem]]; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982.]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]]? * ... viens no ievērojamākajiem jaunajiem zinātniekiem Latvijā, [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūta]] Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs, [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātes]] profesors un LU Senāta priekšsēdētājs '''[[Kristaps Jaudzems]]''' ir augstā līmenī nodarbojies ar [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]], bijis [[Latvija]]s izlases dalībnieks? [[Attēls:Bird-life - a guide to the study of our common birds (1901) (14729442416).jpg|border|right|50px]] * ... 1890. gadā amerikāņu [[ornitoloģija|ornitoloģe]] Florence Meriama Beilija publicēja grāmatu ''Birds Through an Opera-Glass'', aprakstot 70 izplatītas putnu sugas; šī grāmata tiek uzskatīta par pirmo moderno, ilustrēto '''[[putnu noteicējs|putnu noteicēju]]''' <small>(attēlā ilustrācija no 1901. gadā izdota putnu noteicēja)</small>? * ... '''[[Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem|bobsleja divnieku sacensības 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā disciplīna šajā olimpiādē, kurā visas [[olimpiskās medaļas]] izcīnīja vienas valsts pārstāvji — [[Vācija]]s [[bobslejists|bobslejistu]] komandas? * ... '''[[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]i''' kā starpvalstu robežai pirmssākumi meklējami [[1569. gads|1569. gadā]] pēc [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanas starp [[Lietuvas dižkunigaitija]]s un [[Polijas kroņa zemes|Polijas Karaliste]]s zemēm [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] ietvaros? [[Attēls:Монастир бернадинів, нині в’язниця.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Izjaslava]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Ukraina]]s [[pilsēta]], kurā saglabājies [[Kijivas Krievzeme]]s laika pilsētas plānojuma struktūra? * ... 2004. gadā [[Maķedonijas Futbola federācija]] izvēlējās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] un [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedonijas]] izlasē spēlējušo '''[[Darko Pančevs|Darko Pančevu]]''' kā visu laiku labāko savas valsts [[futbolists|futbolistu]]? * ... sākotnējais '''[[lauka veronika]]s''' [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidiene]] un [[Dienvideiropa]], taču mūsdienās tā ir plaši sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un citos kontinentos, tostarp ir bieži sastopams augs visā [[Latvija]]s teritorijā — [[Tīrums|tīrumos]] un atmatās, dārzos, sētos zālājos un nezālienēs? [[Attēls:Portret Mazepa.jpg|border|right|50px]] * ... [[kazaki|kazaku]] [[hetmanis|hetmaņa]] '''[[Ivans Mazepa|Ivana Mazepas]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā notika [[Hetmanāts|Aizkrāces kazaku]] sacelšanās pret [[Krievijas cars|Krievijas caru]] [[Pēteris I|Pēteri I]]? * ... septiņu [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātu]] dalībnieks [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā '''[[Džastins Krīgers]]''' ir [[Kanāda|Kanādā]] dzimušā [[Vācija]]s [[hokejists|hokejista]] un trenera [[Ralfs Krīgers|Ralfa Krīgera]] dēls? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[aktieris]] un televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Pavlo Li]]''', sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]], kara pirmajā dienā iestājās [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkos]]; gāja bojā kaujā, kad [[Krievija]]s spēki bombardēja [[Irpiņa]]s pilsētu? [[Attēls:Veronica montana 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kalnu veronika]]s''' <small>(attēlā)</small> ir sastopamas galvenokārt [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī savrupas atradnes [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]; [[Latvija]] ir uz sugas [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ tā ir sastopama ļoti reti — tikai [[Kurzeme|Kurzemē]]? * ... 2004. gadā [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] izvēlējās '''[[Safets Sušičs|Safetu Sušiču]]''' kā visu laiku labāko bosniešu spēlētāju, bet 2014. gadā viņa vadībā [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās un spēlēja [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]]? * ... "Dienas grāmatas" izdotā [[romāns|romānu]] sērija '''[[Mēs. Latvija, XX gadsimts]]''' tika organizēta pēc rakstnieces [[Gundega Repše|Gundegas Repšes]] iniciatīvas? [[Attēls:Shepard Next to Modular Equipment Transporter - GPN-2000-001147.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamais lidojums '''''[[Apollo 14]]''''' veica sekmīgu nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, lidojuma komandieris [[Alans Šepards]] <small>(attēlā)</small> un mēness moduļa ''Antares'' pilots [[Edgars Mičels]] uz Mēness pavadīja vienu dienu un septiņas stundas? * ... '''[[Jūels Lundkvists]]''' ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[hokejists]] [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]]? * ... [[14. Saeima]]s deputāts no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]" '''[[Igors Rajevs]]''' ir bijis [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] Sauszemes kājnieku brigādes komandieris un kontingenta komandieris misijās [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]? [[Attēls:Jamal Musiala 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada jūnijā, [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] mačā pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]], '''[[Džamals Musiala]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus, tādējādi 18 gadu un 117 dienu vecumā kļūstot par [[Vācijas futbola izlase]]s visu laiku jaunāko vārtu guvēju kādā no lielajiem turnīriem? * ... no 1976. līdz 1990. gadam [[Ukraina]]s pilsētu '''[[Zmijiva|Zmijivu]]''' sauca par Gotvaldu par godu [[čehi|čehu]] komunistam [[Klements Gotvalds|Klementam Gotvaldam]]? * ... '''[[vītollapu skābene]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču mūsdienās augs ir ievazāts arī [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Incendie Notre Dame de Paris.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gads|2019. gada]] 15. aprīlī [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Parīzes Dievmātes katedrālē]] notika postošs '''[[Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē|ugunsgrēks]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... Erīna Džeksone, kura uzvarēja '''[[ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm|ātrslidošanas 500 metru distancē 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā [[tumšādainie|tumšādainā]] [[sieviete]], kura izcīnījusi olimpisko medaļu [[ātrslidošana|ātrslidošanā]]? * ... [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] '''[[rakstvedis|rakstveži]]''' bija zemākie ierēdņi, tie aprēķināja un piedzina nodevas, uzskaitīja mantu [[faraons|faraona]] noliktavās, sadalīja pārtiku dienestā esošajiem cilvēkiem un veica citus pienākumus? [[Attēls:Galanthus nivalis.jpg|border|right|50px]] * ... audzējot '''[[baltā sniegpulkstenīte|baltās sniegpulkstenītes]]''' <small>(attēlā)</small>, to [[lapas]] nedrīkst nopļaut, kamēr tās nav nodzeltējušas? * ... par '''[[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem trešo reizi kļuva [[Anglija]]s klubs ''[[Manchester United]]'', kas finālā uzvarēja citu Anglijas komandu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', un šī bija pirmā reize, kad UEFA Čempionu līgas vai Eiropas kausa finālā tikās divas Anglijas komandas? * ... 1998. gada [[ASV]] monstru filma '''"[[Godzilla (1998. gada filma)|Godzilla]]"''' ir ''Toho'' "Godzillas" franšīzes 23. filma un pirmā sērijas filma, ko pilnībā producējusi Holivudas studija? [[Attēls:DR1AM-254 DR1AM-267 Riga 01 (30058711643).jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]s ražoto dīzeļvilcienu '''[[DR1]]''' sastāvi 2022. gadā vēl joprojām tiek izmantoti [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]] <small>(attēlā DR1AM [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas pasažieru stacijā]])</small>? * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana vīriešiem|2022. gada ziemas olimpisko spēļu biatlona iedzīšanas distancē]]''' uzvarētājs [[Kantēns Fijons Maijē]] no [[Francija]]s izcīnīja savu ceturto olimpisko medaļu šajās olimpiskajās spēlēs, tāpat arī uzvarētāja '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana sievietēm|sieviešu iedzīšanas distancē]]''' [[Marte Olsbu-Reiselanne]] izcīnīja savu ceturto Pekinas olimpisko medaļu? * ... '''[[mazuts|mazutu]]''' galvenokārt ražo un lieto bijušajās [[PSRS]] valstīs? [[Attēls:Antennaria dioica 'Rubra' kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[divmāju kaķpēdiņa]]s''' [[zieds|ziedi]] <small>(attēlā)</small> var būt gan viendzimuma, gan [[Divmāju augi|divdzimumu]]? * ... gandrīz visu savu spēlētāja karjeru [[Skotija]]s [[futbolists]] '''[[Alekss Maklīšs]]''' ir pavadījis ''[[Aberdeen FC]]'' komandā, ar kuru trīs reizes uzvarēja [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]], piecas reizes ieguva Skotijas kausu, kā arī 1983. gadā uzvarēja [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]] un [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]]? * ... '''[[nāves lidojumi]]''' ir prettiesisks [[nāvessods|soda veids]], kura būtība ir cilvēku izmešana no lidojošas [[lidmašīna]]s vai [[helikopters|helikoptera]]? [[Attēls:Otto Sverdrup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Oto Sverdrups]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fritjofs Nansens|Fritjofu Nansenu]] un [[Roalds Amundsens|Roaldu Amundsenu]] tiek uzskatīts par vienu no trijiem izcilākajiem "Zelta gadsimta" [[norvēģi|norvēģu]] [[polārpētnieks|polārpētniekiem]]? * ... '''[[ziemeļu divcīņa 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgais [[sporta veids]], kurā startēja tikai [[vīrieši]]? * ... '''[[Turpinājuma karš|Turpinājuma karā]]''' [[Somija]]i līdz [[1941. gads|1941. gada]] septembrim izdevās atgūt [[Padomju Savienība]]i [[Ziemas karš|Ziemas karā]] zaudētās teritorijas un iekarot lielāko daļu no [[Karēlija]]s austrumu daļas, kuru tā atkal zaudēja [[1944. gads|1944. gadā]]? [[Attēls:Achillea millefolium - Common Yarrow.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pelašķu ģints]]''' <small>(attēlā [[parastais pelašķis]])</small> savu [[Latīņu valoda|latīnisko]] nosaukumu ''Achillea'' ir ieguvusi par godu [[sengrieķu mitoloģija]]s tēlam [[Ahillejs|Ahillejam]], kura vadītie karavīri leģendās ar pelašķiem aprūpēja [[ievainojumi|ievainojumus]]? * ... [[skoti|skotu]] [[futbola vārtsargs]] '''[[Džims Leitons]]''' ar [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]] ir piedalījies [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982.]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kopumā izlases kreklā aizvadot 91 maču? * ... '''[[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]]''' iznākums pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas bija [[Zaporižjas Seča]]s (Ukrainas hetmanāta) autonomija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un [[Krievijas cariste]]s kontrolē? [[Attēls:Селище Біле, острів Зміїний (2008).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s sala '''[[Zmijinija]]''' <small>(attēlā)</small>, kura iegājusi vēsturē ar [[Uzbrukums Zmijinijas salai|Krievijas uzbrukumu tai 2022. gadā]], ir vienīgā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[sala]], kas atrodas atstatus no tās krasta? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] pirmo reizi vēsturē '''[[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 4 x 5 kilometru stafete sievietēm|4 x 5 kilometru stafete sievietēm]]''' startēja arī [[Latvija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latvijas]] komanda — [[Patrīcija Eiduka]], [[Kitija Auziņa]], [[Baiba Bendika]] un [[Samanta Krampe]], ieņemot priekšpēdējo 17. vietu? * ... '''[[Holivuda (Florida)|Holivuda]]''' atrodas [[Floridas štats|Floridas štatā]], [[ASV]], uz uz ziemeļiem no [[Maiami]] centra? [[Attēls:Agulhas.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Āfrika]]s kontinenta galējā dienvidu punkta '''[[Adatas rags|Adatas raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Indijas okeāns|Indijas okeānu]] austrumos no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] rietumos <small>(attēlā okeānu robežzīme Adatas ragā)</small>? * ... [[Ukraina]]s [[futbolists]] '''[[Volodimirs Bezsonovs]]''' ar [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasi]] piedalījies [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982.]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]], kopā nospēlējot 79 spēles Padomju Savienības izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smilts pelašķis]]''' ir ļoti reta adventīva augu suga tālu ziemeļrietumos no sugas [[izplatības areāls|izplatības areāla]], sastopams galvenokārt [[Daugavpils|Daugavpilī]]? [[Attēls:Achillea nobilis RF.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[dižais pelašķis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta adventīva augu [[suga]] tālu ziemeļos no sugas [[izplatības areāls|pamatizplatības areāla]]? * ... [[Somijas hokeja izlase]]s sastāvā [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Rīga|Rīgā]] sudraba medaļu ieguva arī [[Rīgas "Dinamo"]] spēlētājs '''[[Jere Karjalainens]]''', bet vēl cits izlases spēlētājs '''[[Peters Tīvola]]''' "Dinamo" sastāvam pievienojās Pasaules čempionātam sekojošajā sezonā? * ... '''[[Herma (sala)|Herma]]''' ir mazākā no [[Normandijas salas|Normandijas salām]] ar pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em (2 km²), tomēr tai ir savs [[karogs]] un [[ģerbonis]]? [[Attēls:Burruchaga gritando gol de argentina.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Horhe Burručaga]]''' <small>(attēlā)</small> guva uzvaras vārtus [[Argentīnas futbola izlase]]s uzvarā [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausā]] finālspēlē pār [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]? * ... [[Vladimirs Putins]] savā esejā '''"[[Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību]]"''' apgalvoja, ka [[ukraiņi]] un [[krievi]] (tāpat kā [[baltkrievi]]) esot "viena tauta", bet mūsdienu [[Ukraina]] esot bez "nekādas vēsturiskās bāzes" un "pilnīgi un absolūti" "padomju laiku izgudrojums"? * ... vairāk nekā 800 gadus '''[[Ktēsifona]]''' bija [[Parta]]s un [[Sasanīdu impērija]]s galvaspilsēta? [[Attēls:Centaurium tenuiflorum flower6 CAN (15784193938).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[augstiņu ģints]]''' <small>(attēlā ''Centaurium tenuiflorum'')</small> savu [[Latīņu valoda|latīnisko]] nosaukumu ''Centaurium'' ir ieguvusi par godu [[sengrieķu mitoloģija]]s tēlam — [[Kentaurs|kentauram]] [[Hīrons|Hīronam]], kurš ir pazīstams ar savām teicamajām zināšanām par [[Ārstniecības augi|ārstnieciskajiem augiem]]? * ... [[Latvija]]s [[skeletonists]], divu olimpisko medaļu īpašnieks [[Martins Dukurs]] '''[[Skeletons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|skeletona sacensībās 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' palika 7. vietā? * ... ar '''[[vaļu bārda]]s''' palīdzību [[vaļi|valis]] izfiltrē [[Ūdens|ūdenī]] esošos sīkos [[Organisms|organismus]] ([[planktons|planktonu]]), kurus valis patērē [[barība]]i? [[Attēls:Axel Heiberg Island 06.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1930. gads|1930. gadam]] [[Norvēģija]] pretendēja uz [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] esošo '''[[Aksela Heiberga sala|Aksela Heiberga salu]]''' <small>(attēlā)</small> ar pirmatklājēja tiesībām? * ... [[Velsa]]s [[futbolists]] '''[[Ians Rašs]]''' ir [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kuba ''[[Liverpool FC]]'' visu laiku labākais vārtu guvējs; 1984. gadā ieguvis arī [[Anglijas futbola līga|Anglijas Pirmās divīzijas]] labākā vārtu guvēja godu, kā arī [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaku]]? * ... '''[[kājauti|kājautus]]''' izmantoja daudzas tautas un ciltis [[senie laiki|senajos laikos]], bet vēlāk, līdz pat jaunākajiem laikiem, kājauti bija izplatīti daudzu valstu [[karaspēks|bruņotajos spēkos]]? [[Attēls:Centaurium pulchellum flowers and buds Hompelvoet RF.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[skaistais augstiņš]]''' <small>(attēlā)</small> savvaļā ir sastopams [[piejūra]]s un iekšzemes (biežāk sāļainās) [[Pļava|pļavās]] [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]; [[Latvija|Latvijā]] — reti un nevienmērīgi — pārsvarā piejūrā un valsts vidusdaļā? * ... '''[[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10 kilometri klasiskajā stilā sievietēm|distanču slēpošanas 10 kilometru klasiskā stila distancē 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' startēja četras [[Latvija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latvijas sportistes]] — [[Kitija Auziņa]], [[Patrīcija Eiduka]], [[Samanta Krampe]] un [[Estere Volfa]], no kurām labāko 23. vietu ieguva Patrīcija Eiduka? * ... obligātā militārā dienesta laiks ierindniekiem un [[seržants|seržantiem]], kas dien '''[[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajos spēkos]]''', ir 18 mēneši, personām ar augstāko izglītību — 12 mēneši? [[Attēls:Valeri Lobanovsky.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Valērijs Lobanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> trenera karjeras laikā ir ieguvis 33 trofejas un tādējādi trofejām otrais bagātākais 20. gadsimta treneris, atpaliekot tikai no [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]]? * ... uz '''[[jūras karte]]s''' tiek izpildīts grafiskais [[lagrēķins]], atlikti kursi, noteikta [[kuģis|kuģa]] vieta un novērtēta tā atrašanās vieta attiecībā pret navigācijas ziņā bīstamām vietām, lai, izvairoties no tām, kuģis droši nokļūtu lēmuma [[osta|ostā]]? * ... '''[[Kahovkas ūdenskrātuve]]''' ir galvenais [[Ukraina]]s dienvidu daļas ūdensapgādes avots? [[Attēls:2021-11-19 Eisbären Berlin gegen Adler Mannheim (Deutsche Eishockey-Liga 2021-22) by Sandro Halank–037.jpg|border|right|50px]] * ... [[2009. gada NHL drafts|2009. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]] [[Londona|Londonā]] dzimušo [[Itālija]]s hokejistu '''[[Tomass Larkins|Tomasu Larkinu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo 137. numuru piektajā kārtā izvēlējās [[Kolumbusas "Blue Jackets"]], tādējādi viņš kļuva par pirmo Itālijā augušo [[hokejists|hokejistu]], kurš ir izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]]? * ... savvaļā '''[[sirmā veronika]]''' ir sastopama [[Eiropa]]s [[Dienvideiropa|dienvidos]], dienvidaustrumos un [[Āzija|Āzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir uzskatāma par ļoti retu, adventīvu augu, tā atrodas tālu ziemeļrietumos no auga dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]]? * ... [[Turcija]]s bezpilota kaujas lidaparātu '''''[[Baykar Bayraktar TB2]]''''' izstrādi vadīja [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta]] absolvents Seldžuks Bairaktars? [[Attēls:Oleksiy Mykhaylychenko in 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Oleksijs Mihailičenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir pārstāvējis [[PSRS futbola izlase|PSRS]], [[NVS futbola izlase|NVS]] un [[Ukrainas futbola izlase]]s, gadā, kad kļuva par [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempionu PSRS izlases sastāvā, tika atzīts arī par Ukrainas un visas Padomju Savienības gada labāko futbolistu? * ... '''[[Babas rags]]''' [[Turcija|Turcijā]], [[Mazāzijas pussala]]s ziemeļrietumos, ir [[Āzija]]s [[kontinents|kontinenta]] galējais rietumu punkts? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[kinorežisors]] '''[[Pons Čunho]]''' par filmu "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" ieguva [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās filmas]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā režisora]], [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā oriģinālscenārija]] un [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās starptautiskās spēlfilmas]] balvu [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ceremonijā? [[Attēls:Centaurium littorale (Salz-Tausendguldenkraut) IMG 4635.JPG|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[jūrmalas augstiņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā vai tā tuvumā; ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]? * ... '''[[Bobslejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — monobobs sievietēm|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs monobobs sievietēm]]''' pirmo reizi bija iekļauts olimpisko spēļu programmā? * ... kinokomēdiju '''"[[Staļina nāve]]"''' [[Krievija|Krievijā]] bija paredzēts sākt demonstrēt [[2018. gads|2018. gada]] 25. janvārī, tomēr divas dienas pirms šī datuma demonstrēšanas atļauja tika atsaukta, un Krievijas Kultūras ministrijas preses dienests paziņoja, ka tā satur "informāciju, kuras izplatīšana ar likumu Krievijā ir aizliegta"? * ... [[itālis]] '''[[Arrigo Saki]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem futbola [[treneri]]em, nekad nav profesionāli spēlējis [[futbols|futbolu]] un daudzus gadus ir strādājis par apavu [[pārdevējs|pārdevēju]]? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[mācītājs|mācītāja]], etnogrāfa, novadpētnieka un sabiedriskā darbinieka [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] [[autobiogrāfija|autobiogrāfiju]] '''"[[Kāda laimīga dzīve]]"''' rakstījusi viņa meita Marta Bīlenšteina, autoram sava akluma dēļ diktējot? * ... '''[[Islāma zelta laikmets|Islāma zelta laikmeta]]''' sākumā [[Bagdāde]] bija pasaulē lielākā [[pilsēta]]? [[Attēls:Copal Madagascar.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kopāls]]''' <small>(attēlā kopāls no [[Madagaskara]]s)</small> ir gandrīz identisks [[dzintars|dzintaram]] pēc izcelsmes, īpašībām un izskata, bet to galvenā atšķirība ir vecums? * ... '''[[Martins Reimarks]]''' [[Norvēģijas hokeja izlase]]s sastāvā ir piedalījies 13 [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]], kā arī trīs olimpiskajās spēlēs? * ... [[Zemes garoza]]s [[augsne]]s sega jeb '''[[pedosfēra]]''' veidojas, mijiedarbojoties [[litosfēra]]i, [[hidrosfēra]]i, [[atmosfēra]]i un [[biosfēra]]i? [[Attēls:20170624Scrophularia alata.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spārnainā cūknātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — tikai [[Ventas ieleja]]s īsā posmā, ziemeļos no sugas vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]]? * ... '''[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezonā]]''' par uzvarētājiem astoto reizi kļuva [[Spānija]]s komanda [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja citu Spānijas komandu ''[[Valencia CF]]''? * ... [[itāļi|itāļu]] [[Dabaszinātnes|dabaszinātnieks]], [[Botānika|botāniķis]], [[Entomoloģija|entomologs]] un [[Zooloģija|zoologs]] '''[[Uliss Aldrovandi]]''' ir ieviesis terminu "[[ornitoloģija]]"? [[Attēls:STS122 Atlantis.jpg|border|right|50px]] * ... [[2011. gads kosmonautikā|2011. gadā]] misijā ''[[STS-135]]'' notika pēdējais [[kosmoplāns|kosmoplāna]] '''''[[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]]''''' <small>(attēlā)</small>, kā arī ''[[Space Shuttle]]'' programmas lidojums? * ... [[Norvēģija]]s [[hokejists]] '''[[Kens Andrē Ūlimbs]]''' ir spēlējs 11 [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]], kā arī [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2014.]] un [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2018. gada]] olimpiskajās spēlēs, bet viņa vecākais brālis [[Matīss Ūlimbs]] — 14 Pasaules čempionātos, kā arī trīs olimpisko spēļu turnīros? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ [[Rīgas dome]] [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 10. martā nolēma [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas ielas]] posmu, kur atrodas [[Krievija]]s [[vēstniecība]], pārdēvēt par '''[[Ukrainas neatkarības iela|Ukrainas neatkarības ielu]]'''; līdzīgi rīkojās arī [[Viļņa]]s pilsēta, izveidojot Ukrainas varoņu ielu? [[Attēls:Asclepias curassavica13.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[asklēpiju dzimta|asklēpiju dzimtā]]''' ir ap 348 ģinšu un 2900 sugu <small>(attēlā ''Asclepias curassavica'')</small>, bet [[Latvija|Latvijā]] konstatēta tikai viena šīs dzimtas [[suga]] — [[ārstniecības indaine]]? * ... [[futbola vārtsargs]] '''[[Hanss van Brēkelens]]''' [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlasi]] ir pārstāvējis 73 mačos un triumfējis [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]], kur finālā viņš atvairīja [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]]? * ... [[Krievija|Krievijā]] bāzētā noziedzīgā militāro algotņu vienība '''[[Vāgnera grupa]]''' ir piedalījusies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], [[Lībijas pilsoņu karš (no 2014)|Lībijas pilsoņu karā]], [[Krimas aneksija|Krimas aneksijā]], [[Donbasa karš|Donbasa karā]] un tagad piedalās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumā Ukrainā]]? [[Attēls:Citi Zēni, 2022.png|border|right|50px]] * ... grupas '''"[[Citi Zēni]]"''' <small>(attēlā)</small> dziesma '''''[[Eat Your Salad]]''''', ar kuru viņi pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], piesaistīja uzmanību ar tekstu, jo par tās pirmo rindiņu notika diskusijas, vai šis teksts ir [[cenzūra|cenzējams]]? * ... '''[[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki|kamaniņu braukšanas divnieku sacensībās 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' startēja arī divas Latvijas ekipāžas, ieņemot 4. un 5. vietu (attiecīgi [[Mārtiņš Bots]]/[[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]] un [[Andris Šics]]/[[Juris Šics]])? * ... līdz [[1953. gads|1953. gadam]] '''[[Karalienes Elizabetes salas]]''' [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] bija zināmas kā Perija salas; pārdēvētas par godu [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] kronēšanai? [[Attēls:Vincetoxicum hirundinaria RF.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[ārstniecības indaine]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzskatāma par [[indīgie augi|indīgu]], jo satur [[glikozīdi|glikozīdu]] maisījumu — vincetoksīnu? * ... '''[[1994.—1995. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1994.—1995. gada UEFA Čempionu līgas sezonā]]''' par uzvarētājiem ceturto reizi kļuva [[Nīderlande]]s futbola klubs [[Amsterdamas "Ajax"]], kas finālā uzvarēja [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' ar rezultātu 1—0? * ... '''[[Stompaku kauja]]''' [[1945. gads Latvijā|1945. gada]] 2. martā bija viena no lielākajām kaujām starp [[Latvijas nacionālie partizāni|Latvijas nacionālajiem partizāniem]] un [[NKVD]] vienībām [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, piedaloties aptuveni 300 nacionālo partizānu un apmēram 500 sarkanarmiešu? [[Attēls:Nils van der Poel in 2022.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] [[Zviedrija]]s [[ātrslidotājs]] '''[[Nilss van der Pūls]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempionu '''[[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri vīriešiem|5000 m]]''' un '''[[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10000 metri vīriešiem|10 000 m]]''' distancēs, abās uzstādot jaunus olimpiskos rekordus? * ... [[Marks Tvens|Marka Tvena]] romāns '''"[[Toma Sojera piedzīvojumi]]"''' bija viens no pirmajiem [[romāns|romāniem]], kas tika uzrakstīts ar [[rakstāmmašīna|rakstāmmašīnu]]? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Sverdrupa salas]]''' mūsdienu [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] atklāja [[norvēģi|norvēģa]] [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija, un Sverdrups salas pasludināja par [[Norvēģija]]s īpašumu? [[Attēls:Cruciata glabra3.jpg|border|right|50px]] * ... savvaļā '''[[kailā krustmadara]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]], tā ir ļoti reta adventīva augu suga, kura 20. gadsimta sākumā ir atrasta [[Rīga|Rīgā]], taču vēlāk atradnes nav zināmas? * ... '''[[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]''' bija pirmā un vienīgā reize Eiropas spēcīgāko futbola klubu turnīrā, kad pagājušās sezonas uzvarētāja komanda nepiedalījās nākamajā sezonā, jo [[Marseļas "Olympique"]] tika diskvalificēta par spēļu ietekmēšanu [[Francijas futbola 1. līga|Francijas ''Division 1'']]? * ... [[Bermontiāde]]s laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 6. oktobrī [[vācbalti|vācbaltu]] muižnieku '''[[Konstantīns fon der Pālens|Konstantīnu fon der Pālenu]]''' iecēla par [[Rietumkrievijas armija]]s civilpārvaldes priekšsēdētāju? [[Attēls:Ireen Wüst.jpg|border|right|50px]] * ... uzvara '''[[Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm|1500 metru ātrslidošanas distancē 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Irēna Vista|Irēnai Vistai]] <small>(attēlā)</small> bija sestā olimpiskā zelta medaļa, kas padarīja viņu par visu laiku veiksmīgāko olimpisko [[ātrslidošana|ātrslidotāju]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[Jordānija]]s pilsēta '''[[Akaba]]''' ir ap 6000 gadus veca, bet [[301. gads|301. gadā]] šeit tika uzbūvēta pirmā speciāli kā [[dievnams]] celtā [[kristieši|kristiešu]] baznīca pasaulē? * ... '''[[Piekarpatu Rutēnija]]''' mūsdienās ir [[Ukraina]]s [[Aizkarpatu apgabals]]? [[Attēls:Temple of Apollo, Cumae, Italy (9040313141).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kūmas]]''' bija pirmā [[sengrieķi|sengrieķu]] [[kolonija]] [[Itālija]]s kontinentālajā daļā, kuru [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā pr.Kr.]] dibināja [[Eiboja]]s pārceļotāji <small>(attēlā [[Apollons|Apollona]] templis Kūmās)</small>? * ... '''[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezonā]]''' [[Francija]]s klubs [[Marseļas "Olympique"]] kļuva par pirmo [[Francija]]s komandu, kas ir uzvarējusi Eiropas spēcīgākajā futbola klubu turnīrā, savukārt [[Rīgas "Skonto"]] — par pirmo [[Latvija]]s komandu, kas tajā piedalījusies? * ... [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] '''[[Kauja par Kijivu (2022)|kaujas par Kijivu]]''' laikā okupētajās [[Kijiva]]s piepilsētās [[Krievija]]s karavīrus vaino [[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] un citos kara noziegumos pret civiliedzīvotājiem? [[Attēls:2022-01-23 Women's World Cup at 2021-22 St. Moritz–Celerina Luge World Cup and European Championships by Sandro Halank–143.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki sievietēm|kamaniņu braukšanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s sportiste [[Natālija Geizenbergere]] <small>(attēlā)</small> trešo reizi pēc kārtās kļuva par olimpisko čempioni šajā disciplīnā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[trejziedu madara]]''' ir ļoti reti sastopama gandrīz visā valsts teritorijā, tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]? [[Attēls:Liepājas kūrmāja pēc 1920.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas kūrmāja]]s''' <small>(attēlā)</small> kompleksu pēc [[Liepāja]]s galvenā arhitekta [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] projekta uzcēla 1875. gadā, bet 1937. gadā tā nodega? * ... '''[[Rihards Mellers Nilsens]]''' kā [[Dānijas futbola izlase]]s galvenais treneris uzvarēja [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gada Eiropas čempionātā]] un [[1995. gada FIFA Konfederāciju kauss|1995. gada FIFA Konfederāciju kausā]]? * ... '''[[Afāras ieplaka]]''' ir viena no karstākajām vietām pasaulē, [[gaisa temperatūra]] ēnā šeit mainās no +25 [[Celsija grāds|°C]] lietus sezonā līdz +48 °C sausajā sezonā? [[Attēls:Serdar Berdimuhamedow (2022-06-10).jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gada 12. martā notikušajās [[Turkmenistāna]]s prezidenta vēlēšanās iepriekšējā prezidenta [[Gurbanguli Berdimuhamedovs|Gurbanguli Berdimuhamedova]] vienīgais dēls '''[[Serdars Berdimuhamedovs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 73 % balsu? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais '''[[Brendons Jips]]''' 2021. gada jūlijā, ar mērķi iekļūt [[Ķīnas hokeja izlase]]s sastāvā, pievienojās [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] komandai [[Pekinas "Kunlun Red Star"]], bet vēlāk tika iekļauts Ķīnas izlasē startam [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]]? * ... datus par pasaules [[valodas|valodām]] uztur [[UNESCO]] Pasaules '''[[apdraudēta valoda|apdraudēto valodu]]''' datubāzē, kur uzskaitītas 2464 valodas? [[Attēls:Darba steiga, 1931, 155x200.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s mērogā [[gleznotājs|gleznotāja]] '''[[Jānis Ūdris|Jāņa Ūdra]]''' vārds tika plaši iepazīts [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] pēc viņa uzvaras konkursā par gleznu [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras mājas Baltās zāles sienai <small>(attēlā uzvarējusī glezna "Darba steiga")</small>? * ... 1925. gadā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]] pēc [[Latvijas Futbola savienība]]s uzaicinājuma trenēja angļu [[treneris]] '''[[Valters Vilsons]]'''? * ... savvaļā '''[[tīruma šerardija]]''' ir sastopama [[Vidusjūra|Vidusjūras reģionā]] un kā sējuma [[nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa|Eiropā]] un [[Mērenā klimata josla|mērenā klimata joslā]] citos kontinentos, tomēr [[Latvija|Latvijā]] tā tiek uzskatīta par izzudušu nezāli? [[Attēls:Les rives du fleuve Maroni.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 1860. gada starp valstīm eksistē robežstrīds par '''[[Maroni]]''' <small>(attēlā)</small> augšteces rajona piederību [[Surinama]]i vai [[Gviāna]]i? * ... 2023. gada Eiropas čempionātā [[šorttreks|šorttrekā]], kas risinājās [[Polija]]s pilsētā [[Gdaņska|Gdaņskā]], [[Latvija]]s slidotājs '''[[Reinis Bērziņš]]''' izcīnīja bronzas medaļu 500 metru distancē? * ... [[Liepāja]]s '''[[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parka]]''' pirmsākumi ir meklējami 1870. gadā, kad uz vaļņa, kurš sargāja pilsētu no ceļojošās smiltīm, tika iestādītas [[Liepas|Holandes liepas]]? [[Attēls:Galium aparine01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ķeraiņu madara]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir izplatījusies gandrīz visur pasaulē; tās sākotnējā izcelsme ir galvenokārt [[Eiropa|Eiropā]] (arī [[Latvija|Latvijā]]), kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet mūsdienās sastopama arī [[Amerika|Amerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Okeānija|Okeānijas salās]] un [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[1985.—1986. gada Eiropas kausa sezona]]s''' noslēgumā par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Rumānija]]s [[futbola klubs]] [[Bukarestes "Steaua"]], kļūstot par pirmo [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] komandu, kas ir uzvarējusi finālā? * ... '''[[Laidu muiža]]s''' ēkā atradās Laidu pamatskola, kuru slēdza [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]]? [[Attēls:Bouches de Bonifacio.JPG|border|right|50px]] * ... 11 km platais '''[[Bonifačo šaurums]]''' starp [[Sardīnija|Sardīniju]] un [[Korsika|Korsiku]] <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar sarežģitajiem kuģošanas apstākļiem? * ... [[Rjoju Kobajaši]] zelta medaļa '''[[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns vīriešiem|tramplīnlēkšanā no parastā tramplīna 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' kļuva par [[Japāna]]s otro uzvaru šajā disciplīnā pēc [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972. gada Saporo olimpiskajām spēlēm]], kad zelta medaļu izcīnīja Jukio Kasaja? * ... '''[[Teodors Breikšs]]''' [[1914. gads Latvijā|1914. gadā]] kļuva par pirmo [[latvieši|latviešu]] tautības [[Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Liepājas pilsētas galvu]]? [[Attēls:Centaurea calcitrapa 001.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[starainā dzelzene]]''' <small>(attēlā)</small> ir plaši sastopama [[Eiropa]]s rietumu un dienvidu daļā, un [[Āfrika]]s ziemeļrietumos, sastopama arī [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], tostarp, [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir uzskatāma par retu, adventīvu augu? * ... '''[[ķēdes velkonis|ķēdes velkoņu]]''' ieviešana izraisīja revolūciju [[Eiropa]]s iekšējo ūdeņu kuģniecībā [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā 19. gadsimta otrajā pusē, aizstājot [[barža|baržu]] vilkšanu ar darba dzīvniekiem vai cilvēkiem? * ... '''[[1984.—1985. gada Eiropas kausa sezona]]s''' finālspēli aizēnoja traģēdija, kas notika pirms spēles, kad angļu [[futbola klubs|futbola kluba]] ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' fani tika pāri nožogojumam, un pārāk liela svara dēļ stadiona konstrukcija sabruka, nogalinot 39 cilvēkus un vēl vairākus simtus ievainojot; pēc traģēdijas [[Anglija]]s klubi tika izslēgti no Eiropas kausiem uz pieciem gadiem? [[Attēls:Cydia strobilella-Salzburg, Stadt Salzburg, Thumegger Bezirk-E-MK-25968a.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[egļu čiekuru tinējs]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzskatāms par ievērojamu [[Parastā egle|egļu]] [[Sēkla|sēklu]] kaitēkli, kas ir spējīgs masveidā savairoties un radīt būtiskus bojājumus lielā platībā? * ... 2022.—2023. gada sezonas pirmajā [[šorttreks|šorttreka]] Pasaules kausa posmā [[Monreāla|Monreālā]] [[Latvija]]s slidotājs '''[[Roberts Krūzbergs]]''' 1000 metru distancē izcīnīja uzvaru, tādējādi kļūstot par pirmo Latvijas šorttrekistu, kurš ir uzvarējis Pasaules kausa posmā? * ... [[2021. gads kino|2021. gada]] ASV fantastikas filma '''"[[Matrikss: Atdzimšana]]"''' ir turpinājums filmām "[[Matrikss]]" (1999), "[[Matrikss atjaunots]]" (2003) un "[[Matrikss — Revolūcija]]" (2003)? [[Attēls:Galium verum Przytulia właściwa 2020-07-12 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[īstā madara]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā [[madaras|madaru]] suga ar dzelteniem [[zieds|ziediem]]? * ... '''[[1983.—1984. gada Eiropas kausa sezona|1983.—1984. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem ceturto reizi kļuva [[Anglija]]s [[futbola klubs]] ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''; finālspēles uzvara pār ''[[AS Roma]]'' bija pirmais fināls, kad uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešami pēcspēles [[11 metru soda sitiens|11 metru sitieni]]? * ... [[augs|auga]] [[sakne]]i augot un virzoties dziļāk [[augsne|augsnē]], '''[[saknes uzmava]]s''' [[šūnas]] izdala gļotainu vielu, kas palīdz saknei virzīties? [[Attēls:Belvédère Lac du Bourget, Grande Mollière (été 2016).JPG|border|right|50px]] * ... [[Savojas departaments|Savojas departamentā]] [[Francija]]s austrumos esošais '''[[Buržē ezers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākais [[ezers]] Francijā, neskaitot [[Ženēvas ezers|Ženēvas ezeru]], kas daļēji atrodas [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Zoja Sadovska-Sinota|Zojas Sadovskas-Sinotas]]''' izcīnītā zelta medaļa '''[[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm|snovborda sloupstailā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā olimpiskā zelta medaļa [[Jaunzēlande]]i [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] vēsturē? * ... '''[[evenu valoda|evenu valodu]]''' lieto plašā areālā [[Krievijas Federācija]]s austrumos, [[Jakutija|Jakutijā]], [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]], [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkā]], [[Kamčatkas novads|Kamčatkā]] un [[Habarovskas novads|Habarovskas novadā]], taču tā tiek uzskatīta par nopietni [[apdraudēta valoda|apdraudētu]]? [[Attēls:Centaurea montana RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kalnu dzelzene]]''' <small>(attēlā)</small> savvaļā ir sastopama [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], [[Kalns|kalnainos]] apvidos, bet arī [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir uzskatāma par dārzbēgli? * ... '''[[Oskars Rudžeri]]''' pārstāvēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]] no 1983. līdz 1994. gadam, kopumā nospēlējot 97 mačus; uzvarējis [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausā]] un divos ''[[Copa America]]''? * ... sākotnēji '''[[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s''' līgumu 1992. gadā [[Taškenta|Taškentā]] parakstīja [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Krievija]], [[Tadžikistāna]] un [[Uzbekistāna]], bet 1993. gadā līgumam pievienojās [[Azerbaidžāna]], [[Baltkrievija]] un [[Gruzija]], taču vēlāk Azerbaidžāna, Gruzija un Uzbekistāna ir izstājušās no šīs organizācijas? [[Attēls:Beijing National Aquatics Centre 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pekina]]i iegūstot [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] rīkotājpilsētas statusu '''[[Pekinas nacionālais ūdenssporta centrs]]''' "Ūdens kubs" <small>(attēlā)</small> tika pārdēvēts par "Ledus kubu", jo ziemas olimpisko spēļu laikā arēnā tika rīkotas [[Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kērlinga sacensības]]? * ... pēc [[Kamčatka]]s iekļaušanas [[Krievija Impērija]]s sastāvā '''[[itelmeņi]]''' nonāca ciešā saskarsmē ar ieceļojušajiem [[kazaki]]em; karadarbības un ievazāto [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ itelmeņu skaits ievērojami samazinājās un sākās to [[pārtautošana]]? * ... '''[[Antons Stabrovskis|Antonu Stabrovski]]''' uzskata par vienu no atbildīgajiem par [[Liepāja]]s "Zilajā brīnumā" notikušajām slepkavībām [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] 27. jūnijā, taču viņš ir gājis bojā [[Liepājas aizstāvēšana (1941)|Liepājas aizstāvēšanas]] kaujās? [[Attēls:Иультинский район.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s ziemeļaustrumos esošā '''[[Čukču kalniene]]''' <small>(attēlā)</small> ir praktiski neapdzīvota, vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir [[Amguema (ciems)|Amguemas ciems]] [[Amguemas upe]]s ielejā? * ... '''[[Oļegs Saļenko|Oļegam Saļenko]]''', kurš ir pārstāvējis gan [[PSRS futbola izlase|PSRS]], gan [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas]], gan [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlasi]], pieder rekords par visvairāk gūtajiem vārtiem vienā [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] mačā: [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada fināltrnīrā]] mačā pret [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnu]] viņš guva piecus vārtus uzvarā ar 6—1? * ... [[Liepāja]]s '''[[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapsēta]]''' bija [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmā atdusas vieta līdz [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos [[Meirānu pagasts|Meirānu]] [[Visagals|Visagalā]]? [[Attēls:AP- Canal du Midi - Bram- Août 2021 (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidu kanāls]]''' <small>(attēlā)</small> [[Francija]]s dienvidos ir viens no vecākājiem Eiropas [[kanāli]]em, kas vēl aizvien ir ekspluatācijā — tā būvniecība tika atļauta ar karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] ediktu un [[Žans Batists Kolbērs|Žana Batista Kolbēra]] atbalstu [[1666. gads|1666. gadā]]? * ... '''[[Estere Volfa]]''', kura 16 gadu vecumā [[Distanču slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā]] pārstāvēja [[Latvija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], ir meita Ievai Cederštrēmai-Volfai, kura startēja [[biatlons|biatlonā]] [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]]. un [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Pavāru atsegums|Pavāru atsegumā]]''' pie [[Ciecere]]s atrastais [[tetrapoda|tetrapods]] ''Ventastega curonica'' ir viens no trim vissenāko sauszemē iznākušo četrkāju mugurkaulnieku atradumiem pasaulē, kas pirmo reizi tika aprakstīts tieši Pavāru atsegumā 1991. gadā? [[Attēls:Casa del Menandro, Interior, Pompeii (4979).jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās par '''[[ātrijs|ātriju]]''' sauc centrālo, parasti, labi apgaismotu sabiedriskās [[celtne]]s daļu, kuru izgaismo no griestiem vai griestos izveidota atvēruma nākoša gaisma, bet sākotnēji tas bija [[senie romieši|seno romiešu]] nama (domusa) centrālā daļa — būtībā iekšējais gaismas pagalms <small>(attēlā Menandra nama ātrijs [[Pompeji|Pompejos]])</small>? * ... [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasē]] 86 spēle aizvadījušais '''[[Andreass Brēme]]''' ar izlasi uzvarēja [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], gūstot arī uzvaras vārtus finālā pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] ar 85. minūtē realizētu [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]]? * ... 2021. gadā [[Liepāja|Liepājā]] '''[[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielas]]''' posmu no [[Hika iela]]s līdz [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektam]], kā arī gājēju ceļu starp Gulbju dīķi un [[Liepājas Peldu iestāde|Liepājas peldu iestādi]], pārdēvēja par [[Miķeļa Valtera iela|Miķeļa Valtera ielu]]? [[Attēls:Greater Knapweed (Centaurea scabiosa) at kurgan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lielā dzelzene]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudzgadīgs, līdz pat 120 cm augsts [[lakstaugs]] ar stāvu, stingru un zarojošu [[stublājs|stublāju]]? * ... [[Latvija]]s [[kalnu slēpotāja]] '''[[Liene Bondare]]''' Pasaules čempionātā pieaugušajiem pirmo reizi piedalījās 2013. gadā Šladmingā 16 gadu vecumā? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Raiņa parks (Liepāja)|Raiņa parks]]''' [[Liepāja|Liepājā]] ir saistīts ar pirmo [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] īstenoto [[Ebreji|ebreju]] slaktiņu [[Latvija]]s teritorijā, kad jau pirmajās dienās pēc okupācijas tika arestēti daudzi ebreji, no kuriem ap 300 kopā ar padomju aktīvistiem nošauti ap 3. vai 4. jūliju? [[Attēls:Galium album Przytulia biała 2020-06-29 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltā madara]]''' <small>(attēlā)</small> var sakrustoties ar [[īstā madara|īsto madaru]], tādējādi izveidojot retu hibrīdu — Pomerānijas madaru? * ... ar [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācijas futbola izlasi]] '''[[Bodo Ilgners]]''' uzvarēja [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kurā viņš kļuva par pirmo [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]], kurš finālā nav ielaidis nevienus vārtus? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1657. gads Latvijā|1657. gada]]''' 24. oktobrī [[Lietuvas lielkņaziste]]s karaspēks lejpus [[Koknese]]i šķērsoja [[Daugava|Daugavu]] un iebruka [[Zviedru Vidzeme]]s teritorijā, ieņemot daudzas pilis, tomēr cieta sakāvi pie [[Pērnava]]s un nespēja ieņemt [[Kobronskanste|Kobronskansti]] pie [[Rīga]]s? [[Attēls:Marine Le Pen 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]]''' otrajā kārtā atkārtoti uzvarēja esošais [[Francijas prezidents]] [[Emanuels Makrons]], apsteidzot labējo kandidāti [[Marina Lepena|Marinu Lepenu]] <small>(attēlā)</small>? * ... sākotnēji '''[[Vukesonas arēna]]''' [[Pekina|Pekinā]] tika būvēta priekš [[Basketbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīra]], bet [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] laikā arēnā tika aizvadīts [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|hokeja turnīrs]]? * ... Otrā Sudānas pilsoņu kara laikā '''[[Džūbas Universitāte]]''' tika pārcelta uz [[Hartūma|Hartūmu]], taču pēc tam, kad [[2011. gads|2011. gadā]] [[Dienvidsudāna]] ieguva neatkarību, universitāte atgriezās [[Džūba|Džūbā]]? [[Attēls:Carlos Alberto Parreira at University of the Witwatersrand 2010-06-04 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] trenerim '''[[Karlušs Albertu Parreira|Karlušam Albertu Parreiram]]''' <small>(attēlā)</small> pieder rekords par visvairāk aizvadītajiem [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīriem — 6 reizes ar piecām nacionālajām izlasēm: [[Kuveitas futbola izlase|Kuveitu]], [[AAE futbola izlase|AAE]], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] ([[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausa]] ieguvēji), [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]]? * ... latviešu [[skolotājs]] un 1940. gada [[Tautas Saeima]]s deputāts '''[[Pēteris Junge]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā tika sagūstīts, dodoties līdzi bēgošajai [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], un 1945. gadā miris [[Mauthauzenes koncentrācijas nometne|Mauthauzenes koncentrācijas nometnē]]? * ... straujo [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] dēļ [[Pasaules Meteoroloģijas organizācija]] 2016. gadā lēma, ka turpmāk klimatiskās standarta normas ir jāatjauno ik pēc 10 gadiem, lai tās būtu atbilstošākas mūsdienu [[klimats|klimatam]], kam seko arī '''[[Latvijas klimatiskā standarta norma]]'''? [[Attēls:Ambrosia artemisiifolia - img 23694.jpg|border|right|50px]] * ... savvaļā '''[[vērmeļlapu ambrozija]]''' <small>(attēlā)</small>, '''[[kailvārpu ambrozija]]''' un '''[[trīsdaivu ambrozija]]''' ir sastopamas [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču sugas ir ievazātas arī [[Eiropa|Eiropā]], tostarp, [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiādē]] '''[[Pekinas nacionālais iekštelpu stadions|Pekinas nacionālajā iekštelpu stadionā]]''' notika [[vingrošana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]] un [[rokasbumba 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas]] sacensības, bet 2022. gadā — [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|hokeja turnīrs]]? * ... '''[[Lūpukrāsas indekss|lūpukrāsas indeksa]]''' izgudrotājs Leonards Lauders apgalvoja, ka pieprasījums pēc [[kosmētika]]s apgriezti korelējas ar ekonomisko labklājību? [[Attēls:Liepājas peldu iestāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas Peldu iestāde]]''' 1902. gadā celtajā [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] ēkā <small>(attēlā)</small> beidza darboties [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]]? * ... [[serbi|serbu]] [[futbols|futbola]] treneris '''[[Bora Milutinovičs]]''' ir vienīgais treneris, kurš komandu vadījis piecos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīros]] ar piecām dažādām komandām: [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]], [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]], [[ASV futbola izlase|ASV]], [[Nigērijas futbola izlase|Nigēriju]] un [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnu]]; karjeras laikā viņš vadījis astoņas nacionālās izlases? * ... lai gan '''[[organoleptika|organoleptiski]]''' var veikt tikai kvalitatīvu jeb subjektīvu novērtēšanu, tieši šī metode ir nozīmīgākā atsevišķās jomās, piemēram, gastronomijā, kur ar cilvēka [[maņu orgānu sistēma|maņām]] tiek raksturoti [[pārtikas produkti]]? [[Attēls:Centaurea diffusa sl31.jpg|border|right|50px]] * ... savvaļā '''[[skrajā dzelzene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Eiropa]]s dienvidaustrumos un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet ir ievazāta arī [[Latvija]]s teritorijā, reti sastopama [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], dzelzceļu uzbērumos un sausās, smilšainās nezālienēs? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu]] 1,5 km komandu sprintā '''[[Raimo Vīgants|Raimo Vīganta]]''' un [[Indulis Bikše|Induļa Bikšes]] izcīnītā 20. vieta ir augstākā, kādu [[Latvija]]s [[distanču slēpotāji]] ir izcīnījuši olimpiskajās spēlēs (neskaitot stafetes)? * ... tā kā '''[[vadaudi]]''' pilda visa [[augs|auga]] vielu transporta funkcijas, tie atrodas visās auga daļās — [[stumbrs|stumbrā]], [[saknes|saknēs]] un [[lapas|lapās]]? [[Attēls:SaltwaterCrocodile('Maximo').jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sālsūdens krokodils]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākais no visiem [[krokodilu dzimta]]s pārstāvjiem; tā garums var sasniegt 6 metrus, savukārt masa — no 1000 līdz 1300 kg? * ... ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasē]] nospēlētiem 102 mačiem '''[[Bilents Korkmazs]]''' ir trešais spēlēm bagātākais futbolists Turcijas izlasē aiz [[Rišti Rečbers|Rišti Rečbera]] un [[Hakans Šikirs|Hakana Šikira]]? * ... no 1942. līdz 1992. gadam '''[[Vozroždeņijes sala|Vozroždeņijes salā]]''' [[Arāla jūra|Arāla jūrā]] darbojās PSRS bioloģisko ieroču poligons, kurā uz dzīvniekiem tika izmēģināti dažādi slimību ierosinātāji, šeit notika izmēģinājumi ar [[Sibīrijas mēris|Sibīrijas mēra]], [[bakas|baku]], [[mēris|mēra]] un citu slimību izraisītājiem? [[Attēls:Urša Bogataj (SLO) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas sacensībās 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Slovēnija]]s sportiste '''[[Urša Bogataja]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva abas iespējamās zelta medaļas? * ... '''[[Arālkums]]''' ir jauns smilšu-[[solončaks|solončaku]] [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], kas izveidojies izzudušās [[Arāla jūra]]s vietā pēc tam, kad [[Amudarja]]s un [[Sirdarja]]s ūdeņus intensīvi sāka izmantot [[kokvilna]]s lauku apūdeņošanai? * ... '''[[Vecie kapi (Liepāja)|Vecie kapi Liepājā]]''', iespējams, veidoti jau 13. gadsimtā, bet pirmās apstiprinātās ziņas par tiem ir datējamas ar 1587. gadu? [[Attēls:Casa del Menandro, Garden, Pompeii (4970).jpg|border|right|50px]] * ... no [[4. gadsimts p.m.ē.|4. gadsimta pr.Kr.]] '''[[peristils|peristila]]''' pagalms <small>(attēlā Menandra nama peristils [[Pompeji|Pompejos]])</small> bija neatņemama [[romieši|romiešu]] pilsētas nama vai ārpilsētas villas daļa? * ... [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]] [[Kamerūna]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Leonels Vambā]]''' ar 14 vārtiem kļuva par sezonas labāko vārtu guvēju? * ... mūsdienās [[Krievija]]s [[Krievijas Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] un [[Galējie ziemeļi|Galējo Ziemeļu]] [[Krievijas mazskaitlīgās Ziemeļu tautas|tauta]] '''[[korjaki]]''' dzīvo galvenokārt [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novada]] Korjaku apvidū, kur daudzos ciemos tie ir dominējošais etnoss, kā arī trijos ciemos [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabala]] Ziemeļevenu rajonā? [[Attēls:Centaurea jacea 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ļoti bieži visā teritorijā sastopamā '''[[pļavas dzelzene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visparastākā no [[dzelzenes|dzelzeņu]] sugām? * ... 1968. gadā celtais [[Pekina]]s '''"[[Galvaspilsētas iekštelpu stadions]]"''' bija 2001. gada vasaras [[Universiāde]]s norises vieta, tajā notika viena no pirmajām [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] spēlēm [[Ķīna|Ķīnā]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Volejbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|volejbola turnīri]], kā arī [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] [[Daiļslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|daiļslidošanas]] un [[Šorttreks 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|šorttreka]] sacensības? * ... '''[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]]''' ir viena no centrālajām un garākajām ielām [[Rīga]]s [[Dārziņi|Dārziņu apkaimē]]? [[Attēls:Freedom Convoy 2022 Ottawa February 4-40.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Brīvības konvojs]]''', kas [[Kanāda|Kanādā]] 2022. gada sākumā norisinājās kā protesti pret ieviestajām [[COVID-19 vakcinācija]]s pasēm, 14. februārī piespieda [[Kanādas premjerministrs|premjerministru]] [[Žistēns Trido|Žistēnu Trudo]] izsludināt ārkārtas stāvokli visā Kanādā <small>(attēlā Brīvības konvojs [[Otava|Otavā]])</small>? * ... '''[[1981.—1982. gada Eiropas kausa sezona|1981.—1982. gada Eiropas kausa sezonā]]''' sesto reizi pēc kārtas par [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] uzvarētājiem kļuva [[futbola klubs]] no [[Anglija]]s (šoreiz ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'')? * ... par '''"[[Muzikālā banka 2021|Muzikālās bankas 2021]]"''' vērtīgāko dziesmu tika atzīta "Tur, kur Dieva kamanas slīd", ko izpilda "[[Prāta Vētra]]" un "[[Tautumeitas]]"? [[Attēls:20190228 Seefeld NK 7021.jpg|border|right|50px]] * ... 16 gadu vecumā [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gada Pasaules čempionātā]] Zēfeldē '''[[Markuss Vinogradovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Latvija]]s sportistu, kurš ir startējis pasaules čempionātā [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]]? * ... '''[[depozīta sistēma]]''' darbojas, pircējam samaksājot ķīlas maksu par taru, kuru vēlāk ir iespējams atgūt taru nododot, tās galvenais mērķis ir samazināt iepakojumu nokļūšanu dabā un veicināt to pārstrādi vai atkārtotu uzpildi? * ... [[Latvija]]s [[komunisms|komunistu]] politiķis no [[Daugavpils]], [[Tautas Saeima]]s deputāts [[1940. gads Latvijā|1940. gadā]], '''[[Aleksandrs Aleksandrovičs]]''' pirmskara gados bija vairākkārt apcietināts, sēdēja cietumā un bija katorgā apmēram 8 gadus? [[Attēls:Daugavpils kaija 2012.jpg|border|right|50px]] * ... tuvojoties [[Daugavpils]] 700. gadu svinībām [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]], pilsētā tika rīkots konkurss par pilsētas robežzīmju izskatu, kā rezultātā radās '''[[Kaija (robežzīme)|robežzīme "Kaija"]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Larss Olsens]]''' ir piedalījies 84 mačos ar [[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlasi]] no 1986. līdz 1996. gadam un bija izlases kapteinis [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gada Eiropas čempionātā]], kurā Dānija izcīnīja pirmo vietu? * ... '''[[Aidarkela ezers]]''' [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksneša]] dienvidaustrumos, ir mākslīgi veidots līdz ar [[Sirdarja]]s upes Šardaras HES uzcelšanu 20. gadsimta sešdesmitajos gados? [[Attēls:2020-01-18 Mascot Ceremony Luge Men's Single (2020 Winter Youth Olympics) by Sandro Halank–003.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[kamaniņu braucējs]] '''[[Gints Bērziņš (kamaniņu braucējs)|Gints Bērziņš]]''' <small>(attēlā)</small> 2018.—2019. gada sezonā un 2019.—2020. gada sezonā izcīnīja uzvaru Pasaules kausa jauniešiem kopvērtējumā, bet [[2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu vieninieku sacensībās? * ... elektroķīmiskā šūna, kuru ieslēdzot [[Elektriskā ķēde|elektriskajā ķēdē]], no ķīmiskās enerģijas tiek iegūta [[elektriskā enerģija]], tiek saukta par '''[[galvaniskais elements|galvanisko elementu]]''' (par godu [[Luidži Galvāni]]) jeb voltisko elementu (par godu [[Alesandro Volta]]m)? * ... '''[[jukagiru valodas]]''', kas sastopamas [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, ir izolēta [[valodu saime]]; atsevišķi [[lingvisti]] izvirza teorijas par jukagiru valodu radniecību ar [[urāliešu valodas|urāliešu valodām]] vai nivhu valodu? [[Attēls:Senecio congestus (7833340162).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[purva krustaine]]''' <small>(attēlā)</small> ir mainīga izskata [[augs]] — var būt gan īss, blīvs, gan ļoti slaids un skrajš, tādēļ [[suga]] ir aprakstīta vairākkārt, un tai ir vairāki sinonīmi? * ... '''[[Kims Vilforts]]''' ir pārstāvējis [[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlasi]] no 1983. līdz 1996. gadam, kopumā aizvadot 77 mačus, un bija nozīmīgs spēlētājs [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gada Eiropas čempionātā]], kurā Dānija ieguva pirmo vietu? * ... '''[[Ueļena]]s''' ciems [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukču pussala]]s ziemeļaustrumos, ir [[Āzija]]s vistālāk austrumos izvietotā apdzīvotā vieta? [[Attēls:2019-12-15 Victory ceremonies at 4th Junior World Cup (2019-20 Juniors and Youth A Luge World Cup Altenberg) by Sandro Halank–034.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[kamaniņu braucēja]] '''[[Elīna Ieva Vītola]]''' <small>(attēlā)</small> divos pēdējos Eiropas čempionātos ir izcīnījusi bronzas medaļu individuālajā distancē, kā arī kļuvusi par čempioni Latvijas komandas sastāvā stafetes sacensībās? * ... [[1950. gads|1950. gada]] martā Ralfs Edvardss, populārā ''[[NBC]]'' radio viktorīnas šova "Patiesība vai sekas" (''Truth or Consequences'') vadītājs, paziņoja, ka pārraidīs programmu tās 10. gadadienā no pirmās pilsētas, kas pārdēvēs sevi par godu šovam; Hotspringsa oficiāli nomainīja nosaukumu 31. martā, un [[Ņūmeksika]]s pilsētas nosaukums joprojām ir '''[[Trutorkonsekvensisa]]'''? * ... pēc Igaunijas valsts statistiskā biroja datiem 1934. gadā '''[[Igaunijas latvieši|Igaunijas latviešu]]''' skaits bija 5435, kamēr mūsdienās [[Igaunija|Igaunijā]] dzīvo mazāk nekā 2000 [[latvieši|latviešu]]? [[Attēls:Uncrossed gladius.jpg|border|right|50px]] * ... atsevišķi [[vēsturnieki]] norāda, ka, iespējams, līdz 20. gadsimta otrajai pusei, kad tika izgudrota [[AK-47|Kalašņikova triecienšautene ''AK-47'']], visvairāk cilvēku bija miruši tieši no '''[[gladiuss|gladiusa]]''' <small>(attēlā)</small> atstātajiem dūrieniem? * ... '''[[Turcijas futbola izlase]]s''' galvenais [[treneris]] '''[[Štefans Kuncs]]''' kā spēlētājs 1986. un 1994. gadā bija [[Vācijas Bundeslīga]]s labākais vārtu guvējs? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Krievijas Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] un [[Galējie ziemeļi|Galējo Ziemeļu]] [[Krievijas mazskaitlīgās Ziemeļu tautas|tauta]] '''[[kereki]]''' ir faktiski izzudusi, 2010. gada [[tautskaite|tautskaitē]] par kerekiem sevi atzina 4 cilvēki? [[Attēls:Jane Campion DNZM (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... par filmu "Klavieres" [[Jaunzēlande]]s [[kinorežisore]] '''[[Džeina Kempione]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo sievieti, kas saņēmusi [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zara]] balvu [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]? * ... '''[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par čempioniem pirmo reizi kļuva [[Valmiera FC]] futbolisti, kas titulu nodrošināja pēdējā kārtā? * ... dati par periodu no 2007. līdz 2017. gadam liecina, ka '''[[gadījuma sekss|gadījuma seksa]]''' biežums jauniešu vidū ir samazinājies, ko skaidro ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] patēriņa samazināšanos, [[videospēles|videospēļu]] skaita pieaugumu un to jauniešu īpatsvara pieaugumu, kuri dzīvo kopā ar saviem vecākiem? [[Attēls:Little Diomede Island village.jpeg|border|right|50px]] * ... kā sezonāla medību apmetne '''[[Daiomīda]]''' <small>(attēlā)</small> [[Mazā Diomida sala|Mazās Diomida salas]] rietumu krastā [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]] ir apdzīvota jau vismaz 3000 gadus; pirmais no eiropiešiem salu un tajā esošo ciematu apmeklēja [[Semjons Dežņovs]] [[1648. gads|1648. gadā]]? * ... '''[[Angels Jordenesku]]''', kurš trīs reizes ir bijis [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]], 2008. gadā tika ievēlēts [[Rumānija]]s parlamentā? * ... bērnu [[animācija]]s televīzijas seriāls '''"[[Ķepu patruļa]]"''' ir radīts [[Kanāda|Kanādā]]? [[Attēls:Echinocystis lobata.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[adatainais dzeloņgurķis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, [[Eiropa|Eiropā]] sākts audzēt 19. gadsimta beigās apstādījumos un līdz 20. gadsimta vidum izplatījās un kļuva par dārzbēgli; mūsdienās nevienmērīgi izplatīts arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|frīstaila sacensībās 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija par trim disciplīnām vairāk, nekā [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|iepriekšējās olimpiskajās spēlēs]]? * ... dažādās [[kristieši|kristiešu]] konfesijās izpratne par '''[[sakraments|sakramentu]]''' būtiski atšķiras: [[luterisms|luterismā]] ir divi sakramenti — [[kristības]] un [[Svētais Vakarēdiens]], savukārt [[katoļticība|katoļticībā]] ir septiņi sakramenti? [[Attēls:Permafrost thaw ponds in Hudson Bay Canada near Greenland.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[termokarsts|termokarsta]]''' [[ieplaka]]s ir radušās, izkūstot pazemes [[Ledus|ledum]] vai atkūstot sasalušai [[augsne|gruntij]] <small>(attēlā termokarsta ezeri [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] apkārtnē)</small>? * ... [[Šveice]]s [[futbola uzbrucējs]] '''[[Stefāns Šapuizā]]''' [[Šveices futbola izlase|izlasē]] aizvadījis 108 spēles, piedaloties [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... '''[[Trūpu Velna akmens]]''' nosaukums esot radies no tā, ka uz [[dižakmens|akmens]] [[Velns]] esot kaltējis naudu? [[Attēls:Olivia Rodrigo at Vice President's West Wing office (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Olīvija Rodrigo|Olīvijas Rodrigo]]''' <small>(attēlā)</small> debijas albums ''Sour'' 2021. gadā kļuva par mūzikas straumēšanas platformā ''[[Spotify]]'' visvairāk straumēto albumu pasaulē, singlam ''Drivers License'' esot visvairāk straumētajai dziesmai šajā platformā? * ... 2022. gada Eiropas čempions [[bobslejs|bobslejā]] '''[[Edgars Nemme]]''', kurš zelta medaļu ieguva kā [[Oskars Ķibermanis|Oskara Ķibermaņa]] četrinieka stūmējs, pirms bobslejista karjeras spēlēja [[volejbols|volejbolu]], bet ar bobsleju sāka nodarboties 2018. gadā? * ... lai '''[[emulsija]]''' būtu stabila un neslāņotos divos atsevišķos šķidrumos, ir nepieciešams pievienot [[emulgators|emulgatoru]]? [[Attēls:Vidzemes tirgus gaļas paviljons un pārvaldes ēka pēc 1902.jpg|border|right|50px]] * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] tagadējā '''[[Vidzemes tirgus|Vidzemes tirgū]]''' atklāja [[Rīga]]s pilsētas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētos mūra paviljonus <small>(attēlā)</small> gaļas un citu produktu tirdzniecībai, bet par Vidzemes tirgu to pārdēvēja [[1924. gads Latvijā|1924. gadā]]? * ... [[Horvātija]]s [[futbolists]] '''[[Roberts Jarni]]''' ar [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas izlasi]] spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausā]], bet ar [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasi]] [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]], kopā piedaloties 80 mačos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pastāv trīs '''[[Latvijas speciālās ekonomiskās zonas|speciālās ekonomiskās zonas]]''': [[Liepāja|Liepājā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]] un Latgales speciālā ekonomiskā zona, kas darbojas jebkurā vietā [[Latgale|Latgalē]], neatkarīgi no uzņēmuma atrašanās vietas? [[Attēls:National Speed Skating Oval Beijing 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pekinas nacionālais ātrslidošanas ovāls]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā būve, kas tika uzbūvēta no jauna priekš [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]]? * ... sākumā '''[[nogurums|nogurumu]]''' var pārvarēt un turpināt darbu ar iepriekšējo intensitāti, ko sauc par kompensētā noguruma fāzi? * ... saskaņā ar 2011. gada [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Lietuvas latvieši]]''' ir 2025 cilvēki, kas ir 0,07% no visiem [[Lietuva]]s [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Vinca minor 001.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[mazā kapmirte]]''' <small>(attēlā)</small> savvaļā ir izplatīta [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču [[Latvija|Latvijā]] ir plaši kultivēts augs, kurš vietām ir [[Introdukcija (bioloģija)|pārgājis savvaļā]]? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] un [[treneris]] '''[[Berti Fogtss]]''' kā [[Vācijas futbola izlase]]s galvenais treneris uzvarēja [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]], bet vēlāk vadījis arī [[Kuveitas futbola izlase|Kuveitas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]], [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] un [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānas]] izlases? * ... '''[[Sjūarda pussala]]''' [[Aļaska|Aļaskā]] ir nosaukta par godu [[ASV valsts sekretārs|ASV valsts sekretāram]] [[Viljams Sjūards|Viljamam Sjūardam]], kurš deva lielu ieguldījumu [[Aļaskas Pirkums|Aļaskas Pirkuma]] līguma noslēgšanā? [[Attēls:Herodium from above 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hērodions|Hērodiona pakalnā]]''' <small>(attēlā)</small> 12 kilometrus uz dienvidiem no [[Jeruzaleme]]s no 23. līdz 15. gadam p.m.ē. tika uzcelta nocietināta [[pils]], kas tiek uzskatīta par [[Hērods Lielais|Hēroda Lielā]] kapa vietu? * ... '''[[Latvija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja tikai vienu [[olimpiskā medaļa|medaļu]]: bronzas medaļas saņēma '''[[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|kamaniņu sporta stafetes]]''' komanda ([[Elīza Tīruma]], [[Kristers Aparjods]], [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]])? * ... vispieprasītākā profesija [[Latvija|Latvijā]] saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem ir '''[[programmētājs]]'''? [[Attēls:Hoya carnosa vo kvete.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[gaļīgā hoija]]''', ko sarunvalodā saukc arī par vaskapuķi <small>(attēlā)</small>, dabā ir sastopama [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], bet jau vairāk nekā 200 gadus tā tiek kultivēta kā [[telpaugs]]? * ... [[Melnkalnes Futbola asociācija]]s prezidents '''[[Dejans Savičevičs]]''' ir bijis [[Dienvidslāvijas futbola izlase]]s spēlētājs un [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase]]s galvenais treneris? * ... '''[[Dova-Džonsa akciju indekss|Dova-Džonsa akciju indeksu]]''' [[1884. gads|1884. gadā]] izveidoja laikraksta ''[[Wall Street Journal]]'' redaktors Čārlzs Dovs, lai sekotu līdzi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] fondu tirgos pārstāvēto rūpniecības uzņēmumu attīstībai? [[Attēls:2020-12-05 Doubles World Cup at 2020-21 Luge World Cup in Altenberg by Sandro Halank–006.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[kamaniņu sports|kamaniņu]] divnieks '''[[Mārtiņš Bots]]''' un '''[[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]''' <small>(attēlā)</small> lielākos panākumus guvuši komandu sacensībās, kur izcīnīja bronzas medaļas gan [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]], gan 2023. gada Pasaules čempionātā? * ... tradīcija vēsta, ka '''[[Patriarhu ala|Patriarhu alā]]''' ir apglabāti [[Vecā Derība|Vecās Derības]] [[pravieši]] [[Ābrams]], [[Īzāks]] un [[Jēkabs (patriarhs)|Jēkabs]], kā arī viņu sievas Sāra, Rebeka un Lia? * ... '''[[lakmuss]]''' ir no vissenāk izmantotajiem [[pH indikatori]]em, ar kura palīdzību iespējams noteikt aptuvenu vielas [[pH]] līmeni? [[Attēls:Kassym-Jomart Tokayev (2020-02-01).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s prezidents '''[[Kasims Žomarts Tokajevs]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[Nursultans Nazarbajevs|Nursultana Nazarbajeva]] atkāpšanās no amata atbilstoši konsitūcijai sākotnēji kļuva par prezidentu kā Senāta priekšsēdētājs, bet [[2019. gads|2019. gada]] 9. jūnijā pārliecinoši uzvarēja pirmstermiņa vēlēšanās, iegūstot 71% balsu? * ... '''[[Klaudio Svaress]]''' [[Meksikas futbola izlase]]s sastāvā ir aizvadījis 177 mačus no 1992. gada līdz 2006. gadam un tādējādi ir visvairāk spēļu aizvadījušais Meksikas izlases futbolists? * ... [[krievi|krievu]] ceļotājs un pirmatklājējs '''[[Semjons Dežņovs]]''' bija pirmais eiropietis, kurš [[1648. gads|1648. gadā]] atklāja [[Beringa šaurums|jūrasšaurumu]] starp [[Āzija|Āziju]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], taču ekspedīcijas rezultāti palika plaši nezināmi, un [[1728. gads|1728. gadā]] šaurumu no jauna atklāja [[Vituss Berings]], tas nosaukts viņa vārdā? [[Attēls:Heiligtum des Apollo Pythios (Alt-Thera) 12.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkā Tēra]]''' [[Mesavouno]] kalna virsotnē, [[Santorīna]]s salā, [[Grieķija|Grieķijā]] ir nosaukta mitoloģiskā salas valdnieka Tēras vārdā, kurš tiek uzskatīts par pilsētas dibinātāju <small>(attēlā Pitijas Apollona svētnīcas drupas Tērā)</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir spēlējuši septiņi '''[[Latvijas basketbolisti NBA|Latvijas basketbolisti]]''', kā arī pirmais [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[basketbolists]], kas spēlējis NBA — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[Alekss Stivriņš]]? * ... [[islāms|islāmā]] uzskata, ka [[aka]], kas atroda pie [[Kaaba]]s [[Meka]]s [[Harāma mošeja]]s kompleksā — '''[[Zamzams]]''' brīnumaini radies, kad [[Ābrams|Ībrahīma]] sieva Hādžara tuksnesī meklēja ūdeni savam dēlam Ismaīlam? [[Attēls:Terry Gilliam (32703418337) CROPPED.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais britu [[kinorežisors]], [[scenārists]], animators, [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Terijs Giljams]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijušais humora trupas ''[[Monty Python]]'' dalībnieks? * ... ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]] '''[[Enco Šifo]]''' ir piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kopā izlasē aizvadot 84 spēles? * ... '''[[Gada koks Latvijā|Gada koka]]''' nomināciju ir ieguvusi arī [[invazīva suga]] — [[ošlapu kļava]] [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]], jo Latvijas Dendrologu biedrība vēlējās pievērst sabiedrības uzmanību šādu augu izraisītām problēmām un ierobežot sugas tālāku izplatību? [[Attēls:Hoya bella kz02.jpg|border|right|50px]] * ... kā dekoratīvs [[telpaugs]] bieži audzētā '''[[skaistā hoija]]''' jeb mazā vaskapuķe <small>(attēlā)</small> savvaļā aug kā epifīts uz kokiem? * ... [[2022. gads|2022. gada]] 26. septembrī 2:03 [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] pie '''''[[Nord Stream 2]]''''' uz dienvidaustrumiem no [[Bornholmas sala]]s un 19:03 pie ''[[Nord Stream]]'' uz ziemeļaustrumiem no salas notika zemūdens sprādzieni, kas radīja trīs [[dabasgāze]]s noplūdes vietas abos cauruļvados? * ... [[Slovēnija]]s [[basketbols|basketbola]] klubs '''[[Ļubļanas "Cedevita Olimpija"]]''' ir izveidots 2019. gadā, pārņemot nosaukumu no iepriekš pastāvējušā kluba ''KK Olimpija'', apvienojot to ar [[Horvātija]]s komandu no [[Zagreba]]s ''KK Cedevita''? [[Attēls:FC RB Salzburg versus SV Mattersburg (4. Juli 2019) 29.jpg|border|right|50px]] * ... [[Norvēģijas futbola izlase]]s rezultatīvais [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Ērlings Holanns]] <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Līdsa|Līdsā]], [[Anglija|Anglijā]], kur tobrīd viņa tēvs '''[[Alfs Inge Holanns]]''' pārstāvēja ''[[Leeds United F.C.]]''? * ... pa '''[[Diomida salas]]''' atdalošo nepilnus 4 km plato [[jūras šaurums|jūras šaurumu]] ir vilkta [[datumu maiņas līnija]], un laika starpība salās ir 21 [[stunda]], tādēļ [[Ratmanova sala|Ratmanova salu]] dažkārt dēvē par Rītdienas salu, bet '''[[Mazā Diomida sala|Mazo Diomida salu]]''' — par Vakardienas salu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] janvārī [[Rīga]]s '''[[Ķengaraga tirgus]]''' zaudēja [[tirgus]] statusu? [[Attēls:Bartone BIA21 (33) (51378573818).jpg|border|right|50px]] * ... latviešu [[tenisiste]] '''[[Kamilla Bartone]]''' <small>(attēlā)</small> pārī ar Oksanu Seļehmetjevu uzvarēja 2019. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā čempionāta]] meiteņu dubultspēļu turnīrā? * ... [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls '''[[Konrāds IV]]''' [[1237. gads|1237. gadā]] 9 gadu vecumā kļuva par [[Romiešu karalis|Romiešu karali]] un [[Itālijas karalis|Itālijas karali]], tomēr par imperatoru viņam neizdevās kļūt, [[Romas pāvests|pāvestam]] atsakoties pieņemt tik lielu vēl viena [[Hoenštaufenu dinastija|Hoenštaufenu]] pārstāvja varu? * ... saskaņā ar ''[[Forbes]]'' datiem, 2021. gadā amerikāņu interneta personība un uzņēmējs '''''[[MrBeast]]''''' nopelnīja 54 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kas viņu padarīja par visvairāk pelnošo digitālā satura radītāju? [[Attēls:Kombucha Mature.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kombuča]]''' jeb tējas sēne <small>(attēlā)</small> ir populāra pasaulē, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tomēr tautas medicīnā tai piedēvēto medicīnisko efektu esamība nav zinātniski apstiprināta? * ... [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]] '''[[Havjers Klemente]]''' ir bijis ne vien [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]], bet arī [[Serbijas futbola izlase|Serbijas]], [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] un [[Lībijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]]? * ... '''[[Lavrentija]]s''' ciems [[Krievija]]s galējos ziemeļaustrumos ir dibināts [[1927. gads|1927. gadā]], kad Lavrentija līča krastā tika izveidota [[Čukotka]]s kultūras un izglītības bāze; tās izveidotājs un pirmais vadītājs bija [[latvieši|latviešu]] [[etnogrāfs]], vēlākais Ļeņingradas Ziemeļu tautu institūta rektors Kārlis Lukss? [[Attēls:Tiran R01.jpg|border|right|50px]] * ... ir plāni par [[tilts|tilta]] būvēšanu starp [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]] un [[Ēģipte|Ēģipti]] '''[[Tīrānas šaurums|Tīrānas šaurumā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā]]''' par divkārtēju čempionu kļuva [[Čīle]]s [[tenisists]] [[Nikolass Masū]], bet viņa tautietis [[Fernando Gonsaless]] izcīnīja zelta un bronzas medaļu? * ... tā kā [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] apvieno ne tikai [[kukaiņi|kukaiņu]], bet arī citu [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] pētniekus, tā uzņēmās par Gada simbolu nosaukt arī tādu dzīvnieku, kas nepieder pie kukaiņiem, un kopš [[2008. gads Latvijā|2008. gada]] ik gadu tiek nominēts '''[[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā]]'''? [[Attēls:KL-2018 (16) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... spēlētāja karjeras laikā [[itāļi|itāļu]] [[futbolists]] '''[[Dino Badžo]]''' <small>(attēlā)</small> trīs reizes ieguvis [[UEFA kauss|UEFA kausu]], divas reizes ar [[Parma FC|''Parma'']] un reizi ar [[Turīnas "Juventus"|''Juventus'']], bet [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]] pārstāvējis no 1991. līdz 1999. gadam? * ... [[1816. gads|1816. gadā]] [[Krievija]]s flotes virsnieks [[Oto fon Kocebū]] kļūdaini atklāja jaunu salu [[Diomida salas|Diomida salu]] grupā [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]] un nodēvēja to par godu savam dienesta biedram Makaram Ratmanovam par '''[[Ratmanova sala|Ratmanova salu]]'''; kad kļūda atklājās, nosaukums tika attiecināts uz Lielo Diomida salu? * ... 1980. gadu beigās '''[[Rumbulas tirgus]]''' [[Rīga|Rīgā]] izveidojās kā krāmu tirgus, vēlāk galvenā tirgošanās notika ar lietotām [[automašīnas|automašīnām]] un to rezerves daļām, bet 2022. gadā tas zaudēja [[tirgus]] statusu? [[Attēls:2019 Malaika Mihambo - by 2eight - DSC6979.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]]s, olimpiskās ({{oss|V=2020}}), divkārtējās pasaules ([[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019]], [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022]]) un [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada]] Eiropas čempiones [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] '''[[Malaika Mihambo|Malaikas Mihambo]]''' <small>(attēlā)</small> māte ir no Vācijas, bet tēvs no [[Tanzānija]]s? * ... [[1378. gads|1378. gadā]] [[Svētās Romas impērijas imperators]] [[Kārlis IV Luksemburgs]] par Arlas valdnieku iecēla Francijas troņmantinieku Šarlu, kuram kāpjot tronī kā [[Šarls VI|Šarlam VI]], '''[[Arlas Karaliste]]''' kļuva par [[Francijas Karaliste]]s sastāvdaļu? * ... [[Lielbritānija]]s izlūkdienesta darbinieks '''[[Rihards Zande]]''', kurš darbojās [[Latvija|Latvijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un tika atmaskots, 1960. gadā parakstīja vienošanos ar rakstnieku [[Arvīds Grigulis|Arvīdu Griguli]] par sava dzīvesstāsta izmantošanu [[romāns|romānā]], vēlāk kinofilmā "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]”? [[Attēls:NEC tegen Feyenoord 0-2. A. C. Milaan hulptrainer Maldini op tribune, Bestanddeelnr 922-9044.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola [[treneris|trenera]] '''[[Čezāre Maldīni|Čezāres Maldīni]]''' <small>(attēlā)</small> dēls [[Paolo Maldīni]] un mazdēls Daniels Maldīni arī ir futbolisti? * ... '''[[Daugavmalas tirgus]]''' no 16. līdz 20. gadsimtam bija galvenais [[Rīga]]s [[tirgus]]; to likvidēja pēc [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] pabeigšanas [[1930. gads Latvijā|1930. gadā]], bet mūsdienās šeit atrodas [[11. novembra krastmala]]? * ... sākotnēji [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] filmas '''"[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]"''' un '''"[[Nogalināt Bilu 2. daļa]]"''' bija plānots izlaist kā vienu filmu, tomēr, tās garumam pārsniedzot četras stundas, tā tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Vinca minor, 2020-03-29, Beechview, 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams viens '''[[oleandru dzimta]]s''' pārstāvis — [[mazā kapmirte]] <small>(attēlā)</small>, kas ir ieviests, kultivēts [[augs]], bet vietējās (dabiskā areāla) sugas nav sastopamas? * ... '''[[2018.—2019. gada NBA sezona|2018.—2019. gada Nacionālās basketbola asociācijas sezona]]''' kļuva par pirmo, kad četri [[Latvijas basketbolisti NBA|Latvijas basketbolisti]] bija iekļauti NBA komandu sastāvā: [[Kristaps Porziņģis]] (ārstējās pēc smagas traumas un nepiedalījās nevienā spēlē), [[Dāvis Bertāns]], [[Rodions Kurucs]] un [[Dairis Bertāns]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s galējo ziemeļaustrumu '''[[Čukotkas rajons|Čukotkas rajona]]''' teritorijā atrastas vairākas derīgo izrakteņu atradnes — [[zelts]], polimetālu rūdas, [[dzīvsudrabs]], [[alva]], [[akmeņogles]], bet rūpnieciska to ieguve netiek veikta * ... par lomu ''[[Netflix]]'' miniseriālā "[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]", '''[[Anja Teilore-Džoja]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]], kā arī tika nominēta [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]]? * ... '''[[Aldairs]]''' [[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāva uzvarējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī 1989. un 1997. gada ''[[Copa América]]'', bet piedalījies arī [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], un [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 80 spēles? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[TV24]]''' [[Latvija|Latvijā]] kļuva par bezmaksas kanālu virszemes [[televīzija|televīzijā]], aizvietojot kanālu [[LNT]], kurš pārcēlās uz maksas apraidi? [[Attēls:Jonas Vingegaard - 2022.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2022. gada Tour de France|2022. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā uzvarēja [[Dānija]]s [[riteņbraucējs]] Jonass Vingegords <small>(attēlā)</small>, kļūstot par otro [[Dāņi|dāni]] pēc [[1996. gada Tour de France|1996. gada ''Tour de France'']] uzvarētāja [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]], kas triumfējis pasaules prestižākajā velobraucienā? * ... [[metāls|metāli]] ar vislabāko '''[[stiepjamība|stiepjamību]]''' ir [[zelts]], [[sudrabs]] un [[varš]]? * ... kopš 2014. gada '''[[iņupiatu valoda]]''' ir viena no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Aļaskas pavalsts]] [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]], lai gan no vairāk kā 20 000 [[iņupiati]]em to prot vien ap 2000 cilvēku? [[Attēls:Taika Waititi by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Taika Vaititi]]''' <small>(attēlā)</small> režisētās [[kinofilma]]s ''Boy'' un "[[Mežakuilis un ūdenskrese]]" ir bijušas [[Jaunzēlande]]s ienesīgākās filmas? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā [[Surinama|Surinamā]] dzimušais '''[[Ārons Vinters]]''' ir uzvarējis [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]] un piedalījies [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992.]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]], kopā izlasē aizvadot 84 spēles? * ... '''[[Ukrainas latvieši|Ukrainas latviešu]]''' [[diaspora]]i ir sena vēsture — jau 1899. gadā [[Harkiva|Harkivā]] darbojās Latviešu savstarpējās palīdzības biedrība? [[Attēls:Bogdan (51636059777) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bogdans Bogdanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]], [[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausa]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs [[Serbijas basketbola izlase]]s sastāvā? * ... [[1941. gads|1941. gadā]] dibinātā [[celtniecība]]s materiālu, iekārtu un programmatūras uzņēmuma '''''[[Hilti]]''''' galvenā mītne atrodas [[Lihtenšteina]]s pilsētā Šānā? * ... vārds '''[[korifejs]]''' ir cēlies no [[koris|kora]] vadoņa apzīmējuma [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris|teātrī]], kurš bija galvenais korists un dziedāja svarīgākās lomas vai arī runāja visa kora vārdā? [[Attēls:Christian Karembeu in 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kristians Karembē]]''' <small>(attēlā)</small>, kuram bija nozīmīga loma [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā, kad tā uzvarēja [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]], ir dzimis [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]]? * ... līdz 20. gadsimta 30. gadiem '''[[juitu valodas|juitu valodām]]''' nebija savas [[rakstība]]s, bet mūsdienās '''[[unazigmīta]]s''' rakstība [[Čukču pussala]]s [[juiti]]em [[Krievija|Krievijā]] ir balstīta [[kirilicas alfabēts|kirilicas alfabētā]], bet [[Sentlorensas sala]]s juitiem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — [[latīņu raksts|latīņu alfabētā]]? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieku '''[[Osvalds Bileskalns|Osvaldu Bileskalnu]]''' apcietināja jūrā uz pēdējās [[Bēgļu laivas uz Zviedriju|bēgļu laivas]] un internēja filtrācijas nometnē; no tās viņš tika atbrīvots, atgriezās [[Rīga|Rīgā]], tomēr [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]] atkārtoti apcietināts un nošauts? [[Attēls:Jökulsarlon027.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vahdnajēgidla nacionālais parks]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais [[nacionālais parks]] [[Islande|Islandē]] un otrais lielākais [[Eiropa|Eiropā]]; tā platība ir 14,141 km² — ap 14% no salas teritorijas? * ... [[Spānija]]s [[basketbols|basketbola]] klubā no [[Sevilja]]s '''[[Seviljas "Real Betis" (basketbols)|"Real Betis"]]''' 2021.—2022. gada [[ACB līga]]s sezonā spēlēja divi latviešu basketbolisti [[Dairis Bertāns]] un [[Anžejs Pasečņiks]]; 2022.—2023. gada sezonu uzsākot, Anžeju nomainīja [[Rodions Kurucs]], kurš vēlāk komandu pameta, taču tajā atgriezās Pasečņiks? * ... '''[[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotni]]''' līdzās citiem [[Latvija]]s dabas simboliem kopš [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] nosauc [[Latvijas Dabas fonds]]; par [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] dzīvotni ir nosaukta kritala? [[Attēls:Savoonga, Alaska.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Aļasakas štats|Aļasakas štata]] [[Sentlorensas sala]]s ziemeļu krastā esošās '''[[Savunga]]s''' <small>(attēlā)</small> iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija [[valzirgi|valzirgu]] un [[vaļi|vaļu]] medības, tādēļ Savunga tika dēvēta par Pasaules valzirgu galvaspilsētu; mūsdienās gan 25 % pieaugušo iedzīvotāju ir [[bezdarbnieki]]? * ... [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Tomass Helvegs]]''' ir piedalījies [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kopā izlasē nospēlējot 108 spēles? * ... mūsdienu '''[[Guldža]]''' [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos 13. gadsimtā bija pazīstama kā Almalika, [[Čingishans|Čingishana]] dēla Čagataja valsts galvaspilsēta? [[Attēls:Sphagnum wulfianum.jpg|border|right|50px]] * ... par [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] '''[[Gada sūna Latvijā|Gada sūnu Latvijā]]''' ir nosaukts [[Vulfa sfagns]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[2018. gada NBA drafts|2018. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] '''[[Trē Jangs|Trē Jangu]]''' ar 5. numuru izvēlējās [[Dalasas "Mavericks"]], bet uzreiz drafta dienā viņš tika aizmainīts uz [[Atlantas "Hawks"]] pret 3. drafta izvēli — slovēni [[Luka Dončičs|Luku Dončiču]], kurš vēlāk kļuva par [[NBA sezonas labākais debitants|sezonas labāko debitantu]]? * ... [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālās atlases '''[[Supernova 2022]]''' finālā papildus 10 kvalificējušamies finālistiem, tika iekļauts arī [[Miks Dukurs]] ar dziesmu ''First Love'', jo dziesmas izpildījuma laikā pusfinālā notika tehniska kļūda? [[Attēls:IlmarsReinholdsDrezins Croix-de la-reconnaissance 2021-08-19aug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]''' vecākais kandidāts bija [[1930. gads Latvijā|1930. gadā]] dzimušais būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]] <small>(attēlā)</small>, kuram bija pilni 92 gadi (miris [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 13. decembrī)? * ... '''[[Zlatko Zahovičs]]''' ir [[Slovēnijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs: no 1992. gada līdz 2004. gadam 80 mačos viņš ir guvis 35 vārtus? * ... no '''[[Stilo kauja]]s''', kurā [[Sicīlija]]s [[musulmaņi|musulmaņu]] karaspēks sakāva [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora [[Oto II Otons|Oto II]] un viņa [[langobardi|langobardu]] vasaļu karaspēku, pašam imperatoram izdevās izglābties tikai peldus, bēgot uz [[bizantieši|bizantiešu]] tirgoņu kuģi, kas viņu nogādāja drošībā? [[Attēls:GAMBELL, AK - WINGS TOUR 8-29 - 9-8-2008 and after (2880207280).jpg|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta vidū [[Beringa jūra|Beringa jūrā]] esošajā '''[[Sentlorensa (sala)|Sentlorensas salā]]''' <small>(attēlā)</small> mita ap 4000 jupiku un [[juiti|juitu]], taču 1878.—1880. gadu [[bads]] iedzīvotāju skaitu samazināja desmitkārt, kam iemesli bija pārzveja un pārmedīšana, kā arī [[alkoholisms]] un eiropiešu ievazātās [[slimības]], kā dēļ netika savākti pārtikas krājumi ziemai? * ... '''[[Džaveils Makgī|Džaveila Makgī]]''', kurš [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā kļuva par [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpisko spēļu]] čempionu, māte Pamela Makgī arī ir bijusi [[basketboliste]], ir [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada olimpisko spēļu]] čempione; viņi ir pirmais mātes un dēla pāris, kas kļuvuši par olimpiskajiem čempioniem? * ... '''[[atkritumu pārstrāde]]''' ir bijusi izplatīta prakse lielākajā daļā [[cilvēce]]s [[vēsture]]s? [[Attēls:Oniscus asellus Furlbachtal01.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no citiem [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]] '''[[mitrenes]]''' <small>(attēlā)</small> ir pilnībā pielāgojušās dzīvei uz sauszemes un sastopamas vietās ar lielu gaisa mitrumu, jo tāpat kā visi vēžveidīgie mitrenes elpo ar [[žaunas|žaunām]]? * ... '''[[Stefens Iversens]]''' [[Norvēģijas futbola izlase]]s sastāvā ir piedalījies 79 spēlēs un spēlējis arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]], kur viņš guva komandas vienīgos vārtus visā turnīrā, 1—0 uzvarā pār [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[lagrēķins]]''' ir [[ģeogrāfiskās koordinātas|ģeogrāfisko koordinātu]] iegūšanas process kuģniecībā, zinot kursu un noieto attālumu no [[kuģis|kuģa]] pēdējās noteiktās atrašanās vietas? [[Attēls:Starr-110218-1536-Kalanchoe orgyalis-habit-Ulana St Makawao-Maui (25076473985).jpg|border|right|50px]] * ... dabā [[Madagaskara]]s dienvidos un dienvidrietumos augošā '''[[Orgala kalanhoja]]''' <small>(attēlā)</small>, ko mūsdienās bieži audzē kā [[telpaugs|telpaugu]], ir mūžzaļš, krūmveidīgs [[sukulents]], kurš aug lēnām un var sasniegt 1,8 metru augstumu? * ... latviešu [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[Cīņas sports|cīkstoņa]], 2021. gada pasaules U-23 čempionāta bronzas medaļas ieguvēja, '''[[Ivars Samušonoks|Ivara Samušonoka]]''' onkulis ir cīkstonis, olimpisko spēļu dalībnieks [[Igors Samušonoks]]? * ... 1997. gada Holivudas filma '''"[[Ar ienaidnieka seju]]"''' bija gan komerciāli, gan kritiski veiksmīga, īpaši izceļot [[Nikolass Keidžs|Nikolasa Keidža]] un [[Džons Travolta|Džona Travoltas]] aktierspēli? [[Attēls:Margaritifera margaritifera (MNHN-IM-2000-22369).jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]]''' ir viens no ikgadējiem [[Latvija]]s dabas simboliem, kuru kopš [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] izraugās Latvijas Malakologu biedrība <small>(attēlā 2022. gada simbols — [[ziemeļu upespērlene]])</small>? * ... ar 110 mačiem '''[[Juns Arne Rīse]]''' ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasē]]? * ... '''[[jupiku valodas]]''' ir [[Eskimosu—aleutu valodas|eskimosu—aleutu]] [[valodu saime]]s [[Eskimosu valodas|eskimosu valodu]] grupas mazākais atzars, kas izplatītas [[Aļaska]]s dienvidrietumos un [[Beringa jūra]]s salās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī [[Čukču pussala]]s piekrastē [[Krievija|Krievijā]]? [[Attēls:Douglas-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris|aktiera]], [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ieguvēja '''[[Melvins Daglass|Melvina Daglasa]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs bija [[ebreji|ebreju]] emigrants no [[Rīga]]s? * ... [[Daugavpils]] [[cīņas sports|cīņas sporta]] skolas audzēknis '''[[Alans Amirovs]]''' [[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā]] [[Varšava|Varšavā]] izcīnīja bronzas medaļu? * ... '''[[Viduslietuvas Republika]]''' bija starptautiski neatzīts valstisks veidojums, kuru ar [[Polijas Otrā republika|Polijas Otrās republikas]] atbalstu [[1920. gads|1920. gada]] 12. oktobrī pasludināja [[Lucjans Žeļigovskis]]? [[Attēls:Kopengagen- (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Norvēģijas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Stole Sūlbakens]]''' <small>(attēlā)</small> pats nospēlējis 58 mačus un guvis 9 vārtus nacionālās izlases labā? * ... senākie '''[[katli]]''', kas ir atrasti [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]], attiecināmi uz vēlo [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]]? * ... '''[[Provideņijas rajons]]''' [[Krievijas Federācija]]s ziemeļaustrumos vēsturiski ir jaukta [[čukči|čukču]] un [[eskimosi|eskimosu]] apdzīvota teritorija, kuri arī mūsdienās sastāda attiecīgi 37 % un 19 % no rajona [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:The Duke of York in Belfast (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Jorkas hercogs]] '''[[Princis Endrū]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karaļa [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] brālis un, kā karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] un [[Princis Filips|Edinburgas hercoga prinča Filipa]] trešais bērns (otrais dēls), Endrū ir astotajā vietā [[Pēctecība uz Lielbritānijas troni|Lielbritānijas troņa mantošanas]] rindā? * ... '''[[2019.—2020. gada KHL sezona|2019.—2020. gada Kontinentālās hokeja līgas sezona]]''' tika pārtraukta 2020. gada 25. martā [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte no [[Latvijas Krievu savienība]]s saraksta '''[[Inna Djeri]]''' ir arī [[Eiropas Parlamenta deputāte]]s [[Tatjana Ždanoka|Tatjanas Ždanokas]] palīdze? [[Attēls:Ana de Armas, March 2018, GQ Mexico 04 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... Holivudas aktrise '''[[Ana de Armasa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kuba|Kubā]], bet 18 gadu vecumā pārcēlusies uz [[Madride|Madridi]], [[Spānija|Spāniju]], bet vēlāk pārcēlusies uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... [[Uzbekistānas futbola izlase]]s galvenais treneris [[slovēnis]] '''[[Srečko Katanecs]]''' ir vadījis arī [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas]] (pirmo reizi iekļuva [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] un [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā), kā arī [[Maķedonijas futbola izlase|Maķedonijas]], [[AAE futbola izlase|AAE]] un [[Irākas futbola izlase|Irākas]] izlases? * ... Džoša Vordla radītā spēle '''''[[Wordle]]''''' 2021. gada decembra beigās strauji izplatījās pakalpojumā ''[[Twitter]]'', kad autors tai pievienoja kopīgošanas elementu; 2022. gada 2. janvārī jau vairāk nekā 300 000 cilvēku spēlēja ''Wordle'', bet 1. februārī tika ziņots, ka spēli iegādājies laikraksts ''[[The New York Times]]''? [[Attēls:KennethBranaghApr2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļīrija]]s [[aktieris]] un [[kinorežisors]] '''[[Kenets Brana]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par oriģinālscenāriju filmai "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]", kā arī kļuvis par pirmo, kas nominēts septiņās dažādās Kinoakadēmijas balvas kategorijās, apsteidzot [[Volts Disnejs|Voltu Disneju]], [[Alfonso Kuarons|Alfonso Kuaronu]] un [[Džordžs Klūnijs|Džordžu Klūniju]], kuri tikuši nominēti sešās kategorijās? * ... [[franči|franču]] [[vieglatlēts]], [[bokseris]], [[airētājs]], [[regbists]], [[cīkstonis]] un [[aktieris]] '''[[Rauls Paoli]]''' ir piedalījies piecās olimpiskajās spēlēs ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]; [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]], [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920]], [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]]), izcīnot vienu bronzas medaļu airēšanā? * ... cauri '''[[Čērzenieki]]em''' tek [[Pabrauklis]]? [[Attēls:Raid at elk lake.jpg|border|right|50px]] * ... jēdzienu '''[[prohibīcija]]''' visbiežāk attiecina uz periodu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no 1920. līdz 1933. gadam, kad visā valsts teritorijā tika aizliegta [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] [[ražošana]], [[Imports|importēšana]] un [[tirdzniecība]] <small>(attēlā policijas reids nelegāla alkohola konfiscēšanā [[Kanāda|Kanādā]] 1925. gadā)</small>? * ... [[Norvēģijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Hennings Bergs]]''' ir spēlējis tieši 100 spēlēs, piedaloties [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]]? * ... '''[[stenogrāfija]]''' mēdz būt pat 4—7 reizes ātrāka nekā parasts [[runa|runātā]] [[rakstīšana|pieraksts]]? [[Attēls:Akrotiri Ausgrabungsstätte 042.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Akrotira (pilsēta)|Akrotira]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]] 16. gadsimtā pr.Kr. un apbērta ar vulkāniskajiem pelniem, zem kuriem ir saglabājušās apbūves un [[freska|fresku]] paliekas, kā arī dažādi sadzīves priekšmeti un mākslas darbi, kuru dēļ tā reizēm tiek saukta par [[Grieķija]]s [[Pompeji]]em? * ... '''[[dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|dzīvības glābšanas sacensības 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sastāvēja no trīs veidiem: ugunsdzēsības sūkņu manevrēšanas, glābšanas uz ūdens un [[pirmā palīdzība|pirmās palīdzības]] sniegšanas; [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] mūsdienās gan neatzīst dzīvības glābšanu kā oficiālo sporta veidu olimpisko spēļu programmā? * ... '''[[koge]]s''' kuģu būvniecības paņēmiens ilgu laiku bija noslēpums, taču [[1962. gads|1962. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] tika atrasta [[Brēmene]]s [[Hanzas savienība|Hanzas]] koge? [[Attēls:Ava Max at the Rix FM Festival in Gothenburg (48534902657) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''''[[Ava Max]]''''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Milvoki]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču abi viņas vecāki ir no [[Albānija]]s, kuru pameta 1991. gadā? * ... '''[[Ulfs Kirstens]]''', kurš ir bijis [[Austrumvācijas futbola izlase|Austrumvācijas]] un [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks, ir pirmais spēlētājs, kurš ir nospēlējis kopā 100 mačus ar divām dažādām izlasēm? * ... 2021. gada 28. decembrī [[Krievija]]s Augstākā tiesa pēc Ģenerālprokuratūras prasības organizāciju '''"[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]"''' likvidēja, pamatojoties uz to, ka tā radot "melīgu iespaidu par [[Padomju Savienība|PSRS]] kā teroristisku valsti", kā arī "attaisno un reabilitē nacistu noziedzniekus"; 2022. gadā organizācijai piešķīra [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]]? [[Attēls:GG Trissino a cavallo.jpg|border|right|50px]] * ... [[jātnieks]] '''[[Džans Džordžo Trosīno]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Itālijas olimpiskie medaļnieki|Itālijas sportists]], kurš [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu, viņš uzvarēja [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|jāšanas augstlēkšanā]]? * ... mūsdienās '''[[reliģiskās prasības ASV valsts amatpersonām]]''' ir noteiktas šādu [[ASV štati|štatu]] konstitūcijās: [[Teksasa]], [[Ārkanzasa]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Tenesī]], [[Ziemeļkarolīna]], [[Dienvidkarolīna]], [[Pensilvānija]], [[Mērilenda]]? * ... lielākās '''[[eskimosu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[grenlandiešu valoda]] (prot ap 54 tūkstošiem) un [[inuītu valoda]] (ap 40 tūkstošiem)? [[Attēls:Dawachi.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas haniste|Džungārijas hanistē]]''' valdīja [[mongoļi|mongoļu]] oiratu izcelsmes [[dinastija]], kas tiek uzskatīta par pēdējo mongoļu [[nomadi|nomadu]] dinastiju pasaulē <small>(attēlā pēdējais Džungārijas [[hans]] Davāčs [[ķīnieši|ķīniešu]] gūstā)</small>? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Tomass Heslers]]''' nospēlējis 101 maču un guvis 11 vārtus, uzvarot [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... '''[[malleoli]]''' — īpašas ar katapultu šaujamas ugunīgas [[bulta]]s — pirmo reizi aprakstīja [[romieši|romiešu]] [[vēsturnieks]] Amiāns Marcelīns 390. gadā? [[Attēls:ArtemisiaVulgaris.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vībotne]]s''' [[stublājs]] var izaugt līdz 1 metra augstumam <small>(attēlā)</small>? * ... publicists un sporta darbinieks, bijušais [[sports|sporta]] [[žurnālists]] '''[[Askolds Uldriķis]]''' 1995. gadā kļuva par Latvijas čempionu [[dambrete|dambretē]], iegūstot tiesības piedalīties 1996. gada Pasaules čempionātā [[Beluorizonti]]? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Kresta līcis|Kresta līci]]''' [[Beringa jūra|Beringa jūrā]] apmeklēja [[Semjons Dežņovs]] [[1648. gads|1648. gadā]], bet tagadējo nosaukumu tam piešķīra [[Vituss Berings|Vitusa Beringa]] ekspedīcija [[1728. gads|1728. gadā]] par godu Svētā Krusta dienai? [[Attēls:Brian De Palma Deauville 2011.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] un [[scenārists|scenārista]] '''[[Braiens De Palma|Braiena De Palmas]]''' <small>(attēlā)</small> filmas ir saņēmušas deviņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un 12 [[Zelta globusa balva]]s nominācijas? * ... '''[[Dorinels Muntjanu]]''' ir [[Rumānijas futbola izlase]]s spēlēm bagātākais futbolists: no 1991. gada līdz 2007. gadam aizvadījis 134 mačus un guvis 16 vārtus? * ... no 1946. līdz 1957. gadam ostas, '''[[Egvekinota]]s''' ciemata, Iuļtinas raktuvju un autoceļa būvniecībā [[Krievija]]s galējos ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], bija nodarbināti ap 40 000 ieslodzīto? [[Attēls:Épreuve-chevaux-de-selle-concours-hippique-international-JO1900.jpg|border|right|50px]] * ... sacensības '''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|jāšanas medībās 1900. gada olimpiskajās spēlēs]]''' mūsdienās netiek atzītas par olimpisko disciplīnu <small>(attēlā skats no sacensībām)</small>? * ... senatnē no '''[[Džungārija]]s''' karagājienos uz [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija]]s rietumu daļu devās [[huņņi]], [[mongoļi]], [[oiroti]], [[kalmiki]] un citas nomadu tautas? * ... '''[[Krioekstrakcija (medicīna)|krioekstrakcijas]]''' operācijas gaitā acs lēca tiek [[Sasalšana|sasaldēta]] ar kriozondi un izņemta no [[acs]]? [[Attēls:Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 11. janvārī [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] prezidents '''[[Davids Sasoli]]''' <small>(attēlā)</small> nomira pēc nopietnām veselības komplikācijām, ko izraisīja [[imūnsistēma]]s darbības traucējumi? * ... '''[[George Popesku]]''', kurš sešas reizes ticis atzīts par [[Rumānija]]s gada [[futbolists|futbolistu]], laika posmā no 1988. līdz 2003. gadam aizvadīja 115 spēles [[Rumānijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]]? * ... '''"[[Šaubu ēna]]"''' ir paša [[režisors|režisora]] [[Alfreds Hičkoks|Alfreda Hičkoka]] mīļākā no visām viņa filmām? [[Attēls:2017-BG Warholm 05.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[Tokija|Tokijā]] 2021. gadā [[Norvēģija]]s [[vieglatlēts|vieglatlētam]] '''[[Karstens Varholms|Karstenam Varholmam]]''' <small>(attēlā)</small> izdevās pārspēt paša uzstādīto [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskrējienā]] par nepieredzēti lielu starpību — 0,76 sekundēm, jauno rekordu noskrienot 45,94 sekundēs? * ... [[Umberto Eko]] pirmais [[romāns]] '''"[[Rozes vārds]]"''' ir pārdots vairāk nekā 50 miljonos eksemplāru visā pasaulē, kļūstot par vienu no vislabāk pārdotajām [[grāmata|grāmatām]], kas jebkad izdotas? * ... [[Bens Afleks]], kas atveidoja [[Betmens|Betmenu]] ''[[DC Extended Universe]]'' filmās, tika izvēlēts galvenajai lomai, kā arī par producentu, scenārija līdzautoru un [[režisors|režisoru]] arī [[2022. gads kino|2022. gada]] filmai '''"[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]"''', taču vēlāk pameta projektu, un galveno varoni filmā spēlē [[Roberts Patinsons]]? [[Attēls:Peter Bogdanovich.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[režisors]], [[scenārists]], [[aktieris]], producents, kritiķis un kino vēsturnieks '''[[Pīters Bogdanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> savu karjeru uzsāka kā kino [[žurnālists]]? * ... līdz 2015. gadam [[Ukraiņi|ukrainim]] '''[[Viktors Onopko|Viktoram Onopko]]''' piederēja rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlasē]] — 109? * ... '''[[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja]]''' bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] vadošais orgāns līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam, kad pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] partijas darbību aizliedza? [[Attēls:Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads kino|2022. gadā]] mirušajam amerikāņu [[aktieris|aktierim]] un [[komiķis|komiķim]] '''[[Bobs Segets|Bobam Segetam]]''' <small>(attēlā)</small> ir saistība ar [[Latvija|Latviju]]: viņa vectēvs ar uzvārdu Žoguts dzimis 1891. gadā [[Varakļāni|Varakļānos]] un 1913. gadā emigrējis uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] '''[[Sāra Hektore]]''' kļuva par čempioni milzu slalomā, kas bija pirmā zelta medaļa [[Zviedrija]]i šajā disciplīnā pēc 20 gadu pārtraukuma? * ... '''[[2022. gads kosmonautikā|2022. gadā kosmonautikā]]''' ar 186 kosmiskajiem startiem (no tiem 178 veiksmīgi) tika pārspēts [[2021. gads kosmonautikā|iepriekšējā gada]] rekords (145)? [[Attēls:Taffarel 2018.png|border|right|50px]] * ... [[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Klaudiu Tafarels]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, uzvarot [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī 1989. un 1997. gada ''[[Copa América]]''? * ... [[1908. gads|1908. gadā]] '''[[Podkamennaja Tunguska]]s''' upes ziemeļu krastā notika sprādziens, kas pazīstams kā [[Tunguskas fenomens]]? * ... industriālo [[lauksaimnieki|lauksaimnieku]] lobija organizācija '''[[Zemnieku saeima]]''' darbojas kopš [[1999. gads Latvijā|1999. gada]]? [[Attēls:ByblosObeliskTemple.jpg|border|right|50px]] * ... senajos laikos '''[[Bibla]]''' bija viena no lielākajām [[osta|ostām]], caur kuru uz [[Senā Grieķija|Grieķiju]] tika eksportēts [[papiruss]], kas Grieķijā tika saukts ''biblos'' — tāpat kā šī pilsēta <small>(attēlā obelisku templis Biblā)</small>? * ... '''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visas disciplīnas bija atvērtas abiem dzimumiem, un piedalījās arī divas sievietes: '''[[Elvīra Gerra]]''' un '''[[Mulēna (jātniece)|Mulēna]]'''? * ... [[Ofiss (ASV seriāls)|ASV seriāls "Ofiss"]] ir '''[[Ofiss (seriāls)|līdzīga britu seriāla]]''' [[rīmeiks]]? [[Attēls:Monomakh's Cap - by shakko 05.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Monomaha cepure]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no septiņām [[Krievijas cari|Krievijas caru]] koronācijas cepurēm, kas saglabājušās līdz mūsdienām? * ... '''[[Kvavtemoks Blanko]]''' [[Meksikas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 120 mačus un guvis 39 vārtus, bet vēlāk pievērsies [[politika]]i un ir [[Morelosa]]s štata gubernators? * ... '''[[vinda|vindu]]''' kā [[ūdens]] smelšanas ierīci jau ap 1550. gadu p.m.ē. lietoja [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Senā Divupe|Senajā Divupē]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (31910286788).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" '''[[Andris Skride]]''' <small>(attēlā)</small> ir Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs un dibinātājs, [[medicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... '''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|jāšanas sacensības augstlēkšanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda disciplīna tika iekļauta [[jāšanas sacensības|jāšanas sacensību]] programmā [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[2022. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iezīmējās ar vidējo [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +7,3 °C, kas bija 0,5 °C virs klimatiskās standarta normas, gadam kļūstot par 12. siltāko novērojumu vēsturē? [[Attēls:FIFA WC-qualification 2014 - Austria vs Ireland 2013-09-10 - Giovanni Trapattoni 03 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[itāļi|itāļu]] [[futbols|futbola]] treneris '''[[Džovanni Trapatoni]]''' <small>(attēlā)</small> līdzās daudziem citiem sasniegumiem ir arī vienīgais [[treneris]], kurš ir uzvarējis visās oficiālajās kontinentālajās un pasaules klubu sacensībās ([[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]], [[UEFA kauss]], [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]], [[UEFA Superkauss]] un [[Starpkontinentālais kauss]])? * ... '''"[[Enkanto]]"''' ir ienesīgākā 2021. gada [[animācijas filma]], kā arī [[94. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijā tika atzīta par [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāko animācijas filmu]]? * ... [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s periodā [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 8. jūnijā '''[[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība]]s''' konferencē organizāciju pārdēvēja par Latvijas Jaunatnes progresa savienību, bet par tās vadītāju ievēlēja bijušo Komjaunatnes pirmo sekretāru [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]]? [[Attēls:Marco Odermatt, Schweiz gewinner des Riesenslaloms der FIS Junior World Ski Championships in Davos 2018 in aktion..jpg|border|right|50px]] * ... 2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Davosa|Davosā]] [[Šveice]]s [[kalnu slēpotājs]] '''[[Marko Odermats]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja piecas zelta medaļas, kļūstot par pirmo kalnu slēpotāju, kam tas izdevies vienā čempionātā? * ... sākotnēji [[Roma|Senās Romas]] kanalizācijas sistēma '''[[Lielā kloāka]]''' bija domāta kā drenāžas kanāls, taču tajā sāka novadīt arī notekūdeņus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[kabotāžas kuģis|kabotāžas kuģi]]''' bija pieprasīti karaspēka atbalstam visā pasaulē? [[Attēls:Hydnellum ferrugineum 59267.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[rūsganā brūnzobe]]''' ir [[sēne]], kurai jaunībā slapjā laikā raksturīga gutācija jeb šķidruma izdalīšana, kas labi redzama kā sarkani pilieni uz gaišā augļķermeņa <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džozefs Jobo]]''' un '''[[Vinsents Eņeama]]''' [[Nigērijas futbola izlase]]s sastāvā katrs aizvadījuši 101 spēli, piedaloties arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... brāļu [[Brāļi Koeni|Džoela un Ītana Koenu]] 2009. gada kinofilma '''"[[Nopietns cilvēks]]"''' saņēma plašu kritiķu atzinību un [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s nomināciju kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]? [[Attēls:Axel Oxenstierna 1635.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1627. gads Latvijā|1627. gadā]]''' bijušo [[Cēsu bīskapija|Cēsu katoļu bīskapiju]] ar tajā esošo [[Cēsis|Cēsu pilsētu]] un [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Sv. Jāņa baznīcu]], kā dāvinājumu no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] saņēma Zviedrijas valsts kanclers [[Aksels Ūksenšerna]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA draftā]]''' ar kopējo 40. numuru [[Bruklinas "Nets"]] izvēlējās [[Latvija]]s [[basketbolists|basketbolistu]] [[Rodions Kurucs|Rodionu Kurucu]], kurš kļuva par sesto Latvijas spēlētāju, kas ticis izraudzīts [[NBA drafts|NBA draftā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[piespiedu atvešana|piespiedu atvešanu]]''' ir tiesīgi veikt [[Valsts policija]]s darbinieki, izpildot [[Tiesnesis|tiesneša]] vai [[Prokurors|prokurora]] lēmumu, turklāt, ja nepieciešams, pirms nogādāšanas uz tiesu vai prokuratūru persona var tikt nogādāta policijas iestādē un turēta tur ne ilgāk kā četras stundas? [[Attēls:Thymallus thymallus Pénzes pér.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[alata]]''' <small>(attēlā)</small> ir droši zināma tikai [[Gauja]]s un [[Venta]]s baseinu galvenajās upēs un dažās to pietekās; iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]]? * ... 2022. gada decembrī mirušais [[serbi|serbu]] [[futbols|futbola]] treneris '''[[Siniša Mihajlovičs]]''', kurš pats ir nospēlējis 63 spēles [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas futbola izlasē]], no 2012. gada līdz 2013. gadam bija [[Serbijas futbola izlase|Serbijas izlases]] galvenais treneris? * ... filma '''"[[Bēglis (filma)|Bēglis]]"''' ar [[Harisons Fords|Harisonu Fordu]] un [[Tomijs Lī Džonss|Tomiju Lī Džonsu]] galvenajās lomās tiek uzskatīta par vienu no 20. gadsimta 90. gadu labākajām spriedzes filmām, tā tika nominēta septiņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Kolyuchin-Insel 1 2013-08-01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]i piederošā neapdzīvotā [[sala]] [[Čukču jūra|Čukču jūrā]] '''[[Koļučina]]''' ir ievērojama ar [[valzirgs|valzirgu]] kolonijām <small>(attēlā)</small> un putnu tirgiem, kā arī nozīmīga [[leduslāči|leduslāču]] vairošanās vieta? * ... [[dāņi|dāņu]] [[sporta šāvējs]] '''[[Larss Jergens Madsens]]''' ir startējis piecās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] (1900—1924), kur izcīnījis piecas olimpiskās medaļas? * ... '''[[kardānpārvads]]''' sastāv no krusteņa 90 grādu leņķī, kura tapu gali nostiprināti dzītās un dzenamās vārpstas dakšu gultņojumos? [[Attēls:Rigobert Song 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rigobērs Songs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir nospēlējis visvairāk — 137 — spēles [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas futbola izlasē]], ir piedalījies astoņos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], kas ir rekords? * ... mūsdienu '''[[Reomīra skala]]''' [[temperatūra]]s mērīšanai ir pielāgota [[Celsija skala]]i, tās nulles punkts ir [[ūdens]] sasalšanas [[temperatūra]] [[Jūras līmenis|jūras līmenī]], bet ūdens [[viršanas temperatūra]] ir 80 ^oRé? * ... [[Olivers Stouns|Olivera Souna]] 1986. gada kara filma '''"[[Armijas vads]]"''' tika nominēta astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], no kurām saņēma četras kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]], [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā skaņa]] un [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā montāža]]? [[Attēls:Hercoga Jēkaba galma aptieka, 13.05.2012..jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pildrežģis|pildrežģa]]''' ēku pildījums sastāv no apmesta pinuma, ar [[salmi]]em aptītiem [[koksne|koka]] stabiem, [[māls|māla]], [[ķieģelis|ķieģeļu]] vai [[akmens|akmeņu]] [[mūris|mūra]] <small>(attēlā Hercoga Jēkaba galma aptieka [[Kuldīga|Kuldīgā]])</small>? * ... piemērotas infrastruktūras trūkuma dēļ '''[[Latvijas čempionāts treka riteņbraukšanā]]''' nenotika kopš 1995. gada, līdz pēc ilga pārtraukuma 2020. gadā tas tika sarīkots [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēža|Panevēžā]], ''[[Cido Arena]]'', kā daļa no Baltijas čempionāta? * ... pēc pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i tagadējās [[Kazahstāna]]s austrumu pilsētas '''[[Taldikorghana]]s''' vietā 1869. gadā [[krievi|krievu]] pārceļotāji nodibināja Gavrilovkas ciematu, ko 1920. gadā pārdēvēja par Taldikurgānu? * ... 1958. gadā [[Urāns (elements)|urāna]] [[rūda]]s raktuvju strādniekiem izveidoja slēgto apmetni, ko nosauca par Gurjevu-20, vēlāk tā tika pārdēvēta par Ševčenko un mūsdienās ir [[Kazahstāna]]s pilsēta '''[[Aktau]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īrijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Stīvs Stontons]]''' ir aizvadījis 102 mačus un bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[islāma terorisms|islāma terorisma]]''' kā modernā [[terorisms|terorisma]] formas sākotne ir saistāma ar [[Islāma revolūcija|Islāma revolūciju]] 20. gadsimta 80. gados [[Irāna|Irānā]]? [[Attēls:Atafu street dawn 20070715.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Atafu]]''' ir mazākais, bet visvairāk apdzīvotais no trijiem [[Tokelau]] teritoriju veidojošajiem [[atoli]]em <small>(attēlā iela Atafu ciemā)</small>? * ... '''[[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauta [[airēšana]], jo [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā]] [[Atēnas|Atēnās]], taču slikto laikapstākļu dēļ tās tika atceltas? * ... [[Matrikss (filmu cikls)|"Matriksa" filmu cikla]] otrā filma '''"[[Matrikss atjaunots]]"''', kuras pirmizrāde notika 2003. gada 7. maijā, guvusi vairāk nekā 700 miljonu dolāru ienākumus, savukārt pusgadu vēlāk iznākusī '''"[[Matrikss — Revolūcija]]"''' — vairāk nekā 400 miljonu? [[Attēls:Livonia 1607.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1607. gads Latvijā|1607. gadā]]''' [[ugunsgrēks|ugunsgrēkā]] nodega lielākā daļa [[Jelgava]]s koka namu, bet cits ugunsgrēks nodarīja postījumus [[Cēsu Svētā Jāņa baznīca]]i <small>(attēlā 1607. gada Livonijas karte)</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase]]''' [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|kvalifikācijas turnīrā]] ar iegūtiem 3 punktiem ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... lai gan '''[[Korejas Demilitarizētā zona]]''' ir demilitarizēta, robežas aiz tās ir viena no militarizētākajām vietām pasaulē? [[Attēls:Sania Mirza (35449409862).jpg|border|right|50px]] * ... [[Indija]]s [[tenisiste]] '''[[Sanja Mirza]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi [[WTA ranga pirmo numuru saraksts|pasaules pirmā rakete]] dubultspēlēs un uzvarējusi 6 ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros? * ... '''[[terorisma pētniecība]]s''' nozīmīgākais periods ir 20. gadsimta otrā puse un jo īpaši masu [[vardarbība]]s uzplaiksnījums 1960.—1990. gados, pēc kura īpaša loma tika piešķirta ar sabiedrisko drošību saistītiem jautājumiem, meklējot tematiskas un metodoloģiskas inovācijas [[terorisms|terorisma]] konceptualizēšanai? * ... '''[[Britu Irākas mandātteritorija]]''', kas pastāvēja no 1920. līdz 1932. gadam sakautās [[Osmaņu impērija]]s [[Mezopotāmija]]s provincēs, ir uzskatāma par modernās [[Irāka]]s valstiskuma aizsākumu? [[Attēls:Handmade teddy bear.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē ir aptuveni divdesmit '''[[rotaļu lācītis|rotaļu lācīšiem]]''' <small>(attēlā)</small> veltīti [[muzeji]] un vairāki desmiti tūkstošu šīs rotaļlietas kolekcionāru? * ... '''[[1980.—1981. gada Eiropas kausa sezona|1980.—1981. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem kļuva [[Anglija]]s klubs ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'', kas bija piektā reize pēc kārtas, kad Eiropas kausu iegūst komanda no Anglijas? * ... 1988. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā kriminālfilma par trīs cilvēktiesību aktīvistu pazušanas izmeklēšanu '''''[[Mississippi Burning]]''''' tika nominēta septiņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], saņemot gan tikai vienu? [[Attēls:UCI Track World Championships 2020 043 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. un 2010. gadā [[Malaizija]]s gada sportista titulu saņēmušā '''[[Azizulhasni Avans|Azizulhasni Avana]]''' <small>(attēlā)</small> lielākais sasniegums ir zelta medaļa 2017. gada [[Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā treka riteņbraukšanā]] un sudraba medaļa [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokijas olimpiskajās spēlēs]], abas [[Keirins|keirina]] disciplīnā? * ... '''[[Somņiteļnaja]]s''' ciems [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika pamests 1980. gados, kad salā tika pārtraukta saimnieciska [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] audzēšana? * ... rakstītā '''[[Cesvaines vēsture]]''' sākas ar [[1209. gads|1209. gada]] [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]] pieminēto ''urbs Zcessowe''? [[Attēls:Pyknometer.jpg|border|right|50px]] * ... piepildot '''[[piknometrs|piknometru]]''' <small>(attēlā)</small> un nosverot to, iespējams precīzi noteikt [[šķidrums|šķidruma]] [[blīvums|blīvumu]]? * ... bijušais [[ASV futbola izlase]]s vārtsargs '''[[Keisijs Kellers]]''' ir nospēlējis izlasē 102 spēles, piedalījies četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīros]] un ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbola vārtsargs]], kurš spēlējis [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un [[Spānijas La Liga|Spānijas ''La Liga'']]? * ... [[Kventins Tarantīno|Kventīna Tarantīno]] filma '''"[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]"''' bija gan kritiski, gan finansiāli veiksmīga, nopelnot 180 miljonus ASV dolāru pie 30 miljonu budžeta? [[Attēls:Rund um Köln 2022 033.jpg|border|right|50px]] * ... piecu ''[[Tour de France]]'' posmu uzvarētājs '''[[Dilans Grūnevegens]]''' <small>(attēlā)</small> 2020. gadā saņēma ievērojamu uzmanību, jo izraisīja nopietnu kritienu ''[[Tour de Pologne]]'' sacensību finišā, kuras rezultātā [[Fabio Jakobsens]] tika ievietots slimnīcā, bet Grūnevegens saņēma deviņu mēnešu diskvalifikāciju? * ... dziesminieks, [[dzejnieks]], rakstnieks un gleznotājs '''[[Valdis Atāls]]''' ir strādājis arī kā celtnieks, restaurators, pedagogs, interjerists un kamīnmeistars, arī par krāsotāju, māksliniecisko noformētāju, [[biatlons|biatlona]] šautuves pārzini un dažādos citos darbos, bet par pretvalstiskiem uzskatiem no 1978. līdz 1983. gadam izcieta sodu stingrā režīma labošanas darbu kolonijā [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]? * ... pēc [[Agrārā reforma Latvijā|zemes reformas]] 1923. gadā '''[[Lielbātas muiža]]s''' kungu mājā atklāja sanatoriju plaušu [[tuberkuloze]]s slimnieku ārstēšanai? [[Attēls:Formula Regiminis Ducatus Curlandiae 1617.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1618. gads Latvijā|1618. gadā]]''' par [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercogu]] [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma Ketlera]] vietā tika ievēlēts viņa brālis [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihs]], kurš apstiprināja jaunu hercogistes pārvaldes konstitūciju ''[[Formula regiminis]]'' <small>(attēlā)</small>, kas piešķīra daudz lielākas tiesības [[Muižniecība|muižnieki]]em? * ... '''[[Kobi Džonss]]''' ir spēlēm bagātākais [[ASV futbola izlase|ASV izlases]] [[futbolists]]: laika posmā no 1992. gada līdz 2004. gadam viņš aizvadījis 164 mačus, kuru laikā guvis 15 vārtus? * ... [[Latvijas Hokeja federācija]]s valdes loceklis un viceprezidents '''[[Viesturs Koziols]]''' [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbībā]] guvis panākumus kā nekustamo īpašumu attīstītājs? [[Attēls:Ushakowskoje 2 2013-07-28.jpg|border|right|50px]] * ... 1990. gados [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un tās lielāko ciemu '''[[Ušakovska|Ušakovsku]]''' <small>(attēlā 2013. gadā)</small> pameta gandrīz visi iedzīvotāji; [[čukči|čukču]] un [[eskimosi|eskimosu]] ģimenes 1997. gadā pārcēla uz [[Longa šaurums|Longa šauruma]] pretējā krastā esošo [[Misšmita]]s ciematu, bet pēdējā salas iedzīvotāja gāja bojā 2003. gadā pēc [[leduslācis|lāča]] uzbrukuma? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks kā [[Oskars Ķibermanis|Oskara Ķibermaņa]] [[bobslejs|bobsleja]] ekipāžas stūmējs '''[[Dāvis Spriņģis]]''' 2012. gadā kļuvis par Eiropas junioru čempionu [[karatē]], spēlējis arī [[basketbols|basketbolu]] un pat startējis ''[[slam dunk]]'' konkursā ''Ghetto Games'' ielu basketbola festivāla ietvaros? * ... viena '''[[kilovatstunda]]''' ir [[enerģija]], kuru vienas [[stunda]]s laikā patērē elektriska ierīce, kuras [[jauda]] ir viens kilovats? [[Attēls:Trireme.jpg|border|right|50px]] * ... seno laiku karakuģus '''[[triēra]]s''' <small>(attēlā)</small> airēja līdz pat 170 airētāju, kas atradās kuģa abās pusēs un katrs airēja vienu airi? * ... '''[[Paulo Vančope]]''' ir [[Kostarikas futbola izlase]]s otrais visu laiku labākais vārtu guvējs — 73 mačos viņš guva 45 vārtus, bet no 2014. gada līdz 2016. gadam viņš bija Kostarikas izlases galvenais [[treneris]]? * ... par galveno lomu 2007. gada filmā '''"[[Plūdīs asinis]]"''' [[Denjels Dejs-Lūiss]] saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais aktieris un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]? [[Attēls:Nikola Jokic free throw (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Serbija]]s [[basketbolists]] '''[[Nikola Jokičs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. un 2022. gadā tika atzīts par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|sezonas vērtīgāko spēlētāju]], tādējādi kļūstot par viszemāk [[NBA drafts|draftēto]] (41. kārtas numurs otrajā kārtā) līgas sezonas vērtīgāko spēlētāju tās vēsturē? * ... '''[[Fakaofo]]''', kas ir viens no trijiem [[Tokelau]] teritoriju veidojošajiem [[atoli]]em, ievērojami ietekmē okeāna līmeņa izmaiņas — Fales sala ir apjozta ar 5—7 m augstu betona sienu, lai paglābtu tās krastus no viļņu [[erozija]]s? * ... mūsdienās '''[[arkādes spēle|arkādes spēļu]]''' popularitāte samazinās, jo ir izplatījušās [[Spēļu konsole|konsoļu]] un [[Datorspēle|personālo datoru spēles]]? [[Attēls:Miguel Angel Nadal in 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Spānija]]s [[futbolists]] '''[[Migels Anhels Nadals]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies 62 spēlēs, ir [[tenisists|tenisista]] [[Rafaels Nadals|Rafaela Nadala]] tēvocis? * ... 2021. gada vidū '''''[[Catalogue of Life]]''''' bija uzskaitītas 1 997 284 no 2,2 miljoniem pasaulē [[taksonomija|taksonomiski]] uzskaitīto [[suga|sugu]]? * ... '''[[2022. gads kino|2022. gadā kino]]''' ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu ciklu nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru (pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}, iznākot filmai "[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]" — sasniedza {{nobr|28 miljardu}})? [[Attēls:Rihards Lomažs 19 Merkezefendi Belediyesi Denizli Basket TBSL 20241202 (1) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā '''[[Rihards Lomažs]]''' <small>(attēlā)</small> strauji kļuva par vienu no līderiem, 2021. gada spēlēs pret [[Serbijas basketbola izlase|Serbiju]] un Slovākiju gūstot attiecīgi 33 un 28 punktus, būdams rezultatīvākais spēlētājs? * ... '''[[Pantogrāfs (rīks)|pantogrāfu]]''' zīmējumu palielināšanai vai samazināšanai, kā arī pārzīmēšanai izgudroja [[senie grieķi|seno grieķu]] [[matemātiķis]] un mehāniķis [[Hērons]] no [[Aleksandrija]]s? * ... [[2021. gads kino|2021. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma '''"[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]"''' ir [[2021. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāka 2021. gada filma]] un [[visu laiku ienesīgākās filmas|sestā visu laiku ienesīgākā filma]], kā arī pārspējusi vairākus kases ieņēmumu rekordus, tostarp [[COVID-19 pandēmija]]s laikā izdoto filmu ieņēmumu rekordus? [[Attēls:Jose Antonio Camacho.jpg|border|right|50px]] * ... [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Hosē Antonio Kamačo]]''' <small>(attēlā)</small> spēlētāja karjeras laikā 15 gadus pavadīja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] komandā, piedaloties vairāk nekā 500 mačos un izcīnot 19 titulus, ieskaitot deviņus ''[[La Liga]]'' titulus; panākumus guvis arī [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]], gan kā spēlētājs, gan kā tās treneris? * ... '''[[piekrastes navigācija]]s''' uzdevumus risina visi kuģu vadītāji, bet sarežģītos rajonos vai tur, kur to prasa noteikumi (piemēram [[osta|ostās]]), kuģu vadītājiem palīdz locis? * ... ar [[1858. gads|1858. gada]] '''[[Aigunas līgums|Aigunas līgumu]]''' [[Ķīnas impērija]] zaudēja [[Krievijas Impērija]]i [[Amūra]]s kreisā krasta zemes, kas tai pienācās pēc [[Ņerčinskas līgums|Ņerčinskas līguma]]? [[Attēls:Saba School of Medicine.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlandes Karaliste]]s speciālās aizjūras municipalitātes [[Saba]]s administratīvo centru '''[[Botoma]]s''' ciemu <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] dibināja kuģa katastrofā cietuši angļu jūrnieki? * ... '''[[baložu sacīkstes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' galvenokārt notika no rīta puses, lai [[mājas balodis|baloži]] varētu atgriezties pirms [[tumsa]]s iestāšanās, taču atsevišķi paraugdemonstrējumi notika arī dienas vidū? * ... '''[[1616. gads Latvijā|1616. gadā Latvijas teritorijā]]''' notika pirmā dokumentāli aprakstītā [[zemestrīce]], par kuru rakstiskās liecības atstājis [[Valle]]s muižas mācītājs, literāts un valodnieks [[Georgs Mancelis]], kurš tobrīd atradies [[Pienava|Pienavā]]? [[Attēls:Yusaku Maezawa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna]]s [[uzņēmējs]], miljardieris, mūziķis un mākslas darbu kolekcionārs '''[[Jūsaku Maedzava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] kā kosmiskais tūrists pavadīja kosmosā 11 dienas 19 stundas 35 minūtes? * ... [[Gana|Ganā]] dzimušais '''[[Geralds Asamoa]]''' un viņa ģimene 1990. gadā emigrēja uz [[Vācija|Vāciju]], kur viņš uzsāka trenēties [[futbols|futbolā]]; kļuvis par [[Vācijas futbola izlase]]s spēlētāju un pārstāvējis to [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... Valsts Drošības dienesta gada pārskatos vienmēr tiek norādīts, ka draudu līmenis '''[[terorisms Latvijā|terorismam Latvijā]]''' ir zems? * ... līdz 1880. gadam Nikolajevska <small>(attēlā '''[[Nikolajevska pie Amūras]]''' mūsdienās)</small> bija [[Krievija]]s Piejūras apgabala centrs, tad par tādu kļuva [[Habarovska]], bet 1888. gadā [[Vladivostoka]]? * ... [[Šveice]]s [[sporta šāvējs]] '''[[Konrāds Štēli]]''' ir izcīnījis 4 olimpiskās medaļas [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiādē]], 5 medaļas neoficiālajās olimpiskajās spēlēs un 65 medaļas pasaules čempionātā? * ... '''[[Halhingolas kampaņa]]''', kas sākās [[1939. gads|1939. gada]] 11. maijā kā robežsargu konflikts, beidzās ar liela mēroga karadarbību, kurā no 3. jūlija līdz 22. augustam [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[Mongolija]]s armijas grupa [[Georgijs Žukovs|Georgija Žukova]] vadībā spēja uzvarēt 6. [[Japāna]]s armiju? [[Attēls:Betty White 2010.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Betija Vaita|Betijas Vaitas]]''' <small>(attēlā)</small> karjera izklaides jomā ilga vairāk nekā deviņas dekādes, pirmo reizi parādoties [[radio]] programmā ''Empire Builders'' 1930. gadā astoņu gadu vecumā? * ... [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Martins Jergensens]]''' ir spēlējis 102 mačos, kuru laikā viņš guvis 12 vārtus, un ir vienīgais Dānijas spēlētājs, kurš piedalījies trijos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]]? * ... '''[[Laža]]''' ir [[Tebra]]s labā krasta pieteka? [[Attēls:Philipsburg and the Great Bay, Sint Maarten, Caribbean.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sintmārtena]]s [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]] '''[[Filipsburga|Filipsburgu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1763. gads|1763. gadā]] dibināja [[skoti|skotu]] kapteinis [[Nīderlande]]s dienestā Džons Filipss, kura vārdā tā nosaukta? * ... [[sporta šāvējs]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[George Plagino]]''' bija pirmais sportists no [[Rumānija]]s, kas startējis mūsdienu [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... pēc [[Rīgas rāte]]s rīkojuma [[Mollīna tipogrāfija|Mollīna tipogrāfijā]] '''[[1615. gads Latvijā|1615. gadā]]''' tika iespiesta baznīcas rokasgrāmata, kas ir pirmais iespieddarbs [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Unio pictorum.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas trīs '''[[perlamutreņu ģints]]''' [[gliemene]]s <small>(attēlā slaidā perlamutrene)</small>? * ... '''[[Jespers Grēnkjērs]]''', kurš [[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlasē]] ir nospēlējis 80 mačus un guvis 5 vārtus, ir dzimis [[Grenlande]]s galvaspilsētā [[Nūka|Nūkā]]? * ... līdz 2019. gadam navigācija pa '''[[Ziemeļu jūrasceļš|Ziemeļu jūrasceļu]]''' sākās jūlijā, bet 2020. gadā jau maijā; beidzās navigācija parasti novembrī, bet 2021. gadā tā turpinājās līdz janvāra beigām? [[Attēls:Pieter Snayers - Battle of Kircholm, 1605.jpg|border|right|50px]] * ... pateicībā Dievam par piešķirto uzvaru [[1605. gads Latvijā|1605. gadā]] notikušajā [[Salaspils kauja|Salaspils kaujā]] <small>(attēlā)</small> pēc poļu hetmaņa [[Jans Karols Hodkevičs|Jana Karola Hodkeviča]] pavēles un par viņa līdzekļiem '''[[1613. gads Latvijā|1613. gadā]]''' tika atjaunota [[Salaspils]] Sv. Jura baznīca? * ... dvīņubrāļi '''[[Bobs Braiens|Bobs]]''' un '''[[Maiks Braiens|Maiks Braieni]]''' vairākus gadus bija [[teniss|tenisa]] dubultspēļu reitinga līderi, nosaukti par [[ATP]] desmitgades komandu? * ... '''[[Novgorodas Republika]]''' izveidojās 12. gadsimtā pēc [[Rurikoviču dinastija]]i piederošo [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņazu]] varas sairuma? [[Attēls:Morten Olsen 2012.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mortens Olsens]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā pats piedalījies 102 spēlēs, 15 gadus bija nacionālās izlases galvenais treneris, vadot komandu [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]? * ... '''[[Čapļina rags]]''' [[Krievija]]s galējos ziemeļaustrumos un tā apkārtne ir vēsturiski viens no galvenajiem [[juiti|juitu]] apdzīvotības centriem — te atradās liels ciems Unazika (Čapļina), no kura cēlies [[čapļiniešu valoda]]s (unazigmītas) nosaukums (ciemu 1957. gadā pārvietoja uz jaunu vietu un nodēvēja par [[Novoje Čapļina|Novoje Čapļinu]])? * ... '''[[tēlotāja ģeometrija]]''' ir [[ģeometrija]]s sadaļa, kurā telpiski objekti tiek attēloti kā plakani? [[Attēls:TabulaRogeriana.jpg|border|right|50px]] * ... [[arābi|arābu]] [[ģeogrāfs]] '''[[Muhammads el Idrīsi]]''' [[Sicīlijas Karaliste]]s [[normaņi|normaņu]] valdnieka [[Rožērs II|Rožēra II]] dienestā izveidoja ''[[Tabula Rogeriana]]'' <small>(attēlā)</small> — vienu no visdetalizētākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] pasaules [[Ģeogrāfiskā karte|kartēm]]? * ... [[indieši|indietis]] '''[[Ramešbābu Pragnanandhā]]''' bija jaunākais [[šahists]] vēsturē, kas ieguvis [[Starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] nosaukumu 10 gadu, 10 mēnešu un 19 dienu vecumā, bet par [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] kļuvis 12 gadu, 10 mēnešu un 14 dienu vecumā, kļūstot par otru jaunāko lielmeistaru šaha vēsturē pēc [[Sergejs Karjakins|Sergeja Karjakina]]? * ... 1995. gada filma '''"[[Sadursme (1995. gada filma)|Sadursme]]"''' bija pirmā filma, kurā [[Als Pačīno]] un [[Roberts De Niro]] vienlaicīgi parādījās uz ekrāna? [[Attēls:Dental-implant-illustration.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu '''[[zobu implants|zobu implantu]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir bioloģisks process, ko sauc par osseointegrāciju, kurā tādi materiāli kā [[titāns]] vai [[cirkonijs]] veido ciešu saiti ar [[Kauls|kaulu]]? * ... [[Grieķija]]s futbolists '''[[Teodors Zagorakis]]''', kurš [[Grieķijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījis 120 spēles, vēlāk uzsāka politiķa karjeru un 2014. gadā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]]? * ... '''[[1610. gads Latvijā|1610. gadā]]''' tika pabeigta [[Vīlande]]s katoļu prāvesta [[Dionīsijs Fabrīcijs|Dionīsija Fabrīcija]] "Livonijas vēsture" (''Livonicae Historiae compendiosa series, in quatuor digesta partes ab anno 1158 usque ad annum 1610''), kur pirmo reizi visas [[latvieši|latviešu]] apdzīvotās teritorijas apzīmētas par [[Latvija|Latviju]] — ''Lothavia''? [[Attēls:Rembates muiža pirms 1914.jpg|border|right|50px]] * ... no '''[[Rembates muiža]]s''' tagadējā [[Lielvārde]]s pilsētā līdz mūsdienām ir saglabājies muižas parks, bet muižas pili <small>(attēlā)</small> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sagrāva vācu [[artilērija]]s apšaudē pāri [[Daugava]]i? * ... sākotnēji bija paredzēts, ka '''[[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs]]''' norisināsies [[Menas sala|Menas salā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], tomēr [[COVID-19 pandēmija]]s radīto sarežģījumu dēļ [[FIDE]] mainīja norises vietu, par jauno norises vietu izvēloties [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]]? * ... dēļ finansiālajām problēmām, kas radās pēc [[Hārvijs Vainstīns|Hārvija Vainstīna]] atlaišanas no studijas pēc viņam izvirzītajām apsūdzībām par [[seksuāla uzmākšanās|seksuālu uzmākšanos]] un vardarbību, 2018. gada februārī '''''[[The Weinstein Company]]''''' paziņoja par [[bankrots|bankrotu]]? [[Attēls:Little Bay - Montserrat.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 1998. gada [[Montserrata]]s pagaidu [[galvaspilsēta]] ir '''[[Breidsa]]''', kurai līdzās pie Litlbeja līča tiek būvēta jaunā oficiālā galvaspilsēta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Antonijs Nikopolidis]]''' tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[Grieķija]]s [[futbola vārtsargs|futbola vārtsargiem]]; ar ''[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]'' un ''[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]'' komandām izcīnījis 11 [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] titulus, bet [[Grieķijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījis 90 mačus? * ... kopš 2006. gada '''[[Čedžudo (province)|Čedžudo]]''' ir pirmā un vienīgā [[Dienvidkoreja]]s autonomā province? [[Attēls:Georges Nagelmackers par Nadar.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Žoržs Nagelmakers]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar [[Austrumu ekspresis|Austrumu ekspreša]] vilcienu, piedalījies [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnīja zelta medaļu [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas]] sacensībās [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|pasta piegādē]]? * ... '''[[ūdens motosports 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdens motosportā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sacensības notika četrās laivu klasēs, taču [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šobrīd neatzīst ūdens motosportu kā oficiālo [[sporta veidi|sporta veidu]] olimpisko spēļu programmā? * ... balvu [[Gada dramatiskā teātra izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde]] '''[[Spēlmaņu nakts 2020/2021|Spēlmaņu nakts 2021. gada ceremonijā]]''' saņēma [[Dailes teātris|Dailes teātra]] izrāde "Smiļģis", kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]? [[Attēls:Neolithic talc necklace - PRE.2009.0.237.1.IMG 1998.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaklarota]]s''', iespējams, bija viens no senākajiem [[cilvēks|cilvēku]] rotājumu veidiem <small>(attēlā [[neolīts|neolīta]] [[talks|talka]] kaklarota)</small>? * ... [[Dvīņi|dvīņu brāļi]] [[Vasilijs Berezuckis|Vasilijs]] un '''[[Aleksejs Berezuckis|Aleksejs]]''' Berezucki [[Krievijas futbola izlase]]s sastāvā kopā pa abiem ir nospēlējuši vairāk nekā 150 spēles? * ... '''[[1606. gads Latvijā|1606. gadā]]''' [[Vidzeme|Vidzemē]] plosījās [[mēris|mēra]] [[epidēmija]]? [[Attēls:Michael Matt in action.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrija]]s [[kalnu slēpošana]]s olimpiskā medaļnieka '''[[Mihaels Mats|Mihaela Mata]]''' <small>(attēlā)</small> brālis Mario Mats arī ir kalnu slēpotājs, bet otrs brālis Andreass Mats ir bijis [[frīstaila slēpošana|frīstaila slēpotājs]] — abi tāpat ieguvuši [[olimpiskās medaļas]]? * ... 20. gadsimta 90. gadu gadu beigās "Skonto" uzņēmumu grupas īpašnieks un [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidents [[Guntis Indriksons]] bijušā '''[[Dinamo stadions (Rīga)|"Dinamo" stadiona]]''' teritorijā [[Rīga|Rīgā]] uzsāka vērienīgu celtniecību, izveidojot [[Sports Latvijā|Latvijas sportam]] sekojošajās desmitgadēs nozīmīgos objektus [[Skonto halle|Skonto halli]] un [[Skonto stadions|Skonto stadionu]]? * ... '''[[politiskais islāms]]''' tiek definēts kā jebkāds [[islāmisms]] tiktāl, ciktāl tas var kalpot kā politiskās identitātes un politiskās rīcības pamats? [[Attēls:Claudia Cardinale 1963.jpg|border|right|50px]] * ... viena no atpazīstamākajām [[itāļi|itāļu]] [[aktrise|aktrisēm]] '''[[Klaudija Kardināle]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Tunisija|Tunisijā]]? * ... '''[[Niklass Aleksandersons]]''' [[Zviedrijas futbola izlase]]s sastāvā ir aizvadījis 109 mačus, piedaloties [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Tiaņdzjiņas ārzemju koncesijas]]''', ko vairākas [[Eiropa]]s valstis, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Japāna]] piesavināja [[Tiaņdzjiņa]]s pilsētā [[Ķīna|Ķīnā]], veicināja pilsētas straujo izaugsmi 20. gadsimta pirmajā pusē? [[Attēls:Town janitor.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[apkopējs|apkopēja]]''' profesijas <small>(attēlā)</small> pirmsākumi meklējami [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] un [[Senā Divupe|Senās Divupes]] laikā, kad jau tika algoti cilvēki, kas palīdzētu uzkopt mājas? * ... [[Indija]]s [[šahists]] '''[[Dommaradžu Gukešs]]''' par [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] kļuva 12 gadu, 7 mēnešu un 17 dienu vecumā, kļūstot par tobrīd otro jaunāko lielmeistaru šaha vēsturē pēc [[Sergejs Karjakins|Sergeja Karjakina]], bet pirms viņa šo otro vietu ieņēma [[Uzbekistāna]]s šahists '''[[Nodirbeks Abdusatorovs]]''', kurš kļuva par lielmeistaru 13 gadu, 1 mēneša un 11 dienu vecumā? * ... 2022. gada vasarā '''[[Vidzemes partija]]''' parakstīja [[memorands|memorandu]] ar "[[Latvijas attīstībai]]", par kopīgu startu apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču starts nebija sekmīgs — apvienība saņēma nedaudz mazāk nekā 5% vēlētāju balsu, paliekot zem [[5% barjera|robežas]], kas ļauj iekļūt parlamentā? [[Attēls:Provideniya from sea.jpg|border|right|50px]] * ... 1989. gadā '''[[Provideņija]]s''' ciematā [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā)</small> dzīvoja 5432 cilvēki, taču pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sākās strauja iedzīvotāju izceļošana, un mūsdienās ciemata iedzīvotāju skaits stabilizējies ap 2150? * ... pirmais [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]], kurš saņēma '''[[PRO UEFA licence|PRO UEFA licenci]]''' bija [[Aleksandrs Starkovs]] 2005. gadā? * ... pēc iepriekšējā gada karadarbības ([[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karš]]) '''[[1602. gads Latvijā|1602. gadā]]''' [[Vidzeme|Vidzemē]] plosījās [[mēris]]? [[Attēls:Georgy Ushakov.jpg|border|right|50px]] * ... pēc neveiksmīgā [[Vilhjalmurs Stefansons|Vilhjalmura Stefansona]] mēģinājuma kolonizēt [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] [[Čukču jūra|Čukču jūrā]] 1926. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] valdība pieņēma lēmumu par pastāvīgas kolonijas veidošanu salā, un šī pasākuma vadība tika uzticēta gados jaunajam [[polārpētnieks|polārpētniekam]] '''[[Georgijs Ušakovs|Georgijam Ušakovam]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[tenisiste]] '''[[Laura Gulbe]]''', kas pārstāvējusi [[Latvijas Federācijas kausa komanda|Latvijas izlasi]] [[Billijas Džīnas Kingas kauss|Fed kausa]] izcīņā, ir tenisista [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernesta Gulbja]] pusmāsa? * ... mūsdienu '''[[maiji]]''', kas apdzīvo [[Meksika]]s dienvidus, [[Gvatemala|Gvatemalu]], [[Beliza|Belizu]], [[Salvadora|Salvadoru]] un [[Hondurasa|Hondurasu]], ir cēlušies no cilvēkiem, kuri dzīvoja šajā vēsturiskajā [[maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? [[Attēls:Danau Tondano, Sulawesi Utara, Indonesia.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļsulavesi]]''' <small>(attēlā Tondano ezers)</small> kā atsevišķa [[Indonēzija]]s province tika izveidota 1959. gadā, bet 2000. gadā no tās tika atdalīta rietumdaļa, izveidojot [[Gorontalo]] provinci? * ... [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] uzvarētājs [[Grieķijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Angels Basins]]''' kopā nacionālajā izlasē nospēlēja 100 spēles, bet viņa komandas biedrs '''[[Jurks Seitaridis]]''' — 72 spēles? * ... '''[[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]''' pastāvēja no 1801. līdz 1922. gadam, kad sadalījās [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē]] un [[Īrijas Brīvvalsts|Īrijas Brīvvalstī]]? [[Attēls:Alireza Firouzja - Tasnimnews 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s [[šahs|šaha]] brīnumbērns '''[[Alīreza Fīrūzdža]]''' <small>(attēlā)</small> 2019. gadā atteicās pārstāvēt šaha turnīros Irānu, jo valsts ideoloģija aizliegusi viņam spēlēt ar [[Izraēla]]s šahistiem; sākotnēji viņš spēlēja zem [[FIDE]] karoga, bet 2021. gada jūlijā kļuva par [[Francija]]s pilsoni? * ... '''[[Dace Judina]]''' ir viena no aizvadītajā desmitgadē izdotās latviešu [[daiļliteratūra]]s visvairāk lasīto [[romāns|romānu]] autorēm? * ... produktu '''[[plānotā novecošanās|plānotās novecošanās]]''' jeb priekšlaicīgās novecošanās, kurā lietderīgās lietošanas laiks ir mākslīgi ierobežots, lai produkts novecotu, pamatojums ir radīt ilgtermiņa [[pārdošana]]s apjomu? [[Attēls:Montesquiou, Robert de - Boldini.jpg|border|right|50px]] * ... ir zināms, ka [[franči|franču]] estēts, [[dzejnieks]], mākslas kolekcionārs un dendijs '''[[Robērs de Monteskjū]]''' <small>(attēlā)</small> ir startējis [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|jāšanas medību]] disciplīnā ieguva 3. vietu? * ... '''[[Rezvans Racs]]''', kurš [[Rumānijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies 113 spēlēs un bija arī tās [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]], pārstāvēja savas valsts izlasi [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā? * ... [[kristietība|kristietībā]] dažās [[konfesija|konfesijās]] '''[[celibāts]]''' ir obligāts priekšnoteikums konkrētām hierarhijas pakāpēm, bet citās tikai rekomendējama izvēle? * ... '''[[Džons Hjūstons]]''' <small>(attēlā)</small> 15 reizes ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i gan kā [[režisors]], gan kā [[scenārists]], gan arī kā [[aktieris]]; no daudzajām nominācijām saņēmis divas balvas — [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]] un [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais adaptētais scenārijs]] par filmu "Sjerramadres dārgumi"? * ... [[kalnu slēpotāja]] '''[[Sofija Godža]]''' divas reizes ''[[La Gazzetta dello Sport]]'' vērtējumā bijusi atzīta par [[Itālija]]s gada labāko sportisti? * ... maz ticams, ka tikai ar '''[[kardiopulmonālā reanimācija|kardiopulmonālo reanimāciju]]''' pietiktu, lai atjaunotu sirdsdarbību; tās galvenais mērķis ir atjaunot daļēju ar [[skābeklis|skābekli]] bagātinātu [[asinis|asiņu]] plūsmu uz [[smadzenes|smadzenēm]] un [[sirds|sirdi]]? [[Attēls:Saipan at Night.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļu Marianas Salas|Ziemeļu Marianas Salu]] likumdošanas un izpildvara atrodas Kapitolhilas ciematā salas vidusdaļā, bet tiesu vara — Susupē salas dienvidos, tādēļ '''[[Saipana|Saipanas municipalitāte]]''', kas aptver visu salu <small>(attēlā salas lielākais ciems Garapana)</small>, tiek uzskatīta par valsts [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]]? * ... [[itāļi|itāļu]] futbola [[treneris]] un bijušais [[futbolists]] '''[[Roberto Donadoni]]''' kā spēlētājs ļoti veiksmīgi spēlēja ''[[AC Milan]]'' sastāvā, izcīnot sešus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus, trīs [[UEFA Čempionu līga]]s trofejas, trīs [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausus]] un divus [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālos kausus]]? * ... '''[[juiti]]''' ir vienīgā no [[eskimosi|eskimosu]] tautām, kas dzīvo [[Āzija|Āzijā]], tie apdzīvo divus ciemus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piederošajā [[Sentlorensa (sala)|Sentlorensas salā]] un septiņas apdzīvotās vietas [[Čukču pussala]]s austrumos [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Peter Finch 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pīters Finčs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais cilvēks, kurš pēc nāves ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kādā no aktieru kategorijām? * ... bijusī pasaules pirmā rakete [[teniss|tenisa]] dubultspēlēs un septiņkārtējā [[Grand Slam (teniss)|''Grand Slam'' turnīru]] uzvarētāja '''[[Lizele Hūbere]]''' no 2007. gada līdz karjeras beigām pārstāvēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet iepriekš startēja zem dzimtās [[Dienvidāfrika]]s karoga? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā partija '''"[[Stabilitātei!]]"''' par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] uzskata [[centrisms|centrismu]], taču aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku? [[Attēls:ManitobaHydroPointeduBois Generator.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[elektriskā mašīna]]''' ir [[mašīna]], kas pārveido [[Elektriskā enerģija|elektrisko enerģiju]] [[Mehāniskā enerģija|mehāniskajā]] vai otrādi, to iedalījums sastāv no divām grupām: [[Elektrodzinējs|elektrodzinējiem]] un [[Ģenerators|elektroģeneratoriem]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[turki|turku]] izcelsmes [[Šveice]]s [[futbolists]] '''[[Gekhans Inlers]]''' ir pārstāvējis gan Šveices, gan [[Turcija]]s jaunatnes izlases, bet vēlāk [[Šveices futbola izlase|Šveices pieaugušo izlasē]] aizvadījis 89 spēles? * ... lielākoties '''[[Erektilā disfunkcija|impotenci]]''' rada fiziski traucējumi, taču impotenci var izraisīt arī psiholoģiski traucējumi? [[Attēls:Cocos (Keeling) Islands Airport - RWY33.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vestailenda]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrālija]]i piederošo [[Kokosu (Kīlinga) Salas|Kokosu (Kīlinga) Salu]] administratīvais centrs un otra lielākā apdzīvotā vieta aiz Houmailendas? * ... atšķirībā no citiem nozīmīgiem starptautiskiem [[teniss|tenisa]] komandu turnīriem (piemēram, [[Deivisa kauss]] un [[Billijas Džīnas Kingas kauss]]), '''[[Hopmana kauss|Hopmana kausa]]''' komandā ir abu dzimumu sportisti? * ... katrā [[mošeja|mošejā]] '''[[kibla]]''' — [[Kaaba]]s virziens, kurā [[musulmaņi]]em ar seju jāpagriežas [[lūgšanas|lūgšanu]] laikā, ir iezīmēts ar nišu sienā? [[Attēls:Semeru.jpg|border|right|50px]] * ... pastāvīgi aktīvais '''[[Semeru]]''' [[vulkāns]] <small>(attēlā)</small> ir augstākais [[kalns]] [[Javas sala|Javas salā]]? * ... [[Spānija]]s [[futbolists]] '''[[Hosē Antonio Rejess]]''', kurš ir rekordists, piecas reizes uzvarot [[UEFA Eiropas līga]]s turnīrā, 2019. gada 1. jūnijā 35 gadu vecumā gāja bojā autoavārijā? * ... '''[[Tintiņš (tēls)|Tintiņa]]''' radītājs [[Eržē]] nomira 1983. gadā, tomēr viņa [[Komikss|komiksu]] varonis joprojām ir atpazīstams? [[Attēls:Flying Fish Cove.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]i piederošās [[Ziemsvētku Sala]]s [[galvaspilsēta]] un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Flaiingfiškova]]''' <small>(attēlā)</small> kartēs bieži tiek nosaukta kā Setlmenta? * ... gada labākā [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāja]] balvu '''''[[Skieur d'or]]''''' visvairāk — četras reizes — ir saņēmuši Pirmins Curbrigens no [[Šveice]]s un [[Marsels Hiršers]] mo [[Austrija]]s? * ... '''[[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]''' slikto laikapstākļu dēļ [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] izcēlās [[bads]]? [[Attēls:Raisi in 2021-02 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... radikāli konservatīvo [[Irāna]]s prezidentu '''[[Ebrāhīms Raisī|Ebrāhīmu Raisī]]''' <small>(attēlā)</small> [[ANO]] īpašie ziņotāji un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] organizācijas vaino noziegumos pret cilvēci? * ... [[Šveices futbola izlase|Šveices futbola izlasē]] 94 spēles aizvadījušais '''[[Johans Fogels]]''' ar ''[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]'' komandu izcīnījis trīs [[Šveices Superlīga|Šveices Nacionālās līgas]] čempiontitulus, savukārt ar ''[[PSV Eindhoven]]'' komandu četrus [[Nīderlande]]s ''[[Eredivisie]]'' titulus? * ... 2019. gadā pasaules '''[[lūpu balzams|lūpu balzama]]''' tirgus apjoms bija 660 miljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]]? [[Attēls:Calocybe gambosa 080420wa.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[skaistgalvju ģints]]''' sēnēm <small>(attēlā maija auzene)</small> raksturīga liela [[sēne|augļķermeņu]] daudzuma vienlaicīga parādīšanās, nereti veido [[raganu riņķi|raganu riņķus]]? * ... bijušais [[Austrālija]]s [[tenisists]], pasaules pirmā rakete vīriešu dubultspēlēs, '''[[Marks Vudfords]]''' pēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par treneri, bijis [[Novaks Džokovičs|Novaka Džokoviča]] treneris? * ... [[Baldone]]s apkārtnes [[paugurs|paugura]] nosaukums '''[[Atomkalns]]''' ir radies, kad kalna dienvidrietumu daļā [[1962. gads Latvijā|1962. gadā]] dažādu uzņēmumu un īpaši [[Salaspils kodolreaktors|Salaspils kodolreaktora]] vajadzībām tika izbūvēta [[radioaktīvie atkritumi|radioaktīvo atkritumu]] novietne? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056649214).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, pārstāvot tajā [[Daugavpils novada partija|Daugavpils novada partiju]], [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlētā]] '''[[Janīna Jalinska]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš ilgus gadus darbojusies [[pašvaldība|pašvaldībās]], bijusi arī [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] padomes priekšsēdētāja un [[Daugavpils novads|Daugavpils novada]] domes priekšsēdētāja? * ... '''[[Jups Heinkess]]''' par [[Vācijas Bundeslīga]]s [[futbols|futbola]] kluba [[Minhenes "Bayern"]] galveno treneri ticis apstiprināts četras reizes un kopā izcīnījis četrus čempiontitulus, bet vēl četras reizes viņš bijis čempions kā spēlētājs ar dzimtās [[Menhengladbaha]]s klubu [[Menhengladbahas "Borussia"|"Borussia]]"? * ... [[1995. gads|1995. gadā]] [[omāri|omārā]] dāņu zinātnieki Reinharts Kristensens un Pēteris Funks konstatēja sīkus (0,3 mm) [[organisms|organismus]], kas izrādījās līdz šim nezināmas grupas pārstāvji — '''[[ciklioforas]]'''? [[Attēls:Набор щупов для измерения шага резьбы Сделано в США поставлено по ленд-лизу 2.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vītne]]s''' soli nosaka ar vītņmēru komplektu <small>(attēlā)</small>, kas ir sakopoti metāla šabloni ar zāģveida izgriezumiem? * ... '''[[2021.—2022. gada Pasaules kauss biatlonā|2021.—2022. gada biatlona Pasaules kausa sezonā]]''' pirmo reizi viens no posmiem tika aizvadīts [[Otepē]], [[Igaunija|Igaunijā]]? * ... '''[[Belvijas muiža]]s''' ēka (mūsdienās [[Rīga|Rīgā]] pie [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielas]] pārvada pāri [[Kārļa Ulmaņa gatve]]i) ir celta 18. gadsimtā pie senā [[Bauska]]s ceļa un tagad aizbērtās [[Kīleveina grāvis|Kīleveina grāvja]] daļas ar skatu uz pilsētas siena pļavām? [[Attēls:Jaunķemeru "Veselības avotiņš". "Health spring" at Jaunķemeri. April, 2016 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kūrorta rehabilitācijas centrs "Jaunķemeri"|kūrorta rehabilitācijas centra "Jaunķemeri"]]''' teritorijā atrodas labiekārtots dzeramā [[minerālūdens]] [[avots]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasē]] 84 spēles aizvadījušais '''[[Zē Robertu]]''', klubu turnīros lielākos panākumus guva spēlējot [[Minhenes "Bayern"]], ar komandu izcīnot četrus [[Vācijas Bundeslīga]]s titulus un četrus [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausus]]? * ... '''[[pārceltuve]]''' ir prāmis, kuru neļauj aiznest pa straumi uz leju (bieži arī piedzen) pāri [[upe]]i vai citai [[ūdenstilpe]]i nostieptas troses? [[Attēls:Currency South Korea.jpg|border|right|50px]] * ... vienā '''[[Dienvidkorejas vona|Dienvidkorejas vonā]]''' <small>(attēlā)</small> ietilpst 100 monetārās apakšvienības jeb džoni, tomēr tos ikdienā vairs neizmanto mazās vērtības dēļ? * ... [[Brazīlija]]s [[tenisiste]] '''[[Marija Bueno]]''' 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā bija viena no spēcīgākajām tenisistēm pasaulē: četrkārtēja [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā čempionāta]] un trīskārtēja [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas turnīra]] uzvarētāja vienspēlēs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielā]] [[Rīga|Rīgā]] ielu mākslinieki '''''[[KIWIE]]''''' un ''Rudens Stencil'' izveidoja lielāko [[grafiti]] ielu gleznojumu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] ar nosaukumu "Saule, Pērkons, Daugava", tas ir aptuveni 800 m² liels? [[Attēls:Vaiņodes stacija.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vaiņodes stacija|Vaiņodes dzelzceļa stacija]]''' <small>(attēlā 2014. gadā)</small> ieguva militāru nozīmi pēc [[Vaiņodes dirižabļu lidosta]]s uzbūvēšanas 1916. gadā un [[Vaiņodes lidlauks|lidlauka]] iekārtošanas [[1939. gads Latvijā|1939. gadā]]; slēgta [[1998. gads Latvijā|1998. gadā]], bet mūsdienās rekonstruēta par Uzņēmējdarbības centru? * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Villijs Saņols]]''' pats ir nospēlējis 58 spēles [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasē]]? * ... '''[[1609. gads Latvijā|1609. gadā]]''' [[Kurzemes hercogs]] [[Vilhelms Ketlers|Vilhelms]] apprecējās ar [[Prūsijas hercogiste]]s princesi [[Prūsijas Sofija|Sofiju]], kā sievas pūru saņemot Prūsijai ieķīlāto Grobiņas apgabalu? [[Attēls:Утёс Кожевникова.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji nosaukumu '''[[Oto Šmita rags|Oto Šmita ragam]]''' [[Čukču jūra]]s krastā piešķīra angļu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]] [[1778. gads|1778. gadā]], nodēvējot to par Nordkapu — tālāko vietu ziemeļos, ko izdevās sasniegt <small>(attēlā Koževņikova klints ragā)</small>? * ... '''[[gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' šobrīd vairs netiek atzīta par oficiālu sporta veidu [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpisko spēļu]] programmā? * ... [[Klints Īstvuds|Klinta Īstvuda]] 2003. gada filma '''"[[Noslēpumu upe]]"''' tika nominēta sešām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], bet ieguva divas balvas: par [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko aktieri galvenajā lomā]] ([[Šons Penns]]) un [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko aktieri otrā plāna lomā]] ([[Tims Robinss]])? [[Attēls:Latvia, Saulkrasti beach at White Dune.jpg|border|right|50px]] * ... [[Saulkrasti|Saulkrastu]] '''[[Baltā kāpa (Saulkrasti)|Baltā kāpa]]''' <small>(attēlā)</small> [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] daļēji sabruka [[Inčupe]]s sānerozijas un jūras [[erozija]]s rezultātā? * ... amerikāņu [[futbols|futbola]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Klaudio Reina]]''' [[ASV futbola izlase|ASV izlasē]] ir aizvadījis 112 spēles, piedaloties četros [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]]? * ... '''[[Rīgas 2. slimnīca]]s''' galveno ēku uzcēla [[1911. gads Latvijā|1911. gadā]] kā Rīgas pilsētas (3.) nespējnieku patversmi? [[Attēls:NunivakCliffsFWS726.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piederošajā [[Beringa jūra]]s '''[[Nunivaka|Nunivakas salā]]''' <small>(attēlā tās klinšainais krasts)</small> 1930.—1940. gados tika introducēti pirms tam iznīcinātie [[ziemeļbrieži]] un [[muskusvērši]]? * ... 16 gadu vecumā 1978. gadā '''[[Pema Šraivere]]''' pievērsa sev uzmanību, iekļūstot [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā čempionāta]] finālā, pusfinālā pārspējot [[Martina Navrātilova|Martinu Navrātilovu]], taču tas izrādījās vienīgais ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu fināls [[tenisiste]]s karjerā, lai gan viņa deviņas reizes ir spēlējusi ''Grand Slam'' turnīru pusfinālos? * ... '''[[1690. gads Latvijā|1690. gadā]]''' [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]i tika uzcelts jauns tornis [[Baroks|baroka]] stilā, ar vairākiem kupoliem un galerijām, kas savā laikā bija visaugstākā koka konstrukcija pasaulē (smailes augstums 64,5 m)? [[Attēls:Puls oxymeter.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pulsa oksimetrs]]''' <small>(attēlā)</small> neinvazīvā veidā parāda [[skābeklis|skābekli]] saturošo [[asinis|asiņu]] procentuālo daudzumu no maksimāli iespējamā jeb kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni? * ... amerikāņu [[futbols|futbola]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Karloss Bokanegra]]''' [[ASV futbola izlase|ASV izlasē]] ir aizvadījis 110 spēles, no 2007. līdz 2012. gadam esot arī izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... pazīstamais [[dāņi|dāņu]] [[karikatūrists]] [[Herlufs Bidstrups]] savulaik atzinīgi izteicies, ka [[Latvijas PSR]] izdotais [[humors|humora]] un [[satīra]]s [[žurnāls]] '''"[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"''' tolaik bijis vislabāk ilustrētais humora žurnāls Eiropā? [[Attēls:Iultinskiy r-n, Chukotskiy, Russia - panoramio - Шабанов (1).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Misšmita]]''' pilsētciematā <small>(attēlā)</small> [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] 1990. gados iedzīvotāju skaits stipri samazinājās, un 2013. gadā tika pieņemts lēmums par ciemata likvidēšanu un atlikušo 300 iedzīvotāju pārcelšanu? * ... '''[[makšķerēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no programmā iekļautajiem [[sporta veidi]]em, kas notika [[Parīze|Parīzē]], [[Sēna|Sēnas upē]], tomēr šobrīd tā netiek atzīta par oficiālu sporta veidu olimpisko spēļu programmā? * ... [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] Aviācijas grupas dibinātājs [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā '''[[Alfrēds Valeika]]''' [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijas]] laikā tika arestēts un ieslodzīts [[Usoļlags|Usoļlagā]], kur gāja bojā 16. septembrī ? [[Attēls:Marcello Lippi at China-Iran press conference 20190123.jpg|border|right|50px]] * ... [[treneris|trenera]] karjeras laikā [[Itālija]]s futbola treneris '''[[Marčello Lipi]]''' <small>(attēlā)</small> ir izcīnījis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]], piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus, trīs Ķīnas Superlīgas titulus, ''[[Coppa Italia]]'', Ķīnas FA kausu, četrus ''Supercoppa Italiana'', [[UEFA Čempionu līga]]s trofeju, [[AFC Čempionu līga]]s trofeju, [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]] un [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālo kausu]]? * ... '''[[Džēreds Aizekmens]]''', kurš 2021. gadā bija komandieris pirmajā orbitālajā lidojumā, kurā visi [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]], 2009. gada aprīlī vieglā [[reaktīvā lidmašīna|reaktīvajā lidmašīnā]] aplidoja zemeslodi 61 stundā 51 minūtē, pārspējot pasaules rekordu? * ... augsts [[asinsspiediens]] un [[sirds]] vārstuļu slimības ir visizplatītākie '''[[priekškambaru mirdzēšana]]s''' jeb mirdzaritmijas riska faktori? [[Attēls:John Lithgow at Met Opera Opening in 2008.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Litgovs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstams ar savām lomām filmās "[[Garpa pasaule (filma)|Garpa pasaule]]" un "[[Maiguma valoda]]", par kurām nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva (labākais aktieris otrā plāna lomā)|Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris otrā plāna lomā]]? * ... [[tenisiste]] '''[[Mērija Džo Fernandesa]]''', kura bijusi pasaules ranga ceturtajā vietā gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs, ir dzimusi [[Dominikāna]]s galvaspilsētā [[Santodomingo]], kur viņas vecāki bija ieceļojuši no [[Spānija]]s un [[Kuba]]s? * ... pirms eksperimenta ar '''[[Magdeburgas puslodes|Magdeburgas puslodēm]]''' daudzi [[zinātnieki]] uzskatīja, ka bezgaisa telpas pastāvēšana nav iespējama? [[Attēls:Samsung headquarters.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Samsung Electronics]]''''' <small>(attēlā galvenais birojs [[Seula|Seulā]])</small> ir bijis pasaulē lielākais [[pusvadītāji|pusvadītāju]] komponenšu uzņēmums, bijis pasaulē lielākais [[mobilie tālruņi|mobilo tālruņu]] un [[viedtālruņi|viedtālruņu]] ražotājs, ir nozīmīgs [[planšetdators|planšetdatoru]] piegādātājs un kopš 2006. gada ir pasaulē lielākais [[televizori|televizoru]] ražotājs? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušā [[futbolists|futbolista]] '''[[Mauro Kamoranēzi]]''' vecvectēvs bija [[itālis]], tādējādi viņam bija iespēja pārstāvēt gan [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]], gan [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasi]]; viņš izvēlējās otro un tās sastāvā nospēlēja 55 spēles, tostarp uzvarot [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... 2009. gadā [[Lietuvas Republikas Seims]] pieņēma deklarāciju, kurā atzina, ka kopš 1949. gada 16. februāra Lietuvas Brīvības cīnītāju savienības padomes deklarācijas pieņemšanas līdz nāvei 1954. gadā 26. novembrī nacionālo partizānu komandieris '''[[Jons Žemaitis]]''' ar segvārdu Vītauts bija [[Lietuva]]s valsts vadītājs? [[Attēls:Lasiodora parahybana 2009 G05.jpg|border|right|50px]] * ... vairākas '''[[putnuzirnekļu dzimta]]s''' sugas tiek turētas kā eksotiski [[mājdzīvnieki]] <small>(attēlā [[lašsārtais putnuzirneklis]])</small>? * ... 20. gadsimta 70. gadu [[teniss|tenisa]] zvaigzne '''[[Ivonna Gulagonga-Kolija]]''' no [[Austrālija]]s bija 14 [[Grand Slam (teniss)|''Grand Slam'' turnīru]] uzvarētāja; kopā 86 vienspēļu un 46 dubultspēļu turnīru uzvarētāja? * ... '''[[sildenafils]]''', ko izmanto [[erekcija]]s izraisīšanai [[erektilā disfunkcija|erektilās disfunkcijas]] gadījumā, tiek pārdots ar dažādām [[preču zīme|preču zīmēm]], no kurām pazīstamākā ir ''[[Pfizer]]'' ''Viagra''? [[Attēls:Exposition univ 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] notikušo '''[[1900. gada Pasaules izstāde|1900. gada Pasaules izstādi]]''' <small>(attēlā izstādes plakāts)</small> apmeklēja gandrīz 50 miljoni cilvēku, bet tās ietvaros notika arī [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskās spēles]]? * ... '''[[Dejans Stankovičs]]''' ir vienīgais [[futbolists]], kas ir spēlējis [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] pārstāvot trīs dažādu valstu izlases — [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāviju]], [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Serbiju un Melnkalni]] un [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]]; kopā nacionālajās izlasēs piedalījies 103 spēlēs? * ... [[krievi|krievu]] [[tirgotājs]], rakstnieks un ceļotājs '''[[Afanasijs Ņikitins]]''', kurš dzīvoja 15. gadsimtā, [[Tvera|Tverā]], bija viens no pirmajiem eiropiešiem, kurš ceļoja un pierakstīja savu pieredzi [[Indija|Indijā]]? [[Attēls:Flag of Argentina.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Argentīnas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika lietots [[Rosario]], 1812. gada 27. februārī, Argentīnas neatkarības kara laikā? * ... ''[[Formula 1]]'' '''[[2021. gada Beļģijas Grand Prix|2021. gada Beļģijas ''Grand Prix'']]''' īpaši slapjo laikapstākļu dēļ tika veikts tikai viens aplis aiz drošības mašīnas, pirms to apturēja sarkanais karogs; par spīti tam, sacīkstes rezultāti tika pasludināti par oficiāliem, tādējādi tā kļuva par īsāko sacīksti vēsturē, pārspējot iepriekšējo rekordu, 1991. gada Austrālijas ''Grand Prix'', kurā tika veikti 14 apļi? * ... '''[[inženiergrafika]]s''' teorētiskos pamatus nosaka [[tēlotāja ģeometrija]]? [[Attēls:Marcus Allbäck på Idrottsgalan 2013.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Markuss Ālbeks]]''' <small>(attēlā)</small> [[Zviedrijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījis 74 spēles un guvis 30 vārtus, izlasi pārstāvot trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] ([[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]) un divos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausos]] ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]])? * ... agrīnās '''[[muca]]s''' saistīja ar koka stīpām, bet 19. gadsimtā tās pakāpeniski nomainīja pret metāla stīpām, kas bija stiprākas, izturīgākas un aizņēma mazāk vietas? * ... lai gan dažādas ekonomiskas un īpaši [[tirdzniecība|tirdznieciskas]] sankcijas pazīstamas no seniem laikiem, organizētas un starptautiski atzītas tās kļuva līdz ar [[Nāciju Līga]]s jeb Tautu Savienības darbībām; tā [[1935. gads|1935. gadā]] Nāciju Līga noteica '''[[ekonomiskās sankcijas]]''' pret [[Itālija|Itāliju]] par tās uzbrukumu [[Etiopija|Abesīnijai]]? [[Attēls:Филарет Гумилевский святитель прославлен 2009.jpg|border|right|50px]] * ... otrā [[Latvijas pareizticīgo baznīca|Rīgas pareizticīgo bīskapa]] '''[[Dmitrijs Gumiļevskis|Dmitrija Gumiļevska]]''' <small>(attēlā)</small> darbības laikā notika [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā]]; aizbraukšanas brīdī [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] bija 33 jaunas latviešu draudzes un 39 jaunas igauņu draudzes, uzbūvētas 10 baznīcas, 15 draudzēs bija nodibinātas draudžu skolas? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]''' bija pirmais [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrs kopš [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2003. gada]], kurā nepiedalījās [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlase]], kas tādējādi bija spēlējusi 8 finālturnīros pēc kārtas? * ... '''[[malakoloģija]]''' iedalās konhioloģijā — gliemju [[čaula|čaulu]] (konhīliju) un čaulgliemežu — [[gliemeži|gliemežu]] un [[gliemenes|gliemeņu]] izpētē, limakoloģijā, kas pēta kailgliemežus, un teutoloģijā, kas pēta galvkājus, kā [[astoņkāji|astoņkājus]] un [[kalmāri|kalmārus]]? [[Attēls:Rumsfeld1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Donalds Ramsfelds]]''' <small>(attēlā)</small> bija '''[[ASV aizsardzības sekretārs]]''' gen [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Džeralds Fords|Džeralda Forda]] administrācijā, gan arī [[Džordžs V. Bušs|Džordža V. Buša]] administrācijā? * ... [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā 116 spēles aizvadījušais '''[[Roberto Ajala]]''', kurš pēc spēļu skaita izlasē atpaliek no tikai trim citiem savas valsts [[futbolisti]]em, 63 mačus bijis arī izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... '''[[Polijas Republikas Seims|Polijas Republikas Seimā]]''' ir 460 deputāti, kurus ievēl uz četru gadu termiņu? [[Attēls:Gabriela Sabatini US Embassy in Argentina cropped.jpg|border|right|50px]] * ... leģendārā [[Argentīna]]s [[tenisiste]] '''[[Gabriela Sabatini]]''' <small>(attēlā)</small> 1985. gadā 15 gadu un trīs nedēļu vecumā sasniedza [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionāta]] pusfinālu, tomēr viņas vēlāko spožo karjeru aizēnoja vienaudze [[Štefija Grāfa]], kura svinēja uzvaru 29 no savstarpējām 40 spēlēm? * ... '''[[kākslis|kāksli]]''' izraisa [[jods (elements)|joda]] trūkums organismā, kas rada traucējumus [[vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] [[hormons|hormona]] tireoidīna sintēzē? * ... līdz 16. gadsimta vidum '''[[Audupe]]''' bija [[Daugava]]s galvenā notece uz [[Rīgas līcis|Rīgas līci]], līdz izveidojās atzars aptuveni tagadējās Daugavas [[grīva]]s vietā; bet 17. gadsimta beigās [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]] kļuva par nenozīmīgu atteku, kuras grīva aizsērēja? [[Attēls:Kevin Kuranyi 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija|Brazīlijā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Kevins Kuranji]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] sastāvā piedalījies [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004.]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], kopumā izlasē nospēlējot 52 mačus un gūstot 19 vārtus? * ... uzņēmuma dibinātāja '''[[Pulkvedis Sanderss|Pulkveža Sandersa]]''' tēls aizvien tiek izmantots ''[[Kentucky Fried Chicken]]'' zīmolā? * ... vislīdzīgākā izmirušajai [[rietumbalti|rietumbaltu]] '''[[galindu valoda]]i''' bija [[senprūšu valoda]]? [[Attēls:Hoher Vogelsberg Breungeshainer Heide Geiselstein Goldwiese Polytrichum strictum det.png|border|right|50px]] * ... '''[[lāčsūnas]]''' <small>(attēlā kūdrāja dzegužlins)</small> agrāk bija iekļautas samtīšu dzimtā, bet tagad ir zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas [[Ģints (bioloģija)|ģints]]? * ... '''[[Pasaules čempionāts florbolā sievietēm|Pasaules čempionātā florbolā sievietēm]]''' visvairāk reizes ir uzvarējusi [[Zviedrija]]s izlase — 10 reizes no 13 čempionātiem? * ... 19. gadsimta otrajā pusē [[Rīga|Rīgā]] blakus [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]]i izveidotajai ielai jau sākotnēji tika dots nosaukums ''Slavjanskaja''; vēlāk tās nosaukums bija Kuzņecova iela un padomju gados Stahanoviešu iela, bet kopš 1990. gada atjaunots vēsturiskais '''[[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielas]]''' nosaukums? [[Attēls:Sven-Goran Eriksson 2012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Svens Jērans Ēriksons]]''' <small>(attēlā)</small> lielākos panākumus guva, kad laika posmā no 1977. gada līdz 2001. gadam kā treneris izcīnīja 18 trofejas ar dažādiem klubiem [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Portugāle|Portugālē]] un [[Itālija|Itālijā]]? * ... [[2021. gads kino|2021. gada]] [[Marta Elīna Martinsone|Martas Elīnas Martinsones]] pusaudžu [[kinokomēdija]] '''"[[Tizlenes]]"''' saņēma [[Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? * ... [[franči|franču]] gaisa balona pilots '''[[Anrī de La Volks]]''' 1900. gada 9. oktobrī, [[Gaisa balonu lidošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|gaisa balonu lidošanas sacensību 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ietvaros, kopā ar pavadoni uzstādīja pasaules rekordu, veicot garāko lidojumu ar [[gaisa balons|gaisa balonu]], 35,75 stundās pārvarot 1200 jūdzes no [[Parīze]]s līdz Koroštiševai netālu no [[Kijiva]]s? [[Attēls:Pedro Pablo Pichardo (17249818433).jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] un [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājs [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] '''[[Pedro Pičardo]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 2015. gadam pārstāvēja [[Kuba|Kubu]], bet kopš 2019. gada startē zem [[Portugāle]]s karoga, un ir abu valstu rekordists? * ... ''[[Inspiration4]]'' ekipāža, kurā [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] kosmosā devās '''[[Džēreds Aizekmens]]''', '''[[Heili Arseno]]''', '''[[Kristofers Sembroski]]''' un '''[[Šāna Proktore]]''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... [[Latvija]]s teritorijā [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] senākie '''[[pavards|pavardi]]''' ir zināmi no 8 gadu tūkstoša pr.Kr.? [[Attēls:Nadgarstek (ubt).jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[plaukstas locītava|plaukstas locītavu]]''' <small>(attēlā)</small> veido 8 nelieli [[kauls|kauli]]? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 69 spēles aizvadījušais '''[[Olivers Nēvils]]''' ir dzimis [[Šveice|Šveicē]], kur arī iesācis spēlētāja karjeru ''[[Servette FC|Servette]]'' komandā? * ... '''[[Aizputes vēsture]]''' sākas ar [[Aizputes pilskalns|Aizputes pilskalnu]] [[Tebra]]s upes labajā krastā, kas piederēja [[Kursa (valsts)|kuršu zemei]] [[Bandava]]i? [[Attēls:Arantxa Sanchez Vicario.JPG|border|right|50px]] * ... [[Spānija]]s [[tenisiste]] '''[[Aranča Sančesa-Vikario]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzvarējusi 14 ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros, 4 no tiem vienspēlēs? * ... pirmā '''[[ANO Klimata pārmaiņu konference]]''' notika [[Berlīne|Berlīnē]] [[1995. gads|1995. gadā]]? * ... pēc '''[[krioterapija]]s''' pakalpojumu sniedzēju teiktā, kriosauna un kriokamera palīdz pārvarēt nogurumu, samazināt dažādu ķermeņa daļu [[sāpes]] un [[Iekaisums|iekaisumu]], nodrošināt [[imūnsistēma]]s funkcionēšanu, pārvarēt psihiskos traucējumus, ārstēt ādas slimības, atbrīvoties no [[Aptaukošanās|liekā svara]], reabilitēties pēc slimībām? [[Attēls:Bowhead Whale flensing, Barrow, Alaska, October 2017.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 19. gadsimta beigām izglītība '''[[iņupiati]]em''' <small>(attēlā)</small> bijusi pieejama tikai [[angļu valoda|angļu valodā]], tādēļ lielākā daļa iņupiatu sadzīvē pārgājuši uz to, un mūsdienās [[iņupiatu valoda|iņupiatu valodā]] runā pēc dažādām aplēsēm 2000—3500 cilvēku? * ... karjeras veiksmīgāko posmu [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasē]] 72 spēles aizvadījušais '''[[Macejs Žuravskis]]''' pavadīja [[Krakovas "Wisła"]] komandā, kur viņš piecas reizes kļuva par ''[[Ekstraklasa]]'' čempionu un divas reizes par līgas labāko vārtu guvēju? * ... kopumā no 1923. līdz 1939. gadam, veicot '''[[latinizācija Padomju Savienībā|latinizāciju Padomju Savienībā]]''', [[latīņu raksts|latīņu alfabēti]] tika izveidoti 50 [[valoda|valodām]] (no 72 [[Padomju Savienība|PSRS]] tautu valodām, kurām bija [[rakstu valoda]])? [[Attēls:Jaunauce vasara.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1920. gada Latvijas agrārā reforma|1920. gada Latvijas agrārajai reformai]] '''[[Jaunauces muiža]]''' <small>(attēlā kungu māja)</small> piederēja [[Ropu dzimta]]i, bet zemes reformas gaitā muižu sadalīja 61 vienībā? * ... '''[[Snovbords 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|snovborda sacensībām 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' sniega trases veidoja [[Latvija]]s uzņēmums "We Build Parks"? * ... ļoti izturīgais un vieglais '''[[dūralumīnijs]]''' ir [[alumīnijs|alumīnija]] [[sakausējums]] ar [[varš|varu]] un [[magnijs|magniju]]? [[Attēls:Ademir de Menezes.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Ademirs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem savas valsts centra [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]]; viņš bija [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada FIFA Pasaules kausa]] labākais vārtu guvējs? * ... '''"[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]"''' ir pirmā ''[[Marvel Cinematic Universe|Marvel]]'' filma ar [[Āzija]]s cilmes aktieri galvenajā lomā? * ... ar '''[[Kantabrijas kari]]em''' [[romieši]] pabeidza [[Ibērijas pussala]]s iekarošanu, pakļaujot vietējās astūru un '''[[kantabri|kantabru]]''' ciltis? [[Attēls:Le Petit Journal - 6 August 1894.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Parīze–Ruāna 1894 (autosports)|Parīze—Ruāna 1894]]''', jeb laikraksta ''Petit Journal'' bezzirgu automašīnu sacensības <small>(attēlā laikraksta vāks)</small>, tiek uzskatītas par pirmajām [[Autosports|automašīnu sacīkstēm]] pasaulē? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda]], [[Norvēģija]], [[Rietumvācija]], [[Itālija]] un [[Šveice]] boikotēja '''[[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957. gada Pasaules čempionātu hokejā]]''' pēc tam, kad PSRS bija apspiedusi [[1956. gada Ungārijas revolūcija|1956. gada Ungārijas revolūciju]]? * ... 1866. gadā, divus gadus pēc [[1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos|pirmās Latviešu dziesmu dienas]] [[Dikļi|Dikļos]], arī '''[[Rūjienas muiža]]s''' parkā uz dīķa saliņas sarīkoja Dziesmu dienu? [[Attēls:Marcelo Salas 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marselo Salass]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 70 spēlēs [[Čīles futbola izlase|Čīles futbola izlasē]] guvis 37 vārtus, tiek uzskatīts par [[Čīle]]s visu laiku labāko [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēju]]? * ... '''[[galēki|galēku]]''' apdzīvoto reģionu mūsdienu [[Portugāle|Portugālē]] un [[Spānija|Spānijā]] [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] laikā anektēja [[romieši]], un [[Kantabrijas kari]] iezīmēja sākumu galēku asimilācijai latīņu kultūrā? * ... '''[[Lietuvas ģenerālapgabals]]''' [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariātā]] sastāvēja no sešiem apgabaliem, tā galvaspilsēta bija [[Kauņa]]? [[Attēls:LVA Naujenes pagasts COA.png|border|right|50px]] * ... '''[[Naujenes pagasta ģerbonis|Naujenes pagasta ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlotas divas [[Augstais gaiļpiesis|gaiļpiešu]] lapas (rets augs, kas aug [[Daugavas loki|Daugavas loku dabas parkā]])? * ... senākais '''[[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskais rekords vieglatlētikā]]''' ir [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]] vīriešiem, kas nav pārspēts kopš [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] un pieder [[Bobs Bīmons|Bobam Bīmonam]]? * ... parasti [[sirds]]darbības ātrums miera stāvoklī, kas pārsniedz 100 sitienus minūtē, pieaugušajiem tiek uzskatīts par '''[[tahikardija|tahikardiju]]'''? [[Attēls:Cinchona officinalis - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-180.jpg|border|right|50px]] * ... no kaltētas dzeltenās '''[[hinīnkoks|hinīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[miza]]s ieguva [[hinīns|hinīnu]], kas pirms sintētiskajām zālēm bija vienīgais līdzeklis, ārstējot [[malārija|malāriju]]? * ... '''[[Sandro Macola]]''' nereti tiek dēvēts par vienu no visu laiku labākajiem [[Itālija]]s [[futbolisti]]em, kā arī savas paaudzes labāko spēlētāju, taču izcils futbolists bija arī viņa tēvs '''[[Valentīno Macola]]''', kurš kopā ar ''[[Torino FC]]'' komandu pagājušā gadsimta 40. gados izcīnīja piecus [[Itālijas Serie A|Itālijas ''Serie A'']] titulus? * ... '''[[kauja Jadrangas ielejā]]''' bija pirmā liela mēroga militāra sadursme starp [[ASV Armija|ASV Armiju]] un [[Vjetnama]]s tautas armiju [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā? [[Attēls:Tiangong Space Station Rendering 2022.07.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s būvniecības posmā esoša [[orbitālā stacija]] '''''[[Tiangong]]''''' <small>(attēlā)</small> ir Ķīnas pirmā ilgtermiņa kosmosa stacija, Ķīnas pilotējamās kosmosa programmas "trešā soļa" mērķis? * ... [[Nigērija]]s [[cīkstone]] '''[[Blesinga Oborududu]]''' izcīnīja sudraba medaļu [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], finālā zaudējot amerikānietei [[Tamira Mensa-Stoka|Tamirai Mensai-Stokai]] un kļūstot par pirmo nigērieti, kura izcīnījusi olimpisko medaļu cīņā? * ... '''[[etrusku valoda]]''' piederēja '''[[Tirsēniešu valodas|tirsēniešu valodu saimei]]''', kuras visas valodas ir mirušas, taču etrusku valoda ir vislabāk zināmā un izpētītā no tām? [[Attēls:Prime Minister of Nepal, Shri Sher Bahadur Deuba, in Glasgow, Scotland on November 02, 2021 (1).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sers Bahādurs Deuba]]''' <small>(attēlā)</small> šobrīd piekto reizi ir [[Nepāla]]s premjerministra amatā? * ... rezultatīvajam brazīliešu [[futbola uzbrucējs|futbola uzbrucējam]] '''[[Žuzē Altafīni]]''' vairāk nekā 50 gadus piederēja visvairāk gūto vārtu rekords vienā [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] sezonā (14), bet izlašu līmenī viņš pārstāvējis gan [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]], gan [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]? * ... lielāko varenību '''[[Hazāru kaganāts]]''' sasniedza 9. gadsimtā, kad tā teritorija pletās no [[Karpati]]em līdz pat [[Volga]]s vidustecei? [[Attēls:Vilhjalmur Stefansson.jpg|border|right|50px]] * ... no 1921. līdz 1924. gadam pēc [[islandieši|islandiešu]] izcelsmes [[Kanāda]]s [[polārpētnieks|polārpētnieka]], etnogrāfa un rakstnieka '''[[Vilhjalmurs Stefansons|Vilhjalmura Stefansona]]''' <small>(attēlā)</small> iniciatīvas tika mēģināts Kanādas vārdā kolonizēt neapdzīvoto [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]], uz ko pirms tam tiesības bija pieteikušas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Krievija]]? * ... '''[[skeletons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|skeletona sacensības 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad šajā sporta veidā olimpiādē piedalījās vienāds sieviešu un vīriešu skaits? * ... 15. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]] pēc uzvarām [[Husītu kari|Husītu karos]] pār ārzemju karaspēku [[husīti]] sašķēlās divās naidīgās daļās, kam sekoja [[pilsoņu karš]]? [[Attēls:Eriobotrya japonica JPG1b.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas eriobotrija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais izplatības areāls ir [[Ķīna]]s dienvidaustrumi, bet augs izsenis ir kultivēts gan [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], gan [[Japāna|Japānā]], no kā arī ir radies sugas nosaukums? * ... 20. gadsimta beigās [[Zviedrija]]s lielākā laikraksta ''Aftonbladet'' lasītāji '''[[Nilss Līdholms|Nilsu Līdholmu]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem ''[[AC Milan]]'' un Zviedrijas spēlētājiem, atzina par tūkstošgades labāko zviedru [[futbolists|futbolistu]]? * ... [[2021. gads kino|2021. gada]] [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēva]] zinātniskās fantastikas filma '''"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ir jau trešā [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] tāda paša nosaukuma romāna adaptācija pēc [[Deivids Linčs|Deivida Linča]] [[Kāpa (1984. gada filma)|1984. gada filmas]] un 2000. gada miniseriāla? [[Attēls:DaniilMedvedevSS19shooting.jpg|border|right|50px]] * ... savu pirmo uzvaru ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīrā [[Krievija]]s [[tenisists]] '''[[Daniils Medvedevs]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 2021. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā tenisā]], kurā pieveica [[ATP ranga pirmo numuru saraksts|ATP ranga pirmo numuru]] [[Novaks Džokovičs|Novaku Džokoviču]], tādējādi liedzot viņam iegūt kalendārā gada ''Grand Slam''? * ... [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] reformu rezultātā pēc tam, kad [[romieši]] pilnībā iekaroja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], beidzoties [[Kantabrijas kari]]em, '''[[Tuvā Spānija|Tuvās Spānijas province]]''' tika apvienota ar [[Galēcija|Galēciju]] un '''[[Tālā Spānija|Tālās Spānijas provinces]]''' daļu, izveidojot jaunu provinci [[Tarrakonas Spānija|Tarrakonas Spāniju]]? * ... '''[[2021. gada Lielā Kristapa balva|2021. gada Lielā Kristapa balvā]]''' visvairāk nominācijas (11) saņēma [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] spēlfilma "[[Gads pirms kara]]", kas arī ieguva 8 balvas, tai skaitā balvu [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|"Labākā pilnmetrāžas spēlfilma"]]? [[Attēls:Aschraf Ghani MSC 2017 2 (cropped modified).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]], kad ''[[Taliban]]'' atkal pārņēma kontroli pār [[Afganistāna|Afganistānu]], valsts [[Afganistānas prezidenti|prezidents]] '''[[Ašrafs Gani]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji emigrēja uz [[Taškenta|Taškentu]] [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], bet pēc tam ieguva politisko patvērumu [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... laiks, kurā [[futbola klubs|futbola klubu]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] vadīja '''[[Migels Munjoss]]''' tiek uzskatīts par vienu no kluba veiksmīgākajām ērām: kopā tika izcīnīti deviņi ''[[La Liga]]'' tituli, bet divreiz uzvarēts [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausā]], bet 1960. gadā viņš kļuva par pirmo, kas Eiropas kausa trofeju ieguvis gan kā spēlētājs, gan kā treneris? * ... lai gan uzskats par [[Baltu valodas|baltu]] un [[Slāvu valodas|slāvu valodu]] saistību dažkārt ir apstrīdēts, [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodniecības]] speciālistu vidū ir vispārēja vienprātība klasificēt '''[[baltu-slāvu valodas]]''' vienā atzarā? [[Attēls:Cartagena - Teatro Romano 02 2017-05-28.jpg|border|right|50px]] * ... [[metālu rūdas|metālu rūdām]] bagātā apvidū esošo [[kartāgieši|kartāgiešu]] dibināto Kart Hadaštu 209. gadā pr.Kr. ieņēma [[romieši|romiešu]] karavadonis [[Scīpions Āfrikānis]], pārdēvējot to par '''[[Jaunā Kartāga|Jauno Kartāgu]]''' <small>(attēlā romiešu teātra drupas mūsdienās)</small>? * ... [[Beļģija]]s [[sporta šāvējs]] '''[[Pauls van Asbruks]]''' olimpiskajās spēlēs ir startējis 5 reizes, izcīnot trīs olimpiskās medaļas, bet pasaules čempionātos šaušanā periodā no 1900. līdz 1936. gadam izcīnījis 35 medaļas? * ... Venedikta Jerofejeva pseidobiogrāfisks [[postmodernisms|postmodernistisks]] prozas dzejolis '''"[[Maskava—Gailīši]]"''' [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] tika izplatīts [[samizdats|samizdatā]], bet oficiāli publicēts tikai 1989. gadā, [[Perestroika]]s laikā? [[Attēls:Michel Hidalgo (1981).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mišels Idalgo]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja ''[[Stade de Reims|Reims]]'' komandā pirmajā [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] finālā un pat guva vārtus, lai gan ''Reims'' zaudēja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]; vēlāk kļuvis par treneri viņš aizveda [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]] līdz uzvarai [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984. gada Eiropas čempionātā]], kas bija [[Francija]]s pirmā lielā trofeja? * ... '''[[Okeānija]]s''' salu kopējā platība ir 1,26 miljoni km², kas ir tikai 14,8 % no [[Austrālija un Okeānija]]s [[pasaules daļa]]s platības? * ... '''[[bezdzimumvairošanās]]''' rezultātā pēcnācēji ir ģenētiski identiski vecākorganismam, jo tie satur tādus pašus [[gēni|gēnus]]? [[Attēls:Antanas Merkys.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada 14. jūnija PSRS ultimāta Lietuvas valdībai]] saņemšanas 1940. gada 15. jūnijā valsts prezidents [[Antans Smetona]] atbilstoši Lietuvas konstitūcijai iecēla premjerministru '''[[Antans Merķis|Antanu Merķi]]''' <small>(attēlā)</small> par prezidenta vietas izpildītāju un pats aizbēga uz [[Vācija|Vāciju]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] svara kategorijā līdz 62 kg [[Japāna]]s cīkstone '''[[Jukako Kavai]]''' finālcīņā pārspēja [[Kirgizstāna]]s cīkstoni [[Aisulū Tinibekova|Aisulū Tinibekovu]] un kļuva par olimpisko čempioni, bet dienu pēc tam viņas māsa [[Risako Kavai]], startējot svara kategorijā līdz 57 kg, arī ieguva olimpisko zelta medaļu? * ... '''[[Lautas grāfiste|Loutas grāfiste]]''' ir 18. apdzīvotākā [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], taču tajā ir otrais lielākais [[iedzīvotāju blīvums]] — 160 cilvēki uz [[km²]], kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji valstī? [[Attēls:Vānes luterāņu baznīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vānes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām [[luterāņi|luterāņu]] baznīcām [[Kurzeme|Kurzemē]]: koka ēka celta 1572. gadā, bet mūsdienu mūra ēka pabeigta [[1663. gads Latvijā|1663. gadā]]? * ... gan kā [[futbols|futbola]] spēlētājs, gan kā menedžeris un prezidents, '''[[Uli Hēness]]''' [[Minhenes "Bayern"]] komandā pavadīja 49 gadus? * ... [[Romans Polaņskis|Romana Polaņska]] pēdējā filma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] '''"[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]"''' tika nominēta 11 Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tomēr tā saņēma vienīgi [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā oriģinālscenārija balvu]]? [[Attēls:Benicio Del Toro - Guardians of the Galaxy premiere - July 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... par lomu [[Stīvens Soderbergs|Stīvena Soderberga]] filmā "[[Satiksme (filma)|Satiksme]]" [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]], kā arī [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] saņēmušais '''[[Benisio del Toro]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Puertoriko]]? * ... '''[[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2021.—2022. gada Optibet Latvijas līgas sezonā]]''' pirmo reizi par [[Latvijas čempioni hokejā]] kļuva [[HK Zemgale]]? * ... šobrīd '''[[Pēctecība uz Lielbritānijas troni|pēctecībā uz Lielbritānijas troni]]''' troņmantnieks ir karaļa [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] vecākais dēls [[Princis Viljams, Velsas princis|Velsas princis Viljams]], kam seko viņa bērni [[Velsas princis Džordžs|princis Džordžs]], [[Velsas princese Šarlote|princese Šarlote]] un [[Velsas princis Luijs|princis Luijs]], bet piektais līnijā ir [[Princis Harijs, Saseksas hercogs]]? [[Attēls:Tazzina di caffè a Ventimiglia.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[espreso]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatītākais [[kafija]]s pagatavošanas veids [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]; tas satur vairāk [[kofeīns|kofeīna]] uz tilpuma vienību nekā lielākajā daļā kafijas dzērienu, taču, tā kā parastais porcijas lielums ir daudz mazāks, kopējais kofeīna saturs ir mazāks nekā krūzē parastas pagatavotas kafijas? * ... par '''[[1973.—1974. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Rietumvācija]]s klubs [[Minhenes "Bayern"]], kas finālā uzvarēja [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubu]] [[Madrides "Atletico"]], un šī bija pirmā reize, kad [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausu]] ieguva klubs no [[Vācija]]s? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 16. februārī [[Vjačeslavs Dombrovskis]] kopā ar saviem domubiedriem pameta paša izveidoto partiju '''"[[Republika (partija)|Republika]]"''', paziņojot, ka neredz par iespējamu sadarboties ar brāļiem [[Sandis Ģirģens|Sandi]] un [[Kaspars Ģirģens|Kasparu]] Ģirģeniem, kas pārņēmuši partijas vadību? [[Attēls:Andy Garcia at the 2009 Deauville American Film Festival-01A.jpg|border|right|50px]] * ... Holivudas [[aktieris]] un [[režisors]] '''[[Endijs Garsija]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš par savu lomu [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] filmā "[[Krusttēvs 3]]" tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]], ir dzimis [[Kuba]]s galvaspilsētā [[Havana|Havanā]]? * ... '''[[2020. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2020. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja piecas medaļas — [[Diāna Dadzīte]] izcīnīja sudraba medaļu diska mešanā un bronzas medaļu šķēpa mešanā [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], Rihards Snikus izcīnīja divas sudraba medaļas [[jāšana|jāšanā]], individuālajās iejādes sacensībās un brīvā stila disciplīnā, bet [[Aigars Apinis]] — bronzas medaļu diska mešanā? * ... raidījumu '''"[[Kas notiek Latvijā?]]"''', kuru vada [[žurnālists]] [[Jānis Domburs]], [[Latvijas Televīzija]] pārraidīja no [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], bet [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] novembrī atsāka? [[Attēls:Bee hummingbird (Mellisuga helenae) adult male in flight.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba|Kubā]] dzīvojošie '''[[bišu kolibri]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē mazākie [[putni]]: to tēviņi sver vidēji 1,95 g un garumā sasniedz 5,5 cm, bet mātītes ir nedaudz lielākas? * ... par [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] uzvarētājiem trešo reizi pēc kārtas '''[[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1972.—1973. gada Eiropas kausa sezonā]]''' kļuva [[Nīderlande]]s klubs [[Amsterdamas "Ajax"]], kas finālspēlē uzvarēja [[futbola klubs|futbola klubu]] [[Turīnas "Juventus"]] ar rezultātu 1—0? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Inspiration4]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli kosmonauti? [[Attēls:Ibrahim Moustafa.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] kļuva par [[Ēģipte]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] cīkstoņa '''[[Ibrāhīms Mustafa|Ibrāhīma Mustafas]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo starptautisko turnīru un neizdevās slikta ekipējuma dēļ, taču savās otrajās olimpiskajās spēlēs [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada olimpiādē]] [[Amsterdama|Amsterdamā]] viņš kļuva par čempionu? * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s komisijas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Rucavas pagasts|Rucavas pagasta]] Būtiņģes (Budendišķu) muižu (mūsdienu '''[[Būtiņģe]]''' [[Palanga|Palangā]]) kopā ar [[Palangas pagasts|Palangas pagastu]] pievienoja [[Lietuva]]i, lēmumu balstot uz tālaika saimnieciskiem apsvērumiem, nerēķinoties ar iedzīvotāju etnisko piederību? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] '''[[Edvīns Platkājis]]''' kļuva par pirmo [[Latvijas Veselības aizsardzības ministrs|Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministru]] [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītajā [[Godmaņa Ministru padome|Ministru padomē]]? [[Attēls:Amphitheatre of Tarragona 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tarrakona]]''', kas mūsdienās ir [[Tarragona|Tarragonā]], [[Katalonija|Katalonijā]] <small>(attēlā amfiteātra drupas)</small>, bija senākā [[romieši|romiešu]] apmetne [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]]? * ... [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|Starptautiskās Futbola vēstures un statistikas federācijas]] vērtējumā '''[[Huans Alberto Skjafīno]]''', kurš spēlējis gan [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]], gan [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] izlasē, tika atzīts par visu laiku labāko [[Urugvaja]]s [[futbolists|futbolistu]]? * ... '''[[Alekša iela]]''' [[Rīga|Rīgā]], [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], ir veidojusies kā Aleksandra ielas daļa, iespējams, nosaukta [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Aleksejs Mihailovičs|Alekseja Mihailoviča]] vārdā? [[Attēls:Hunter Shinkaruk (27551606713).jpg|border|right|50px]] * ... 2021.—2022. gada [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] spēlējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Hanters Šinkaruks]]''' <small>(attēlā)</small> [[2013. gada NHL drafts|2013. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]] ticis izvēlēts ar augsto kopējo 24. numuru? * ... '''[[Izraēlas robežpolicija]]s''' ''Magav'' galvenais uzdevums ir [[Izraēla]]s robežu apsargāšana, taču tā tiek iesaistīta arī [[pretterorisms|pretterorisma]] operācijās un tiesībaizsardzības pasākumos [[Rietumkrasts|Rietumkrastā]], tostarp [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]]? * ... '''[[Vilhelms Kaņeps]]''' bija [[Latvijas PSR]] Veselības aizsardzības ministrs 27 gadus no 1962. līdz 1989. gadam? [[Attēls:Pangnirtung Cumberland Peninsula 1997-08-07.jpg|border|right|50px]] * ... [[1840. gads|1840. gadā]] '''[[Kamberlenda līcis|Kamberlenda līci]]''' <small>(attēlā Pannirtuna līča krastā)</small> [[Bafina sala]]s dienvidaustrumu galā apmeklēja skotu vaļu mednieks Viljams Penijs, kas tajā atklāja ievērojamu [[Polārais valis|polāro vaļu]] daudzumu un jau 1850. gados līča salās tika ierīkotas [[vaļu mednieki|vaļu mednieku]] stacijas; 1920. gados vaļu krājumi izsīka, un stacijas tika pamestas? * ... '''[[1969.—1970. gada Eiropas kausa sezona]]''' bija pirmā reize, kad par uzvarētājiem kļuva [[futbola klubs]] no [[Nīderlande]]s — [[Roterdamas "Feyenoord"]], kas finālā uzvarēja [[Skotija]]s klubu [[Glāzgovas "Celtic"]]? * ... [[Romas impērija]]s laikā '''[[Bētika]]''' [[Pireneju pussala]]s dienvidu daļā tika uzskatīta par auglīgāko un labāk iestrādāto [[Romas province|Romas provinci]] ar samērā attīstītu rūpniecību un tirdzniecību, eksportējot [[labība|labību]] uz [[Roma|Romu]]? [[Attēls:Llegada a meta de la 5ª etapa de la Vuelta Ciclista a España en Albacete (51386780458).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2021. gada Vuelta a España|2021. gada ''Vuelta a España'']]''' velobraucienā <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Slovēnija]]s sportists [[Primožs Rogličs]] no ''[[Jumbo–Visma]]'' komandas, kas viņam bija trešā ''[[Vuelta a España]]'' uzvara pēc kārtas, kļūstot tikai par trešo riteņbraucēju, kurš to paveicis? * ... pret nāvējošo '''[[Nipahas vīruss|Nipahas vīrusu]]''' nav ne zāļu, ne [[vakcīna|vakcīnu]], tādēļ ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 18. februārī [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments atbalstīja [[Rīgas 53. vidusskola]]s apvienošanu ar [[Rīgas 61. vidusskola|Rīgas 61. vidusskolu]] un '''[[Rīgas Arkādijas vidusskola]]s''' izveidi, kas darbojas divās adresēs [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]? [[Attēls:Bārbeles baznīca 2000-09-02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bārbeles luterāņu baznīca]]s''' <small>(attēlā)</small> kapos ir apglabāts Mārtiņš Odiņš, kurš [[1855. gads|1855. gadā]] bija delegāts imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] kronēšanas svinībās un tika nospiests pūlī? * ... par '''[[1967.—1968. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva ''[[Manchester United]]'', kas finālspēlē uzvarēja [[Portugāle]]s [[futbola klubs|futbola klubu]] ''[[SL Benfica|Benfica]]'', un šī bija arī pirmā reize, kad par uzvarētājiem kļuva klubs no [[Anglija]]s? * ... '''"[[Operācija "Mūru sargs"|Mūru sargs]]"''' — [[Izraēla]]s militārā [[Pretterorisms|pretterorisma]] operācija, kas norisinājās [[Gazas josla|Gazas joslā]] no 2021. gada 10. līdz 21. maijam — prasīja vairāk nekā 200 cilvēku dzīvības? [[Attēls:Krystsina Tsimanouskaya 2019 Summer Universiade, brightened (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bēgšanas no [[Baltkrievija]]s olimpiskās delegācijas [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas olimpisko spēļu]] laikā [[vieglatlēte]] '''[[Kristīna Cimanouska]]''' <small>(attēlā)</small> jau 2021. gadā ieguva [[Polija]]s sporta pilsonību, bet 2022. gadā kļuva arī par šīs valsts pilsoni? * ... '''[[2021. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas]]''' un '''[[2021. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas|Varakļānu novada domes vēlēšanas]]''' notika kā ārkārtas vēlēšanas, vēlāk nekā citur [[Latvija|Latvijā]], saistībā ar [[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] izveidi? * ... '''''[[Microsoft Teams]]''''' aizstāj citas ''[[Microsoft]]'' pārvaldītas biznesa ziņojumapmaiņas un sadarbības platformas, tostarp ''[[Skype]]'' (''Skype for Business'') un ''Microsoft Classroom''? [[Attēls:Robin Wright 2009.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā lielā loma amerikāņu [[aktrise]]i '''[[Robina Raita|Robinai Raitai]]''' <small>(attēlā)</small> bija ''[[NBC]]'' ziepju operā ''Santa Barbara''? * ... kluba '''''[[Lincoln Red Imps FC]]''''' [[futbolisti]] ir 25 reizes izcīnījuši [[Gibraltāra Nacionālā līga|Gibraltāra čempionu]] titulu un 18 reizes uzvarējuši Gibraltāra kausa izcīņā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Princis Harijs, Saseksas hercogs|prinča Harija]] un viņa sievas [[Megana, Saseksas hercogiene|Meganas]] otrais bērns '''[[Lilibeta Mauntbatena-Vindzora|Lilibeta Diāna Mauntbatena-Vindzora]]''', kas ir septītā [[Pēctecība uz Lielbritānijas troni|Lielbritānijas monarhijas mantošanas līnijā]], ir nosaukta par godu vecvecmātei karalienei [[Elizabete II Vindzora|Elizabetei II]], kuru ģimenē sauca par Lilibetu, un vecmāmiņai [[Princese Diāna|Velsas princesei Diānai]]? [[Attēls:Alexander Zverev (42068440390).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[tenisists]], [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vīriešu vienspēlēs]] '''[[Aleksandrs Zverevs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Hamburga|Hamburgā]], bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]] tenisistu Irinas un Aleksandra Zvereva ģimenē, tenisists ir arī viņa vecākais brālis Miša Zverevs? * ... '''[[DNS replikācija]]''' ir sastopama visos [[Organisms|dzīvajos organismos]] un ir svarīga daļa [[Iedzimtība|bioloģiskajā iedzimtībā]]? * ... '''[[Lote (ierīce)|lotes]]''', ko izmanto [[ūdenstilpe]]s dziļuma mērīšanai, iedala rokas, mehāniskajās un hidroakustiskajās ([[eholoti]])? [[Attēls:Caeleb Dressel before winning 100 fly (42769914221) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[peldētājs]] '''[[Keilebs Dresels]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] kļuva par pieckārtēju olimpisko čempionu — bija zelta medaļām bagātākais sportists Tokijas olimpiādē? * ... plašāku atpazīstamību amerikāņu [[režisors]] un producents '''[[Kriss Kolumbuss]]''' ieguva pēc filmām "[[Viens pats mājās]]" un tās turpinājuma "[[Viens pats mājās 2]]"? * ... pēc tam, kad [[Latvija]]s valsts [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] rezultātā konfiscēja '''[[Sējas muiža|Sējas muižu]]''' [[fon Dunteni|fon Duntenu]] ģimenei, zemes īpašums tika sadalīts mazākās daļās un muižas ēkā izveidoja klubu; [[Latvijas PSR]] laikā muižas ēkā bija kolhoza klubs un kantoris, kā arī bibliotēka, vēlāk kolhoza iecirkņa kantoris, bet mūsdienās ēka atrodas drupu stāvoklī? [[Attēls:2021 FIFA Club World Cup Final - 30.jpg|border|right|50px]] * ... [[Senegālas futbola izlase]]s un [[Anglijas Premjerlīga]]s kluba ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Eduārs Mendī]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija|Francijā]] un karjeru sācis tās klubos, viņa brālēns ir [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] futbolists [[Ferlāns Mendī]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] '''[[samizdats]]''' kā [[subkultūra]] radās 1960. gadu sākumā, bet plašāku popularitāti guva 1970. gados? * ... [[1893. gads Latvijā|1893. gadā]], kad [[Durbe]] ieguva pilsētas tiesības, pazīstamo [[dārznieks|dārznieku]] '''[[Sīmanis Klēvers|Sīmani Klēveru]]''' ievēlēja par pirmo pilsētas vecāko? [[Attēls:Oleg Basilashvili 2014 ph. Dmitriy Dubinskiy.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[aktieris]] '''[[Oļegs Basilašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva slavens ar lomām [[Eldars Rjazanovs|Eldara Rjazanova]] filmās "[[Dienesta romāns]]", "[[Stacija diviem]]" un "[[Par nabaga huzāru aizlieciet vārdu]]"? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Tamira Mensa-Stoka]]''' izcīnīja olimpisko zelta medaļu svara kategorijā 68 kg, kļūstot par pirmo [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] [[cīkstone|cīkstoni]], kas izcīnījusi olimpisko zeltu, un tikai otro amerikānieti, kas ieguvusi zeltu, pēc [[Helēna Marulisa|Helēnas Marulisas]] 2016. gadā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, kad Duntes muižas parkā mūsdienu [[Sarkandaugava]]s apkaimē [[Rīga|Rīgā]] bija izauguši šeit stādītie ozoli, to sāka dēvēt par '''[[Ozolaine (Rīga)|Ozolaini]]'''? [[Attēls:Australian Open 2020 (49836758283) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Šveice]]s [[tenisiste]] '''[[Belinda Benčiča]]''' <small>(attēlā)</small>, kura [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] kļuva par čempioni vienspēlēs un ieguva sudraba medaļu dubultspēlēs, augstā līmenī spēlēja jau ļoti jauna, vienspēļu ranga pirmo simtnieku sasniedzot 17 gadu vecumā? * ... [[Olivers Stouns|Olivera Stouna]] filma '''"[[Kenedija slepkavām pa pēdām]]"''' izdošanas brīdī saņēma daudz kritikas no amerikāņu laikrakstiem, kas apsūdzēja režisoru, producentu un vienu no scenārija autoriem Stounu vēsturisko faktu sagrozīšanā, tai skaitā, ka viceprezidents un vēlākais prezidents [[Lindons Džonsons]], bijusi daļa no [[Valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] ar mērķi nogalināt [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džons Kenedijs|Džonu Kenediju]]? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Luzitānija|Luzitānijas provinces]]''' nosaukums cēlies no [[luzitāņi]]em, kas antīkajos laikos tika pakļauti spēcīgai romanizācijai, bet pēc tam iekļāvās mūsdienu [[portugāļi|portugāļu]] nācijā? [[Attēls:Royal Albert Hall - Central View 169.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Karaliskā Alberthola|Karalisko Albertholu]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji plānoja saukt "Centrālā mākslas un zinātnes halle", bet [[karaliene Viktorija]], [[1877. gads|1877. gadā]] liekot ēkas pamatakmeni, nomainīja tās nosaukumu uz "Karaliskā Alberta Mākslas un zinātnes halle", tādējādi godinot savu vīru [[Princis Alberts|princi Albertu]], kas nomira pirms sešiem gadiem? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' kluba ''[[Valencia CF]]'' un [[Nīderlandes futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Džastins Kleiverts]]''' ir dēls leģendārajam Nīderlandes spēlētājam [[Patriks Kleiverts|Patrikam Kleivertam]]? * ... mūsdienās '''[[Grāves muiža]]s''' vietā [[Rīga|Rīgā]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]] [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]], atrodas Saules dārzs? [[Attēls:Yulimar Rojas - Triple saut Femmes (48614911652) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gada pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās [[Venecuēla]]s [[trīssoļlēcēja]] '''[[Julimara Rohasa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja pašai piederošo pasaules rekordu, sasniedzot 15,74 m atzīmi, bet otrās vietas ieguvēju [[Marina Beha-Romančuka|Marinu Behu-Romančuku]] no [[Ukraina]]s viņa apsteidza par tieši vienu metru? * ... pēc [[Latvijas Krājbanka]]s kraha tās valdes priekšsēdētāju '''[[Ivars Priedītis|Ivaru Priedīti]]''' apcietināja, turot aizdomās par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu; 2021. gada augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem? * ... 411. gadā, pateicoties savām militārajām prasmēm un [[kavalērija]]i, [[romieši|romiešu]] pilsētu mūsdienu [[Spānija|Spānijā]] '''[[Toletums|Toletumu]]''' ieņēma [[alāni]], kurus, savukārt, 418. gadā uzveica [[vestgoti]] un vēlāk pilsētu pasludināja par [[Vestgotu Karaliste]]s galvaspilsētu? [[Attēls:Cesis Castle 2017-09-10.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cēsu pils aplenkums (1577)|1577. gada Cēsu pils aplenkums]]''' [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā pēc piecu dienu ilgas bombardēšanas noslēdzās ar aptuveni 300 cilvēku masveida [[Pašnāvība|pašnāvību]], uzspridzinoties ar četrām mucām [[Šaujampulveris|šaujampulvera]] pils pagrabā <small>(attēlā [[Cēsu pils]] sagrautā daļa mūsdienās)</small>? * ... '''[[1971.—1972. gada Eiropas kausa sezona|1971.—1972. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem otro reizi pēc kārtas kļuva [[Nīderlande]]s klubs [[Amsterdamas "Ajax"]], kas finālspēlē uzvarēja [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]] ar rezultātu 2—0? * ... [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā velosipēdu fabrikas ''[[A. Lippert (fabrika)|A. Lippert]]'' dibinātāju '''[[Aleksandrs Ābrams Liperts|Aleksandru Ābramu Lipertu]]''' [[Liepāja|Liepājā]] apcietināja un deportēja uz [[Vjatlags|Vjatlagu]], kur viņš miris 1941. gada 10. septembrī? [[Attēls:Rudy Gobert.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[basketbolists]], [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Rudijs Gobērs]]''' <small>(attēlā)</small> trīs reizes ticis atzīts par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] [[NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā|sezonas labāko spēlētāju aizsardzībā]]? * ... '''[[Brīvības gatve]]''' ir [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] turpinājums no [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]] līdz [[Rīga|Rīgas pilsētas]] robežai, kur tā turpinās kā [[Autoceļš A2 (Latvija)|autoceļš A2]]? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gadā]]''' bijusī Daugavas province tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], un kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Saeimas 2.aprīļa ārkārtas sēde.jpg|border|right|50px]] * ... pēc partijiskās piederības maiņas 2021. gadā '''[[Jānis Vitenbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uz laiku tika atsaukts no ministra amata un atjaunoja [[13. Saeima]]s deputāta mandātu, taču drīz atgriezās [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] amatā, tomēr aptuveni pēc gada viņš ministra amatu zaudēja vēlreiz pēc [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] pieprasījuma? * ... 2021. gada Pasaules čempionātā [[smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanā un kanoe airēšanā]] [[Latvija]]s smaiļotājs '''[[Roberts Akmens]]''' kļuva par bronzas medaļas ieguvēju, kas bija līdz tam augstākais sasniegums sportista karjerā, savukārt 2022. gada Eiropas čempionātā viņš izcīnīja sudraba medaļu? * ... '''[[Saldus tehnikums]]''' atrodas [[1874. gads|1874. gadā]] celtajā [[Kalnmuiža (Saldus)|Kalnmuižas]] ēkā, kas līdz [[1920. gada zemes reforma]]i piederēja [[fon der Rekes dzimta]]i? [[Attēls:Mikkel Hansen-20160416-PSG-TOULOUSE.JPG|border|right|50px]] * ... [[Dānija]]s izlases sastāvā [[handbolists]] '''[[Mikels Hansens]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvis par {{oss|V=2016|L=Ģ}} čempionu, un kopā četras reizes piedalījies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}), kļūstot par olimpisko spēļu visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[ASV kabinets]]''' ir sastāv no [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidenta]] un [[ASV federālās izpildvaras departamenti|ASV federālās izpildvaras departamentu]] vadītājiem, kurus izvēlas [[ASV prezidents]] un apstiprina [[ASV Senāts|Senāts]]? * ... '''[[Sandensas kinofestivāls]]''' ir lielākais [[neatkarīgais kino|neatkarīgā kino]] festivāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Harvey Keitel Cannes 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[kinoproducents]] '''[[Hārvijs Keitels]]''' <small>(attēlā)</small> vairākkārt sadarbojies ar [[režisors|režisoru]] [[Mārtins Skorsēze|Mārtinu Skorsēzi]], piedaloties sešās viņa filmās kopš 1973. gada? * ... pēc trīs [[Austrijas Bundeslīga]]s titulu izcīnīšanas ar [[FC Red Bull Salzburg|Zalcburgas "Red Bull"]] [[ungāri|ungāru]] [[futbolists]] '''[[Dominiks Soboslai]]''' par aptuveni 20 miljoniem eiro pārcēlās uz [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[RB Leipzig]]'', kļūstot par dārgāko [[Ungārija]]s futbolistu? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Tarrakonas Spānijas province]]''' tika izveidota [[Tuvā Spānija|Tuvās Spānijas]], [[Galēcija]]s un [[Tālā Spānija|Tālās Spānijas]] daļas provinču vietā 27. gadā pr.Kr. [[Romas imperatori|imperatora]] [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] provinču reformas laikā? [[Attēls:Kārlis Lasmanis 2021.jpg|border|right|50px]] * ... olimpiskās zelta medaļas ieguvējs [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] '''[[Kārlis Lasmanis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no sportiskas ģimenes: tēvs [[Uģis Lasmanis]] divas reizes startējis olimpiskajās spēlēs ({{oss|V=1992}}, {{oss|V=1996}}) kā [[Akadēmiskā airēšana|airētājs]], un profesionāli nodarbojies ar basketbolu; māsa [[Rūta Kate Lasmane]] ir vieglatlēte, kas specializējusies [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]]? * ... '''[[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents Afganistānā|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingentu Afganistānā]]''' 2011.—2012. gadā veidoja aptuveni 180 karavīru? * ... ar nolūku civilam jūras transportam pagaidām ir bijušas uzbūvētas tikai divas '''[[kravas zemūdene]]s''' (neskaitot kriminālo organizāciju būvētās)? [[Attēls:White Stork RWD.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli '''[[stārķveidīgo kārta|stārķveidīgo kārtā]]''' <small>(attēlā [[baltais stārķis]])</small> tika iedalīta ne tikai [[stārķu dzimta]], bet arī [[ibisu dzimta]], [[gārņu dzimta]], tupeļknābju dzimta un āmurgalvju dzimta, tomēr, veicot padziļinātus pētījumus, zinātnieki secināja, ka šo dzimtu sugas ir tuvāk radniecīgas [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgajiem]] [[putni]]em, tādēļ gandrīz visas tradicionālās stārķveidīgo kārtas dzimtas, izņemot stārķu dzimtu, mūsdienās netiek sistematizētas tajā? * ... [[Marokas futbola izlase]]s un [[Anglijas Premjerlīga]]s kluba ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' [[futbolists]] '''[[Hakīms Zijāšs]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]] un sākotnēji pārstāvējis šīs valsts jaunatnes izlases un klubus? * ... '''[[Siņdzjanas pāraudzināšanas nometnes|Siņdzjanas pāraudzināšanas nometnēs]]''', ko cīņai pret [[Siņdzjana|Siņdzjanā]] dzīvojošajām mazākumtautībām izveidojusi [[Ķīnas Tautas Republika]]s valdība, ieslodzīto skaits pārsniedz vienu miljonu iedzīvotāju? [[Attēls:Ma Long 2013.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s [[galda tenisists]] '''[[Ma Luns]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trijās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) izcīnījis piecas olimpiskās zelta godalgas, ir medaļām bagātākais galda tenisists starp vīriešiem olimpiskajās spēlēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[mākslinieks]], [[scenogrāfs]] un [[gleznotājs]] '''[[Kristians Brekte]]''', kurš ir pazīstams ar saviem provokatīvajiem darbiem, ir dzimis mākslinieku ģimenē — vectēvs [[Jānis Brekte]] un māte Ilona Brekte bijuši ievērojami akvarelisti, dvīņu māsa Patrīcija Brekte arī ir māksliniece? * ... '''[[Afganistānas pilsoņu karš (2015—2021)|Afganistānas pilsoņu kara pēdējā posma]]''' noslēgumā, [[2021. gads|2021. gada]] maijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sāka karaspēka izvešanu no [[Afganistāna]]s, tomēr ''[[Taliban]]'' nesāka sarunas ar [[Afganistānas prezidents|Afganistānas prezidentu]] [[Ašrafs Gani|Ašrafu Gani]] un līdz augusta vidum iekaroja gandrīz visu valsti? [[Attēls:Eliass Pinuss Latvijas pilsoņa pases foto 1927.jpg|border|right|50px]] * ... [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievijas Impērija]]s armijas [[kapelmeistars]] '''[[Eliass Pinuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš vēlāk bija [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] un [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s dienestā, [[1926. gads Latvijā|1926. gadā]] tika apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] par to, ka [[Bermontiāde]]s laikā piegādāja kara operācijām vērtīgus dokumentus un citas precīzas ziņas [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] kumite grupā svarā līdz 67 kilogramiem [[Latvija]]s [[karatē]] meistars '''[[Kalvis Kalniņš (karatists)|Kalvis Kalniņš]]''' ieņēma 7. vietu? * ... '''[[PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli]]''' bija slepenas papildus vienošanās starp [[Padomju Savienība]]s un [[Trešais reihs|Vācijas]] valdībām par [[Ziemeļeiropa]]s un [[Austrumeiropa]]s sadalīšanu "interešu sfērās", kas patiesībā nozīmēja vienošanos par [[Polijas kampaņa|Polijas]] un [[Baltijas valstu okupācija|četru Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) sadalīšanu un okupāciju]], kā arī [[Rumānija]]s teritorijas samazināšanu? [[Attēls:Emma McKeon.jpg|border|right|50px]] * ... divas reizes piedaloties [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}), '''[[Emma Makeona]]''' <small>(attēlā)</small> ir izcīnījusi 11 medaļas (tai skaitā piecas zelta) un tādējādi ir medaļām bagātākā [[Austrālija]]s olimpiskā sportiste? * ... partijas '''"[[Latvija pirmajā vietā]]"''' dibināšanas kongress notika [[Rīga|Rīgā]] [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 14. augustā, un par tās valdes priekšsēdētāju sākotnēji ievēlēja [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]], kuru [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 4. martā izslēdza no partijas? * ... '''''[[Telegram]]''''' — atvērtā pirmkoda, [[vairākplatformu programmatūra|vairākplatformu]] un [[mākoņskaitļošana]]s [[programmatūra|programmatūru]], kas nodrošina tūlītēju ziņojumapmaiņu, šifrētus videozvanus un IP balss pārraidi, [[2013. gads|2013. gadā]] izstrādāja brāļi Nikolajs Durovs un Pāvels Durovs? [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy met with Estonian President Karis in Kyiv 2022 (13) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[biologs|biologu]] un profesors '''[[Alars Kariss|Alaru Karisu]]''' <small>(attēlā)</small> [[2021. gads|2021. gada]] augustā uzrunāja [[Rīgikogu]] priekšsēdētājs [[Jiri Ratass]], piedāvājot viņu nominēt [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidenta]] amatam gaidāmajās prezidenta vēlēšanās; 31. augustā viņš tika ievēlēts ar 72 balsīm no 101? * ... 2020. gadā '''[[Tomass Partijs]]''' par aptuveni 50 miljoniem eiro pievienojās [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s komandai ''[[Arsenal FC]]'', tādējādi kļūstot par visu laiku dārgāko [[Gana]]s [[futbolists|futbolistu]]? * ... 1998. gada [[Terenss Maliks|Terensa Malika]] kara drāma '''"[[Šaurā, sārtā līnija]]"''' tika nominēta septiņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]], tomēr nevienu neieguva? [[Attēls:Simon Pettersson in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] ar rezultātu 67,39 m '''[[Sīmons Petešons]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai citam [[zviedri|zviedru]] [[diska metējs|diska metējam]] [[Dāniels Stols|Dānielam Stolam]]? * ... amerikāņu [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un montāžists '''[[Roberts Vaizs]]''' par filmām "[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" (1961) un "[[Mūzikas skaņas]]" (1965) saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]], bet abas filmas ieguva [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās filmas]] balvu, un Vaizs saņēma šo balvu arī kā producents? * ... 1845. gada 27. martā uz '''[[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s''' dibināšanas sapulci [[Rīgas Domskola]]s zālē sanāca 160 dalībnieku; biedrībā sākotnēji darbojās piecas sekcijas: zooloģijas, botānikas, mineraloģijas, fizikas un astronomijas, ķīmijas sekcija? [[Attēls:Al afghani.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džamāls al Dīns al Afgānī]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no [[islāms|islāma]] modernisma pamatlicējiem, kas rosināja panislāmismu Eiropā un [[hinduisti|hinduistu]]-musulmaņu vienotību pret [[Britu Indija|britu]] [[Imperiālisms|imperiālismu]] [[Indija|Indijā]]? * ... [[Uzbekistāna]]s [[sporta vingrotāja]] '''[[Oksana Čusovitina]]''' astoņas reizes ir piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=1992}}, {{oss|V=1996}}, {{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}), kas ir rekords starp vingrotājām; viņa ir arī viena no divām vingrotājām, kas olimpiskajās spēlēs pārstāvējusi trīs valstis: [[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienoto komandu]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] un [[Vācija|Vāciju]]? * ... '''[[kvēkerisms]]''' sakņojas [[kristietība|kristietībā]] un visumā pieder tai, bet ir izgājis no dažu tradicionālo dogmu robežām; tā sekotāji uzskata, ka dievišķā atklāsme var notikt jebkurā laikā un vietā? [[Attēls:Edgars Krūmiņš 2021.jpg|border|right|50px]] * ... [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] spēlētājs, [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions '''[[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]]''' <small>(attēlā)</small> 3x3 basketbola karjeru uzsāka 2010. gadā un ir spēlējis pirmajā pasaules čempionātā 2012. gadā? * ... līdz 1968. gadam, kad [[Nauru]] pasludināja neatkarību, '''[[Sanmarīno]]''' bija mazākā [[republika]] pasaulē? * ... '''[[hidžābs]]''', ko [[musulmaņi|musulmaņu]] sievietes valkā esot sabiedrībā un atrodoties svešu vīriešu klātbūtnē, būtībā ir lakats, kas nosedz [[mati|matus]], apvijot galvu un kaklu, kā arī pārējo ķermeni, atstājot [[seja|seju]] redzamu? [[Attēls:Anacardium occidentale - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-010.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[indessumahu dzimta|indessumahu dzimtā]]''' ir gan ēdamas augu sugas <small>(attēlā rietumu anakardija, no kā iegūst [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]])</small>, gan vieni no indīgākajiem augiem pasaulē? * ... normāls pieauguša cilvēka '''[[sirds ritms]]''' miera stāvoklī ir 60—100 sitieni minūtē? * ... '''[[Keslera sindroms]]''' ir teorētiska ap [[Zeme|Zemi]] esošo kosmisko atkritumu daļu skaita lavīnveida palielināšanās savstarpējo sadursmju rezultātā, kas nākotnē var nopietni traucēt cilvēces lidojumus [[Kosmiskā telpa|kosmosā]] un [[Mākslīgais pavadonis|mākslīgo pavadoņu]] izvešanu [[Orbīta|orbītā]]? [[Attēls:Isabell Werth.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[jātniece]] '''[[Izabella Verta]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=1992}}, {{oss|V=1996}}, {{oss|V=2000}}, {{oss|V=2008}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}), kurās izcīnījusi 11 medaļas, tādējādi viņa ir visvairāk medaļu olimpiskajās spēlēs izcīnījusī jāšanas sporta pārstāve? * ... [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] [[2020. gads kino|2020. gada]] spēlfilma '''"[[Pilsēta pie upes]]"''' ir veidota pēc [[trimdas latvieši|latviešu trimdas]] rakstnieka [[Gunars Janovskis|Gunara Janovska]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem? * ... [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Latvijas Republikas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs no 1990. līdz 1994. gadam '''[[Gvido Zemrībo]]''' pēc šī amata ieņemšanas kļuva par Latvijas [[vēstnieks|vēstnieku]] [[Dānija|Dānijā]] un [[Islande|Islandē]], vēlāk bija [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijas]] lektors, bet pēc tam zvērināts [[advokāts]]? [[Attēls:Pied Avocet Recurvirostra avosetta.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[avozeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] regulāri ieceļojoša bridējputnu suga; novērojumu skaita pieaugumu veicina avozetu pastāvīgā ligzdošana [[Igaunija]]s salās? * ... '''[[Melnā atraitne (Nataša Romanova)|Melnā atraitne]]''' jeb Nataša Romanova ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] parādījās 1964. gadā kā [[Krievija|krievu]] [[spiegošana|spiedze]], kas vēlāk pārbēga uz ASV, kļūstot par spiegu aģentūras V.A.I.R.O.G.S. un supervaroņu komandas "[[Atriebēji (Marvel Comics)|Atriebēji]]" dalībnieci? * ... '''[[apstrādes rūpniecība]]''' veido lielāko daļu no [[saimniecība]]s sekundārā sektora; pie tās pieder dažādas nozares, sākot ar amatniecību un beidzot ar augstajām tehnoloģijām? [[Attēls:Nauris Miezis 2021b.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā pēc vairāku gadu pārtraukuma [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] '''[[Nauris Miezis]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās oficiālā spēlē klasiskajā [[basketbols|basketbolā]], pārstāvot "Ķekavas" komandu [["Ramirent" Nacionālā basketbola līga|"Ramirent" Nacionālajā basketbola līgā]] (pēc spēka otrā Latvijā), un demonstrēja izcilu sniegumu laukumā, gūstot 41 punktu, 13 atlēkušās bumbas un 6 rezultatīvas piespēles uzvarētā spēlē pret "Bausku"? * ... [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] laikā '''[[Milas sala]]''' bija [[obsidiāns|obsidiāna]] ieguves vieta? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] sporta [[ārsts]] '''[[Visvaldis Georgs Nagobads]]''' 1967. gadā kļuva par [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja valstsvienības]] ārstu, kur strādāja līdz 1990. gadam, piedalīdamies piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]; iekļauts ASV hokeja slavas zālē? [[Attēls:Françoise Barré-Sinoussi-press conference Dec 06th, 2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s virusoloģe '''[[Fransuāza Barē-Sinūsi]]''' <small>(attēlā)</small> [[2008. gads|2008. gadā]] kopā ar savu mentoru Liku Montaņjē ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizoloģijā vai medicīnā]] par [[HIV|cilvēka imūndeficīta vīrusa]] (HIV) atklāšanu? * ... ''[[Marvel Studios]]'' filmas '''"[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]"''' pirmizrāde [[COVID-19 pandēmija]]s ietekmē tika atlikta trīs reizes no sākotnēji plānotā [[2020. gads kino|2020. gada]] maija, taču pēc izlaišanas tā pārspēja vairākus pandēmijas laika kases rekordus, un visā pasaulē ir nopelnījusi vairāk nekā 379 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpisko spēļu]] čempione [[paukotāja]] '''[[Jūlija Beļajeva]]''' divas reizes (2013, 2017) tikusi atzīta par [[Igaunijas gada sportiste|Igaunijas gada sportisti]]? [[Attēls:Cantharellus cibarius - Lindsey.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gaileņu dzimta]]s''' sugas <small>(attēlā [[parastā gailene]])</small> ir [[mikoriza|ektomikorizālas]], veidojot abpusēji izdevīgas attiecības ar koku un citu augu [[sakne|saknēm]]? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Austrālija]]s [[basketboliste]] '''[[Sāra Blicava]]''' piedalījās [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]], kur [[Austrālijas sieviešu basketbola izlase|Austrālijas izlase]] palika bez medaļām, zaudējot ceturtdaļfinālā [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlasei]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] [[latvieši|latviešu]] skolotājs, [[Rīgas 2. ģimnāzija]]s direktors '''[[Ernests Nagobads]]''' devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], kur bija [[Eslingene]]s latviešu ģimnāzijas direktors? [[Attēls:Tour féminin international de l'Ardèche 2016 - stage 3 - 203 Anna Kiesenhofer.jpg|border|right|50px]] * ... pēc atrāviena vienatnē [[Austrija]]s [[šosejas riteņbraucējs|šosejas riteņbraucēja]] '''[[Anna Kīzenhofere]]''' <small>(attēlā)</small> negaidīti uzvarēja [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas olimpisko spēļu]] grupas braucienā, kas bija vienīgais ievērojamais sportistes sasniegums starptautiskā līmenī, līdz tam viņa bija guvusi uzvaras tikai Austrijas čempionātā? * ... [[2021. gads kino|2021. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sporta komēdijā '''[[Space Jam: Jauna leģenda]]''', kas ir turpinājums 1996. gada filmai "[[Zvaigžņu basketbols]]", vienu no galvenajām lomām atveido [[basketbolists]] [[Lebrons Džeimss]]? * ... [[Polija|Polijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]] un bijušajās [[Padomju Savienība]]s valstīs, ieskaitot [[Krievija|Krieviju]], '''[[mentilizovalerāts|mentilizovalerātu]]''', kas sajaukts ar aptuveni 25% mentola, pārdod kā anksiolītisku līdzekli (samazina [[trauksme|trauksmi]]) ar dažādiem tirdzniecības nosaukumiem, tostarp ''Validol'', ''Valofin'' un ''Menthoval''? [[Attēls:Dmitry Kropotkin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc laulībām ar grāfa [[Aleksandrs fon der Borhs|Aleksandra Borha]] meitu Olgu [[Krievijas Impērija]]s valsts darbinieks [[kņazs]] '''[[Dmitrijs Kropotkins]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva dzimtas īpašumā [[Siguldas muiža|Siguldas muižu]], kurā lika uzcelt [[Siguldas Jaunā pils|Siguldas Jauno pili]]? * ... '''[[3x3 basketbols|3x3 basketbola]]''' noteikumu standartizācija tika uzsākta 21. gadsimta pirmās desmitgades laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... pirmās ziņas par '''[[peldētāju nieze|peldētāju niezi]]''' [[Latvija|Latvijā]] parādījušās [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] no Dubkalnu karjera [[Ogres novads|Ogres novadā]]; pastāv uzskats, ka tās izplatībai ir saistība ar Latvijas un [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? [[Attēls:Hercogs Jēkabs Ventspilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Ventspils]] kuģītis '''"[[Hercogs Jēkabs (kuģis)|Hercogs Jēkabs]]"''' <small>(attēlā)</small> darbojās cilvēku pārvadāšanai [[Ventspils osta]]s teritorijā, bet 1996. gadā tas beidza pildīt pārceltuves funkcijas un no tā laika tiek izmantots tikai kā ekskursiju kuģītis? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece [[šaušana|šaušanā]] '''[[Agate Rašmane]]''' piedalījās [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Naņdzjina|Naņdzjinā]], kur izcīnīja bronzas medaļu šaušanā ar gaisa [[pistole|pistoli]] 10 metru distancē? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[fizika|fiziķis]] '''[[Stīvens Veinbergs]]''', kurš kopā ar Šeldonu Glešovu un [[Abduss Salams|Abdusu Salamu]] [[1979. gads|1979. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par ''SU(2)'' jeb elektrovājās mijiedarbības teorijas izstrādi, ir cēlies no [[Rumānija]]s [[ebreji|ebreju]] imigrantu ģimenes? [[Attēls:Latvijas Sarkanā Krusta valde un žēlsirdīgās māsas Asaros pirms 1925.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Sarkanais Krusts]]''' <small>(attēlā organizācijas valde un žēlsirdīgās māsas [[Asari (Jūrmala)|Asaru]] sanatorijā)</small> ir dibināts jau uzreiz pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 20. novembrī? * ... '''[[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021. gada CONCACAF Zelta kausa]]''' finālturnīrā septīto reizi par kausa uzvarētājiem kļuva [[ASV futbola izlase|ASV izlases]] [[futbolisti]], kas finālā ar 1:0 pieveica [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]]? * ... [[Ķīna]]s komēdijas '''''[[Hi, Mom]]''''' kases ieņēmumi ir vairāk nekā 822 miljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]], padarot to par [[2021. gads kino#Ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko 2021. gada filmu]], visu laiku trešo ienesīgāko filmu, kas nav [[angļu valoda|angļu valodā]] un ienesīgāko filmu, ko režisējusi sieviete? [[Attēls:Hassan al-Banna.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ēģipte]]s [[Musulmaņu brālība]]s dibinātāju un līderi visa sava mūža garumā '''[[Hasans al Banna|Hasanu al Bannu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1949. gads|1949. gadā]] noslepkavoja policijas aģenti? * ... {{oss|V=2020|L=Ģ}} dalībnieces un vairāku [[Latvijas rekordi peldēšanā|Latvijas rekordu peldēšanā]] īpašnieces '''[[Ieva Maļuka|Ievas Maļukas]]''' māte ir olimpiskā medaļniece [[modernā pieccīņa|modernajā pieccīņā]] [[Jeļena Maļuka|Jeļena Rubļevska]]? * ... saskaņā ar [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums|Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu]] [[Latvija|Latvijā]] ir desmit '''[[valstspilsēta]]s''': [[Daugavpils]], [[Jelgava]], [[Jēkabpils]], [[Jūrmala]], [[Liepāja]], [[Ogre]], [[Rēzekne]], [[Rīga]], [[Valmiera]] un [[Ventspils]]? [[Attēls:Coat of arms of Duché Schleswig-Holstein-Sondebourg-Glucksbourg.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Gliksburgas dinastija]]s''' <small>(attēlā Šlezvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas hercogu dzimtas ģerbonis)</small> pārstāvji mūsdienās ir [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]], līdz 1974. gadam arī [[Grieķijas karaļi]]? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo sacensību]] [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] ''Mexico'' spēlētāji '''[[Eustakiu de Eskandons|Eustakiu]]''', '''[[Manuels de Eskandons|Manuels]]''' un '''[[Pablo de Eskandons|Pablo]]''' de Eskandoni bija pirmie [[Meksika olimpiskajās spēlēs|Meksikas sportisti olimpiskajās spēlēs]], kas izcīnīja medaļu? * ... '''[[Jonija]]s''' vārds saglabājies kā visas [[Grieķija]]s nosaukums dažādās [[Āzija]]s tautu valodās? [[Attēls:Hair colors.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cilvēka matu krāsa]]''' <small>(attēlā cilvēki ar dažādu krāsu matiem)</small> ir atkarīga no melnā vai brūnā [[melanīni|eumelanīna]] un dzeltenā vai sarkanā [[melanīni|feomelanīna]] attiecības? * ... par '''[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnīja 14. reizi? * ... '''[[ASV federālās izpildvaras departamenti]]''' (mūsdienās kopskaitā 15) ir atbilstīgi ministrijām citās valstīs? [[Attēls:Valentinianiiicng01034obverse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valentiniāns III]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Rietumromas impērija]]s valdnieku 6 gadu vecumā, un ir imperators ar vienu no garākajiem valdīšanas laikiem Rietumromas vēsturē, tomēr viņa valdīšanas laikā turpinājās pakāpenisks impērijas sairuma process, ko pastiprināja [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] procesi? * ... [[Latvija]]s [[biatloniste]] '''[[Sanita Buliņa]]''' pirmo reizi [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā starp punktus guvušajām dalībniecēm iekļuva 2021. gada martā, 19 gadu vecumā, šaujot bez kļūdām un ieņemot 32. vietu sprinta distancē? * ... '''[[siltumradis]]''' ir 18.—19. gadsimta [[Fizika|fizikā]] lietots apzīmējums [[Hipotēze|hipotētiskai]] [[viela]]i, ar kuru centās izskaidrot [[Siltums|siltuma]] parādības? [[Attēls:Agnis Čavars 2021.jpg|border|right|50px]] * ... [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] spēlētājs '''[[Agnis Čavars]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[tenisiste|tenisisti]] [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] bija [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Latvijas karognesēji]] olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules masa|Saules masu]]''' kā [[mērvienība|mērvienību]] bieži izmanto, lai raksturotu [[zvaigzne|zvaigžņu]], [[zvaigžņu kopa|zvaigžņu kopu]], [[galaktika|galaktiku]], [[melnais caurums|melno caurumu]] un citu astronomisko objektu [[masa|masu]]? * ... [[Janīna Jalinska]] ir vienīgā '''[[Daugavpils novada partija]]s''' pārstāve [[13. Saeima|13. Saeimā]] (ievēlēta no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta)? [[Attēls:Shavkat Mirziyoyev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Uzbekistāna]]s prezidents '''[[Šavkats Mirzijojevs]]''' <small>(attēlā)</small> no 2003. līdz 2016. gadam bija valsts premjerministrs, laikā, kad prezidenta amatā atradās [[Isloms Karimovs]]? * ... traumas jeb '''[[ievainojums|ievainojumi]]''' ir 9% no visiem [[nāve]]s gadījumiem, un tas ir sestais galvenais nāves cēlonis pasaulē? * ... '''[[volofu valoda|volofu valodā]]''', kas ir izplatīta [[Senegāla|Senegālā]], [[Gambija|Gambijā]] un [[Mauritānija|Mauritānijā]], ir daudz aizguvumu no [[franču valoda]]s un [[arābu valoda]]s? [[Attēls:Adam Peaty Rio 2016.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[peldētājs]] '''[[Ādams Pītijs]]''' <small>(attēlā)</small> sešas reizes ir atzīts par Eiropas gada labāko peldētāju (2014—2019), bet divas reizes (2015, 2019) — arī par [[Gada labākais peldētājs|gada labāko peldētāju pasaulē]]? * ... 2021. gada Latvijas čempionātā [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] [[orientierists]] '''[[Andris Jubelis]]''' izcīnīja sudraba medaļu [[5000 metri|5000 m]] distancē stadionā, piekāpjoties tikai Latvijas izlases skrējējam Uģim Jocim? * ... lai izveidotu attēlu '''[[radiogrāfija|radiogrāfijā]]''', rentgena ģenerators rada [[rentgena stari|rentgena staru]] kūli objekta virzienā, objekts absorbē daļu starojuma, atkarībā no tā blīvuma un strukturālā sastāva, bet tos rentgenstarus, kas iet caur objektu, aiz objekta uztver detektors? [[Attēls:Artur Schawlow, Stanford University.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[fiziķis|fiziķa]] '''[[Artūrs Šavlovs|Artūra Šavlova]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 1981. gadā kopā ar Nikolaju Blūmbergenu un [[Kajs Sīgbāns|Kaju Sīgbānu]] saņēma [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par ieguldījumu lāzerspektroskopijas izstrādē, tēvs bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] imigrants no [[Rīga]]s? * ... 2018. gadā '''[[Edgars Kronbergs]]''' ieņēma partijas biedrenes [[Ramona Petraviča|Ramonas Petravičas]] vietu [[Saldus novads|Saldus novada]] domē, bet 2021. gada februārī uz laiku ieņēma viņas vietu arī [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... '''[[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas]]''' gaitā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa [[pašvaldība|pašvaldībām]]? [[Attēls:Katrina Lehis 2015 Ciutat de Barcelona t112157.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] '''[[Katrina Lehisa]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu individuālajās sacensībās [[paukošana|paukošanā]] ar špagu, kas kļuva par pirmo [[Igaunija]]s olimpisko medaļu paukošanas sportā, bet vēlāk Igaunijas komandas sastāvā tika izcīnīta arī zelta medaļa komandu sacensībās? * ... pirmo reizi pārraidīts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] rudenī, '''''[[De Facto]]''''' ir vecākais analītiskās [[žurnālistika]]s televīzijas raidījums [[Latvija|Latvijā]]? * ... par '''[[nāves zona|nāves zonu]]''' [[Alpīnisms|alpīnismā]] parasti nosaka 8000 metrus virs jūras līmeņa (mazāk kā 356 [[Bārs (mērvienība)|milibāri]] [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]])? [[Attēls:J Vitolins.jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 5. jūlijā '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Ventspils domes priekšsēdētājs|Ventspils domes priekšsēdētāju]], amatā, kuru kopš [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] bija ieņēmis [[Aivars Lembergs]]? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... '''[[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad polo bija iekļauts [[Olimpiskie sporta veidi|olimpisko spēļu programmā]]; sacensībās startēja piecas komandas, un lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sportistu sajaukums? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|50px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993. gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|50px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|50px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa turnīriem]]? [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|50px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāra, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova rūpnīca|Ļihačova autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu cikla sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zoldera|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] kongresa, [[Josifs Staļins|Staļina]] rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova rūpnīca|Ļihačova rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[Padomju Savienība|PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižais mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Josifs Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 gadu p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas Impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Kunoyarnakkur 2009.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pati pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[Padomju Savienība|PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu cikls)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu cikla trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas Impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusī [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Nataļja Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas Karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu ciklos "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu cikls)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeru]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas zemesšaurums|Korintas zemesšaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Katō|Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas zemesšaurums|Korintas zemesšaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponēsa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgapa]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavika|Reikjaviku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:1821. Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciema Kravas stacija|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas Impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas Katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu ciklā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? rsvl76x4oo90t6u0yriaiia1ch2q3pj 0 576470 4497886 4497862 2026-07-23T12:10:56Z Meistars Joda 781 4497886 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Dod ručkā! | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = 21065963.jpeg | caption = Otrās sezona plakāts | genre = autošovs | format = | creator = * '''1-2. sezona, "Džinsos" un "Ziemīšu īpašais"''' * Roberts Vītols * Ronijs Rovio{{efn|name="note"|Cilvēks, kurš dod signālu startam, kā arī tas, kurš sēž vannā 'Pičiņu Pačiņu' un otrā sezonā sēž kopā ar viesi pārbaudes braucienā.}} * '''1-2. sezona un "Džinsos"''' * Artūrs Goldmanis * Laima Kacena * '''1. sezona''' * Renārs Osītis * '''2. sezona''' * Ivo Perševies * Edgars Vērpe * Kristīne Pleša * '''"Džinsos"''' * Ivo Perševies * '''"Ziemīšu īpašais"''' * Zane Džeriņa * Ansis Siliņš * Aksels Sudniks * Oskars Lācis | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * Roberts Vītols | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = * [[Latviešu valoda|latviešu]] (oriģinālvaloda) * [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Krievu valoda|krievu]] - izņemot "Ziemīšu īpašais" | subtitles = [[Igauņu valoda|igauņu]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 20 | executive_producer = | producer = | editor = | location = * '''1-2. sezona''' * ''Rudes kartingu trase'' - [[Rude (Otaņķu pagasts)|Rude]], [[Otaņķu pagasts]], [[Dienvidkurzemes novads]] * '''"Džinsos"''' * ''Sporta komplekss 333'' - [[Ropažu novads]] | cinematography = | camera = | runtime = 20-25 minūtes | company = ''[[All Media Latvia]]'' | distributor = ''[[Go3]]'' | channel = | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = | last_aired = | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }}'''Dod ručkā!''' ir [[Latvija]]s izklaidējošs auto raidījums ''[[Go3]]'' platformā, kuru vada Roberts Vītols, plašāk pazīstams kā ''robyworks''. Šova mērķis ir ļaut vietējām slavenībām izkāpt no savas komforta zonas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |10 |{{dat|2023|5|31|N|bez}} |{{dat|2023|8|2|N|bez}} |- |'''2''' |8 |{{dat|2023|11|8|N|bez}} |{{dat|2023|12|27|N|bez}} |- |colspan="2" |'''"Džinsos"''' |colspan="2" |{{dat|2024|6|7|N|bez}} |- |colspan="2" |'''"Ziemīšu īpašais"''' |colspan="2" |{{dat|2025|12|10|N|bez}} |} == Formāts == Šovā piedalās Latvijā populāras personības, kurām jāizpilda divi uzdevumi. Pirmais uzdevums visiem dalībniekiem ir vienāds — uzstādīt labāko trases laiku ar Roberta īpaši neglīto mašīnu ''[[Fiat Multipla]]''. Šis uzdevums tiek dēvēts par ''Neglītākā auto apļa laiku''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/brivbridis/auto-blogeris-robyworks-jauna-sova-testes-latvijas-slavenibu-brauksanas-prasmes.2154|title=Auto blogeris Robyworks jaunā šovā testēs Latvijas slavenību braukšanas prasmes|website=[[lasi.lv]]|access-date=2024-07-27|language=lv}}</ref> Sākuma viesim tiek dots pārbaudes brauciens, kura laikā Roberts sēž blakus un sniedz norādījumus par to, kā ātrāk izbraukt apli. === Pirmā sezona === Pirmā sezonā otro uzdevumu katram dalībniekam nosaka "Laimes rats". Šī sadaļa piedāvā dažādus komiskus un ekstrēmus izaicinājumus. Rata uzdevumi ir īpaši veidoti, lai būtu izaicinoši un izklaidējoši, pārbaudot dalībnieku spējas un pielāgošanās prasmes neparedzamos apstākļos. {|class="wikitable" |+ Laimes rats ! width="100" | Nosaukums ! Noteikumi |- !Pičiņu Pačiņu |Ronijs{{efn|name="note"}} sēž uz automašīnas jumta ar ūdeni pilnā vannā, kamēr Roberts un viesis šķērso trasi. Mērķis ir izliet trasē pēc iespējas vairāk ūdens. Kurš izlej vairāk, uzvar otrajā uzdevumā. Sākotnēji pirmajā epizodē mērķis bija izliet ūdeni pēc iespējas mazāk. |- !Viss slikti |Viesim jāvada automašīna atpakaļgaitā ar aizsietām acīm, kamēr Roberts sēž aizmugurē un dod norādes, uz kuru pusi griezties. Šīs automašīnas īpašais noslēpums ir tas, ka stūre darbojas pretēji — ja stūrē pa labi, automašīna brauks pa kreisi. |- !Britu aklais |Robertam un viesim būs jāuzticas viens otram, jo ar automašīnu, kurai stūre ir labajā pusē, viņi brauks apli ar aizsietām acīm. Norādes par to, kur braukt, vadītājs saņems no cilvēka, kurš sēž vannā uz automašīnas jumta. Tas, kurš dod norādes, nedrīkst pieļaut kļūdas, jo tas var būt sāpīgi pašam, bet vadītājam, kurš neko neredz, būs ļoti uzmanīgi jāklausās. Braukšana uz maiņām. |- !Brauciens vafelē |Robertam un viesim būs jāšķērso trase, kamēr cits sēž uz ''Mercedes'' automašīnas jumta krēsla ar sporta drošības jostām. Braukšana uz maiņām. |- !Pilnīgā vafelē |Viesim jābrauc ar speciālām brillēm, kurās redzamība ir spoguļattēlā apvērsta vertikāli. |- !Nelaid pa kreisi |Viesim jāvada automašīna, kamēr Roberts sēž aizmugurē. Automašīnas īpašība, ka stūre darbojas pretēji — ja stūrē pa labi, automašīna brauc pa kreisi. |- !Vafeļmazda |''Pilnīgā vafelē'', bet stūre darbojas pretēji — ja stūrē pa labi, automašīna brauks pa kreisi. |- !Britu rallijs | - |} === Otrā sezona === Otrā sezona ieviesusi jauninājumus, un viesiem ir iespēja iziet "Nedrošas braukšanas autoskolu", kas ir pilnīgs pretstats ierastajām drošas braukšanas apmācībām. Šajā uzdevumā viesi var izmēģināt agresīvu braukšanu, nepareizu bremzēšanu un citas ekstremālas braukšanas situācijas, kuras parasti ceļu satiksmē nav pieļaujamas. Automehāniķu komanda sagatavo transportlīdzekļus, radot unikālas un neparedzamas situācijas trasē, lai izceltu braukšanas kultūras problēmas uz Latvijas ceļiem nedaudz absurdā veidā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/brivbridis/ar-jauniem-izaicinajumiem-atgriezas-autosovs-dod-rucka.8435|title=Ar jauniem izaicinājumiem atgriežas autošovs "Dod ručkā!"|website=lasi.lv|access-date=2024-07-27|language=lv}}</ref> {|class="wikitable" |+ Transportlīdzekļi ! width="100" | Nosaukums ! Īpašības |- ! Autoskolas mašīna | Šofera puses pedāļi ir demontēti, tādēļ vadītājam jāsēž blakussēdētāja pusē, jāstūrē un jāpārslēdz pārnesumi. |- ! ''Mazda'' | Stūre darbojas pretēji — ja stūrē pa labi, automašīna brauks pa kreisi. |- ! ''Honda'' | Stūre no labas puses. |- ! Neatliekamā drifta palīdzība | 8 gadus vecs ''Mercedes'', viesim un Robertam jāsēž kabīnē un jāglābj "dzīvības". Šis ir ''Mercedes'', kurš iepriekš kalpoja visu savu mūžu Lietuvā kā ātrās palīdzības auto, līdz kāds ''YouTube'' lietotājs izdomāja, ka būtu laba ideja to nopirkt un izmantot driftam. |} === Speciālepizode "Džinsos" === Šajā īpašajā epizodē Roberts satiekas ar seriāla "[[Padomju džinsi]]" galvenās lomas aktieriem [[Kārlis Arnolds Avots|Kārli Arnoldu Avotu]] un [[Igors Šelegovskis|Igoru Šelegovski]]. Vieta pārceļas uz jaunu trasi sporta kompleksā 333. Pirmajā uzdevumā abiem aktieriem sevi jāpierāda trasē ar īpašo "džinsu žiguli" gan ar ātrumu, gan spēju manevrēt. Viesiem būs jāmēģina veikt "360 prieki" — 360 grādu apgriezienu. Viņiem jāieskrienas taisnē, jāapgriež automašīna ap savu asi uz speciāla seguma un jāturpina braukt. Segums pārklāts ar ūdeni un ir daudz slidenāks nekā sauss asfalts, lai teorētiski varētu izpildīt 360 grādu apgriezienu. Otrajā uzdevumā viesim jāuzstāda labākais trases laiks nevis ar ''Fiat Multipla'', bet ar "džinsu žiguli". === Speciālepizode "Ziemīšu īpašais" === Šajā īpašajā epizodē Roberts kopā ar Alsungas etnogrāfisko ansambli "[[Suitu sievas]]" dodas braucienā ar rozā ''Fiat Multipla''. Dalībnieku uzdevums ir mežā atrast Ziemassvētku eglīti, nogādāt to pansionātā, izrotāt un pavadīt vakaru kopā ar tā iemītniekiem. Epizodē piedalās arī Konstantīns Krasovskis no YouTube šova "Labie Perekupi". {|class="wikitable" |+ Papilduzdevumi ! width="100" | Nosaukums ! Noteikumi |- !Rīmē |Nākamā uzdevuma laikā jārunā atskaņās. |- !Jā, protams |Uz visu, ko palūdz, jāatbild "Jā, protams". |} == Dalībnieki == {{uzraksts|#f9f9f9|Slavenības kategorija}} {{uzraksts|#ffc099|Sporta kategorija}} {|class="wikitable sortable" ! width="100" | ! width="25" | # ! width="200" | Viesis ! width="200" | Laimes rats<br />Nedrošas braukšanas autoskola ! width="100" | Ātrums |- ! rowspan="10" | 1. sezona |1. |[[Mārtiņš Kozlovskis]] (''Kozmens'') |''Pičiņu Pačiņu'' |01:14.93 |- |bgcolor="ffc099" |2. |bgcolor="ffc099" |[[Nikolass Bertāns]] |bgcolor="ffc099" |''Viss slikti'' |bgcolor="ffc099" |01:11.43 |- |3. |[[Egons Dombrovskis]] |''Britu aklais'' |01:15.53 |- |4. |[[Suitu sievas]] |''Brauciens vafelē'' |01:27.78 |- |5. |[[Māra Sleja]] |''Pilnīgā vafelē'' |01:30.80 |- |6. |[[Emīls Balceris]] |''Pičiņu Pačiņu'' |01:14.26 |- |7. |[[Lelde Ceriņa]] |''Nelaid pa kreisi'' |01:21.49 |- |8. |[[Rojs Rodžers]] |''Brauciens vafelē'' |01:17.80 |- |bgcolor="ffc099" |9. |bgcolor="ffc099" |[[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] |bgcolor="ffc099" |''Vafeļmazda'' |bgcolor="ffc099" |01:09.90 |- |10. |[[Markus Riva]] |''Pičiņu Pačiņu'' |01:16.53 |- ! rowspan="10" | 2. sezona |1. |[[Jānis Krīvēns]] (''Krivenchy'') |Agresīvākais BMW braucējs no Minskas |01:16.33 |- |2. |[[Edgars Ozoliņš (aktieris)]] |Agresīvi apstājās pie gājēju pārejas |01:14.28 |- |3. |[[Kristians Kareļins]] |Agresīvākais braucējs trasē ar šķēršļiem no riepām |01:14.07 |- |bgcolor="ffc099" |4. |bgcolor="ffc099" |[[Kristaps Blušs]]{{efn|Latvijas drifta pilots}} |bgcolor="ffc099" |Agresīva braukšana, lai Laura manekens izkristu no vannas |bgcolor="ffc099" |01:16.18 |- |5. |[[Alvis Franks]] un<br />[[Toms Klovans]] — ''[[E6 (grupa)|E6]]''{{efn|[[Reps|Repa]] grupa}} |Sacensības starp trim dalībniekiem |01:16.66 |- |6. |[[Edgars Bāliņš]]{{efn|Grupas "[[Singapūras Satīns]]" dalībnieks}} |Braukšana bez bremzēm |01:14.89 |- |7. |[[Egija Gailuma]]{{efn|''OX Drive'' līdzīpašniece}} | Jādzen trasē divas automašīnas |01:18.65 |- |bgcolor="ffc099" rowspan="3" |8. |bgcolor="ffc099" |Brāļi Bērziņi{{efn|Drifta ģimene}}: Intis |bgcolor="ffc099" rowspan="3" |Neatliekamā drifta palīdzība |bgcolor="ffc099" |01:13.82 |- |bgcolor="ffc099" |Brāļi Bērziņi: Jānis |bgcolor="ffc099" |01:12.53 |- |bgcolor="ffc099" |Brāļi Bērziņi: Ivars |bgcolor="ffc099" |01:13.27 |- ! colspan="2" rowspan="2" | speciālepizode "Džinsos" | [[Igors Šelegovskis]] | rowspan="2" |360 prieki | 01:41.78 |- | [[Kārlis Arnolds Avots]] | 01:37.71 |} Pirmajā sezonā sporta kategorijā un kopējā vērtējumā pašreizējais līderis ir rallija sporta braucējs [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]], bet ātrākais starp slavenībām ir mūziķis [[Emīls Balceris]]. Otrās sezonas pirmais viesis bija [[Jānis Krīvēns]]. Lai nokārtotu eksāmenu, viņam bija jāvada automašīna, kurā stūre ir viņa pārziņā, tomēr pedāļus kontrolē Roberts no otras puses. Aktierim [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgaram Ozoliņam]] vajadzēja agresīvi apstāties pie gājēju pārejas, uz kuras atradās [[Lauris Reiniks|Laura Reinika]] manekens. [[Kristians Kareļins|Kristiana Kareļina]] trasē izvietoti riepu šķēršļi, kurus nepieciešams maksimāli agresīvi apbraukt, un pēc tam jānovieto automašīna starp divām citām automašīnām speciālā kabatiņā. No šīs pozīcijas nepieciešams pilnā jaudā ieskrieties. Laura manekens piedalās braucienā vannā. Papildus tam, šajā epizodē pieslēdzies arī otrais manekens Zigis, kurš stāv uz gājēju pārejas. Viesim jābremzē maksimāli tuvu Zigim. Papildu pieejami bonusa punkti, ja Laura manekens uzdevuma izpildes laikā izkritīs no vannas. Lai [[Kristaps Blušs]] nokārtotu eksāmenu, viņam jābrauc maksimāli agresīvi, lai uzdevuma izpildes laikā Laura manekens izkristu no vannas. Piektajā epizodē Alvis brauca ar Mazdu un Toms brauca ar Hondu, Roberts brauca ar autoskolas mašīnu. Šajā praktiskajā uzdevumā bija sacensības starp trim dalībniekiem. Katrs veica divus apļus, un, ja viņi spēja demonstrēt pietiekamu agresivitāti, viņi ieguva tiesības kārtot teorijas eksāmenu. Pēdējā īpašajā epizodē teorijas un praktiskais eksāmens būs ar īpašo "Neatliekamo drifta palīdzību". Jānis Bērziņš priekšgalā, kamēr citi (arī Roberts) mēģinās veikt pirmo palīdzību manekenam. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] fq6dfrjl30i4v4u1vcatnt6lyq5ibzz 0 579762 4497951 4482963 2026-07-23T15:24:13Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] uz [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]]: lielā burta lietojums..... 4482963 wikitext text/x-wiki {{Valsts armijas infokaste|country=|name=Azerbaidžānas bruņotie spēki|native_name=Azərbaycan Silahlı Qüvvələri|image=[[file:Azerbaijan Armed Forces.png|180px]]|caption=Azerbaidžānas bruņoto spēku emblēma|image2=|caption2=|founded={{dat|1918|6|26}}|current_form={{dat|1991|10|9}}|disbanded=|branches=Azerbaidžānas armija<br>Azerbaidžānas gaisa spēki<br>Azerbaidžānas jūras spēki|headquarters=[[Baku]]|flying_hours=|commander-in-chief=[[Ilhams Alijevs]]|commander-in-chief_title=[[Azerbaidžānas prezidents]]|minister=Zakirs Hasanovs|minister_title=Azerbaidžānas aizsardzības ministrs|commander=Karims Valijevs|commander_title=Azebaidžānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks|age=no 18 gadiem|conscription=|manpower_data= |manpower_age=|available=|available_f=|fit=|fit_f=|reaching=|reaching_f=|active=68 200 (2022)|ranked=|reserve=300 000|deployed=2|amount= $5.0 miljardi (2025)|percent_GDP=5.26%|domestic_suppliers=|foreign_suppliers=|imports=|exports=|history=[[Azerbaidžānas militārā vēsture]]|ranks=}} '''Azerbaidžānas bruņotie spēki''' ({{val|az|Azərbaycan Silahlı Qüvvələri}}) ir valsts militārā organizācija, kas nodrošina [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas Republikas]] [[suverenitāte]]s, teritorijas vienotības un [[neatkarība]]s aizsardzību. Tie ietver trīs galvenās komponentes: * Sauszemes spēki — lielākais spēku veids, kas atbild par sauszemes operācijām. * Gaisa spēki un pretgaisa aizsardzība — atbild par gaisa telpas aizsardzību un nodrošina aviācijas atbalstu. * Jūras spēki — nodrošina valsts jūras robežu aizsardzību Kaspijas jūrā. Azerbaidžānas bruņotie spēki tika izveidoti pēc valsts neatkarības iegūšanas 1991. gadā, kad [[PSRS sabrukums|sabruka Padomju Savienība]]. To strauji modernizēja un apbruņoja ar mūsdienīgu aprīkojumu, bieži izmantojot resursus no Azerbaidžānas [[nafta]]s un [[gāze]]s ieņēmumiem. Bruņoto spēku modernizācija ir saistīta arī ar spēcīgu ārvalstu sadarbību, jo īpaši ar [[Turcija|Turciju]] un [[Izraēla|Izraēlu]], kas nodrošinājušas militāro apmācību un piegādājušas ieročus. Šo spēku loma ir bijusi izšķiroša karos pret [[Armēnija|Armēniju]], īpaši 2020. gada [[Otrais Kalnu Karabahas karš|Otrajā Kalnu Karabahas karā]], kur Azerbaidžānas spēki ieguva ievērojamu teritoriju. Azerbaidžānas bruņoto spēku aptuvenais karavīru skaits ir ap 130 000 aktīvā dienesta karavīru. Papildus tam Azerbaidžānai ir arī aptuveni 300 000 rezervistu, kurus var mobilizēt krīzes situācijā. Šie skaitļi var svārstīties atkarībā no mobilizācijas un militārajām prasībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/user/WarrioRDFB Official YouTube Channel of Azerbaijani Soldier program] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azerbaidžāna]] [[Kategorija:Bruņotie spēki pēc valsts]] 2dkzdho8rg7g25rl2y0u7511aa1or8m 4497953 4497951 2026-07-23T15:29:16Z Baisulis 11523 lielā burta lietojums...... 4497953 wikitext text/x-wiki {{Valsts armijas infokaste |country= |name=Azerbaidžānas Bruņotie spēki |native_name=Azərbaycan Silahlı Qüvvələri |image=[[Attēls:Azerbaijan Armed Forces.png|170px]] |caption=Azerbaidžānas Bruņoto spēku emblēma |image2= |caption2= |founded={{dat|1918|6|26}} |current_form={{dat|1991|10|9}} |disbanded= |branches=Azerbaidžānas armija<br />Azerbaidžānas gaisa spēki<br />Azerbaidžānas jūras spēki |headquarters=[[Baku]] |flying_hours= |commander-in-chief=[[Ilhams Alijevs]] |commander-in-chief_title=[[Azerbaidžānas prezidents]] |minister=Zakirs Hasanovs |minister_title=Azerbaidžānas aizsardzības ministrs |commander=Karims Valijevs |commander_title=Azebaidžānas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks |age=no 18 gadiem |conscription= |manpower_data= |manpower_age= |available= |available_f= |fit= |fit_f= |reaching= |reaching_f= |active={{sk|68200}} (2022) |ranked= |reserve={{sk|300000}} |deployed=2 |amount={{ASV dolārs|5 miljardi}} (2025) |percent_GDP=5,26% |domestic_suppliers= |foreign_suppliers= |imports= |exports= |history=[[Azerbaidžānas militārā vēsture]] |ranks= }} '''Azerbaidžānas Bruņotie spēki''' ({{val|az|Azərbaycan Silahlı Qüvvələri}}) ir valsts militārā organizācija, kas nodrošina [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas Republikas]] [[suverenitāte]]s, teritorijas vienotības un [[neatkarība]]s aizsardzību. Tie ietver trīs galvenās komponentes: * Sauszemes spēki — lielākais spēku veids, kas atbild par sauszemes operācijām. * Gaisa spēki un pretgaisa aizsardzība — atbild par gaisa telpas aizsardzību un nodrošina aviācijas atbalstu. * Jūras spēki — nodrošina valsts jūras robežu aizsardzību Kaspijas jūrā. Azerbaidžānas Bruņotie spēki tika izveidoti pēc valsts neatkarības iegūšanas 1991. gadā, kad [[PSRS sabrukums|sabruka Padomju Savienība]]. To strauji modernizēja un apbruņoja ar mūsdienīgu aprīkojumu, bieži izmantojot resursus no Azerbaidžānas [[nafta]]s un [[gāze]]s ieņēmumiem. Bruņoto spēku modernizācija ir saistīta arī ar spēcīgu ārvalstu sadarbību, jo īpaši ar [[Turcija|Turciju]] un [[Izraēla|Izraēlu]], kas nodrošinājušas militāro apmācību un piegādājušas ieročus. Šo spēku loma ir bijusi izšķiroša karos pret [[Armēnija|Armēniju]], īpaši 2020. gada [[Otrais Kalnu Karabahas karš|Otrajā Kalnu Karabahas karā]], kur Azerbaidžānas spēki ieguva ievērojamu teritoriju. Azerbaidžānas Bruņoto spēku aptuvenais karavīru skaits ir ap 130 000 aktīvā dienesta karavīru. Papildus tam Azerbaidžānai ir arī aptuveni 300 000 rezervistu, kurus var mobilizēt krīzes situācijā. Šie skaitļi var svārstīties atkarībā no mobilizācijas un militārajām prasībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/user/WarrioRDFB Official YouTube Channel of Azerbaijani Soldier program] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azerbaidžāna]] [[Kategorija:Bruņotie spēki pēc valsts]] 34vk6a64qe22jvsg883jydgut1v94uw 0 579767 4497955 4483055 2026-07-23T15:36:03Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4497955 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Army Artsakh.jpg|thumb|Arcahas Aizsardzības armijas emblēma]] '''Arcahas Aizsardzības armija''' ({{val|hy|Արցախի Հանրապետության պաշտպանության բանակ}}) bija militārā struktūra, kas pastāvēja [[Kalnu Karabaha]]s reģionā ([[Arcahas Republika|Arcahas Republikā]]). Tā tika izveidota 1992. gadā, sākoties bruņotajam konfliktam starp [[Armēnija|Armēniju]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] par Kalnu Karabahas teritoriju. Armija galvenokārt sastāvēja no brīvprātīgajiem un profesionāliem karavīriem no Arcahas un Armēnijas. Tās uzdevums bija aizsargāt reģionu no Azerbaidžānas spēku uzbrukumiem, un tā spēlēja galveno lomu [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|pirmā Kalnu Karabahas kara]] laikā (1988—1994) un turpmākajās sadursmēs. Arcahas Aizsardzības armijas karavīru skaits dažādos laikos mainījās. Pēc dažādiem avotiem, tās aktīvais personāls konfliktu laikā bija aptuveni {{sk|18000}} līdz {{sk|20000}} karavīru. Tomēr kopā ar rezervistiem un brīvprātīgajiem mobilizācijas gadījumā armija varēja pieaugt līdz aptuveni {{sk|30000}} līdz {{sk|40000}} cilvēku. Šie skaitļi varēja svārstīties atkarībā no konflikta intensitātes un militārās nepieciešamības. Arcahas Aizsardzības armija oficiāli beidza pastāvēt 2023. gadā, kad Azerbaidžāna izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību. 19.–20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret Arcahas Republiku. Azerbaidžāna 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār Arcahas teritoriju. Arcahas Republikas pārstāvji paziņoja par pamieru ar noteikumiem, kas būtībā bija republikas [[kapitulācija]]s akts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2023/09/22/armyan-tam-ne-ostanetsya|title=«Армян там не останется» Нагорный Карабах — родина семьи экономиста Рубена Ениколопова. «Медуза» поговорила с ним об агрессии Азербайджана, ошибках Армении и безразличии Запада к этому региону|website=Meduza|access-date=2023-09-26|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Armēnijas vēsture]] 7i2acmgh24ae8n0ud2hsl6o8v8l8uxw 0 581706 4498033 4480256 2026-07-23T20:09:41Z ZANDMANIS 91184 4498033 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|2}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 80 | caps3 = 89 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Kumasi|2s=Kumasi (Kotdivuāra)}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 9 | height = 191 | image = Ibrahim Sangare Piero Hincapie Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-245 (Ibrahim Sangare).jpg | caption = Ibrahims Sangarē 2026. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra U20 | nationalteam2 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra U23 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2024|10|8|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2024|10|8|SK|bez}} | name = | playername = Ibrahims Sangarē | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016–2017 | years2 = 2016–2020 | years3 = 2020–2023 | nationalcaps3 = 43 | nationalgoals3 = 11 | nationalteam3 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2015– | years4 = 2023– | caps4 = 20 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | goals4 = 0 | caps5 = 12 }} '''Ibrahims Sangarē''' ({{Val|fr|Ibrahim Sangaré}}, dzimis {{Dat|1997|12|2}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Sangarē spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Nottingham Forest]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[Toulouse FC|Toulouse]]'' un Nīderlandes komandā ''[[PSV Eindhoven]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Pārstāvējis izlasi arī [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''PSV''' * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2021–22, 2022–23 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2021, 2022, 2023 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Sangarē, Ibrahims}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 5dfb1daatwz5bkoxx6to5t238z5a25a 0 582193 4498024 4480247 2026-07-23T20:03:28Z ZANDMANIS 91184 4498024 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|1|4}} | birth_place = | caps1 = 9 | caps2 = 40 | caps3 = 73 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Hammarby Fotboll|Hammarby]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | height = 191 | image = Odilon Kossounou Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-57.jpg | caption = Odilons Kosunu 2026. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|CIV}} | nationalyears1 = 2020— | nationalcaps1 = 27 | pcupdate = {{dat|2025|07|09|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|07|09|SK|bez}} | name = | playername = Odilons Kosunu | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2019 | years2 = 2019—2021 | years3 = 2021—2025 | years4 = 2024—2025 | caps4 = 18 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | years5 = 2025— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Kuaku Odilons Dorželess Kosunu''' ({{Val|fr|Kouakou Odilon Dorgeless Kossounou}}, dzimis {{Dat|2001|1|4}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kosunu spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā [[Bergamo "Atalanta"]]. Iepriekš spēlējis Zviedrijas komandā ''[[Hammarby IF|Hammarby]]'', Beļģijas komandā ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'' un Vācijas komandā [[Leverkūzenes "Bayer"]]. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Club Brugge''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2019—20, 2020—21 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2021 '''Bayer Leverkusen''' * [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]: [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]] * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2023—24 * [[Vācijas Superkauss]]: 2024 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kosunu, Odilons}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hammarby IF spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 118hlqynthk2pwqtx76q8qokuhf73cp 0 584532 4498022 4480245 2026-07-23T20:01:55Z ZANDMANIS 91184 4498022 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|25}} | birth_place = | caps1 = 98 | caps2 = 52 | clubnumber = 90 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Uragajo}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | goals1 = 7 | goals2 = 2 | height = 190 | image = Wilfried Singo Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-18.jpg | caption = Vilfrīds Singo 2026. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra U20 | nationalteam2 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras olimpiskā izlase | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|02|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|02|11|SK|bez}} | name = | playername = Vilfrīds Singo | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2020–2023 | years2 = 2023–2025 | nationalcaps3 = 32 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2021– | clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years3 = 2025– | caps3 = 1 | goals3 = 0 }} '''Vilfrīds Stefans Singo''' ({{Val|fr|Wilfried Stephane Singo}}, dzimis {{Dat|2000|12|25}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Singo spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā [[Stambulas "Galatasaray"]]. Iepriekš spēlējis [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s komandā ''[[Torino FC|Torino]]'' un [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandā ''[[AS Monaco FC|Monaco]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Singo, Vilfrīds}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ephp80rvjb1ur6qtvsk10u8y16t33j0 0 585704 4497925 4497860 2026-07-23T14:42:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: =en-US → =en, es-ES → es (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4497925 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | image = La_Promesa.jpg | caption = 5. sezonas (2025―2026) plakāts | genre = * [[ziepju opera]] * [[vēsturiskā drāma]] | based_on = | producer = {{ubl|Ramons Kamposss|Teresa Fernandesa-Valdesa}} | executive_producer = {{ubl|Hoseps Sisters Rubio|Borha Galvess}} | starring = * [[Ana Garsesa]] * [[Eva Martina]] * [[Manuels Regeiro]] * [[Arturo Garsija Sančo|Arturo Sančo]] * [[Marija Kastro]] * [[Hoakins Kliments]] * [[Antonio Velaskess]] * [[Andrea del Rio]] * [[Karmena Floresa Sandovala]] * [[Teresa Kintero]] * [[Karmena Asekasa]] * [[Paula Losada]] * [[Marga Martinesa]] * [[Enrike Fortūns]] * [[Sāra Molina]] * [[Ksavi Loks]] * [[Amparo Pinjero]] * [[Alehandro Vergara]] * [[Kristina Fernandesa Pintado]] * [[Anhela Ečanisa]] * [[Isabela Serrano]] * [[Marta Kosta]] * [[Fernando Koronado]] | company = {{ubl|[[RTVE]]|''[[StudioCanal]]''|''Bambú Producciones''}} | distributor = {{ubl|RTVE|''StudioCanal''}} | country = {{ESP}} | network = ''[[La 1]]'' | first_aired = {{dat|2023|01|12|df=yes}} — pašlaik | channel_LV = [[LTV1]] | language = [[Spāņu valoda|spāņu]] | show_name = Solījums | num_episodes = 863+3 īpašās {{small|(03/07/2026)}} | num_seasons = 5 | runtime = 55—60 minūtes | website = https://www.rtve.es/play/videos/la-promesa/ | opentheme = ''La promesa'' | composer = [[Alekss Konrado]] | theme_music_composer = Gonsalo Ermida | director = Migels Konde<br />Havjers Pulido<br />Eva Bermudesa<br />Alberto Pernets<br />Davids Parisio Burtins | creator = Hoseps Sisters Rubio }} '''"Solījums"''' ({{val|es|La Promesa}}) ir [[Spānija]]s [[Vēsturiskā drāma|vēsturiskās drāmas]] televīzijas [[ziepju opera]], kuras pamatā ir Hosepa Sistera Rubio oriģinālā ideja. To sāka rādīt Spānijā, 2023. gada 12. janvārī, sabiedriskās televīzijas ''[[Televisión Española]]'' (TVE) piederošajā kanālā ''[[La 1]]''. Seriāla darbība norisinās izdomātā lauku īpašumā "Solījums", kurā attēlota Luhanas [[Marķīzs|marķīzu]] [[Aristokrātija|aristokrātiskās]] ģimenes, kā arī viņu kalpu dzīve, sākot no 1913. gada. Seriālam ir iznākušas 5 sezonas, vairāk nekā 860 sērijas (2026. gada jūlijā). [[Latvija|Latvijā]] seriālu kopš 2024. gada 22. aprīļa pārraida [[LTV1]].<ref>{{ziņu atsauce |title=LTV1 programma – uzzini, ko skatīties {{!}} Jauns.lv |url=https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/22-04-2024 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |work=[[jauns.lv]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502085145/https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/22-04-2024 |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=lv |quote=09:30 Solījums 1. sērija}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=LTV Programma - TV Programma - onTV.lv |url=https://www.ontv.lv/tv-programma/ltv1-programma/2024-04-22 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |work=www.ontv.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502085546/https://www.ontv.lv/tv-programma/ltv1-programma/2024-04-22 |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=lv |quote=09:30 Solījums. Spānijas telenovele (oriģinālvalodas izvēle)}}</ref> 2024. gada 25. novembrī seriāls ieguva Starptautisko [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] kā labākā [[telenovele]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavanguardia.com/series/20241126/10140842/la-promesa-emmy-internacional-mejor-telenovela-punt-de-no-retorn.html|title='La promesa' es la mejor telenovela de la televisión, según los Emmy Internacional|website=La Vanguardia|access-date=2025-01-19|date=2024-11-26|language=es}}</ref> == Anotācija == Ir [[1913. gads]], [[Burbonu restaurācija Spānijā]]. Hana Eksposito ierodas "Solījuma" pilī (tā atrodas [[Lospedročesa|Lospedročesā]], [[Kordovas province|Kordovas provincē]], [[Andalūzija|Andalūzijā]]), lai atriebtos par mātes nāvi un uzzinātu par sava jaunākā brāļa atrašanās vietu. Viņa satiek Manuelu (Luhanas marķīza Alonso Luhana jaunāko dēlu) un izglābj viņu no lidmašīnas avārijas. Tikmēr līgavaini Tomasu (Alonso pirmdzimto dēlu un personu, kas vēlas dalīties informācijā ar Hanu par viņas ģimeni) sadur viņa pamāte Krusa Eskerdo, Manuela māte. == Sižets == {{Seriāla satura brīdinājums}} === Priekšvēsture === 2022. gada martā Spānijas televīzija paziņoja par jaunu ikdienas seriālu ar nosaukumu "Solījums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/tve-bambu-la-promesa-sucesora-dos-vidas-la-1-114639/|title=TVE y Bambú vuelven a unir fuerzas con 'La promesa', la sucesora de 'Dos vidas' en La 1|last=Redacción|website=FormulaTV|access-date=2025-01-16|date=2022-03-18|language=es}}</ref> 2022. gada septembrī tika paziņots par filmēšanas sākumu un aktieru sastāvu: [[Ana Garsesa]], [[Eva Martina]], [[Andrea del Rio]], [[Marija Kastro]], [[Antonio Velaskess]], [[Enrike Fortūns]], [[Paula Losada]] vai [[Karmena Asekasa]] un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/la-promesa-sustituta-servir-y-proteger-rodaje-118355/|title='La promesa', la sustituta de 'Servir y proteger' en La 1, comienza el rodaje y confirma su casting|last=Soriano|first=Sergio|website=FormulaTV|access-date=2025-01-16|date=2022-09-26|language=es}}</ref> === Pirmā sezona, 1.—122. sērija (2023. gada 12. janvāris — 2023. gada 20. jūnijs) === Sākumā aktieris [[Hordi Kolls]] uz neilgu laiku atveidoja Tomasa de Luhana lomu, aktrise [[Laura Simona]] atveidoja pils kalpones Lolas lomu un aktieris [[Rafa de Vera]] — seržanta Konrado Funesa lomu, kurš ierodas izmeklēt Tomasa nāvi. 2023. gada februārī pievienojās [[Mario Garsija]], atveidojot Salvadora Romeas lomu, sulaini un jauno Marijas Fernandesas mīļoto, un [[Čiko Garsija]] kā tēvs Kamilo. Martā seriālam pievienojās [[Amparo Pinjero]], kura atveidoja Martinu de Luhanu, Alonso brāļameitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/amparo-pinero-se-suma-al-reparto-de-la-promesa-serie-tve-rtve.html|title=Amparo Piñero se suma al reparto de 'La Promesa'|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-03-18|language=es}}</ref> Drīz pēc tam viņa kļuva par daļu no galveno aktieru sastāva, kopā ar [[Ksavi Loks|Ksavi Loku]]. Marta beigās seriālu pameta [[Alberto Gonsaless (aktieris)|Alberto Gonsaless]] un [[Alisija Berkana]], pirmais, ar viņa atveidotā varoņa nāvi, un otrā, ar sava atveidotā varoņa aizbraukšanu uz Parīzi. Un [[Mario Garsija]] uz laiku pameta seriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/primeras-despedidas-alicia-bercan-y-alberto-gonzalez-abandonan-la-promesa.html|title=Primeras despedidas: Alicia Bercán y Alberto González abandonan 'La Promesa'|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-03-26|language=es}}</ref> Aprīļa vidū [[Giljermo Serrano]] un [[Bruno Lastra]] pievienojās kā otrā plāna varoņi, atveidojot attiecīgi kapteini Lorenso de la Matu un Gregorio Kastiljo. Čiko Garsija pameta seriālu pēc 47 sērijām, kurš beigās izrādās viltus tēvs Kamilo. 2023. gada maija sākumā [[Andress Blanko]] un [[Laura Barba]] pameta seriālu; Barba tikai uz laiku. 2023. gada maijā seriālam pievienojās [[Lisi Lindera]] kā Elisa, Grasalemas baronese un marķīzu ienaidniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdigital.es/cultura/actriz-gaditana-lisi-linder-dara-vida-baronesa-20230522171004-ntv.html|title=La actriz gaditana Lisi Linder dará vida a la Baronesa Elisa de la Vega en 'La Promesa', la serie de TVE|website=La voz de Cádiz|access-date=2025-01-17|date=2023-05-22|language=es}}</ref> Tuvu sezonas beigām [[Eva Martina]] uz laiku pameta seriālu un [[Mario Garsija]] atgriezās Salvadora Romea lomā. === Otrā sezona, 123.—240. sērija (2023. gada 21. jūnijs — 2023. gada 29. novembris) === 2023. gada februāra sākumā, pēc labiem auditorijas datiem, tika apstiprināts pasūtījums vēl 119 sērijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/rtve-renueva-la-promesa-por-una-segunda-temporada.html|title=RTVE renueva 'La Promesa' por una segunda temporada|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-02-08|language=es}}</ref> Tā paša gada jūnija beigās paziņoja, ka filmēs vēl 131 papildu sēriju, lai kopā būtu 250 sērijas, kas veidos otro sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencialdigital.com/articulo/medios/tve-redobla-apuesta-promesa-encarga-250-capitulos-mas/20230621171401594532.html|title=TVE redobla su apuesta por ‘La Promesa’ y encarga 250 capítulos más|last=Digital|first=Confidencial|website=Confidencial Digital|access-date=2025-01-17|date=2023-06-22|language=es}}</ref> 21. jūnijā sākās otrā sezona ar praktiski visu pirmās sezonas galveno un otrā plāna aktieru sastāvu. Mēneša beigās aktrise [[Hulija Martinesa]] pievienojās uz dažām nedēļām, atveidojot Beatrisi Oltru, senu Martinas paziņu, kura ierodas, lai atriebtos viņai. Jūlijā [[Lisi Lindera]] pameta seriālu pēc tam, kad 50 sērijās atveidoja Grasalemas baronesi. Seriālam pievienojās [[Havjers Koljado]] un [[Kristina Fernandesa Pintado|Kristina Fernandesa]], atveidojot Martinas vecākus Fernando un Margaritu. Pēc tam pievienojās [[Inma Peresa-Kirosa]] kā Ramona, veca sieviete, kas bija Hanas mātes draudzene. Augusta sākumā pievienojās trīs jauni aktieri: [[Alehandro Vergara]], [[Tomijs Agilera]] un [[Markoss Orengo]], kuri atveidoja attiecīgi Abelu Bueno (Manuela draugs, ārsts), Antonio de Karvahalu i Sifuentesu (Martinas līgavainis un Beatrises bijušais līgavainis) un Felisiano (Petras brālis). Septembra beigās Havjers Koljado pameta seriālu pēc sava atveidotā varoņa nāves. Oktobrī Tomijs Agilera un Inma Peresa Kvirosa pameta seriālu, un [[Mičels Teherina]] pievienojās, atveidojot Pelajo, kurš uzturēs ciešas attiecības ar Katalīnu. 2023. gada novembra sākumā apstiprināja [[Alisija Berkana|Alisijas Berkanas]] atgriešanos ar viņas atveidoto tēlu, Leonoru de Luhanu, marķīzu jaunāko meitu, un aktieris [[Enrike Fortūns]] uz laiku pameta seriālu. === Trešā sezona, 241.—490. sērija (2023. gada 30. novembris — 2024. gada 25. decembris) === [[Enrike Fortūns]] atgriezās decembrī pēc neilgas seriāla pamešanas, un [[Andreass Munjoss]] un [[Karloss Suaress]] pievienojās, atveidojot attiecīgi Heronimo Gamboa, Pelajo partneri ieroču tirdzniecībā, un Valentīnu, Simonas dēla draugu. [[Paula Losada]], Himenas de los Infantesas lomas atveidotāja, pameta seriālu 20. decembrī, piedaloties 254 sērijās, un [[Antonio Velaskess]], Mauro Moreno lomas atveidotājs, 28. decembrī, pēc dalības 260 sērijās. 2023. gada pēdējā sērijā, 29. decembrī, atgriezās [[Alisija Berkana]], Leonoras lomas atveidotāja. 2024. gada janvārī seriālam pievienojās [[Anhela Ečanisa]], atveidojot Veru, un [[Karloss Suaress]] pameta seriālu pēc viņa atveidotā varoņa nāves. Februāra vidū [[Markoss Orengo]] pameta seriālu, kad pēc vairāk nekā 130 sērijām nomira viņa atveidotais varonis Felisiano Arkoss. 2024. gada 20. martā [[Paula Losada]] atgriezās seriālā, atsākot atveidot savu lomu, Himenu de los Infantesu, līdz tā paša gada aprīļa beigām, pilnībā noslēdzot savu dalību seriālā, piedaloties gandrīz 280 sērijās. [[Alehandro Vergara]] pameta seriālu, atveidojot Dr. Abelu Bueno, piedaloties 191 sērijā, un [[Karloss de Austrija]] un [[Manu Imiskoss]] pievienojās seriālam, atveidojot attiecīgi jauno sulaini Rikardo Peljiseru un viņa dēlu, Santosu Peljiseru. 2024. gada maijā seriālā notika sešu mēnešu laika maiņa, no 1914. līdz 1915. gadam, lai mainītu sižetus, laiku un vietu, varoņus, un mēneša beigās seriāla plakāta augšpusē parādījās jauns uzraksts: ''Una nueva promesa. Una nueva era'' ("Jauns solījums. Jauns laikmets"). No seriāla 361. sērijas notika laika maiņa, kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tēma kļuva par pamatu. Pēc 361. sērijas [[Elija Galera]] pievienojās seriālam kā Marija Antonija, Krusas labākā bērnības draudzene, un [[Ibrahims Al Šami]] kā Adriano, pēc 367. sērijas, zēns, kurš kļūs par lielisku Katalīnas atbalstu. Mičels Teherina un Andrea del Rio pameta seriālu, atveidojot Aņilas grāfu Pelajo, un Teresu Viljamilu, attiecīgi 158 un 354 sērijās. Tā paša gada jūlija vidū Ibrahims Al Šami pēc 30 sērijām pameta seriālu. Sakarā ar [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm]] seriāla pārraide tika apturēta uz divām nedēļām, atsākot pārraidi 12. augustā un apstiprinot varoņu Terēzas un Pelajo atgriešanos, kurus atveidoja attiecīgi [[Andrea del Rio]] un [[Mičels Teherina]]. === Ceturtā sezona, 491.—740. sērija (2024. gada 25. decembris — 2025. gada 23. decembris) === 2025. gada martā [[Ana Garsesa]] un [[Eva Martina]] pameta seriālu, pirmā pēc viņas varones nāves, bet otrā pēc Krusas ieslodzīšanas cietumā, abas pēc 553 sērijām, kurās atveidoja attiecīgi Hanu Eksposito un Krusu Eskerdo. Pēc šīm aiziešanām galveno lomu atveidotājiem pievienojās [[Izabella Serrano]] un [[Marta Kosta]], attiecīgi Leokādijas de Figeroas un Anhelas de Figeroas lomās. 2025. gada jūlijā Romulo lomas atveidotājs [[Hoakins Kliments]] pameta seriālu pēc 630 epizodēm, un galveno aktieru sastāvam pievienojās [[Fernando Koronado]], kurš atveido Kristobalu Baljesterosu, jauno pils galveno sulaini. 2025. gada septembrī Katalīnas lomas atveidotāja [[Karmena Asekasa]] pameta seriālu pēc 680 sērijām. Ibrahims Al Šami, kurš atveido Adriano lomu, pievienojās galveno aktieru sastāvam. Oktobrī Karloss de Austrija, Rikardo Peljisera atveidotājs, pameta seriālu pēc 349 sērijām. === Piektā sezona, 741. sērija— (2025. gada 24. decembris — pašlaik) === Sezonas centrā ir mīlestības, uzticības un atriebības tēmas. Vairāki varoņi cenšas atklāt pagātnes noslēpumus, kamēr citi izmanto manipulācijas, lai sasniegtu savus mērķus. Notikumi kļūst arvien saspringtāki, un sezonā netrūkst ne pārsteidzošu atklājumu, ne emocionālu pavērsienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20260412/resumen-semanal-promesa-13-17-abril/17017214.shtml|title=Disfruta de los capítulos del 812 al 816 de 'La Promesa': Una dolorosa ruptura y una confesión inesperada|last=Juan|first=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2026-06-17|date=2026-04-12|language=es}}</ref> Galvenie varoņi saskaras ar jaunām intrigām, nodevībām un cīņu par varu Luhanu ģimenes muižā. Īpaši nozīmīga ir spriedze starp Manuelu, Kurro un Leokādiju, kuru konflikti ietekmē gandrīz visus pārējos tēlus. Parādās arī jauni noslēpumi, romantiskas krīzes un ģimenes skandāli, kas apdraud attiecības un mantojuma jautājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/la-promesa-las-claves-de-la-5a-temporada.html|title=‘La Promesa’: las claves de la 5ª temporada con un Curro “muy loco” y un Manuel “a muerte con Leocadia”|last=Santana|first=A.|website=Cultura en Serie|access-date=2026-06-17|date=2025-12-23|language=es}}</ref> Pēc Hanas nāves Manuels cenšas noskaidrot patiesību un arvien atklātāk stājas pretī Leokādijai. Viņa cīņa ar Leokādijas manipulācijām kļūst par vienu no sezonas galvenajām līnijām.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lapromesa.net/la-promesa/9854/|title=‘La Promesa’: las claves de la 5ª temporada con un Curro “muy loco” y un Manuel “a muerte con Leocadia”|website=La Promesa News|access-date=2026-06-17|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kurro piedzīvo vienu no smagākajiem periodiem savā dzīvē. Pēc Anhelas traģiskās nāves viņš sabrūk emocionāli, kļūst apsēsts ar atriebību un uz laiku attālinās no apkārtējiem. Vēlāk viņš mēģina atgūt kontroli pār savu dzīvi un cīnās arī par savu titulu un vietu ģimenē.<ref name=":3" /> Leokādija no ietekmīgas manipulatores pakāpeniski kļūst par aizdomu un apsūdzību mērķi. Atklājas arvien vairāk noslēpumu par viņas rīcību, un vairāki varoņi sāk apvienoties pret viņu. Pastāv norādes, ka viņa bijusi saistīta ar Hanas nāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/24/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-25-y-el-29-de-mayo-vera-planta-cara-a-su-padre-y-desata-el-caos/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 25 y el 29 de mayo: Vera planta cara a su padre y desata el caos|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-24|language=es}}</ref> Martina pārdzīvo sarežģītas attiecības ar Hakobo. Viņu attiecības kļūst arvien problemātiskākas, un Martina sāk vairāk domāt par savu neatkarību un nākotni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/series/la-promesa/capitulos/70128/|title=La promesa|last=FormulaTV|website=FormulaTV|access-date=2026-06-17|language=es}}</ref> Vera atklāj savu patieso izcelsmi kā augstdzimušas ģimenes locekle. Viņas konflikts ar tēvu — Karilas hercogu — noved pie dramatiskiem notikumiem un pat apšaudes muižā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/17/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-18-y-el-22-de-mayo-el-pasado-de-vera-y-el-futuro-de-curro-marcan-un-giro-clave/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 18 y el 22 de mayo: El pasado de Vera y el futuro de Curro marcan un giro clave|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-17|language=es}}</ref> Santoss kļūst par vienu no sezonas traģiskākajiem stāstiem. Pēc apšaudes viņš gūst smagus ievainojumus un vēlāk mirst, atstājot dziļu iespaidu uz apkārtējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/31/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-1-y-el-5-de-junio-el-duque-desaparece-tras-el-tiroteo-donde-esta-el-culpable-de-la-tragedia/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 1 y el 5 de junio: El duque desaparece tras el tiroteo: ¿dónde está el culpable de la tragedia?|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-31|language=es}}</ref> == Lomās == * [[Ana Garsesa]] — ''Mariana "Hana" Eksposito / Mariana Eksposito de Luhana'' †<ref name="vertele">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vertele.eldiario.es/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|website=verTele!|date=13 January 2023|via=''eldiario.es''}}</ref> ** Hana ir apņēmīga, drosmīga un lepna, viņa atgriežas "Solījuma" pilī, lai atrastu savu pazudušo brāli un noskaidrotu patiesību par savas mātes nāvi, kas tur tika noslepkavota pirms piecpadsmit gadiem. Viņas plāns "iefiltrēties" pilī kā kalponei darbojas, taču kļūst sarežģīts, kad viņa iemīlas Luhanas marķīzu dēlā, Manuelā. Nogalināta.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|website=eldiario.es|access-date=21 January 2025|date=13 January 2023|language=es}}</ref> * [[Eva Martina]] — ''Krusa Eskerdo'', Luhanas marķīze<ref name="vertele" /> ** Ambicioza, viltīga un negodīga, viņu uzaudzināja viņas tēvs, Luhanas barons. Viņa tika stingri audzināta, kur ģimene un reputācija ir svarīgāki par visu. Jau no pirmā mirkļa viņa neuzticas Hanai un cenšas dēlu Manuelu atturēt no viņas. Nokļuva cietumā.<ref name=":1" /> * [[Manuels Regeiro]] — ''Alonso Luhans'', Luhanas marķīzs<ref name="vertele" /> ** Uzticīgs tradīciju aizstāvis. Viņš atkārtoti apprecējās ar Krusu pēc savas pirmās sievas Karmenas sāpīgās zaudēšanas, kuru viņš turpina saskatīt kā reinkarnāciju savā meitā Katalīnā. Alonso mīl savu ģimeni un "Solījumu", taču viņa sliktie lēmumi apdraudēs to nākotni.<ref name=":1" /> * [[Arturo Garsija Sančo]] — ''Manuels Luhans''<ref name="vertele" /> ** Trešais no četriem marķīzu bērniem. Viņš nekad nav interesējies par pienākumiem un atbildību, kas izriet no viņa uzvārda, par cik Tomass, viņa vecākais pusbrālis, ir mantinieks. Manuels ir sapņotājs, jūtīgs un godīgs, un visvairāk viņam patīk lidot ar savu lidmašīnu. Tomasa nāve pēkšņi padara viņu par marķīza titula mantinieku. Viņš neprātīgi iemīlas noslēpumainajā meitenē, kura izglābj viņu no lidmašīnas avārijas.<ref name=":1" /> * [[Marija Kastro]] — ''Pia Adarre''<ref name="vertele" /> ** "Solījuma" saimniecības vadītāja. Viņa nevainojami pilda savus pienākumus, laipna un iejūtīga pret saviem padotajiem un visu mīlēta. Neskatoties uz talantu, kas viņai piemīt, pildot savus amata pienākumus, viņu vienmēr apdraud Petra, marķīzes personīgā kalponē, kura tīko pēc viņas amata.<ref name=":1" /> * [[Hoakins Kliments]] — ''Romulo Baesa''<ref name="vertele" /> ** "Solījuma" pārvaldnieks. Viņš ir līdzsvarots, laipns un pretimnākošs un vada "Solījuma" pili "ar stingru roku".<ref name=":1" /> * [[Antonio Velaskess]] — ''Mauro Moreno''<ref name="vertele" /> ** Atturīgs un intraverts, vienmēr ir gatavs darbam. Mauro vienmēr uzskatīja, ka viņa loma šajā dzīvē ir turpināt tēva mantojumu kā dienas strādniekam. Taču likteņa pavērsiens dod viņam iespēju pašam kalpot par sulaini pie marķīza.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/rtve/20231013/la-promesa/2458307.shtml|title=La Promesa|last=RTVE|website=RTVE.es|access-date=2025-08-20|date=2023-10-13|language=es}}</ref> * [[Andrea del Rio]] — ''Teresa Viljamila''<ref name="vertele" /> ** Teresa ierodas "Solījumā", lai būtu tuvu savam draugam Mauro, nenojaušot, ka viņas viņš ir neprātīgi iemīlējies Leonorā.<ref name=":1" /> * [[Karmena Floresa Sandovala]] — ''Simona Martinesa''<ref name="vertele" /> ** Simona lielāko daļu savas dzīves ir bijusi "Solījuma" pavāre, un visi kolēģi viņu mīl un uzskata gandrīz par māti.<ref name=":1" /> * [[Teresa Kintero]] — ''Kandela Garsija''<ref name="vertele" /> ** Virtuves palīdze, Simonas labākā draudzene.<ref name=":1" /> * [[Karmena Asekasa]] — ''Katalīna Luhana''<ref name="vertele" /> ** Meita no marķīza pirmās laulības un Tomasa dvīņu māsa. Viņa ļoti veiksmīgi risina problēmas īpašumā. Līdz ar viņas dvīņubrāļa nāvi, kaut kas Katalīnai iekšēji salūzt uz visiem laikiem.<ref name=":1" /> * [[Paula Losada]] — ''Himena de los Infantesa de Luhana'' †<ref name="vertele" /> ** Infantesu hercogu meita, viņa vienmēr ir augusi noslēgtībā, guvernantu un kalpoņu ieskauta, kas ļāvās viņas kaprīzēm. Viņas māte jau kopš bērnības ir atkārtojusi viņai, kāda ir viņas loma dzīvē: apprecēties ar dižciltīgu vīrieti. Un, pateicoties mātei, viņa satika Tomasu, izskatīgu Luhanu nama mantinieku; abas ģimenes drīz vien oficiāli noslēdza fiktīvas laulības. Himenas vienīgā vēlēšanās ir, lai Tomass izturētos pret viņu ar cieņu, taču viss mainās, kad Tomass nomirst. Himena kļūst par atraitni, neskatoties uz to, ka ir precējusies tikai dažas stundas. Tomēr Krusa, kas nevēlas zaudēt Infantesu hercogu labvēlību, uzspiež Manuelam mīlestību ar nesen kļuvušo atraitni. Lai gan sākumā viņa viņu atgrūž, Himena drīz vien iemīlas Manuelā un, Krusas ieteikuma vadīta, sāk viņu iekarot. Pamazām Himena uzzina par Krusas ļaunajām viltībām, un no šķietami pieticīgas meitenes viņa kļūst par bīstamu sievieti. Izdarīja pašnāvību, nolecot no balustrādes. Pēc incidenta viņa turpināja elpot un nebija novērojama ārēja asiņošana. Himenas stāvoklis bija jāuzrauga, lai noteiktu, vai viņai nav kādi iekšēji bojājumi, tomēr viņa neizdzīvoja.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/television/20240423/tragica-noticia-promesa-jimena-muerto/16073128.shtml|title=Trágica noticia en 'La Promesa': ¡Jimena ha muerto!|last=Juan|first=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2025-08-27|date=2024-04-23|language=es}}</ref> * [[Alisija Berkana]] — ''Leonora Luhana''<ref name="vertele" /> ** Marķīzu jaunākā meita. Vieglprātīga, kaislīga un nenobriedusi, pēc sava pusbrāļa Tomasa nāves viņa saprot, ka dzīve ir ļoti īsa, un nolemj to dzīvot "ar pilnu jaudu". Viņa nododas neiespējamai mīlestībai ar Mauro, neaizdomājoties par sekām.<ref name=":1" /> * [[Alberto Gonsaless (aktieris)|Alberto Gonsaless]] — ''Huans Eskerdo'' †<ref name="vertele" /> ** Luhanas barons, Krusas tēvs. Dzimis nabadzībā, jaunībā viņš šķērsoja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Kuba|Kubā]] ieguva ievērojamu bagātību. Viņš ir prasīgs, manipulatīvs un viltīgs, kurš visu dara prieka pēc.<ref name=":1" /> * [[Marga Martinesa]] — ''Petra Arkosa''<ref name="vertele" /> ** Marķīzes personīgā kalpone. Augstprātīga, aprēķinātāja un skaudīga, viņa ir gatava darīt visu, lai izdabātu savai kundzei. Bet apmaiņā pret savu nelokāmo lojalitāti viņa vēlas to, kas nekad nepiepildās: kļūt par "Solījuma" saimniecības vadītāju.<ref name=":1" /> * [[Enrike Fortūns]] — ''Lope Ruiss''<ref name="vertele" /> ** Salvadora labākais draugs. Savas gaitas "Solījumā" viņš sāka kā sulainis un slepeni gatavoja ēst, kļūstot par pils zvaigžņu šefpavāru. Viņš ir laipns, drosmīgs un gudrs, vienmēr gatavs palīdzēt kolēģiem par katru cenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/L%C3%B3pe_Ruiz|title=Lópe Ruiz|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}</ref> * [[Sāra Molina]] — ''Marija Fernandesa''<ref name="vertele" /><ref name="mag">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mag.elcomercio.pe/fama/la-promesa-actores-y-personajes-quien-es-quien-en-la-serie-de-tve-espana-nnda-nnlt-noticia/|title=Quién es quién en "La promesa", la nueva serie de TVE|last=Paredes|first=Bryan|website=mag|date=14 January 2023|via=''El Comercio'' (Peru)}}</ref> ** Kalpone ar traku un sapņainu raksturu, vienmēr ir gatava uzmundrināt savus kolēģus ar asprātībām un tenkām. Marija kļūst par Hanas atbalstu, kad viņa ierodas pilī.<ref name=":1" /> * [[Čavi Loks]] — ''Kurro de la Mata Eskerdo / Markoss de Luhans Eksposito'' ** Euhenijas dēls un Hanas brālis. Kapteinis de la Mata un Krusa viņu necieš un neieredz tik ļoti, ka organizēja plānu nogalināt Kurro medību laikā, taču šāviens neizdevās, piespiežot viņam veikt atklātu sirds operāciju. Hana un Abels viņu operēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Curro|title=Curro|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}</ref> * [[Amparo Pinjero]] — ''Martina de Luhana i Ljopisa'' ** Alonso brāļameita, viņa dodas uz "Solījuma" pili apciemot savu brālēnu. Viņa ierodas pilī starojoša, laipna un draudzīga. Martina ir koķeta un dzīvespriecīga meitene. Kādu laiku vēlāk vecāki piespieda viņu apprecēties ar Donu Antonio de Karvahalu i Sifuentesu. Viņas tēvs nomira neilgi pēc ierašanās "Solījumā", kā rezultātā viņa kļuva nomākta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Martina|title=Martina|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}</ref> * [[Mario Garsija]] — ''Salvadors Romea'' ** Lopes labākais draugs, kuru pazīst jau kopš bērnības, kopā uzaugot. "Solījuma" pils kalps ar laipnu, uzticīgu un romantisku raksturu, vienmēr gatavs palīdzēt saviem biedriem par katru cenu. Laika gaitā viņam rodas jūtas pret kalponi Mariju Fernandesu, kuras ir abpusējas, taču viņu attiecības pārtrūkst, kad Salvadors ir spiests doties karā [[Āfrika|Āfrikā]]. Tur ar viņu notiek lietas, kas atstāj paliekošas pēdas, tostarp gandrīz zaudējot redzi vienā acī. Kad Salvadors atgriežas "Solījumā", viņš uzzina, ka viņa draudzenei ir jūtas pret viņa labāko draugu — Lopi. Beigās viņi visi paliek draugi un vēlāk Salvadors lūdz Mariju precēties ar viņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Salvador|title=Salvador|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-23|language=es}}</ref> * [[Giljermo Serrano]] — ''Lorenso de la Mata'' ** Euhenijas vīrs un Krusas svainis. Vienmēr bijis agresīvs vīrietis un gadiem ilgi ļaunprātīgi izmantojis gan savu sievu, gan Kurro, savu it kā dēlu. Vienmēr rīkojas savās interesēs. Viņš ieradās "Solījumā", lai apstrīdētu Linahas barona mantojumu. Testamentā kā mantiniece bija norādīta arī Grasalemas baronese. Vēlāk Lorenso un baronese izstrādāja plānu, kā iegūt visu barona naudu. Viņi abi bija pazīstami daudzus gadus, tāpēc kapteinis de la Mata zināja, kas varētu būt Grasalemas baroneses tumšākais noslēpums, ko viņš nevilcinājās izmantot savā labā: viņš to atklāja Luhanas marķīzei, lai panāktu, ka baronese pamet pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Lorenzo|title=Lorenzo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-23|language=es}}</ref> * [[Kristina Fernandesa Pintado]] — ''Margarita Ljopisa'' ** Margarita ieradās "Solījumā" kopā ar vīru Fernando, meklējot savu meitu Martinu. Fernando cieta no sirdslēkmes un Luhanas marķīze neiedeva viņam tableti, kas varēja glābt viņa dzīvību. Kopš kļūšanas par atraitnēm, Margarita un Martina kā māte un meita ir pārcietušas daudzus sarežģījumus, īpaši pēc Ajalas grāfa ierašanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/television/series-tv/2024-10-25/la-promesa-despedida-cristina-fernandez-pintado-margarita_3990726/|title=Así ha sido la lacrimógena despedida de Cristina Fernández Pintado (Margarita) en 'La Promesa': "Me voy con mucha pena"|last=Richart|first=Alberto|website=elconfidencial.com|access-date=2025-08-24|date=2024-10-25|language=es}}</ref> * [[Anhela Ečanisa]] — ''Vera Gonsalesa / Mersedesa de Karrila i de la Vera'' ** Vera ierodas "Solījumā" kopā ar Lopi un, izliekoties par kalponi, tiek pieņemta darbā. Viņa dala istabu ar Hanu pēc tam, kad Marija Fernandesa pazūd. Vera iemīlas Lopē, neapzinoties, ka viņš jūt to pašu pret viņu. Lope ar Hanas palīdzību atzīstas viņai mīlestībā, un abi uzsāk attiecības. Pēc mātes, Karrilas hercogienes, pēkšņās ierašanās Vera atzīstas Lopem savā patiesajā identitātē, tostarp par savu sociālo statusu un īsto vārdu: Mersedesa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Vera_Gonz%C3%A1lez|title=Vera González|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-24|language=es}}</ref> * [[Isabela Serrano]] — ''Leokādija de Figeroa'' ** Leokādija ir viena no sarežģītākajām un pretrunīgākajām seriāla varonēm. Viņa ir inteliģenta, aukstasinīga un ļoti ambicioza sieviete, kura lieliski prot izmantot apkārtējos savā labā. Ārēji viņa bieži šķiet eleganta, pieklājīga un izsmalcināta, taču aiz šīs maskas slēpjas vēlme kontrolēt cilvēkus un notikumus. Leokādijai ir sarežģītas attiecības ar gandrīz visiem muižas iemītniekiem. Viņa bieži konfliktē ar Manuelu un Kurro, jo abi cenšas atklāt patiesību par pagātnes notikumiem. Savukārt Anhela ilgstoši atrodas viņas ietekmē, lai gan vēlāk sāk apšaubīt Leokādijas rīcību. 5. sezonā Leokādija kļūst par vienu no galvenajiem aizdomu objektiem vairākos noslēpumainos notikumos. Arvien vairāk varoņu sāk domāt, ka viņa ir saistīta ar traģēdijām un intrigām, kas satricinājušas "Solījuma" pili. Tāpēc sezonas gaitā viņa no spēcīgas manipulatores pakāpeniski kļūst par personu, kuru citi cenšas atmaskot. * [[Marta Kosta]] — ''Anhela de Figeroa'' ** Leokādijas de Figeroa meita, kura pēc mācībām [[Šveice|Šveicē]] ierodas "Solījuma" pilī. Anhela ir gudra, izglītota un patstāvīga jauniete, kura nebaidās aizstāvēt savu viedokli pat situācijās, kad tas nonāk pretrunā ar mātes gribu vai sabiedrības pieņemtajām normām. Laika gaitā Anhela kļūst par nozīmīgu seriāla personāžu. Viņas attiecības ar Kurro, vēlme pašai lemt par savu nākotni un centieni noskaidrot savas ģimenes noslēpumus rada vairākus būtiskus sižeta pavērsienus. Īpaši nozīmīgs ir jautājums par viņas bioloģisko tēvu, kura identitāte ilgu laiku tiek slēpta un kļūst par vienu no seriāla centrālajām intrigām. Anhela simbolizē jauno paaudzi, kas cenšas atbrīvoties no pagātnes aizspriedumiem un pati veidot savu dzīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mapukydigital.com/elrincondelapromesa/angela-nuevo-personaje-en-la-promesa/|title=Ángela nuevo personaje en La Promesa - Marta Costa|last=FandPm3s4|website=El rincón de La Promesa|access-date=2026-07-09|date=2025-01-24|language=es}}</ref> * [[Fernando Koronado]] — ''Kristobals Baljesteross'' * [[Hordi Kolls]] — ''Tomass de Luhans i Altuna'' † ** Tomass de Luhans ir viens no seriāla sākotnējiem un nozīmīgākajiem varoņiem. Viņš ir Luhanu dzimtas pirmdzimtais dēls un likumīgais "Solījuma" pils mantinieks. Tomass nāk no ietekmīgas aristokrātu ģimenes, taču viņa dzīvi nosaka ne tikai pienākumi, bet arī sarežģītas ģimenes attiecības un personīgie noslēpumi. Lai glābtu ģimenes finansiālo stāvokli, Tomass apprecas ar Himenu politisku un izdevīgu apsvērumu dēļ, nevis mīlestības vadīts. Tomass ir šarmants, dzīves baudītājs un ārēji pašpārliecināts, tomēr viņa raksturā ir arī godīgums un vēlme rīkoties taisnīgi. Seriāla sākumā Tomass atklāj vairākus bīstamus noslēpumus par savu ģimeni un pamāti Krusu. Mēģinot atklāt patiesību un palīdzēt Hanai, viņš nonāk nāvējošās briesmās. Viņa slepkavība kļūst par vienu no pirmajiem lielajiem seriāla pavērsieniem un aizsāk notikumu ķēdi, kas ietekmē gan Luhanu ģimeni, gan visus "Solījuma" pils iemītniekus. Lai gan Tomass seriālā parādās tikai pirmajās sērijās, viņa liktenim ir izšķiroša nozīme visa turpmākā sižeta attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230112/promesa-personajes-reparto-actores/2409671.shtml|title=La Promesa: conoce el argumento y todos los personajes de la esperada serie de RTVE|last=Promesa|first=La|last2=Guerrero|first2=Miguel Álvarez|website=RTVE.es|access-date=2026-07-13|date=2023-01-12|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Tom%C3%A1s|title=Tomás|website=Wiki La Promesa|access-date=2026-07-13|language=es}}</ref> * [[Laura Simona]] — ''Lola Montoro'' † ** Lola ir jauna, pievilcīga un emocionāla kalpone, kura no sirds iemīlas Tomasā. Viņu saista slepenas romantiskas attiecības, taču šī mīlestība ir lemta neveiksmei sociālo šķiru atšķirību un apkārtējo notikumu dēļ. Lai gan Lola cer uz kopīgu nākotni, Tomasa traģiskā nāve sagrauj viņas sapņus.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Lola_Montoro|title=Lola Montoro|website=Wiki La Promesa|access-date=2026-07-17|language=es}}</ref> Pēc Tomasa nāves Lola cenšas izmantot faktu, ka viņa bija viņa mīļākā, lai gūtu sev labumu. Tas atklāj viņas sarežģīto raksturu — viņa nav tikai romantiska un ievainojama sieviete, bet arī cilvēks, kurš sarežģītā situācijā mēģina nodrošināt savu nākotni. Šī rīcība rada spriedzi un konfliktus ar citiem pils iemītniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230112/promesa-personajes-reparto-actores/2409671.shtml|title=La Promesa: conoce el argumento y todos los personajes de la esperada serie de RTVE|last=Promesa|first=La|last2=Guerrero|first2=Miguel Álvarez|website=RTVE.es|access-date=2026-07-17|date=2023-01-12|language=es}}</ref> Atklājot, ka viņa bija Tomasa mīļākā, cerot panākt finansiālu atbalstu no Luhanu ģimenes, marķīze Krusaun Petra izmanto šo informāciju pret viņu. Viņas noorganizē, lai pierādījumi (nazītis, ar kuru tika nogalināts Tomass) tiktu saistīti ar Lolu, un viņa tiek nepamatoti apsūdzēta Tomasa slepkavībā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230927/todas-muertes-asesinatos-serie-promesa/2453043.shtml|title=¿Quién ha muerto en 'La Promesa'? Todos los asesinatos que hemos visto en la serie|last=RTVE.es|last2=Barco|first2=Cristina|website=RTVE.es|access-date=2026-07-17|date=2024-02-13|language=es}}</ref> Lolu arestē un iesloga cietumā. Sākotnēji seržants Funess sāk šaubīties par viņas vainu un nonāk pie secinājuma, ka viņa, visticamāk, ir nevainīga un kļuvusi par sazvērestības upuri.<ref name=":4" /> Tomēr neilgi pēc tam pienāk ziņa, ka Lola ir mirusi savā kamerā. Oficiālā versija ir pašnāvība pakaroties. Taču vēlāk seriālā tiek atklāts, ka pastāv nopietnas aizdomas, ka tā nemaz nebija pašnāvība. Tiek norādīts, ka Krusa pavēlēja Lolu nogalināt cietumā un noorganizēt viltotu atvadu vēstuli, lai viņas nāve izskatītos pēc pašnāvības.<ref name=":5" /> Lola seriālā parādās tikai pirmajās sērijās, tomēr viņas stāsts būtiski ietekmē notikumu attīstību un palīdz atklāt Tomasa personību, kā arī noslēpumus, kas slēpjas "Solījuma" pilī.<ref name=":4" /> * [[Andress Blanko]] — ''Hosē Luiss de los Infantess'' * [[Laura Barba]] — ''Mersedesa de los Infantesa'' * [[Rafa de Vera]] — ''Konrado Funess'' ** Seržants no Civilās gvardes. Kad viņš saņem informāciju par Tomasa slepkavību, viņš dodas uz "Solījumu", lai aizvāktu līķi un veiktu autopsiju. Tā kā viņš uzskata, ka slepkava joprojām atrodas pilī un lieta prasa padziļinātu izmeklēšanu, marķīzi aicina viņu palikt. Nākamo dienu laikā seržants turpina izmeklēšanu un pratina vairākus ģimenes locekļus. Viņa aizdomas koncentrējas uz Hanu, jaunpienācēju ar aizdomīgu pagātni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Conrado_Funes|title=Conrado Funes|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}</ref> * [[Mario Sorrilja]] — ''Tadeo'' ** Tadeo ir galvenais lopbarības piegādātājs reģionā un jau gadiem ilgi apkalpo Luhanas marķīzus. Tomēr viņš atteicās pārdot viņiem vairāk lopbarības, kamēr Luhani nesamaksās viņam parādu par diviem mēnešiem. Sarunās ar Katalīnu Tadeo paskaidro, ka viņi ir viņa galvenie klienti, jo pārējās saimniecības pašas ražo kūtsmēslus un lopbarību, kritizējot Luhanu nespēju pārvaldīt īpašumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Tadeo|title=Tadeo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}</ref> * [[Alisija Moruno]] — ''Euhenija Eskerdo'' † * [[Čiko Garsija]] — ''Kamilo'' * [[Bruno Lastra]] — ''Gregorio Kastiljo'' † ** Bijis "Solījuma" pils pārvaldnieks. Jau no paša sākuma viņš uzspieda savu diktatūru. Laika gaitā Gregorio ieguva Pias uzticību un beigās kļuva par viņas vīru. Viņš slepeni mēģināja noindēt Piu, lai atbrīvotos no viņas bērna, sakot: "Es nevarētu izturēt domu, ka tu dzemdēsi kāda cita bērnu." Kad Gregorio atzinās savā patiesajā plānā tieši tajā brīdī, kad spieda Piu dzert indi, Civilā gvarde iebrāzās istabā un arestēja viņu par slepkavības mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Gregorio_Castillo|title=Gregorio Castillo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}</ref> * [[Paula Horneta]] — ''Blanka Palomara'' * [[Hulija Martinesa]] — ''Beatrise Oltra'' * [[Ramons Ibarra]] — ''Karloss'' * [[Havjers Koljado]] — ''Fernando de Luhans'' † * [[Alehandro Vergara]] — ''Abels Bueno'' ** Ārsts, Manuela draugs. Pa ceļam braucot uz "Solījumu" Abels satika Hanu, kura šķērsoja ceļu, lai dabūtu absintu, Abelam braucot garām tai pašai vietai, kas beidzās ar izbīli. Abels ir pievilcīgs, labi izglītots un inteliģents jauneklis, iespējams, tāpēc, ka viņš daudzus gadus ir pavadījis ar savām grāmatām. Viņam nepatīk greznība vai eleganti uzvalki. Abels jūtas ērti un laimīgs tikai starp savām grāmatām, pipetēm un kolbām. Tiklīdz viņš ieradās "Solījumā", Manuels piedāvāja viņam naktsmājas dižciltīgo zonā, bet viņš atteica: "Es labprātāk paliktu kalpu zonā." Viņš apgalvoja, ka tā viņš izvairās no uzmanības novēršanas un varot koncentrēties uz savu pētījumu. Abela galvenais mērķis ir rūpēties par Himenu viņas grūtniecības laikā, taču viņš ir gatavs palīdzēt ikvienam cilvēkam pilī, kam tas nepieciešams.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Abel_Bueno|title=Abel Bueno|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-24|language=es}}</ref> * [[Markoss Orengo]] — ''Felisiano Arkoss'' † * [[Inma Peresa-Kirosa]] — ''Ramona'' * [[Tomijs Agilera]] — ''Antonio de Karvahals i Sifuentess'' * [[Mičels Teherina]] — ''Pelajo Gomess De La Serna / Aņilas grāfs'' * [[Andreass Munjoss]] — ''Heronimo Gamboa'' † * [[Karloss Suaress]] — ''Valentīns'' † * [[Kristians Stems]] — ''Mr. Kavendišs'' * [[Laura Lafuente]] — ''Virtudesa Karransa'' * [[Mikels Garsija-Borda]] — ''Ignasio de Ajala'' * [[Karloss de Austrija]] — ''Rikardo Peljisers'' * [[Manu Imiskoss]] — ''Santoss Peljisers'' * [[Elija Galera]] — ''Marija Antonija'' * [[Ibrahims Al Šami]] — ''Adriano Garsija'' * [[Ivans Montess]] — ''Pako'' † * [[Horhe Pobess]] — ''Hosē Huans'' * [[Rosio Munjosa-Kobo]] — ''Amalija de Karrila'' * [[Viktorija Lago]] — ''Hulija Valdesa'' * [[Horhe Kasats]] — ''Marselo Viljamils'' * [[Daniels Šrēders]] — ''Samuels'' * [[Hemma Brio]] — ''Glorija Rosa'' * [[Hesuss Kabrero]] — ''Gonsalo de Karrils'' * [[Gonsalo Ramoss]] — ''Hakobo Monteklaro'' * [[Alvaro Kintana]] — ''Tonjo Karransa'' * [[Aranča Aranhurena]] — ''Emilija Suaresa'' * [[Havjers Mora]] — ''Lisandro de Karvahals i Sifuentess'' * [[Sāra Fonta]] — ''Enora Mendesa'' * [[Pepe Nufrio]] — ''Federiko de Karrils'' * [[Hakobo Disenta]] — ''Valjadaresas barons'' '''Piezīme:''' † — personāžs ir miris <gallery widths="200" heights="250" mode="packed"> Eva Martín Hernando actriz.jpg|[[Eva Martina]], Luhanas marķīzes Krusas Eskerdo lomas atveidotāja Goyas 2024 - Ana Garcés (cropped).jpg|[[Ana Garsesa]], seriāla galvenās varones Hanas Eksposito atveidotāja Goyas 2024 - Arturo García Sancho (cropped).jpg|[[Arturo Garsija Sančo]], Manuela Luhana lomas atveidotājs Isabel Serrano (cropped).jpg|[[Isabela Serrano]], Leokādijas de Figeroa lomas atveidotāja </gallery> == Epizodes == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Sezona ! rowspan="2" |Epizodes ! colspan="2" |Sākotnēji pārraidīts ! rowspan="2" |Skatītāji |- !Pirmoreiz !Pēdējoreiz |- |1 |122<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vemostv.com/noticias/9196/la-promesa-capitulos-temporadas-rodaje-serie|title=“La Promesa”: capítulos, temporadas y dónde se graba la serie de TVE|last=Cruz|first=Fátima|website=vemosTV|access-date=2025-01-20|date=2023-01-21|language=es}}</ref> |2023. gada 12. janvāris |2023. gada 20. jūnijs |1 019 000 |- |2 |119<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencialdigital.com/articulo/medios/tve-redobla-apuesta-promesa-encarga-250-capitulos-mas/20230621171401594532.html|title=TVE redobla su apuesta por ‘La Promesa’ y encarga 250 capítulos más|last=Digital|first=Confidencial|website=Confidencial Digital|access-date=2025-01-20|date=2023-06-22|language=es}}</ref> |2023. gada 20. jūnijs |2023. gada 29. novembris |1 055 000 |- |3 |250 |2023. gada 30. novembris |2024. gada 24. decembris |962 000 |- |4 |249 |2024. gada 26. decembris |2025. gada 23. decembris | |- |5 |250 |2025. gada 24. decembris |2026. gada decembris | |} == Izdošana == Pirmo divu sēriju pirmizrāde tika demonstrēta kanālā ''[[La 1]]'', Spānijā, 2023. gada 12. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/audiencias-tv/jueves-12-enero-2023-la-promesa-firma-estreno-prometedor-tve-instalarse-franja-tarde_1_9863079.html|title='La Promesa' (9.8% y 12.2%) firma un estreno alentador en prime time antes de instalarse en la tarde de La 1|last=Zárate|first=Pedro|website=Vertele|access-date=2024-12-03|date=2023-01-13|language=es}}</ref> RTVE izplatīja seriālu arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], savukārt ''StudioCanal'' veica izplatīšanu citur.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiovisual451.com/josep-cister-una-serie-como-la-promesa-hace-industria/|title=Josep Cister: «Una serie como ‘La Promesa’ hace industria»|last=AV451|first=Redacción|website=Audiovisual451|access-date=2024-12-03|date=2023-01-12|language=es}}</ref> Pēc labajiem skatījumu rādītājiem pirmajā 122 sēriju sezonā, kas noslēdzās 2023. gada 20. jūnijā, pēc kuras bez pārtraukuma sākās otrā sezona ar 119 sērijām, RTVE paziņoja par seriāla trešo sezonu ar 250 sērijām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2023/06/29/649d5e92e85ece160f8b45d0.html|title=RTVE renueva La Promesa por 250 capítulos más|website=ELMUNDO|access-date=2024-12-03|date=2023-06-29|language=es}}</ref> ''[[Mediaset]]'' iegādājās tiesības uz "Solījumu"' [[Itālija|Itālijā]], kur seriāla pirmizrāde notika kanālā ''[[Canale 5]]'', 2023. gada 29. maijā, ar pozitīviem skatījumu rādītājiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diezminutos.es/telenovela/espanolas/a44061758/la-promesa-rtve-exito-en-italia/|title='La Promesa', de TVE., se estrena en Italia con un éxito rotundo|website=Diez Minutos|access-date=2024-12-03|date=2023-06-01|language=es}}</ref> RTVE pārdeva seriāla tiesības uzņēmumam ''[[Warner Bros. Discovery]]'', kur tas piedzīvoja debiju ''[[Max (straumēšanas serviss)|HBO Max]]'' [[straumēšana]]s platformā, Latīņamerikas reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiovisual451.com/hbo-max-adquiere-la-promesa-y-dos-vidas-para-su-estreno-en-latinoamerica/|title=HBO Max adquiere ‘La Promesa’ y ‘Dos vidas’ para su estreno en Latinoamérica|last=AV451|first=Redacción|website=Audiovisual451|access-date=2024-12-03|date=2023-12-04|language=es}}</ref> Kopš 2024. gada 1. oktobra seriāls pieejams arī ''[[Netflix]]'' platformā.<ref>{{ziņu atsauce |title='La Promesa' llega hoy a Netflix: estos son los episodios disponibles de la serie diaria de RTVE en la plataforma de streaming |url=https://www.abc.es/play/series/noticias/promesa-llega-hoy-netflix-episodios-disponibles-serie-20241001070000-nt.html#:~:text='La%20Promesa'%20da%20el%20salto,1%20de%20octubre%20de%202024. |accessdate={{dat|2025|4|12||bez}} |work=Diario ABC |date={{dat|2024|10|1||bez}} |language=es}}</ref> == Skaņu celiņš == {{skaņdarbu saraksts|title1=La Promesa (Cabecera)|title2=El mundo de Jana|title3=El palacio de los Luján|title4=Cavatina para Jana y Manuel|title5=Doña Cruz|title6=Planchar, coser, cantar|title7=Leonor y Mauro|title8=Pesadumbre|title9=Despertar|title10=Aroma de lavanda|title11=Nuestro último vals|title12=Jana|title13=Llaves y misterios|title14=Un día perfecto|title15=Eclipse|title16=La hora del té|title17=Al final del día|title18=La Promesa|length1=1:34|length2=4:46|length3=2:56|length4=4:18|length5=4:17|length6=2:04|length7=2:46|length8=2:44|length9=3:13|length10=2:25|length11=2:28|length12=4:58|length13=2:31|length14=2:02|length15=4:02|length16=2:04|length17=2:39|length18=4:03|note1=cantada por Gonzalo Hermida}} == Galerija == {{Gallery |title= |width=160 | height=170 |align=center |captionstyle=text-align:center |File:Palacio El Rincón, detalle - 2.jpg |"Solījuma" pils }} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.rtve.es/play/videos/la-promesa/ "Solījums"] ''[[RTVE Play]]'' straumēšanas platformā {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Spānijas televīzijas seriāli]] kffd3y4rxptjy3u7i3vd69765gpci3v 0 586034 4498139 4494993 2026-07-24T10:11:23Z YuntasYansak 148297 4498139 wikitext text/x-wiki {{Biatlonista infokaste | vārds = Sāra Andešone | vārds_orig = ''Sara Andersson'' | attēls = Sara Andersson (SWE) 2020.jpg | att_izm = | paraksts = Sāra Andešone 2020. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|1|13}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Mūra|2s=Mūra (Zviedrija)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | valsts = {{SWE}} | kar_sāk = | kar_beig = | augums = | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Karjera ------> | klubs = ''IFK Mora'' | treneris = | bij_treneri = | izlase = | statuss = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | pk_debija = {{dat|2023|3|18||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | pk_lab sasn = <!------ PK distanču kopvērtējumi ------> | ind dist_sasn = | sprints_sasn = | iedz_sasn = | masu st_sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_sasn = <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_sasn = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:biathlon pictogram.svg|20px]] [[Biatlons]]}} {{MedalCountry|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]}} {{MedalCompetition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Gold|Osrblje 2024|1+1 jauktā stafete}} {{MedalCompetition|Pasaules čempionāts junioriem}} {{Medal|Gold|Otepē 2024|7,5 km sprints}} {{Medal|Bronze|Ščučinska 2024|7,5 km sprints}} }} '''Sāra Paulīna Andešone''' ({{val|sv|Sara Paulina Andersson}}; dzimusi {{dat|2003|1|13}}) ir [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]]. Viņa ir [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] dalībniece, 2024. gada Eiropas čempione 1+1 jauktajā stafetē un pasaules čempione junioriem sprintā. == Karjera == Pirmo starptautisko pieredzi S. Andešone ieguva 2019. gada Pasaules čempionātā jauniešiem. Viņa piedalījās [[2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskājās spēlēs]] [[Lozanna|Lozannā]] un izcīnīja bronzas medaļu 1+1 jauktajā stafetē kopā ar Oskaru Andešonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sok.se/pressmeddelanden/2020-01-12-svenskt-stafettbrons-i-skidskytte.html |title=Svenskt stafettbrons i skidskytte |language=sv |website=sok.se |date={{dat|2020|1|12|N|bez}} |access-date={{dat|2024|12|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241208123620/https://sok.se/pressmeddelanden/2020-01-12-svenskt-stafettbrons-i-skidskytte.html }}</ref> Individuāli labāko rezultātu sasniedza sprintā, ieņemot 27. vietu. 2021. gada janvārī 18 gadu vecumā viņa debitēja pieaugušo sacensībās [[IBU kauss|IBU kausā]]. Lai gan savā debijā ieņēma tikai 90. vietu, jau nākamajā startā sprinta distancē izcīnīja sesto vietu. 2021. gada Pasaules čempionātā [[Obertilliaha|Obertilliahā]] labāko rezultātu sasniedza 10 km individuālajā distancē, ieņemot ceturto vietu. Arī sprintā un iedzīšanā iekļuva labāko desmitniekā. 2021.—2022. gada sezonā regulāri startēja IBU kausa izcīņā. Pirmo pjedestālu tajā sasniedza {{dat|2022|1|15||bez}} [[Brezno]], finišējot otrajā vietā iedzīšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/sprint-win-to-claude-burtasova-claims-the-pursuit/4FB79zzdBBDs4DU36iTDR0 |title=Men’s Sprint Win to Claude, Burtasova Wins Women’s Pursuit |language=en |website=biathlonworld.com |date={{dat|2022|1|15|N|bez}} |access-date={{dat|2024|12|7||bez}}}}</ref> 2022. gada Pasaules čempionātā jauniešiem izcīnīja zelta medaļu 10 km individuālajā distancē un bronzu iedzīšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-yjwch-youth-individuals/2rc1pwoIRV2gpPyCiryeAE |title=Youth Individual Gold to Arttu Heikkinen and Sara Andersson |language=en |website=biathlonworld.com |date={{dat|2022|2|23|N|bez}} |access-date={{dat|2024|12|7||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-yjwch-youth-pursuits/5mAVAdmYf5rm7cz0JlUQn |title=Slovakia’s Borgula, Germany’s Grotian take Youth Pursuit Gold |language=en |website=biathlonworld.com |date={{dat|2022|2|27|N|bez}} |access-date={{dat|2024|12|7||bez}}}}</ref> Tajā pašā gadā Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā Vuokati viņa uzvarēja sprintā un ieguva sudraba godalgu iedzīšanā. 2022.—2023. gada sezonā turpināja startēt IBU kausā. Viņai vajadzēja debitēt [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]], taču slimības dēļ nestartēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://langd.se/skidskytte/sara-andersson-missar-dagens-varldscupdebut/ |title=Sara Andersson missar dagens världscupdebut |language=sv |website=langd.se |date={{dat|2023|1|12|N|bez}} |access-date={{dat|2024|12|7||bez}}}}</ref> 2023. gada Pasaules čempionātā junioriem Ščučinskā, [[Kazahstāna|Kazahstānā]], viņa izcīnīja bronzas medaļu sprintā, arī visās parējās discpilīnās iekļuva labāko desmitniekā. S. Andešone beidzot debitēja Pasaules kausa izcīņā {{dat|2023|3|18||bez}} sezonas noslēguma posmā [[Holmenkollene|Holmenkollenē]]. Sprintā viņa trāpīja visos desmit mērķos un ierindojās 31. vietā, uzreiz iegūstot Pasaules kausa ieskaites punktus. 2024. gada [[Eiropas čempionāts biatlonā|Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja zelta medaļu 1+1 jauktajā stafetē kopā ar [[Antonu Īvarsonu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/oech-2024-mixed-relays/3k2JVJUbgjjByzhc3D9CPW |title=Sweden, Norway win Mixed Relays in Osrblie |language=en |website=biathlonworld.com |date={{dat|2024|1|18|N|bez}} |access-date={{dat|2024|12|7||bez}}}}</ref> Tajā pašā gadā Pasaules čempionātā junioriem [[Otepē]] kļuva par čempioni sprinta distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/ibu-junior-world-championships-otepaa-2024-sprint/IWLI0KRXd601ys2xvd3FB |title=Isak Frey and Sara Andersson work their magic on the track and win the sprint races |language=en |website=biathlonworld.com |date={{dat|2024|2|28|N|bez}} |access-date={{dat|2024|12|7||bez}}}}</ref> [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada sezonas]] pirmajā Pasaules kausa posmā [[Kontiolahti]] Zviedrijas komandas sastāvā uzvarēja stafetē, bet sprintā pirmo reizi individuāli iekļuva desmitniekā, ieņemot septīto vietu. == Karjeras rezultāti == === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Vieta |- | [[2022.—2023. gada Pasaules kauss biatlonā|2022.—2023.]] || 79. |- | [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 49. |- | [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 37. |- | [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 72. |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Andešone, Sāra}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dālarnas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas biatlonisti]] m5k1ysyjs0m23skur4h1ls102srr94x 0 595832 4497956 4359583 2026-07-23T15:36:53Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4497956 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2020 Nagorno-Karabakh War.svg|thumb|Kara karte, kurā parādīti Azerbaidžānas panākumi]] '''Otrais Kalnu Karabahas karš''' bija viens no nozīmīgākajiem bruņotajiem konfliktiem [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionā 21. gadsimtā. Tas izcēlās starp [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] un [[Armēnija|Armēniju]] 2020. gada 27. septembrī un ilga 44 dienas, beidzoties ar pamieru 10. novembrī. Karš būtu uzskatāms par turpinājumu ilgstošajam konfliktam starp abām valstīm par [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahas reģionu]], kas jau iepriekš bija izraisījis [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|pirmo karu 1988.—1994. gadā]]. == Priekšvēsture == Kalnu Karabahas reģions ir bijis strīda objekts starp Azerbaidžānu un Armēniju jau gadsimtiem ilgi. [[Padomju Savienība]]s laikā tas tika atzīts par [[Azerbaidžānas PSR]] daļu, taču 1988. gadā Kalnu Karabahas armēņu iedzīvotāji pieprasīja apvienošanos ar Armēniju. Tas izraisīja pirmo karu, kas noslēdzās ar Armēnijas uzvaru un [[Arcahas Republika|Kalnu Karabahas neatkarības pasludināšanu]], kuru neatzina neviena valsts, ieskaitot Armēniju. == Kara norise == 2020. gada 27. septembrī Azerbaidžāna uzsāka militāru ofensīvu, lai atgūtu zaudētās teritorijas. [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]], izmantojot modernus ieročus un [[Turcija]]s atbalstu, strauji virzījās uz priekšu. Armēnijas puses aizsardzība nebija pietiekami efektīva, un Azerbaidžānas spēki ieņēma [[Šuša|Šušu]] — stratēģiski svarīgo Kalnu Karabahas pilsētu. Pamiers tika noslēgts 10. novembrī, saskaņā ar kuru Azerbaidžāna atguva lielu daļu Kalnu Karabahas un tai apkārt esošās teritorijas. Izšķiroša loma bija Turcijas bezpilota lidaparātiem [[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar TB2]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2021-02-19/dronu-aizsardzibas-dilemma-ka-bezpilota-lidaparati-maina|title=Dronu aizsardzības dilemma: Kā bezpilota lidaparāti maina karadarbību|website=[[sargs.lv]]|access-date=2025-03-30|date=2021-02-19|language=lv}}</ref> Azerbaidžāna tos izmantoja, lai veiktu gan izlūkošanu, gan precīzus triecienus pret Armēnijas Bruņoto spēku pozīcijām, tankiem, pretgaisa aizsardzības sistēmām un citām militārajām iekārtām. Karš beidzās ar Azerbaidžānas uzvaru, kas izraisīja pārmaiņas reģionā. Azerbaidžāna atguva teritorijas, kuras bija zaudējusi 1990. gados un nostiprināja savu pozīciju. Armēnijā pieauga politiskā nestabilitāte, jo sabiedrība bija neapmierināta ar [[Nikols Pašinjans|Nikola Pašinjana]] valdības rīcību. == Starptautiskā reakcija == Konflikts izraisīja plašu starptautisku rezonansi. [[Krievija]], kas bija tradicionāls Armēnijas sabiedrotais, centās panākt miera sarunas, kā rezultātā reģionā tika izvietoti Krievijas miera uzturētāji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-54882564|title=Armenia, Azerbaijan and Russia sign Nagorno-Karabakh peace deal|access-date=2025-03-30|date=2020-11-09|language=en}}</ref> [[Turcija]] aktīvi atbalstīja Azerbaidžānu, sniedzot militāru un politisku atbalstu. [[Eiropas Savienība]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aicināja uz konfliktu deeskalāciju, taču tieša iejaukšanās nenotika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enlargement.ec.europa.eu/news/nagorno-karabakh-statement-high-representativevice-president-josep-borrell-2020-09-27_en?prefLang=hr|title=Nagorno Karabakh: Statement by the High Representative/Vice-President Josep Borrell - European Commission|website=enlargement.ec.europa.eu|access-date=2025-03-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kari]] 5bh1bju62mjj1td8siu1hbypos5eg3q 0 597207 4497930 4496021 2026-07-23T14:49:21Z Bai-Bot 60304 /* Karjera */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4497930 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ana Garsesa | vārds_orig = ''Ana Garcés'' | attēls = Goyas_2024_-_Ana_Garcés.jpg | att_izmērs = | komentārs = Ana Garsesa 2024. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|9}} | dz vieta = {{vieta|Spānija|Kastīlija un Leona|Valjadolida}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]], [[modele]] | darbības gadi = 2018—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = s | citas daļas = }} '''Ana Garsesa''' ({{val|es|Ana Garcés}}; dzimusi {{dat|2000|5|9}}) ir [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] un [[modele]], kas pazīstama ar galvenās lomas — Marianas "Hanas" Eksposito atveidošanu [[Ziepju opera|ziepju operā]] "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" (2023—2025).<ref name="muerte jana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/television/20250320/muerte-tragica-promesa-jana-fallece-brazos-manuel/16498883.shtml|title=La muerte más trágica de ‘La Promesa’: Jana fallece en brazos de Manuel|last1=Juan|first1=Andrea San|website=RTVE.es|accessdate={{dat|2025|4|15||bez}}|date={{dat|2025|3|20||bez}}|language=es}}</ref><ref name="muerte jana2">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diezminutos.es/telenovela/espanolas/a64239439/la-promesa-capitulos-avance-detalle-muerte-jana-inocencia-cruz/|title=Curro descubre un detalle de la muerte de Jana en 'La Promesa' que podría aclarar si Cruz es inocente|website=Diez Minutos|accessdate={{dat|2025|4|15||bez}}|date={{dat|2025|3|20||bez}}|language=es}}</ref> == Biogrāfija == Ana Garsesa dzimusi 2000. gada 9. maijā [[Valjadolida|Valjadolidā]], [[Kastīlija un Leona|Kastīlijā un Leonā]], [[Spānija|Spānijā]].<ref name="kailash">{{tīmekļa atsauce |title=Ana Garcés - Kailash |url=https://www.kailash.es/actriz/ana-garces/ |website=kailash.es |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ana Garcés |url=https://www.listal.com/ana-garc%C3%A9s |website=listal.com |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=en}}</ref> Papildus dzimtajai [[spāņu valoda]]i viņa brīvi pārvalda [[Angļu valoda|angļu valodu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ana Garcés: noticias, fotos y vídeos de Ana Garcés |url=https://www.formulatv.com/personas/ana-garces/ |website=FormulaTV |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ana Garcés - Películas, Series |url=https://www.cine.com/actores/ana-garces |website=cine.com |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es}}</ref> === Izglītība === Ana Garsesa<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Trabajaba en una tienda de ropa: quién es Ana Garcés, la actriz que hace de Jana Expósito en “La promesa” |url=https://mag.elcomercio.pe/fama/quien-es-ana-garces-la-actriz-que-hace-de-jana-exposito-en-la-promesa-biografia-carrera-y-fotos-celeb-de-espana-nnda-nnlt-noticia/ |website=El Comercio Perú |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|5|30||bez}}}}</ref> absolvējusi teksta interpretāciju Kastīlijas un Leonas Dramatiskās mākslas augstskolā (2021).<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Carmen |first1=Publicado por |title=Ana Garcés: «Sueño con poder vivir de la interpretación durante todo el tiempo que pueda» – A2VOCES {{!}} Blog |url=https://a2voces.com/ana-garces-sueno-con-poder-vivir-de-la-interpretacion-durante-todo-el-tiempo-que-pueda/ |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|2|21||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315044344/https://a2voces.com/ana-garces-sueno-con-poder-vivir-de-la-interpretacion-durante-todo-el-tiempo-que-pueda/ }}</ref> Studējot aktiermākslu, mācījusies arī [[Skatuves mākslas akadēmija Bratislavā|Bratislavas Skatuves mākslas akadēmijā]] [[Slovākija|Slovākijā]] (2019) un Kino centrā (2021).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ana Garcés: cuál es el nivel de estudios que alcanzó la actriz de La Promesa |url=https://www.panoramahoy.es/tendencias/2024/1/2/ana-garces-cual-es-el-nivel-de-estudios-que-alcanzo-la-actriz-de-la-promesa-17476.html |website=Panorama Hoy |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2024|1|2||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241225144953/https://www.panoramahoy.es/tendencias/2024/1/2/ana-garces-cual-es-el-nivel-de-estudios-que-alcanzo-la-actriz-de-la-promesa-17476.html }}</ref> Pēc skolu absolvēšanas viņa nolēma pārcelties uz [[Madride|Madridi]], lai piepildītu savu sapni un kļūtu par aktrisi.<ref name="que.es">{{tīmekļa atsauce |title=La promesa: la “otra vida” de la actriz Ana Garcés y por qué arrasa en redes |url=https://www.que.es/2023/04/11/la-promesa-otra-vida-ana-garces/ |website=www.que.es |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|4|11||bez}}}}</ref><ref name="elcomercio.pe">{{tīmekļa atsauce |title=Trabajaba en una tienda de ropa: quién es Ana Garcés, la actriz que hace de Jana Expósito en “La promesa” |url=https://elcomercio.pe/mag/fama/quien-es-ana-garces-la-actriz-que-hace-de-jana-exposito-en-la-promesa-biografia-carrera-y-fotos-celeb-de-espana-nnda-nnlt-noticia/ |website=El Comercio Perú |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|5|30||bez}}}}</ref> Neilgi pēc tam viņa ieguva galveno lomu seriālā "Solījums", kur viņa atveidoja Hanu Eksposito.<ref name="que.es"/><ref name="elcomercio.pe"/> === Karjera === Ana Garsesa sāka uzstāties dažādās lugās un mūziklos, piemēram, ''[[Aggiungi un posto a tavola|El diluvio que viene]]'', "[[Dons Žuans]]", ''Fuegos'', "[[Kaija (luga)|Kaija]]", ''Estrellas'', ''The Seagull y Friday''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Quién es Ana Garcés: la joven que ha debutado como actriz en ‘La Promesa’ y cumple su sueño «de forma explosiva» - Noticiero Madrid |url=https://www.noticieromadrid.es/cine/quien-es-ana-garces-la-joven-que-ha-debutado-como-actriz-en-la-promesa-y-cumple-su-sueno-de-forma-explosiva/ |website=noticieromadrid.es |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2024|7|17||bez}}}}</ref> 2018. gadā viņa piedalījās grupas ''Ecos de la Hysteria'' mūzikas videoklipā ''Guerra y Humo''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ella es Ana Garcés, la actriz que da vida a Jana Expósito, protagonista de 'La Promesa' |url=https://www.mundodeportivo.com/elotromundo/television/20240215/1002190870/ana-garces-actriz-da-vida-jana-exposito-protagonista-promesa-dct.html |website=Mundo Deportivo |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2024|2|15||bez}}}}</ref> Tajā pašā gadā viņa piedalījās īsfilmās ''Alicia'', ''Muerte en Vida'' un ''La respuesta''. 2019. gadā viņa atveidoja Duenas lomu īsfilmā ''Señoras de Sijena'', kuras režisors ir Tomass Henerelo.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Salinero |first1=Mario Cerdeño |title=Entrevista Ana Garcés {{!}} La Promesa de La1 {{!}} Actriz |url=https://www.loslunesseriefilos.com/2023/02/entrevista-ana-garces-la-promesa.html |website=Los Lunes Seriéfilos - Cine, series, televisión y entretenimiento |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|2|14||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ana Garcés: "Una psicóloga me convenció de que mi camino era la interpretación" |url=https://www.larazon.es/gente/famosos/ana-garces-psicologa-convencio-que-camino-era-interpretacion_2024031665f527f59e2a44000122521d.html |website=www.larazon.es |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2024|3|16||bez}}}}</ref> 2021. gadā viņa atveidoja Liliju [[Enrike Garsija-Vaskess|Enrikes Garsijas-Vaskesa]] režisētajā īsfilmā ''Los comedores de loto''.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Pérez |first1=Marcos Méndez, Laura |title=Ana Garcés, el éxito que "nunca esperó" con 'La Promesa' y su referente: "Megan Montaner es una bestia de estas series" |url=https://www.eldiario.es/vertele/entrevistas/ana-garces-la-promesa-tve-exito-nunca-espero-referente-megan-montaner-bestia-series_1_10508215.html |website=Vertele |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|9|12||bez}}}}</ref> Par šīs lomas atveidošanu viņa 2022. gadā ieguva ''Mejor interpretación'' balvu.<ref name="kailash" /> Šajā pašā, 2022. gadā, viņa atveidoja Nuriju īsfilmā ''Quizás mañana'', kuras režisore ir Lusija Lobato. Tajā pašā gadā Ana Garsesa piedalījās televīzijas filmā ''Sálvese quien Putin!'', kuru režisēja [[Hosē Mota]] un Isaaks Kantero.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Alfonso |first1=Clara |title=Así es Ana Garcés, la protagonista de 'La promesa' |url=https://www.lasprovincias.es/culturas/tv/ana-garces-protagonista-promesa-20230926001818-nt.html |website=Las Provincias |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|9|30||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Arcones |first1=Juan |title=El pasado desconocido de Ana Garcés, Jana, antes de protagonizar 'La Promesa' en TVE |url=https://eltelevisero.huffingtonpost.es/2023/09/el-pasado-desconocido-de-ana-garces-jana-antes-de-protagonizar-la-promesa-en-tve/ |website=El Televisero |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|9|20||bez}}}}</ref> Madridē, lai nopelnītu iztiku, viņa sāka strādāt par pārdevēju apģērbu veikalā,<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Robles |first1=Daniel |title=Ana Garcés: "Cuando me llamaron para protagonizar 'La Promesa' estaba trabajando en una tienda de ropa" |url=https://www.elconfidencial.com/television/series-tv/2023-01-12/la-promesa-entrevista-ana-garces-protagonista-serie-tve_3555338/ |website=elconfidencial.com |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|1|12||bez}}}}</ref> kurā strādāja deviņus mēnešus, līdz tika izvēlēta aktieru atlasei.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ana Garcés, de trabajar en una tienda de ropa para pagarse el piso en Madrid, a triunfar en La promesa: "Me ha cambiado la vida" |url=https://informalia.eleconomista.es/television/amp/12449934/ana-garces-de-trabajar-en-una-tienda-de-ropa-para-pagarse-el-piso-en-madrid-a-triunfar-en-la-promesa-me-ha-cambiado-la-vida |website=eleconomista.es |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ana Garcés, de dependienta a estrella de TVE |url=https://www.lavanguardia.com/magazine/protagonistas/20230216/8759855/dependienta-estrella-tve.html |website=www.lavanguardia.com |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es}}</ref> 2023. gadā [[Televisión Española|TVE]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ana Garcés, de dependienta a estrella de TVE |url=https://www.lavanguardia.com/magazine/protagonistas/20230216/8759855/dependienta-estrella-tve.html |website=La Vanguardia |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|2|16||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Quién es Ana Garcés, la protagonista absoluta de la serie diaria de TVE 'La Promesa' |url=https://www.diezminutos.es/telenovela/espanolas/a45134363/la-promesa-ana-garces-vida-quien-es-series/ |website=Diez Minutos |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|9|14||bez}}}}</ref> viņu izvēlējās galvenās varones Marianas "Hanas" Eksposito lomai, kuru A. Garsesa kanāla ''[[La 1]]'' seriālā "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]"<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Jiménez |first1=Roberto |title=Sale a la luz el insospechado pasado de la protagonista de 'La Promesa' antes de ser actriz |url=https://eltelevisero.huffingtonpost.es/2023/02/sale-a-la-luz-el-insospechado-pasado-de-la-protagonista-de-la-promesa-antes-de-ser-actriz/ |website=El Televisero |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|2|1||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=De una tienda de ropa a heroína de las tardes de La1: la actriz que busca justicia en La Promesa |url=https://www.elespanol.com/castilla-y-leon/region/valladolid/20230131/tienda-heroina-tardes-la1-actriz-justicia-promesa/736676682_0.html |website=El Español |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2023|1|31||bez}}}}</ref> atveidoja līdz 2025. gada martam.<ref name="muerte jana" /><ref name="muerte jana2" /> A. Garsesa stāstīja, ka pēc aptuveni divarpus gadiem seriālā vēlējās izmēģināt citus projektus un profesionāli attīstīties. Viņa atzina, ka tas bija "lēciens nezināmajā", jo, pametot seriālu, viņai vēl nebija cita darba piedāvājuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eltelevisero.huffingtonpost.es/2026/05/ana-garces-revela-el-verdadero-motivo-de-su-marcha-de-la-promesa-y-por-que-fue-un-salto-al-vacio/|title=Ana Garcés revela el verdadero motivo de su marcha de 'La Promesa' y por qué fue un "salto al vacío"|last=Callejo|first=Eva|access-date=2026-07-19|date=2026-05-12|language=es}}</ref> Tajā pašā gadā viņa piedalījās Enrikes Garsijas-Vaskesa pilnmetrāžas filmā ''Gallo rojo''.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=VALLADOLID |first1=SELENA SAN JOSÉ | |title=Valladolid vuelve a ser el escenario de una película |url=https://diariodevalladolid.elmundo.es/articulo/valladolid/valladolid-vuelve-ser-escenario-pelicula/20220823122555431644.html |website=Diario de Valladolid |accessdate={{dat|2025|4|15||bez}} |language=es |date={{dat|2022|8|23||bez}}}}</ref> A. Garsesa 2026. gadā atveidoja galveno varoni Elenu ''[[Netflix]]'' seriālā ''Oasis''.<ref>{{ziņu atsauce |title="Netflix" atklāj vasaras karstāko noslēpumu seriālu, ko jau salīdzina ar "Balto lotosu" |url=https://www.delfi.lv/life/56017218/atputa/120122932/netflix-atklaj-vasaras-karstako-noslepumu-serialu-ko-jau-salidzina-ar-balto-lotosu |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |work=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2026|6|17||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Take a Dip into the Spanish Series Oasis |url=https://www.netflix.com/tudum/articles/oasis-release-date-news |website=Netflix Tudum |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |language=en |date={{dat|2026|6|19||bez}}}}</ref> == Personīgā dzīve == Vairāki spāņu izklaides mediji ziņo, ka A. Garsesa un [[Enrike Fortūns]] (pavāra Lopes Ruisa lomas atveidotājs) pēc iepazīšanās seriāla "Solījums" uzņemšanas laikā uzsākuši romantiskas attiecības un ir redzēti kopā kā pāris ārpus filmēšanās kopā pasākumos, ceļojumos un publiskās situācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theobjective.com/gente/2025-12-16/enrique-fortun-ana-garces-relacion-promesa/|title=Enrique Fortún y Ana Garcés, una relación «de película» que sobrevive a ‘La promesa’|last=Ochoa|first=Marina|website=The Objective|access-date=2026-06-06|date=2025-12-16|language=es}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Kaislības seriāla «Solījums» aktieru īstajā dzīvē: mīlestība dzimst filmēšanas laukumā!? |url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/kaislibas-seriala-solijums-aktieru-istaja-dzive-milestiba-dzimst-filmesanas-laukuma-82550/ |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |work=www.santa.lv |date={{dat|2026|5|8||bez}} |language=lv}}</ref> == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Filma ! Loma ! class="unsortable" | Piezīmes |- | rowspan="3" |2018 ||''Alicia'' || | rowspan="3" |Īsfilmas |- |''Muerte en Vida'' | |- |''La respuesta'' | |- |2019 ||''Señoras de Sijena'' ||Duena || rowspan="3" |Īsfilmas |- |2021 ||''Los comedores de loto'' ||Lilija |- |2022 ||''Quizás mañana'' ||Nurija |- |2023 ||''Gallo rojo'' || | |} === TV === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! class="unsortable" | Piezīmes |- |2022 |''¡Sálvese quien Putin!'' | |TV filma |- |2023—2025 |"[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" |Mariana "Hana" Eksposito |553 sērijas |- |2026 |''Oasis'' |Elena |8 sērijas |} === Videoklipi === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Mākslinieks ! class="unsortable" | Piezīmes |- |2018 |''Guerra y Humo'' |''Ecos de la Hysteria'' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * {{instagram|anagarcesd}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Garsesa, Ana}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kastīlijā un Leonā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Spānijas kinoaktrises]] [[Kategorija:Spānijas fotomodeļi]] [[Kategorija:Fotomodeļi]] oxy715mu80mhneh8ostqtgrwe840zgo 0 598924 4498074 4373424 2026-07-24T05:16:10Z ~2026-41225-96 148287 Pievienota jaunākā informācija par grupu 4498074 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Krāsa | Attēls = | Att_izm = 250px | Apraksts = | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = [[garāžroks]], [[psihedēliskais roks]] | Gadi = 2015—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = {{ubl|Edgars Sondors|Krists Dadzītis|Roberts Bergs|Miks Gailis|Krišjānis Purens}} | Bij_dalībnieki = {{ubl|Ieva Zeltiņa <small>(2015—2022)</small>|Roberts Lakstiņš-Lakstīgala <small>(2015—2020)</small>}} | Darbojies_arī = }} '''"Krāsa"''' ir latviešu [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2015. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas mūzikā apvienojas [[Psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]], [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]] un [[Garāžroks|garāžroka]] elementi. Grupa sastāvā ir Edgars Sondors (ģitāra, vokāls), kurš ir grupas dibinātājs un vārdu autors, Krists Dadzītis (basģitāra), Roberts Bergs (ģitāra), Miks Gailis (ģitāra) un Krišjānis Purens (bungas).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6873222/jauns-vards-muzika-grupa-krasa|title=Jauns vārds mūzikā: Grupa "Krāsa"|website=Mūzika Latvijā|access-date=2025-04-28|date=2020-01-21|language=lv}}</ref> == Vēsture == Grupa "Krāsa" izveidojās 2015. gadā pēc Edgara Sondora iepriekšējās apvienības "Krāsainais kas" darbības beigām. No šīs grupas izveidojās divas jaunas apvienības: "Mono tas" un "Krāsa". Grupas dalībnieki satikušies bārā "Chomsky". Grupas "Krāsa" sākumsastāvā bija arī basģitārists Roberts Lakstiņš-Lakstīgala, kuru 2020. gadā aizstāja Krists Dadzītis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/100063640327218/posts/1155785788153107/|title=Krāsa's post|website=[[Facebook]]|date={{dat|2020|10|27}}}}</ref> un bundziniece Ieva Zeltiņa, kura grupu pameta 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrma.lv/jaunumi/grupa-krasa-izdod-debijas-albumu/|title=Grupa Krāsa izdod debijas albumu • Latvijas Rokmūzikas Asociācija|last=Asociācija|first=Latvijas Rokmūzikas|website=Latvijas Rokmūzikas Asociācija|access-date=2025-04-28|date=2020-01-06|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> 2018. gada janvārī grupa izdeva mini albumu (EP) "Viss ir kārtībā", kurā iekļautas četras dziesmas. 2020. gada 6. janvārī klajā nāca grupas debijas albums "Ak dievs, ko par mums teiks citplanētieši", kurā iekļautas desmit dziesmas. Albums tika nominēts Latvijas mūzikas gada balvai [[Zelta Mikrofons]] kā gada rokmūzikas albums (2021).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/uz-balvu-zelta-mikrofons-kategorija-rokmuzikas-albums-pretende-grupas-zidruns-krasa-so-lucid-electric-feel-nova-koma-piedalas-edavardi-un-idus-abra-ka-ari-arturs/|title=Uz balvu Zelta Mikrofons kategorijā Rokmūzikas albums pretendē grupas Židrūns, Krāsa, So Lucid Electric Feel, Nova Koma (piedalās Edavārdi un Idus Abra), kā arī ARTURS|website=Zelta Mikrofons|access-date=2025-04-28|date=2021-02-12|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada jūlijā grupa izdeva otro studijas albumu "Samierināšanās Mehānisms". Tas ir personisks stāsts par dusmām, piedošanu un rēgiem, kas nepazūd arī tad, kad šķiet, ka viss jau sen ir aiz muguras. == Stilistika == Grupa pati savu skanējumu, tai skaitā, dziesmu vārdu dēļ, dēvē par murgroku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/mes-visi-esam-citplanetiesi.-grupa-_krasa_-liek-noticet-latviesu-roks-vel-ir-dzivs-14257130|title=Mēs visi esam citplanētieši. Grupa Krāsa liek noticēt - latviešu roks vēl ir dzīvs|last=Rudaks|first=Uldis|authorlink=Uldis Rudaks|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-28}}</ref> "Krāsas" mūzikā saplūst psihedēliskā, alternatīvā un garāžroka elementi. Grupas dalībnieki kā vienu no galvenajām muzikālajām ietekmēm min amerikāņu grupu "[[Queens of the Stone Age]]" un tās līderi Džošu Homiju.<ref name=":0" /> == Diskogrāfija == === Albumi === * "Viss ir kārtībā" (2014, EP) * "Ak dievs, ko par mums teiks citplanētieši" (2020, LP) * "Samierināšanās Mehānisms" (2026, LP) === Singli === * "Pastnieks" (2019) * "Es nevienam neskriešu pakaļ" (2021) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/artist/2iYUghoIPDi52fL3CVI0l2 ''Spotify'' profils]{{Bandcamp|krasa}} * {{Facebook|grupakrasa}} * {{Instagram|grupakrasa}} * [https://www.youtube.com/UCTF36c7xXd9kaA-e_Ibq9gQ ''Youtube'' profils] {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}}{{DEFAULTSORT:Krāsa}} [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] 15inawyydqbc5ucq4yq9wh9jx2ytebu 0 603283 4498081 4347478 2026-07-24T05:46:33Z Biafra 13794 4498081 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Skandinieki | Apraksts = | Fons = grupa | Vieta = {{LVA}} | Žanrs = [[tautasdziesmas]]<br />[[tautas dejas]] | Gadi = 1976—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Attēls = Folklore group "Skandinieki" in Strazdumuiža, 19.06.2025.jpg }} '''"Skandinieki"''' ir [[Latvija]]s [[folklora]]s draugu kopa,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/laula-kuni-elad-dziedi-kamer-dzivo-helmi-stalti-pieminot-14300633|title=Laula, kuni elad! Dziedi, kamēr dzīvo! Helmī Stalti pieminot|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-20}}</ref> viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas folkloras grupām, kas dibināta 1976. gada 11. novembrī [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/kultura/191507-aprite-skandinieki-ka-muguras-izsliesana.htm|title=APRITĒ: Skandinieki kā muguras izsliešana|website=nra.lv|access-date=2025-06-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/helmi-stalte|title=Livones.net - Helmī Stalte|website=www.livones.net|access-date=2025-06-20|language=en|archive-date=2022-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220705012555/http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/helmi-stalte}}</ref> Grupas darbības mērķis ir seno latviešu un [[Lībieši|lībiešu]] tautasdziesmu, rituālu un paražu saglabāšana, atdzīvināšana un atskaņošana autentiskā manierē, ar tradicionālo dziedāšanas stilu, instrumentiem un [[Latviešu tautastērpi|tautastērpu]] lietojumu. Kolektīvs administratīvi pieder pie Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/makslinieciskie-kolektivi/kulturas-un-tautas-makslas-centra-ritums-folkloras-draugu-kopa-skandinieki|title=Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" folkloras draugu kopa "Skandinieki"|website=kulturasdati.lv|access-date=2025-06-20}}</ref> == Dibināšana un vadība == Grupu kā folkloras draugu kopu dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību Latvijā [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā, ko uzskata par nevardarbīgo pretošanos režīmam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/274508-latvijas-ieverojamas-dzimtas-kolkas-livu-stipra-gimene-stalti|title=Latvijas ievērojamās dzimtas. Kolkas līvu stiprā ģimene - Stalti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-20|date=2018-03-28|language=lv}}</ref> "Skandinieki" kļuva par vienu no pirmajiem kolektīviem, kas apzināti pievērsās latviešu un [[Lībieši|lībiešu]] tradicionālās kultūras izpētei, saglabāšanai un popularizēšanai. Helmī Stalte kļuva par tās ilggadējo garīgo un māksliniecisko vadītāju. Viņa aktīvi piedalījās tradicionālās kultūras izpētē un atjaunošanā. 2000. gados grupas vadību pārņēma viņu meita [[Julgī Stalte]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslinieka-darbistaba/folkloras-kopas-skandinieki-makslinieciska-vaditaja-julgi-stalte.a64513/|title=Folkloras kopas "Skandinieki" mākslinieciskā vadītāja Julgī Stalte|website=klasika.lsm.lv|access-date=2025-06-20}}</ref> Sākumā "Skandinieki" dziedāja karavīru dziesmas, brauca no novada uz novadu, katrā vietā sagatavojot tieši šī novada dziesmu programmu un mudinot vietējos uz sava novada dziesmu popularizāciju.<ref name=":2" /> Ar viņu līdzdalību tika iedibināts starptautiskais folkloras festivāls "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]", un viņi kļuva par iedvesmas avotu daudziem citiem kolektīviem, tostarp “[[Iļģi]]em”, “Rasai”, “Dimzēnam” un dziesmu un cīņu klubu “Vilkačiem”.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/-skandinieki-4884#album|title=Skandinieki {{!}} LMIC|website=www.lmic.lv|access-date=2025-06-20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lauska.lv/veikals/makslinieki-2/skandinieki/|title=Skandinieki|website=Lauska Veikals|access-date=2025-06-20|date=2018-08-28|language=lv-LV}}</ref> == Stils un muzikālais virziens == “Skandinieki” ir viena no pirmajām Latvijas folkloras grupām, kas konsekventi orientējās uz autentisku tradicionālo izpildījumu, nevis stilizētu tautas mūziku. Grupas repertuārā ietilpst: * Senās latviešu tautasdziesmas (dainas) * Kalendāro svētku rituālu dziesmas ([[Ziemassvētki]], [[Lieldienas]], [[Jāņi]], [[Meteņi]] u.c.) * Darba dziesmas (aršanai, kulšanai, ganiņu dziesmas u.c.) * Kāzu un bērēšanas dziesmas * Mitoloģiskie un buramie teksti Dziedāšana notiek tradicionālajā daudzbalsīgajā manierē, bieži bez pavadījuma vai ar minimālu instrumentālu papildinājumu, izmantojot vēsturiskus instrumentus: [[Kokle|kokli]], [[Stabule|stabuli]], [[Dūce|dūci]], [[bungas]], [[Svilpaunieks|svilpaunieku]], [[Trīdeksnis|trīdeksni]] u.c. Skandinieku repertuārā ir dziesmas, dejas, rotaļas un rituāli no visiem Latvijas novadiem, kā arī lībiešu kultūras mantojums. == Ritualitāte un sabiedriskā nozīme == “Skandinieki” ne tikai izpilda dziesmas koncertos, bet arī praktizē dzīvos rituālus — veic tradicionālos gadskārtu svētkus, dzīves cikla ieražas (kāzas, bērna piedzimšana, bēres). Tādējādi viņi ir ne tikai muzikāla vienība, bet dzīva kultūras kopiena, kas piedalās tautas tradīciju uzturēšanā. Viņu darbība cieši saistīta ar Latvijas folkloras kustību kopš 1980. gadiem, īpaši Atmodas laikā, kad tautas kultūra kļuva par nacionālās identitātes atjaunotāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/13.06.2023-livu-lieta-vissvarigaka-no-helmi-staltes-atvadoties.a512556/|title=«Līvu lieta» – vissvarīgākā. No Helmī Staltes atvadoties|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-20|language=lv}}</ref> bet pati grupa un tās vadītāji nereti konfliktēja ar varas iestādēm.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.staltiparlatviju.com/par-mums|title=PAR MUMS|website=My Site 5|access-date=2025-06-20|language=en}}</ref> == Darbība un sastāvs == Grupā piedalās dažādu paaudžu dalībnieki — gan profesionāli mūziķi, gan tautas dziedātāji no visdažādākajām Latvijas vietām. 2020. gadā grupā bija 52 dalībnieki.<ref name=":1" /> “Skandinieki” regulāri uzstājas Latvijas kultūras pasākumos, festivālos,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/37767-aicina-uz-festivala-baltica-2015-atskanas-koncertiem|title=Aicina uz festivāla "Baltica 2015" atskaņas koncertiem|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-20|date=2015-11-03|language=lv}}</ref> kā arī koncertē ārzemēs, pārstāvot Latviju dažādos starptautiskos folkloras forumos un mūzikas festivālos. Viņi arī vada gadskārtu un ģimenes godus, [[Jāņi|Jāņu]] ielīgošanas, rīko meistarklases un lekcijas. Katru gadu grupa pēta kādu konkrētu tradīciju vai reģionu, padziļinot izpratni par kultūras daudzslāņainību.<ref name=":1" /> == Diskogrāfija (izlase) == Grupai ir izdoti vairāki albumi, ieskaitot:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/artist/1760419-Skandinieki|title=Skandinieki|website=Discogs|access-date=2025-06-20|language=en}}</ref> * ''Divi duči rotaļu kopā ar «Skandiniekiem»'' (1982) * ''Senie balsi: Latviešu tautas instrumentāla mūzika'' (1982) * ''Līgo! Lai Top!'' (1997; 2004) * ''Skandinieki'' (2003) * ''Kāzas sēļu zemēs'' (2018) * ''Dvēsele (2022)'' == Mantojums un ietekme == “Skandinieki” uzskatāmi par pionieriem latviešu tradicionālās mūzikas atdzimšanā un etnomuzikālās izglītības veicinātājiem. Viņu ietekmē radās daudzas citas folkloras kopas un tika nostiprināts vēsturiskā autentiskuma ideāls kā mērķis šajā jomā. Grupa arī piedalījusies etnogrāfisko ekspedīciju materiālu apgūšanā, pierakstīto dziesmu atdzīvināšanā, kā arī ir bijusi konsultatīvs resurss kultūrvēsturisku pasākumu organizēšanā. == Apbalvojumi == Skandinieki ir saņēmuši Eiropas balvu tautas mākslā, kā arī Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus par ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā.<ref name=":3" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{facebook|skandinieki}} [[Kategorija:Latviešu folkloras grupas]] [[Kategorija:Lībiešu kultūra]] 7w5rnu3zjxulsrcs3zxr5s15qcwt9ul 0 603713 4497971 4480930 2026-07-23T17:38:06Z DJ EV 31928 /* Komandas un braucēji */ typo 4497971 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2024 | Tagad = 2025 | Nākam = 2026 }} {{Vairāki attēli | perrow = 2 | total_width = 400 | image1 = 2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg | image2 = 2025 Japan GP - McLaren - Lando Norris - FP1.jpg | footer = [[Lando Noriss]] izcīnija savu pirmo čempiona titulu, kamēr ''[[McLaren]]'' ieguva konstruktoru kausu }} '''2025. gada ''F1'' sezona''', oficiāli pazīstama kā '''2025. gada ''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2025 FIA Formula One World Championship}}), bija [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 76. čempionāta sezona. Sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix''.<ref name="2025 calendar" /> 2025. gada sezonā ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]. [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Konstruktoru kausu]] ieguva ''McLaren'', kam tas bija desmitais tituls kopā un otrais pēc kārtas. == Komandas un braucēji == 2025. gada sezonā piedalās šādas komandas un piloti: {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors !class="unsortable" rowspan="2"|Šasija !scope="col" rowspan="2" nowrap|Dzinējs !colspan="3" scope="col" class="unsortable"|Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !class="unsortable" |Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|France}} ''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|website=BWT|date=11 February 2022|access-date=24 April 2024|archive-date=24 April 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240424190638/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/}}</ref> ! ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' | A525<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Collantine |first=Keith |date=18 February 2025 |title=First pictures: Alpine presents its livery for the 2025 F1 season |url=https://www.racefans.net/2025/02/18/first-pictures-alpine-presents-its-livery-for-the-2025-f1-season/ |access-date=18 February 2025 |website=RaceFans}}</ref> |{{Nowrap|''Renault E-Tech RE25''}}<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |date=8 January 2024 |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240526060831/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-date=26 May 2024 |access-date=8 February 2024 |work=The Race |language=en}}</ref> |style="text-align:center"|7<br />43<br />10 |{{flaga|Australia}} [[Džeks Dūans]]<br />{{flaga|Argentina}} [[Franko Kolapinto]]<br />{{flaga|France}} [[Pjērs Gaslī]] | align="center" nowrap|1—6<br />7—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|United Kingdom}} ''Aston Martin [Aramco F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=3 February 2022 |title=F1: Aston Martin sela acordo de patrocínio com Aramco |url=https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240907004439/https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-date=7 September 2024 |access-date=25 January 2024 |website=motorsport.uol.com.br |publisher=[[Universo Online|UOL]]}}<!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --></ref> ! {{Nowrap|''[[Aston Martin]] [[Saudi Aramco|Aramco]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}} |AMR25<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Aston Martin Aramco announces high-performance partnership with PUMA |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202110759/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |quote=PUMA car branding will debut on the AMR25 when it is launched ahead of the 2025 F1 season.}}</ref> |{{nowrap|''Mercedes-AMG F1 M16''}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |title=AMR25 |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20250301114341/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |archive-date=1 March 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |language=en |archive-date=8 February 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240208172635/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport }}</ref> |style="text-align:center"|14<br />18 |{{flaga|Spain}} [[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Canada}} [[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24{{efn|[[Lānss Strols]] tika pieteikts {{f1gp|Spānijas}}, bet vēlāk izstājās sāpju plaukstā un plaukstas locītavā dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-aston-martin-announce-stroll-to-miss-spanish-grand-prix.4FI8kbD2YhaiuMDhXgW8KO|title=Aston Martin announce Stroll to miss Spanish Grand Prix|website=Formula1.com|date=31 May 2025|access-date=31 May 2025}}</ref>}} |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Italy}} ''Scuderia Ferrari HP''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |website=HP |access-date=24 April 2024 |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424135809/https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.htm }}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |''SF-25''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Velasco |first1=Paul |title=Ferrari confirms SF-25 as name for 2025 Formula 1 car |url=https://www.grandprix247.com/2025/01/30/ferrari-confirms-sf-25-as-name-for-2025-formula-1-car/ |access-date=30 January 2025 |work=GRANDPRIX247 |date=30 January 2025}}</ref> |''Ferrari 066/15''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monaco}} [[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|United States}} ''MoneyGram Haas F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html|title=Haas sign new title sponsor for 2023 in multi-year deal|website=Formula 1|date=20 October 2022|access-date=22 October 2022|archive-date=28 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128011030/https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |VF-25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gallery-haas-showcase-new-livery-for-2025-season-at-f1-75-live.1MglCUrG0z3HKWB8h1ZvLp|title=Haas showcase new livery for 2025 season at F1 75 Live|website=Formula 1|date=18 February 2025|access-date=19 February 2025}}</ref> |''Ferrari 066/15''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis |url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-date=30 August 2020 |access-date=30 August 2020 |website=grandprix.com}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|France}} [[Estebans Okons]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|United Kingdom}} ''McLaren Formula 1 Team'' ! ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | ''MCL39''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Kalinauckas |first=Alex |date=2025-02-13 |title=McLaren becomes first F1 team to reveal 2025 car design |url=https://au.motorsport.com/f1/news/mclaren-becomes-first-f1-team-reveal-2025-car-design/10695547/ |access-date=2025-02-13 |work=[[Motorsport.com|Motorsport.com Australia]] |publisher=[[Motorsport Network]]}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M16<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |title=McLaren's deal to use Mercedes F1 engines again from 2021 announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ |access-date=17 September 2022 |website=Autosport |date=28 September 2019 |language=en |archive-date=2 June 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215052/https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ }}</ref> |style="text-align:center"|4<br />81 |{{flaga|United Kingdom}} [[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Australia}} [[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{nowrap|{{flaga|Germany}} ''Mercedes-AMG Petronas F1 Team''}}<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Noble |first1=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |date=28 September 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301081705/https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |archive-date=1 March 2024 |access-date=24 April 2024 |website=Motorsport |language=en}}</ref> ! ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | F1 W16<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercedesamgf1.com/news/w16-launch-date-confirmed|title=W16 Launch Date Confirmed|date=27 January 2025|access-date=27 January 2025|website=[[Mercedes-AMG Petronas F1 Team]]}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M16''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{nowrap|{{flaga|Italy}} [[Andrea Kimi Antonelli]]}}<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Racing Bulls"|{{nowrap|{{flaga|Italy}} ''Visa Cash App Racing Bulls F1 Team''}}<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Noble |first=Jonathan |date=2024-11-02 |title=What's really going on with RB's name change plans for F1 2025 |url=https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ |access-date=2024-11-07 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=11 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241111014048/https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ }}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Honda]] RBPT'' |{{nowrap|VCARB 02<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Hahnair to join Visa Cash App RB Formula 1 Team |url=https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |website=Visa Cash App RB Formula One Team |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202230015/https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en |quote=As from the start of the 2025 season, the Hahnair logo will feature on the VCARB-02 mirrors}}</ref>}} |{{nowrap|''Honda RBPTH003''}}<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=Honda RBPTH003 {{!}} Formula 1 |url=https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 |access-date=2025-05-13 |website=Honda.Racing |language=en |archive-date=2025-04-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250414165315/https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 }}</ref> |style="text-align:center"|6<br />22<br />30 |{{flaga|France}} [[Izaks Hadžars]]<br />{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]<br />{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—2<br />3—24 |- |data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austria}} ''Oracle Red Bull Racing''<ref>{{Tīmekļa atsauce|access-date=25 January 2024|date=10 February 2022|website=Autoracing|title=Acordo Red Bull/Oracle é "o maior na história da F1"|url=https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/|archive-date=4 April 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230404024812/https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/}}<!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --></ref> !''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |RB21<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Oracle Red Bull Racing Partners with Neat |url=https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |website=Oracle Red Bull Racing |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126175421/https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |archive-date=26 November 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en}}</ref> |{{nowrap|Honda RBPTH003''}}<ref name=":3" /> |style="text-align:center"|1<br />30<br />22 |{{nowrap|{{flaga|Netherlands}} [[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]]<br />{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]}} | align="center" nowrap|1—24<br />1—2<br />3—24 |- | data-sort-value="Sauber"|{{flaga|Switzerland}} ''Stake F1 Team Kick Sauber''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Nichol |first1=Jake |title=Sauber announces official team name for 2024 and 2025 |url=https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. |access-date=24 April 2024 |work=RacingNews365 |date=1 January 2024 |language=en |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424183544/https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. }}</ref>{{efn|[[Sauber]] sponsors ir ''[[Stake.com|Stake]]'', kas ir straumēšanas platformas [[kick.com|Kick]] līdzdibinātāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |url=https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/ |title=Sauber to run under Stake F1 Team name in 2024–25 |date=15 December 2023 |access-date=18 March 2024 |website=[[Motorsport.com]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=15 December 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231215121736/https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/}}</ref> 1., 9., 13., 15., 23. un 24. kārtā komanda startēja kā ''Kick Sauber F1 Team''.<ref name="entry lists" />}} ! ''[[Kick.com|Kick]]'' ''[[Sauber]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | C45<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sauber-group.com/de/news/detail/stake-f1-team-kick-sauber-and-coinpayments-launch-partnership-prior-to-2025-season|title=Stake F1 Team KICK Sauber and CoinPayments launch partnership prior to 2025 season|website=sauber-group.com|date=17 February 2025|accessdate=18 February 2025|quote=As part of the agreement, CoinPayments’ logo will be sported on the team’s 2025 challenger, the soon-to-be unveiled C45.}}</ref> | ''Ferrari 066/15''<ref>{{Ziņu atsauce |date=26 October 2022 |title=Audi to team up with Sauber for Formula One entry in 2026 |url=https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240826025222/https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-date=26 August 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[USA Today]] |agency=[[Associated Press]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kisby |first=Cambridge |date=23 July 2024 |title=Audi's F1 team explained: 2026 entry concerns as Binotto and Wheatley are drafted in |url=https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240516131900/https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-date=16 May 2024 |access-date=22 September 2024 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |language=en}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Germany}} [[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Williams"|{{flaga|United Kingdom}} ''Atlassian Williams Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mann-Bryans |first1=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |FW47<ref name="FW47">{{Tīmekļa atsauce |title=Williams Racing is pleased to announce a new multi-year partnership with Santander that will begin in 2025 |url=https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |website=williamsf1.com |date=9 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241214024616/https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |archive-date=14 December 2024 |access-date=16 June 2025 |quote=Santander or Openbank branding will feature on the FW47, driver helmets and team clothing throughout 2025}}</ref> |''Mercedes-AMG F1 M16''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |date=8 January 2024 |editor-last=Sarkar |editor-first=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08 |archive-url=https://archive.today/20240922005425/https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |archive-date=22 September 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[Reuters]]}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref name="entry lists">Oficiālie dalībnieku saraksti: * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_australian_grand_prix_-_entry_list_corrected_.pdf |title=2025 Australian Grand Prix – Entry List (Corrected) |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=14 March 2025 |access-date=14 March 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Chinese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=21 March 2025 |access-date=21 March 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Japanese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 April 2025 |access-date=4 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_bahrain_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Bahrain Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=11 April 2025 |access-date=11 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_saudi_arabian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Saudi Arabian Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=18 April 2025 |access-date=18 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Miami Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=2 May 2025 |access-date=2 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_emilia_romagna_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Emilia Romagna Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=16 May 2025 |access-date=16 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Monaco Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 May 2025 |access-date=23 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_spanish_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Spanish Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=30 May 2025 |access-date=30 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Canadian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Austrian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=27 June 2025 |access-date=27 June 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_british_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 British Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 July 2025 |access-date=4 July 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_belgian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Belgian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=25 July 2025 |access-date=26 July 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_hungarian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Hungarian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=1 August 2025 |access-date=1 August 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_dutch_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Dutch Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=29 August 2025 |access-date=29 August 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_italian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Italian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 September 2025 |access-date=5 September 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_azerbaijan_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Azerbaijan Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=19 September 2025 |access-date=19 September 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_singapore_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Singapore Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=3 October 2025 |access-date=3 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_united_states_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 United States Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=17 October 2025 |access-date=17 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_mexico_city_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Mexico City Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=24 October 2025 |access-date=24 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_sao_paulo_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 São Paulo Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=6 November 2025 |access-date=6 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_las_vegas_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Las Vegas Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=20 November 2025 |access-date=20 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_qatar_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Qatar Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=28 November 2025 |access-date=28 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 December 2025 |access-date=5 December 2025}} </ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2025|title=2025 FIA Formula One World Championship – Entry List|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2025/2025-fia-formula-one-world-championship-entry |access-date=12 May 2025|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]}} </ref> |} === Komandu izmaiņas === ''RB'' pārstāja lietot iniciālismu un turpmāk čempionātā piedalās kā ''[[Racing Bulls]]''.<ref name=":1" /> === Pilotu izmaiņas === [[Luiss Hamiltons]] pēc 12 sezonām ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā pameta to un pievienojās ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''.<ref name="HamiltonFerrari">{{Tīmekļa atsauce|title=Team Statement|date=1 February 2024|access-date=1 February 2024|publisher=[[Scuderia Ferrari]]|url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024|archive-date=2 February 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240202001954/https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024}}</ref> Viņš aizstāja [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosu Sainsu]], kurš pievienojās ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=29 July 2024 |title=Sainz signs for Williams as Spaniard's F1 future is confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-url=https://web.archive.org/web/20240913025145/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-date=13 September 2024 |access-date=29 July 2024 |website=Formula 1}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka Sainss aizstās [[Loganu Sārdžentu]], tomēr viņš [[2024. gada F1 sezona|iepriekšējās sezonas]] gaidā tika aizstāts ar [[Franko Kolapinto]], kurš savukārt kļuva par ''[[Alpine]]'' komandas rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=BWT Alpine Formula One Team enters into agreement with Williams Racing to secure services of Franco Colapinto on multi-year deal |url=https://media.alpinecars.com/bwt-alpine-formula-one-team-enters-into-agreement-with-williams-racing-to-secure-services-of-franco-colapinto-on-multi-year-deal/?lang=eng |access-date=2025-01-09 |website=Newsroom Alpine |language=en-EN}}</ref> Hamiltonu ''Mercedes'' komandā aizstāja [[Andrea Kimi Antonelli]], kam šī kļuva par debijas sezonu Pirmajā formulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=31 August 2024 |title=Antonelli confirmed as Hamilton's replacement with Mercedes looking ahead to 'next chapter' |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm |access-date=31 August 2024 |website=Formula 1 |archive-date=31 August 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240831071304/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm }}</ref> ''[[Haas F1|Haas]]'' pilnībā nomainīja savu pilotu sastāvu. [[Niko Hilkenbergs]] pameta komandu, lai pievienotos ''[[Sauber]]'', komandai, ko viņš bija pārstāvējis {{f1|2013}}. gada sezonā.<ref name="Hulkenberg">{{Tīmekļa atsauce |date=26 April 2024 |title=Nico Hulkenberg to depart Haas at the end of 2024 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909151355/https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-date=9 September 2024 |access-date=21 September 2024 |website=Formula 1 |quote=But it's now been confirmed that the 36-year-old will depart the American squad – and make his way to Sauber – at the end of the campaign.}}</ref> Viņu aizstāja ''Haas'' rezerves pilots [[Olivers Bērmans]], kurš iepriekšējā sezonā bija aizvadījis trīs sacīkstes ''Haas'' un ''Ferrari'' komandu sastāvos.<ref name="Bearman">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8|title=F2 star Ollie Bearman promoted to F1 with Haas for 2025|website=Formula 1|date=4 July 2024|access-date=4 July 2024|archive-date=4 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240704092004/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8}}</ref> Komandu pameta arī [[Kevins Magnusens]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf|title=Magnussen to leave Haas when contract expires at the end of 2024 season|website=Formula 1|date=18 July 2024|access-date=18 July 2024|archive-date=18 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240718080942/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf}}</ref> kuru aizstāja [[Estebans Okons]], kurš pameta ''Alpine'' pirms iepriekšējās sezonas {{f1gp|Abū Dabī}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barretto |first=Lawrence |date=3 June 2024 |title=Alpine to part ways with Ocon at end of 2024 season |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-url=https://web.archive.org/web/20240819180038/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-date=19 August 2024 |access-date=3 June 2024 |website=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group]] |language=en}}</ref> [[Džeks Dūans]], kurš aizstāja Okonu Abū Dabī ''Grand Prix'', kļuva par ''Alpine'' pilotu 2025. gada sezonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Doohan to race for Alpine in 2025 as F1 promotion confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp |date=23 August 2024 |access-date=23 August 2024 |website=Formula 1 |language=en |archive-date=9 September 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909155813/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |title=Alpine confirm Doohan to race in Abu Dhabi as Ocon is released |website=Formula 1 |date=2 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202091119/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |archive-date=2 December 2024 |access-date=2 December 2024}}</ref> [[Valteri Botass]] un [[Džou Guaņju]] abi pameta ''Sauber'' komandu pēc trīs gadiem tajā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J|title=Bottas and Zhou to leave Kick Sauber as team confirm decision to part ways|website=Formula 1|date=6 November 2024|access-date=6 November 2024|archive-date=10 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241110071615/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J}}</ref> Botass pievienojās ''Mercedes'' kā rezerves pilots,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk|title=Bottas to re-join Mercedes as reserve driver in 2025 |website=Formula 1 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219120645/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk |archive-date=19 December 2024 |date=19 December 2024 |access-date=16 June 2025}}</ref> bet Džou kļuva par ''Ferrari'' rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McDonagh |first=Connor |url=https://www.crash.net/f1/news/1062777/1/axed-zhou-guanyu-lands-new-role-ferrari-2025 |title=Axed Zhou Guanyu lands new role with Ferrari for 2025 |website=Crash |date=5 February 2025 |access-date=5 February 2025}}</ref> Kopā ar Hilkenbergu, 2025. gada sezonā ''Sauber'' komandu pārstāvēs ''[[Formula 2]]'' čempions [[Gabriels Bortoleto]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|access-date=6 November 2024|date=6 November 2024|title=Kick Sauber confirm rookie Bortoleto as second driver for 2025|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9|website=Formula 1|archive-date=6 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241106235853/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9}}</ref> [[Serhio Peress]] pēc 2024. gada sezonas pameta ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'', lai gan viņam bija spēkā līgums līdz pat {{f1|2026}}. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp|title=Perez and Red Bull agree to part ways following conclusion of 2024 season|website=Formula 1|date=18 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241218171746/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp |archive-date=18 December 2024 |access-date=18 December 2024}}</ref> Viņa vietā no ''Racing Bulls'' tika paaugstināts [[Liams Losons]], kurš bija aizvadījis piecas sacīkstes {{f1|2023}}. gada sezonā, bet sešas — 2024. gada sezonā.<ref name="Lawson">{{Tīmekļa atsauce |title=Liam Lawson Joins Max Verstappen for 2025 Season |url=https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219091330/https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-date=19 December 2024 |access-date=2024-12-19 |website=Oracle Red Bull Racing |language=en}}</ref> Viņu ''Racing Bulls'' aizstāja [[Izaks Hadžars]], kuram ši bija debija Pirmajā formulā.<ref name="Hadjar">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|title=Hadjar signs for RB as he takes final seat on 2025 F1 grid|website=Formula 1|date=20 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241220101337/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|archive-date=20 December 2024|access-date=20 December 2024}}</ref> === Izmaiņas sezonas gaitā === Pēc otrās sezonas sacīkstes, {{f1gp|Ķīnas}}, Liams Losons tika pazemināts uz ''Racing Bulls'', viņu aizstājot ar [[Juki Cunodu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-tsunoda-to-replace-lawson-at-red-bull-from-japanese-gp-as-new.49qawI5Q4YYPhhMJpHqUiO |title=Tsunoda to replace Lawson at Red Bull from Japanese GP as New Zealander drops down to Racing Bulls |website=Formula One |date=27 March 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref> Pēc {{f1gp|Maiami}} [[Džeks Dūans]] tika pazemināts par rezerves pilotu, viņu aizstājot iepriekšējam rezerves pilotam [[Franko Kolapinto]], kurš iepriekšējā sezonā aizvadīja 9 sacīkstes ''Williams'' komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-colapinto-to-replace-doohan-for-next-five-rounds-as-team-opt.4lH96VnGHyC45S3yjeJOMK |title=Alpine confirm Colapinto to replace Doohan for next five rounds as team opt to 'rotate' seat |website=Formula One |date=7 May 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref> == Kalendārs == 2025. gada sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix'', tie paši, kas [[2024. gada F1 sezona|pagājušajā sezonā]].<ref name="2025 calendar">{{publikācijas atsauce |date=12 April 2024 |title=FIA and Formula 1 announce calendar for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-url=https://web.archive.org/web/20240920154537/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-date=20 September 2024 |access-date=12 April 2024 |publisher=[[Formula One Group]]|location=London}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last=Barretto|first=Lawrence|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd|title=The key differences and stand outs from the 2025 F1 calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=12 April 2024|access-date=12 April 2024|archive-date=8 October 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241008140026/https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd}}</ref> Sešos no tiem ([[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas]], [[ASV Grand Prix|ASV]], [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu]] un [[Kataras Grand Prix|Kataras]]) tika aizvadītas sprinta sacīkstes.<ref name="sprint">{{publikācijas atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|title=FIA and Formula 1 announce 2025 Sprint calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=11 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240711120412/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|archive-date=11 July 2024|access-date=11 July 2024}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Boxall-Legge |first=Jake |date=11 July 2024 |title=F1 Announces Sprint Race Calendar for 2025, Belgium Replaces Austria |url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240905144110/https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-date=5 September 2024 |access-date=11 July 2024 |work=[[Motorsport.com|Motorsport]]|location=Miami}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" !data-sort-type="number" |Kārta !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' ![[F1 trašu saraksts|Trase]] !class="unsortable" |Datums |- !1 | [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | {{flaga|AUS}} [[Albertparks|Melburnas ''Grand Prix'' trase]], [[Melburna]] |16. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|CHN}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |23. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|JPN}} [[Sudzuka|Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |6. aprīlis |- !4 |[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] |{{flaga|BHR}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]] |13. aprīlis |- !5 |{{Nowrap|[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]}} |{{flaga|SAU}} [[Džidas ielu trase]], [[Džida]] |20. aprīlis |- !6 | [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{nowrap|{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]]}} |4. maijs |- !7 | [[Emīlijas-Romanjas Grand Prix|Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ITA}} [[Enco un Dino Ferrāri autodroms|Imolas trase]], [[Imola]] |18. maijs |- !8 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|MCO}} [[Monako trase]], [[Montekarlo]] |25. maijs |- !9 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ESP}} [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas trase]], [[Barselona]] |1. jūnijs |- !10 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|CAN}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |15. jūnijs |- !11 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Rings]], [[Špīlberga (pilsēta)|Špīlberga]] |29. jūnijs |- !12 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|UK}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |6. jūlijs |- !13 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|BEL}} [[Spā-Frankošampa|Spā-Frankošampas trase]], [[Frankošampa]] |27. jūlijs |- !14 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|HUN}} [[Hungaroringa]], [[Budapešta]] |3. augusts |- !15 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|NED}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |31. augusts |- !16 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ITA}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |7. septembris |- !17 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|AZE}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |21. septembris |- !18 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|SGP}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |5. oktobris |- !19 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]], [[Teksasa]] |19. oktobris |- !20 |[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] |{{nowrap|{{flaga|MEX}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]]}} |26. oktobris |- !21 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|BRA}} [[Interlaguša|Žosē Karluša Pases autodroms]], [[Sanpaulu]] |9. novembris |- !22 | [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | {{flaga|USA}} [[Las Vegas Strip trase|''Las Vegas Strip'' trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |22. novembris |- !23 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseilas Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |30. novembris |- !24 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|UAE}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |7. decembris |- ! colspan="4" |Avoti:<ref name="2025 calendar"/> |} == Rezultāti un kopvērtējums == === Sacīkstes === {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Posms !Sacīkste !Pirmā starta vieta !Ātrākais aplis !Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) |- ! 1 | {{flaga|Australia}} {{f1gp|Austrālijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 2 | {{flaga|China}} {{f1gp|Ķīnas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]{{Efn|[[Luiss Hamiltons]] sākotnēji uzstādīja ātrāko apli, bet vēlāk tika diskvalificēts.<ref name="china dsq">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-hamilton-disqualified-from-chinese-gp-after-skid-block-breach-as.6L1hYOxfmeSeNUnMpHQLaz|title=Hamilton disqualified from Chinese GP after skid block breach as Ferrari suffer double disqualification|website=Formula 1|date=23 March 2025|access-date=23 March 2025}}</ref> [[Lando Noriss]], kurš sākotnēji uzstādīja otro ātrāko apli, tika atzīts par sacīkstes ātrākā apļa veicēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_final_race_classification.pdf|title=2025 Chinese Grand Prix – Final Race Classification|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 March 2025 |access-date=23 March 2025}}</ref>}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 3 | {{flaga|Japan}} {{f1gp|Japānas}} | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="ANT" nowrap|{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 4 | {{flaga|Bahrain}} {{f1gp|Bahreinas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 5 | {{flaga|Saudi Arabia}} {{f1gp|Saūda Arābijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 6 | {{flaga|United States}} {{f1gp|Maiami}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 7 | {{nowrap|{{flaga|Italy}} {{f1gp|Emīlijas-Romanjas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 8 | {{flaga|Monaco}} {{f1gp|Monako}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 9 | {{flaga|Spain}} {{f1gp|Spānijas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 10 | {{flaga|Canada}} {{f1gp|Kanādas}} | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 11 | {{flaga|Austria}} {{f1gp|Austrijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 12 | {{flaga|United Kingdom}} {{f1gp|Lielbritānijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 13 | {{flaga|Belgium}} {{f1gp|Beļģijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 14 | {{flaga|Hungary}} {{f1gp|Ungārijas}} | data-sort-value="LEC" |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 15 | {{flaga|Netherlands}} {{f1gp|Nīderlandes}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 16 | {{flaga|Italy}} {{f1gp|Itālijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 17 | {{flaga|Azerbaijan}} {{f1gp|Azerbaidžānas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 18 | {{flaga|Singapore}} {{f1gp|Singapūras}} | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" |{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 19 | {{flaga|United States}} {{f1gp|ASV}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 20 | {{flaga|Mexico}} [[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 21 | {{flaga|Brazil}} [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ALB" |{{nowrap|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 22 | {{flaga|United States}} {{f1gp|Lasvegasas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 23 | {{flaga|Qatar}} {{f1gp|Kataras}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 24 | {{flaga|United Arab Emirates}} {{f1gp|Abū Dabī}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="LEC" |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avoti:<ref name="2025 calendar" /><ref name="pole+fl">{{Tīmekļa atsauce |title=FIA Formula One World Championship Results 2025|url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/results/2025 |website=Motorsportstats.com |access-date=7 December 2025}}</ref> |} === Pilotu kopvērtējums === Punkti tiek piešķirti tikai tiem braucējiem, kuri sacīkstē finišē pirmajās desmit pozīcijās. Sprinta sacīkstē punktus saņem pirmo astoņu vietu ieguvēji.<ref name="BeginnersWeekendGuide">{{Tīmekļa atsauce |title=The beginner's guide to the F1 weekend |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-beginners-guide-to-the-formula-1-weekend.5RFZzGXNhEi9AEuMXwo987 |access-date=3 February 2025 |website=Formula 1}}</ref> Ja sacīkste beidzas priekšlaikus, atkarībā no veiktās distances, var tikt samazināts piešķirto punktu skaits, kā arī braucēju, kuriem piešķir punktus, skaits. Vienādu punktu skaita gadījumā kopvērtējumā augstāk ierindojas pilots, kuram ir vairāk uzvaru. Ja uzvaru skaits starp viņiem ir vienāds, augstāk ir tas pilots, kam ir vairāk otro vietu, utt. Ja šī procedūra neļauj noteikt rezultātu, pilotu secība tiks izvēlēta pēc FIA noteiktiem kritērijiem. {|class="wikitable" style="font-size: 85%; text-align:center" !Vieta !style="background-color:#ffffbf"|&nbsp;1.&nbsp; !style="background-color:#dfdfdf"|&nbsp;2.&nbsp; !style="background-color:#ffdf9f"|&nbsp;3.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;4.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;5.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;6.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;7.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;8.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;9.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;10.&nbsp; |- !Sacīkste |style="background-color:#ffffbf"|25 |style="background-color:#dfdfdf"|18 |style="background-color:#ffdf9f"|15 |style="background-color:#dfffdf"|12 |style="background-color:#dfffdf"|10 |style="background-color:#dfffdf"|8 |style="background-color:#dfffdf"|6 |style="background-color:#dfffdf"|4 |style="background-color:#dfffdf"|2 |style="background-color:#dfffdf"|1 |- !Sprinta sacīkste{{Efn|Sprinta sacīkste notika Ķīnas, Maiami, Beļģijas, ASV, Sanpaulu un Kataras ''Grand Prix''.}} |8 |7 |6 |5 |4 |3 |2 |1 |colspan="2" {{N/A|}} |} {| |style="vertical-align:top; text-align:center; white-space: nowrap;"| {|class="wikitable" style="font-size: 85%; border-collapse:collapse; border-spacing: 0;" !Vieta !Pilots !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! 1 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{3 P}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|423 |- ! 2 | style="text-align:left" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|421 |- ! 3 | style="text-align:left"|{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{2 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|410 |- ! 4 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |5 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|319 |- ! 5 | style="text-align:left"|{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|242 |- ! 6 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|156 |- ! 7 | style="text-align:left" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |15 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|150 |- ! 8 | style="text-align:left"|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]] | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|73 |- ! 9 | style="text-align:left"|{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#FFFFFF" |DK | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |18<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|64 |- ! 10 | style="text-align:left" |{{flaga|ESP}} [[Fernando Alonso]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6 ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |56 |- ! 11 | style="text-align:left"|{{flaga|GER}} [[Niko Hilkenbergs]] | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|51 |- ! 12 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Izaks Hadžars]] | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |17 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|51 |- ! 13 | style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} [[Olivers Bērmans]] | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|41 |- ! 14 | style="text-align:left" |{{flaga|NZL}} [[Liams Losons]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |18 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|38 |- ! 15 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Estebans Okons]] | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|38 |- ! 16 | style="text-align:left"|{{flaga|CAN}} [[Lānss Strols]] | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | AT | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#DFFFDF" |10 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|33 |- ! 17 | style="text-align:left"|{{flaga|JPN}} [[Juki Cunoda]] | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |14 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|33 |- ! 18 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Pjērs Gaslī]] | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |19 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|22 |- ! 19 | style="text-align:left" |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |19 |- ! 20 | style="text-align:left" |{{flaga|ARG}} [[Franko Kolapinto]] | | | | | | | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |20 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|0 |- ! 21 | style="text-align:left" |{{flaga|AUS}} [[Džeks Dūans]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#EFCFFF" |Izst | | | | | | | | | | | | | | | | | | ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |0 |- !Vieta !Pilots !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- !colspan="27"|Avoti:<ref name="pole+fl" /><ref name="results">{{Tīmekļa atsauce |last1=Connelly |first1=Garry |last2=Remmerie |first2=Mathieu |last3=Warwick |first3=Derek |author-link3=Dereks Vorviks |last4=Al Hashmi |first4=Mohammed |date=7 December 2025 |title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Championship Points |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_championship_points.pdf |access-date=7 December 2025 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref><ref name="nationalities">{{Tīmekļa atsauce |url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/standings/2025|title=Formula One Standings|access-date=7 December 2025|website=Motorsportstats}}</ref><ref name="race results"> *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/australie/classement.aspx|title=Australia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/sprint.aspx|title=China 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/classement.aspx|title=China 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/japon/classement.aspx|title=Japan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/bahrein/classement.aspx|title=Bahrain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=13 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/arabie-saoudite/classement.aspx|title=Saudi Arabia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=20 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/sprint.aspx|title=Miami 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=3 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/classement.aspx|title=Miami 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=4 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/emilie-romagne/classement.aspx|title=Emilia-Romagna 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=18 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/monaco/classement.aspx|title=Monaco 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=25 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/espagne/classement.aspx|title=Spain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=1 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/canada/classement.aspx|title=Canada 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=15 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/autriche/classement.aspx|title=Austria 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=29 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/grande-bretagne/classement.aspx|title=Britain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/sprint.aspx|title=Belgium 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=26 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/classement.aspx|title=Belgium 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=27 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/hongrie/classement.aspx|title=Hungary 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=3 August 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/pays-bas/classement.aspx|title=Netherlands 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=31 August 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/italie/classement.aspx|title=Italy 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 September 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/azerbaidjan/classement.aspx|title=Azerbaijan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=21 September 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/singapour/classement.aspx|title=Singapore 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/sprint.aspx|title=USA 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=18 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/classement.aspx|title=USA 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=19 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/mexico-city/classement.aspx|title=Mexico City 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=26 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/sprint.aspx|title=São Paulo 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=8 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/classement.aspx|title=São Paulo 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=9 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/las-vegas/classement.aspx|title=Las Vegas 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=23 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/sprint.aspx|title=Qatar 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=29 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/classement.aspx|title=Qatar 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=30 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/abou-dhabi/classement.aspx|title=Abu Dhabi 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 December 2025}}</ref> |} |style="vertical-align:top" | {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">Skaitlis augšrakstā&nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta sacīkstē<br /> P&nbsp;– Pirmā starta vieta<br /> F&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} '''Piezīmes:''' * {{dagger}}&nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{commons|Category:2025 in Formula One|2025. gada F1 sezona}} * [https://www.formula1.com/ Oficiālā mājaslapa] {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2025. gads sportā|F1]] qz2sgent4zygaj7qell9z6mkt7xl3as 4497977 4497971 2026-07-23T18:20:16Z DJ EV 31928 /* Pilotu kopvērtējums */ 4497977 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2024 | Tagad = 2025 | Nākam = 2026 }} {{Vairāki attēli | perrow = 2 | total_width = 400 | image1 = 2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg | image2 = 2025 Japan GP - McLaren - Lando Norris - FP1.jpg | footer = [[Lando Noriss]] izcīnija savu pirmo čempiona titulu, kamēr ''[[McLaren]]'' ieguva konstruktoru kausu }} '''2025. gada ''F1'' sezona''', oficiāli pazīstama kā '''2025. gada ''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2025 FIA Formula One World Championship}}), bija [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 76. čempionāta sezona. Sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix''.<ref name="2025 calendar" /> 2025. gada sezonā ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]. [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Konstruktoru kausu]] ieguva ''McLaren'', kam tas bija desmitais tituls kopā un otrais pēc kārtas. == Komandas un braucēji == 2025. gada sezonā piedalās šādas komandas un piloti: {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors !class="unsortable" rowspan="2"|Šasija !scope="col" rowspan="2" nowrap|Dzinējs !colspan="3" scope="col" class="unsortable"|Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !class="unsortable" |Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|France}} ''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|website=BWT|date=11 February 2022|access-date=24 April 2024|archive-date=24 April 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240424190638/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/}}</ref> ! ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' | A525<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Collantine |first=Keith |date=18 February 2025 |title=First pictures: Alpine presents its livery for the 2025 F1 season |url=https://www.racefans.net/2025/02/18/first-pictures-alpine-presents-its-livery-for-the-2025-f1-season/ |access-date=18 February 2025 |website=RaceFans}}</ref> |{{Nowrap|''Renault E-Tech RE25''}}<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |date=8 January 2024 |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240526060831/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-date=26 May 2024 |access-date=8 February 2024 |work=The Race |language=en}}</ref> |style="text-align:center"|7<br />43<br />10 |{{flaga|Australia}} [[Džeks Dūans]]<br />{{flaga|Argentina}} [[Franko Kolapinto]]<br />{{flaga|France}} [[Pjērs Gaslī]] | align="center" nowrap|1—6<br />7—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|United Kingdom}} ''Aston Martin [Aramco F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=3 February 2022 |title=F1: Aston Martin sela acordo de patrocínio com Aramco |url=https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240907004439/https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-date=7 September 2024 |access-date=25 January 2024 |website=motorsport.uol.com.br |publisher=[[Universo Online|UOL]]}}<!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --></ref> ! {{Nowrap|''[[Aston Martin]] [[Saudi Aramco|Aramco]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}} |AMR25<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Aston Martin Aramco announces high-performance partnership with PUMA |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202110759/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |quote=PUMA car branding will debut on the AMR25 when it is launched ahead of the 2025 F1 season.}}</ref> |{{nowrap|''Mercedes-AMG F1 M16''}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |title=AMR25 |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20250301114341/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |archive-date=1 March 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |language=en |archive-date=8 February 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240208172635/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport }}</ref> |style="text-align:center"|14<br />18 |{{flaga|Spain}} [[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Canada}} [[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24{{efn|[[Lānss Strols]] tika pieteikts {{f1gp|Spānijas}}, bet vēlāk izstājās sāpju plaukstā un plaukstas locītavā dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-aston-martin-announce-stroll-to-miss-spanish-grand-prix.4FI8kbD2YhaiuMDhXgW8KO|title=Aston Martin announce Stroll to miss Spanish Grand Prix|website=Formula1.com|date=31 May 2025|access-date=31 May 2025}}</ref>}} |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Italy}} ''Scuderia Ferrari HP''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |website=HP |access-date=24 April 2024 |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424135809/https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.htm }}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |''SF-25''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Velasco |first1=Paul |title=Ferrari confirms SF-25 as name for 2025 Formula 1 car |url=https://www.grandprix247.com/2025/01/30/ferrari-confirms-sf-25-as-name-for-2025-formula-1-car/ |access-date=30 January 2025 |work=GRANDPRIX247 |date=30 January 2025}}</ref> |''Ferrari 066/15''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monaco}} [[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|United States}} ''MoneyGram Haas F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html|title=Haas sign new title sponsor for 2023 in multi-year deal|website=Formula 1|date=20 October 2022|access-date=22 October 2022|archive-date=28 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128011030/https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |VF-25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gallery-haas-showcase-new-livery-for-2025-season-at-f1-75-live.1MglCUrG0z3HKWB8h1ZvLp|title=Haas showcase new livery for 2025 season at F1 75 Live|website=Formula 1|date=18 February 2025|access-date=19 February 2025}}</ref> |''Ferrari 066/15''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis |url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-date=30 August 2020 |access-date=30 August 2020 |website=grandprix.com}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|France}} [[Estebans Okons]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|United Kingdom}} ''McLaren Formula 1 Team'' ! ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | ''MCL39''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Kalinauckas |first=Alex |date=2025-02-13 |title=McLaren becomes first F1 team to reveal 2025 car design |url=https://au.motorsport.com/f1/news/mclaren-becomes-first-f1-team-reveal-2025-car-design/10695547/ |access-date=2025-02-13 |work=[[Motorsport.com|Motorsport.com Australia]] |publisher=[[Motorsport Network]]}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M16<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |title=McLaren's deal to use Mercedes F1 engines again from 2021 announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ |access-date=17 September 2022 |website=Autosport |date=28 September 2019 |language=en |archive-date=2 June 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215052/https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ }}</ref> |style="text-align:center"|4<br />81 |{{flaga|United Kingdom}} [[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Australia}} [[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{nowrap|{{flaga|Germany}} ''Mercedes-AMG Petronas F1 Team''}}<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Noble |first1=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |date=28 September 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301081705/https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |archive-date=1 March 2024 |access-date=24 April 2024 |website=Motorsport |language=en}}</ref> ! ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | F1 W16<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercedesamgf1.com/news/w16-launch-date-confirmed|title=W16 Launch Date Confirmed|date=27 January 2025|access-date=27 January 2025|website=[[Mercedes-AMG Petronas F1 Team]]}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M16''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{nowrap|{{flaga|Italy}} [[Andrea Kimi Antonelli]]}}<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Racing Bulls"|{{nowrap|{{flaga|Italy}} ''Visa Cash App Racing Bulls F1 Team''}}<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Noble |first=Jonathan |date=2024-11-02 |title=What's really going on with RB's name change plans for F1 2025 |url=https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ |access-date=2024-11-07 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=11 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241111014048/https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ }}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Honda]] RBPT'' |{{nowrap|VCARB 02<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Hahnair to join Visa Cash App RB Formula 1 Team |url=https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |website=Visa Cash App RB Formula One Team |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202230015/https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en |quote=As from the start of the 2025 season, the Hahnair logo will feature on the VCARB-02 mirrors}}</ref>}} |{{nowrap|''Honda RBPTH003''}}<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=Honda RBPTH003 {{!}} Formula 1 |url=https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 |access-date=2025-05-13 |website=Honda.Racing |language=en |archive-date=2025-04-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250414165315/https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 }}</ref> |style="text-align:center"|6<br />22<br />30 |{{flaga|France}} [[Izaks Hadžars]]<br />{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]<br />{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—2<br />3—24 |- |data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austria}} ''Oracle Red Bull Racing''<ref>{{Tīmekļa atsauce|access-date=25 January 2024|date=10 February 2022|website=Autoracing|title=Acordo Red Bull/Oracle é "o maior na história da F1"|url=https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/|archive-date=4 April 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230404024812/https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/}}<!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --></ref> !''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |RB21<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Oracle Red Bull Racing Partners with Neat |url=https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |website=Oracle Red Bull Racing |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126175421/https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |archive-date=26 November 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en}}</ref> |{{nowrap|Honda RBPTH003''}}<ref name=":3" /> |style="text-align:center"|1<br />30<br />22 |{{nowrap|{{flaga|Netherlands}} [[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]]<br />{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]}} | align="center" nowrap|1—24<br />1—2<br />3—24 |- | data-sort-value="Sauber"|{{flaga|Switzerland}} ''Stake F1 Team Kick Sauber''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Nichol |first1=Jake |title=Sauber announces official team name for 2024 and 2025 |url=https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. |access-date=24 April 2024 |work=RacingNews365 |date=1 January 2024 |language=en |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424183544/https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. }}</ref>{{efn|[[Sauber]] sponsors ir ''[[Stake.com|Stake]]'', kas ir straumēšanas platformas [[kick.com|Kick]] līdzdibinātāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |url=https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/ |title=Sauber to run under Stake F1 Team name in 2024–25 |date=15 December 2023 |access-date=18 March 2024 |website=[[Motorsport.com]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=15 December 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231215121736/https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/}}</ref> 1., 9., 13., 15., 23. un 24. kārtā komanda startēja kā ''Kick Sauber F1 Team''.<ref name="entry lists" />}} ! ''[[Kick.com|Kick]]'' ''[[Sauber]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | C45<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sauber-group.com/de/news/detail/stake-f1-team-kick-sauber-and-coinpayments-launch-partnership-prior-to-2025-season|title=Stake F1 Team KICK Sauber and CoinPayments launch partnership prior to 2025 season|website=sauber-group.com|date=17 February 2025|accessdate=18 February 2025|quote=As part of the agreement, CoinPayments’ logo will be sported on the team’s 2025 challenger, the soon-to-be unveiled C45.}}</ref> | ''Ferrari 066/15''<ref>{{Ziņu atsauce |date=26 October 2022 |title=Audi to team up with Sauber for Formula One entry in 2026 |url=https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240826025222/https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-date=26 August 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[USA Today]] |agency=[[Associated Press]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kisby |first=Cambridge |date=23 July 2024 |title=Audi's F1 team explained: 2026 entry concerns as Binotto and Wheatley are drafted in |url=https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240516131900/https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-date=16 May 2024 |access-date=22 September 2024 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |language=en}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Germany}} [[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Williams"|{{flaga|United Kingdom}} ''Atlassian Williams Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mann-Bryans |first1=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |FW47<ref name="FW47">{{Tīmekļa atsauce |title=Williams Racing is pleased to announce a new multi-year partnership with Santander that will begin in 2025 |url=https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |website=williamsf1.com |date=9 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241214024616/https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |archive-date=14 December 2024 |access-date=16 June 2025 |quote=Santander or Openbank branding will feature on the FW47, driver helmets and team clothing throughout 2025}}</ref> |''Mercedes-AMG F1 M16''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |date=8 January 2024 |editor-last=Sarkar |editor-first=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08 |archive-url=https://archive.today/20240922005425/https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |archive-date=22 September 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[Reuters]]}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref name="entry lists">Oficiālie dalībnieku saraksti: * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_australian_grand_prix_-_entry_list_corrected_.pdf |title=2025 Australian Grand Prix – Entry List (Corrected) |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=14 March 2025 |access-date=14 March 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Chinese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=21 March 2025 |access-date=21 March 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Japanese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 April 2025 |access-date=4 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_bahrain_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Bahrain Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=11 April 2025 |access-date=11 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_saudi_arabian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Saudi Arabian Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=18 April 2025 |access-date=18 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Miami Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=2 May 2025 |access-date=2 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_emilia_romagna_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Emilia Romagna Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=16 May 2025 |access-date=16 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Monaco Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 May 2025 |access-date=23 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_spanish_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Spanish Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=30 May 2025 |access-date=30 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Canadian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Austrian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=27 June 2025 |access-date=27 June 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_british_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 British Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 July 2025 |access-date=4 July 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_belgian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Belgian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=25 July 2025 |access-date=26 July 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_hungarian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Hungarian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=1 August 2025 |access-date=1 August 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_dutch_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Dutch Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=29 August 2025 |access-date=29 August 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_italian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Italian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 September 2025 |access-date=5 September 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_azerbaijan_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Azerbaijan Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=19 September 2025 |access-date=19 September 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_singapore_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Singapore Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=3 October 2025 |access-date=3 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_united_states_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 United States Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=17 October 2025 |access-date=17 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_mexico_city_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Mexico City Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=24 October 2025 |access-date=24 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_sao_paulo_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 São Paulo Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=6 November 2025 |access-date=6 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_las_vegas_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Las Vegas Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=20 November 2025 |access-date=20 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_qatar_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Qatar Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=28 November 2025 |access-date=28 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 December 2025 |access-date=5 December 2025}} </ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2025|title=2025 FIA Formula One World Championship – Entry List|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2025/2025-fia-formula-one-world-championship-entry |access-date=12 May 2025|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]}} </ref> |} === Komandu izmaiņas === ''RB'' pārstāja lietot iniciālismu un turpmāk čempionātā piedalās kā ''[[Racing Bulls]]''.<ref name=":1" /> === Pilotu izmaiņas === [[Luiss Hamiltons]] pēc 12 sezonām ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā pameta to un pievienojās ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''.<ref name="HamiltonFerrari">{{Tīmekļa atsauce|title=Team Statement|date=1 February 2024|access-date=1 February 2024|publisher=[[Scuderia Ferrari]]|url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024|archive-date=2 February 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240202001954/https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024}}</ref> Viņš aizstāja [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosu Sainsu]], kurš pievienojās ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=29 July 2024 |title=Sainz signs for Williams as Spaniard's F1 future is confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-url=https://web.archive.org/web/20240913025145/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-date=13 September 2024 |access-date=29 July 2024 |website=Formula 1}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka Sainss aizstās [[Loganu Sārdžentu]], tomēr viņš [[2024. gada F1 sezona|iepriekšējās sezonas]] gaidā tika aizstāts ar [[Franko Kolapinto]], kurš savukārt kļuva par ''[[Alpine]]'' komandas rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=BWT Alpine Formula One Team enters into agreement with Williams Racing to secure services of Franco Colapinto on multi-year deal |url=https://media.alpinecars.com/bwt-alpine-formula-one-team-enters-into-agreement-with-williams-racing-to-secure-services-of-franco-colapinto-on-multi-year-deal/?lang=eng |access-date=2025-01-09 |website=Newsroom Alpine |language=en-EN}}</ref> Hamiltonu ''Mercedes'' komandā aizstāja [[Andrea Kimi Antonelli]], kam šī kļuva par debijas sezonu Pirmajā formulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=31 August 2024 |title=Antonelli confirmed as Hamilton's replacement with Mercedes looking ahead to 'next chapter' |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm |access-date=31 August 2024 |website=Formula 1 |archive-date=31 August 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240831071304/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm }}</ref> ''[[Haas F1|Haas]]'' pilnībā nomainīja savu pilotu sastāvu. [[Niko Hilkenbergs]] pameta komandu, lai pievienotos ''[[Sauber]]'', komandai, ko viņš bija pārstāvējis {{f1|2013}}. gada sezonā.<ref name="Hulkenberg">{{Tīmekļa atsauce |date=26 April 2024 |title=Nico Hulkenberg to depart Haas at the end of 2024 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909151355/https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-date=9 September 2024 |access-date=21 September 2024 |website=Formula 1 |quote=But it's now been confirmed that the 36-year-old will depart the American squad – and make his way to Sauber – at the end of the campaign.}}</ref> Viņu aizstāja ''Haas'' rezerves pilots [[Olivers Bērmans]], kurš iepriekšējā sezonā bija aizvadījis trīs sacīkstes ''Haas'' un ''Ferrari'' komandu sastāvos.<ref name="Bearman">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8|title=F2 star Ollie Bearman promoted to F1 with Haas for 2025|website=Formula 1|date=4 July 2024|access-date=4 July 2024|archive-date=4 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240704092004/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8}}</ref> Komandu pameta arī [[Kevins Magnusens]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf|title=Magnussen to leave Haas when contract expires at the end of 2024 season|website=Formula 1|date=18 July 2024|access-date=18 July 2024|archive-date=18 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240718080942/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf}}</ref> kuru aizstāja [[Estebans Okons]], kurš pameta ''Alpine'' pirms iepriekšējās sezonas {{f1gp|Abū Dabī}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barretto |first=Lawrence |date=3 June 2024 |title=Alpine to part ways with Ocon at end of 2024 season |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-url=https://web.archive.org/web/20240819180038/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-date=19 August 2024 |access-date=3 June 2024 |website=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group]] |language=en}}</ref> [[Džeks Dūans]], kurš aizstāja Okonu Abū Dabī ''Grand Prix'', kļuva par ''Alpine'' pilotu 2025. gada sezonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Doohan to race for Alpine in 2025 as F1 promotion confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp |date=23 August 2024 |access-date=23 August 2024 |website=Formula 1 |language=en |archive-date=9 September 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909155813/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |title=Alpine confirm Doohan to race in Abu Dhabi as Ocon is released |website=Formula 1 |date=2 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202091119/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |archive-date=2 December 2024 |access-date=2 December 2024}}</ref> [[Valteri Botass]] un [[Džou Guaņju]] abi pameta ''Sauber'' komandu pēc trīs gadiem tajā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J|title=Bottas and Zhou to leave Kick Sauber as team confirm decision to part ways|website=Formula 1|date=6 November 2024|access-date=6 November 2024|archive-date=10 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241110071615/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J}}</ref> Botass pievienojās ''Mercedes'' kā rezerves pilots,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk|title=Bottas to re-join Mercedes as reserve driver in 2025 |website=Formula 1 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219120645/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk |archive-date=19 December 2024 |date=19 December 2024 |access-date=16 June 2025}}</ref> bet Džou kļuva par ''Ferrari'' rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McDonagh |first=Connor |url=https://www.crash.net/f1/news/1062777/1/axed-zhou-guanyu-lands-new-role-ferrari-2025 |title=Axed Zhou Guanyu lands new role with Ferrari for 2025 |website=Crash |date=5 February 2025 |access-date=5 February 2025}}</ref> Kopā ar Hilkenbergu, 2025. gada sezonā ''Sauber'' komandu pārstāvēs ''[[Formula 2]]'' čempions [[Gabriels Bortoleto]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|access-date=6 November 2024|date=6 November 2024|title=Kick Sauber confirm rookie Bortoleto as second driver for 2025|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9|website=Formula 1|archive-date=6 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241106235853/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9}}</ref> [[Serhio Peress]] pēc 2024. gada sezonas pameta ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'', lai gan viņam bija spēkā līgums līdz pat {{f1|2026}}. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp|title=Perez and Red Bull agree to part ways following conclusion of 2024 season|website=Formula 1|date=18 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241218171746/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp |archive-date=18 December 2024 |access-date=18 December 2024}}</ref> Viņa vietā no ''Racing Bulls'' tika paaugstināts [[Liams Losons]], kurš bija aizvadījis piecas sacīkstes {{f1|2023}}. gada sezonā, bet sešas — 2024. gada sezonā.<ref name="Lawson">{{Tīmekļa atsauce |title=Liam Lawson Joins Max Verstappen for 2025 Season |url=https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219091330/https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-date=19 December 2024 |access-date=2024-12-19 |website=Oracle Red Bull Racing |language=en}}</ref> Viņu ''Racing Bulls'' aizstāja [[Izaks Hadžars]], kuram ši bija debija Pirmajā formulā.<ref name="Hadjar">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|title=Hadjar signs for RB as he takes final seat on 2025 F1 grid|website=Formula 1|date=20 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241220101337/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|archive-date=20 December 2024|access-date=20 December 2024}}</ref> === Izmaiņas sezonas gaitā === Pēc otrās sezonas sacīkstes, {{f1gp|Ķīnas}}, Liams Losons tika pazemināts uz ''Racing Bulls'', viņu aizstājot ar [[Juki Cunodu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-tsunoda-to-replace-lawson-at-red-bull-from-japanese-gp-as-new.49qawI5Q4YYPhhMJpHqUiO |title=Tsunoda to replace Lawson at Red Bull from Japanese GP as New Zealander drops down to Racing Bulls |website=Formula One |date=27 March 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref> Pēc {{f1gp|Maiami}} [[Džeks Dūans]] tika pazemināts par rezerves pilotu, viņu aizstājot iepriekšējam rezerves pilotam [[Franko Kolapinto]], kurš iepriekšējā sezonā aizvadīja 9 sacīkstes ''Williams'' komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-colapinto-to-replace-doohan-for-next-five-rounds-as-team-opt.4lH96VnGHyC45S3yjeJOMK |title=Alpine confirm Colapinto to replace Doohan for next five rounds as team opt to 'rotate' seat |website=Formula One |date=7 May 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref> == Kalendārs == 2025. gada sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix'', tie paši, kas [[2024. gada F1 sezona|pagājušajā sezonā]].<ref name="2025 calendar">{{publikācijas atsauce |date=12 April 2024 |title=FIA and Formula 1 announce calendar for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-url=https://web.archive.org/web/20240920154537/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-date=20 September 2024 |access-date=12 April 2024 |publisher=[[Formula One Group]]|location=London}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last=Barretto|first=Lawrence|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd|title=The key differences and stand outs from the 2025 F1 calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=12 April 2024|access-date=12 April 2024|archive-date=8 October 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241008140026/https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd}}</ref> Sešos no tiem ([[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas]], [[ASV Grand Prix|ASV]], [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu]] un [[Kataras Grand Prix|Kataras]]) tika aizvadītas sprinta sacīkstes.<ref name="sprint">{{publikācijas atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|title=FIA and Formula 1 announce 2025 Sprint calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=11 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240711120412/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|archive-date=11 July 2024|access-date=11 July 2024}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Boxall-Legge |first=Jake |date=11 July 2024 |title=F1 Announces Sprint Race Calendar for 2025, Belgium Replaces Austria |url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240905144110/https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-date=5 September 2024 |access-date=11 July 2024 |work=[[Motorsport.com|Motorsport]]|location=Miami}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" !data-sort-type="number" |Kārta !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' ![[F1 trašu saraksts|Trase]] !class="unsortable" |Datums |- !1 | [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | {{flaga|AUS}} [[Albertparks|Melburnas ''Grand Prix'' trase]], [[Melburna]] |16. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|CHN}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |23. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|JPN}} [[Sudzuka|Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |6. aprīlis |- !4 |[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] |{{flaga|BHR}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]] |13. aprīlis |- !5 |{{Nowrap|[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]}} |{{flaga|SAU}} [[Džidas ielu trase]], [[Džida]] |20. aprīlis |- !6 | [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{nowrap|{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]]}} |4. maijs |- !7 | [[Emīlijas-Romanjas Grand Prix|Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ITA}} [[Enco un Dino Ferrāri autodroms|Imolas trase]], [[Imola]] |18. maijs |- !8 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|MCO}} [[Monako trase]], [[Montekarlo]] |25. maijs |- !9 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ESP}} [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas trase]], [[Barselona]] |1. jūnijs |- !10 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|CAN}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |15. jūnijs |- !11 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Rings]], [[Špīlberga (pilsēta)|Špīlberga]] |29. jūnijs |- !12 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|UK}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |6. jūlijs |- !13 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|BEL}} [[Spā-Frankošampa|Spā-Frankošampas trase]], [[Frankošampa]] |27. jūlijs |- !14 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|HUN}} [[Hungaroringa]], [[Budapešta]] |3. augusts |- !15 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|NED}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |31. augusts |- !16 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ITA}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |7. septembris |- !17 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|AZE}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |21. septembris |- !18 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|SGP}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |5. oktobris |- !19 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]], [[Teksasa]] |19. oktobris |- !20 |[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] |{{nowrap|{{flaga|MEX}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]]}} |26. oktobris |- !21 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|BRA}} [[Interlaguša|Žosē Karluša Pases autodroms]], [[Sanpaulu]] |9. novembris |- !22 | [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | {{flaga|USA}} [[Las Vegas Strip trase|''Las Vegas Strip'' trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |22. novembris |- !23 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseilas Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |30. novembris |- !24 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|UAE}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |7. decembris |- ! colspan="4" |Avoti:<ref name="2025 calendar"/> |} == Rezultāti un kopvērtējums == === Sacīkstes === {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Posms !Sacīkste !Pirmā starta vieta !Ātrākais aplis !Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) |- ! 1 | {{flaga|Australia}} {{f1gp|Austrālijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 2 | {{flaga|China}} {{f1gp|Ķīnas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]{{Efn|[[Luiss Hamiltons]] sākotnēji uzstādīja ātrāko apli, bet vēlāk tika diskvalificēts.<ref name="china dsq">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-hamilton-disqualified-from-chinese-gp-after-skid-block-breach-as.6L1hYOxfmeSeNUnMpHQLaz|title=Hamilton disqualified from Chinese GP after skid block breach as Ferrari suffer double disqualification|website=Formula 1|date=23 March 2025|access-date=23 March 2025}}</ref> [[Lando Noriss]], kurš sākotnēji uzstādīja otro ātrāko apli, tika atzīts par sacīkstes ātrākā apļa veicēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_final_race_classification.pdf|title=2025 Chinese Grand Prix – Final Race Classification|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 March 2025 |access-date=23 March 2025}}</ref>}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 3 | {{flaga|Japan}} {{f1gp|Japānas}} | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="ANT" nowrap|{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 4 | {{flaga|Bahrain}} {{f1gp|Bahreinas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 5 | {{flaga|Saudi Arabia}} {{f1gp|Saūda Arābijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 6 | {{flaga|United States}} {{f1gp|Maiami}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 7 | {{nowrap|{{flaga|Italy}} {{f1gp|Emīlijas-Romanjas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 8 | {{flaga|Monaco}} {{f1gp|Monako}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 9 | {{flaga|Spain}} {{f1gp|Spānijas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 10 | {{flaga|Canada}} {{f1gp|Kanādas}} | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 11 | {{flaga|Austria}} {{f1gp|Austrijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 12 | {{flaga|United Kingdom}} {{f1gp|Lielbritānijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 13 | {{flaga|Belgium}} {{f1gp|Beļģijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 14 | {{flaga|Hungary}} {{f1gp|Ungārijas}} | data-sort-value="LEC" |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 15 | {{flaga|Netherlands}} {{f1gp|Nīderlandes}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 16 | {{flaga|Italy}} {{f1gp|Itālijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 17 | {{flaga|Azerbaijan}} {{f1gp|Azerbaidžānas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 18 | {{flaga|Singapore}} {{f1gp|Singapūras}} | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" |{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 19 | {{flaga|United States}} {{f1gp|ASV}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 20 | {{flaga|Mexico}} [[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 21 | {{flaga|Brazil}} [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ALB" |{{nowrap|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 22 | {{flaga|United States}} {{f1gp|Lasvegasas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 23 | {{flaga|Qatar}} {{f1gp|Kataras}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 24 | {{flaga|United Arab Emirates}} {{f1gp|Abū Dabī}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="LEC" |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avoti:<ref name="2025 calendar" /><ref name="pole+fl">{{Tīmekļa atsauce |title=FIA Formula One World Championship Results 2025|url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/results/2025 |website=Motorsportstats.com |access-date=7 December 2025}}</ref> |} === Pilotu kopvērtējums === Punkti tiek piešķirti tikai tiem braucējiem, kuri sacīkstē finišē pirmajās desmit pozīcijās. Sprinta sacīkstē punktus saņem pirmo astoņu vietu ieguvēji.<ref name="BeginnersWeekendGuide">{{Tīmekļa atsauce |title=The beginner's guide to the F1 weekend |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-beginners-guide-to-the-formula-1-weekend.5RFZzGXNhEi9AEuMXwo987 |access-date=3 February 2025 |website=Formula 1}}</ref> Ja sacīkste beidzas priekšlaikus, atkarībā no veiktās distances, var tikt samazināts piešķirto punktu skaits, kā arī braucēju, kuriem piešķir punktus, skaits. Vienādu punktu skaita gadījumā kopvērtējumā augstāk ierindojas pilots, kuram ir vairāk uzvaru. Ja uzvaru skaits starp viņiem ir vienāds, augstāk ir tas pilots, kam ir vairāk otro vietu, utt. Ja šī procedūra neļauj noteikt rezultātu, pilotu secība tiks izvēlēta pēc FIA noteiktiem kritērijiem. {|class="wikitable" style="font-size: 85%; text-align:center" !Vieta !style="background-color:#ffffbf"|&nbsp;1.&nbsp; !style="background-color:#dfdfdf"|&nbsp;2.&nbsp; !style="background-color:#ffdf9f"|&nbsp;3.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;4.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;5.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;6.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;7.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;8.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;9.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;10.&nbsp; |- !Sacīkste |style="background-color:#ffffbf"|25 |style="background-color:#dfdfdf"|18 |style="background-color:#ffdf9f"|15 |style="background-color:#dfffdf"|12 |style="background-color:#dfffdf"|10 |style="background-color:#dfffdf"|8 |style="background-color:#dfffdf"|6 |style="background-color:#dfffdf"|4 |style="background-color:#dfffdf"|2 |style="background-color:#dfffdf"|1 |- !Sprinta sacīkste{{Efn|Sprinta sacīkste notika Ķīnas, Maiami, Beļģijas, ASV, Sanpaulu un Kataras ''Grand Prix''.}} |8 |7 |6 |5 |4 |3 |2 |1 |colspan="2" {{N/A|}} |} {| |style="vertical-align:top; text-align:center; white-space: nowrap;"| {|class="wikitable" style="font-size: 85%; border-collapse:collapse; border-spacing: 0;" !Vieta !Pilots !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! 1 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{3 P}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|423 |- ! 2 | style="text-align:left" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|421 |- ! 3 | style="text-align:left"|{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{2 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|410 |- ! 4 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |5 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|319 |- ! 5 | style="text-align:left"|{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|242 |- ! 6 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|156 |- ! 7 | style="text-align:left" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |15 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|150 |- ! 8 | style="text-align:left"|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]] | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|73 |- ! 9 | style="text-align:left"|{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |18<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|64 |- ! 10 | style="text-align:left" |{{flaga|ESP}} [[Fernando Alonso]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6 ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |56 |- ! 11 | style="text-align:left"|{{flaga|GER}} [[Niko Hilkenbergs]] | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|51 |- ! 12 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Izaks Hadžars]] | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |17 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|51 |- ! 13 | style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} [[Olivers Bērmans]] | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|41 |- ! 14 | style="text-align:left" |{{flaga|NZL}} [[Liams Losons]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |18 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|38 |- ! 15 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Estebans Okons]] | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|38 |- ! 16 | style="text-align:left"|{{flaga|CAN}} [[Lānss Strols]] | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | AT | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#DFFFDF" |10 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|33 |- ! 17 | style="text-align:left"|{{flaga|JPN}} [[Juki Cunoda]] | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |14 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|33 |- ! 18 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Pjērs Gaslī]] | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |19 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|22 |- ! 19 | style="text-align:left" |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |19 |- ! 20 | style="text-align:left" |{{flaga|ARG}} [[Franko Kolapinto]] | | | | | | | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |20 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|0 |- ! 21 | style="text-align:left" |{{flaga|AUS}} [[Džeks Dūans]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#EFCFFF" |Izst | | | | | | | | | | | | | | | | | | ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |0 |- !Vieta !Pilots !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- !colspan="27"|Avoti:<ref name="pole+fl" /><ref name="results">{{Tīmekļa atsauce |last1=Connelly |first1=Garry |last2=Remmerie |first2=Mathieu |last3=Warwick |first3=Derek |author-link3=Dereks Vorviks |last4=Al Hashmi |first4=Mohammed |date=7 December 2025 |title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Championship Points |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_championship_points.pdf |access-date=7 December 2025 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref><ref name="nationalities">{{Tīmekļa atsauce |url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/standings/2025|title=Formula One Standings|access-date=7 December 2025|website=Motorsportstats}}</ref><ref name="race results"> *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/australie/classement.aspx|title=Australia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/sprint.aspx|title=China 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/classement.aspx|title=China 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/japon/classement.aspx|title=Japan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/bahrein/classement.aspx|title=Bahrain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=13 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/arabie-saoudite/classement.aspx|title=Saudi Arabia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=20 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/sprint.aspx|title=Miami 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=3 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/classement.aspx|title=Miami 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=4 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/emilie-romagne/classement.aspx|title=Emilia-Romagna 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=18 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/monaco/classement.aspx|title=Monaco 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=25 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/espagne/classement.aspx|title=Spain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=1 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/canada/classement.aspx|title=Canada 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=15 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/autriche/classement.aspx|title=Austria 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=29 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/grande-bretagne/classement.aspx|title=Britain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/sprint.aspx|title=Belgium 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=26 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/classement.aspx|title=Belgium 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=27 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/hongrie/classement.aspx|title=Hungary 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=3 August 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/pays-bas/classement.aspx|title=Netherlands 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=31 August 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/italie/classement.aspx|title=Italy 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 September 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/azerbaidjan/classement.aspx|title=Azerbaijan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=21 September 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/singapour/classement.aspx|title=Singapore 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/sprint.aspx|title=USA 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=18 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/classement.aspx|title=USA 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=19 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/mexico-city/classement.aspx|title=Mexico City 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=26 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/sprint.aspx|title=São Paulo 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=8 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/classement.aspx|title=São Paulo 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=9 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/las-vegas/classement.aspx|title=Las Vegas 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=23 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/sprint.aspx|title=Qatar 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=29 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/classement.aspx|title=Qatar 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=30 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/abou-dhabi/classement.aspx|title=Abu Dhabi 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 December 2025}}</ref> |} |style="vertical-align:top" | {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">Skaitlis augšrakstā&nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta sacīkstē<br /> P&nbsp;– Pirmā starta vieta<br /> F&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} '''Piezīmes:''' * {{dagger}}&nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{commons|Category:2025 in Formula One|2025. gada F1 sezona}} * [https://www.formula1.com/ Oficiālā mājaslapa] {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2025. gads sportā|F1]] r5ndr22ks1ssom1znd2rxao1yujnbj8 4497992 4497977 2026-07-23T19:13:32Z DJ EV 31928 /* Rezultāti un kopvērtējums */ 4497992 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2024 | Tagad = 2025 | Nākam = 2026 }} {{Vairāki attēli | perrow = 2 | total_width = 400 | image1 = 2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg | image2 = 2025 Japan GP - McLaren - Lando Norris - FP1.jpg | footer = [[Lando Noriss]] izcīnija savu pirmo čempiona titulu, kamēr ''[[McLaren]]'' ieguva konstruktoru kausu }} '''2025. gada ''F1'' sezona''', oficiāli pazīstama kā '''2025. gada ''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2025 FIA Formula One World Championship}}), bija [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 76. čempionāta sezona. Sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix''.<ref name="2025 calendar" /> 2025. gada sezonā ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]. [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Konstruktoru kausu]] ieguva ''McLaren'', kam tas bija desmitais tituls kopā un otrais pēc kārtas. == Komandas un braucēji == 2025. gada sezonā piedalās šādas komandas un piloti: {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors !class="unsortable" rowspan="2"|Šasija !scope="col" rowspan="2" nowrap|Dzinējs !colspan="3" scope="col" class="unsortable"|Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !class="unsortable" |Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|France}} ''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|website=BWT|date=11 February 2022|access-date=24 April 2024|archive-date=24 April 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240424190638/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/}}</ref> ! ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' | A525<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Collantine |first=Keith |date=18 February 2025 |title=First pictures: Alpine presents its livery for the 2025 F1 season |url=https://www.racefans.net/2025/02/18/first-pictures-alpine-presents-its-livery-for-the-2025-f1-season/ |access-date=18 February 2025 |website=RaceFans}}</ref> |{{Nowrap|''Renault E-Tech RE25''}}<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |date=8 January 2024 |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240526060831/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-date=26 May 2024 |access-date=8 February 2024 |work=The Race |language=en}}</ref> |style="text-align:center"|7<br />43<br />10 |{{flaga|Australia}} [[Džeks Dūans]]<br />{{flaga|Argentina}} [[Franko Kolapinto]]<br />{{flaga|France}} [[Pjērs Gaslī]] | align="center" nowrap|1—6<br />7—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|United Kingdom}} ''Aston Martin [Aramco F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=3 February 2022 |title=F1: Aston Martin sela acordo de patrocínio com Aramco |url=https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240907004439/https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-date=7 September 2024 |access-date=25 January 2024 |website=motorsport.uol.com.br |publisher=[[Universo Online|UOL]]}}<!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --></ref> ! {{Nowrap|''[[Aston Martin]] [[Saudi Aramco|Aramco]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}} |AMR25<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Aston Martin Aramco announces high-performance partnership with PUMA |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202110759/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |quote=PUMA car branding will debut on the AMR25 when it is launched ahead of the 2025 F1 season.}}</ref> |{{nowrap|''Mercedes-AMG F1 M16''}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |title=AMR25 |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20250301114341/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |archive-date=1 March 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |language=en |archive-date=8 February 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240208172635/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport }}</ref> |style="text-align:center"|14<br />18 |{{flaga|Spain}} [[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Canada}} [[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24{{efn|[[Lānss Strols]] tika pieteikts {{f1gp|Spānijas}}, bet vēlāk izstājās sāpju plaukstā un plaukstas locītavā dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-aston-martin-announce-stroll-to-miss-spanish-grand-prix.4FI8kbD2YhaiuMDhXgW8KO|title=Aston Martin announce Stroll to miss Spanish Grand Prix|website=Formula1.com|date=31 May 2025|access-date=31 May 2025}}</ref>}} |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Italy}} ''Scuderia Ferrari HP''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |website=HP |access-date=24 April 2024 |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424135809/https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.htm }}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |''SF-25''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Velasco |first1=Paul |title=Ferrari confirms SF-25 as name for 2025 Formula 1 car |url=https://www.grandprix247.com/2025/01/30/ferrari-confirms-sf-25-as-name-for-2025-formula-1-car/ |access-date=30 January 2025 |work=GRANDPRIX247 |date=30 January 2025}}</ref> |''Ferrari 066/15''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monaco}} [[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|United States}} ''MoneyGram Haas F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html|title=Haas sign new title sponsor for 2023 in multi-year deal|website=Formula 1|date=20 October 2022|access-date=22 October 2022|archive-date=28 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128011030/https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |VF-25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gallery-haas-showcase-new-livery-for-2025-season-at-f1-75-live.1MglCUrG0z3HKWB8h1ZvLp|title=Haas showcase new livery for 2025 season at F1 75 Live|website=Formula 1|date=18 February 2025|access-date=19 February 2025}}</ref> |''Ferrari 066/15''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis |url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-date=30 August 2020 |access-date=30 August 2020 |website=grandprix.com}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|France}} [[Estebans Okons]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|United Kingdom}} ''McLaren Formula 1 Team'' ! ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | ''MCL39''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Kalinauckas |first=Alex |date=2025-02-13 |title=McLaren becomes first F1 team to reveal 2025 car design |url=https://au.motorsport.com/f1/news/mclaren-becomes-first-f1-team-reveal-2025-car-design/10695547/ |access-date=2025-02-13 |work=[[Motorsport.com|Motorsport.com Australia]] |publisher=[[Motorsport Network]]}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M16<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |title=McLaren's deal to use Mercedes F1 engines again from 2021 announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ |access-date=17 September 2022 |website=Autosport |date=28 September 2019 |language=en |archive-date=2 June 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215052/https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ }}</ref> |style="text-align:center"|4<br />81 |{{flaga|United Kingdom}} [[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Australia}} [[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{nowrap|{{flaga|Germany}} ''Mercedes-AMG Petronas F1 Team''}}<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Noble |first1=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |date=28 September 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301081705/https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |archive-date=1 March 2024 |access-date=24 April 2024 |website=Motorsport |language=en}}</ref> ! ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | F1 W16<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercedesamgf1.com/news/w16-launch-date-confirmed|title=W16 Launch Date Confirmed|date=27 January 2025|access-date=27 January 2025|website=[[Mercedes-AMG Petronas F1 Team]]}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M16''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{nowrap|{{flaga|Italy}} [[Andrea Kimi Antonelli]]}}<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Racing Bulls"|{{nowrap|{{flaga|Italy}} ''Visa Cash App Racing Bulls F1 Team''}}<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Noble |first=Jonathan |date=2024-11-02 |title=What's really going on with RB's name change plans for F1 2025 |url=https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ |access-date=2024-11-07 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=11 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241111014048/https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ }}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Honda]] RBPT'' |{{nowrap|VCARB 02<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Hahnair to join Visa Cash App RB Formula 1 Team |url=https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |website=Visa Cash App RB Formula One Team |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202230015/https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en |quote=As from the start of the 2025 season, the Hahnair logo will feature on the VCARB-02 mirrors}}</ref>}} |{{nowrap|''Honda RBPTH003''}}<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=Honda RBPTH003 {{!}} Formula 1 |url=https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 |access-date=2025-05-13 |website=Honda.Racing |language=en |archive-date=2025-04-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250414165315/https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 }}</ref> |style="text-align:center"|6<br />22<br />30 |{{flaga|France}} [[Izaks Hadžars]]<br />{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]<br />{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—2<br />3—24 |- |data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austria}} ''Oracle Red Bull Racing''<ref>{{Tīmekļa atsauce|access-date=25 January 2024|date=10 February 2022|website=Autoracing|title=Acordo Red Bull/Oracle é "o maior na história da F1"|url=https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/|archive-date=4 April 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230404024812/https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/}}<!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --></ref> !''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |RB21<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Oracle Red Bull Racing Partners with Neat |url=https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |website=Oracle Red Bull Racing |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126175421/https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |archive-date=26 November 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en}}</ref> |{{nowrap|Honda RBPTH003''}}<ref name=":3" /> |style="text-align:center"|1<br />30<br />22 |{{nowrap|{{flaga|Netherlands}} [[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]]<br />{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]}} | align="center" nowrap|1—24<br />1—2<br />3—24 |- | data-sort-value="Sauber"|{{flaga|Switzerland}} ''Stake F1 Team Kick Sauber''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Nichol |first1=Jake |title=Sauber announces official team name for 2024 and 2025 |url=https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. |access-date=24 April 2024 |work=RacingNews365 |date=1 January 2024 |language=en |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424183544/https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. }}</ref>{{efn|[[Sauber]] sponsors ir ''[[Stake.com|Stake]]'', kas ir straumēšanas platformas [[kick.com|Kick]] līdzdibinātāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |url=https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/ |title=Sauber to run under Stake F1 Team name in 2024–25 |date=15 December 2023 |access-date=18 March 2024 |website=[[Motorsport.com]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=15 December 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231215121736/https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/}}</ref> 1., 9., 13., 15., 23. un 24. kārtā komanda startēja kā ''Kick Sauber F1 Team''.<ref name="entry lists" />}} ! ''[[Kick.com|Kick]]'' ''[[Sauber]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | C45<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sauber-group.com/de/news/detail/stake-f1-team-kick-sauber-and-coinpayments-launch-partnership-prior-to-2025-season|title=Stake F1 Team KICK Sauber and CoinPayments launch partnership prior to 2025 season|website=sauber-group.com|date=17 February 2025|accessdate=18 February 2025|quote=As part of the agreement, CoinPayments’ logo will be sported on the team’s 2025 challenger, the soon-to-be unveiled C45.}}</ref> | ''Ferrari 066/15''<ref>{{Ziņu atsauce |date=26 October 2022 |title=Audi to team up with Sauber for Formula One entry in 2026 |url=https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240826025222/https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-date=26 August 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[USA Today]] |agency=[[Associated Press]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kisby |first=Cambridge |date=23 July 2024 |title=Audi's F1 team explained: 2026 entry concerns as Binotto and Wheatley are drafted in |url=https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240516131900/https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-date=16 May 2024 |access-date=22 September 2024 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |language=en}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Germany}} [[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Williams"|{{flaga|United Kingdom}} ''Atlassian Williams Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mann-Bryans |first1=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |FW47<ref name="FW47">{{Tīmekļa atsauce |title=Williams Racing is pleased to announce a new multi-year partnership with Santander that will begin in 2025 |url=https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |website=williamsf1.com |date=9 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241214024616/https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |archive-date=14 December 2024 |access-date=16 June 2025 |quote=Santander or Openbank branding will feature on the FW47, driver helmets and team clothing throughout 2025}}</ref> |''Mercedes-AMG F1 M16''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |date=8 January 2024 |editor-last=Sarkar |editor-first=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08 |archive-url=https://archive.today/20240922005425/https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |archive-date=22 September 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[Reuters]]}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref name="entry lists">Oficiālie dalībnieku saraksti: * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_australian_grand_prix_-_entry_list_corrected_.pdf |title=2025 Australian Grand Prix – Entry List (Corrected) |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=14 March 2025 |access-date=14 March 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Chinese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=21 March 2025 |access-date=21 March 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Japanese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 April 2025 |access-date=4 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_bahrain_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Bahrain Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=11 April 2025 |access-date=11 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_saudi_arabian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Saudi Arabian Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=18 April 2025 |access-date=18 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Miami Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=2 May 2025 |access-date=2 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_emilia_romagna_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Emilia Romagna Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=16 May 2025 |access-date=16 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Monaco Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 May 2025 |access-date=23 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_spanish_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Spanish Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=30 May 2025 |access-date=30 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Canadian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Austrian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=27 June 2025 |access-date=27 June 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_british_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 British Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 July 2025 |access-date=4 July 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_belgian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Belgian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=25 July 2025 |access-date=26 July 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_hungarian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Hungarian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=1 August 2025 |access-date=1 August 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_dutch_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Dutch Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=29 August 2025 |access-date=29 August 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_italian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Italian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 September 2025 |access-date=5 September 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_azerbaijan_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Azerbaijan Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=19 September 2025 |access-date=19 September 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_singapore_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Singapore Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=3 October 2025 |access-date=3 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_united_states_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 United States Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=17 October 2025 |access-date=17 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_mexico_city_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Mexico City Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=24 October 2025 |access-date=24 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_sao_paulo_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 São Paulo Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=6 November 2025 |access-date=6 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_las_vegas_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Las Vegas Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=20 November 2025 |access-date=20 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_qatar_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Qatar Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=28 November 2025 |access-date=28 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 December 2025 |access-date=5 December 2025}} </ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2025|title=2025 FIA Formula One World Championship – Entry List|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2025/2025-fia-formula-one-world-championship-entry |access-date=12 May 2025|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]}} </ref> |} === Komandu izmaiņas === ''RB'' pārstāja lietot iniciālismu un turpmāk čempionātā piedalās kā ''[[Racing Bulls]]''.<ref name=":1" /> === Pilotu izmaiņas === [[Luiss Hamiltons]] pēc 12 sezonām ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā pameta to un pievienojās ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''.<ref name="HamiltonFerrari">{{Tīmekļa atsauce|title=Team Statement|date=1 February 2024|access-date=1 February 2024|publisher=[[Scuderia Ferrari]]|url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024|archive-date=2 February 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240202001954/https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024}}</ref> Viņš aizstāja [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosu Sainsu]], kurš pievienojās ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=29 July 2024 |title=Sainz signs for Williams as Spaniard's F1 future is confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-url=https://web.archive.org/web/20240913025145/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-date=13 September 2024 |access-date=29 July 2024 |website=Formula 1}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka Sainss aizstās [[Loganu Sārdžentu]], tomēr viņš [[2024. gada F1 sezona|iepriekšējās sezonas]] gaidā tika aizstāts ar [[Franko Kolapinto]], kurš savukārt kļuva par ''[[Alpine]]'' komandas rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=BWT Alpine Formula One Team enters into agreement with Williams Racing to secure services of Franco Colapinto on multi-year deal |url=https://media.alpinecars.com/bwt-alpine-formula-one-team-enters-into-agreement-with-williams-racing-to-secure-services-of-franco-colapinto-on-multi-year-deal/?lang=eng |access-date=2025-01-09 |website=Newsroom Alpine |language=en-EN}}</ref> Hamiltonu ''Mercedes'' komandā aizstāja [[Andrea Kimi Antonelli]], kam šī kļuva par debijas sezonu Pirmajā formulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=31 August 2024 |title=Antonelli confirmed as Hamilton's replacement with Mercedes looking ahead to 'next chapter' |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm |access-date=31 August 2024 |website=Formula 1 |archive-date=31 August 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240831071304/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm }}</ref> ''[[Haas F1|Haas]]'' pilnībā nomainīja savu pilotu sastāvu. [[Niko Hilkenbergs]] pameta komandu, lai pievienotos ''[[Sauber]]'', komandai, ko viņš bija pārstāvējis {{f1|2013}}. gada sezonā.<ref name="Hulkenberg">{{Tīmekļa atsauce |date=26 April 2024 |title=Nico Hulkenberg to depart Haas at the end of 2024 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909151355/https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-date=9 September 2024 |access-date=21 September 2024 |website=Formula 1 |quote=But it's now been confirmed that the 36-year-old will depart the American squad – and make his way to Sauber – at the end of the campaign.}}</ref> Viņu aizstāja ''Haas'' rezerves pilots [[Olivers Bērmans]], kurš iepriekšējā sezonā bija aizvadījis trīs sacīkstes ''Haas'' un ''Ferrari'' komandu sastāvos.<ref name="Bearman">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8|title=F2 star Ollie Bearman promoted to F1 with Haas for 2025|website=Formula 1|date=4 July 2024|access-date=4 July 2024|archive-date=4 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240704092004/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8}}</ref> Komandu pameta arī [[Kevins Magnusens]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf|title=Magnussen to leave Haas when contract expires at the end of 2024 season|website=Formula 1|date=18 July 2024|access-date=18 July 2024|archive-date=18 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240718080942/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf}}</ref> kuru aizstāja [[Estebans Okons]], kurš pameta ''Alpine'' pirms iepriekšējās sezonas {{f1gp|Abū Dabī}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barretto |first=Lawrence |date=3 June 2024 |title=Alpine to part ways with Ocon at end of 2024 season |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-url=https://web.archive.org/web/20240819180038/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-date=19 August 2024 |access-date=3 June 2024 |website=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group]] |language=en}}</ref> [[Džeks Dūans]], kurš aizstāja Okonu Abū Dabī ''Grand Prix'', kļuva par ''Alpine'' pilotu 2025. gada sezonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Doohan to race for Alpine in 2025 as F1 promotion confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp |date=23 August 2024 |access-date=23 August 2024 |website=Formula 1 |language=en |archive-date=9 September 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909155813/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |title=Alpine confirm Doohan to race in Abu Dhabi as Ocon is released |website=Formula 1 |date=2 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202091119/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |archive-date=2 December 2024 |access-date=2 December 2024}}</ref> [[Valteri Botass]] un [[Džou Guaņju]] abi pameta ''Sauber'' komandu pēc trīs gadiem tajā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J|title=Bottas and Zhou to leave Kick Sauber as team confirm decision to part ways|website=Formula 1|date=6 November 2024|access-date=6 November 2024|archive-date=10 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241110071615/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J}}</ref> Botass pievienojās ''Mercedes'' kā rezerves pilots,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk|title=Bottas to re-join Mercedes as reserve driver in 2025 |website=Formula 1 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219120645/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk |archive-date=19 December 2024 |date=19 December 2024 |access-date=16 June 2025}}</ref> bet Džou kļuva par ''Ferrari'' rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McDonagh |first=Connor |url=https://www.crash.net/f1/news/1062777/1/axed-zhou-guanyu-lands-new-role-ferrari-2025 |title=Axed Zhou Guanyu lands new role with Ferrari for 2025 |website=Crash |date=5 February 2025 |access-date=5 February 2025}}</ref> Kopā ar Hilkenbergu, 2025. gada sezonā ''Sauber'' komandu pārstāvēs ''[[Formula 2]]'' čempions [[Gabriels Bortoleto]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|access-date=6 November 2024|date=6 November 2024|title=Kick Sauber confirm rookie Bortoleto as second driver for 2025|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9|website=Formula 1|archive-date=6 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241106235853/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9}}</ref> [[Serhio Peress]] pēc 2024. gada sezonas pameta ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'', lai gan viņam bija spēkā līgums līdz pat {{f1|2026}}. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp|title=Perez and Red Bull agree to part ways following conclusion of 2024 season|website=Formula 1|date=18 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241218171746/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp |archive-date=18 December 2024 |access-date=18 December 2024}}</ref> Viņa vietā no ''Racing Bulls'' tika paaugstināts [[Liams Losons]], kurš bija aizvadījis piecas sacīkstes {{f1|2023}}. gada sezonā, bet sešas — 2024. gada sezonā.<ref name="Lawson">{{Tīmekļa atsauce |title=Liam Lawson Joins Max Verstappen for 2025 Season |url=https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219091330/https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-date=19 December 2024 |access-date=2024-12-19 |website=Oracle Red Bull Racing |language=en}}</ref> Viņu ''Racing Bulls'' aizstāja [[Izaks Hadžars]], kuram ši bija debija Pirmajā formulā.<ref name="Hadjar">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|title=Hadjar signs for RB as he takes final seat on 2025 F1 grid|website=Formula 1|date=20 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241220101337/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|archive-date=20 December 2024|access-date=20 December 2024}}</ref> === Izmaiņas sezonas gaitā === Pēc otrās sezonas sacīkstes, {{f1gp|Ķīnas}}, Liams Losons tika pazemināts uz ''Racing Bulls'', viņu aizstājot ar [[Juki Cunodu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-tsunoda-to-replace-lawson-at-red-bull-from-japanese-gp-as-new.49qawI5Q4YYPhhMJpHqUiO |title=Tsunoda to replace Lawson at Red Bull from Japanese GP as New Zealander drops down to Racing Bulls |website=Formula One |date=27 March 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref> Pēc {{f1gp|Maiami}} [[Džeks Dūans]] tika pazemināts par rezerves pilotu, viņu aizstājot iepriekšējam rezerves pilotam [[Franko Kolapinto]], kurš iepriekšējā sezonā aizvadīja 9 sacīkstes ''Williams'' komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-colapinto-to-replace-doohan-for-next-five-rounds-as-team-opt.4lH96VnGHyC45S3yjeJOMK |title=Alpine confirm Colapinto to replace Doohan for next five rounds as team opt to 'rotate' seat |website=Formula One |date=7 May 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref> == Kalendārs == 2025. gada sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix'', tie paši, kas [[2024. gada F1 sezona|pagājušajā sezonā]].<ref name="2025 calendar">{{publikācijas atsauce |date=12 April 2024 |title=FIA and Formula 1 announce calendar for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-url=https://web.archive.org/web/20240920154537/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-date=20 September 2024 |access-date=12 April 2024 |publisher=[[Formula One Group]]|location=London}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last=Barretto|first=Lawrence|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd|title=The key differences and stand outs from the 2025 F1 calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=12 April 2024|access-date=12 April 2024|archive-date=8 October 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241008140026/https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd}}</ref> Sešos no tiem ([[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas]], [[ASV Grand Prix|ASV]], [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu]] un [[Kataras Grand Prix|Kataras]]) tika aizvadītas sprinta sacīkstes.<ref name="sprint">{{publikācijas atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|title=FIA and Formula 1 announce 2025 Sprint calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=11 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240711120412/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|archive-date=11 July 2024|access-date=11 July 2024}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Boxall-Legge |first=Jake |date=11 July 2024 |title=F1 Announces Sprint Race Calendar for 2025, Belgium Replaces Austria |url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240905144110/https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-date=5 September 2024 |access-date=11 July 2024 |work=[[Motorsport.com|Motorsport]]|location=Miami}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" !data-sort-type="number" |Kārta !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' ![[F1 trašu saraksts|Trase]] !class="unsortable" |Datums |- !1 | [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | {{flaga|AUS}} [[Albertparks|Melburnas ''Grand Prix'' trase]], [[Melburna]] |16. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|CHN}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |23. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|JPN}} [[Sudzuka|Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |6. aprīlis |- !4 |[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] |{{flaga|BHR}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]] |13. aprīlis |- !5 |{{Nowrap|[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]}} |{{flaga|SAU}} [[Džidas ielu trase]], [[Džida]] |20. aprīlis |- !6 | [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{nowrap|{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]]}} |4. maijs |- !7 | [[Emīlijas-Romanjas Grand Prix|Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ITA}} [[Enco un Dino Ferrāri autodroms|Imolas trase]], [[Imola]] |18. maijs |- !8 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|MCO}} [[Monako trase]], [[Montekarlo]] |25. maijs |- !9 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ESP}} [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas trase]], [[Barselona]] |1. jūnijs |- !10 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|CAN}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |15. jūnijs |- !11 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Rings]], [[Špīlberga (pilsēta)|Špīlberga]] |29. jūnijs |- !12 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|UK}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |6. jūlijs |- !13 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|BEL}} [[Spā-Frankošampa|Spā-Frankošampas trase]], [[Frankošampa]] |27. jūlijs |- !14 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|HUN}} [[Hungaroringa]], [[Budapešta]] |3. augusts |- !15 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|NED}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |31. augusts |- !16 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ITA}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |7. septembris |- !17 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|AZE}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |21. septembris |- !18 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|SGP}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |5. oktobris |- !19 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]], [[Teksasa]] |19. oktobris |- !20 |[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] |{{nowrap|{{flaga|MEX}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]]}} |26. oktobris |- !21 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|BRA}} [[Interlaguša|Žosē Karluša Pases autodroms]], [[Sanpaulu]] |9. novembris |- !22 | [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | {{flaga|USA}} [[Las Vegas Strip trase|''Las Vegas Strip'' trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |22. novembris |- !23 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseilas Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |30. novembris |- !24 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|UAE}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |7. decembris |- ! colspan="4" |Avoti:<ref name="2025 calendar"/> |} == Rezultāti un kopvērtējums == === Sacīkstes === {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Posms !Sacīkste !Pirmā starta vieta !Ātrākais aplis !Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) |- ! 1 | {{flaga|Australia}} {{f1gp|Austrālijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 2 | {{flaga|China}} {{f1gp|Ķīnas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]{{Efn|[[Luiss Hamiltons]] sākotnēji uzstādīja ātrāko apli, bet vēlāk tika diskvalificēts.<ref name="china dsq">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-hamilton-disqualified-from-chinese-gp-after-skid-block-breach-as.6L1hYOxfmeSeNUnMpHQLaz|title=Hamilton disqualified from Chinese GP after skid block breach as Ferrari suffer double disqualification|website=Formula 1|date=23 March 2025|access-date=23 March 2025}}</ref> [[Lando Noriss]], kurš sākotnēji uzstādīja otro ātrāko apli, tika atzīts par sacīkstes ātrākā apļa veicēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_final_race_classification.pdf|title=2025 Chinese Grand Prix – Final Race Classification|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 March 2025 |access-date=23 March 2025}}</ref>}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 3 | {{flaga|Japan}} {{f1gp|Japānas}} | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="ANT" nowrap|{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 4 | {{flaga|Bahrain}} {{f1gp|Bahreinas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 5 | {{flaga|Saudi Arabia}} {{f1gp|Saūda Arābijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 6 | {{flaga|United States}} {{f1gp|Maiami}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 7 | {{nowrap|{{flaga|Italy}} {{f1gp|Emīlijas-Romanjas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 8 | {{flaga|Monaco}} {{f1gp|Monako}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 9 | {{flaga|Spain}} {{f1gp|Spānijas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 10 | {{flaga|Canada}} {{f1gp|Kanādas}} | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 11 | {{flaga|Austria}} {{f1gp|Austrijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 12 | {{flaga|United Kingdom}} {{f1gp|Lielbritānijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 13 | {{flaga|Belgium}} {{f1gp|Beļģijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 14 | {{flaga|Hungary}} {{f1gp|Ungārijas}} | data-sort-value="LEC" |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 15 | {{flaga|Netherlands}} {{f1gp|Nīderlandes}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 16 | {{flaga|Italy}} {{f1gp|Itālijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 17 | {{flaga|Azerbaijan}} {{f1gp|Azerbaidžānas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 18 | {{flaga|Singapore}} {{f1gp|Singapūras}} | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" |{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 19 | {{flaga|United States}} {{f1gp|ASV}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 20 | {{flaga|Mexico}} [[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 21 | {{flaga|Brazil}} [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ALB" |{{nowrap|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 22 | {{flaga|United States}} {{f1gp|Lasvegasas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 23 | {{flaga|Qatar}} {{f1gp|Kataras}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 24 | {{flaga|United Arab Emirates}} {{f1gp|Abū Dabī}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="LEC" |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avoti:<ref name="2025 calendar" /><ref name="pole+fl">{{Tīmekļa atsauce |title=FIA Formula One World Championship Results 2025|url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/results/2025 |website=Motorsportstats.com |access-date=7 December 2025}}</ref> |} === Pilotu kopvērtējums === Punkti tiek piešķirti tikai tiem braucējiem, kuri sacīkstē finišē pirmajās desmit pozīcijās. Sprinta sacīkstē punktus saņem pirmo astoņu vietu ieguvēji.<ref name="BeginnersWeekendGuide">{{Tīmekļa atsauce |title=The beginner's guide to the F1 weekend |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-beginners-guide-to-the-formula-1-weekend.5RFZzGXNhEi9AEuMXwo987 |access-date=3 February 2025 |website=Formula 1}}</ref> Ja sacīkste beidzas priekšlaikus, atkarībā no veiktās distances, var tikt samazināts piešķirto punktu skaits, kā arī braucēju, kuriem piešķir punktus, skaits. Vienādu punktu skaita gadījumā kopvērtējumā augstāk ierindojas pilots, kuram ir vairāk uzvaru. Ja uzvaru skaits starp viņiem ir vienāds, augstāk ir tas pilots, kam ir vairāk otro vietu, utt. Ja šī procedūra neļauj noteikt rezultātu, pilotu secība tiks izvēlēta pēc FIA noteiktiem kritērijiem. {|class="wikitable" style="font-size: 85%; text-align:center" !Vieta !style="background-color:#ffffbf"|&nbsp;1.&nbsp; !style="background-color:#dfdfdf"|&nbsp;2.&nbsp; !style="background-color:#ffdf9f"|&nbsp;3.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;4.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;5.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;6.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;7.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;8.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;9.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;10.&nbsp; |- !Sacīkste |style="background-color:#ffffbf"|25 |style="background-color:#dfdfdf"|18 |style="background-color:#ffdf9f"|15 |style="background-color:#dfffdf"|12 |style="background-color:#dfffdf"|10 |style="background-color:#dfffdf"|8 |style="background-color:#dfffdf"|6 |style="background-color:#dfffdf"|4 |style="background-color:#dfffdf"|2 |style="background-color:#dfffdf"|1 |- !Sprinta sacīkste{{Efn|Sprinta sacīkste notika Ķīnas, Maiami, Beļģijas, ASV, Sanpaulu un Kataras ''Grand Prix''.}} |8 |7 |6 |5 |4 |3 |2 |1 |colspan="2" {{N/A|}} |} {| |style="vertical-align:top; text-align:center; white-space: nowrap;"| {|class="wikitable" style="font-size: 85%; border-collapse:collapse; border-spacing: 0;" !Vieta !Pilots !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! 1 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{3 P}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|423 |- ! 2 | style="text-align:left" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|421 |- ! 3 | style="text-align:left"|{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{2 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|410 |- ! 4 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |5 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|319 |- ! 5 | style="text-align:left"|{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|242 |- ! 6 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|156 |- ! 7 | style="text-align:left" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |15 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|150 |- ! 8 | style="text-align:left"|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]] | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|73 |- ! 9 | style="text-align:left"|{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |18<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|64 |- ! 10 | style="text-align:left" |{{flaga|ESP}} [[Fernando Alonso]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6 ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |56 |- ! 11 | style="text-align:left"|{{flaga|GER}} [[Niko Hilkenbergs]] | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|51 |- ! 12 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Izaks Hadžars]] | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |17 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|51 |- ! 13 | style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} [[Olivers Bērmans]] | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|41 |- ! 14 | style="text-align:left" |{{flaga|NZL}} [[Liams Losons]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |18 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|38 |- ! 15 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Estebans Okons]] | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|38 |- ! 16 | style="text-align:left"|{{flaga|CAN}} [[Lānss Strols]] | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | AT | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#DFFFDF" |10 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|33 |- ! 17 | style="text-align:left"|{{flaga|JPN}} [[Juki Cunoda]] | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |14 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|33 |- ! 18 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Pjērs Gaslī]] | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |19 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|22 |- ! 19 | style="text-align:left" |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |19 |- ! 20 | style="text-align:left" |{{flaga|ARG}} [[Franko Kolapinto]] | | | | | | | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |20 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|0 |- ! 21 | style="text-align:left" |{{flaga|AUS}} [[Džeks Dūans]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#EFCFFF" |Izst | | | | | | | | | | | | | | | | | | ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |0 |- !Vieta !Pilots !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- !colspan="27"|Avoti:<ref name="pole+fl" /><ref name="results">{{Tīmekļa atsauce |last1=Connelly |first1=Garry |last2=Remmerie |first2=Mathieu |last3=Warwick |first3=Derek |author-link3=Dereks Vorviks |last4=Al Hashmi |first4=Mohammed |date=7 December 2025 |title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Championship Points |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_championship_points.pdf |access-date=7 December 2025 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref><ref name="nationalities">{{Tīmekļa atsauce |url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/standings/2025|title=Formula One Standings|access-date=7 December 2025|website=Motorsportstats}}</ref><ref name="race results"> *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/australie/classement.aspx|title=Australia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/sprint.aspx|title=China 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/classement.aspx|title=China 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/japon/classement.aspx|title=Japan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/bahrein/classement.aspx|title=Bahrain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=13 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/arabie-saoudite/classement.aspx|title=Saudi Arabia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=20 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/sprint.aspx|title=Miami 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=3 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/classement.aspx|title=Miami 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=4 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/emilie-romagne/classement.aspx|title=Emilia-Romagna 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=18 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/monaco/classement.aspx|title=Monaco 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=25 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/espagne/classement.aspx|title=Spain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=1 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/canada/classement.aspx|title=Canada 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=15 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/autriche/classement.aspx|title=Austria 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=29 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/grande-bretagne/classement.aspx|title=Britain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/sprint.aspx|title=Belgium 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=26 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/classement.aspx|title=Belgium 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=27 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/hongrie/classement.aspx|title=Hungary 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=3 August 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/pays-bas/classement.aspx|title=Netherlands 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=31 August 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/italie/classement.aspx|title=Italy 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 September 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/azerbaidjan/classement.aspx|title=Azerbaijan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=21 September 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/singapour/classement.aspx|title=Singapore 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/sprint.aspx|title=USA 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=18 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/classement.aspx|title=USA 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=19 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/mexico-city/classement.aspx|title=Mexico City 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=26 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/sprint.aspx|title=São Paulo 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=8 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/classement.aspx|title=São Paulo 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=9 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/las-vegas/classement.aspx|title=Las Vegas 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=23 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/sprint.aspx|title=Qatar 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=29 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/classement.aspx|title=Qatar 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=30 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/abou-dhabi/classement.aspx|title=Abu Dhabi 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 December 2025}}</ref> |} |style="vertical-align:top" | {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">Skaitlis augšrakstā&nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta sacīkstē<br /> P&nbsp;– Pirmā starta vieta<br /> F&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} '''Piezīmes:''' * {{dagger}}&nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma. === Konstruktoru kopvērtējums === {| | style="vertical-align:top; text-align:center"| {| class="wikitable" style="font-size: 85%;" !Vieta !Konstruktors !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! rowspan="2"| 1 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{2 P}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|833 |- | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{3 P}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 |- ! rowspan="2"| 2 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |5 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|469 |- | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#CFCFFF" |15 |- ! rowspan="2"| 3 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|451 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |14 |- ! rowspan="2"| 4 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|ITA}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|398 |- | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 |- ! rowspan="2"| 5 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|GBR}} [[Williams Racing|Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]] | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|137 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |18<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 |- ! rowspan="2"| 6 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|ITA}} ''[[Racing Bulls]]-[[Honda]] RBPT'' | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|92 |- | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |18 |- ! rowspan="2"| 7 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{nowrap|{{flagicon|GBR}} ''[[Aston Martin]] [[Saudi Aramco|Aramco]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}} | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|89 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#EFCFFF" |Izst | AT | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#DFFFDF" |10 |- ! rowspan="2"| 8 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|USA}} ''[[Haas F1|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|79 |- | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 |- ! rowspan="2"| 9 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|SUI}} ''[[Kick.com|Kick]]'' ''[[Sauber]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |9 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|70 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 |- ! rowspan="2"| 10 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|FRA}} ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |19 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|22 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 |- !Vieta !Konstruktors !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- !colspan="27"|Avoti:<ref name="results" /><ref name="nationalities" /><ref name="race results" /><ref name="pole+fl" /> |} | style="vertical-align:top;"| {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">Skaitlis augšrakstā&nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta sacīkstē<br /> P&nbsp;– Pirmā starta vieta<br /> F&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} '''Notes:''' * {{dagger}}&nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma. * Tabula ir kārtota pēc rezultātiem — rindas neatbilst konkrētam pilotam. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{commons|Category:2025 in Formula One|2025. gada F1 sezona}} * [https://www.formula1.com/ Oficiālā mājaslapa] {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2025. gads sportā|F1]] rzyy9jdu6ssd98w5n8eegruazfjb3nx 4497993 4497992 2026-07-23T19:14:33Z DJ EV 31928 /* Komandas un braucēji */ 4497993 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2024 | Tagad = 2025 | Nākam = 2026 }} {{Vairāki attēli | perrow = 2 | total_width = 400 | image1 = 2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg | image2 = 2025 Japan GP - McLaren - Lando Norris - FP1.jpg | footer = [[Lando Noriss]] izcīnija savu pirmo čempiona titulu, kamēr ''[[McLaren]]'' ieguva konstruktoru kausu }} '''2025. gada ''F1'' sezona''', oficiāli pazīstama kā '''2025. gada ''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2025 FIA Formula One World Championship}}), bija [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 76. čempionāta sezona. Sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix''.<ref name="2025 calendar" /> 2025. gada sezonā ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]. [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Konstruktoru kausu]] ieguva ''McLaren'', kam tas bija desmitais tituls kopā un otrais pēc kārtas. == Komandas un braucēji == 2025. gada sezonā piedalās šādas komandas un piloti: {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors !class="unsortable" rowspan="2"|Šasija !scope="col" rowspan="2" nowrap|Dzinējs !colspan="3" scope="col" class="unsortable"|Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !class="unsortable" |Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|France}} ''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|website=BWT|date=11 February 2022|access-date=24 April 2024|archive-date=24 April 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240424190638/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/}}</ref> ! ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' | A525<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Collantine |first=Keith |date=18 February 2025 |title=First pictures: Alpine presents its livery for the 2025 F1 season |url=https://www.racefans.net/2025/02/18/first-pictures-alpine-presents-its-livery-for-the-2025-f1-season/ |access-date=18 February 2025 |website=RaceFans}}</ref> |{{Nowrap|''Renault E-Tech RE25''}}<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |date=8 January 2024 |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240526060831/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |archive-date=26 May 2024 |access-date=8 February 2024 |work=The Race |language=en}}</ref> |style="text-align:center"|7<br />43<br />10 |{{flaga|Australia}} [[Džeks Dūans]]<br />{{flaga|Argentina}} [[Franko Kolapinto]]<br />{{flaga|France}} [[Pjērs Gaslī]] | align="center" nowrap|1—6<br />7—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|United Kingdom}} ''Aston Martin [Aramco F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=3 February 2022 |title=F1: Aston Martin sela acordo de patrocínio com Aramco |url=https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240907004439/https://motorsport.uol.com.br/f1/news/f1-aston-martin-sela-acordo-de-patrocinio-com-aramco/7857480/ |archive-date=7 September 2024 |access-date=25 January 2024 |website=motorsport.uol.com.br |publisher=[[Universo Online|UOL]]}}<!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --></ref> ! {{Nowrap|''[[Aston Martin]] [[Saudi Aramco|Aramco]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}} |AMR25<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Aston Martin Aramco announces high-performance partnership with PUMA |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202110759/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/aston-martin-aramco-announces-high-performance-partnership-with-puma |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |quote=PUMA car branding will debut on the AMR25 when it is launched ahead of the 2025 F1 season.}}</ref> |{{nowrap|''Mercedes-AMG F1 M16''}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |title=AMR25 |website=astonmartinf1.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20250301114341/https://www.astonmartinf1.com/en-GB/AMR25 |archive-date=1 March 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |language=en |archive-date=8 February 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240208172635/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport }}</ref> |style="text-align:center"|14<br />18 |{{flaga|Spain}} [[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Canada}} [[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24{{efn|[[Lānss Strols]] tika pieteikts {{f1gp|Spānijas}}, bet vēlāk izstājās sāpju plaukstā un plaukstas locītavā dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-aston-martin-announce-stroll-to-miss-spanish-grand-prix.4FI8kbD2YhaiuMDhXgW8KO|title=Aston Martin announce Stroll to miss Spanish Grand Prix|website=Formula1.com|date=31 May 2025|access-date=31 May 2025}}</ref>}} |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Italy}} ''Scuderia Ferrari HP''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |website=HP |access-date=24 April 2024 |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424135809/https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.htm }}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |''SF-25''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Velasco |first1=Paul |title=Ferrari confirms SF-25 as name for 2025 Formula 1 car |url=https://www.grandprix247.com/2025/01/30/ferrari-confirms-sf-25-as-name-for-2025-formula-1-car/ |access-date=30 January 2025 |work=GRANDPRIX247 |date=30 January 2025}}</ref> |''Ferrari 066/15''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monaco}} [[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|United States}} ''MoneyGram Haas F1 Team''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html|title=Haas sign new title sponsor for 2023 in multi-year deal|website=Formula 1|date=20 October 2022|access-date=22 October 2022|archive-date=28 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128011030/https://www.formula1.com/en/latest/article.haas-sign-new-title-sponsor-for-2023-in-multi-year-deal.4YFZ3bryxIowvBi64hvnTO.html}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |VF-25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gallery-haas-showcase-new-livery-for-2025-season-at-f1-75-live.1MglCUrG0z3HKWB8h1ZvLp|title=Haas showcase new livery for 2025 season at F1 75 Live|website=Formula 1|date=18 February 2025|access-date=19 February 2025}}</ref> |''Ferrari 066/15''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis |url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html |archive-date=30 August 2020 |access-date=30 August 2020 |website=grandprix.com}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|France}} [[Estebans Okons]]<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|United Kingdom}} ''McLaren Formula 1 Team'' ! ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | ''MCL39''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Kalinauckas |first=Alex |date=2025-02-13 |title=McLaren becomes first F1 team to reveal 2025 car design |url=https://au.motorsport.com/f1/news/mclaren-becomes-first-f1-team-reveal-2025-car-design/10695547/ |access-date=2025-02-13 |work=[[Motorsport.com|Motorsport.com Australia]] |publisher=[[Motorsport Network]]}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M16<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |title=McLaren's deal to use Mercedes F1 engines again from 2021 announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ |access-date=17 September 2022 |website=Autosport |date=28 September 2019 |language=en |archive-date=2 June 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215052/https://www.autosport.com/f1/news/mclarens-deal-to-use-mercedes-f1-engines-again-from-2021-announced-4988153/4988153/ }}</ref> |style="text-align:center"|4<br />81 |{{flaga|United Kingdom}} [[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Australia}} [[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{nowrap|{{flaga|Germany}} ''Mercedes-AMG Petronas F1 Team''}}<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Noble |first1=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |date=28 September 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301081705/https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |archive-date=1 March 2024 |access-date=24 April 2024 |website=Motorsport |language=en}}</ref> ! ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | F1 W16<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercedesamgf1.com/news/w16-launch-date-confirmed|title=W16 Launch Date Confirmed|date=27 January 2025|access-date=27 January 2025|website=[[Mercedes-AMG Petronas F1 Team]]}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M16''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{nowrap|{{flaga|Italy}} [[Andrea Kimi Antonelli]]}}<br />{{flaga|United Kingdom}} [[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Racing Bulls"|{{nowrap|{{flaga|Italy}} ''Visa Cash App Racing Bulls F1 Team''}}<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Noble |first=Jonathan |date=2024-11-02 |title=What's really going on with RB's name change plans for F1 2025 |url=https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ |access-date=2024-11-07 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=11 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241111014048/https://www.motorsport.com/f1/news/whats-really-going-on-with-rbs-name-change-plans-for-2025/10669292/ }}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Honda]] RBPT'' |{{nowrap|VCARB 02<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Hahnair to join Visa Cash App RB Formula 1 Team |url=https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |website=Visa Cash App RB Formula One Team |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202230015/https://www.visacashapprb.com/int-en/hahnair-partnership-2025 |archive-date=2 December 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en |quote=As from the start of the 2025 season, the Hahnair logo will feature on the VCARB-02 mirrors}}</ref>}} |{{nowrap|''Honda RBPTH003''}}<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=Honda RBPTH003 {{!}} Formula 1 |url=https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 |access-date=2025-05-13 |website=Honda.Racing |language=en |archive-date=2025-04-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250414165315/https://honda.racing/f1/machines/honda-rbpth-003 }}</ref> |style="text-align:center"|6<br />22<br />30 |{{flaga|France}} [[Izaks Hadžars]]<br />{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]<br />{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—2<br />3—24 |- |data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austria}} ''Oracle Red Bull Racing''<ref>{{Tīmekļa atsauce|access-date=25 January 2024|date=10 February 2022|website=Autoracing|title=Acordo Red Bull/Oracle é "o maior na história da F1"|url=https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/|archive-date=4 April 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230404024812/https://www.autoracing.com.br/acordo-red-bull-oracle-e-o-maior-na-historia-da-f1/}}<!-- auto-translated from Portuguese by Module:CS1 translator --></ref> !''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |RB21<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Oracle Red Bull Racing Partners with Neat |url=https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |website=Oracle Red Bull Racing |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126175421/https://www.redbullracing.com/int-en/neat-choose-oracle-red-bull-racing-to-make-its-debut-partnership-in-formula-1 |archive-date=26 November 2024 |access-date=16 December 2024 |language=en}}</ref> |{{nowrap|Honda RBPTH003''}}<ref name=":3" /> |style="text-align:center"|1<br />30<br />22 |{{nowrap|{{flaga|Netherlands}} [[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|New Zealand}} [[Liams Losons]]<br />{{flaga|Japan}} [[Juki Cunoda]]}} | align="center" nowrap|1—24<br />1—2<br />3—24 |- | data-sort-value="Sauber"|{{flaga|Switzerland}} ''Stake F1 Team Kick Sauber''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Nichol |first1=Jake |title=Sauber announces official team name for 2024 and 2025 |url=https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. |access-date=24 April 2024 |work=RacingNews365 |date=1 January 2024 |language=en |archive-date=24 April 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240424183544/https://racingnews365.com/sauber-announces-final-team-name-for-2024-and-2025#:~:text=Sauber%20has%20formally%20announced%20that,sponsors%20in%20the%20official%20name. }}</ref>{{efn|[[Sauber]] sponsors ir ''[[Stake.com|Stake]]'', kas ir straumēšanas platformas ''[[kick.com|Kick]]'' līdzdibinātāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Cooper |first=Adam |url=https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/ |title=Sauber to run under Stake F1 Team name in 2024–25 |date=15 December 2023 |access-date=18 March 2024 |website=[[Motorsport.com]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=15 December 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231215121736/https://www.motorsport.com/f1/news/sauber-stake-f1-team-name-2024/10558037/}}</ref> 1., 9., 13., 15., 23. un 24. kārtā komanda startēja kā ''Kick Sauber F1 Team''.<ref name="entry lists" />}} ! ''[[Kick.com|Kick]]'' ''[[Sauber]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | C45<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sauber-group.com/de/news/detail/stake-f1-team-kick-sauber-and-coinpayments-launch-partnership-prior-to-2025-season|title=Stake F1 Team KICK Sauber and CoinPayments launch partnership prior to 2025 season|website=sauber-group.com|date=17 February 2025|accessdate=18 February 2025|quote=As part of the agreement, CoinPayments’ logo will be sported on the team’s 2025 challenger, the soon-to-be unveiled C45.}}</ref> | ''Ferrari 066/15''<ref>{{Ziņu atsauce |date=26 October 2022 |title=Audi to team up with Sauber for Formula One entry in 2026 |url=https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240826025222/https://www.usatoday.com/story/sports/motor/formula1/2022/10/26/audi-to-team-up-with-sauber-for-formula-one-entry-in-2026/50874113/ |archive-date=26 August 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[USA Today]] |agency=[[Associated Press]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kisby |first=Cambridge |date=23 July 2024 |title=Audi's F1 team explained: 2026 entry concerns as Binotto and Wheatley are drafted in |url=https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240516131900/https://www.motorsportmagazine.com/articles/single-seaters/f1/audis-sauber-takeover-everything-you-need-to-know-before-2026-f1-entry/ |archive-date=16 May 2024 |access-date=22 September 2024 |website=[[Motorsport.com|Motorsport]] |language=en}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Germany}} [[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- |data-sort-value="Williams"|{{flaga|United Kingdom}} ''Atlassian Williams Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mann-Bryans |first1=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |FW47<ref name="FW47">{{Tīmekļa atsauce |title=Williams Racing is pleased to announce a new multi-year partnership with Santander that will begin in 2025 |url=https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |website=williamsf1.com |date=9 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241214024616/https://www.williamsf1.com/posts/baf22e7b-46bf-4adb-8695-f710bfc3eb53/santander-williams-official-partner?cid=sm_bio_sponsor_120924 |archive-date=14 December 2024 |access-date=16 June 2025 |quote=Santander or Openbank branding will feature on the FW47, driver helmets and team clothing throughout 2025}}</ref> |''Mercedes-AMG F1 M16''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |date=8 January 2024 |editor-last=Sarkar |editor-first=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08 |archive-url=https://archive.today/20240922005425/https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |archive-date=22 September 2024 |access-date=8 February 2024 |work=[[Reuters]]}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] | align="center" nowrap|1—24<br />1—24 |- | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref name="entry lists">Oficiālie dalībnieku saraksti: * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_australian_grand_prix_-_entry_list_corrected_.pdf |title=2025 Australian Grand Prix – Entry List (Corrected) |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=14 March 2025 |access-date=14 March 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Chinese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=21 March 2025 |access-date=21 March 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Japanese Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 April 2025 |access-date=4 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_bahrain_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Bahrain Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=11 April 2025 |access-date=11 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_saudi_arabian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Saudi Arabian Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=18 April 2025 |access-date=18 April 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Miami Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=2 May 2025 |access-date=2 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_emilia_romagna_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Emilia Romagna Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=16 May 2025 |access-date=16 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Monaco Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 May 2025 |access-date=23 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_spanish_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Spanish Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=30 May 2025 |access-date=30 May 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Canadian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Austrian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=27 June 2025 |access-date=27 June 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_british_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 British Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=4 July 2025 |access-date=4 July 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_belgian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Belgian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=25 July 2025 |access-date=26 July 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_hungarian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Hungarian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=1 August 2025 |access-date=1 August 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_dutch_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Dutch Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=29 August 2025 |access-date=29 August 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_italian_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Italian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 September 2025 |access-date=5 September 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_azerbaijan_grand_prix_-_entry_list.pdf |title=2025 Azerbaijan Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=19 September 2025 |access-date=19 September 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_singapore_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Singapore Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=3 October 2025 |access-date=3 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_united_states_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 United States Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=17 October 2025 |access-date=17 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_mexico_city_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Mexico City Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=24 October 2025 |access-date=24 October 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_sao_paulo_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 São Paulo Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=6 November 2025 |access-date=6 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_las_vegas_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Las Vegas Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=20 November 2025 |access-date=20 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_qatar_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Qatar Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=28 November 2025 |access-date=28 November 2025}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=5 December 2025 |access-date=5 December 2025}} </ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2025|title=2025 FIA Formula One World Championship – Entry List|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2025/2025-fia-formula-one-world-championship-entry |access-date=12 May 2025|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]}} </ref> |} === Komandu izmaiņas === ''RB'' pārstāja lietot iniciālismu un turpmāk čempionātā piedalās kā ''[[Racing Bulls]]''.<ref name=":1" /> === Pilotu izmaiņas === [[Luiss Hamiltons]] pēc 12 sezonām ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā pameta to un pievienojās ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''.<ref name="HamiltonFerrari">{{Tīmekļa atsauce|title=Team Statement|date=1 February 2024|access-date=1 February 2024|publisher=[[Scuderia Ferrari]]|url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024|archive-date=2 February 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240202001954/https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/articles/scuderia-ferrari-press-release-01-feb-2024}}</ref> Viņš aizstāja [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosu Sainsu]], kurš pievienojās ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=29 July 2024 |title=Sainz signs for Williams as Spaniard's F1 future is confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-url=https://web.archive.org/web/20240913025145/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-carlos-sainz-signs-for-williams-as-spaniards-f1-future-is-confirmed.2wsM0VoH6D7H2akmtW9uXe |archive-date=13 September 2024 |access-date=29 July 2024 |website=Formula 1}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka Sainss aizstās [[Loganu Sārdžentu]], tomēr viņš [[2024. gada F1 sezona|iepriekšējās sezonas]] gaidā tika aizstāts ar [[Franko Kolapinto]], kurš savukārt kļuva par ''[[Alpine]]'' komandas rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=BWT Alpine Formula One Team enters into agreement with Williams Racing to secure services of Franco Colapinto on multi-year deal |url=https://media.alpinecars.com/bwt-alpine-formula-one-team-enters-into-agreement-with-williams-racing-to-secure-services-of-franco-colapinto-on-multi-year-deal/?lang=eng |access-date=2025-01-09 |website=Newsroom Alpine |language=en-EN}}</ref> Hamiltonu ''Mercedes'' komandā aizstāja [[Andrea Kimi Antonelli]], kam šī kļuva par debijas sezonu Pirmajā formulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=31 August 2024 |title=Antonelli confirmed as Hamilton's replacement with Mercedes looking ahead to 'next chapter' |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm |access-date=31 August 2024 |website=Formula 1 |archive-date=31 August 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240831071304/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kimi-antonelli-confirmed-as-lewis-hamiltons-replacement-with.2TeU01Qm9BjQUlBjl9jBTm }}</ref> ''[[Haas F1|Haas]]'' pilnībā nomainīja savu pilotu sastāvu. [[Niko Hilkenbergs]] pameta komandu, lai pievienotos ''[[Sauber]]'', komandai, ko viņš bija pārstāvējis {{f1|2013}}. gada sezonā.<ref name="Hulkenberg">{{Tīmekļa atsauce |date=26 April 2024 |title=Nico Hulkenberg to depart Haas at the end of 2024 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909151355/https://www.formula1.com/en/latest/article/nico-hulkenberg-to-depart-haas.18AzRKDjCvuib4kGwr6MA7 |archive-date=9 September 2024 |access-date=21 September 2024 |website=Formula 1 |quote=But it's now been confirmed that the 36-year-old will depart the American squad – and make his way to Sauber – at the end of the campaign.}}</ref> Viņu aizstāja ''Haas'' rezerves pilots [[Olivers Bērmans]], kurš iepriekšējā sezonā bija aizvadījis trīs sacīkstes ''Haas'' un ''Ferrari'' komandu sastāvos.<ref name="Bearman">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8|title=F2 star Ollie Bearman promoted to F1 with Haas for 2025|website=Formula 1|date=4 July 2024|access-date=4 July 2024|archive-date=4 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240704092004/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-f2-star-ollie-bearman-promoted-to-f1-with-haas-for-2025.3g8aG6ULdcvAxJYHB7v1j8}}</ref> Komandu pameta arī [[Kevins Magnusens]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf|title=Magnussen to leave Haas when contract expires at the end of 2024 season|website=Formula 1|date=18 July 2024|access-date=18 July 2024|archive-date=18 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240718080942/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-magnussen-to-leave-haas-when-contract-expires-at-the-end-of-2024.6F9yuNL2enitde8Mv9jKVf}}</ref> kuru aizstāja [[Estebans Okons]], kurš pameta ''Alpine'' pirms iepriekšējās sezonas {{f1gp|Abū Dabī}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barretto |first=Lawrence |date=3 June 2024 |title=Alpine to part ways with Ocon at end of 2024 season |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-url=https://web.archive.org/web/20240819180038/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-announce-they-will-part-ways-with-ocon-at-end-of-2024-season.7ra4uaXdrYOHfklwU9TEqH |archive-date=19 August 2024 |access-date=3 June 2024 |website=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group]] |language=en}}</ref> [[Džeks Dūans]], kurš aizstāja Okonu Abū Dabī ''Grand Prix'', kļuva par ''Alpine'' pilotu 2025. gada sezonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Doohan to race for Alpine in 2025 as F1 promotion confirmed |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp |date=23 August 2024 |access-date=23 August 2024 |website=Formula 1 |language=en |archive-date=9 September 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240909155813/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-jack-doohan-promoted-to-f1-for-2025-as-alpine-confirm-he-will-partner.5evE7WYf8EMU8XdSeVi2lp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |title=Alpine confirm Doohan to race in Abu Dhabi as Ocon is released |website=Formula 1 |date=2 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202091119/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-alpine-confirm-doohan-to-race-in-abu-dhabi-as-ocon-is-released.5rrOqcBxVZooeD6B38GWi0 |archive-date=2 December 2024 |access-date=2 December 2024}}</ref> [[Valteri Botass]] un [[Džou Guaņju]] abi pameta ''Sauber'' komandu pēc trīs gadiem tajā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J|title=Bottas and Zhou to leave Kick Sauber as team confirm decision to part ways|website=Formula 1|date=6 November 2024|access-date=6 November 2024|archive-date=10 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241110071615/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-and-zhou-to-leave-kick-sauber-as-team-confirm-decision-to.48sfYvJNkLAss3ffs9Ow0J}}</ref> Botass pievienojās ''Mercedes'' kā rezerves pilots,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk|title=Bottas to re-join Mercedes as reserve driver in 2025 |website=Formula 1 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219120645/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-bottas-to-re-join-mercedes-as-reserve-driver-in-2025.1HbXTzZnMaPYgmCjNCT4Hk |archive-date=19 December 2024 |date=19 December 2024 |access-date=16 June 2025}}</ref> bet Džou kļuva par ''Ferrari'' rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McDonagh |first=Connor |url=https://www.crash.net/f1/news/1062777/1/axed-zhou-guanyu-lands-new-role-ferrari-2025 |title=Axed Zhou Guanyu lands new role with Ferrari for 2025 |website=Crash |date=5 February 2025 |access-date=5 February 2025}}</ref> Kopā ar Hilkenbergu, 2025. gada sezonā ''Sauber'' komandu pārstāvēs ''[[Formula 2]]'' čempions [[Gabriels Bortoleto]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|access-date=6 November 2024|date=6 November 2024|title=Kick Sauber confirm rookie Bortoleto as second driver for 2025|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9|website=Formula 1|archive-date=6 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241106235853/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-kick-sauber-confirm-rookie-bortoleto-as-second-driver-for-2025.2EL5ciR1wh3baHcobZqGl9}}</ref> [[Serhio Peress]] pēc 2024. gada sezonas pameta ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'', lai gan viņam bija spēkā līgums līdz pat {{f1|2026}}. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp|title=Perez and Red Bull agree to part ways following conclusion of 2024 season|website=Formula 1|date=18 December 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241218171746/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-red-bull-agree-to-part-ways-following-conclusion-of-2024-season.4W2fhxOqQQX47kx3FY5Cpp |archive-date=18 December 2024 |access-date=18 December 2024}}</ref> Viņa vietā no ''Racing Bulls'' tika paaugstināts [[Liams Losons]], kurš bija aizvadījis piecas sacīkstes {{f1|2023}}. gada sezonā, bet sešas — 2024. gada sezonā.<ref name="Lawson">{{Tīmekļa atsauce |title=Liam Lawson Joins Max Verstappen for 2025 Season |url=https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-url=https://web.archive.org/web/20241219091330/https://www.redbullracing.com/int-en/liam-lawson-to-partner-max-verstappen-for-oracle-red-bull-racing-2025-charge |archive-date=19 December 2024 |access-date=2024-12-19 |website=Oracle Red Bull Racing |language=en}}</ref> Viņu ''Racing Bulls'' aizstāja [[Izaks Hadžars]], kuram ši bija debija Pirmajā formulā.<ref name="Hadjar">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|title=Hadjar signs for RB as he takes final seat on 2025 F1 grid|website=Formula 1|date=20 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241220101337/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-isack-hadjar-signs-for-rb-tsunoda-final-seat-on-2025-f1-grid.6UMQgndoDfFIH5wtyxucAG|archive-date=20 December 2024|access-date=20 December 2024}}</ref> === Izmaiņas sezonas gaitā === Pēc otrās sezonas sacīkstes, {{f1gp|Ķīnas}}, Liams Losons tika pazemināts uz ''Racing Bulls'', viņu aizstājot ar [[Juki Cunodu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-tsunoda-to-replace-lawson-at-red-bull-from-japanese-gp-as-new.49qawI5Q4YYPhhMJpHqUiO |title=Tsunoda to replace Lawson at Red Bull from Japanese GP as New Zealander drops down to Racing Bulls |website=Formula One |date=27 March 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref> Pēc {{f1gp|Maiami}} [[Džeks Dūans]] tika pazemināts par rezerves pilotu, viņu aizstājot iepriekšējam rezerves pilotam [[Franko Kolapinto]], kurš iepriekšējā sezonā aizvadīja 9 sacīkstes ''Williams'' komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-colapinto-to-replace-doohan-for-next-five-rounds-as-team-opt.4lH96VnGHyC45S3yjeJOMK |title=Alpine confirm Colapinto to replace Doohan for next five rounds as team opt to 'rotate' seat |website=Formula One |date=7 May 2025 |access-date=16 June 2025}}</ref> == Kalendārs == 2025. gada sezonā tika aizvadīti 24 ''Grand Prix'', tie paši, kas [[2024. gada F1 sezona|pagājušajā sezonā]].<ref name="2025 calendar">{{publikācijas atsauce |date=12 April 2024 |title=FIA and Formula 1 announce calendar for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-url=https://web.archive.org/web/20240920154537/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announces-calendar-for-2025.48ii9hOMGxuOJnjLgpA5qS |archive-date=20 September 2024 |access-date=12 April 2024 |publisher=[[Formula One Group]]|location=London}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last=Barretto|first=Lawrence|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd|title=The key differences and stand outs from the 2025 F1 calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=12 April 2024|access-date=12 April 2024|archive-date=8 October 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241008140026/https://www.formula1.com/en/latest/article/the-key-differences-and-stand-outs-from-the-2025-f1-calendar.1Et7BrKQ2N5X7t3k7OiRvd}}</ref> Sešos no tiem ([[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas]], [[ASV Grand Prix|ASV]], [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu]] un [[Kataras Grand Prix|Kataras]]) tika aizvadītas sprinta sacīkstes.<ref name="sprint">{{publikācijas atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|title=FIA and Formula 1 announce 2025 Sprint calendar|publisher=[[Formula One Group]]|location=London|date=11 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240711120412/https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-and-formula-1-announce-2025-sprint-calendar.3fjONI6I9cAyThBj73oQRX|archive-date=11 July 2024|access-date=11 July 2024}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Boxall-Legge |first=Jake |date=11 July 2024 |title=F1 Announces Sprint Race Calendar for 2025, Belgium Replaces Austria |url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240905144110/https://www.motorsport.com/f1/news/f1-announces-sprint-race-calendar-for-2025-belgium-replaces-austria/10633875/ |archive-date=5 September 2024 |access-date=11 July 2024 |work=[[Motorsport.com|Motorsport]]|location=Miami}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" !data-sort-type="number" |Kārta !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' ![[F1 trašu saraksts|Trase]] !class="unsortable" |Datums |- !1 | [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | {{flaga|AUS}} [[Albertparks|Melburnas ''Grand Prix'' trase]], [[Melburna]] |16. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|CHN}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |23. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|JPN}} [[Sudzuka|Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |6. aprīlis |- !4 |[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] |{{flaga|BHR}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]] |13. aprīlis |- !5 |{{Nowrap|[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]}} |{{flaga|SAU}} [[Džidas ielu trase]], [[Džida]] |20. aprīlis |- !6 | [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{nowrap|{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]]}} |4. maijs |- !7 | [[Emīlijas-Romanjas Grand Prix|Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ITA}} [[Enco un Dino Ferrāri autodroms|Imolas trase]], [[Imola]] |18. maijs |- !8 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|MCO}} [[Monako trase]], [[Montekarlo]] |25. maijs |- !9 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ESP}} [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas trase]], [[Barselona]] |1. jūnijs |- !10 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|CAN}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |15. jūnijs |- !11 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Rings]], [[Špīlberga (pilsēta)|Špīlberga]] |29. jūnijs |- !12 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|UK}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |6. jūlijs |- !13 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|BEL}} [[Spā-Frankošampa|Spā-Frankošampas trase]], [[Frankošampa]] |27. jūlijs |- !14 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|HUN}} [[Hungaroringa]], [[Budapešta]] |3. augusts |- !15 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|NED}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |31. augusts |- !16 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ITA}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |7. septembris |- !17 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|AZE}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |21. septembris |- !18 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|SGP}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |5. oktobris |- !19 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]], [[Teksasa]] |19. oktobris |- !20 |[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] |{{nowrap|{{flaga|MEX}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]]}} |26. oktobris |- !21 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|BRA}} [[Interlaguša|Žosē Karluša Pases autodroms]], [[Sanpaulu]] |9. novembris |- !22 | [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | {{flaga|USA}} [[Las Vegas Strip trase|''Las Vegas Strip'' trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |22. novembris |- !23 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseilas Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |30. novembris |- !24 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|UAE}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |7. decembris |- ! colspan="4" |Avoti:<ref name="2025 calendar"/> |} == Rezultāti un kopvērtējums == === Sacīkstes === {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Posms !Sacīkste !Pirmā starta vieta !Ātrākais aplis !Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) |- ! 1 | {{flaga|Australia}} {{f1gp|Austrālijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 2 | {{flaga|China}} {{f1gp|Ķīnas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]{{Efn|[[Luiss Hamiltons]] sākotnēji uzstādīja ātrāko apli, bet vēlāk tika diskvalificēts.<ref name="china dsq">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-hamilton-disqualified-from-chinese-gp-after-skid-block-breach-as.6L1hYOxfmeSeNUnMpHQLaz|title=Hamilton disqualified from Chinese GP after skid block breach as Ferrari suffer double disqualification|website=Formula 1|date=23 March 2025|access-date=23 March 2025}}</ref> [[Lando Noriss]], kurš sākotnēji uzstādīja otro ātrāko apli, tika atzīts par sacīkstes ātrākā apļa veicēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_chinese_grand_prix_-_final_race_classification.pdf|title=2025 Chinese Grand Prix – Final Race Classification|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=23 March 2025 |access-date=23 March 2025}}</ref>}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 3 | {{flaga|Japan}} {{f1gp|Japānas}} | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="ANT" nowrap|{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" nowrap|{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 4 | {{flaga|Bahrain}} {{f1gp|Bahreinas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 5 | {{flaga|Saudi Arabia}} {{f1gp|Saūda Arābijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 6 | {{flaga|United States}} {{f1gp|Maiami}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 7 | {{nowrap|{{flaga|Italy}} {{f1gp|Emīlijas-Romanjas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 8 | {{flaga|Monaco}} {{f1gp|Monako}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 9 | {{flaga|Spain}} {{f1gp|Spānijas}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 10 | {{flaga|Canada}} {{f1gp|Kanādas}} | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 11 | {{flaga|Austria}} {{f1gp|Austrijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 12 | {{flaga|United Kingdom}} {{f1gp|Lielbritānijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 13 | {{flaga|Belgium}} {{f1gp|Beļģijas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 14 | {{flaga|Hungary}} {{f1gp|Ungārijas}} | data-sort-value="LEC" |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 15 | {{flaga|Netherlands}} {{f1gp|Nīderlandes}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 16 | {{flaga|Italy}} {{f1gp|Itālijas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 17 | {{flaga|Azerbaijan}} {{f1gp|Azerbaidžānas}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 18 | {{flaga|Singapore}} {{f1gp|Singapūras}} | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" |{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 19 | {{flaga|United States}} {{f1gp|ASV}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 20 | {{flaga|Mexico}} [[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="RUS" |{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 21 | {{flaga|Brazil}} [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ALB" |{{nowrap|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]]}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="MCL" |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |- ! 22 | {{flaga|United States}} {{f1gp|Lasvegasas}} | data-sort-value="NOR" |{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 23 | {{flaga|Qatar}} {{f1gp|Kataras}} | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="PIA" |{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- ! 24 | {{flaga|United Arab Emirates}} {{f1gp|Abū Dabī}} | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="LEC" |{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="VER" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RED" |{{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avoti:<ref name="2025 calendar" /><ref name="pole+fl">{{Tīmekļa atsauce |title=FIA Formula One World Championship Results 2025|url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/results/2025 |website=Motorsportstats.com |access-date=7 December 2025}}</ref> |} === Pilotu kopvērtējums === Punkti tiek piešķirti tikai tiem braucējiem, kuri sacīkstē finišē pirmajās desmit pozīcijās. Sprinta sacīkstē punktus saņem pirmo astoņu vietu ieguvēji.<ref name="BeginnersWeekendGuide">{{Tīmekļa atsauce |title=The beginner's guide to the F1 weekend |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/the-beginners-guide-to-the-formula-1-weekend.5RFZzGXNhEi9AEuMXwo987 |access-date=3 February 2025 |website=Formula 1}}</ref> Ja sacīkste beidzas priekšlaikus, atkarībā no veiktās distances, var tikt samazināts piešķirto punktu skaits, kā arī braucēju, kuriem piešķir punktus, skaits. Vienādu punktu skaita gadījumā kopvērtējumā augstāk ierindojas pilots, kuram ir vairāk uzvaru. Ja uzvaru skaits starp viņiem ir vienāds, augstāk ir tas pilots, kam ir vairāk otro vietu, utt. Ja šī procedūra neļauj noteikt rezultātu, pilotu secība tiks izvēlēta pēc FIA noteiktiem kritērijiem. {|class="wikitable" style="font-size: 85%; text-align:center" !Vieta !style="background-color:#ffffbf"|&nbsp;1.&nbsp; !style="background-color:#dfdfdf"|&nbsp;2.&nbsp; !style="background-color:#ffdf9f"|&nbsp;3.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;4.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;5.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;6.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;7.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;8.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;9.&nbsp; !style="background-color:#dfffdf"|&nbsp;10.&nbsp; |- !Sacīkste |style="background-color:#ffffbf"|25 |style="background-color:#dfdfdf"|18 |style="background-color:#ffdf9f"|15 |style="background-color:#dfffdf"|12 |style="background-color:#dfffdf"|10 |style="background-color:#dfffdf"|8 |style="background-color:#dfffdf"|6 |style="background-color:#dfffdf"|4 |style="background-color:#dfffdf"|2 |style="background-color:#dfffdf"|1 |- !Sprinta sacīkste{{Efn|Sprinta sacīkste notika Ķīnas, Maiami, Beļģijas, ASV, Sanpaulu un Kataras ''Grand Prix''.}} |8 |7 |6 |5 |4 |3 |2 |1 |colspan="2" {{N/A|}} |} {| |style="vertical-align:top; text-align:center; white-space: nowrap;"| {|class="wikitable" style="font-size: 85%; border-collapse:collapse; border-spacing: 0;" !Vieta !Pilots !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! 1 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{3 P}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|423 |- ! 2 | style="text-align:left" |{{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|421 |- ! 3 | style="text-align:left"|{{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{2 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|410 |- ! 4 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |5 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|319 |- ! 5 | style="text-align:left"|{{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]] | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|242 |- ! 6 | style="text-align:left"|{{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|156 |- ! 7 | style="text-align:left" |{{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |15 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|150 |- ! 8 | style="text-align:left"|{{flaga|THA}} [[Aleksandrs Albons]] | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|73 |- ! 9 | style="text-align:left"|{{flaga|ESP}} [[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |18<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|64 |- ! 10 | style="text-align:left" |{{flaga|ESP}} [[Fernando Alonso]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6 ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |56 |- ! 11 | style="text-align:left"|{{flaga|GER}} [[Niko Hilkenbergs]] | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|51 |- ! 12 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Izaks Hadžars]] | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |17 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|51 |- ! 13 | style="text-align:left" |{{flaga|GBR}} [[Olivers Bērmans]] | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|41 |- ! 14 | style="text-align:left" |{{flaga|NZL}} [[Liams Losons]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |18 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|38 |- ! 15 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Estebans Okons]] | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|38 |- ! 16 | style="text-align:left"|{{flaga|CAN}} [[Lānss Strols]] | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | AT | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#DFFFDF" |10 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|33 |- ! 17 | style="text-align:left"|{{flaga|JPN}} [[Juki Cunoda]] | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |14 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|33 |- ! 18 | style="text-align:left"|{{flaga|FRA}} [[Pjērs Gaslī]] | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |19 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|22 |- ! 19 | style="text-align:left" |{{flaga|BRA}} [[Gabriels Bortoleto]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |19 |- ! 20 | style="text-align:left" |{{flaga|ARG}} [[Franko Kolapinto]] | | | | | | | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |20 !style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|0 |- ! 21 | style="text-align:left" |{{flaga|AUS}} [[Džeks Dūans]] | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#EFCFFF" |Izst | | | | | | | | | | | | | | | | | | ! style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |0 |- !Vieta !Pilots !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- !colspan="27"|Avoti:<ref name="pole+fl" /><ref name="results">{{Tīmekļa atsauce |last1=Connelly |first1=Garry |last2=Remmerie |first2=Mathieu |last3=Warwick |first3=Derek |author-link3=Dereks Vorviks |last4=Al Hashmi |first4=Mohammed |date=7 December 2025 |title=2025 Abu Dhabi Grand Prix – Championship Points |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2025_abu_dhabi_grand_prix_-_championship_points.pdf |access-date=7 December 2025 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref><ref name="nationalities">{{Tīmekļa atsauce |url=https://motorsportstats.com/series/fia-formula-one-world-championship/standings/2025|title=Formula One Standings|access-date=7 December 2025|website=Motorsportstats}}</ref><ref name="race results"> *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/australie/classement.aspx|title=Australia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/sprint.aspx|title=China 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/chine/classement.aspx|title=China 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/japon/classement.aspx|title=Japan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/bahrein/classement.aspx|title=Bahrain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=13 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/arabie-saoudite/classement.aspx|title=Saudi Arabia 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=20 April 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/sprint.aspx|title=Miami 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=3 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/miami/classement.aspx|title=Miami 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=4 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/emilie-romagne/classement.aspx|title=Emilia-Romagna 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=18 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/monaco/classement.aspx|title=Monaco 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=25 May 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/espagne/classement.aspx|title=Spain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=1 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/canada/classement.aspx|title=Canada 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=15 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/autriche/classement.aspx|title=Austria 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=29 June 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/grande-bretagne/classement.aspx|title=Britain 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=6 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/sprint.aspx|title=Belgium 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=26 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/belgique/classement.aspx|title=Belgium 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=27 July 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/hongrie/classement.aspx|title=Hungary 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=3 August 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/pays-bas/classement.aspx|title=Netherlands 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=31 August 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/italie/classement.aspx|title=Italy 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 September 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/azerbaidjan/classement.aspx|title=Azerbaijan 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=21 September 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/singapour/classement.aspx|title=Singapore 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=5 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/sprint.aspx|title=USA 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=18 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/etats-unis/classement.aspx|title=USA 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=19 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/mexico-city/classement.aspx|title=Mexico City 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=26 October 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/sprint.aspx|title=São Paulo 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=8 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/sao-paulo/classement.aspx|title=São Paulo 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=9 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/las-vegas/classement.aspx|title=Las Vegas 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=23 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/sprint.aspx|title=Qatar 2025 – Sprint result|website=StatsF1|access-date=29 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/qatar/classement.aspx|title=Qatar 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=30 November 2025}} *{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsf1.com/en/2025/abou-dhabi/classement.aspx|title=Abu Dhabi 2025 – Result|website=StatsF1|access-date=7 December 2025}}</ref> |} |style="vertical-align:top" | {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">Skaitlis augšrakstā&nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta sacīkstē<br /> P&nbsp;– Pirmā starta vieta<br /> F&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} '''Piezīmes:''' * {{dagger}}&nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma. === Konstruktoru kopvērtējums === {| | style="vertical-align:top; text-align:center"| {| class="wikitable" style="font-size: 85%;" !Vieta !Konstruktors !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! rowspan="2"| 1 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{2 P}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#FFFFBF" |1 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|833 |- | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 F}</span> | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{3 P}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 |- ! rowspan="2"| 2 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |5 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|469 |- | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{8 F}</span> | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |6<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">²</span> | style="background:#CFCFFF" |15 |- ! rowspan="2"| 3 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda]] RBPT'' | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFDFDF" |2<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |5<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{P F}</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^{1 P}</span> | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#FFFFBF" |1<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|451 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |14 |- ! rowspan="2"| 4 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|ITA}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">¹</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^P</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFDFDF" |2 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|398 |- | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background-color:#000000; color:white"|DK<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |4<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁴</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 |- ! rowspan="2"| 5 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|GBR}} [[Williams Racing|Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]] | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">^F</span> | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#FFDF9F" |3<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|137 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |18<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">³</span> | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 |- ! rowspan="2"| 6 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|ITA}} ''[[Racing Bulls]]-[[Honda]] RBPT'' | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|92 |- | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18{{dagger}} | style="background:#CFCFFF" |18 |- ! rowspan="2"| 7 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{nowrap|{{flagicon|GBR}} ''[[Aston Martin]] [[Saudi Aramco|Aramco]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}} | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |14<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁶</span> | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#DFFFDF" |7<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#DFFFDF" |6 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|89 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |16<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#EFCFFF" |Izst | AT | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |17{{dagger}} | style="background:#DFFFDF" |10 |- ! rowspan="2"| 8 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|USA}} ''[[Haas F1|Haas]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁷</span> | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |4 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |7 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|79 |- | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁵</span> | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 |- ! rowspan="2"| 9 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|SUI}} ''[[Kick.com|Kick]]'' ''[[Sauber]]''-''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |5 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#FFDF9F" |3 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |9 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|70 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#DFFFDF" |9 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |12 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |11 |- ! rowspan="2"| 10 | rowspan="2" style="text-align:left"|{{flagicon|FRA}} ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]''-''[[Renault]]'' | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |7 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |13<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |8 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#DFFFDF" |6 | style="background:#DFFFDF" |10 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |11 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |18 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#DFFFDF" |10<span style="margin:0 0.1em 0 0.1em;font-size:110%;font-weight:bold;white-space:nowrap;">⁸</span> | style="background:#CFCFFF" |13 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#CFCFFF" |19 ! rowspan="2" style="position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;"|22 |- | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background-color:#000000; color:white"|DK | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |14 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#EFCFFF" |Izst | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#FFFFFF" |NS | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |17 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |19 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |15 | style="background:#CFCFFF" |16 | style="background:#CFCFFF" |20 |- !Vieta !Konstruktors !AUS<br />{{flaga|AUS}} !CHN<br />{{flaga|CHN}} !JPN<br />{{flaga|JPN}} !BHR<br />{{flaga|BHR}} !SAU<br />{{flaga|KSA}} !MIA<br />{{flaga|USA}} !EMI<br />{{flaga|ITA}} !MON<br />{{flaga|MON}} !ESP<br />{{flaga|ESP}} !CAN<br />{{flaga|CAN}} !AUT<br />{{flaga|AUT}} !GBR<br />{{flaga|GBR}} !BEL<br />{{flaga|BEL}} !HUN<br />{{flaga|HUN}} !NED<br />{{flaga|NED}} !ITA<br />{{flaga|ITA}} !AZE<br />{{flaga|AZE}} !SIN<br />{{flaga|SIN}} !USA<br />{{flaga|USA}} !MXC<br />{{flaga|MEX}} !SAP<br />{{flaga|BRA}} !LVG<br />{{flaga|USA}} !QAT<br />{{flaga|QAT}} !ABU<br />{{flaga|UAE}} !style=" border:1px solid #a2a9b1; position:sticky; right: 0; background-clip: padding-box; color: inherit;" |[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- !colspan="27"|Avoti:<ref name="results" /><ref name="nationalities" /><ref name="race results" /><ref name="pole+fl" /> |} | style="vertical-align:top;"| {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">Skaitlis augšrakstā&nbsp;– punktus ieguvuša vieta sprinta sacīkstē<br /> P&nbsp;– Pirmā starta vieta<br /> F&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} '''Notes:''' * {{dagger}}&nbsp;– Pilots nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% no sacīkstes garuma. * Tabula ir kārtota pēc rezultātiem — rindas neatbilst konkrētam pilotam. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{commons|Category:2025 in Formula One|2025. gada F1 sezona}} * [https://www.formula1.com/ Oficiālā mājaslapa] {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2025. gads sportā|F1]] 9hj6onyzn0ewrdjo5ib9xu5v9qcapd7 0 605752 4497936 4323715 2026-07-23T14:54:59Z Bai-Bot 60304 /* Filmas */ novecojušo saišu atjaunošana using [[Project:AWB|AWB]] 4497936 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Antonio Velaskess | vārds_orig = ''Antonio Velázquez Bautista'' | attēls = Goyas 2025 - Antonio Velazquez (cropped).jpg | komentārs = Antonio Velaskess 2025. gadā | dz vārds = Antonio Velaskess Bautista | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|12|6}} | dz vieta = {{vieta|Spānija|Granada}} | nodarbošanās = aktieris | dzimums = V }} '''Antonio Velaskess Bautista''' ({{val|es|Antonio Velázquez Bautista}}; dzimis {{dat|1981|12|6}} [[Granada|Granadā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir spāņu [[aktieris]]. 2023. gadā filmējās ziepju operā "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]", atveidojot Mauro Moreno lomu. == Biogrāfija == Antonio Velaskess Bautista dzimis 1981. gada 6. decembrī [[Granada|Granadā]], [[Spānija|Spānijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.revistavanityfair.es/cultura/entrevista-extrema/articulos/entrevista-antonio-velazquez-buscando-el-norte-fotos/21833|title="En mi primer casting me dijeron: 'Aprende a hablar y luego vuelves"|last=Castellano|first=Nuria Hernández|website=Vanity Fair|access-date=2025-07-23|date=2016-02-05|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvazteca.com/azteca7/el-hormiguero/notas/notas/el-hormiguero-recibe-a-los-actores-antonio-velazquez-y-belen-cuesta|title=El Hormiguero recibe a los actores Antonio Velázquez y Belén Cuesta|website=Azteca 7|access-date=2025-07-23|date=2016-07-19|language=es-MX}}</ref> Viņš uzauga nelielajā [[Pinos del Valje]] ciematā, lielāko daļu savas bērnības pavadot ''Venta de la Sebada'' lauku mājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.revistavanityfair.es/sociedad/celebrities/articulos/antonio-velazquez-novia-marta-gonzalez-actor-periodista-novios-amor-torero-paquirri-pareja-blogger/28559|title=Antonio Velázquez y Marta González: una pareja cañón|last=Hernández|first=Nuria|website=Vanity Fair|access-date=2025-07-23|date=2018-01-24|language=es}}</ref> Velaskess studēja par apakšvirsnieku [[Spānijas Nacionālie bruņotie spēki|Spānijas]] [[Spānijas Nacionālie bruņotie spēki|Bruņotajos spēkos]], bet 1999. gadā pārgāja uz aktiera karjeru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://elpais.com/elpais/2017/05/12/eps/1494540320_149454.html|title=Antonio Velázquez, un arroz en ‘Tierra de lobos’|work=El País|access-date=2025-07-23|date=2017-05-12|last=Hormaechea|first=Sacha|issn=1134-6582|language=es}}</ref> Savā aktiera karjeras pirmajā desmitgadē viņš piedalījās otrā plāna un viesu lomās tādos seriālos kā ''Arrayán'', ''SMS: Sin Miedo a Soñar'', ''Aída'', ''Matrimonio con hijos'', ''Mesa para cinco'' un ''Cuenta atrás''.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ideal.es/granada/20090227/cultura/militar-tele-repesco-20090227.html|title=El militar que la tele repescó|last=PEÑALVER|first=ÁNGELES|website=Ideal|access-date=2025-07-24|date=2009-02-27|language=es}}</ref> Velaskess ieguva galveno lomu komēdijseriālā ''¡A ver si llego!'', kuru pārraidītja ''[[Telecinco]]'' kanālā 2009. gadā, atveidojot Maika, "pavedinoša" zivju tirgotāja, lomu.<ref name=":0" /> Drīz vien viņš ieguva sabiedrības atzinību, atveidojot galveno lomu filmā ''Paquirri'',<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/15456/maria-castro-antonio-velazquez-nicolas-coronado-reparto-tierra-de-lobos-telecinco/|title=María Castro, Antonio Velázquez y Nicolás Coronado forman parte del reparto de 'Tierra de lobos' de Telecinco|last=Redacción|website=FormulaTV|access-date=2025-07-24|date=2010-06-18|language=es}}</ref> kuru arī pārraidīja 2009. gadā. Velaskess ieguva papildu popularitāti, atveidojot Anibala Bravo lomu seriālā ''Tierra de lobos''.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdegalicia.es/noticia/yes/2018/02/17/madre-mejor-amiga-amor-vida/0003_201802SY17P2991.htm|title=«Mi madre es mi mejor amiga y el amor de mi vida»|website=La Voz de Galicia|access-date=2025-07-24|date=2018-02-17|language=es}}</ref> Vēlāk viņš piedalījās tādos seriālos kā ''Hermanos'', ''Cable Girls'' un ''Traición''.<ref name=":1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/40328/hermanos-torres-trataran-conquistar-misma-mujer-martes-telecinco/|title=Los 'Hermanos' Torres lucharán desde este martes en Telecinco por el amor de la misma mujer|last=Redacción|website=FormulaTV|access-date=2025-07-24|date=2014-09-15|language=es}}</ref> == Filmogrāfija == [[Attēls:Antonio Velázquez (4523445269).jpg|thumb|Velaskess 2010. gadā]] === Filmas === {| class="wikitable" border="2" cellpadding="4" ! style="background: #B0C4DE;" |Gads ! style="background: #B0C4DE;" |Nosaukums ! style="background: #B0C4DE;" |Tēls ! style="background: #B0C4DE;" |{{Piezīme|Ats.|Atsauce}} |- |1999 |''Diálogo del amargo'' | | |- |2008 |''Miente'' | | |- |2011 |''Seis puntos sobre Emma'' |Horhe |<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Encyclopedia of Contemporary Spanish Films|url=https://books.google.com/books?id=_7pTDwAAQBAJ&pg=PA340|publisher=Bloomsbury Publishing PLC|date=2018-05-18|isbn=978-1-4422-7133-3|first=Salvador Jimenez|last=Murguía|first2=Alex|last2=Pinar|page=340}}</ref> |- |2012 |''Tengo ganas de ti'' | |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espinof.com/estrenos/estrenos-de-cine-22-de-junio-integristas-religiosos-contra-los-amores-de-moccia|title=Estrenos de cine {{!}} 22 de junio {{!}} Integristas religiosos contra los amores de Moccia|last=Maldivia|first=Beatriz|website=Espinof|access-date=2025-07-24|date=2012-06-22|language=es}}</ref> |- |2013 |''El lado frío de la almohada'' (īsfilma) | | |- | rowspan="2" |2014 |''Cuatro Lunas'' |Ugo |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/loc/2014/12/17/54902c4622601d8a098b4592.html|title=El desnudo integral de Antonio Velázquez, el 'Paquirri' de T5|website=ELMUNDO|access-date=2026-07-23|date=2014-12-17|language=es}}</ref> |- |''Runner'' (īsfilma) | | |- |2015 |''Mi gran noche'' |Antonio | |- | rowspan="2" |2019 |''El asesino de los caprichos'' |Alberto | |- |''Los Rodríguez y el más allá'' |Rikardo |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fotogramas.es/noticias-cine/g35390984/macarena-gomez-mejores-peliculas-series/|title=Las 15 mejores películas y series de Macarena Gómez|website=Fotogramas|access-date=2025-07-24|date=2021-06-10|pages=13|language=es}}</ref> |- |2021 |''Libertad'' |Saldanja | |- |2023 |''Mundos cósmicos'' | | |- |} === Televīzija === {| class="wikitable" border="2" cellpadding="4" ! style="background: #B0C4DE;" |Gads ! style="background: #B0C4DE;" |Nosaukums ! style="background: #B0C4DE;" |Tēls ! style="background: #B0C4DE;" |Piezīmes ! style="background: #B0C4DE;" |{{Piezīme|Ats.|Atsauce}} |- |2004 |''Arrayán'' |Elojs |1 sērija | |- |2006 |''SMS'' |Sāras treneris |6 sērijas | |- | rowspan="3" |2008 |''Cuenta atrás'' | |1 sērija | |- |''La que se avecina'' | |1 sērija | |- |''Aída'' | |1 sērija | |- |2008—2009 |''Chica busca chica'' |Estebans |3 sērijas | |- | rowspan="3" |2009 |''¡A ver si llego!'' |Maiks |7 sērijas |<ref name=":0" /> |- |''Sin tetas no hay paraíso'' |Ivans Sjerra |15 sērijas |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telecinco.es/sintetasnohayparaiso/tercera-temporada-tetas-paraiso_18_857325030.html|title=TELECINCO - televisión a la carta, series y entretenimiento|last=telecinco.es|website=Telecinco|access-date=2025-07-24|date=2009-06-22|language=es}}</ref> |- |''Paquirri'' |Fransisko Rivera «Pakvirri» |2 sērijas |<ref name=":2" /> |- |2010—2014 |''Tierra de lobos'' |Anibals Bravo |42 sērijas |<ref name=":1" /> |- |2014 |''Hermanos'' |Huans Torress |6 sērijas |<ref name=":3" /> |- |2015 |''Los nuestros'' |Ivans Martins |3 sērijas | |- | rowspan="2" |2016 |''El Ministerio del Tiempo'' |Rodrigo Diass de Vivars «[[Sids Kampeadors]]» |1 sērija |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diezminutos.es/teleprograma/series-tv/g1558317/el-ministerio-del-tiempo-segunda-temporada/|title=Segunda temporada de ‘El Ministerio del Tiempo’: así son los 13 viajes históricos y sus protagonistas|website=Diez Minutos|access-date=2025-07-24|date=2016-02-03|language=es}}</ref> |- |''Buscando el norte'' |Alehandro "Alekss" Ruiss |8 sērijas |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/television/2016-03-09/antonio-velazquez-encuentro-digital-buscando-el-norte_1161455/|title=Antonio Velázquez: &quot;Las relaciones son para vivirlas y la distancia muy dura&quot;|last=Antuña|first=Raquel|website=elconfidencial.com|access-date=2025-07-24|date=2016-03-09|language=es}}</ref> |- |2017 |''El final del camino'' |Gonsalo de Katoira |8 sērijas |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diezminutos.es/teleprograma/series-tv/g1750582/el-final-del-camino-serie-de-la-1/|title=‘El final del Camino’: el destino de los hermanos Catoira y todos los secretos de la serie|website=Diez Minutos|access-date=2025-07-24|date=2017-01-18|language=es}}</ref> |- |2017—2018 |''Traición'' |Karloss Santoss |9 sērijas |<ref name=":1" /> |- |2017—2020 |''Las chicas del cable'' |Inspektors Kristobals Kuevass Moreno |22 sērijas |<ref name=":1" /> |- |2020—2021 |''30 monedas'' |Roke |4 sērijas | |- | rowspan="2" |2021 |''Libertad'' |Saldanja |5 sērijas |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lacajadmusicatv.com/antonio-velazquez-libertad-es-cine-puro-sin-fuegos-artificiales-libertad-de-movistar/|title=Antonio Velázquez: "Libertad" es cine puro, sin fuegos artificiales" {{!}} "Libertad" de Movistar +|last=Sánchez|first=Almudena Fuentes|website=LCDM TV - La Caja d Música|access-date=2025-07-24|date=2021-03-28|language=es}}</ref> |- |''Ecocesta'' |Karloss |11 sērijas | |- |2021 |''Grasa'' |Rafaels Benitess |1 sērija |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://filmand.es/rodaje-grasa-t2/|title='Grasa' regresa al barrio: arranca el rodaje de su segunda temporada|last=dijo|first=Sergio erchelio|website=filmAnd|access-date=2025-07-24|date=2021-03-01|language=es}}</ref> |- |2022 |''Madres. Amor y vida'' |Andress Kabrera |8 sērijas | |- |2023 |"[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" (''La Promesa'') |Mauro Moreno |260 sērijas |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|last=verTele|first=Redacción|website=Vertele|access-date=2025-07-24|date=2023-01-13|language=es}}</ref> |- |2024 |''4 estrellas'' |Markoss |1 sērija | |- |2025 |''La encrucijada'' |Davids Oramass |60 sērijas | |- |} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * {{instagram|avelazquezb}} * {{twitter|Avelzquezb|Antonio Velázquez}} * {{MySpace|antoniovelazquezbautista|Antonio Velázquez}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Velaskess, Antonio}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Spānijas televīzijas aktieri]] iy16vql7h9ti7l7fc8kn09qfmb4iu28 0 606783 4497932 4318067 2026-07-23T14:50:21Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4497932 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Patriša Klārksone | vārds_orig = ''Patricia Clarkson'' | attēls = Patricia Clarkson Press Conference The Party Berlinale 2017 01 (cropped 2).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Patriša Klārksone 2017. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1959|12|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Luiziāna|Ņūorleāna}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1985—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Patriša Klārksone''' ({{Val|en|Patricia Clarkson}}; dzimusi {{Dat|1959|12|29}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Atveidojusi galvenās un otrā plāna lomas gan neatkarīgajās filmās, gan lielbudžeta studiju filmās. Karjeras laikā saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], trīs [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]], kā arī nominācijas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un [[Tony balva|''Tony'' balvai]]. Kino debitējusi ar lomu [[Braiens De Palma|Braiena De Palmas]] krimināldrāmā "[[Neaizskaramie (1987. gada filma)|Neaizskaramie]]" (1987). Vēlāk atveidojusi lomas tādās filmās kā "[[Spēle ar nāvi]]" (1988), ''[[High Art]]'' (1998), "[[Zaļā jūdze]]" (1999), "[[Solījums (filma)|Solījums]]" (''The Pledge'', 2001), "[[Tālu no debesīm]]" (2002) un "[[Dogvila]]" (2003). 2003. gadā saņēmusi kritiķu atzinību par filmu ''[[Pieces of April]]'' (2003), par ko viņu nominēja [[76. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", un par filmu ''[[The Station Agent]]'' (2003), par ko viņu nominēja [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i. Vēlāk piedalījusies tādās drāmās, kā "[[Arlabunakti un visu labu]]" (2005), "[[Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'', 2006), "[[Elēģija (filma)|Elēģija]]" (''Elegy'', 2008), "[[Slēgtā sala]]" (2010), "[[Saviesīgs vakars]]" (''The Party'', 2017), ''[[Monica (filma)|Monica]]'' (2022) un "[[Viņa teica]]" (2022), kā arī komēdijās, kā "[[Larss un meitene]]" (2007), "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]" (2008), "[[Lai notiek kas notikdams]]" (''Whatever Works'', 2009), "[[Vieglas uzvedības teicamniece]]" (2010), "[[Noderīgi draugi]]" (2010) un ''[[Learning to Drive]]'' (2014). Atveidojusi arī galvenās antagonistes lomu trijās "[[Labirinta skrējējs (filmu cikls)|Labirinta skrējējs]]" filmās. Saņēmusi divas ''Emmy'' balvas par lomu ''[[HBO]]'' seriālā "[[Sešas pēdas zem zemes]]" (''Six Feet Under'', 2002—2005). Piedalījusies arī ''[[NBC]]'' situāciju komēdijseriālos ''[[Frasier (seriāls)|Frasier]]'' un "[[Parki un atpūtas zonas]]" (''Parks and Recreation''), kā arī ''[[Netflix]]'' politiskās drāmas seriālā "[[Kāršu nams]]". Par lomu ''HBO'' miniseriālā "[[Asi priekšmeti]]" (''Sharp Objects'', 2018) saņēmusi Zelta globusa balvu. Trešo ''Emmy'' balvu saņēmusi par lomu ''[[BBC]]'' seriālā ''[[State of the Union]]'' (2022). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klārksone, Patriša}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] eg4h4737ocog3tq4n3urc9kuejrh4pg 0 610400 4498027 4480249 2026-07-23T20:05:12Z ZANDMANIS 91184 4498027 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|1}} | birth_place = | caps1 = 38 | caps2 = 60 | caps3 = 36 | clubnumber = 24 | clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | goals1 = 11 | goals2 = 8 | goals3 = 11 | height = 175 | image = Simon Adingra Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-60.jpg | caption = Simons Adingra 2026. gadā | nationalgoals1 = 4 | nationalteam1 = {{fb|CIV}} | nationalyears1 = 2023— | nationalcaps1 = 26 | pcupdate = {{dat|2026|02|03|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|02|03|sk|bez}} | name = | playername = Simons Adingra | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2021—2022 | years2 = 2022—2025 | years3 = 2022—2023 | years4 = 2025— | caps4 = 14 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years5 = 2026— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Simons Adingra''' ({{Val|fr|Simon Adingra}}, dzimis {{Dat|2002|1|1}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Adingra spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[AS Monaco|Monaco]]'', kas viņu īrē no ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Iepriekš pārstāvējis Dānijas komandu ''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'', Anglijas komandu ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' un Beļģijas komandu ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Kotduvāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Adingra, Simons}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Nordsjælland spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 5eiaoaaynauojdjlqvxdv7ouv58s0ie 0 610726 4498006 4480178 2026-07-23T19:36:15Z ZANDMANIS 91184 4498006 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|5|28}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 4 | caps3 = 28 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] II | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Nirnberga}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | goals1 = 9 | goals2 = 0 | goals3 = 10 | height = 188 | image = Malik Tillman Australia v USA 19 June 2026-143 (cropped).jpg | caption = Maliks Tilmans 2026. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U15 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|10|01|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|10|01|sk|bez}} | name = | playername = Maliks Tilmans | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2020—2022 | years2 = 2021—2024 | years3 = 2022—2023 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 11 | nationalcaps5 = 2 | nationalcaps6 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalyears5 = 2021 | nationalyears6 = 2021—2022 | years4 = 2023 | caps4 = 1 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 28 | goals5 = 9 | clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 26 | goals6 = 12 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | years7 = 2025— | caps7 = 4 | goals7 = 2 | nationalteam7 = {{fb|USA}} | nationalcaps7 = 25 | nationalyears7 = 2022— | nationalgoals7 = 3 }} '''Maliks Leons Tilmans''' ({{Val|en|Malik Leon Tillman}}, dzimis {{Dat|2002|5|28}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Tilmans spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Leverkūzenes "Bayer"]]. Tilmans ir dzimis Vācijas pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir vāciete, bet tēvs — amerikānis. Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandu [[Minhenes "Bayern"]], Skotijas komandu [[Glāzgovas "Rangers"]] un Nīderlandes komandu ''[[PSV Eindhoven]]''. Pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases. 2022. gadā viņš izvēlējās pārstāvēt [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]] un [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]]. == Sasniegumi == '''Bayern''' '''Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]] * [[Vācijas Superkauss]]: 2020 * [[UEFA Superkauss]]: 2020 '''PSV''' * [[Eredivisie]]: 2023—24, 2024—25 '''ASV''' * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Tilmans, Maliks}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] gw1yijj2amur0461l4t1kejxjomvz8t 0 611534 4498023 4480246 2026-07-23T20:02:42Z ZANDMANIS 91184 4498023 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|7}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 21 | caps3 = 32 | clubnumber = 42 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[SC Bastia|Bastia]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | height = 185 | image = Seko Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-48.jpg | caption = Seko Fofana 2026. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 7 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2026|02|03|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|02|03|sk|bez}} | name = | playername = Seko Fofana | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2016 | years2 = 2014—2015 | years3 = 2015—2016 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 31 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2012—2013 | nationalyears4 = 2013 | nationalyears5 = 2017— | years4 = 2016—2020 | caps4 = 112 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | goals4 = 13 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years5 = 2020—2023 | caps5 = 103 | goals5 = 17 | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | years6 = 2023—2025 | caps6 = 14 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]] | years7 = 2024—2025 | caps7 = 27 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | years8 = 2025— | caps8 = 28 | goals8 = 2 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }} '''Seko Mohameds Fofana''' ({{Val|fr|Seko Mohamed Fofana}}, dzimis {{Dat|1995|5|7}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Fofana spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandā ''[[FC Porto|Porto]]'', kas viņu īrē no ''[[Stade Rennais F.C.|Stade Rennais]]''. Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandas ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', Francijas komandas ''[[SC Bastia|Bastia]]'' un ''[[RC Lens|Lens]]'', Itālijas komandu ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'' un Saūda Arābijas komandas ''[[Al Nassr]]'' un ''[[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Fofana, Seko}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Bastia spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Ettifaq Club spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] hbqjgudp3zqafaj0rvf20zo2hprp2ln 0 615846 4498091 4371808 2026-07-24T06:26:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498091 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Viņa Majestātes Jūras spēku dienests<br />''His Majesty's Naval Service'' | attēls = Naval ensign of the United Kingdom.svg | virsraksts = Viņa Majestātes Jūras spēku dienesta karogs | karogs = | valsts = {{GBR}} | pastāvēšana = 1546— | pakļautība = | daļa no = [[Attēls:Flag of the Ministry of Defence (United Kingdom).svg|25px]] [[Lielbritānijas bruņotie spēki]] | karaspēka veids = [[Kara flote]] | krāsas = | karavīru skaits = * 31 906 aktīvajā dienestā<ref name=QSPS>{{tīmekļa atsauce|publisher=Ministry of Defence|location=United Kingdom|title=Quarterly service personnel statistics 1 October 2024|url=https://www.gov.uk/government/statistics/quarterly-service-personnel-statistics-2025/quarterly-service-personnel-statistics-1-january-2025|access-date=26 November 2025}}</ref> * 3217 rezerves dienestā * 2478 cits personāls | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = * [[ASV Neatkarības karš]] * [[Pirmais pasaules karš]] * [[Otrais pasaules karš]] * [[Folklendu karš]] | pašreizējais komandieris = Ģenerālis Gvins Dženkinss | komandieri = [[Džordžs Kokbērns]] }} '''Viņa Majestātes Jūras spēku dienests''', sarunvalodā dēvēts par '''Karalisko Jūras kara floti''' pēc dienesta galvenā kaujas atzara, ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] jūras kara un [[jūra]]s dienests,<ref>[http://www.royalnavy.mod.uk/~/media/royal%20navy%20responsive/documents/useful%20resources/br%203/br3book/an01a.pdf NAVAL PERSONNEL HIERARCHY], mod.uk. 5 October 2014.</ref><ref>[http://c69011.r11.cf3.rackcdn.com/eccb6c2c44bb44a98f055592c56f7e08-0x0.pdf Her Majesty’s Naval Service Eligibility and Guidance Notes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131228223724/http://c69011.r11.cf3.rackcdn.com/eccb6c2c44bb44a98f055592c56f7e08-0x0.pdf |date=2013-12-28 }}, mod.uk. 5 October 2014.</ref> viena no [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] ieroču šķirām. To veido Karaliskā Jūras kara flote, Karaliskie Jūras kājnieki, Karaliskās flotes palīgdienests, Karaliskās Jūras spēku rezerve, Karaliskās Jūras kājnieku rezerve un Jūras spēku karjeras dienests.<ref name="QRRN">{{tīmekļa atsauce |title = Queen's Regulations for the Royal Navy |url = https://www.royalnavy.mod.uk/-/media/royal-navy-responsive/documents/reference-library/brd2/brd_2_bookv6.pdf |publisher=Ministry of Defence |access-date=22 April 2017 }}</ref> Jūras spēku dienests kopumā atrodas Jūras spēku padomes pakļautībā, kuru vada Pirmais Jūras lords. Šo amatu pašlaik ieņem ģenerālis sers Gvins Dženkinss (iecelts 2025. gada maijā).<ref name="key">{{tīmekļa atsauce |title=Vice Admiral Sir Ben Key KCB CBE has been appointed to First Sea Lord and Chief of the Naval Staff |url=https://www.gov.uk/government/news/vice-admiral-sir-ben-key-kcb-cbe-has-been-appointed-to-first-sea-lord-and-chief-of-the-naval-staff |website=gov.uk |access-date=8 November 2021 |language=en |date=15 October 2021}}</ref> Aizsardzības padome deleģē Jūras spēku dienesta administrēšanu Admiralitātes padomei, kuru vada aizsardzības valsts sekretārs. Jūras spēkus galvenokārt vada Karaliskā flote, un tā galvenokārt darbojas no trim bāzēm Apvienotajā Karalistē, kur atrodas pasūtītie kuģi: [[Portsmuta]]s, Klaidas un Devonportas, pēdējā no kurām ir lielākā operatīvā jūras spēku bāze [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. 2025. gada septembrī Jūras spēku dažādajās atzaros dienēja aptuveni 90 kuģu, kā arī vairāk nekā 90 palīgkuģu, ko pārvaldīja atbalsta dienests ''Serco Marine Services''. Šie kuģi ietvēra: 64 Karaliskās flotes kuģus, 17 Karalisko jūras kājnieku galvenos desantakuģus, 10 Karaliskās flotes palīgkuģus un vairāk nekā 90 atbalsta Jūras spēku kuģus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.navylookout.com/serco-secures-royal-navy-marine-services-contracts/|website=Navy Lookout|title=Serco secures Royal Navy marine services contracts|access-date=15 May 2025 |date=15 May 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.adsadvance.co.uk/serco-wins-200m-contract-to-provide-marine-services-for-royal-navy.html |title=Serco wins £200m contract to provide marine services for Royal Navy |date=16 November 2022 |publisher=Advance |access-date=30 April 2023 |archive-date={{dat|2026|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260221074626/https://www.adsadvance.co.uk/serco-wins-200m-contract-to-provide-marine-services-for-royal-navy.html }}</ref> Papildu kuģi tiek nomāti arī Aizsardzības ministrijai. Kopš 2022. gada Viņas Majestātes Jūras spēkos (Karaliskajā flotē, Karaliskajos jūras kājniekos, Karaliskās flotes palīgkuģu un Jūras spēku karjeras dienestā) strādā aptuveni 39 500 regulārā un rezerves personāla.<ref>{{tīmekļa atsauce |title =The Royal Fleet Auxiliary in 2022 |url = https://www.navylookout.com/the-royal-fleet-auxiliary-in-2022/ |publisher=Navy Lookout |date=30 May 2022 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title =Royal Naval Reserve |url = https://www.royalnavy.mod.uk/our-organisation/maritime-reserves/royal-naval-reserve#:~:text=crisis%2C%20or%20conflict.-,3000,up%20The%20Royal%20Naval%20Reserve. |publisher=Royal Navy |access-date=4 May 2023 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title =Number of personnel in the armed forces of the United Kingdom between 2012 and 2022, by military branch |url =https://www.statista.com/statistics/579991/number-of-uk-armed-forces-by-military-branch/#:~:text=In%202022%2C%20there%20were%20approximately,6%2C650%20in%20the%20Royal%20Marines. |publisher=Statista |access-date=4 May 2023 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title =Royal Marines Reserve |url =https://www.royalnavy.mod.uk/our-organisation/maritime-reserves/royal-marines-reserve |publisher=Royal Navy |access-date=4 May 2023 }}</ref> 2020. gadā Pirmais jūras lords paziņoja, ka “Jūras spēku dienests” neoficiāli tiks saukts par “Karalisko floti”. Karaliskā flote tiks izmantots kā Jūras spēku [[sarunvaloda]]s nosaukums kā daļa no transformācijas programmas ar Jūras spēku izpildkomitejas apstiprinājumu, lai atspoguļotu Karaliskās flotes zīmola spēku un palīdzētu apvienot visus formējumus.<ref name=":0">{{publikācijas atsauce |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Adieu 'Naval Service,' Hello 'Royal Navy'|journal=Navy News|date=June 2020|page=20|issue=791|url=https://www.royalnavy.mod.uk/-/media/royal-navy-responsive/images/navynews/archivepdfs/2020s/2020/navy-news-june-2020-issue-791.pdf |access-date=16 May 2022|publisher=Ministry of Defence|issn=0028-1670}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |author1=First Sea Lord Admiral [[Tony Radakin]] |title=The Whole Force: Naval Service to Royal Navy |url=https://royal-naval-association.co.uk/news/the-whole-force-naval-service-to-royal-navy/ |website=Royal Navy Association |access-date=16 May 2022 |archive-date=3 November 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231103104726/https://royal-naval-association.co.uk/news/the-whole-force-naval-service-to-royal-navy/ |dead-url= }}</ref> Karaliskās flotes un Karaliskās flotes palīgdienesta kopējā kuģu ūdensizspiede 2025. gada septembrī bija aptuveni 678 500 tonnu, savukārt Karaliskās jūras kājnieku desanta kuģu kopējā ūdensizspiede ir aptuveni papildu 2200 tonnas. ==Jūras spēku sastāvs == === Karaliskā flote === Karaliskā flote tiek uzskatīta par vecāko Lielbritānijas bruņoto spēku atzaru un ir tehnoloģiski sarežģīta un augsti attīstīta militārā vienība, kas veido Jūras spēku kodolu. Flotes vadību veic flotes virspavēlnieks (Fleet Commander). Flotes rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči, ko pārvadā četras "Vanguard" klases SSBN [[zemūdene]]s. Turklāt flotē ietilpst iznīcinātāji, [[fregate]]s, desanta kuģi, [[patruļkuģis|patruļkuģi]], [[mīnu traleris|mīnu kuģi]] un citi kuģi, kas veido tā saukto Virsūdens floti. Zemūdeņu flote pastāv jau aptuveni 100 gadus; līdz 20. gs. deviņdesmito gadu sākumam tā sastāvēja no dīzeļelektriskajām un kodolzemūdenēm. Pēc “Izmaiņu iespēju” dokumenta pārskatīšanas pēdējās Upholder klases dīzeļelektriskās zemūdenes tika izņemtas no ekspluatācijas, atstājot ekspluatācijā tikai kodolzemūdenes. Flotē ietilpst arī Flotes gaisa spēki, uz [[aviācijas bāzeskuģis|bāzes kuģiem]] bāzētie aviācijas spēki. <gallery class="center" widths="210px" heights="140px"> File:HMS Queen Elizabeth (R08) underway during trials with HMS Sutherland (F81) and HMS Iron Duke (F234) on 28 June 2017 (45162784).jpg|Aviācijas bāzes kuģis [[HMS Queen Elizabeth (R08)|HMS Queen Elizabeth]] 2017. gada jūnijā File:Vanguard at Faslane 02.jpg|{{HMS|[[HMS Vanguard]], Stratēģisko raķešu zemūdene File:HMS Diamond MOD 45155341.jpg|[[HMS Diamond (D34)|HMS Diamond]], 45. tipa iznīcinātājs </gallery> === Karalisko jūras kājnieku korpuss === Jūras spēku [[kājnieki|kājnieku]] komponents ir Karalisko jūras kājnieku korpuss. Karaliskie jūras kājnieki, kas sastāv no vienas manevru brigādes (Apvienotās Karalistes Komandosu spēki) un dažādām neatkarīgām vienībām, specializējas desanta, arktiskajā un kalnu karadarbībā.<ref>BBC News (2002), [http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/1593996.stm UK's mountain warfare elite], news.bbc.co.uk</ref> Apvienotās Karalistes Komandosu spēku sastāvā ir pievienotas vairākas armijas vienības; Karaliskās artilērijas 29. komandosu pulka artilērijas vienība, kas bāzēta [[Plimuta|Plimutā]], un Karalisko inženieru 24. komandosu pulks. Abiem šiem pulkiem ir arī Karalisko elektrotehnikas un mehānikas inženieru korpusa vienības.<ref>[http://www.army.mod.uk/infantry/regts/the_rifles/rifles_hq/commando_role.htm The Commando Role for 1 RIFLER] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114045213/http://www.army.mod.uk/infantry/regts/the_rifles/rifles_hq/commando_role.htm |date=2009-01-14 }}, army.mod.uk</ref> Komandosu loģistikas pulkā ir personāls no armijas, Karalisko jūras kājnieku un Karaliskās flotes.<ref>[https://www.royalnavy.mod.uk/static/content/2540.html Commando Logistic Regiment] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050514133822/https://www.royalnavy.mod.uk/static/content/2540.html |date=2005-05-14 }}, royalnavy.mod.uk</ref> <gallery class="center" widths="210px" heights="140px"> File:A Royal Marine LCVP Landing Craft MOD 45150169.jpg|Mk5 [[LCVP klases desanta kuteris (Lielbritānija)|LCVP klases desanta kuteris]] File:Royal Marine LCAC(LR) Hovercraft MOD 45154442.jpg|2000TDX [[LCAC (Lielbritānija)|Desanta laiva uz gaisa spilvena]] File:Royal Marines During Winter Training in Norway MOD 45152252.jpg|Karaliskie jūras kājnieki ikgadējo aukstā laika apmācību laikā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.royalnavy.mod.uk/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Jūras spēki pēc valsts]] 0706itku9jdtyar3nzleax92luvp7n4 0 616477 4497948 4475355 2026-07-23T15:20:43Z Inta Lepste 148275 papildinājums par Mailes upītes vārda izcelsmi 4497948 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Mailes upīte | attēls = Mailes upīte 2025. gada decembrī.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Mailes upīte pie Ezermalas ielas 2025. gada decembrī | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Rīga]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rīga]], [[Ķīšezers]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=59 | sāk_plat_s=48 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=10 | sāk_gar_s=19 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=59 | iet_plat_s=49 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=10 | iet_gar_s=28 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Rīga#Latvija | reljefs = jā | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} ([[Rīga]]) | garums = 0,15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Mailes upīte''', saukta arī par '''Mailes grāvi''', ir vienīgā upīte Mežaparkā Vēstures materiālos tā dažkārt saukta arī par Melles upīti. Tā ir nepilnus 2 km gara un palikusi kā liecība, ka Ķīšezera sēklis (krievu valodā - мель) šajā vietā iestiepies diezgan dziļi zemes iekšienē un atkāpjoties aiz sevis atstājis padziļinājumu, pa kuru šobrīd tek upīte. Upītes abos krastos Mailes ielā un posmā, kur upīte ietek Ķišezerā, joprojām aug cienījama vecuma un izmēra melnalkšņi, kas ir Ķeizarmeža šeit atlikusī daļa. Daudziem no šiem kokiem piešķirts arī vietējās nozīmes dižkoka statuss. Šajā melnalkšņu audzē mīt Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas dzīvotnes. Pēdējos gadu desmitos intensīvas Mežaparka apkaimes apbūves rezultātā upītes tecējumu pie Kokneses prospekta ielaida speciāli izbūvētā kolektorā, savukārt iztece no kolektora atsākas [[Rīga]]s [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē no [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] kā neliela noteka pie [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimes robežas<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://geolatvija.lv/main?project-view=open&geoProjectId=275&side=left&fbclid=IwY2xjawOjx-JleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFwdGlNT1dDaTRkc3RNb3hqc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHprVukgAgPPXaTUm5nn3E6R4W-rEJY2IvkGBXZ5cMLqNrJw0zEkoxZVZiNXI_aem_BnytZFXA5yQ_YqPJYknVog|title=GEO|website=geolatvija.lv|access-date=2025-12-08}}</ref> uz [[Ķīšezers|Ķīšezeru]]<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mezaparks.eu/2025/09/par-mailes-upites-gravja-kolektora-planotajiem-sakartosanas-darbiem/|title=Par Mailes upītes-grāvja- kolektora plānotajiem sakārtošanas darbiem - Mežaparka Attīstības biedrība|website=mezaparks.eu|access-date=2025-12-08|date=2025-09-13|language=lv-LV}}</ref> Teritorija ietilpst Ķīšezera—Juglas ezeru virknes ieplakas [[Ģeomorfoloģija|ģeomorfoloģiskajā]] mikrorajonā ar [[Litorīnas jūra]]s lagūnu tipa [[Nogulumieži|nogulumiem]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/mezaparks/geografija/|title=Ģeogrāfija {{!}} Mežaparks|website=Apkaimes|access-date=2025-12-08|language=lv-LV}}</ref> Upītei ir būtiska nozīme Mežaparka apkaimes D daļas drenāžā.<ref name=":1" /> Tās gultnes lielākās daļas atrašanās zem Ķīšezera ūdens līmeņa veicina aizsērēšanu,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/367883-teritoriju-applusanas-mazinasanai-rigas-pasvaldiba-attira-melioracijas-sistemas-2024|title=Teritoriju applūšanas mazināšanai Rīgas pašvaldība attīra meliorācijas sistēmas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> un 2013. gadā tās stāvoklis bija tiktāl slikts, ka [[Rīgas dome]]s ūdensobjektu un krastmalu izpētē tika lemts veikt gultnes tīrīšanu un krastu sakopšanu.<ref name=":3">[https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/2_esosas_situacijas_analize.pdf Ūdensobjektu un krastmalu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izpēte. Analīze]</ref> 2024. gadā tika veikta tīrīšana,<ref name=":5" /><ref>[https://mvd.riga.lv/cenu-aptaujas/24-06/Ligums_SIA_Keiser_Truck_Mailes_gravis.pdf Būvuzraudzības līgums Nr. DMV-24-193- lī Par objekta “Meliorācijas grāvja tīrīšana Mailes grāvī, no Ezermalas ielas līdz ietekai Ķīšezerā, Rīgas valstspilsētā” darbu būvuzraudzību]</ref> kādu turpmāk iecerēts veikt ik 4 gadus.<ref name=":4" /> Pirms iztaisnošanas, pēc vietējo iedzīvotāju stāstiem, upīte bijusi ievērojami garāka un tecējusi uz dienvidiem no [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|Mirdzas Ķempes ielas]], saukusies arī par '''Melles upīti'''.<ref name=":3" /> Tā tecējusi no Sausezera, kurš arī vairs neeksistē un kopā ar Mailes upīti ir atzīmēts 1701. gada kartē, taču karte ir pārāk neprecīza konkrētas upes gultnes lokalizēšanai.<ref name=":3" /> Ap 100 metrus uz ziemeļiem no šīs teritorijas atrodas īsā [[Mailes iela]]. [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera]] un Ezermalas ielas krustojumā, netālu no Mailes grāvja atradusies [[Dragūnu muiža]] (''Dragunshof'').<ref name=":3" /> Reizēm par Mailes grāvi vai Mailes upīti tiek uzskatīti arī grāvji augšpus Ezermalas ielai līdz pat teritorijai starp [[Gustava Zemgala gatve|Gustava Zemgala gatvi]] un [[Stendera iela (Rīga)|Stendera ielu]],<ref>[https://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/rigas_udeni_izdruka_plan_sit_m30k.pdf Ūdensobjektu un krastmalu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izpēte. Karte]</ref> kas pie to nepārtraukta tecējuma atjaunošanas padarītu upīti nevis ap 150 metrus, bet ap kilometru garu.<ref name=":4" /><ref name=":5" /> Pēc 1990. gada to daļēji aizbēra, piemēram, [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus ielas]] mazdārziņu rajonā.<ref>[https://mezaparks.eu/wp-content/uploads/2024/11/Avize_Mezaparks_-_Pirma_Darzu_pilseta-Eiropa_13.pdf Astrīda Putniņa. Dārziņu kolonija Mežaparkā] </ref> 2010. gados sāka apspriest šo grāvju atjaunošanu un cauruļvadu attīrīšanu. Upīte un ap to esošā zaļā teritorija izsauca strīdus starp būvniekiem un dabas aizsargātājiem, kas nonāca līdz tiesvedībai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/17.05.2023-mezaparka-iedzivotaji-nav-miera-ar-zalas-zonas-apbuvi-uzsakta-tiesvediba.a508972/|title=Mežaparka iedzīvotāji nav mierā ar zaļās zonas apbūvi; uzsākta tiesvedība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> Pirmie vēlējās uzbūvēt zaļajā zonā daudzstāvu ēku, otri iestājās par teritorijas labiekārtošanu atpūtai. Konfliktā iesaistījās arī [[Dabas aizsardzības pārvalde]], kura šai nelielajā teritorijā konstatējusi [[Dižkoks|dižkokus]] un aizsargājamos kukaiņus no [[Sarkanā grāmata|Sarkanās grāmatas]] — [[Lapkoku praulgrauzis|lapkoku praulgrauzi]] un [[Spožā skudra|spožo skudru]].<ref name=":2" /> Upīte minēta arī kā [[Eirāzijas bebrs|bebru]] apdzīvota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55267742/rigas-centra-dzivot-paliks-tris-bebri-80-izkers|title=Rīgas centrā dzīvot paliks trīs bebri; 80 izķers|website=Delfi|access-date=2025-12-08|date=2023-02-26|language=lv}}</ref> Bažas izsauca arī plāns upes posmu aizbūvēt ar autostāvvietām, lai gan Rīgas teritoriālais plānojums paredzēja upītes posma atjaunošanu<ref name=":2" /> un izveidot gar to zaļumu aizsargjoslu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/pazinojums-par-detalplanojuma-zemes-gabalam-riga-kokneses-prospekta-1a-kad-nr-01000900011-1-redakcijas-sabiedrisko-apspriesanu/|title=Paziņojums par detālplānojuma zemes gabalam Rīgā, Kokneses prospektā 1a (kad.Nr.01000900011) 1.redakcijas sabiedrisko apspriešanu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-12-08|date=2008-11-10|language=lv-LV}}</ref> 2025. gada decembrī pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursā nolēma atbalstīt Čiekurkalna un Mežaparka kopprojektu "Ķīšezera taka", kas paredz izveidot šai rajonā pastaigu laipu gar Ķīšezeru, izbūvēt tiltiņu pār Mailes upīti pie tās ietekas ezerā, ierīkot gar to grantētu gājēju celiņu un turpināt labiekārtot 50 m uz dienvidiem atrodošos Ķīšezera piknika pļavu, iztērējot tam 250 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8375429/balsojums-nosledzies-istenos-11-projektus-dazadas-rigas-apkaimes|title=Balsojums noslēdzies. Īstenos 11 projektus dažādās Rīgas apkaimēs|website=Latvijā|access-date=2025-12-08|date=2025-12-08|language=lv}}</ref> Sākotnējais projekts paredzēja arī nelielu skatu torni pie upītes ietekas, tomēr izmaksu apjoms lika no tā atteikties.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> {{Ķīšezera pietekas}} [[Kategorija:Rīgas upes]] [[Kategorija:Ķīšezers]] [[Kategorija:Mežaparks]] g1eksbujzv6abgfxz0mkqw24n2qrggz 4497950 4497948 2026-07-23T15:22:53Z Inta Lepste 148275 4497950 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Mailes upīte | attēls = Mailes upīte 2025. gada decembrī.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Mailes upīte pie Ezermalas ielas 2025. gada decembrī | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Rīga]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rīga]], [[Ķīšezers]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=59 | sāk_plat_s=48 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=10 | sāk_gar_s=19 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=59 | iet_plat_s=49 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=10 | iet_gar_s=28 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Rīga#Latvija | reljefs = jā | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} ([[Rīga]]) | garums = 0,15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Mailes upīte''', saukta arī par '''Mailes grāvi''', ir vienīgā upīte Mežaparkā. Vēstures materiālos tā dažkārt saukta arī par '''Melles upīti.''' Tā ir nepilnus 2 km gara un palikusi kā liecība, ka Ķīšezera sēklis (krievu valodā - мель) šajā vietā iestiepies diezgan dziļi zemes iekšienē un atkāpjoties aiz sevis atstājis padziļinājumu, pa kuru šobrīd tek upīte. Upītes abos krastos Mailes ielā un posmā, kur upīte ietek Ķišezerā, joprojām aug cienījama vecuma un izmēra melnalkšņi, kas ir Ķeizarmeža šeit atlikusī daļa. Daudziem no šiem kokiem piešķirts arī vietējās nozīmes dižkoka statuss. Šajā melnalkšņu audzē mīt Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas dzīvotnes. Pēdējos gadu desmitos intensīvas Mežaparka apkaimes apbūves rezultātā upītes tecējumu pie Kokneses prospekta ielaida speciāli izbūvētā kolektorā, savukārt iztece no kolektora atsākas [[Rīga]]s [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē no [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] kā neliela noteka pie [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimes robežas<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://geolatvija.lv/main?project-view=open&geoProjectId=275&side=left&fbclid=IwY2xjawOjx-JleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFwdGlNT1dDaTRkc3RNb3hqc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHprVukgAgPPXaTUm5nn3E6R4W-rEJY2IvkGBXZ5cMLqNrJw0zEkoxZVZiNXI_aem_BnytZFXA5yQ_YqPJYknVog|title=GEO|website=geolatvija.lv|access-date=2025-12-08}}</ref> uz [[Ķīšezers|Ķīšezeru]]<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mezaparks.eu/2025/09/par-mailes-upites-gravja-kolektora-planotajiem-sakartosanas-darbiem/|title=Par Mailes upītes-grāvja- kolektora plānotajiem sakārtošanas darbiem - Mežaparka Attīstības biedrība|website=mezaparks.eu|access-date=2025-12-08|date=2025-09-13|language=lv-LV}}</ref> Teritorija ietilpst Ķīšezera—Juglas ezeru virknes ieplakas [[Ģeomorfoloģija|ģeomorfoloģiskajā]] mikrorajonā ar [[Litorīnas jūra]]s lagūnu tipa [[Nogulumieži|nogulumiem]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/mezaparks/geografija/|title=Ģeogrāfija {{!}} Mežaparks|website=Apkaimes|access-date=2025-12-08|language=lv-LV}}</ref> Upītei ir būtiska nozīme Mežaparka apkaimes D daļas drenāžā.<ref name=":1" /> Tās gultnes lielākās daļas atrašanās zem Ķīšezera ūdens līmeņa veicina aizsērēšanu,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/367883-teritoriju-applusanas-mazinasanai-rigas-pasvaldiba-attira-melioracijas-sistemas-2024|title=Teritoriju applūšanas mazināšanai Rīgas pašvaldība attīra meliorācijas sistēmas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> un 2013. gadā tās stāvoklis bija tiktāl slikts, ka [[Rīgas dome]]s ūdensobjektu un krastmalu izpētē tika lemts veikt gultnes tīrīšanu un krastu sakopšanu.<ref name=":3">[https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/2_esosas_situacijas_analize.pdf Ūdensobjektu un krastmalu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izpēte. Analīze]</ref> 2024. gadā tika veikta tīrīšana,<ref name=":5" /><ref>[https://mvd.riga.lv/cenu-aptaujas/24-06/Ligums_SIA_Keiser_Truck_Mailes_gravis.pdf Būvuzraudzības līgums Nr. DMV-24-193- lī Par objekta “Meliorācijas grāvja tīrīšana Mailes grāvī, no Ezermalas ielas līdz ietekai Ķīšezerā, Rīgas valstspilsētā” darbu būvuzraudzību]</ref> kādu turpmāk iecerēts veikt ik 4 gadus.<ref name=":4" /> Pirms iztaisnošanas, pēc vietējo iedzīvotāju stāstiem, upīte bijusi ievērojami garāka un tecējusi uz dienvidiem no [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|Mirdzas Ķempes ielas]], saukusies arī par '''Melles upīti'''.<ref name=":3" /> Tā tecējusi no Sausezera, kurš arī vairs neeksistē un kopā ar Mailes upīti ir atzīmēts 1701. gada kartē, taču karte ir pārāk neprecīza konkrētas upes gultnes lokalizēšanai.<ref name=":3" /> Ap 100 metrus uz ziemeļiem no šīs teritorijas atrodas īsā [[Mailes iela]]. [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera]] un Ezermalas ielas krustojumā, netālu no Mailes grāvja atradusies [[Dragūnu muiža]] (''Dragunshof'').<ref name=":3" /> Reizēm par Mailes grāvi vai Mailes upīti tiek uzskatīti arī grāvji augšpus Ezermalas ielai līdz pat teritorijai starp [[Gustava Zemgala gatve|Gustava Zemgala gatvi]] un [[Stendera iela (Rīga)|Stendera ielu]],<ref>[https://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/rigas_udeni_izdruka_plan_sit_m30k.pdf Ūdensobjektu un krastmalu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izpēte. Karte]</ref> kas pie to nepārtraukta tecējuma atjaunošanas padarītu upīti nevis ap 150 metrus, bet ap kilometru garu.<ref name=":4" /><ref name=":5" /> Pēc 1990. gada to daļēji aizbēra, piemēram, [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus ielas]] mazdārziņu rajonā.<ref>[https://mezaparks.eu/wp-content/uploads/2024/11/Avize_Mezaparks_-_Pirma_Darzu_pilseta-Eiropa_13.pdf Astrīda Putniņa. Dārziņu kolonija Mežaparkā] </ref> 2010. gados sāka apspriest šo grāvju atjaunošanu un cauruļvadu attīrīšanu. Upīte un ap to esošā zaļā teritorija izsauca strīdus starp būvniekiem un dabas aizsargātājiem, kas nonāca līdz tiesvedībai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/17.05.2023-mezaparka-iedzivotaji-nav-miera-ar-zalas-zonas-apbuvi-uzsakta-tiesvediba.a508972/|title=Mežaparka iedzīvotāji nav mierā ar zaļās zonas apbūvi; uzsākta tiesvedība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> Pirmie vēlējās uzbūvēt zaļajā zonā daudzstāvu ēku, otri iestājās par teritorijas labiekārtošanu atpūtai. Konfliktā iesaistījās arī [[Dabas aizsardzības pārvalde]], kura šai nelielajā teritorijā konstatējusi [[Dižkoks|dižkokus]] un aizsargājamos kukaiņus no [[Sarkanā grāmata|Sarkanās grāmatas]] — [[Lapkoku praulgrauzis|lapkoku praulgrauzi]] un [[Spožā skudra|spožo skudru]].<ref name=":2" /> Upīte minēta arī kā [[Eirāzijas bebrs|bebru]] apdzīvota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55267742/rigas-centra-dzivot-paliks-tris-bebri-80-izkers|title=Rīgas centrā dzīvot paliks trīs bebri; 80 izķers|website=Delfi|access-date=2025-12-08|date=2023-02-26|language=lv}}</ref> Bažas izsauca arī plāns upes posmu aizbūvēt ar autostāvvietām, lai gan Rīgas teritoriālais plānojums paredzēja upītes posma atjaunošanu<ref name=":2" /> un izveidot gar to zaļumu aizsargjoslu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/pazinojums-par-detalplanojuma-zemes-gabalam-riga-kokneses-prospekta-1a-kad-nr-01000900011-1-redakcijas-sabiedrisko-apspriesanu/|title=Paziņojums par detālplānojuma zemes gabalam Rīgā, Kokneses prospektā 1a (kad.Nr.01000900011) 1.redakcijas sabiedrisko apspriešanu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-12-08|date=2008-11-10|language=lv-LV}}</ref> 2025. gada decembrī pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursā nolēma atbalstīt Čiekurkalna un Mežaparka kopprojektu "Ķīšezera taka", kas paredz izveidot šai rajonā pastaigu laipu gar Ķīšezeru, izbūvēt tiltiņu pār Mailes upīti pie tās ietekas ezerā, ierīkot gar to grantētu gājēju celiņu un turpināt labiekārtot 50 m uz dienvidiem atrodošos Ķīšezera piknika pļavu, iztērējot tam 250 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8375429/balsojums-nosledzies-istenos-11-projektus-dazadas-rigas-apkaimes|title=Balsojums noslēdzies. Īstenos 11 projektus dažādās Rīgas apkaimēs|website=Latvijā|access-date=2025-12-08|date=2025-12-08|language=lv}}</ref> Sākotnējais projekts paredzēja arī nelielu skatu torni pie upītes ietekas, tomēr izmaksu apjoms lika no tā atteikties.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> {{Ķīšezera pietekas}} [[Kategorija:Rīgas upes]] [[Kategorija:Ķīšezers]] [[Kategorija:Mežaparks]] iqjjo2h2lushe4pi7oaap09rojpcnnq 4498009 4497950 2026-07-23T19:39:33Z Biafra 13794 4498009 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Mailes upīte | attēls = Mailes upīte 2025. gada decembrī.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Mailes upīte pie Ezermalas ielas 2025. gada decembrī | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Rīga]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rīga]], [[Ķīšezers]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=59 | sāk_plat_s=48 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=10 | sāk_gar_s=19 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=59 | iet_plat_s=49 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=10 | iet_gar_s=28 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Rīga#Latvija | reljefs = jā | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} ([[Rīga]]) | garums = 0,15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Mailes upīte''', saukta arī par '''Mailes grāvi''', ir vienīgā upīte [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]. Ietek [[Ķīšezers|Ķīšezerā]]. Vēstures materiālos tā dažkārt saukta arī par '''Melles upīti.''' Tā ir nepilnus 2 km gara un palikusi kā liecība, ka Ķīšezera sēklis ([[Krievu valoda|krievu valodā]] — ''мель'') šajā vietā iestiepies diezgan dziļi zemes iekšienē un atkāpjoties aiz sevis atstājis padziļinājumu, pa kuru šobrīd tek upīte. Upītes abos krastos Mailes ielā un posmā, kur upīte ietek Ķišezerā, joprojām aug cienījama vecuma un izmēra melnalkšņi, kas ir Ķeizarmeža šeit atlikusī daļa. Daudziem no šiem kokiem piešķirts arī vietējās nozīmes dižkoka statuss. Šajā melnalkšņu audzē mīt Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas dzīvotnes. Pēdējos gadu desmitos intensīvas Mežaparka apkaimes apbūves rezultātā upītes tecējumu pie Kokneses prospekta ielaida speciāli izbūvētā kolektorā, savukārt iztece no kolektora atsākas [[Rīga]]s [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē no [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] kā neliela noteka pie [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimes robežas<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://geolatvija.lv/main?project-view=open&geoProjectId=275&side=left&fbclid=IwY2xjawOjx-JleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFwdGlNT1dDaTRkc3RNb3hqc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHprVukgAgPPXaTUm5nn3E6R4W-rEJY2IvkGBXZ5cMLqNrJw0zEkoxZVZiNXI_aem_BnytZFXA5yQ_YqPJYknVog|title=GEO|website=geolatvija.lv|access-date=2025-12-08}}</ref> uz [[Ķīšezers|Ķīšezeru]]<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mezaparks.eu/2025/09/par-mailes-upites-gravja-kolektora-planotajiem-sakartosanas-darbiem/|title=Par Mailes upītes-grāvja- kolektora plānotajiem sakārtošanas darbiem - Mežaparka Attīstības biedrība|website=mezaparks.eu|access-date=2025-12-08|date=2025-09-13|language=lv-LV}}</ref> Teritorija ietilpst Ķīšezera—Juglas ezeru virknes ieplakas [[Ģeomorfoloģija|ģeomorfoloģiskajā]] mikrorajonā ar [[Litorīnas jūra]]s lagūnu tipa [[Nogulumieži|nogulumiem]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/mezaparks/geografija/|title=Ģeogrāfija {{!}} Mežaparks|website=Apkaimes|access-date=2025-12-08|language=lv-LV}}</ref> Upītei ir būtiska nozīme Mežaparka apkaimes D daļas drenāžā.<ref name=":1" /> Tās gultnes lielākās daļas atrašanās zem Ķīšezera ūdens līmeņa veicina aizsērēšanu,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/367883-teritoriju-applusanas-mazinasanai-rigas-pasvaldiba-attira-melioracijas-sistemas-2024|title=Teritoriju applūšanas mazināšanai Rīgas pašvaldība attīra meliorācijas sistēmas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> un 2013. gadā tās stāvoklis bija tiktāl slikts, ka [[Rīgas dome]]s ūdensobjektu un krastmalu izpētē tika lemts veikt gultnes tīrīšanu un krastu sakopšanu.<ref name=":3">[https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/2_esosas_situacijas_analize.pdf Ūdensobjektu un krastmalu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izpēte. Analīze]</ref> 2024. gadā tika veikta tīrīšana,<ref name=":5" /><ref>[https://mvd.riga.lv/cenu-aptaujas/24-06/Ligums_SIA_Keiser_Truck_Mailes_gravis.pdf Būvuzraudzības līgums Nr. DMV-24-193- lī Par objekta “Meliorācijas grāvja tīrīšana Mailes grāvī, no Ezermalas ielas līdz ietekai Ķīšezerā, Rīgas valstspilsētā” darbu būvuzraudzību]</ref> kādu turpmāk iecerēts veikt ik 4 gadus.<ref name=":4" /> Pirms iztaisnošanas, pēc vietējo iedzīvotāju stāstiem, upīte bijusi ievērojami garāka un tecējusi uz dienvidiem no [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|Mirdzas Ķempes ielas]], saukusies arī par Melles upīti.<ref name=":3" /> Tā tecējusi no Sausezera, kurš arī vairs neeksistē un kopā ar Mailes upīti ir atzīmēts 1701. gada kartē, taču karte ir pārāk neprecīza konkrētas upes gultnes lokalizēšanai.<ref name=":3" /> Ap 100 metrus uz ziemeļiem no šīs teritorijas atrodas īsā [[Mailes iela]]. [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera]] un Ezermalas ielas krustojumā, netālu no Mailes grāvja atradusies [[Dragūnu muiža]] (''Dragunshof'').<ref name=":3" /> Reizēm par Mailes grāvi vai Mailes upīti tiek uzskatīti arī grāvji augšpus Ezermalas ielai līdz pat teritorijai starp [[Gustava Zemgala gatve|Gustava Zemgala gatvi]] un [[Stendera iela (Rīga)|Stendera ielu]],<ref>[https://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/rigas_udeni_izdruka_plan_sit_m30k.pdf Ūdensobjektu un krastmalu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izpēte. Karte]</ref> kas pie to nepārtraukta tecējuma atjaunošanas padarītu upīti nevis ap 150 metrus, bet ap kilometru garu.<ref name=":4" /><ref name=":5" /> Pēc 1990. gada to daļēji aizbēra, piemēram, [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus ielas]] mazdārziņu rajonā.<ref>[https://mezaparks.eu/wp-content/uploads/2024/11/Avize_Mezaparks_-_Pirma_Darzu_pilseta-Eiropa_13.pdf Astrīda Putniņa. Dārziņu kolonija Mežaparkā] </ref> 2010. gados sāka apspriest šo grāvju atjaunošanu un cauruļvadu attīrīšanu. Upīte un ap to esošā zaļā teritorija izsauca strīdus starp būvniekiem un dabas aizsargātājiem, kas nonāca līdz tiesvedībai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/17.05.2023-mezaparka-iedzivotaji-nav-miera-ar-zalas-zonas-apbuvi-uzsakta-tiesvediba.a508972/|title=Mežaparka iedzīvotāji nav mierā ar zaļās zonas apbūvi; uzsākta tiesvedība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> Pirmie vēlējās uzbūvēt zaļajā zonā daudzstāvu ēku, otri iestājās par teritorijas labiekārtošanu atpūtai. Konfliktā iesaistījās arī [[Dabas aizsardzības pārvalde]], kura šai nelielajā teritorijā konstatējusi [[Dižkoks|dižkokus]] un aizsargājamos kukaiņus no [[Sarkanā grāmata|Sarkanās grāmatas]] — [[Lapkoku praulgrauzis|lapkoku praulgrauzi]] un [[Spožā skudra|spožo skudru]].<ref name=":2" /> Upīte minēta arī kā [[Eirāzijas bebrs|bebru]] apdzīvota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55267742/rigas-centra-dzivot-paliks-tris-bebri-80-izkers|title=Rīgas centrā dzīvot paliks trīs bebri; 80 izķers|website=Delfi|access-date=2025-12-08|date=2023-02-26|language=lv}}</ref> Bažas izsauca arī plāns upes posmu aizbūvēt ar autostāvvietām, lai gan Rīgas teritoriālais plānojums paredzēja upītes posma atjaunošanu<ref name=":2" /> un izveidot gar to zaļumu aizsargjoslu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/pazinojums-par-detalplanojuma-zemes-gabalam-riga-kokneses-prospekta-1a-kad-nr-01000900011-1-redakcijas-sabiedrisko-apspriesanu/|title=Paziņojums par detālplānojuma zemes gabalam Rīgā, Kokneses prospektā 1a (kad.Nr.01000900011) 1.redakcijas sabiedrisko apspriešanu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-12-08|date=2008-11-10|language=lv-LV}}</ref> 2025. gada decembrī pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursā nolēma atbalstīt Čiekurkalna un Mežaparka kopprojektu "Ķīšezera taka", kas paredz izveidot šai rajonā pastaigu laipu gar Ķīšezeru, izbūvēt tiltiņu pār Mailes upīti pie tās ietekas ezerā, ierīkot gar to grantētu gājēju celiņu un turpināt labiekārtot 50 m uz dienvidiem atrodošos Ķīšezera piknika pļavu, iztērējot tam 250 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8375429/balsojums-nosledzies-istenos-11-projektus-dazadas-rigas-apkaimes|title=Balsojums noslēdzies. Īstenos 11 projektus dažādās Rīgas apkaimēs|website=Latvijā|access-date=2025-12-08|date=2025-12-08|language=lv}}</ref> Sākotnējais projekts paredzēja arī nelielu skatu torni pie upītes ietekas, tomēr izmaksu apjoms lika no tā atteikties.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> {{Ķīšezera pietekas}} [[Kategorija:Rīgas upes]] [[Kategorija:Ķīšezers]] [[Kategorija:Mežaparks]] 7bxmtdnaep5ztbgnp2eqmh8w2aibkae 4498054 4498009 2026-07-23T22:25:41Z Egilus 27634 Nesaprotu, kāpēc bija jādzēš esošā atsaucētā informācija un jānomaina ar neatsaucētu, jāliek iekšā krievu valoda utt.. 4498054 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Mailes upīte | attēls = Mailes upīte 2025. gada decembrī.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Mailes upīte pie Ezermalas ielas 2025. gada decembrī | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Rīga]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rīga]], [[Ķīšezers]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=59 | sāk_plat_s=48 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=10 | sāk_gar_s=19 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=59 | iet_plat_s=49 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=10 | iet_gar_s=28 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Rīga#Latvija | reljefs = jā | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} ([[Rīga]]) | garums = 0,15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Mailes upīte''', saukta arī par '''Mailes grāvi''', ir neliela noteka un vienīgā upīte [[Rīga]]s [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka apkaimē]], atrodas pie [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimes robežas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://geolatvija.lv/main?project-view=open&geoProjectId=275&side=left&fbclid=IwY2xjawOjx-JleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFwdGlNT1dDaTRkc3RNb3hqc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHprVukgAgPPXaTUm5nn3E6R4W-rEJY2IvkGBXZ5cMLqNrJw0zEkoxZVZiNXI_aem_BnytZFXA5yQ_YqPJYknVog|title=GEO|website=geolatvija.lv|access-date=2025-12-08}}</ref> Ietek [[Ķīšezers|Ķīšezerā]]. Tā kā upīte pastāv no [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] uz [[Ķīšezers|Ķīšezeru]], sākoties no kolektora iztekas mežā uz austrumiem no Ezermalas ielas,<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mezaparks.eu/2025/09/par-mailes-upites-gravja-kolektora-planotajiem-sakartosanas-darbiem/|title=Par Mailes upītes-grāvja- kolektora plānotajiem sakārtošanas darbiem - Mežaparka Attīstības biedrība|website=mezaparks.eu|access-date=2025-12-08|date=2025-09-13|language=lv-LV}}</ref> kurš atrodas ap 3—4 metrus virs jūras līmeņa,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/mezaparks/geografija/|title=Ģeogrāfija {{!}} Mežaparks|website=Apkaimes|access-date=2025-12-08|language=lv-LV}}</ref> tek uz austrumiem, lejtecē pagriežas uz ziemeļaustrumiem un ietek Ķīšezerā pārpurvotā vietā. Teritorija ietilpst Ķīšezera—Juglas ezeru virknes ieplakas [[Ģeomorfoloģija|ģeomorfoloģiskajā]] mikrorajonā ar [[Litorīnas jūra]]s lagūnu tipa [[Nogulumieži|nogulumiem]].<ref name=":1" /> Upītei ir būtiska nozīme Mežaparka apkaimes D daļas drenāžā.<ref name=":1" /> Tās gultnes lielākās daļas atrašanās zem Ķīšezera ūdens līmeņa veicina aizsērēšanu,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/367883-teritoriju-applusanas-mazinasanai-rigas-pasvaldiba-attira-melioracijas-sistemas-2024|title=Teritoriju applūšanas mazināšanai Rīgas pašvaldība attīra meliorācijas sistēmas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> un 2013. gadā tās stāvoklis bija tiktāl slikts, ka [[Rīgas dome]]s ūdensobjektu un krastmalu izpētē tika lemts veikt gultnes tīrīšanu un krastu sakopšanu.<ref name=":3">[https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/2_esosas_situacijas_analize.pdf Ūdensobjektu un krastmalu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izpēte. Analīze]</ref> 2024. gadā tika veikta tīrīšana,<ref name=":5" /><ref>[https://mvd.riga.lv/cenu-aptaujas/24-06/Ligums_SIA_Keiser_Truck_Mailes_gravis.pdf Būvuzraudzības līgums Nr. DMV-24-193- lī Par objekta “Meliorācijas grāvja tīrīšana Mailes grāvī, no Ezermalas ielas līdz ietekai Ķīšezerā, Rīgas valstspilsētā” darbu būvuzraudzību]</ref> kādu turpmāk iecerēts veikt ik 4 gadus.<ref name=":4" /> == Vēsture == Vēstures materiālos tā dažkārt saukta arī par '''Melles upīti.''' Pirms iztaisnošanas, pēc vietējo iedzīvotāju stāstiem, upīte bijusi ievērojami garāka un tecējusi uz dienvidiem no [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|Mirdzas Ķempes ielas]].<ref name=":3" /> Tā tecējusi no Sausezera, kurš arī vairs neeksistē un kopā ar Mailes upīti ir atzīmēts 1701. gada kartē, taču karte ir pārāk neprecīza konkrētas upes gultnes lokalizēšanai.<ref name=":3" /> Ap 100 metrus uz ziemeļiem no šīs teritorijas atrodas īsā [[Mailes iela]]. [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera]] un Ezermalas ielas krustojumā, netālu no Mailes grāvja atradusies [[Dragūnu muiža]] (''Dragunshof'').<ref name=":3" /> Reizēm par Mailes grāvi vai Mailes upīti tiek uzskatīti arī grāvji augšpus Ezermalas ielai līdz pat teritorijai starp [[Gustava Zemgala gatve|Gustava Zemgala gatvi]] un [[Stendera iela (Rīga)|Stendera ielu]],<ref>[https://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/rigas_udeni_izdruka_plan_sit_m30k.pdf Ūdensobjektu un krastmalu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izpēte. Karte]</ref> kas pie to nepārtraukta tecējuma atjaunošanas padarītu upīti nevis ap 150 metrus, bet ap kilometru garu.<ref name=":4" /><ref name=":5" /> Pēc 1990. gada to daļēji aizbēra, piemēram, [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus ielas]] mazdārziņu rajonā.<ref>[https://mezaparks.eu/wp-content/uploads/2024/11/Avize_Mezaparks_-_Pirma_Darzu_pilseta-Eiropa_13.pdf Astrīda Putniņa. Dārziņu kolonija Mežaparkā] Pēdējos gadu desmitos intensīvas Mežaparka apkaimes apbūves rezultātā upītes tecējumu pie Kokneses prospekta ielaida speciāli izbūvētā kolektorā, savukārt iztece no kolektora atsākas [[Rīga]]s [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē no [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielas]] kā neliela noteka pie [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimes robežas<nowiki><ref name=":0"></nowiki>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geolatvija.lv/main?project-view=open&geoProjectId=275&side=left&fbclid=IwY2xjawOjx-JleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFwdGlNT1dDaTRkc3RNb3hqc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHprVukgAgPPXaTUm5nn3E6R4W-rEJY2IvkGBXZ5cMLqNrJw0zEkoxZVZiNXI_aem_BnytZFXA5yQ_YqPJYknVog|title=GEO|website=geolatvija.lv|access-date=2025-12-08}}</ref> 2010. gados sāka apspriest šo grāvju atjaunošanu un cauruļvadu attīrīšanu. Pēc citas versijas, tā agrāk bijusi nepilnus 2 km gara un palikusi kā liecība, ka Ķīšezera sēklis šajā vietā iestiepies diezgan dziļi zemes iekšienē un atkāpjoties aiz sevis atstājis padziļinājumu, pa kuru šobrīd tek upīte.{{nepieciešama atsauce}} == Ekoloģija == Upīte un ap to esošā zaļā teritorija izsauca strīdus starp būvniekiem un dabas aizsargātājiem, kas nonāca līdz tiesvedībai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/17.05.2023-mezaparka-iedzivotaji-nav-miera-ar-zalas-zonas-apbuvi-uzsakta-tiesvediba.a508972/|title=Mežaparka iedzīvotāji nav mierā ar zaļās zonas apbūvi; uzsākta tiesvedība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> Pirmie vēlējās uzbūvēt zaļajā zonā daudzstāvu ēku, otri iestājās par teritorijas labiekārtošanu atpūtai. Konfliktā iesaistījās arī [[Dabas aizsardzības pārvalde]], kura šai nelielajā teritorijā konstatējusi [[Dižkoks|dižkokus]] — īpaši [[Melnalksnis|melnalkšņus]], kas ir Ķeizarmeža šeit atlikusī daļa, un aizsargājamos kukaiņus no [[Sarkanā grāmata|Sarkanās grāmatas]] — [[Lapkoku praulgrauzis|lapkoku praulgrauzi]] un [[Spožā skudra|spožo skudru]].<ref name=":2" /> Upīte minēta arī kā [[Eirāzijas bebrs|bebru]] apdzīvota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55267742/rigas-centra-dzivot-paliks-tris-bebri-80-izkers|title=Rīgas centrā dzīvot paliks trīs bebri; 80 izķers|website=Delfi|access-date=2025-12-08|date=2023-02-26|language=lv}}</ref> Bažas izsauca arī plāns upes posmu aizbūvēt ar autostāvvietām, lai gan Rīgas teritoriālais plānojums paredzēja upītes posma atjaunošanu<ref name=":2" /> un izveidot gar to zaļumu aizsargjoslu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/pazinojums-par-detalplanojuma-zemes-gabalam-riga-kokneses-prospekta-1a-kad-nr-01000900011-1-redakcijas-sabiedrisko-apspriesanu/|title=Paziņojums par detālplānojuma zemes gabalam Rīgā, Kokneses prospektā 1a (kad.Nr.01000900011) 1.redakcijas sabiedrisko apspriešanu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-12-08|date=2008-11-10|language=lv-LV}}</ref> 2025. gada decembrī pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursā nolēma atbalstīt Čiekurkalna un Mežaparka kopprojektu "Ķīšezera taka", kas paredz izveidot šai rajonā pastaigu laipu gar Ķīšezeru, izbūvēt tiltiņu pār Mailes upīti pie tās ietekas ezerā, ierīkot gar to grantētu gājēju celiņu un turpināt labiekārtot 50 m uz dienvidiem atrodošos Ķīšezera piknika pļavu, iztērējot tam 250 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8375429/balsojums-nosledzies-istenos-11-projektus-dazadas-rigas-apkaimes|title=Balsojums noslēdzies. Īstenos 11 projektus dažādās Rīgas apkaimēs|website=Latvijā|access-date=2025-12-08|date=2025-12-08|language=lv}}</ref> Sākotnējais projekts paredzēja arī nelielu skatu torni pie upītes ietekas, tomēr izmaksu apjoms lika no tā atteikties.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> {{Ķīšezera pietekas}} [[Kategorija:Rīgas upes]] [[Kategorija:Ķīšezers]] [[Kategorija:Mežaparks]] kcppa8yfm3rq7mdrwqmm01hoiczuw61 0 617494 4498061 4494399 2026-07-24T02:51:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498061 wikitext text/x-wiki '''“Veselības centrs 4”''' (saīsināti — '''VC4''') ir privāts daudzprofilu ambulatorās veselības aprūpes medicīnas centrs [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eveseliba.lv/veselibas-centrs-4/|title=Pamatinformācija par Veselības centrs 4}}{{Novecojusi saite}}</ref> “Veselības centrs 4” darbojas Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Juridiskā adrese ir [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela 117]], [[Rīga]], Latvija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/veselibas-centrs-4/40003188233|title=Lursoft uzņēmuma apraksts|access-date={{dat|2025|12|18||bez}}|archive-date={{dat|2025|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251222231111/https://company.lursoft.lv/veselibas-centrs-4/40003188233}}</ref> == Vēsture == “Veselības centrs 4” dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā privāts medicīnas pakalpojumu sniedzējs, valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/veselibas-centra-4-valdes-priekssedetajs-maris-revalds.a121320/|title=Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds}}</ref> Laika gaitā tas ir paplašinājis savu darbību, izveidojot 23 filiāles un 13 grupas uzņēmumus. == Darbība == “Veselības centrs 4” sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp: * ārstu speciālistu konsultācijas; * diagnostikas izmeklējumus; * ārstniecības un rehabilitācijas procedūras; * profilaktiskās veselības pārbaudes; * preventīvo un estētisko medicīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vc4.lv/par-veselibas-centrs-4|title=Veselības centrs 4 mājaslapas sadaļa “Par mums”}}</ref> == Struktūra un filiāles == SIA “Veselības centrs 4” ir vairākas struktūrvienības Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās. Atsevišķas struktūrvienības specializējas noteiktās medicīnas nozarēs vai diagnostikas pakalpojumos. * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Baltijas Vēnu klīnika" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Diagnostikas centrs" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Valdlauči" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Dermatoloģijas klīnika" * SIA "Veselības centrs 4" Estētiskās medicīnas klīnika "4. Dimensija" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Capital Clinic Riga" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Vizuālā diagnostika" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Anti-Aging Institute" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Diplomātiskā servisa medicīnas centrs" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Medicīnas centrs t/c "Origo"" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Medicīnas centrs TK "Spice"" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Medicīnas centrs T/c "Akropole Rīga"" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Mārupe" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Bērnu veselības centrs" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Pēdu centrs" * SIA "Veselības centrs 4" Magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas kabinets (SIA "Orto klīnika" telpās) * SIA "Veselības centrs 4" Magnētiskās rezonanses kabinets (VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" telpās) * SIA "Veselības centrs 4" Arodveselības nodaļa * SIA "Veselības centrs 4" Vakcinācijas dienests * SIA "Veselības centrs 4" Analīžu nodošanas kabineti * SIA "Veselības centrs 4" Medicīniskās komisijas * SIA "Veselības centrs 4" medicīnas un skaistumkopšanas preču veikalu tīkls SIA "Dynasty" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Derma Clinic Riga" * SIA "Veselības centrs 4" filiāle "Doktorāts" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Pārventas klīnika" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Privātklīnika "Ģimenes veselība"" * SIA "Veselības centrs 4" grupas uzņēmums "Starptautiskā CIDESCO Rīgas Kosmētikas skola"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piearsta.lv/lv/iestazu-katalogs/?clinics_filter_search=vesel%C4%ABbas%20centrs%204|title=Piearsta.lv iestāžu katalogs|access-date={{dat|2025|12|18||bez}}|archive-date={{dat|2025|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251223004238/https://www.piearsta.lv/lv/iestazu-katalogs/?clinics_filter_search=vesel%C4%ABbas%20centrs%204}}</ref> === Sadarbība ar valsts veselības sistēmu === “Veselības centrs 4” piedalās Latvijas valsts [[veselības aprūpe]]s sistēmā ([[Nacionālais veselības dienests|NVD]]), sniedzot medicīniskos pakalpojumus valsts apmaksāto programmu ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumiestazu-saraksts-iedzivotajiem#https://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumiestazu-saraksts-iedzivotajiem|title=Ambulatoro pakalpojumu sniedzēji un gaidīšanas rindas}}</ref> == Attīstība == Laika gaitā “Veselības centrs 4” ir īstenojis vairākus attīstības projektus. Viens no nozīmīgākajiem attīstības virzieniem saistīts ar medicīnas pakalpojumu koncentrēšanu Rīgas centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120060906/rigas-centra-top-medicinas-kvartals-vc4-isteno-ambiciozu-attistibas-projektu|title=Rīgas centrā top medicīnas kvartāls – VC4 īsteno ambiciozu attīstības projektu}}</ref> veidojot specializētu medicīnas kvartālu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/medicinas-kvartala-izveide-ieguldis-35-miljonus-eiro-500542|title=Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro}}</ref> kurā apvienotas dažādas ambulatorās veselības aprūpes un diagnostikas struktūrvienības. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, attīstības projekti tiek īstenoti, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc specializētiem ambulatorās veselības aprūpes un diagnostikas pakalpojumiem, kā arī ņemot vērā privātās veselības aprūpes nozares attīstības tendences Latvijā. == Medicīnas tūrisms == “Veselības centrs 4” Latvijas medicīnas tūrisma kontekstā ir minēts kā viens no privātajiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas ārvalstu pacientu apkalpošanas segmentā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Latvijas medicīnas tūrisma nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi strukturālas izmaiņas, tostarp ārvalstu pacientu plūsmas pārorientāciju, ņemot vērā ģeopolitiskos un nozares attīstības faktorus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-no-medicinas-turisma-merka-valstim-izsvitrojusi-krieviju-un-baltkrieviju.a455973/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Medicīna Latvijā]] m0lugpcyq3mnlp8r9i464mp0o2irfix 10 619615 4497981 4497651 2026-07-23T18:44:53Z Dainis 876 4497981 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 2xxr9ztzns8frr2wd664w3eno6e4obi 0 619616 4497980 4497649 2026-07-23T18:44:30Z Dainis 876 /* Jūlijs */ 4497980 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] r5mj71eoxhrrnl4ig617c1ku3i4mwbu 0 621463 4498125 4474111 2026-07-24T08:59:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498125 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2026. gada februāris}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''Where Is My Husband!'' |Attēls = Where Is My Husband! - Raye.png |Izpildītājs = [[Reja (dziedātāja)|Reja]]s |Albums = [[This Music May Contain Hope]] |Izdots = {{dat|2025|9|19}} |Žanrs = {{hlist|[[Ņūdžekssvings]]|[[bigbends]]}} |Garums = 3:16 |Izdevējs = ''Human Re Sources'' |Autors = {{hlist|Reja|[[Maiks Sabats]]}} |Producents = {{hlist|Reja|Maiks Sabats}} |Iepriekšējais singls = ''Suzanne''<br />(2025) |Šis singls = '''''Where Is My Husband!'''''<br />(2025) |Nākamais singls = |Youtube = rK5TyISxZ_M }} '''''Where Is My Husband!''''' ({{val|lv|'''Kur ir mans vīrs!'''}}, stilizēts ar lielajiem burtiem) ir britu dziedātājas un dziesmu autores [[Reja (dziedātāja)|Rejas]] dziesma. Viņa to sarakstīja un producēja sadarbībā ar [[Maiks Sabats|Maiku Sabatu]]. Pēc dziesmas atskaņošanas vairākos festivālos Reja to izdeva ar ierakstu kompāniju ''Human Re Sources'' {{dat|2025|9|19|5=bez}}, un tā kļuva par [[Vadošais singls|vadošo singlu]] no viņas gaidāmā otrā studijas albuma ''[[This Music May Contain Hope]]'' (2026). Līdz ar ''Where Is My Husband!'' iznākšanu tika publicēts arī videoklips, kurā redzams, kā Reja dzenas pakaļ noslēpumaina vīrieša siluetam. Dziesma guva plašus komerciālus panākumus un sasniedza pirmo vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kļūstot par Rejas otro pirmās vietas singlu šajā valstī, kā arī iekļuva desmit populārāko dziesmu topā vairākās valstīs, tostarp Austrālijā, Austrijā, Īrijā, Islandē, Jaunzēlandē, Kanādā, Nīderlandē, Norvēģijā, Vācijā, Grieķijā, Zviedrijā un Šveicē. Tā kļuva arī par Rejas līdz šim augstāko rezultātu ASV, sasniedzot 13. vietu [[Billboard Hot 100|''Billboard'' Hot 100]] topā. == Izdošana un popularizēšana == [[Reja (dziedātāja)|Reja]] pirmo reizi izpildīja ''Where Is My Husband!'' {{dat|2025|6|28}} Glāstonberijas festivālā, atklājot savu uzstāšanos uz Piramīdas skatuves.<ref name="singh">{{Tīmekļa atsauce |last1=Singh |first1=Surej |title=RAYE previews spellbinding new music at Glastonbury 2025 |url=https://www.nme.com/news/music/raye-previews-spellbinding-new-music-at-glastonbury-2025-3873926 |website=NME |access-date=21 September 2025 |date=28 June 2025}}</ref> ''[[NME]]'' žurnālists Sureidžs Singhs to raksturoja kā "milzīgu hitu" un atzīmēja, ka dziedātāju pavadīja [[pūtēju orķestris]].<ref name="singh"/> Vēlāk viņa dziesmu izpildīja citos festivālos, tostarp ''All Points East'' Anglijā un ''Montrē'' džeza festivālā Šveicē.<ref name="dork">{{Tīmekļa atsauce |last1=Taylor |first1=Sam |title=RAYE has shared her new single 'WHERE IS MY HUSBAND!' and announced a 2026 headline tour that includes multiple nights at The O2 |url=https://readdork.com/news/raye-new-single-where-is-my-husband/ |website=Dork |access-date=21 September 2025 |date=19 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Kelly |first1=Tyler Damara |title=RAYE opens second album pre-order and shares new single, "WHERE IS MY HUSBAND!" |url=https://www.thelineofbestfit.com/news/raye-opens-second-album-pre-order-and-shares-new-single-where-is-my-husband |website=The Line of Best Fit |access-date=21 September 2025 |date=19 September 2025}}</ref> Reja arī publicēja dziesmas fragmentu video koplietošanas lietotnē ''[[TikTok]]'', kur ''tilta'' (pārejas) fragments ieguva popularitāti.<ref name="ragusa">{{Tīmekļa atsauce |last1=Ragusa |first1=Paolo |title=RAYE Announces 2026 North American Tour, Reveals "WHERE IS MY HUSBAND!" |url=https://consequence.net/2025/09/raye-2026-tour-where-is-my-husband-stream/ |website=Consequence |access-date=21 September 2025 |date=19 September 2025}}</ref> ''Where Is My Husband!'' iznāca {{dat|2025|9|19|5=bez}} ar ierakstu kompānijas ''Human Re Sources'' starpniecību. Līdz ar dziesmas iznākšanu tika publicēts videoklips. Tas sākas melnbalti, un krāsas parādās brīdī, kad Reja uz skatuves uzstājas sarkanā kleitā. Vēlāk redzams, kā dziedātāja dzenas pakal vīrieša siluetam un mēģina to noķert, taču viņai tas neizdodas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Inman |first1=Jessica |title=Listen: Raye releases 'Where is My Husband,' first single from new album - UPI.com |url=https://www.upi.com/Entertainment_News/Music/2025/09/19/raye-where-is-my-husband/8061758303584/ |publisher=United Press International |access-date=21 September 2025 |date=19 September 2025}}</ref> Dziesma tika paziņota kā galvenais singls no Rejas gaidāmā otrā studijas albuma, kuru tajā pašā dienā varēja sākt iepriekšpasūtīt un kura iznākšana plānota 2026. gadā.<ref name="ragusa"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Singh |first1=Surej |title=RAYE returns with new single 'Where Is My Husband!', announces 2026 UK, Europe and US tour |url=https://www.nme.com/news/music/raye-returns-with-new-single-where-is-my-husband-announces-2026-uk-europe-and-us-tour-3893632 |website=NME |access-date=21 September 2025 |date=19 September 2025}}</ref><ref name="dork"/> Vienlaikus ar singla iznākšanu dziedātāja paziņoja par koncertturneju ''This Tour May Contain New Music'', kas 2026. gadā paredzēta Eiropā un Ziemeļamerikā.<ref name="dork"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Smith |first1=Thomas |title=RAYE Shares Bombastic New Song 'Where Is My Husband?', Announces Sophomore Album and World Tour |url=https://www.billboard.com/music/pop/raye-where-is-my-husband-new-album-world-tour-tickets-1236070476/ |website=Billboard |access-date=21 September 2025 |date=19 September 2025}}</ref> Reja dziesmu izpildīja ASV rīta raidījuma ''Today'' ''Citi Concerts'' koncertā un vēlāk šovā ''The Tonight Show Starring Jimmy Fallon'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Raye Performs New Song 'Where Is My Husband!' Live on TODAY |url=https://www.today.com/video/raye-performs-where-is-my-husband-live-on-today-247934533535 |website=Today |access-date=21 September 2025 |date=19 September 2025 |archive-date={{dat|2025|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251001114151/https://www.today.com/video/raye-performs-where-is-my-husband-live-on-today-247934533535 }}</ref> kā arī raidījumos ''The Graham Norton Show''<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-09-27 |title=RAYE Rocks Graham Norton with 'Where Is My Husband!' as Viral Hit Soars on Spotify |url=https://thatgrapejuice.net/2025/09/raye-rocks-graham-norton-with-where-is-my-husband-as-viral-hit-soars-on-spotify/ |access-date=2025-11-22 |website=That Grape Juice |language=en}}</ref> un ''The Jennifer Hudson Show''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mumuni |first1=Nadia |title=RAYE Raises the Roof With Show-Stopping 'Where Is My Husband' Performance on The Jennifer Hudson Show |url=https://thatgrapejuice.net/2025/11/raye-raises-the-roof-with-show-stopping-where-is-my-husband-performance-on-the-jennifer-hudson-show/ |website=That Grape Juice |access-date=24 November 2025|date=21 November 2025}}</ref> {{dat|2025|11|14|5=bez}} iznāca dziesmas remikss, ko veidoja franču dīdžejs [[Dāvids Geta]] un itāļu dīdžejs Hipatons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=RAYE Enlists David Guetta & Hypaton for "WHERE IS MY HUSBAND!" Remix |url=https://slrmagazine.com/2025/11/15/raye-enlists-david-guetta-hypaton-for-where-is-my-husband-remix/ |website=S. L. R. Magazine |access-date=24 November 2025|date=15 November 2025}}</ref> == Kompozīcija == Reja sarakstīja un producēja ''Where Is My Husband!'' sadarbībā ar [[Maiks Sabats|Maiku Sabatu]].<ref name="ragusa"/><ref name="browne">{{Tīmekļa atsauce |last1=Browne |first1=David |title=Raye Is Back. It's Only Taken Two Years and a Stolen Car |url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/raye-new-single-tour-dates-1235430240/ |website=Rolling Stone |access-date=21 September 2025 |date=18 September 2025 |archive-date=18 September 2025 |archive-url=https://archive.today/20250918231256/https://www.rollingstone.com/music/music-news/raye-new-single-tour-dates-1235430240/}}</ref> Dziesma ir sarakstīta [[si minors|si minorā]], un melodiskais materiāls lielākoties balstīts uz si minora [[pentatoniskā gamma|pentatonisko gammu]]. Harmonija ir galvenokārt minora tonalitātē, taču tajā izmantots modālais sajaukums — lielais [[subdominante]]s akords (mi mažors), kas atvasināts no si [[Doriskā skaņkārta|doriskās skaņkārtas]], nevis dabiskās minora gammas. Šī paaugstinātā sestā pakāpe (sol diēzs, nevis sol) piešķir spilgtāku nokrāsu, nenovirzot no minora tonalitātes — šī tehnika bieži sastopama mūsdienu [[Ritmblūzs|ritmblūza]] un soula ietekmētajā popmūzikā. Rakstot žurnālam ''[[Rolling Stone]]'', Deivids Brauns raksturoja dziesmu kā vecā un jaunā ritmblūza sajaukumu, uzsverot tajos izmantotos pūšaminstrumentus un [[hiphops|hiphopa]] skaņas.<ref name="browne"/> Paolo Ragusa no ''Consequence'' to raksturoja kā [[popmūzika]]s dziesmu [[retrostils|retro stilā]],<ref name="ragusa"/> savukārt Šahzaibs Huseins no ''Clash'' to interpretēja kā "pūšaminstrumentiem bagātu" ritmblūza un [[soulmūzika|soula]] dziesmu ar 1960. gadu [[meiteņu grupa|meiteņu grupu]] mūzikas elementiem.<ref name="hussain">{{Tīmekļa atsauce |last1=Hussain |first1=Shahzaib |title=RAYE Taps Into Throwback Soul On 'WHERE IS MY HUSBAND!' |url=https://www.clashmusic.com/news/raye-taps-into-throwback-soul-on-where-is-my-husband/ |website=Clash |access-date=21 September 2025 |date=19 September 2025}}</ref> Dziesmas teksts stāsta par Rejas meklējumiem pēc mūža partnera, un tajā minēts [[saderināšanās gredzens]].<ref name="hussain"/><ref name="ragusa"/> Visā dziesmā viņa iztēlojas, kāda būtu dzīve ar viņu nākotnē: "Wait til I get my hands on him/I'ma tell him off too/For how long he kept me waiting" (latviski: "Pagaidi, līdz es viņu noķeršu/Es viņam arī pateikšu/Par to, cik ilgi viņš lika man gaidīt").<ref name="browne"/> Vēlāk viņa saprot, ka "viņai vispirms jāatrod sevi, ja viņa vēlas, lai mīlestība viņu atrastu", kā rakstīja Ragusa.<ref name="ragusa"/> Intervijā žurnālam ''[[British Vogue]]'' Reja pastāstīja par singla tēmu: "Mana pēdējā sāpīgā šķiršanās bija pirms četriem, pieciem gadiem. Es domāju: 'Es viņu apprecēšu.' Mēs bijām kopā divus gadus, un beigās nekas nesanāca. Es nekad neesmu piedzīvojusi postošākas emocijas. Man vajadzēja trīs, četrus gadus, lai viņu pārvarētu. Es nevaru atļauties atkal iemīlēties, kamēr tas nav droši."<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rossignol |first1=Derrick |title=Raye Announces A Big 2026 Tour As She Shares A New Single |url=https://uproxx.com/music/raye-2026-tour-dates-where-is-my-husband/ |website=Uproxx |access-date=21 September 2025 |date=19 September 2025}}</ref> == Komerciālais sniegums == Apvienotajā Karalistē ''Where Is My Husband!'' debitēja ceturtajā vietā ''[[UK Singles Chart]]'' topā nedēļā, kas beidzās {{dat|2025|9|26|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Smith |first=Carl |date=26 September 2025 |title=HUNTR/X make HISTORY! Golden is UK's Official joint-longest-running animated Number 1 single ever |url=https://www.officialcharts.com/chart-news/kpop-demon-hunters-huntrx-golden-longest-animated-number-1/ |access-date=15 January 2026 |website=Official Charts Company |language=en}}</ref> Nākamajā nedēļā dziesma pakāpās uz trešo vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/charts/singles-chart/20251003/7501/|title=Official Singles Chart Top 100 on 3/10/2025|publisher=Official Charts Company|access-date=2 January 2026}}</ref> bet trešajā nedēļā nokritās uz sesto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/charts/singles-chart/20251010/7501/|title=Official Singles Chart Top 100 on 10/10/2025|publisher=Official Charts Company|access-date=2 January 2026}}</ref> Sestajā nedēļā dziesma atgriezās līdz tam augstākajā — trešajā vietā, kur tā palika nākamās četras nedēļas, līdz beidzot sasniedza otro vietu topā nedēļā, kas beidzās {{dat|2025|11|28|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/charts/singles-chart/20251128/7501/|title= Official Singles Chart Top 100 on 28/11/2025|publisher=Official Charts Company|access-date=2 January 2026}}</ref> Nākamās trīs nedēļas dziesmu no pirmās vietas noturēja [[Teilora Svifta|Teiloras Sviftas]] ''[[The Fate of Ophelia]]'' (2025). Topā nedēļā, kas beidzās {{dat|2026|1|2|L|bez}}, ''Where Is My Husband!'' sasniedza pirmo vietu ''UK Singles Chart'', kļūstot par Rejas otro pirmās vietas singlu šajā valstī pēc ''[[Escapism]]'' (2022) un pirmo pirmās vietas dziesmu Apvienotajā Karalistē 2026. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Smith|first=Carl|url=https://www.officialcharts.com/chart-news/raye-where-is-my-husband-number-1-single/|title=RAYE celebrates first chart-topping single of 2026 with WHERE IS MY HUSBAND!|publisher=Official Charts Company|date=2 January 2026|access-date=2 January 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260104214835/https://www.officialcharts.com/chart-news/raye-where-is-my-husband-number-1-single/|archive-date=4 January 2026}}</ref> Citur ''Where Is My Husband!'' debitēja 90. vietā ASV [[Billboard Hot 100|''Billboard'' Hot 100]] topā nedēļā, kas beidzās {{dat|2025|10|11|L|bez}}.<ref>{{cite magazine|url=https://www.billboard.com/charts/hot-100/2025-10-11/|title=Billboard Hot 100 Week of October 11, 2025|magazine=Billboard|access-date=2 January 2026}}</ref> Četrpadsmitajā nedēļā topā dziesma pakāpās līdz 13. vietai, kļūstot par Rejas pirmo iekļūšanu divdesmit populārāko dziesmu skaitā šajā valstī.<ref>{{cite magazine|url= https://www.billboard.com/charts/hot-100/2026-01-10/|title=Billboard Hot 100 Week of January 10, 2026|magazine=Billboard|access-date=11 January 2026}}</ref> [[Billboard Global 200|''Billboard'' Global 200]] topā ''Where Is My Husband!'' sasniedza sesto vietu, pārspējot ''Escapism'' kā Rejas augstāko vietu šajā topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/artist/raye/chart-history/glo/|title=Raye Chart History (Global 200)|website=Billboard|access-date=2 January 2026}}</ref> == Atzinība == {| class="sortable wikitable" |+Gada beigu saraksti |- ! Izdevums ! Saraksts ! Vieta ! class="unsortable"| Avots |- | ''Consequence'' | 200 labākās 2025. gada dziesmas | {{center|129}} | {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://consequence.net/list/200-best-songs-of-2025-annual-report/tame-impala--dracula/|title=The 200 Best Songs of 2025|work=Consequence|date=4 December 2025|access-date=22 December 2025|archive-date={{dat|2026|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260216041413/https://consequence.net/list/200-best-songs-of-2025-annual-report/tame-impala--dracula/}}</ref>}} |- | ''DIY'' | ''DIY'' 2025. gada dziesmas | {{center|17}} | {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diymag.com/feature/diy-2025-tracks-of-the-year|title=DIY's 2025 Tracks of the Year|work=DIY|date=17 December 2025|access-date=22 December 2025}}</ref>}} |- | ''The Guardian'' | 20 labākās 2025. gada dziesmas | {{center|17}} | {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/ng-interactive/2025/dec/03/the-20-best-songs-of-2025|title=The 20 Best Songs of 2025|work=The Guardian|date=3 December 2025|access-date=22 December 2025}}</ref>}} |- | ''The Independent'' | ''The Independent'' iecienītākās 2025. gada dziesmas | {{center|{{n/a}}}} | {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-independent.com/arts-entertainment/music/features/the-best-songs-of-2025-b2884545.html|title=Our favourite songs of 2025, from Addison Rae's 'Headphones On' to Chappell Roan's 'The Subway'|work=The Independent|date=17 December 2025|access-date=22 December 2025}}</ref>}} |- | ''NME'' | 50 labākās 2025. gada dziesmas | {{center|18}} | {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/lists/end-of-year/best-songs-2025-3912937|title=The 50 Best Songs of 2025|work=NME|date=1 December 2025|access-date=22 December 2025}}</ref>}} |- | ''Rough Trade'' | Labākās 2025. gada dziesmas | {{center|{{n/a}}}} | {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.roughtrade.com/gb/the-best-songs-of-2025/|title=The Best Songs of 2025|work=Rough Trade|date=3 December 2025|access-date=22 December 2025}}</ref>}} |- | ''Variety'' | Labākās 2025. gada dziesmas | {{center|{{n/a}}}} | {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/lists/best-songs-2025/|title=The Best Songs of 2025|work=Variety|date=22 December 2025|access-date=24 December 2025}}</ref>}} |} == Pozīcijas topos == === Nedēļas topi === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ ''Where Is My Husband!'' nedēļas topu rezultāti ! scope="col"| Tops (2025—2026) ! scope="col"| Augstākā<br />vieta |- ! scope="row"| Apvienotā Karaliste (OCC)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/charts/singles-chart/20260102/7501/|title=Official Singles Chart Top 100 on 02/01/2026|publisher=Official Charts Company|access-date=3 January 2026}}</ref> | 1 |- ! scope="row"| Apvienotā Karaliste neatkarīgie (OCC)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/charts/independent-singles-chart/20250926/7501/|title=Official Independent Singles Chart|publisher=Official Charts Company|access-date=26 September 2025}}</ref> | 1 |- ! scope="row"| ASV (''Billboard'' Hot 100)<ref>{{cite magazine|url=https://www.billboard.com/charts/hot-100/2026-01-10/|title=Billboard Hot 100 Week of January 10, 2026|magazine=Billboard|access-date=5 January 2026}}</ref> | 13 |- ! scope="row"| ASV ''Adult Pop Airplay'' (''Billboard'')<ref>{{cite magazine|url=https://www.billboard.com/charts/adult-pop-songs/2026-01-18/|title=Adult Pop Airplay − Week of January 18, 2026|magazine=Billboard|access-date=11 January 2026}}</ref> | 14 |- ! scope="row"| ASV ''Pop Airplay'' (''Billboard'')<ref name="uspop">{{cite magazine|url=https://www.billboard.com/charts/pop-songs/2026-01-25/|title=Pop Airplay − Week of January 25, 2026|magazine=Billboard|access-date=24 January 2026}}</ref> | 11 |- ! scope="row"| Austrālija (ARIA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aria.com.au/charts/singles-chart/2026-01-26|title=ARIA Top 50 Singles Chart|publisher=Australian Recording Industry Association|date=26 January 2026|access-date=23 January 2026}}</ref> | 3 |- ! scope="row"| Austrālija hiphops/R&B (ARIA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aria.com.au/charts/hip-hop-r-and-b-singles-chart/2025-11-24|title=ARIA Top 40 Hip Hop/R&B Singles Chart|publisher=Australian Recording Industry Association|date=17 November 2025|access-date=21 November 2025}}</ref> | 1 |- ! scope="row"| Austrija (Ö3 Austria Top 40)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://austriancharts.at/showitem.asp?interpret=Raye&titel=Where+Is+My+Husband%21&cat=s|title=Austriancharts.at – Raye – Where Is My Husband!|publisher=Ö3 Austria Top 40|access-date=5 January 2026}}</ref> | 3 |- ! scope="row"| Beļģija (Ultratop Flandrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ultratop.be/nl/showitem.asp?interpret=Raye&titel=Where+Is+My+Husband%21&cat=s|title=Ultratop.be – Raye – Where Is My Husband!|publisher=Ultratop|access-date=23 November 2025}}</ref> | 4 |- ! scope="row"| Beļģija (Ultratop Valonija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ultratop.be/fr/showitem.asp?interpret=Raye&titel=Where+Is+My+Husband%21&cat=s|title=Ultratop.be – Raye – Where Is My Husband!|publisher=Ultratop|access-date=25 January 2026}}</ref> | 2 |- ! scope="row"| Bulgārijas radio tops (PROPHON)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prophon.org/charts/05-dec-2025|title=Класации – Световният Top 10 – 05.12.2025 – 11.12.2025|publisher=PROPHON|language=bg|access-date=13 December 2025|date=12 December 2025}}</ref> | 1 |- ! scope="row"| Dānija (Hitlisten)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hitlisten.nu/default.asp?w=52&y=2025&list=t40|title=Track Top-40 Uge 52, 2025|publisher=Hitlisten|access-date=7 January 2026}}</ref> | 10 |- ! scope="row"| Francija (SNEP)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://snepmusique.com/les-tops/le-top-de-la-semaine/top-albums/?categorie=Top%20Singles&semaine=2&annee=2026|title=Tops De La Semaine {{!}} Top Singles − Semaine du 9 January 2025|publisher=SNEP|language=fr|access-date=12 January 2026}}</ref> | 16 |- ! scope="row"| Globālais tops (''Billboard'' Global 200)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/artist/raye/chart-history/glo/|title=Raye Chart History (Global 200)|website=Billboard|access-date=14 January 2026}}</ref> | 6 |- ! scope="row"| Grieķijas starptautiskais tops (IFPI)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ifpi.gr/digital_iel.html|title=Official IFPI Charts − Digital Singles Chart (International) − Εβδομάδα: 46/2025|publisher=IFPI Greece|access-date=19 November 2025|language=el|archive-url=https://web.archive.org/web/20251119113148/https://www.ifpi.gr/digital_iel.html|archive-date=19 November 2025}}</ref> | 3 |- ! scope="row"| Horvātijas starptautiskais radio tops (Top lista)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.top-lista.hr/www/airplay-radio-chart-top100-19-sijecnja-2026/|title=Airplay Radio Chart Top100 – 19. siječnja 2026.|language=hr|publisher=Top lista|date=20 January 2026|access-date=20 January 2026}}</ref> | 1 |- ! scope="row"| Igaunija (Eesti Tipp-40)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tophit.com/chart/top/radio/hits/ee/weekly/20251128-20251204|title=Top Radio Hits Estonia Weekly Chart: Dec 4, 2025|publisher=TopHit|access-date=6 December 2025|archive-date={{dat|2026|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260207042736/https://tophit.com/chart/top/radio/hits/ee/weekly/20251128-20251204}}</ref> | 2 |- ! scope="row"| Īrija (IRMA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/charts/irish-singles-chart/20251128/7501/|title=Irish Singles Chart|publisher=Official Charts Company|access-date=28 November 2025}}</ref> | 2 |- ! scope="row"| Islande (Tónlistinn)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://plotutidindi.is/tonlistinn/|title=Streymi, spilun og sala viku 46. Birt 15. nóvember 2025 – Næst uppfært 22. nóvember 2025. |publisher=Plötutíðindi |access-date=15 November 2025 |language=is |archive-url=https://web.archive.org/web/20251115061307/https://plotutidindi.is/tonlistinn/ |archive-date=15 November 2025}}</ref> | 3 |- ! scope="row"| Itālija (FIMI)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fimi.it/top-of-the-music/classifiche.kl#/charts/FIMI/S/2026/3|title=Top Singoli – Settimana 3/2026|publisher=FIMI|access-date=January 26, 2026}}</ref> | 36 |- ! scope="row"| Jaunzēlande (Recorded Music NZ)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aotearoamusiccharts.co.nz/archive/singles/2025-11-28|title=Official Top 40 Singles|publisher=Recorded Music NZ|date=28 November 2025|access-date=28 November 2025}}</ref> | 6 |- ! scope="row"| Kanāda (Canadian Hot 100)<ref>{{cite magazine|url=https://www.billboard.com/charts/canadian-hot-100/2026-01-25/|title=Canadian Hot 100 − Week of January 25, 2026|magazine=Billboard|access-date=27 January 2026}}</ref> | 7 |- ! scope="row"| Latvija radio tops (LaIPA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=25 November 2025|title=Atskaņotāko dziesmu topā popularitāti gūst tieši Latvijai veltītas dziesmas|url=https://sejas.tvnet.lv/8367491/atskanotako-dziesmu-topa-popularitati-gust-tiesi-latvijai-veltitas-dziesmas|access-date=25 November 2025|publisher=TVNET GRUPA |language=lv}}</ref> | 1 |- ! scope="row"| Latvija straumēšanas tops (LaIPA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/chart?type=2&week=2025-W48&limit=100&id=5e472896c97ba|title=Straumēšanas Top 2025 – 48. nedēļa, 2025. gads|language=lv|publisher=Latvijas Mūzikas producentu asociācija|access-date=1 December 2025|date=1 December 2025}}</ref> | 7 |- ! scope="row"| Lietuva (AGATA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.agata.lt/lt/naujienos/s47-4/|title=2025 47-os savaitės klausomiausi (Top 100)|publisher=AGATA|language=lt|date=21 November 2025|access-date=22 November 2025}}</ref> | 8 |- ! scope="row"| Nīderlande (Dutch Top 40)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.top40.nl/nieuws/top-40-van-week-49-2025|title=Top 40 van week 49, 2025|publisher=Dutch Top 40|access-date=6 December 2025}}</ref> | 3 |- ! scope="row"| Nīderlande (Single Top 100)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dutchcharts.nl/showitem.asp?interpret=Raye&titel=Where+Is+My+Husband%21&cat=s|title=Dutchcharts.nl – Raye – Where Is My Husband!|publisher=Dutch Charts|access-date=22 November 2025}}</ref> | 3 |- ! scope="row"| Norvēģija (VG-lista)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://topplista.no/charts/singles/2026-w04/|title=Singel 2026 uke 04|publisher=IFPI Norge|access-date=24 January 2026}}</ref> | 4 |- ! scope="row"| Polija radio tops (OLiS)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olis.pl/charts/oficjalna-lista-airplay|title=OLiS – oficjalna lista airplay|publisher=OLiS|language=pl|access-date=19 January 2026}}</ref> | 5 |- ! scope="row"| Portugāle (AFP)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiogest.pt/uploads/files/file_2026-01-14-09-40-27.pdf|title=Top 200 Singles Semana 02 de 2026|page=8|publisher=Associação Fonográfica Portuguesa|access-date=14 January 2026|language=pt-pt}}</ref> | 14 |- ! scope="row"| Slovākija (ČNS IFPI)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hitparada.ifpicr.cz/index.php?hiession=&hitession=&sec=chart&chart=sk_radiototal&year=2026&week=1&id=&lang=EN|title=SK RADIO – TOP 100 – 2026/01|publisher=ČNS IFPI|access-date=6 January 2026}}</ref> | 3 |- ! scope="row"| Somija (Musiikkituottajat)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ifpi.fi/lista/singlet/2026/1/|title=Suomen virallinen lista: Singlet 2026/1|publisher=Musiikkituottajat|access-date=4 January 2026}}</ref> | 25 |- ! scope="row"| Spānija (PROMUSICAE)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elportaldemusica.es/lists/top-100-canciones/2026/3|title=Top 100 Canciones|publisher=PROMUSICAE|access-date=25 January 2026}}</ref> | 30 |- ! scope="row"| Šveice (Schweizer Hitparade)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hitparade.ch/showitem.asp?interpret=Raye&titel=Where+Is+My+Husband%21&cat=s|title=Hitparade.ch – Raye – Where Is My Husband!|publisher=Schweizer Hitparade|access-date=7 January 2026}}</ref> | 4 |- ! scope="row"| Vācija (GfK Entertainment)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.offiziellecharts.de/titel-details-2564117|title=Offiziellecharts.de – Raye – Where Is My Husband!|publisher=GfK Entertainment|access-date=22 November 2025}}</ref> | 3 |- ! scope="row"| Zviedrija (Sverigetopplistan)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sverigetopplistan.se/chart/41/?dspy=2025&dspp=43|title=Veckolista Singlar, vecka 43, 2025|publisher=Sverigetopplistan|access-date=24 October 2025}}</ref> | 6 |} == Sertifikāti == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |+ ''Where Is My Husband!'' sertifikāti ! scope="col"| Reģions ! scope="col"| Sertifikāts ! scope="col"| Avots |- ! scope="row"| {{flaga|Austrālija}} (ARIA) | Platīna |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aria.com.au/charts/2025-12-08|title=ARIA Charts – Accreditations – 2025 Singles|publisher=Australian Recording Industry Association|access-date=12 December 2025}}</ref> |- ! scope="row"| {{flaga|Brazīlija}} (Pro-Música Brasil) | Zelta |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pro-musicabr.org.br/home/certificados/|title=Certificados|publisher=Pro-Música Brasil|access-date=24 October 2025|archive-date={{dat|2017|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170119021240/https://pro-musicabr.org.br/home/certificados/}}</ref> |- ! scope="row"| {{flaga|Dānija}} (IFPI Danmark) | Zelta |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ifpi.dk/certificeringer/|title=Certificeringer|publisher=IFPI Danmark|access-date=20 January 2026}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- ! scope="row"| {{flaga|Francija}} (SNEP) | Zelta |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://snepmusique.com/les-certifications/|title=Les Certifications|publisher=SNEP|access-date=29 December 2025}}</ref> |- ! scope="row"| {{flaga|Grieķija}} (IFPI Greece) | Zelta |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ifpi.gr/gold_certification.html|title=Gold & Platinum Certifications|publisher=IFPI Greece|access-date=14 January 2026}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- ! scope="row"| {{flaga|Jaunzēlande}} (Recorded Music NZ) | Platīna |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioscope.net.nz/chart-data/|title=NZ Top 40 Singles Chart|publisher=Radioscope|access-date=23 January 2026}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- ! scope="row"| {{flaga|Kanāda}} (Music Canada) | Zelta |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://musiccanada.com/gold-platinum/|title=Gold & Platinum|publisher=Music Canada|access-date=27 November 2025}}</ref> |- ! scope="row"| {{flaga|Norvēģija}} (IFPI Norge) | Zelta |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ifpi.no/|title=Trofeer|publisher=IFPI Norge|access-date=12 December 2025}}</ref> |- ! scope="row"| {{flaga|Portugāle}} (AFP) | Zelta |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiogest.pt/uploads/files/file_2025-12-16-16-02-06.pdf|title=Certificações – Semana 50, 2025|publisher=Associação Fonográfica Portuguesa|access-date=17 December 2025}}</ref> |- ! scope="row"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} (BPI) | Platīna |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bpi.co.uk/award/21533-5254-1|title=Where Is My Husband|publisher=British Phonographic Industry|access-date=6 January 2026}}</ref> |} == Izdošanas vēsture == {| class="wikitable plainrowheaders" |+ ''Where Is My Husband!'' izdošanas datumi un formāti ! scope="col"| Reģions ! scope="col"| Datums ! scope="col"| Formāts ! scope="col"| Versija ! scope="col"| Izdevējs ! scope="col"| Avots |- ! scope="row"| Dažādi | rowspan="2"| {{dat|2025|9|19}} | {{hlist|[[Skaņuplate|7 collu skaņuplate]]|[[Digitālā lejupielāde|digitālā lejupielāde]]|[[Mūzikas straumēšana|straumēšana]]}} | rowspan="3"| Oriģināls | rowspan="2"| ''Human Re Sources'' | style="text-align:center"|<ref>{{Ziņu atsauce |title=RAYE announces huge world tour, drops new single 'Where Is My Husband!' |url=https://www.music-news.com/news/Tickets/184354/RAYE-announces-huge-world-tour-drops-new-single-Where-Is-My-Husband |access-date=7 October 2025 |work=Music-News |date=18 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=WHERE IS MY HUSBAND! 7" vinyl |url=https://uk-eur-shop.rayeofficial.com/products/where-is-my-husband-live-at-montreux-jazz-festival-7-vinyl |access-date=2025-11-12 |website=Raye |language=en}}</ref> |- ! scope="row"| Itālija | [[Radio atskaņošana]] | style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Caldarola |first1=Camilla |title=WHERE IS MY HUSBAND! - RAYE |url=https://earone.com/post/55deedff6b28/raye-where-is-my-husband-radio-date-19-09-2025 |website=EarOne |access-date=7 October 2025 |language=it |date=19 September 2025}}</ref> |- ! scope="row"| ASV | {{dat|2025|10|7}} | [[Contemporary hit radio]] | {{hlist|''Human Re Sources''|The Orchard}} | style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/USRadioUpdater/status/1974290348764750239 |title=.@laufey's 'Lover Girl' & @raye's 'WHERE IS MY HUSBAND' will officially impact US Pop Radio on October 7th (via @HITSDD). |author=U.S. Radio Updater |date=4 October 2025 |access-date=6 October 2025 |website=X |archive-url=https://archive.today/20251006054832/https://x.com/USRadioUpdater/status/1974290348764750239 |archive-date=6 October 2025}}</ref> |- ! scope="row"| Dažādi | {{dat|2025|11|14}} | {{hlist|Digitālā lejupielāde|straumēšana}} | [[Dāvids Geta|Dāvida Getas]] un Hipatona remikss | ''Human Re Sources'' | style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://music.apple.com/us/album/where-is-my-husband-remix-single/1852398576|title=Where Is My Husband! (Remix) - Single by Raye, David Guetta and Hypaton|date=14 November 2025|website=Apple Music|access-date=28 November 2025}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} {{DEFAULTSORT:Where Is My Husband}} [[Kategorija:2025. gada dziesmas]] [[Kategorija:2025. gada singli]] [[Kategorija:Britu soulmūzika]] 1mgemovj2rz7aginqaqmt5375dfiu5t 4 626261 4498062 4497819 2026-07-24T03:04:41Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4498062 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 425 || 2918 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2883 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 647 || 4193 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 441 || 2784 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4885 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20815 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44958 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7836 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16776 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12441 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2772 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3248 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1762 || 3501 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1619 || 3280 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9581 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18363 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 8888 || 13910 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 7776 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 478 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6211 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11322 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 662 || 1295 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2730 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 720 || 2597 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4689 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1673 || 4685 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3300 || 5091 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8282 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2513 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1145 || 2091 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3068 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2406 || 7335 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 884 || 4176 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1045 || 5212 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5913 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,423,006 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,690 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,580 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,567 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,200 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,916 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 30,124 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 24,891 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,064 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] sif5fvjv9q5nc5xtlqhl181ejez7jw8 4 626708 4498063 4497820 2026-07-24T03:04:43Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4498063 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,553 baiti # {{U|Kikos}} - 918,387 baiti # {{U|Egilus}} - 877,691 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti # {{U|Tankists}} - 253,229 baiti # {{U|MC2013}} - 183,501 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti # {{U|Biafra}} - 149,094 baiti # {{U|Lasks}} - 127,656 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,635 baiti # {{U|Vylks}} - 105,167 baiti # {{U|Dainis}} - 87,207 baiti # {{U|Pirags}} - 43,490 baiti # {{U|Papuass}} - 32,369 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,913 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] tr07f9vgi7ato8js7dt8c14jlb605n9 0 628060 4498005 4480177 2026-07-23T19:35:13Z ZANDMANIS 91184 4498005 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|3}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 1 | caps3 = 311 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Crossfire Redmond|Washington Crossfire]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC|Seattle Sounders FC 2]] | clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Arteža}} | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC]] | goals1 = 6 | goals2 = 1 | goals3 = 38 | height = 172 | image = Cristian Roldan Australia v USA 19 June 2026-73.jpg | caption = Kristians Roldans 2026. gadā | nationalcaps2 = 45 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U20 | nationalteam2 = {{fb|USA}} | nationalyears2 = 2017— | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}} | name = | playername = Kristians Roldans | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2014 | years2 = 2015 | years3 = 2015— }} '''Kristians Roldans''' ({{Val|en|Cristian Roldan}}, dzimis {{Dat|1995|6|3}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2015. gada Roldans spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās līgas]] komandā [[Sietlas "Sounders"]]. [[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2017. gada CONCACAF Zelta kauss|2017.]] un [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021. gada CONCACAF Zelta kausā]], kā arī piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Seattle Sounders FC''' * [[ASV augstākā futbola līga|MLS kauss]]: 2016, 2019 * [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2022 * [[Leagues Cup]]: 2025 '''ASV''' * [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2017. gada CONCACAF Zelta kauss|2017]], [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Roldans, Kristians}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sietlas "Sounders" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 8s0tafq14qjwlr50q9g5f57jewk77ke 0 628106 4498010 4480184 2026-07-23T19:39:47Z ZANDMANIS 91184 4498010 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|12|31}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 15 | caps3 = 146 | clubnumber = 29 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[New York City FC]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach|Borussia Mönchengladbach II]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņujorka|Leikgrova|2s=Ņujorka (štats)}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | height = 184 | image = Joe Scally Australia v USA 19 June 2026-68 (cropped).jpg | caption = Džo Skallijs 2026. gadā | nationalcaps2 = 19 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15 | nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U17 | nationalyears2 = 2017—2019 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}} | name = | playername = Džo Skallijs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2021 | years3 = 2021— | nationalcaps3 = 24 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|ASV}} | nationalyears3 = 2022— }} '''Džozefs Maikls Skallijs''' ({{Val|en|Joseph Michael Scally}}, dzimis {{Dat|2002|12|31}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Skallijs spēlē [[Vācijas Bundeslīga]] komandā [[Menhengladbahas "Borussia"]]. Iepriekš spēlējis ASV komandā ''[[New York City FC|New York City]]''. [[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''ASV''' * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2022—23, 2023—24 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Skallijs, Džo}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:New York City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] pq5nc3lfapeeqsoimxabscg1d7uxa7b 0 628190 4498019 4480242 2026-07-23T19:59:13Z ZANDMANIS 91184 4498019 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|12|4}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 13 | caps3 = 82 | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[CD Mafra|Mafra]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 5 | height = 190 | image = Ousmane Diomandé Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-58.jpg | caption = Usmans Diomande 2026. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{fb|CIV}} | nationalyears1 = 2023— | nationalcaps1 = 13 | pcupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}} | name = | playername = Usmans Diomande | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023— }} '''Usmans Diomande''' ({{Val|fr|Ousmane Diomande}}, dzimis {{Dat|2003|12|4}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Diomande spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandā ''[[Sporting CP]]''. Iepriekš spēlējis Portugāles komandā ''[[CD Mafra|Mafra]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Sporting CP''' * [[Portugāles Premjerlīga]]: 2023—24, 2024—25 * [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2024—25 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Diomande, Usmans}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]] [[Kategorija:CD Mafra spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] izgj3njv5eg5a5dpzy30ueyz7mv4oz3 0 628951 4497957 4459334 2026-07-23T15:37:54Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: <br/> → <br /> using [[Project:AWB|AWB]] 4497957 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | width = | partof = | image = | caption = | date = 1995. gada 13.—17. marts<ref name="p295">{{grāmatas atsauce |last1=Waal |first1=Thomas De |title=Black Garden: Armenia and Azerbaijan Through Peace and War |publisher=NYU Press |isbn=978-0-8147-1945-9 |page=295 |url=https://books.google.lv/books/about/Black_Garden.html?id=pletup86PMQC&redir_esc=y |language=en}}</ref><ref name="hrft48">{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights Report |url=http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf |website=www.tihv.org.tr |publisher=Human Rights Foundation of Turkey |page=48 |language=en |date={{dat|1998||||bez}} |access-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090205022400/http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf }}</ref> | place = [[Baku]], [[Azerbaidžāna]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Apvērsums neizdevās | status = | combatant1 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Speciālā policijas vienība (Azerbaidžāna)|Speciālā policijas vienība]]<br />Turku pučisti<br />'''Atbalsts:'''<br /> [[Attēls:Azərbaycan_Milli_Demokrat_Partiyası_emblem.svg|22px]] [[Azerbaidžānas Nacionāli demokrātiskā partija|Pelēkie vilki]] ([[Nacionālistu kustības partija|MHP]])<ref name="p252">{{grāmatas atsauce |last1=Waal |first1=Thomas De |title=Black Garden: Armenia and Azerbaijan Through Peace and War |publisher=NYU Press |isbn=978-0-8147-1945-9 |page=252 |url=https://books.google.lv/books/about/Black_Garden.html?id=pletup86PMQC&redir_esc=y |language=en}}</ref> | combatant2 = {{Tree list}} *[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Azerbaidžāna]]s valdība **[[Attēls:Azerbaijani_Armed_Forces_logo.svg|22px]] [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] {{tree list/end}}'''Atbalsts:'''<br />{{flaga|TUR}} [[Turcija]]s valdība<br />{{RUS}} | commander1 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Rovšans Džavadovs]][[Kritis kaujā|†]]<br />[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Mahirs Džavadovs]] | commander2 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Heidars Alijevs]]<br />[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Safars Abijevs]]<br />'''Atbalsts:'''<br />{{flaga|TUR}} [[Sīlejmans Demirels]]<br />{{flaga|RUS}} [[Boriss Jeļcins]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = Nogalināti 8 pučistu policisti | casualties2 = Nogalināti 23 provaldības [[Kombatants|kombatanti]] {{small|(22 karavīri un 1 policists)}}<br />7 ievainoti | notes = | campaignbox = }} '''Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā''', zināms arī kā '''Turku apvērsums Baku''', bija [[Valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] mēģinājums [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], ko vadīja [[pulkvedis]] [[Rovšans Džavadovs]], [[Speciālā policijas vienība (Azerbaidžāna)|Speciālās policijas vienība]]s (SPV) komandieris. Grupas mērķis bija pārņemt varu valstī, gāzt Azerbaidžānas prezidentu [[Heidars Alijevs|Heidaru Alijevu]] un atjaunot amatā bijušo prezidentu [[Abulfazs Elčibejs|Abulfazu Elčibeju]]. Apvērsums tika izjaukts, kad [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Turcijas prezidents]] [[Sīlejmans Demirels]] uzzināja par cilvēkiem Turcijā, kas atbalsta sazvērestību, un piezvanīja Alijevam, lai viņu brīdinātu. 1995. gada 17. martā [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki|Azerbaidžānas Bruņoto spēku]] vienības ielenca pučistu nometni un uzbruka tai, nogalinot pulkvedi Džavadovu.<ref name=":0">''[[Los Angeles Times]]'', 18 March 1995, [https://archive.today/20130718164551/http://pqasb.pqarchiver.com/latimes/access/22723287.html?dids=22723287:22723287&FMT=ABS&FMTS=ABS:FT&type=current&date=Mar+18,+1995&author=SONNI+EFRON&pub=Los+Angeles+Times+(pre-1997+Fulltext Azerbaijan Coup Attempt Crushed Caucasus: Loyal forces storm a building and overcome mutinous police units, president reports.]</ref> Ziņojumos [[Turcija|Turcijā]] pēc 1996. gada [[Susurlukas skandāls|Susurlukas skandāla]] tika sīkāk aprakstīts Turcijas pilsoņu atbalsts apvērsumam. == Notikumi == 1994. gada 12. decembrī cilvēku komanda, tostarp [[Korkuts Ekens]] (Turcijas [[Nacionālā izlūkošanas organizācija]], MİT), [[Ibrahims Šahins]] un [[Aihans Čarkins]] (Turcijas policijas Speciālo operāciju departaments) un [[Abdulla Čatli]] (pasūtījuma slepkava), devās no Turcijas uz Azerbaidžānu, lai apmācītu 60 SPV policistu lielu vienību apvērsuma operācijai. Viņus uzaicināja SPV komandieris [[Rovšans Džavadovs]], kurš reiz no [[Valsts drošības komiteja|VDK]] pārbēga uz [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] un kurš arī vadīja neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.radikal.com.tr/1998/06/25/yorum/buo.html|access-date=2008-12-29|title=Bu oyunun adı üç maymunlar|department=Yorum|date=1998-06-25|language=tr|work=[[Radikal]]|quote=KGB'nin adamıyken CIA'ya kayan ve çok taraflı çalışmalarıyla dikkat çeken Ruşen Cevadov'a Azerbaycan'da darbe yaptırılmasına kalkışmaktır.}}</ref> FSB un CIP rūpīgi sekoja notikumu attīstībai.<ref name="hrft49">{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights Report |url=http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf |website=www.tihv.org.tr |publisher=Human Rights Foundation of Turkey |page=49 |language=en |date={{dat|1998||||bez}} |access-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090205022400/http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf }}</ref> Saskaņā ar Turcijas laikraksta ''[[Yeni Şafak]]'' sniegto informāciju, apvērsumu vadīja turku pulkvedis [[Nedžabetins Ergenekons]], kurš it kā bija Adijamanas žandarmērijas pulka komandieris. Tomēr citi laikraksti ziņo, ka viņš 1982. gadā aizgāja pensijā no Adijamanas kara stāvokļa pavēlniecības.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.zaman.com.tr/haber.do?haberno=715853&title=veli-kucukun-komutani-ergenekon-vatan-hainleri-soyadimi-kirletti |access-date=2008-12-25 |title=Veli Küçük'ün komutanı Ergenekon: Vatan hainleri soyadımı kirletti |work=Zaman |date=2008-07-19 |first=Ahmet |last=Dönmez |language=tr |archive-url=https://web.archive.org/web/20081011041058/http://zaman.com.tr/haber.do?haberno=715853&title=veli-kucukun-komutani-ergenekon-vatan-hainleri-soyadimi-kirletti |archive-date=11 October 2008 }}</ref> ''Yeni Şafak'' arī apgalvoja, ka Elčibejs ir turku ģenerāļa Veli Kīčīka radinieks.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://yenisafak.com.tr/Gundem/?t=24.12.2008&i=156509|access-date=2008-12-25|title=Üzeyir Garih'in ipi Aliyev'e darbe planında çekildi|department=Gündem|work=[[Yeni Şafak]]|date=2008-12-24|first=Saban|last=Arslan|language=tr}}</ref> Apvērsums tika izjaukts pēc tam, kad MİT 1995. gada 10. martā informēja prezidentu [[Sīlejmans Demirels|Sīlejmanu Demirelu]], un viņš piezvanīja Alijevam.<ref name=monster>{{ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=-501919 |archive-url=https://archive.today/20130114053340/http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=-501919 |archive-date=2013-01-14 |access-date=2008-12-11 |title='Traffic Monster' reveals state-mafia relations |agency=[[Turkish Daily News]] |work=[[Hürriyet]] |date=1996-11-06 |author=Aslaneli, Hakan |author2=Yoruk, Zafer F }}</ref> 1995. gada 17. martā Azerbaidžānas Bruņoto spēku vienības ielenca nemiernieku nometni un uzbruka tai, nogalinot Džavadovu.<ref name=":0" /> == Iemesli == Saskaņā ar 1996. gada MİT ziņojumu, Turcijas premjerministre [[Tansu Čillera]] deva zaļo gaismu ministram [[Aivazs Gokdemirs|Aivazam Gokdemiram]], policijas priekšniekam [[Mehmets Agars|Mehmetam Agaram]], [[Ibrahims Šahins|Ibrahimam Šahinam]] un [[Korkuts Ekens|Korkutam Ekenem]] atjaunot Elčibeju Azerbaidžānas prezidenta amatā.<ref name="hrft49" /><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.evrensel.net/06/11/04/gundem.html#4|access-date=2008-12-23|title=Susurluk'tan 10 yıl sonra|work=[[Evrensel]]|language=tr|date=2006-11-04|author=Savumlu, Serpil|author2=Doğan, Şahin|archive-url=https://web.archive.org/web/20090703082049/http://www.evrensel.net/06/11/04/gundem.html#4|archive-date=3 July 2009}}</ref> Elčibejs bija Turcijas [[Nacionālistu kustības partija]]s (MHP) politiķa Alparslana Tirkeša ideoloģiskais sabiedrotais, kurš loloja vēlmi [[Turanisms|izveidot tjurku valsti]], kas atrastos visā [[Kaukāzs|Kaukāza]] teritorijā. Tirkeša atbalsts apvērsuma mēģinājumam izraisīja arī diplomātisku krīzi starp Turciju un Azerbaidžānu, un Azerbaidžāna oficiāli pieprasīja paziņojumu, kas atspēkotu ziņojuma sadaļu, kurā aplūkots apvērsuma mēģinājums.<ref name="hrft50">{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights Report |url=http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf |website=www.tihv.org.tr |publisher=Human Rights Foundation of Turkey |page=50 |language=en |date={{dat|1998||||bez}} |access-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090205022400/http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf }}</ref> 1996. gada Susurlukas ziņojumā (pēc Susurlukas skandāla) teikts, ka premjerministres Čilleras galvenie padomnieki [[Adžars Okans]] un [[Sīlejmans Kamils ​​Jidžeorals]] bija iesaistīti apvērsuma mēģinājumā. Susurlukas komisijas loceklis [[Fikri Saglars]] apgalvoja, ka apvērsuma mērķis bija nodrošināt [[Nelegālā narkotiku tirdzniecība|nelegālo narkotiku tirdzniecības ceļu]] no [[Afganistāna]]s. Saglars norādīja, ka Jidžeorals bija iesaistīts Afganistānas karavadoņa [[Rašids Dostums|Rašida Dostuma]] finansēšanā no nelegālas peļņas fonda.<ref name="hrft50" /> Vēlākos preses ziņojumos tika apgalvots, ka par apvērsuma mēģinājumu atbildīga ''[[Ergenekon]]'' banda, par kuras biedru tika uzskatīts ģenerālis Veli Kīčīks, norādot uz saistību starp Susurluku un ''Ergenekon''.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.todayszaman.com/newsDetail_getNewsById.action?load=detay&link=161485|archive-url=https://archive.today/20130718200546/http://www.todayszaman.com/newsDetail_getNewsById.action?load=detay&link=161485|archive-date=2013-07-18|access-date=2008-12-26|title=Report: Garih's execution warrant issued in 1995|date=2008-12-17|work=[[Today's Zaman]]|quote=This was at a time when the Ergenekon organization was trying to overthrow late Azerbaijani President Haydar Aliyev and reinstate Elçibey, who was ousted in 1993 in a coup d'état.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1995. gads]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Valsts apvērsumi]] qvgf7yi222mhysa7bymg8nk9xo29oj3 4498055 4497957 2026-07-24T00:00:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498055 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | width = | partof = | image = | caption = | date = 1995. gada 13.—17. marts<ref name="p295">{{grāmatas atsauce |last1=Waal |first1=Thomas De |title=Black Garden: Armenia and Azerbaijan Through Peace and War |publisher=NYU Press |isbn=978-0-8147-1945-9 |page=295 |url=https://books.google.lv/books/about/Black_Garden.html?id=pletup86PMQC&redir_esc=y |language=en}}</ref><ref name="hrft48">{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights Report |url=http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf |website=www.tihv.org.tr |publisher=Human Rights Foundation of Turkey |page=48 |language=en |date={{dat|1998||||bez}} |access-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090205022400/http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf }}</ref> | place = [[Baku]], [[Azerbaidžāna]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Apvērsums neizdevās | status = | combatant1 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Speciālā policijas vienība (Azerbaidžāna)|Speciālā policijas vienība]]<br />Turku pučisti<br />'''Atbalsts:'''<br /> [[Attēls:Azərbaycan_Milli_Demokrat_Partiyası_emblem.svg|22px]] [[Azerbaidžānas Nacionāli demokrātiskā partija|Pelēkie vilki]] ([[Nacionālistu kustības partija|MHP]])<ref name="p252">{{grāmatas atsauce |last1=Waal |first1=Thomas De |title=Black Garden: Armenia and Azerbaijan Through Peace and War |publisher=NYU Press |isbn=978-0-8147-1945-9 |page=252 |url=https://books.google.lv/books/about/Black_Garden.html?id=pletup86PMQC&redir_esc=y |language=en}}</ref> | combatant2 = {{Tree list}} *[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Azerbaidžāna]]s valdība **[[Attēls:Azerbaijani_Armed_Forces_logo.svg|22px]] [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] {{tree list/end}}'''Atbalsts:'''<br />{{flaga|TUR}} [[Turcija]]s valdība<br />{{RUS}} | commander1 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Rovšans Džavadovs]][[Kritis kaujā|†]]<br />[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Mahirs Džavadovs]] | commander2 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Heidars Alijevs]]<br />[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan_(1991–2013).svg|22px]] [[Safars Abijevs]]<br />'''Atbalsts:'''<br />{{flaga|TUR}} [[Sīlejmans Demirels]]<br />{{flaga|RUS}} [[Boriss Jeļcins]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = Nogalināti 8 pučistu policisti | casualties2 = Nogalināti 23 provaldības [[Kombatants|kombatanti]] {{small|(22 karavīri un 1 policists)}}<br />7 ievainoti | notes = | campaignbox = }} '''Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā''', zināms arī kā '''Turku apvērsums Baku''', bija [[Valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] mēģinājums [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], ko vadīja [[pulkvedis]] [[Rovšans Džavadovs]], [[Speciālā policijas vienība (Azerbaidžāna)|Speciālās policijas vienība]]s (SPV) komandieris. Grupas mērķis bija pārņemt varu valstī, gāzt Azerbaidžānas prezidentu [[Heidars Alijevs|Heidaru Alijevu]] un atjaunot amatā bijušo prezidentu [[Abulfazs Elčibejs|Abulfazu Elčibeju]]. Apvērsums tika izjaukts, kad [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Turcijas prezidents]] [[Sīlejmans Demirels]] uzzināja par cilvēkiem Turcijā, kas atbalsta sazvērestību, un piezvanīja Alijevam, lai viņu brīdinātu. 1995. gada 17. martā [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki|Azerbaidžānas Bruņoto spēku]] vienības ielenca pučistu nometni un uzbruka tai, nogalinot pulkvedi Džavadovu.<ref name=":0">''[[Los Angeles Times]]'', 18 March 1995, [https://archive.today/20130718164551/http://pqasb.pqarchiver.com/latimes/access/22723287.html?dids=22723287:22723287&FMT=ABS&FMTS=ABS:FT&type=current&date=Mar+18,+1995&author=SONNI+EFRON&pub=Los+Angeles+Times+(pre-1997+Fulltext Azerbaijan Coup Attempt Crushed Caucasus: Loyal forces storm a building and overcome mutinous police units, president reports.]</ref> Ziņojumos [[Turcija|Turcijā]] pēc 1996. gada [[Susurlukas skandāls|Susurlukas skandāla]] tika sīkāk aprakstīts Turcijas pilsoņu atbalsts apvērsumam. == Notikumi == 1994. gada 12. decembrī cilvēku komanda, tostarp [[Korkuts Ekens]] (Turcijas [[Nacionālā izlūkošanas organizācija]], MİT), [[Ibrahims Šahins]] un [[Aihans Čarkins]] (Turcijas policijas Speciālo operāciju departaments) un [[Abdulla Čatli]] (pasūtījuma slepkava), devās no Turcijas uz Azerbaidžānu, lai apmācītu 60 SPV policistu lielu vienību apvērsuma operācijai. Viņus uzaicināja SPV komandieris [[Rovšans Džavadovs]], kurš reiz no [[Valsts drošības komiteja|VDK]] pārbēga uz [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] un kurš arī vadīja neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.radikal.com.tr/1998/06/25/yorum/buo.html|access-date=2008-12-29|title=Bu oyunun adı üç maymunlar|department=Yorum|date=1998-06-25|language=tr|work=[[Radikal]]|quote=KGB'nin adamıyken CIA'ya kayan ve çok taraflı çalışmalarıyla dikkat çeken Ruşen Cevadov'a Azerbaycan'da darbe yaptırılmasına kalkışmaktır.}}</ref> FSB un CIP rūpīgi sekoja notikumu attīstībai.<ref name="hrft49">{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights Report |url=http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf |website=www.tihv.org.tr |publisher=Human Rights Foundation of Turkey |page=49 |language=en |date={{dat|1998||||bez}} |access-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090205022400/http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf }}</ref> Saskaņā ar Turcijas laikraksta ''[[Yeni Şafak]]'' sniegto informāciju, apvērsumu vadīja turku pulkvedis [[Nedžabetins Ergenekons]], kurš it kā bija Adijamanas žandarmērijas pulka komandieris. Tomēr citi laikraksti ziņo, ka viņš 1982. gadā aizgāja pensijā no Adijamanas kara stāvokļa pavēlniecības.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.zaman.com.tr/haber.do?haberno=715853&title=veli-kucukun-komutani-ergenekon-vatan-hainleri-soyadimi-kirletti |access-date=2008-12-25 |title=Veli Küçük'ün komutanı Ergenekon: Vatan hainleri soyadımı kirletti |work=Zaman |date=2008-07-19 |first=Ahmet |last=Dönmez |language=tr |archive-url=https://web.archive.org/web/20081011041058/http://zaman.com.tr/haber.do?haberno=715853&title=veli-kucukun-komutani-ergenekon-vatan-hainleri-soyadimi-kirletti |archive-date=11 October 2008 }}</ref> ''Yeni Şafak'' arī apgalvoja, ka Elčibejs ir turku ģenerāļa Veli Kīčīka radinieks.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://yenisafak.com.tr/Gundem/?t=24.12.2008&i=156509|access-date=2008-12-25|title=Üzeyir Garih'in ipi Aliyev'e darbe planında çekildi|department=Gündem|work=[[Yeni Şafak]]|date=2008-12-24|first=Saban|last=Arslan|language=tr|archive-date=2015-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20150226125139/http://www.yenisafak.com.tr/Gundem/?t=24.12.2008&i=156509}}</ref> Apvērsums tika izjaukts pēc tam, kad MİT 1995. gada 10. martā informēja prezidentu [[Sīlejmans Demirels|Sīlejmanu Demirelu]], un viņš piezvanīja Alijevam.<ref name=monster>{{ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=-501919 |archive-url=https://archive.today/20130114053340/http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=-501919 |archive-date=2013-01-14 |access-date=2008-12-11 |title='Traffic Monster' reveals state-mafia relations |agency=[[Turkish Daily News]] |work=[[Hürriyet]] |date=1996-11-06 |author=Aslaneli, Hakan |author2=Yoruk, Zafer F }}</ref> 1995. gada 17. martā Azerbaidžānas Bruņoto spēku vienības ielenca nemiernieku nometni un uzbruka tai, nogalinot Džavadovu.<ref name=":0" /> == Iemesli == Saskaņā ar 1996. gada MİT ziņojumu, Turcijas premjerministre [[Tansu Čillera]] deva zaļo gaismu ministram [[Aivazs Gokdemirs|Aivazam Gokdemiram]], policijas priekšniekam [[Mehmets Agars|Mehmetam Agaram]], [[Ibrahims Šahins|Ibrahimam Šahinam]] un [[Korkuts Ekens|Korkutam Ekenem]] atjaunot Elčibeju Azerbaidžānas prezidenta amatā.<ref name="hrft49" /><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.evrensel.net/06/11/04/gundem.html#4|access-date=2008-12-23|title=Susurluk'tan 10 yıl sonra|work=[[Evrensel]]|language=tr|date=2006-11-04|author=Savumlu, Serpil|author2=Doğan, Şahin|archive-url=https://web.archive.org/web/20090703082049/http://www.evrensel.net/06/11/04/gundem.html#4|archive-date=3 July 2009}}</ref> Elčibejs bija Turcijas [[Nacionālistu kustības partija]]s (MHP) politiķa Alparslana Tirkeša ideoloģiskais sabiedrotais, kurš loloja vēlmi [[Turanisms|izveidot tjurku valsti]], kas atrastos visā [[Kaukāzs|Kaukāza]] teritorijā. Tirkeša atbalsts apvērsuma mēģinājumam izraisīja arī diplomātisku krīzi starp Turciju un Azerbaidžānu, un Azerbaidžāna oficiāli pieprasīja paziņojumu, kas atspēkotu ziņojuma sadaļu, kurā aplūkots apvērsuma mēģinājums.<ref name="hrft50">{{tīmekļa atsauce |title=Human Rights Report |url=http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf |website=www.tihv.org.tr |publisher=Human Rights Foundation of Turkey |page=50 |language=en |date={{dat|1998||||bez}} |access-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090205022400/http://www.tihv.org.tr/tihve/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf }}</ref> 1996. gada Susurlukas ziņojumā (pēc Susurlukas skandāla) teikts, ka premjerministres Čilleras galvenie padomnieki [[Adžars Okans]] un [[Sīlejmans Kamils ​​Jidžeorals]] bija iesaistīti apvērsuma mēģinājumā. Susurlukas komisijas loceklis [[Fikri Saglars]] apgalvoja, ka apvērsuma mērķis bija nodrošināt [[Nelegālā narkotiku tirdzniecība|nelegālo narkotiku tirdzniecības ceļu]] no [[Afganistāna]]s. Saglars norādīja, ka Jidžeorals bija iesaistīts Afganistānas karavadoņa [[Rašids Dostums|Rašida Dostuma]] finansēšanā no nelegālas peļņas fonda.<ref name="hrft50" /> Vēlākos preses ziņojumos tika apgalvots, ka par apvērsuma mēģinājumu atbildīga ''[[Ergenekon]]'' banda, par kuras biedru tika uzskatīts ģenerālis Veli Kīčīks, norādot uz saistību starp Susurluku un ''Ergenekon''.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.todayszaman.com/newsDetail_getNewsById.action?load=detay&link=161485|archive-url=https://archive.today/20130718200546/http://www.todayszaman.com/newsDetail_getNewsById.action?load=detay&link=161485|archive-date=2013-07-18|access-date=2008-12-26|title=Report: Garih's execution warrant issued in 1995|date=2008-12-17|work=[[Today's Zaman]]|quote=This was at a time when the Ergenekon organization was trying to overthrow late Azerbaijani President Haydar Aliyev and reinstate Elçibey, who was ousted in 1993 in a coup d'état.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1995. gads]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Valsts apvērsumi]] 6h54mk86axu7ye3ugjm3v1a4su5p6jr 0 631209 4497908 4497853 2026-07-23T13:52:44Z Baisulis 11523 sakārtots..... 4497908 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ierocis infokaste |name=''Schützenpanzer Puma'' |image=Puma, first series.jpg |image_size=310px |caption= |origin={{DEU}} |service=2015–pašlaik |type=[[kājnieku kaujas mašīna]] |is_vehicle=jā |used_by=[[Bundesvērs]] |designer=''[[KNDS Deutschland|Krauss-Maffei Wegmann]]''<br />''[[Rheinmetall|Rheinmetall Landsysteme]]'' |design_date=1995–2009 |production_date=2009–pašlaik |unit_cost= |number=350 (2022. gada decembrī)<ref name=pause>{{Ziņu atsauce| title=Germany pauses buying Puma tanks after mass breakdown|agency=AFP| newspaper=The Guardian | date=19 December 2022 | url=https://www.theguardian.com/world/2022/dec/19/germany-pauses-buying-puma-tanks-after-mass-breakdown}}</ref><ref name="bmvg">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/resource/blob/5325320/1f15343d355c6d77c332b06f27ebd025/download-14-ruestungsbericht-data.pdf|title=Bericht des BMVg zu Rüstungsangelegenheiten|publisher=bmvg|access-date=2022. gada 2. aprīlis}}</ref> |length=7,4 m<ref name=TechnicalData>{{Tīmekļa atsauce| url=https://www.knds.de/en/systems-products/tracked-vehicles/infantry-fighting-vehicles/puma/ | publisher=knds.de | title=PUMA IFV | access-date=2023. gada 4. decembris}}</ref> |width=3,7 m (ar pamata bruņām)<br />4 m (pastiprināti bruņots)<ref name=tech/> |height=3,1 m (līdz torņa jumtam)<br />3,6 m (ar optiku)<ref name=bw/> |weight=31,4 t (A līmenis)<br />43 t (C līmenis)<ref name=bw /> |suspension=''Horstman'' hidropneimatiskā piekare |primary_armament=automātiskais lielgabals MK 30-2/ABM<br />([[30 mm kalibrs|30 mm]], 200 patronas šaušanas gatavībā, 200 rezervē) |secondary_armament=Pamata variants:<br />* [[Heckler & Koch MG4|HK MG4]] ([[5,56×45 mm NATO]])<br />S1 variants:<br />* ''[[Spike (prettanku ierocis)|Spike LR (MELLS)]] ATGM''<ref name=bw>{{Tīmekļa atsauce|language=de|title=Der Puma: Einer der modernsten Schützenpanzer der Welt |url=https://www.bundeswehr.de/portal/a/bwde/start/aktuelles/aus_der_technik/!ut/p/z1/hY_RC4IwEMb_I28zU3ucSCKhlJbpXmK4YYZtMpb00B_fJPBNuocP7vvufscBhRqoZFPfMdMryQbbN9S_-TsvTdwSZYl7IYhUxflQZTlGyQYquP4boTZGK0UQlFxAYxnBKiP0oQQKlAunVVKYWY2QprfaaWaUdkalzTAnL61t4vQcGoTjCAfLKfwhdZVkJ-R5cRoVM_DBJvZedlk7Pw3NnUk-iKNqyc8Yn_swz7fdF9Ktb5U!/dz/d5/L2dBISEvZ0FBIS9nQSEh/#Z7_694IG2S0MG2UA0AVRTKVMN1086}}</ref><br />* daudzlādiņu granātmetējs tuvai aizsardzībai |armour=AMAP modulāras [[kombinētās bruņas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=IBD Deisenroth Engineering: Lietošanā esošie produkti | url=http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | access-date={{dat|2010|12|29||bez}}| publisher=IBD Deisenroth Engineering | dead-url=yes | archive-url=https://web.archive.org/web/20100612162104/http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | archive-date={{dat|2010|6|12||bez}}}}</ref> |engine=''[[MTU Friedrichshafen]]'' MT 892 Ka-501 [[V10 (dzinējs)|v10]] (11,1 litrs) |crew=3 |passengers=6 |engine_power=800 kW (pie 3800 apgr./min)<br />2200 Nm<ref name=tech/><ref name=TechnicalData /> |pw_ratio=18,6 kW/t<ref name=bw/> |transmission=''[[Renk]] HSWL 256'' |fuel_capacity=900 litri |vehicle_range=600 km pa ceļu<ref name=tech>{{Tīmekļa atsauce|title=Der Schützenpanzer Puma |url=https://www.bundeswehr.de/de/ausruestung-technik-bundeswehr/landsysteme-bundeswehr/schuetzenpanzer-puma|access-date=2021. gada 20. novembris|website=www.bundeswehr.de|date=2017. gada 20. septembris |language=de}}</ref> |speed= 70 km/h pa ceļu<ref name=tech /> }} '''''Puma''''' ({{val|de|Schützenpanzer Puma}}; saīsināti ''SPz Puma'') ir [[Vācija]]s [[kājnieku kaujas mašīna]] (KKM), kas saskaņā ar ''[[Panzergrenadier]]'' doktrīnu paredzēta, lai aizstātu novecojušās ''[[Marder]]'' KKM, ko pašlaik izmanto [[Bundesvērs|Bundesvēra]] [[Sauszemes spēki (Bundesvērs)|Sauszemes spēki]]. Pirmās 350 transportlīdzekļu partijas ražošana sākās 2010. gadā un saskāroties ar ievērojamu kavēšanos, izmaksu pieaugumu un tehniskām problēmām noslēdzās 2021. gada augustā. Otrā 229 ''Puma'' partija jau saņēmusi finansējumu.<ref name="Redaktion">{{Tīmekļa atsauce |last=Redaktion |first=Soldat & Technik |date=2022-03-14 |title=Zweites Los Schützenpanzer Puma kommt |url=https://soldat-und-technik.de/2022/03/mobilitaet/30407/zweites-los-schuetzenpanzer-puma-kommt/ |access-date=2022-03-15 |website=S&T - Soldat & Technik |language=de}}</ref> Masveida ražošana sākās 2009. gada 6. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.rheinmetall-defence.com/index.php?lang=3&fid=5085 | title=Billion plus order for Rheinmetall: Go-ahead given for serial production of 405 Puma infantry fighting vehicles for the Bundeswehr |date=6 July 2009| publisher=Rheinmetall Defense | dead-url=yes | archive-url=https://web.archive.org/web/20101007135256/http://rheinmetall-defence.com//index.php?fid=5085&lang=3 | archive-date=2010-10-07 }}</ref> Par šo projektu atbildīgie uzņēmumi ir ''[[KNDS Deutschland]]'' (agrāk ''Krauss-Maffei Wegmann'') un ''[[Rheinmetall|Rheinmetall Landsysteme]]'', kas izveidoja kopuzņēmumu ''Projekt System Management GmbH'' (PSM). ''Puma'' ir viena no pasaulē vislabāk aizsargātajām KKM, vienlaikus saglabājot augstu jaudas un svara attiecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armyrecognition.com/germany_german_army_light_armoured_vehicle_uk/puma_kmw_armoured_infantry_fighting_vehicle_data_sheet_specifications_information_description_uk.html|title=Puma IFV tracked armored Infantry Fighting Vehicle data fact sheet|website=www.armyrecognition.com|date=13 May 2023|access-date=26 October 2018|archive-date=19 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210819014208/https://www.armyrecognition.com/germany_german_army_light_armoured_vehicle_uk/puma_kmw_armoured_infantry_fighting_vehicle_data_sheet_specifications_information_description_uk.html| dead-url=yes}}</ref><ref name="urlPuma">{{Tīmekļa atsauce |title=Puma |url=http://www.deagel.com/Armored-Vehicles/Puma_a000444001.aspx |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20200815141027/http://www.deagel.com/Armored-Vehicles/Puma_a000444001.aspx |archive-date=15 August 2020 |website=www.deagel.com}}</ref> == Vēsture == === Izstrāde === ''Puma'' (agrāk saukta arī par ''Igel'' (ezis) un ''Panther'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spiegel.de/politik/deutschland/bundeswehr-der-marder-geht-der-igel-kommt-a-213675.html |title=Bundeswehr: Der Marder geht – der Igel kommt |work=[[Spiegel Online]] |date=September 12, 2002 |access-date=November 7, 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spiegel.de/politik/deutschland/ruestungspolitik-scharping-laesst-den-panther-ausrollen-a-204900.html |title=Rüstungspolitik: Scharping lässt den Panther ausrollen |work=Spiegel Online |date=July 12, 2005 |access-date=November 7, 2014}}</ref> aizsākās kā turpinājums Vācijas 1996. gada ''NGP'' projektam (''Neue Gepanzerte Plattformen''). Tā mērķis bija apkopot idejas kopīgam bāzes transportlīdzeklim, ko varētu izmantot dažādiem uzdevumiem, tostarp kā [[bruņutransportieris|bruņutransportieri]], [[kājnieku kaujas mašīna|kājnieku kaujas mašīnu]], pretgaisa aizsardzībai, kā arī pamata tanku aizstāšanai un atbalstam. ''NGP'' projekts noslēdzās 2001. gadā. Gūtās atziņas iekļāva jaunajā taktiskajā koncepcijā ar nosaukumu ''neuer Schützenpanzer'' ("jaunā kājnieku kaujas mašīna"). ''Puma'' kā ''[[Marder]]'' pēcteča plānošana sākās 2002. gadā.<ref name=bw/> Tajā pašā gadā [[Bundesvērs|Vācijas armijas]] [[Sauszemes spēki (Bundesvērs)|Sauszemes spēki]] (''Heer'') 2004. gada beigās pasūtīja piecu pirmsražošanas transportlīdzekļu piegādi un to loģistikas un apmācības pakalpojumus. 2007. gada 8. novembrī panākta vienošanās par 3 miljardu eiro budžetu 405 ''Puma'' iegādei (izņemot piecus ''Puma'', kas jau bija piegādāti izmēģinājumiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Puma Infantry Fighting Vehicle |url=https://www.military-today.com/apc/puma_ifv.htm |access-date=9 September 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170917024939/http://www.military-today.com/apc/puma_ifv.htm |archive-date=17 September 2017 |dead-url=yes}}</ref> 2010. gada 6. decembrī pirmos divus sērijveida transportlīdzekļus nodeva Vācijas ''Bundesamt für Wehrtechnik und Beschaffung''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 December 2010 |title=Serial start for new PUMA infantry fighting vehicle |url=http://www.psm-spz.com/index.php?id=news&L=1#c85 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20110715125959/http://www.psm-spz.com/index.php?id=news&L=1#c85 |archive-date=15 July 2011 |access-date=29 December 2010 |website=psm-spz.com |publisher=PSM-SPZ.de}}</ref> 2012. gadā ''Puma'' veiksmīgi izturēja aukstuma testus [[Norvēģija|Norvēģijā]]. 2013. gada augustā divas ''Puma'' ar lidmašīnu nogādāja [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] karstā laika testiem. Testi ietvēra piemērotību operācijām karstā laikā, šaušanas un braukšanas manevrus tuksneša apstākļos, kā arī uguns spēka un mobilitātes novērtējumus. Testu laikā mērīja temperatūru transportlīdzekļa iekšpusē un pēc tam salīdzināja ar apkārtējās vides temperatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=30 August 2013 |title=German army test its new armoured infantry fighting vehicle Puma in hot weather conditions |url=https://www.armyrecognition.com/august_2013_defense_industry_military_army_news_uk/german_army_test_its_new_armoured_infantry_fighting_vehicle_puma_in_hot_weather_conditions_3008131.html |website=Army Recognition |access-date=30 December 2023 |archive-date=30 December 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231230024832/https://www.armyrecognition.com/august_2013_defense_industry_military_army_news_uk/german_army_test_its_new_armoured_infantry_fighting_vehicle_puma_in_hot_weather_conditions_3008131.html |dead-url=yes}}</ref> 2015. gada 13. aprīlī Federālais Bundesvēra aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un ekspluatācijas atbalsta birojs piešķīra atļauju kājnieku kaujas mašīnu ''Puma'' izmantošanai dienestā. Ar to aizsāka programmu, kurā apmācīja instruktorus darbam ar pirmajiem septiņiem transportlīdzekļiem un papildu transportlīdzekļiem līdz gada beigām, kad bija plānots izveidot mācību centru, lai mehanizēto kājnieku rotu tanku apkalpes personāls izietu trīs mēnešu kursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=20 April 2015 |title=Puma infantry fighting vehicle gets official approval for service in German army |url=https://armyrecognition.com/april_2015_global_defense_security_news_uk/puma_infantry_fighting_vehicle_gets_official_approval_for_service_in_german_army.html |website=Army Recognition}}</ref> Oficiāli Sauszemes spēki sāka izmantot ''Puma'' dienestā no 2015. gada 24. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=24 June 2015 |title=German army takes officially delivery of Puma infantry fighting vehicle from Rheinmetall & KMW |url=https://armyrecognition.com/june_2015_global_defense_security_news_uk/german_army_takes_officially_delivery_of_puma_infantry_fighting_vehicle_from_rheinmetall_kmw_12406151.html |website=Army Recognition}}</ref> === Nākotne === Ņemot vērā pašreizējo ''[[Marder]]'' vecumu un to, ka pasaules tirgū nav pieejams neviens transportlīdzeklis, kas būtu salīdzināms ar ''Puma'' specifikācijām, Bundestāga Budžeta komiteja vienbalsīgi nobalsoja par jauno transportlīdzekļu iegādi. Lai aizstātu vairāk nekā 40 gadus vecos ''Marder'', tika piegādāti 350 ''Puma''.<ref name=pause/><ref name="bmvg"/> Pilnīgu operatīvo gatavību bija plānots panākt līdz 2024. gadam.<ref name=bw/> Bundestāgs līdz 2023. gadam plānoja tērēt 500 miljonus eiro, lai modernizētu 40 ''Puma'', aprīkojot tās ar efektīvākiem ieročiem un sakaru tehnoloģijām, kas spēj ātri sniegt situācijas attēlu un [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] koordinātas [[iznīcinātājs|iznīcinātājlidmašīnām]].<ref name="n-tv">{{Tīmekļa atsauce|language=de|title=Neuer Bundeswehr-Panzer zu alt|url=https://www.n-tv.de/politik/Puma-Aufruestung-kostet-500-Millionen-article20251868.html|access-date=24 April 2018}}</ref> ''Puma'' lielās svara rezerves un kompaktais salons padara to ļoti pievilcīgu pārveidošanai. == Dizains == [[Attēls:Schützenpanzer_Puma_(Kampfraum).jpg|thumb|Skats uz kājnieku nodalījumu]] Lai gan ārēji ''Puma'' īpaši neatšķiras no esošajām KKM, tajā ir iestrādāti vairāki uzlabojumi un modernākās tehnoloģijas. Visacīmredzamākā no tām ir iebūvētā iespēja elastīgi uzstādīt dažādas [[bruņas]]. Vēl viena iezīme ir kompaktā, vienota apkalpes kabīne, kas nodrošina tiešu apkalpes mijiedarbību (piemēram, ar iespēju aizstāt vadītāju vai šāvēju medicīniskā ārkārtas situācijā) un samazinot aizsargājamo telpu.<ref name=bw/> Kabīne ir kondicionēta, [[masu iznīcināšanas ierocis|MMI]] droša ar iekšējiem kodolieroču un ķīmisko vielu sensoriem, un tai ir ugunsdzēsības sistēma, kas izmanto netoksiskas vielas. Dzinēja nodalījumam ir sava ugunsdzēsības sistēma. Vienīgais kompromiss citādi gandrīz taisnstūrveida kabīnē ir vadītāja stacija, kas atrodas izvirzījumā šāvēja priekšā, torņa priekšā. Viens no pasākumiem, lai panāktu vienlaidus kabīni, ir bezpilota, dubulti asimetriska torņa izmantošana. Tā 3+6 cilvēku apkalpes ietilpība ir salīdzināma ar citiem līdzīga svara transportlīdzekļiem. Ekipāža sastāv trim apkalpes locekļiem (vadītājs, komandieris, šāvējs) un tajā ir vieta līdz sešiem kājniekiem. === Bruņojums === [[Attēls:MK30-2-ABM_automatic_cannon.jpg|thumb|MK 30-2/ABM]] ==== Galvenais lielgabals ==== ''Puma'' galvenais bruņojums ir 30 mm automātiskais lielgabals MK 30-2/ABM, kas spēj izšaut līdz 200 šāvieniem minūtē. Efektīvais darbības attālums ir līdz 3000 metriem. Pašlaik, izmantojot automātiskā lielgabala divkāršo [[munīcija]]s padevi, ir pieejami divi munīcijas veidi. Viens ir mazāka [[kalibrs|kalibra]], ar spurām stabilizēta APFSDS-T (T apzīmē [[trasieris|trasieri]]) ar augstu caursišanas spēju, galvenokārt paredzēts lietošanai pret vidēji bruņotām mašīnām. Otrs ir daudzfunkcionāls, kinētiskās enerģijas laika ierobežojuma detonators (KETF) ar detonatora iestatījumu, kas ļauj gaisa sprādziena veidā izšaut munīcijas lādiņus. Munīcijas veidu var izvēlēties katram šāvienam, jo ierocis šauj no atvērta aizslēga, neievietojot patronu, kamēr nav nospiests sprūds. Munīcijas ietilpība ir 400 patronas: 200 gatavas šaušanai un 200 rezervē. [[Attēls:MELLS_launcher_on_PUMA_1.jpg|thumb|''MELLS'' raķešu palaišanas iekārta]] ==== Prettanku vadāma raķete ==== Transportlīdzekli var aprīkot ar ''[[Spike (prettanku ierocis)|Spike]]-LR'' prettanku raķetēm, kuras spēj iznīcināt tankus un nocietinājumus līdz 4 km attālumā. ==== Ložmetējs un granātmetējs ==== ''Puma'' ir aprīkota ar 5,56 mm vai 7,62 mm [[ložmetējs|ložmetēju]]. Papildus parastajiem dūmu [[granātmetējs|granātmetējiem]] ar 8 šāvieniem ir arī tuvās aizsardzības 40 mm šāvienu granātmetējs transportlīdzekļa aizmugurē. Galvenās aizmugurējās durvis var atvērt līdz pusei, un tas ļauj diviem pasažieriem veikt izlūkošanu un šaut no daļēja aizsega. === Aizsardzība === ''Puma'' izstrādē prioritāte bija maksimālai ekipāžas aizsardzībai. Transportlīdzeklis izmanto modulāru bruņu sistēmu, kas ļauj pielāgot aizsardzības līmeni. KKM ir frontālā aizsardzība pret vidēja kalibra ieročiem, pilna aizsardzība pret 14,5 mm munīciju no visām pusēm un aizsardzība pret [[mīna|mīnām]] un improvizētām sprāgstvielu iekārtām. Papildu bruņu komplekts (C līmenis) būtiski palielina aizsardzību pret prettanku granātām (RPG), sprādzieniem un artilērijas lādiņu fragmentiem. Visa apkalpe, ieskaitot vadītāju un pārvadājamo komandu, atrodas vienā nodalījumā, kas ļauj sasniegt augstāku aizsardzības līmeni. Vadītājam tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ir droši veidi, kā izkļūt no transportlīdzekļa. [[Attēls:Puma_IFV_interior1.jpg|thumb|''Puma'' sēdekļi un aprīkojums ir atdalīti no grīdas, lai uzlabotu izdzīvošanas spējas mīnu sprādziena gadījumā]] Sākotnēji bija arī B aizsardzības klase, kas bija paredzēta [[dzelzceļš|dzelzceļa]] pārvadājumiem. Tomēr kļuva skaidrs, ka C klase atbilst vilcienu/kuģu pārvadājumu svara un izmēru ierobežojumiem, tāpēc B klasi atcēla. ==== Reaktīvās bruņas ==== [[Attēls:Puma_IFV_with_MJH.jpg|thumb|Šai ''Puma'' ERA kasetes aizstātas ar inertu treniņu variantu]] ''Puma'' aprīkots ar reaktīvās bruņas elementiem (ERA), kas samazina prettanku lādiņu ietekmi. Atšķirībā no tradicionālajām ERA sistēmām, šīs ir izgatavotas no kompozītmateriāliem, lai samazinātu risku tuvumā esošiem karavīriem. ==== Aktīvās aizsardzības sistēma ==== [[Attēls:Puma_IFV_MUSS.jpg|thumb|''MUSS'' komponenti: IR traucētājs, UV sensori, dūmu granātu dozators]] Transportlīdzeklis izmanto ''MUSS'' aktīvās aizsardzības sistēmu, kas identificē tuvojošās raķetes, izmanto dūmu granātas un traucējumus un samazina lāzera un raķešu mērķēšanas efektivitāti. Otro pasūtīto KKM ''Puma'' partiju aprīkos ar uzlaboto ''MUSS 2.0'' sistēmu, kas var darboties arī kā ienaidnieka uguns indikators un atklāt otrās paaudzes lāzera tālmēru un lāzerstara raķetes, piemēram, ''[[9M133 Kornet|Kornet]]'' pretgaisa aizsardzības sistēmu. === Sensori un situācijas apzināšanās === [[Attēls:PERI_Puma.JPG|thumb|PERI tēmēklis komandierim]] Kājnieku kaujas mašīnas ''Puma'' ir aprīkotas ar 360° [[periskops|periskopiem]] un kamerām, [[termovizors|termovizoru]], lāzera tālmēra sistēmu un digitāliem displejiem visai ekipāžai. Komandieris var izmantot ''hunter-killer'' sistēmu, kas ļauj ātri noteikt un nodot mērķus šāvējam. Ložmetēja optika, ko var pilnībā aizsargāt ar bīdāmu lūku, ir koaksiāli piestiprināta pie galvenā ieroča. Ložmetējam ir termokamera un lāzera tālmērs (identiski PERI modeļiem) un optroniskais dienas tēmēklis, ko noapaļo stikla bloks. Vadītājam ir trīs redzes bloki, kā arī attēla pastiprinātājs un displejs optronisko attēlu padevei. Pasažieru kabīnē ir lūka un trīs redzes bloki transportlīdzekļa aizmugurē labajā pusē, viens no tiem rotējošā stiprinājumā. Aizmugurējā kabīnē ir arī divi elektroniskie displeji. === Mobilitāte === ''Puma'' izstrādāts, lai spētu darboties kopā ar moderniem tankiem, piemēram, ''[[Leopard 2]]''. Tā galvenās īpašības ir jaudīgs MTU dzinējs (~1100 ZS), augsta jaudas attiecība pret svaru, hidropneimatiskā piekare un uzlabota stabilitāte bezceļa apstākļos. Maksimālais svars ar pilnu bruņojumu var sasniegt vairāk nekā 40 tonnas, saglabājot augstu mobilitāti. == Operatori == === Pašreizējais operators === ; {{DEU}} (350 aktīvi, 50 pasūtīti) ''Puma'' atrodas [[Bundesvērs|Bundesvēra]] Sauszemes spēku dienestā kopš 2015. gada aprīļa un tas turpina paplašināt un modernizēt savus ''Puma''. Nākotnē iespējama arī eksporta attīstība. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Rheinmetall]] [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]] 9akrry3lhh1ghbsk1w99h6w1swgtur4 4497912 4497908 2026-07-23T14:09:53Z Meistars Joda 781 4497912 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ierocis infokaste |name=''Schützenpanzer Puma'' |image=Puma, first series.jpg |image_size=310px |caption= |origin={{DEU}} |service=2015–pašlaik |type=[[kājnieku kaujas mašīna]] |is_vehicle=jā |used_by=[[Bundesvērs]] |designer=''[[KNDS Deutschland|Krauss-Maffei Wegmann]]''<br />''[[Rheinmetall|Rheinmetall Landsysteme]]'' |design_date=1995–2009 |production_date=2009–pašlaik |unit_cost= |number=350 (2022. gada decembrī)<ref name=pause>{{Ziņu atsauce| title=Germany pauses buying Puma tanks after mass breakdown|agency=AFP| newspaper=The Guardian | date=19 December 2022 | url=https://www.theguardian.com/world/2022/dec/19/germany-pauses-buying-puma-tanks-after-mass-breakdown}}</ref><ref name="bmvg">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/resource/blob/5325320/1f15343d355c6d77c332b06f27ebd025/download-14-ruestungsbericht-data.pdf|title=Bericht des BMVg zu Rüstungsangelegenheiten|publisher=bmvg|access-date=2022. gada 2. aprīlis}}</ref> |length=7,4 m<ref name=TechnicalData>{{Tīmekļa atsauce| url=https://www.knds.de/en/systems-products/tracked-vehicles/infantry-fighting-vehicles/puma/ | publisher=knds.de | title=PUMA IFV | access-date=2023. gada 4. decembris}}</ref> |width=3,7 m (ar pamata bruņām)<br />4 m (pastiprināti bruņots)<ref name=tech/> |height=3,1 m (līdz torņa jumtam)<br />3,6 m (ar optiku)<ref name=bw/> |weight=31,4 t (A līmenis)<br />43 t (C līmenis)<ref name=bw /> |suspension=''Horstman'' hidropneimatiskā piekare |primary_armament=automātiskais lielgabals MK 30-2/ABM<br />([[30 mm kalibrs|30 mm]], 200 patronas šaušanas gatavībā, 200 rezervē) |secondary_armament=Pamata variants:<br />* [[Heckler & Koch MG4|HK MG4]] ([[5,56×45 mm NATO]])<br />S1 variants:<br />* ''[[Spike (prettanku ierocis)|Spike LR (MELLS)]] ATGM''<ref name=bw>{{Tīmekļa atsauce|language=de|title=Der Puma: Einer der modernsten Schützenpanzer der Welt |url=https://www.bundeswehr.de/portal/a/bwde/start/aktuelles/aus_der_technik/!ut/p/z1/hY_RC4IwEMb_I28zU3ucSCKhlJbpXmK4YYZtMpb00B_fJPBNuocP7vvufscBhRqoZFPfMdMryQbbN9S_-TsvTdwSZYl7IYhUxflQZTlGyQYquP4boTZGK0UQlFxAYxnBKiP0oQQKlAunVVKYWY2QprfaaWaUdkalzTAnL61t4vQcGoTjCAfLKfwhdZVkJ-R5cRoVM_DBJvZedlk7Pw3NnUk-iKNqyc8Yn_swz7fdF9Ktb5U!/dz/d5/L2dBISEvZ0FBIS9nQSEh/#Z7_694IG2S0MG2UA0AVRTKVMN1086}}</ref><br />* daudzlādiņu granātmetējs tuvai aizsardzībai |armour=AMAP modulāras [[kombinētās bruņas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=IBD Deisenroth Engineering: Lietošanā esošie produkti | url=http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | access-date={{dat|2010|12|29||bez}}| publisher=IBD Deisenroth Engineering | dead-url=yes | archive-url=https://web.archive.org/web/20100612162104/http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | archive-date={{dat|2010|6|12||bez}}}}</ref> |engine=''[[MTU Friedrichshafen]]'' MT 892 Ka-501 [[V10 (dzinējs)|v10]] (11,1 litrs) |crew=3 |passengers=6 |engine_power=800 kW (pie 3800 apgr./min)<br />2200 Nm<ref name=tech/><ref name=TechnicalData /> |pw_ratio=18,6 kW/t<ref name=bw/> |transmission=''[[Renk]] HSWL 256'' |fuel_capacity=900 litri |vehicle_range=600 km pa ceļu<ref name=tech>{{Tīmekļa atsauce|title=Der Schützenpanzer Puma |url=https://www.bundeswehr.de/de/ausruestung-technik-bundeswehr/landsysteme-bundeswehr/schuetzenpanzer-puma|access-date=2021. gada 20. novembris|website=www.bundeswehr.de|date=2017. gada 20. septembris |language=de}}</ref> |speed= 70 km/h pa ceļu<ref name=tech /> }} '''''Puma''''' ({{val|de|Schützenpanzer Puma}}; saīsināti ''SPz Puma'') ir [[Vācija]]s [[kājnieku kaujas mašīna]] (KKM), kas saskaņā ar ''[[Panzergrenadier]]'' doktrīnu paredzēta, lai aizstātu novecojušās ''[[Marder]]'' KKM, ko pašlaik izmanto [[Bundesvērs|Bundesvēra]] [[Sauszemes spēki (Bundesvērs)|Sauszemes spēki]]. Pirmās 350 transportlīdzekļu partijas ražošana sākās 2010. gadā un saskaroties ar ievērojamu kavēšanos, izmaksu pieaugumu un tehniskām problēmām noslēdzās 2021. gada augustā. Otrā 229 ''Puma'' partija jau saņēmusi finansējumu.<ref name="Redaktion">{{Tīmekļa atsauce |last=Redaktion |first=Soldat & Technik |date=2022-03-14 |title=Zweites Los Schützenpanzer Puma kommt |url=https://soldat-und-technik.de/2022/03/mobilitaet/30407/zweites-los-schuetzenpanzer-puma-kommt/ |access-date=2022-03-15 |website=S&T - Soldat & Technik |language=de}}</ref> Masveida ražošana sākās 2009. gada 6. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.rheinmetall-defence.com/index.php?lang=3&fid=5085 | title=Billion plus order for Rheinmetall: Go-ahead given for serial production of 405 Puma infantry fighting vehicles for the Bundeswehr |date=6 July 2009| publisher=Rheinmetall Defense | dead-url=yes | archive-url=https://web.archive.org/web/20101007135256/http://rheinmetall-defence.com//index.php?fid=5085&lang=3 | archive-date=2010-10-07 }}</ref> Par šo projektu atbildīgie uzņēmumi ir ''[[KNDS Deutschland]]'' (agrāk ''Krauss-Maffei Wegmann'') un ''[[Rheinmetall|Rheinmetall Landsysteme]]'', kas izveidoja kopuzņēmumu ''Projekt System Management GmbH'' (PSM). ''Puma'' ir viena no pasaulē vislabāk aizsargātajām KKM, vienlaikus saglabājot augstu jaudas un svara attiecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armyrecognition.com/germany_german_army_light_armoured_vehicle_uk/puma_kmw_armoured_infantry_fighting_vehicle_data_sheet_specifications_information_description_uk.html|title=Puma IFV tracked armored Infantry Fighting Vehicle data fact sheet|website=www.armyrecognition.com|date=13 May 2023|access-date=26 October 2018|archive-date=19 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210819014208/https://www.armyrecognition.com/germany_german_army_light_armoured_vehicle_uk/puma_kmw_armoured_infantry_fighting_vehicle_data_sheet_specifications_information_description_uk.html| dead-url=yes}}</ref><ref name="urlPuma">{{Tīmekļa atsauce |title=Puma |url=http://www.deagel.com/Armored-Vehicles/Puma_a000444001.aspx |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20200815141027/http://www.deagel.com/Armored-Vehicles/Puma_a000444001.aspx |archive-date=15 August 2020 |website=www.deagel.com}}</ref> == Vēsture == === Izstrāde === ''Puma'' (agrāk saukta arī par ''Igel'' (ezis) un ''Panther'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spiegel.de/politik/deutschland/bundeswehr-der-marder-geht-der-igel-kommt-a-213675.html |title=Bundeswehr: Der Marder geht – der Igel kommt |work=[[Spiegel Online]] |date=September 12, 2002 |access-date=November 7, 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spiegel.de/politik/deutschland/ruestungspolitik-scharping-laesst-den-panther-ausrollen-a-204900.html |title=Rüstungspolitik: Scharping lässt den Panther ausrollen |work=Spiegel Online |date=July 12, 2005 |access-date=November 7, 2014}}</ref> aizsākās kā turpinājums Vācijas 1996. gada ''NGP'' projektam (''Neue Gepanzerte Plattformen''). Tā mērķis bija apkopot idejas kopīgam bāzes transportlīdzeklim, ko varētu izmantot dažādiem uzdevumiem, tostarp kā [[bruņutransportieris|bruņutransportieri]], [[kājnieku kaujas mašīna|kājnieku kaujas mašīnu]], pretgaisa aizsardzībai, kā arī pamata tanku aizstāšanai un atbalstam. ''NGP'' projekts noslēdzās 2001. gadā. Gūtās atziņas iekļāva jaunajā taktiskajā koncepcijā ar nosaukumu N''euer Schützenpanzer'' ("jaunā kājnieku kaujas mašīna"). ''Puma'' kā ''[[Marder]]'' pēcteča plānošana sākās 2002. gadā.<ref name=bw/> Tajā pašā gadā [[Bundesvērs|Vācijas armijas]] [[Sauszemes spēki (Bundesvērs)|Sauszemes spēki]] (''Heer'') 2004. gada beigās pasūtīja piecu pirmsražošanas transportlīdzekļu piegādi un to loģistikas un apmācības pakalpojumus. 2007. gada 8. novembrī panākta vienošanās par 3 miljardu eiro budžetu 405 ''Puma'' iegādei (izņemot piecas ''Puma'', kas jau bija piegādātas izmēģinājumiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Puma Infantry Fighting Vehicle |url=https://www.military-today.com/apc/puma_ifv.htm |access-date=9 September 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170917024939/http://www.military-today.com/apc/puma_ifv.htm |archive-date=17 September 2017 |dead-url=yes}}</ref> 2010. gada 6. decembrī pirmos divus sērijveida transportlīdzekļus nodeva Vācijas ''Bundesamt für Wehrtechnik und Beschaffung''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 December 2010 |title=Serial start for new PUMA infantry fighting vehicle |url=http://www.psm-spz.com/index.php?id=news&L=1#c85 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20110715125959/http://www.psm-spz.com/index.php?id=news&L=1#c85 |archive-date=15 July 2011 |access-date=29 December 2010 |website=psm-spz.com |publisher=PSM-SPZ.de}}</ref> 2012. gadā ''Puma'' veiksmīgi izturēja aukstuma testus [[Norvēģija|Norvēģijā]]. 2013. gada augustā divas ''Puma'' ar lidmašīnu nogādāja [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] karstā laika testiem. Testi ietvēra piemērotību operācijām karstā laikā, šaušanas un braukšanas manevrus tuksneša apstākļos, kā arī uguns spēka un mobilitātes novērtējumus. Testu laikā mērīja temperatūru transportlīdzekļa iekšpusē un pēc tam salīdzināja ar apkārtējās vides temperatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=30 August 2013 |title=German army test its new armoured infantry fighting vehicle Puma in hot weather conditions |url=https://www.armyrecognition.com/august_2013_defense_industry_military_army_news_uk/german_army_test_its_new_armoured_infantry_fighting_vehicle_puma_in_hot_weather_conditions_3008131.html |website=Army Recognition |access-date=30 December 2023 |archive-date=30 December 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231230024832/https://www.armyrecognition.com/august_2013_defense_industry_military_army_news_uk/german_army_test_its_new_armoured_infantry_fighting_vehicle_puma_in_hot_weather_conditions_3008131.html |dead-url=yes}}</ref> 2015. gada 13. aprīlī Federālais Bundesvēra aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un ekspluatācijas atbalsta birojs piešķīra atļauju kājnieku kaujas mašīnu ''Puma'' izmantošanai dienestā. Ar to aizsāka programmu, kurā apmācīja instruktorus darbam ar pirmajiem septiņiem transportlīdzekļiem un papildu transportlīdzekļiem līdz gada beigām, kad bija plānots izveidot mācību centru, lai mehanizēto kājnieku rotu tanku apkalpes personāls izietu trīs mēnešu kursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=20 April 2015 |title=Puma infantry fighting vehicle gets official approval for service in German army |url=https://armyrecognition.com/april_2015_global_defense_security_news_uk/puma_infantry_fighting_vehicle_gets_official_approval_for_service_in_german_army.html |website=Army Recognition}}</ref> Oficiāli Sauszemes spēki sāka izmantot ''Puma'' dienestā no 2015. gada 24. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=24 June 2015 |title=German army takes officially delivery of Puma infantry fighting vehicle from Rheinmetall & KMW |url=https://armyrecognition.com/june_2015_global_defense_security_news_uk/german_army_takes_officially_delivery_of_puma_infantry_fighting_vehicle_from_rheinmetall_kmw_12406151.html |website=Army Recognition}}</ref> === Nākotne === Ņemot vērā pašreizējo ''[[Marder]]'' vecumu un to, ka pasaules tirgū nav pieejams neviens transportlīdzeklis, kas būtu salīdzināms ar ''Puma'' specifikācijām, Bundestāga Budžeta komiteja vienbalsīgi nobalsoja par jauno transportlīdzekļu iegādi. Lai aizstātu vairāk nekā 40 gadus vecos ''Marder'', tika piegādātas 350 ''Puma''.<ref name=pause/><ref name="bmvg"/> Pilnīgu operatīvo gatavību bija plānots panākt līdz 2024. gadam.<ref name=bw/> Bundestāgs līdz 2023. gadam plānoja tērēt 500 miljonus eiro, lai modernizētu 40 ''Puma'', aprīkojot tās ar efektīvākiem ieročiem un sakaru tehnoloģijām, kas spēj ātri sniegt situācijas attēlu un [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] koordinātas [[iznīcinātājs|iznīcinātājlidmašīnām]].<ref name="n-tv">{{Tīmekļa atsauce|language=de|title=Neuer Bundeswehr-Panzer zu alt|url=https://www.n-tv.de/politik/Puma-Aufruestung-kostet-500-Millionen-article20251868.html|access-date=24 April 2018}}</ref> ''Puma'' lielās svara rezerves un kompaktais salons padara to ļoti pievilcīgu pārveidošanai. == Dizains == [[Attēls:Schützenpanzer_Puma_(Kampfraum).jpg|thumb|Skats uz kājnieku nodalījumu]] Lai gan ārēji ''Puma'' īpaši neatšķiras no esošajām KKM, tajā ir iestrādāti vairāki uzlabojumi un modernākās tehnoloģijas. Visacīmredzamākā no tām ir iebūvētā iespēja elastīgi uzstādīt dažādas [[bruņas]]. Vēl viena iezīme ir kompakta, vienota apkalpes kabīne, kas nodrošina tiešu apkalpes mijiedarbību (piemēram, ar iespēju aizstāt vadītāju vai šāvēju medicīniskā ārkārtas situācijā) un samazinot aizsargājamo telpu.<ref name=bw/> Kabīne ir kondicionēta, [[masu iznīcināšanas ierocis|MMI]] droša ar iekšējiem kodolieroču un ķīmisko vielu sensoriem, un tai ir ugunsdzēsības sistēma, kas izmanto netoksiskas vielas. Dzinēja nodalījumam ir sava ugunsdzēsības sistēma. Vienīgais kompromiss citādi gandrīz taisnstūrveida kabīnē ir vadītāja stacija, kas atrodas izvirzījumā šāvēja priekšā, torņa priekšā. Viens no pasākumiem, lai panāktu vienlaidus kabīni, ir bezpilota, dubulti asimetriska torņa izmantošana. Tā 3+6 cilvēku apkalpes ietilpība ir salīdzināma ar citiem līdzīga svara transportlīdzekļiem. Ekipāža sastāv trim apkalpes locekļiem (vadītājs, komandieris, šāvējs) un tajā ir vieta līdz sešiem kājniekiem. === Bruņojums === [[Attēls:MK30-2-ABM_automatic_cannon.jpg|thumb|MK 30-2/ABM]] ==== Galvenais lielgabals ==== ''Puma'' galvenais bruņojums ir 30 mm automātiskais lielgabals MK 30-2/ABM, kas spēj izšaut līdz 200 šāvieniem minūtē. Efektīvais darbības attālums ir līdz 3000 metriem. Pašlaik, izmantojot automātiskā lielgabala divkāršo [[munīcija]]s padevi, ir pieejami divi munīcijas veidi. Viens ir mazāka [[kalibrs|kalibra]], ar spurām stabilizēta APFSDS-T (T apzīmē [[trasieris|trasieri]]) ar augstu caursišanas spēju, galvenokārt paredzēts lietošanai pret vidēji bruņotām mašīnām. Otrs ir daudzfunkcionāls, kinētiskās enerģijas laika ierobežojuma detonators (KETF) ar detonatora iestatījumu, kas ļauj gaisa sprādziena veidā izšaut munīcijas lādiņus. Munīcijas veidu var izvēlēties katram šāvienam, jo ierocis šauj no atvērta aizslēga, neievietojot patronu, kamēr nav nospiests sprūds. Munīcijas ietilpība ir 400 patronas: 200 gatavas šaušanai un 200 rezervē. [[Attēls:MELLS_launcher_on_PUMA_1.jpg|thumb|''MELLS'' raķešu palaišanas iekārta]] ==== Prettanku vadāma raķete ==== Transportlīdzekli var aprīkot ar ''[[Spike (prettanku ierocis)|Spike]]-LR'' prettanku raķetēm, kuras spēj iznīcināt tankus un nocietinājumus līdz 4 km attālumā. ==== Ložmetējs un granātmetējs ==== ''Puma'' ir aprīkota ar 5,56 mm vai 7,62 mm [[ložmetējs|ložmetēju]]. Papildus parastajiem dūmu [[granātmetējs|granātmetējiem]] ar 8 šāvieniem ir arī tuvās aizsardzības 40 mm šāvienu granātmetējs transportlīdzekļa aizmugurē. Galvenās aizmugurējās durvis var atvērt līdz pusei, un tas ļauj diviem pasažieriem veikt izlūkošanu un šaut no daļēja aizsega. === Aizsardzība === ''Puma'' izstrādē prioritāte bija maksimālai ekipāžas aizsardzībai. Transportlīdzeklis izmanto modulāru bruņu sistēmu, kas ļauj pielāgot aizsardzības līmeni. KKM ir frontālā aizsardzība pret vidēja kalibra ieročiem, pilna aizsardzība pret 14,5 mm munīciju no visām pusēm un aizsardzība pret [[mīna|mīnām]] un improvizētām sprāgstvielu iekārtām. Papildu bruņu komplekts (C līmenis) būtiski palielina aizsardzību pret prettanku granātām (RPG), sprādzieniem un artilērijas lādiņu fragmentiem. Visa apkalpe, ieskaitot vadītāju un pārvadājamo komandu, atrodas vienā nodalījumā, kas ļauj sasniegt augstāku aizsardzības līmeni. Vadītājam tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ir droši veidi, kā izkļūt no transportlīdzekļa. [[Attēls:Puma_IFV_interior1.jpg|thumb|''Puma'' sēdekļi un aprīkojums ir atdalīti no grīdas, lai uzlabotu izdzīvošanas spējas mīnu sprādziena gadījumā]] Sākotnēji bija arī B aizsardzības klase, kas bija paredzēta [[dzelzceļš|dzelzceļa]] pārvadājumiem. Tomēr kļuva skaidrs, ka C klase atbilst vilcienu/kuģu pārvadājumu svara un izmēru ierobežojumiem, tāpēc B klasi atcēla. ==== Reaktīvās bruņas ==== [[Attēls:Puma_IFV_with_MJH.jpg|thumb|Šai ''Puma'' ERA kasetes aizstātas ar inertu treniņu variantu]] ''Puma'' aprīkota ar reaktīvās bruņas elementiem (ERA), kas samazina prettanku lādiņu ietekmi. Atšķirībā no tradicionālajām ERA sistēmām, šīs ir izgatavotas no kompozītmateriāliem, lai samazinātu risku tuvumā esošiem karavīriem. ==== Aktīvās aizsardzības sistēma ==== [[Attēls:Puma_IFV_MUSS.jpg|thumb|''MUSS'' komponenti: IR traucētājs, UV sensori, dūmu granātu dozators]] Transportlīdzeklis izmanto ''MUSS'' aktīvās aizsardzības sistēmu, kas identificē tuvojošās raķetes, izmanto dūmu granātas un traucējumus un samazina lāzera un raķešu mērķēšanas efektivitāti. Otro pasūtīto KKM ''Puma'' partiju aprīkos ar uzlaboto ''MUSS 2.0'' sistēmu, kas var darboties arī kā ienaidnieka uguns indikators un atklāt otrās paaudzes lāzera tālmēru un lāzerstara raķetes, piemēram, ''[[9M133 Kornet|Kornet]]'' pretgaisa aizsardzības sistēmu. === Sensori un situācijas apzināšanās === [[Attēls:PERI_Puma.JPG|thumb|PERI tēmēklis komandierim]] Kājnieku kaujas mašīnas ''Puma'' ir aprīkotas ar 360° [[periskops|periskopiem]] un kamerām, [[termovizors|termovizoru]], lāzera tālmēra sistēmu un digitāliem displejiem visai ekipāžai. Komandieris var izmantot ''hunter-killer'' sistēmu, kas ļauj ātri noteikt un nodot mērķus šāvējam. Ložmetēja optika, ko var pilnībā aizsargāt ar bīdāmu lūku, ir koaksiāli piestiprināta pie galvenā ieroča. Ložmetējam ir termokamera un lāzera tālmērs (identiski PERI modeļiem) un optroniskais dienas tēmēklis, ko noapaļo stikla bloks. Vadītājam ir trīs redzes bloki, kā arī attēla pastiprinātājs un displejs optronisko attēlu padevei. Pasažieru kabīnē ir lūka un trīs redzes bloki transportlīdzekļa aizmugurē labajā pusē, viens no tiem rotējošā stiprinājumā. Aizmugurējā kabīnē ir arī divi elektroniskie displeji. === Mobilitāte === ''Puma'' izstrādāta, lai spētu darboties kopā ar moderniem tankiem, piemēram, ''[[Leopard 2]]''. Tās galvenās īpašības ir jaudīgs MTU dzinējs (~1100 ZS), augsta jaudas attiecība pret svaru, hidropneimatiskā piekare un uzlabota stabilitāte bezceļa apstākļos. Maksimālais svars ar pilnu bruņojumu var sasniegt vairāk nekā 40 tonnas, saglabājot augstu mobilitāti. == Operatori == === Pašreizējais operators === ; {{DEU}} (350 aktīvi, 50 pasūtīti) ''Puma'' atrodas [[Bundesvērs|Bundesvēra]] Sauszemes spēku dienestā kopš 2015. gada aprīļa un tas turpina paplašināt un modernizēt savus ''Puma''. Nākotnē iespējama arī eksporta attīstība. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Rheinmetall]] [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]] r17to4cgjexz6rozzsyaky3x646fqow 4497937 4497912 2026-07-23T14:56:34Z Baisulis 11523 /* Izstrāde */ : 4497937 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ierocis infokaste |name=''Schützenpanzer Puma'' |image=Puma, first series.jpg |image_size=310px |caption= |origin={{DEU}} |service=2015–pašlaik |type=[[kājnieku kaujas mašīna]] |is_vehicle=jā |used_by=[[Bundesvērs]] |designer=''[[KNDS Deutschland|Krauss-Maffei Wegmann]]''<br />''[[Rheinmetall|Rheinmetall Landsysteme]]'' |design_date=1995–2009 |production_date=2009–pašlaik |unit_cost= |number=350 (2022. gada decembrī)<ref name=pause>{{Ziņu atsauce| title=Germany pauses buying Puma tanks after mass breakdown|agency=AFP| newspaper=The Guardian | date=19 December 2022 | url=https://www.theguardian.com/world/2022/dec/19/germany-pauses-buying-puma-tanks-after-mass-breakdown}}</ref><ref name="bmvg">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/resource/blob/5325320/1f15343d355c6d77c332b06f27ebd025/download-14-ruestungsbericht-data.pdf|title=Bericht des BMVg zu Rüstungsangelegenheiten|publisher=bmvg|access-date=2022. gada 2. aprīlis}}</ref> |length=7,4 m<ref name=TechnicalData>{{Tīmekļa atsauce| url=https://www.knds.de/en/systems-products/tracked-vehicles/infantry-fighting-vehicles/puma/ | publisher=knds.de | title=PUMA IFV | access-date=2023. gada 4. decembris}}</ref> |width=3,7 m (ar pamata bruņām)<br />4 m (pastiprināti bruņots)<ref name=tech/> |height=3,1 m (līdz torņa jumtam)<br />3,6 m (ar optiku)<ref name=bw/> |weight=31,4 t (A līmenis)<br />43 t (C līmenis)<ref name=bw /> |suspension=''Horstman'' hidropneimatiskā piekare |primary_armament=automātiskais lielgabals MK 30-2/ABM<br />([[30 mm kalibrs|30 mm]], 200 patronas šaušanas gatavībā, 200 rezervē) |secondary_armament=Pamata variants:<br />* [[Heckler & Koch MG4|HK MG4]] ([[5,56×45 mm NATO]])<br />S1 variants:<br />* ''[[Spike (prettanku ierocis)|Spike LR (MELLS)]] ATGM''<ref name=bw>{{Tīmekļa atsauce|language=de|title=Der Puma: Einer der modernsten Schützenpanzer der Welt |url=https://www.bundeswehr.de/portal/a/bwde/start/aktuelles/aus_der_technik/!ut/p/z1/hY_RC4IwEMb_I28zU3ucSCKhlJbpXmK4YYZtMpb00B_fJPBNuocP7vvufscBhRqoZFPfMdMryQbbN9S_-TsvTdwSZYl7IYhUxflQZTlGyQYquP4boTZGK0UQlFxAYxnBKiP0oQQKlAunVVKYWY2QprfaaWaUdkalzTAnL61t4vQcGoTjCAfLKfwhdZVkJ-R5cRoVM_DBJvZedlk7Pw3NnUk-iKNqyc8Yn_swz7fdF9Ktb5U!/dz/d5/L2dBISEvZ0FBIS9nQSEh/#Z7_694IG2S0MG2UA0AVRTKVMN1086}}</ref><br />* daudzlādiņu granātmetējs tuvai aizsardzībai |armour=AMAP modulāras [[kombinētās bruņas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=IBD Deisenroth Engineering: Lietošanā esošie produkti | url=http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | access-date={{dat|2010|12|29||bez}}| publisher=IBD Deisenroth Engineering | dead-url=yes | archive-url=https://web.archive.org/web/20100612162104/http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | archive-date={{dat|2010|6|12||bez}}}}</ref> |engine=''[[MTU Friedrichshafen]]'' MT 892 Ka-501 [[V10 (dzinējs)|v10]] (11,1 litrs) |crew=3 |passengers=6 |engine_power=800 kW (pie 3800 apgr./min)<br />2200 Nm<ref name=tech/><ref name=TechnicalData /> |pw_ratio=18,6 kW/t<ref name=bw/> |transmission=''[[Renk]] HSWL 256'' |fuel_capacity=900 litri |vehicle_range=600 km pa ceļu<ref name=tech>{{Tīmekļa atsauce|title=Der Schützenpanzer Puma |url=https://www.bundeswehr.de/de/ausruestung-technik-bundeswehr/landsysteme-bundeswehr/schuetzenpanzer-puma|access-date=2021. gada 20. novembris|website=www.bundeswehr.de|date=2017. gada 20. septembris |language=de}}</ref> |speed= 70 km/h pa ceļu<ref name=tech /> }} '''''Puma''''' ({{val|de|Schützenpanzer Puma}}; saīsināti ''SPz Puma'') ir [[Vācija]]s [[kājnieku kaujas mašīna]] (KKM), kas saskaņā ar ''[[Panzergrenadier]]'' doktrīnu paredzēta, lai aizstātu novecojušās ''[[Marder]]'' KKM, ko pašlaik izmanto [[Bundesvērs|Bundesvēra]] [[Sauszemes spēki (Bundesvērs)|Sauszemes spēki]]. Pirmās 350 transportlīdzekļu partijas ražošana sākās 2010. gadā un saskaroties ar ievērojamu kavēšanos, izmaksu pieaugumu un tehniskām problēmām noslēdzās 2021. gada augustā. Otrā 229 ''Puma'' partija jau saņēmusi finansējumu.<ref name="Redaktion">{{Tīmekļa atsauce |last=Redaktion |first=Soldat & Technik |date=2022-03-14 |title=Zweites Los Schützenpanzer Puma kommt |url=https://soldat-und-technik.de/2022/03/mobilitaet/30407/zweites-los-schuetzenpanzer-puma-kommt/ |access-date=2022-03-15 |website=S&T - Soldat & Technik |language=de}}</ref> Masveida ražošana sākās 2009. gada 6. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.rheinmetall-defence.com/index.php?lang=3&fid=5085 | title=Billion plus order for Rheinmetall: Go-ahead given for serial production of 405 Puma infantry fighting vehicles for the Bundeswehr |date=6 July 2009| publisher=Rheinmetall Defense | dead-url=yes | archive-url=https://web.archive.org/web/20101007135256/http://rheinmetall-defence.com//index.php?fid=5085&lang=3 | archive-date=2010-10-07 }}</ref> Par šo projektu atbildīgie uzņēmumi ir ''[[KNDS Deutschland]]'' (agrāk ''Krauss-Maffei Wegmann'') un ''[[Rheinmetall|Rheinmetall Landsysteme]]'', kas izveidoja kopuzņēmumu ''Projekt System Management GmbH'' (PSM). ''Puma'' ir viena no pasaulē vislabāk aizsargātajām KKM, vienlaikus saglabājot augstu jaudas un svara attiecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armyrecognition.com/germany_german_army_light_armoured_vehicle_uk/puma_kmw_armoured_infantry_fighting_vehicle_data_sheet_specifications_information_description_uk.html|title=Puma IFV tracked armored Infantry Fighting Vehicle data fact sheet|website=www.armyrecognition.com|date=13 May 2023|access-date=26 October 2018|archive-date=19 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210819014208/https://www.armyrecognition.com/germany_german_army_light_armoured_vehicle_uk/puma_kmw_armoured_infantry_fighting_vehicle_data_sheet_specifications_information_description_uk.html| dead-url=yes}}</ref><ref name="urlPuma">{{Tīmekļa atsauce |title=Puma |url=http://www.deagel.com/Armored-Vehicles/Puma_a000444001.aspx |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20200815141027/http://www.deagel.com/Armored-Vehicles/Puma_a000444001.aspx |archive-date=15 August 2020 |website=www.deagel.com}}</ref> == Vēsture == === Izstrāde === ''Puma'' (agrāk saukta arī par ''Igel'' (ezis) un ''Panther'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spiegel.de/politik/deutschland/bundeswehr-der-marder-geht-der-igel-kommt-a-213675.html |title=Bundeswehr: Der Marder geht – der Igel kommt |work=[[Spiegel Online]] |date=September 12, 2002 |access-date=November 7, 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spiegel.de/politik/deutschland/ruestungspolitik-scharping-laesst-den-panther-ausrollen-a-204900.html |title=Rüstungspolitik: Scharping lässt den Panther ausrollen |work=Spiegel Online |date=July 12, 2005 |access-date=November 7, 2014}}</ref> aizsākās kā turpinājums Vācijas 1996. gada ''NGP'' projektam (''Neue Gepanzerte Plattformen''). Tā mērķis bija apkopot idejas kopīgam bāzes transportlīdzeklim, ko varētu izmantot dažādiem uzdevumiem, tostarp kā [[bruņutransportieris|bruņutransportieri]], [[kājnieku kaujas mašīna|kājnieku kaujas mašīnu]], pretgaisa aizsardzībai, kā arī pamata tanku aizstāšanai un atbalstam. ''NGP'' projekts noslēdzās 2001. gadā. Gūtās atziņas iekļāva jaunajā taktiskajā koncepcijā ar nosaukumu ''Neuer Schützenpanzer'' ("jaunā kājnieku kaujas mašīna"). ''Puma'' kā ''[[Marder]]'' pēcteča plānošana sākās 2002. gadā.<ref name=bw/> Tajā pašā gadā [[Bundesvērs|Vācijas armijas]] [[Sauszemes spēki (Bundesvērs)|Sauszemes spēki]] (''Heer'') 2004. gada beigās pasūtīja piecu pirmsražošanas transportlīdzekļu piegādi un to loģistikas un apmācības pakalpojumus. 2007. gada 8. novembrī panākta vienošanās par 3 miljardu eiro budžetu 405 ''Puma'' iegādei (izņemot piecas ''Puma'', kas jau bija piegādātas izmēģinājumiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Puma Infantry Fighting Vehicle |url=https://www.military-today.com/apc/puma_ifv.htm |access-date=9 September 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170917024939/http://www.military-today.com/apc/puma_ifv.htm |archive-date=17 September 2017 |dead-url=yes}}</ref> 2010. gada 6. decembrī pirmos divus sērijveida transportlīdzekļus nodeva Vācijas ''Bundesamt für Wehrtechnik und Beschaffung''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 December 2010 |title=Serial start for new PUMA infantry fighting vehicle |url=http://www.psm-spz.com/index.php?id=news&L=1#c85 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20110715125959/http://www.psm-spz.com/index.php?id=news&L=1#c85 |archive-date=15 July 2011 |access-date=29 December 2010 |website=psm-spz.com |publisher=PSM-SPZ.de}}</ref> 2012. gadā ''Puma'' veiksmīgi izturēja aukstuma testus [[Norvēģija|Norvēģijā]]. 2013. gada augustā divas ''Puma'' ar lidmašīnu nogādāja [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] karstā laika testiem. Testi ietvēra piemērotību operācijām karstā laikā, šaušanas un braukšanas manevrus tuksneša apstākļos, kā arī uguns spēka un mobilitātes novērtējumus. Testu laikā mērīja temperatūru transportlīdzekļa iekšpusē un pēc tam salīdzināja ar apkārtējās vides temperatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=30 August 2013 |title=German army test its new armoured infantry fighting vehicle Puma in hot weather conditions |url=https://www.armyrecognition.com/august_2013_defense_industry_military_army_news_uk/german_army_test_its_new_armoured_infantry_fighting_vehicle_puma_in_hot_weather_conditions_3008131.html |website=Army Recognition |access-date=30 December 2023 |archive-date=30 December 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231230024832/https://www.armyrecognition.com/august_2013_defense_industry_military_army_news_uk/german_army_test_its_new_armoured_infantry_fighting_vehicle_puma_in_hot_weather_conditions_3008131.html |dead-url=yes}}</ref> 2015. gada 13. aprīlī Federālais Bundesvēra aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un ekspluatācijas atbalsta birojs piešķīra atļauju kājnieku kaujas mašīnu ''Puma'' izmantošanai dienestā. Ar to aizsāka programmu, kurā apmācīja instruktorus darbam ar pirmajiem septiņiem transportlīdzekļiem un papildu transportlīdzekļiem līdz gada beigām, kad bija plānots izveidot mācību centru, lai mehanizēto kājnieku rotu tanku apkalpes personāls izietu trīs mēnešu kursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=20 April 2015 |title=Puma infantry fighting vehicle gets official approval for service in German army |url=https://armyrecognition.com/april_2015_global_defense_security_news_uk/puma_infantry_fighting_vehicle_gets_official_approval_for_service_in_german_army.html |website=Army Recognition}}</ref> Oficiāli Sauszemes spēki sāka izmantot ''Puma'' dienestā no 2015. gada 24. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=24 June 2015 |title=German army takes officially delivery of Puma infantry fighting vehicle from Rheinmetall & KMW |url=https://armyrecognition.com/june_2015_global_defense_security_news_uk/german_army_takes_officially_delivery_of_puma_infantry_fighting_vehicle_from_rheinmetall_kmw_12406151.html |website=Army Recognition}}</ref> === Nākotne === Ņemot vērā pašreizējo ''[[Marder]]'' vecumu un to, ka pasaules tirgū nav pieejams neviens transportlīdzeklis, kas būtu salīdzināms ar ''Puma'' specifikācijām, Bundestāga Budžeta komiteja vienbalsīgi nobalsoja par jauno transportlīdzekļu iegādi. Lai aizstātu vairāk nekā 40 gadus vecos ''Marder'', tika piegādātas 350 ''Puma''.<ref name=pause/><ref name="bmvg"/> Pilnīgu operatīvo gatavību bija plānots panākt līdz 2024. gadam.<ref name=bw/> Bundestāgs līdz 2023. gadam plānoja tērēt 500 miljonus eiro, lai modernizētu 40 ''Puma'', aprīkojot tās ar efektīvākiem ieročiem un sakaru tehnoloģijām, kas spēj ātri sniegt situācijas attēlu un [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] koordinātas [[iznīcinātājs|iznīcinātājlidmašīnām]].<ref name="n-tv">{{Tīmekļa atsauce|language=de|title=Neuer Bundeswehr-Panzer zu alt|url=https://www.n-tv.de/politik/Puma-Aufruestung-kostet-500-Millionen-article20251868.html|access-date=24 April 2018}}</ref> ''Puma'' lielās svara rezerves un kompaktais salons padara to ļoti pievilcīgu pārveidošanai. == Dizains == [[Attēls:Schützenpanzer_Puma_(Kampfraum).jpg|thumb|Skats uz kājnieku nodalījumu]] Lai gan ārēji ''Puma'' īpaši neatšķiras no esošajām KKM, tajā ir iestrādāti vairāki uzlabojumi un modernākās tehnoloģijas. Visacīmredzamākā no tām ir iebūvētā iespēja elastīgi uzstādīt dažādas [[bruņas]]. Vēl viena iezīme ir kompakta, vienota apkalpes kabīne, kas nodrošina tiešu apkalpes mijiedarbību (piemēram, ar iespēju aizstāt vadītāju vai šāvēju medicīniskā ārkārtas situācijā) un samazinot aizsargājamo telpu.<ref name=bw/> Kabīne ir kondicionēta, [[masu iznīcināšanas ierocis|MMI]] droša ar iekšējiem kodolieroču un ķīmisko vielu sensoriem, un tai ir ugunsdzēsības sistēma, kas izmanto netoksiskas vielas. Dzinēja nodalījumam ir sava ugunsdzēsības sistēma. Vienīgais kompromiss citādi gandrīz taisnstūrveida kabīnē ir vadītāja stacija, kas atrodas izvirzījumā šāvēja priekšā, torņa priekšā. Viens no pasākumiem, lai panāktu vienlaidus kabīni, ir bezpilota, dubulti asimetriska torņa izmantošana. Tā 3+6 cilvēku apkalpes ietilpība ir salīdzināma ar citiem līdzīga svara transportlīdzekļiem. Ekipāža sastāv trim apkalpes locekļiem (vadītājs, komandieris, šāvējs) un tajā ir vieta līdz sešiem kājniekiem. === Bruņojums === [[Attēls:MK30-2-ABM_automatic_cannon.jpg|thumb|MK 30-2/ABM]] ==== Galvenais lielgabals ==== ''Puma'' galvenais bruņojums ir 30 mm automātiskais lielgabals MK 30-2/ABM, kas spēj izšaut līdz 200 šāvieniem minūtē. Efektīvais darbības attālums ir līdz 3000 metriem. Pašlaik, izmantojot automātiskā lielgabala divkāršo [[munīcija]]s padevi, ir pieejami divi munīcijas veidi. Viens ir mazāka [[kalibrs|kalibra]], ar spurām stabilizēta APFSDS-T (T apzīmē [[trasieris|trasieri]]) ar augstu caursišanas spēju, galvenokārt paredzēts lietošanai pret vidēji bruņotām mašīnām. Otrs ir daudzfunkcionāls, kinētiskās enerģijas laika ierobežojuma detonators (KETF) ar detonatora iestatījumu, kas ļauj gaisa sprādziena veidā izšaut munīcijas lādiņus. Munīcijas veidu var izvēlēties katram šāvienam, jo ierocis šauj no atvērta aizslēga, neievietojot patronu, kamēr nav nospiests sprūds. Munīcijas ietilpība ir 400 patronas: 200 gatavas šaušanai un 200 rezervē. [[Attēls:MELLS_launcher_on_PUMA_1.jpg|thumb|''MELLS'' raķešu palaišanas iekārta]] ==== Prettanku vadāma raķete ==== Transportlīdzekli var aprīkot ar ''[[Spike (prettanku ierocis)|Spike]]-LR'' prettanku raķetēm, kuras spēj iznīcināt tankus un nocietinājumus līdz 4 km attālumā. ==== Ložmetējs un granātmetējs ==== ''Puma'' ir aprīkota ar 5,56 mm vai 7,62 mm [[ložmetējs|ložmetēju]]. Papildus parastajiem dūmu [[granātmetējs|granātmetējiem]] ar 8 šāvieniem ir arī tuvās aizsardzības 40 mm šāvienu granātmetējs transportlīdzekļa aizmugurē. Galvenās aizmugurējās durvis var atvērt līdz pusei, un tas ļauj diviem pasažieriem veikt izlūkošanu un šaut no daļēja aizsega. === Aizsardzība === ''Puma'' izstrādē prioritāte bija maksimālai ekipāžas aizsardzībai. Transportlīdzeklis izmanto modulāru bruņu sistēmu, kas ļauj pielāgot aizsardzības līmeni. KKM ir frontālā aizsardzība pret vidēja kalibra ieročiem, pilna aizsardzība pret 14,5 mm munīciju no visām pusēm un aizsardzība pret [[mīna|mīnām]] un improvizētām sprāgstvielu iekārtām. Papildu bruņu komplekts (C līmenis) būtiski palielina aizsardzību pret prettanku granātām (RPG), sprādzieniem un artilērijas lādiņu fragmentiem. Visa apkalpe, ieskaitot vadītāju un pārvadājamo komandu, atrodas vienā nodalījumā, kas ļauj sasniegt augstāku aizsardzības līmeni. Vadītājam tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ir droši veidi, kā izkļūt no transportlīdzekļa. [[Attēls:Puma_IFV_interior1.jpg|thumb|''Puma'' sēdekļi un aprīkojums ir atdalīti no grīdas, lai uzlabotu izdzīvošanas spējas mīnu sprādziena gadījumā]] Sākotnēji bija arī B aizsardzības klase, kas bija paredzēta [[dzelzceļš|dzelzceļa]] pārvadājumiem. Tomēr kļuva skaidrs, ka C klase atbilst vilcienu/kuģu pārvadājumu svara un izmēru ierobežojumiem, tāpēc B klasi atcēla. ==== Reaktīvās bruņas ==== [[Attēls:Puma_IFV_with_MJH.jpg|thumb|Šai ''Puma'' ERA kasetes aizstātas ar inertu treniņu variantu]] ''Puma'' aprīkota ar reaktīvās bruņas elementiem (ERA), kas samazina prettanku lādiņu ietekmi. Atšķirībā no tradicionālajām ERA sistēmām, šīs ir izgatavotas no kompozītmateriāliem, lai samazinātu risku tuvumā esošiem karavīriem. ==== Aktīvās aizsardzības sistēma ==== [[Attēls:Puma_IFV_MUSS.jpg|thumb|''MUSS'' komponenti: IR traucētājs, UV sensori, dūmu granātu dozators]] Transportlīdzeklis izmanto ''MUSS'' aktīvās aizsardzības sistēmu, kas identificē tuvojošās raķetes, izmanto dūmu granātas un traucējumus un samazina lāzera un raķešu mērķēšanas efektivitāti. Otro pasūtīto KKM ''Puma'' partiju aprīkos ar uzlaboto ''MUSS 2.0'' sistēmu, kas var darboties arī kā ienaidnieka uguns indikators un atklāt otrās paaudzes lāzera tālmēru un lāzerstara raķetes, piemēram, ''[[9M133 Kornet|Kornet]]'' pretgaisa aizsardzības sistēmu. === Sensori un situācijas apzināšanās === [[Attēls:PERI_Puma.JPG|thumb|PERI tēmēklis komandierim]] Kājnieku kaujas mašīnas ''Puma'' ir aprīkotas ar 360° [[periskops|periskopiem]] un kamerām, [[termovizors|termovizoru]], lāzera tālmēra sistēmu un digitāliem displejiem visai ekipāžai. Komandieris var izmantot ''hunter-killer'' sistēmu, kas ļauj ātri noteikt un nodot mērķus šāvējam. Ložmetēja optika, ko var pilnībā aizsargāt ar bīdāmu lūku, ir koaksiāli piestiprināta pie galvenā ieroča. Ložmetējam ir termokamera un lāzera tālmērs (identiski PERI modeļiem) un optroniskais dienas tēmēklis, ko noapaļo stikla bloks. Vadītājam ir trīs redzes bloki, kā arī attēla pastiprinātājs un displejs optronisko attēlu padevei. Pasažieru kabīnē ir lūka un trīs redzes bloki transportlīdzekļa aizmugurē labajā pusē, viens no tiem rotējošā stiprinājumā. Aizmugurējā kabīnē ir arī divi elektroniskie displeji. === Mobilitāte === ''Puma'' izstrādāta, lai spētu darboties kopā ar moderniem tankiem, piemēram, ''[[Leopard 2]]''. Tās galvenās īpašības ir jaudīgs MTU dzinējs (~1100 ZS), augsta jaudas attiecība pret svaru, hidropneimatiskā piekare un uzlabota stabilitāte bezceļa apstākļos. Maksimālais svars ar pilnu bruņojumu var sasniegt vairāk nekā 40 tonnas, saglabājot augstu mobilitāti. == Operatori == === Pašreizējais operators === ; {{DEU}} (350 aktīvi, 50 pasūtīti) ''Puma'' atrodas [[Bundesvērs|Bundesvēra]] Sauszemes spēku dienestā kopš 2015. gada aprīļa un tas turpina paplašināt un modernizēt savus ''Puma''. Nākotnē iespējama arī eksporta attīstība. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Rheinmetall]] [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]] 6m8c15ndf8q0hp3e0bdor905lg9jg0s 0 632466 4498051 4494228 2026-07-23T21:16:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4498051 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Mierkalns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Latvija}} | tautība = | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Uldis Mierkalns''' (dzimis {{dat|1973|11|5}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]]. Viņš ir mežu apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmumu grupas "[[PATA]]" vadītājs un dibinātājs. Pēc izglītības [[jurists]]. U. Mierkalns ticis iekļauts Latvijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/jaunais_miljonars__kuri_sogad_ir_latvijas_visbagatakie_cilveki?nomob|title=Pietiek :: Jaunais „Miljonārs”: kuri šogad ir Latvijas visbagātākie cilvēki|website=pietiek.com|access-date=2026-05-21}}</ref> ''[[Forbes]]'' 2019. gadā viņu iekļāva Latvijas desmit labāko uzņēmumu vadītāju—īpašnieku sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pata.lv/press/forbes-2019.html|title=PATA — Forbes «Īpašnieku-vadītāju TOP-10», 2019 {{!}} pata.lv|website=pata.lv|access-date=2026-07-12}}</ref> 1999. gadā viņš dibināja SIA "PATA" un turpmākajos gados attīstīja to par privātu pilna cikla [[mežsaimniecība]]s un [[kokrūpniecība]]s uzņēmumu Latvijā, kura darbība aptver mežu apsaimniekošanu, kokrūpniecību, koksnes loģistiku, kokmateriālu tirdzniecību un finansēšanas pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pata.lv/|title=PATA – meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums|website=pata.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> U. Mierkalns 2001. gadā iegādājās mežizstrādes uzņēmumu SIA "Smiltenes MRS" (kopš 2022. gadā pievienots AS “PATA Strenči”). 2003. gadā "PATA" uzņēmumu grupā tika iekļauti [[Nasdaq Riga]] biržā kotētie kokrūpniecības uzņēmumi AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/lv/news/par-birzas-vertspapiru-sarakstiem-pec-2004-gada-1-janvara/|title=Par biržas vērtspapīru sarakstiem pēc 2004.gada 1.janvāra|website=Nasdaq Baltic|access-date=2026-06-29|language=lv}}</ref> (tagad — AS "PATA Strenči") un 2008. gadā AS "Saldus mežrūpniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nasdaqbaltic.com/statistics/en/instrument/LV0000101681/news|title=PATA Saldus {{!}} Market News — Nasdaq Baltic|website=www.nasdaqbaltic.com|access-date=2026-06-29|language=en}}</ref> (tagad — SIA "PATA Saldus"), būtiski paplašinot grupas kokapstrādes un zāģmateriālu ražošanas jaudas. 2012. gadā tika izveidota SIA "PATA TIMBER",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patatimber.lv/|title=Latvijā ražoti kokmateriāli un būvmateriāli {{!}} PATA|website=patatimber.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas attīsta specializētu kokmateriālu veikalu tīklu Latvijā un tiešsaistē, savukārt 2020. gadā dibināta SIA "PATA Finance",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patafinance.lv/|title=PATA Finance – Kredītlīnija meža un lauksaimniecības zemes īpašniekiem|website=patafinance.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas sniedz finansēšanas pakalpojumus meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. 2026. gada maijā U. Mierkalns paziņoja, ka vairāk fokusēsies uz "PATA" grupas stratēģisko attīstību, īpašu uzmanību pievēršot digitālajai inženierijai, mākslīgā intelekta risinājumu integrācijai un dabas kapitāla pārvaldībai. Viens no šiem attīstības virzieniem ir projekts "PATA Carbon".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/pata-grupa-palielina-vadibas-komandas-lomu-uznemumu-ikdienas-parvaldiba|title=PATA grupa palielina vadības komandas lomu uzņēmumu ikdienas pārvaldībā|website=Dienas Bizness|access-date=2026-06-30|date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/company/pata-carbon|title=PATA Carbon {{!}} LinkedIn|website=www.linkedin.com|access-date=2026-07-04|language=en}}</ref> Viņš ir arī biznesa procesu digitalizācijas sistēmas "Oversee" idejas autors un tās biznesa arhitektūras izstrādātājs. Sistēma izstrādāta pēc LEAN principiem un paredzēta mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem, lai nodrošinātu pārskatāmību par darbinieku darbu un uzņēmuma resursu apriti arī laikā, kad īpašnieks nav uz vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theoversee.com/|title=Oversee – The eyes of your business|access-date=2026-07-04|language=en-US}}</ref> 2026. gada maijā uzņēmējs paziņoja, ka atstāj savu uzņēmumu SIA “PATA” un SIA “PATA Jēkabpils” operatīvo vadību. SIA "PATA" valdē darbu turpina Jānis Mierkalns un Diāna Suprunoviča, savukārt SIA "PATA Jēkabpils" valdē darbu turpina Jānis Mierkalns un darbu uzsāka Santa Rudzīte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120119372/uldis-mierkalns-atkapjas-no-ikdienas-vadibas-pata-uznemumos|title=Uldis Mierkalns atkāpjas no ikdienas vadības "Pata" uzņēmumos|website=Delfi|access-date=2026-05-21|date=2026-05-21|language=lv}}</ref> == Strīdi publiskajā telpā == 2020. gadā izveidojās publiska diskusija saistībā ar AS "[[Latvijas valsts meži]]" tehnoloģiskās koksnes darījumiem. 2020. gada maijā TV3 raidījums "Nekā personīga"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/52185359/no-lvm-koksnes-eksporta-uz-skandinaviju-krejumu-nosmel-privats-uznemums-vesta-raidijums|title=No LVM koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums, vēsta raidījums|website=Delfi|access-date=2026-07-04|date=2020-05-31|language=lv}}</ref> publicēja informāciju par iespējamiem pārkāpumiem AS "Latvijas valsts meži" tehnoloģiskās koksnes darījumos, kuros tika minēts arī uzņēmums “PATA Board”. Reaģējot uz to, uzņēmumi SIA "PATA" un SIA "PATA Board" vērsās pret raidījumu, oficiāli pieprasot atsaukt sižetā paustās, pēc viņu viedokļa, nepatiesās un maldinošās ziņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/316279-pata-un-pata-board-pieprasa-atsaukt-neka-personiga-paustas-10-nepatiesas-un-maldinosanas-zinas.htm|title="PATA" un "PATA BOARD" pieprasa atsaukt "Nekā personīga" paustās 10 nepatiesās un maldinošanās ziņas|website=nra.lv|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] un [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] veica pārbaudes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7005982/latvijas-valsts-mezu-aizdomigos-papirmalkas-darijumus-parbauda-valsts-policija-un-knab|title=“Latvijas valsts mežu” aizdomīgos papīrmalkas darījumus pārbauda Valsts policija un KNAB|website=Kriminālziņas|access-date=2026-07-04|date=2020-06-28|language=lv}}</ref> 2020. gadā Valsts policija ierosināja kriminālprocesu, taču 2020. gada decembrī prokurors atcēla lēmumu par kriminālprocesa ierosināšanu. Publiskajā telpā izskanējusī informācija par “PATA” grupas saimniecisko darbību pēc juridiskā izvērtējuma un Ģenerālprokuratūras lēmumiem tika atzīti par tiesiski nepamatotiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/gulbim-izmaksato-kompensaciju-tur-noslepuma/|title=Gulbim izmaksāto kompensāciju tur noslēpumā|website=tv3.lv|access-date=2026-07-04|date=2020-12-20|language=lv|archive-date=2025-09-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20250911223240/https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/gulbim-izmaksato-kompensaciju-tur-noslepuma/}}</ref> 2020. gada decembrī tika publicētas ziņas par audita rezultātiem, kas parādīja trūkumus LVM darbībā. Šo trūkumu rezultātā bija izveidojies noslēgto līgumu disbalanss, taču nekāds nelikumības lietā netika atklātas.<ref name=":0" /> 2023. gada 19. decembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma lēmumu (protokols Nr. 62, 115. §) par AS "[[Latvijas valsts meži]]" ilgāka termiņa sadarbības līgumu cenu indeksācijas mehānisma korekciju, kurš attiecās uz visiem AS "Latvijas valsts meži" ilgāka termiņa sadarbības līgumu partneriem, nevis atsevišķiem uzņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=348680|title=Ministru kabineta sēdes protokols|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> Zemkopības ministrija norādīja, ka lēmuma mērķis bija stabilizēt koksnes tirgu, mazināt kokrūpniecības nozares konkurētspējas riskus un pielāgot ilgāka termiņa līgumu cenas aktuālajai tirgus situācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/valdibas-2023-gada-lemums-par-koksnes-tirgus-stabilizaciju-deva-vairak-neka-52-miljonus-eiro-papildus-valsts-budzeta-bezdarbiba-nestu-ap-50-miljonu-zaudejumu|title=Valdības 2023. gada lēmums par koksnes tirgus stabilizāciju deva vairāk nekā 52 miljonus eiro papildus valsts budžetā – bezdarbība nestu ap 50 miljonu zaudējumu {{!}} Zemkopības ministrija|website=www.zm.gov.lv|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> Pēc vairākiem gadiem — 2025. gada 19. oktobrī TV3 raidījums "Nekā personīga" publicēja pirmo no vairākiem sižetiem par 2023. gada 19. decembra valdības lēmumu, kas bija saistīts ar AS "Latvijas valsts meži" ilgāka termiņa sadarbības līgumu cenu korekcijām kokrūpniecības uzņēmumiem. Sižetā tika minēti uzņēmumi "PATA" un "Kurekss", kas bija starp 14 nozares uzņēmumiem, kuriem pēc valdības lēmuma AS "Latvijas valsts meži" pārskatīja skujkoku zāģbaļķu cenas un piemēroja īstermiņa izsoļu vidēji svērto cenu, kas, saskaņa ar raidījumiem, varēja būt prettiesiska atbalsta sniegšana kokrūpniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/ar-slepenu-silinas-valdibas-lemumu-panak-ka-atsevisku-kokrupniecibas-uznemumu-intereses-lvm-neiegust-30-miljonus-eiro/|title=Ar slepenu Siliņas valdības lēmumu panāk, ka atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu interesēs LVM neiegūst 30 miljonus eiro|website=tv3.lv|access-date=2026-07-04|date=2025-10-19|language=lv|archive-date=2025-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20251023205318/https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/ar-slepenu-silinas-valdibas-lemumu-panak-ka-atsevisku-kokrupniecibas-uznemumu-intereses-lvm-neiegust-30-miljonus-eiro/}}</ref> No savas puses uzņēmums "PATA Saldus" un “PATA Jēkabpils” paziņoja, ka tiražētie apgalvojumi par līgumiem neiztur faktu pārbaudi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/120107656/gatis-zommers-tirazetie-apgalvojumi-par-kokrupnieku-ligumiem-neiztur-faktu-parbaudi|title=Gatis Zommers: Tiražētie apgalvojumi par kokrūpnieku līgumiem neiztur faktu pārbaudi|last=Zommers|first=Gatis|website=Delfi|access-date=2026-07-04|date=2026-02-21|language=lv}}</ref> Pēc publikācijām [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministrs]] [[Armands Krauze]] vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt Ministru kabineta pieņemtā lēmuma tiesiskumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/507185-zm-neveiks-ieksejo-parbaudi-par-atbalstu-kokrupniekiem.htm|title=ZM neveiks iekšējo pārbaudi par atbalstu kokrūpniekiem|website=nra.lv|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> 2026. gada martā [[Ģenerālprokuratūra]] uzsāka kriminālprocesu. Starp desmit personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess, bija arī U. Mierkalns un A. Krauze. Kriminālprocesa uzsākšanas brīdī nevienai personai netika piemērots aizdomās turētā statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-10-personas-pret-kuram-sakts-kriminalprocess.a647143/|title=«Kokrūpnieku lietā» – 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> Par krimināllietu publiskajā telpā izskanēja arī kokrūpniekus atbalstoši vērtējumi. Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents Jānis Apsītis publiski pauda viedokli, ka tā dēvētais "kokrūpnieku skandāls" ir mākslīgi uzpūsts un publiskajā telpā radītais priekšstats neatspoguļo pilnu situācijas kontekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/710407-kokrupnieku-skandals-ir-maksligi-uzpusts-uzskata-latvijas-kokmaterialu-razotaju-un-tirgotaju-asociacijas-prezidents|title="Kokrūpnieku skandāls ir mākslīgi uzpūsts!" uzskata Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-04|date=2026-05-27|language=lv}}</ref> Līdzīgu vērtējumu pauda arī žurnāla “Baltijas Koks” galvenā redaktore Dzidra Smiltēna, uzsverot, ka publiskajā telpā izskanējušajā vērtējumā nav ņemts vērā pilns nozares ekonomiskais un tiesiskais konteksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/viens-likums-viena-taisniba-visiem-3|title=Viens likums — viena taisnība visiem|website=LA.LV|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mierkalns, Uldis}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] c7bayea6wso7l8jlqzdlgxt80hbdkyd 0 632720 4498018 4480241 2026-07-23T19:58:04Z ZANDMANIS 91184 4498018 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|21}} | birth_place = | caps1 = 32 | caps2 = 38 | caps3 = 77 | clubnumber = 75 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 194 | image = Yahia Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-170 (cropped).jpg | caption = Jahija Fofana 2026. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|05|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|24|sk|bez}} | name = | playername = Jahija Fofana | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2016—2019 | years2 = 2019—2022 | years3 = 2022—2025 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps6 = 15 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam6 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalyears5 = 2022 | nationalyears6 = 2023— | years4 = 2025— | caps4 = 13 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]] | goals4 = 0 }} '''Jahija Fofana''' ({{Val|fr|Yahia Fofana}}, dzimis {{Dat|2000|8|21}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Fofana spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā ''[[Çaykur Rizespor]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Le Havre AC|Le Havre]]'' un ''[[Angers SCO|Angers]]''. Pārstāvējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlases. 2023. gadā debitējis [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Fofana, Jahija}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:Çaykur Rizespor spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 2jll3de506xh0qugr4l9erirkq0weow 0 632725 4498032 4480255 2026-07-23T20:08:55Z ZANDMANIS 91184 4498032 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|17}} | birth_place = | caps1 = 20 | caps2 = 26 | caps3 = 56 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Anžē}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 3 | height = 186 | image = Guela Doue Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-22 (cropped).jpg | caption = Gela Duē 2026. gadā | nationalcaps2 = 19 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | nationalteam2 = {{fb|CIV}} | nationalyears2 = 2024— | nationalyears1 = 2023 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|05|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|24|sk|bez}} | name = | playername = Gela Duē | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2020—2023 | years2 = 2023—2024 | years3 = 2024— }} '''Gela Duē''' ({{Val|fr|Guéla Doué}}, dzimis {{Dat|2002|10|17}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Duē spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandā [[Strasbūras "Racing"]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. Gelas jaunākais brālis [[Dezirē Duē|Dezirē]] pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Duē, Gela}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mēnā un Luārā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] lr5wndgojxfyppfla93l3z3xhn9i1js 0 632997 4498007 4480180 2026-07-23T19:37:27Z ZANDMANIS 91184 4498007 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|27}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 22 | caps3 = 7 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[New York Cosmos]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04 II]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | goals1 = 0 | goals2 = 14 | goals3 = 1 | height = 193 | image = Haji Wright Australia v USA 19 June 2026-76.jpg | caption = Hadži Raits 2026. gadā | nationalcaps2 = 34 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 27 | nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15 | nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U17 | nationalyears2 = 2013—2015 | nationalyears1 = 2013 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|05|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|28|sk|bez}} | name = | playername = Hadži Raits | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015 | years2 = 2017—2019 | years3 = 2017—2019 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 2 | nationalcaps6 = 20 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U18 | nationalteam4 = {{flaga|ASV}} ASV U19 | nationalteam5 = {{flaga|ASV}} ASV U23 | nationalteam6 = {{fb|USA}} | nationalyears3 = 2014—2015 | nationalyears4 = 2016 | nationalyears5 = 2019 | nationalyears6 = 2022— | years4 = 2017—2018 | caps4 = 15 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Sandhausen]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[VVV-Venlo]] | years5 = 2019—2020 | caps5 = 22 | goals5 = 0 | years6 = 2020—2022 | clubs6 = {{flaga|Dānija}} [[SønderjyskE Fodbold|Sønderjyske]] | caps6 = 29 | goals6 = 11 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]] | years7 = 2021—2022 | caps7 = 32 | goals7 = 14 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]] | caps8 = 28 | years8 = 2022—2023 | goals8 = 15 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | years9 = 2023— | caps9 = 111 | goals9 = 44 }} '''Hadži Amirs Raits''' ({{Val|en|Haji Amir Wright}}, dzimis {{Dat|1998|3|27}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Raits spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]''. Iepriekš spēlējis Vācijas komandās [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] un ''[[SV Sandhausen]]'', Nīderlandes komandā ''[[VVV-Venlo]]'', Dānijas komandā ''[[SønderjyskE Fodbold|SønderjyskE]]'' un Turcijas komandā ''[[Antalyaspor]]''. [[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Coventry City''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2025—26 '''ASV''' * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Raits, Hadži}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:New York Cosmos spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:VVV-Venlo spēlētāji]] [[Kategorija:SønderjyskE Fodbold spēlētāji]] [[Kategorija:Antalyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] doc2zrzfa08uh4wc39lo6zfejo8bplr 0 632998 4498090 4495781 2026-07-24T06:19:56Z Jurijs Ivanovs 145354 precizēts produktu skaits abcde.lv 4498090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Nutri-score-A.svg|thumb|300px|Nutri-Score marķējuma paraugs (A līmenis)]] '''''Nutri-Score''''' ir brīvprātīga pārtikas produktu [[uzturvērtība]]s marķēšanas sistēma, ko izvieto uz iepakojuma priekšpuses. Tā sastāv no piecu krāsu un burtu skalas (no A līdz E), kas palīdz patērētājiem ātri novērtēt un salīdzināt līdzīgas kategorijas pārtikas produktu uzturvērtību. == Metodoloģija == Sistēmu 2017. gadā izstrādāja [[Francija]]s sabiedrības veselības aģentūra ''Santé publique France'', balstoties uz profesora Serža Ercberga (''Serge Hercberg'') vadītās zinātnieku grupas pētījumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.santepubliquefrance.fr/nutrition-et-activite-physique/nutri-score |title=Nutri-Score. Santé publique France |publisher=santepubliquefrance.fr |accessdate=2026-05-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501000000*/https://www.santepubliquefrance.fr/nutrition-et-activite-physique/nutri-score |archive-date=2024-05-01}} (Saites piekļuvei no Latvijas tīkliem var būt nepieciešams VPN vai interneta arhīva izmantošana.)</ref> Nutri-Score algoritms piešķir punktus, ņemot vērā uzturvielu sastāvu uz 100 g vai 100 ml produkta: * '''Negatīvie punkti''' tiek piešķirti par [[Enerģētiskā vērtība|enerģētisko vērtību]], [[Cukurs|cukuru]], piesātinātajiem [[tauki]]em un [[Sāls|sāli]]. * '''Pozitīvie punkti''' tiek piešķirti par [[Augļi|augļu]], [[Dārzenis|dārzeņu]], [[Pākšaugi|pākšaugu]], [[Rieksts|riekstu]], [[Šķiedrvielas|šķiedrvielu]] un [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]] daudzumu. Gala vērtējums tiek attēlots krāsu skalā: * '''A''' (tumši zaļš) — augstākā uzturvērtība; * '''B''' (gaiši zaļš); * '''C''' (dzeltens) — vidēja uzturvērtība; * '''D''' (oranžs); * '''E''' (tumši sarkans) — zemākā uzturvērtība. 2024. gadā stājās spēkā atjaunota ''Nutri-Score'' metodoloģija, kas stingrāk vērtē cukura un sāls saturu, kā arī precizē kategorijas dzērieniem un augu izcelsmes produktiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://nutriscore.blog/2025/10/31/the-nutri-score-nutrition-label-justifications-scientific-basis-user-guide-benefits-limitations-deployment-and-update/ |title=The Nutri-Score nutrition label: scientific basis and update |publisher=nutriscore.blog |date=2025-10-31 |accessdate=2026-05-28}}</ref> == Ieviešana Eiropā == Sistēmu oficiāli atzinušas un tās lietošanu savā teritorijā atbalsta Francija, [[Vācija]], [[Beļģija]], [[Nīderlande]], [[Luksemburga]], [[Spānija]] un [[Šveice]]. ''Nutri-Score'' izmantošanu rekomendē arī [[Pasaules Veselības organizācija]] kā efektīvu rīku neinfekciozo slimību (aptaukošanās, [[cukura diabēts]]) profilaksei. == Kritika un diskusijas == Kopš sistēmas ieviešanas ''Nutri-Score'' ir saskāries ar pārtikas industrijas un atsevišķu valstu iebildumiem, kā arī speciālistu diskusijām par algoritma precizitāti. Galvenie kritikas punkti: * '''Dzērieni ar mākslīgajiem saldinātājiem:''' Sākotnējā algoritma versijā dzērieni bez cukura (piemēram, ''Coca-Cola Zero'') ieguva augstu vērtējumu (B līmeni). Tas tika kritizēts kā maldinošs, tādēļ 2024. gada algoritma atjauninājumā saldinātāju klātbūtne tiek vērtēti stingrāk, pazeminot šādu produktu reitingu uz C vai D līmeni.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://nutriscore.blog/2025/10/31/the-nutri-score-nutrition-label-justifications-scientific-basis-user-guide-benefits-limitations-deployment-and-update/#9.3.9. |title=Impact on beverages |publisher=nutriscore.blog |date=2025-10-31 |accessdate=2026-05-31}}</ref> * '''Mono-produkti:''' [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] valstis iebilda pret zemu novērtējumu tādiem tradicionāliem produktiem kā [[olīveļļa]]. Jaunajā 2024. gada versijā olīveļļas vērtējums ir paaugstināts līdz B līmenim, atzīstot tās labvēlīgo sastāvu. * '''Pārstrādes pakāpe:''' ''Nutri-Score'' vērtē tikai uzturvielas, bet nenorāda uz produkta pārstrādes līmeni (piemēram, pievienotajām E-vielām). Speciālisti iesaka šo marķējumu lietot kopā ar [[NOVA (klasifikācija)|NOVA]] klasifikāciju. Neraugoties uz kritiku, [[Eiropas patērētāju organizācija]] (BEUC) uzskata, ka ''Nutri-Score'' pašlaik ir zinātniski pamatotākā un patērētājiem saprotamākā sistēma veselīgākas izvēles veikšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.beuc.eu/food-labelling-healthier-choices-towards-eu-wide-nutri-score|title=Food labelling for healthier choices - Towards an EU-wide Nutri-Score |publisher=beuc.eu |accessdate=2026-05-31}}</ref> == ''Nutri-Score'' Latvijā == Latvijā diskusijas par ''Nutri-Score'' un citu uzturvērtības marķējumu shēmu ieviešanu kļuva aktuālas 2024. gadā. [[Veselības ministrija]] (VM) iekļāva uzturvielu profilēšanas un marķēšanas uzdevumu "Rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.—2029. gadam", plānojot izvērtēt Latvijai piemērotāko sistēmu līdz 2028. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/206.1 |title=Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam |publisher=Latvijas Vēstnesis |accessdate=2026-05-28}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/9595bb29-ecf6-4dc6-bb3d-7ee3332fe6ed |title=Rīkojuma projekts 26-TA-345 Par valsts pētījumu programmu Sabiedrības veselība |publisher=tapportals.mk.gov.lv |accessdate=2026-05-28}}</ref> 2026. gada 16. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja valsts pētījumu programmu "Sabiedrības veselība" 2026.–2028. gadam, kurā kā viens no uzdevumiem ir noteikta pārtikas produktu profilēšana un marķēšana.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2026/117.45 |title=Par valsts pētījumu programmu "Sabiedrības veselība" |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2026-06-19 |accessdate=2026-07-15}}</ref> Programmas ietvaros pārtikas produktu profilēšanai un piemērotākā marķējuma izvērtēšanai ir paredzēts valsts finansējums 300 000 eiro apmērā.<ref name="NRA">{{tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/neatkariga/izpete/525228-veselibas-ministrija-iegulda-300-tukstosus-partikas-produktu-profilesana.htm |title=Veselības ministrija iegulda 300 tūkstošus pārtikas produktu profilēšanā |publisher=nra.lv |author=NRA Izpēte |date=2026-07-10 |accessdate=2026-07-15}}</ref> === Tiesiskais ietvars un ierobežojumi === Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] (ZM) sniegto skaidrojumu, brīvprātīga ''Nutri-Score'' marķējuma izmantošana Latvijā ražotiem produktiem šobrīd nav atļauta, jo nav ieviests nacionālais normatīvais regulējums, kas noteiktu shēmas uzraudzības kārtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 35. pantu.<ref>Zemkopības ministrijas skaidrojums Nr. 5-3e/839/2026 "Par Nutri-Score shēmas izmantošanu marķējumā". Izdots 2026. gada maijā.</ref> Tomēr, balstoties uz Eiropas Savienības brīvas preču aprites principu, Latvijā drīkst izplatīt citās ES dalībvalstīs ražotus un marķētus produktus, uz kuriem ''Nutri-Score'' shēma ir izvietota likumīgi. Šāda situācija rada atšķirīgus nosacījumus vietējiem ražotājiem un importa preču izplatītājiem.<ref name="LSM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/20.06.2024-zals-veseligakais-sarkans-neveseligakais-ko-par-produktu-stasta-nutri-score-markejums.a558466/ |title=Zaļš – veselīgākais, sarkans – neveselīgākais: ko par produktu stāsta Nutri-Score marķējums? |publisher=LSM.lv |date=2024-06-20 |accessdate=2026-05-28}}</ref> === Sabiedriskās iniciatīvas === Biedrība "ABCDE Open Food Data Lab" uzsāka aktīvu ''Nutri-Score'' popularizēšanu vēl pirms valsts pētījuma uzsākšanas. Biedrība "ABCDE Open Food Data Lab" ir kļuvusi par starptautiskās organizācijas [[Open Food Facts]] oficiālo pārstāvi Latvijā un izveidojusi platformu ''abcde.lv'', kurā apkopoti dati par vairāk nekā 20 000 Latvijas tirgus produktiem ar jau aprēķinātu uzturvērtības reitingu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://abcde.lv/lv/about-nutriscore |title=Biedrība ABCDE Open Food Data Lab — par projektu |publisher=abcde.lv |accessdate=2026-07-15}}</ref> Medijos pacelta diskusija par valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti, norādot uz situāciju, kurā Veselības ministrija plāno tērēt ievērojamus līdzekļus tādu datu vākšanai un profilēšanai, ko ''ABCDE Open Food Data Lab'' jau ir realizējusi un piedāvā izmantot bez maksas, jo VM nav apmierināta tās datu kvalitāti.<ref name="NRA" /> Platformā [[ManaBalss.lv]] 2025. gada septembrī tika sākta sabiedriskā iniciatīva par veselīga uztura marķējuma obligātu izvietošanu uz preču cenu zīmēm lielveikalos, uzsverot nepieciešamību pēc tūlītēja digitāla risinājuma sabiedrības veselības uzlabošanai. Nepilnu 9 mēnešu laikā tika savākts 761 paraksts no nepieciešamajiem 10 000.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://manabalss.lv/i/3716 |title=Iniciatīva: Par veselīga uztura marķējumu uz preču cenu zīmēm |publisher=manabalss.lv |accessdate=2026-05-28}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pārtika]] 8wtkps5arzgpw2z0jhbssjzprnsd0tg 4498100 4498090 2026-07-24T07:00:57Z Egilus 27634 Norādītajā atsaucē attiecīgo informāciju neredz, lai gan tā izskatās ticama. 4498100 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Nutri-score-A.svg|thumb|300px|Nutri-Score marķējuma paraugs (A līmenis)]] '''''Nutri-Score''''' ir brīvprātīga pārtikas produktu [[uzturvērtība]]s marķēšanas sistēma, ko izvieto uz iepakojuma priekšpuses. Tā sastāv no piecu krāsu un burtu skalas (no A līdz E), kas palīdz patērētājiem ātri novērtēt un salīdzināt līdzīgas kategorijas pārtikas produktu uzturvērtību. == Metodoloģija == Sistēmu 2017. gadā izstrādāja [[Francija]]s sabiedrības veselības aģentūra ''Santé publique France'', balstoties uz profesora Serža Ercberga (''Serge Hercberg'') vadītās zinātnieku grupas pētījumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.santepubliquefrance.fr/nutrition-et-activite-physique/nutri-score |title=Nutri-Score. Santé publique France |publisher=santepubliquefrance.fr |accessdate=2026-05-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501000000*/https://www.santepubliquefrance.fr/nutrition-et-activite-physique/nutri-score |archive-date=2024-05-01}} (Saites piekļuvei no Latvijas tīkliem var būt nepieciešams VPN vai interneta arhīva izmantošana.)</ref> Nutri-Score algoritms piešķir punktus, ņemot vērā uzturvielu sastāvu uz 100 g vai 100 ml produkta: * '''Negatīvie punkti''' tiek piešķirti par [[Enerģētiskā vērtība|enerģētisko vērtību]], [[Cukurs|cukuru]], piesātinātajiem [[tauki]]em un [[Sāls|sāli]]. * '''Pozitīvie punkti''' tiek piešķirti par [[Augļi|augļu]], [[Dārzenis|dārzeņu]], [[Pākšaugi|pākšaugu]], [[Rieksts|riekstu]], [[Šķiedrvielas|šķiedrvielu]] un [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]] daudzumu. Gala vērtējums tiek attēlots krāsu skalā: * '''A''' (tumši zaļš) — augstākā uzturvērtība; * '''B''' (gaiši zaļš); * '''C''' (dzeltens) — vidēja uzturvērtība; * '''D''' (oranžs); * '''E''' (tumši sarkans) — zemākā uzturvērtība. 2024. gadā stājās spēkā atjaunota ''Nutri-Score'' metodoloģija, kas stingrāk vērtē cukura un sāls saturu, kā arī precizē kategorijas dzērieniem un augu izcelsmes produktiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://nutriscore.blog/2025/10/31/the-nutri-score-nutrition-label-justifications-scientific-basis-user-guide-benefits-limitations-deployment-and-update/ |title=The Nutri-Score nutrition label: scientific basis and update |publisher=nutriscore.blog |date=2025-10-31 |accessdate=2026-05-28}}</ref> == Ieviešana Eiropā == Sistēmu oficiāli atzinušas un tās lietošanu savā teritorijā atbalsta Francija, [[Vācija]], [[Beļģija]], [[Nīderlande]], [[Luksemburga]], [[Spānija]] un [[Šveice]]. ''Nutri-Score'' izmantošanu rekomendē arī [[Pasaules Veselības organizācija]] kā efektīvu rīku neinfekciozo slimību (aptaukošanās, [[cukura diabēts]]) profilaksei. == Kritika un diskusijas == Kopš sistēmas ieviešanas ''Nutri-Score'' ir saskāries ar pārtikas industrijas un atsevišķu valstu iebildumiem, kā arī speciālistu diskusijām par algoritma precizitāti. Galvenie kritikas punkti: * '''Dzērieni ar mākslīgajiem saldinātājiem:''' Sākotnējā algoritma versijā dzērieni bez cukura (piemēram, ''Coca-Cola Zero'') ieguva augstu vērtējumu (B līmeni). Tas tika kritizēts kā maldinošs, tādēļ 2024. gada algoritma atjauninājumā saldinātāju klātbūtne tiek vērtēti stingrāk, pazeminot šādu produktu reitingu uz C vai D līmeni.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://nutriscore.blog/2025/10/31/the-nutri-score-nutrition-label-justifications-scientific-basis-user-guide-benefits-limitations-deployment-and-update/#9.3.9. |title=Impact on beverages |publisher=nutriscore.blog |date=2025-10-31 |accessdate=2026-05-31}}</ref> * '''Mono-produkti:''' [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] valstis iebilda pret zemu novērtējumu tādiem tradicionāliem produktiem kā [[olīveļļa]]. Jaunajā 2024. gada versijā olīveļļas vērtējums ir paaugstināts līdz B līmenim, atzīstot tās labvēlīgo sastāvu. * '''Pārstrādes pakāpe:''' ''Nutri-Score'' vērtē tikai uzturvielas, bet nenorāda uz produkta pārstrādes līmeni (piemēram, pievienotajām E-vielām). Speciālisti iesaka šo marķējumu lietot kopā ar [[NOVA (klasifikācija)|NOVA]] klasifikāciju. Neraugoties uz kritiku, [[Eiropas patērētāju organizācija]] (BEUC) uzskata, ka ''Nutri-Score'' pašlaik ir zinātniski pamatotākā un patērētājiem saprotamākā sistēma veselīgākas izvēles veikšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.beuc.eu/food-labelling-healthier-choices-towards-eu-wide-nutri-score|title=Food labelling for healthier choices - Towards an EU-wide Nutri-Score |publisher=beuc.eu |accessdate=2026-05-31}}</ref> == ''Nutri-Score'' Latvijā == Latvijā diskusijas par ''Nutri-Score'' un citu uzturvērtības marķējumu shēmu ieviešanu kļuva aktuālas 2024. gadā. [[Veselības ministrija]] (VM) iekļāva uzturvielu profilēšanas un marķēšanas uzdevumu "Rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.—2029. gadam", plānojot izvērtēt Latvijai piemērotāko sistēmu līdz 2028. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/206.1 |title=Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam |publisher=Latvijas Vēstnesis |accessdate=2026-05-28}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/9595bb29-ecf6-4dc6-bb3d-7ee3332fe6ed |title=Rīkojuma projekts 26-TA-345 Par valsts pētījumu programmu Sabiedrības veselība |publisher=tapportals.mk.gov.lv |accessdate=2026-05-28}}</ref> 2026. gada 16. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja valsts pētījumu programmu "Sabiedrības veselība" 2026.–2028. gadam, kurā kā viens no uzdevumiem ir noteikta pārtikas produktu profilēšana un marķēšana.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2026/117.45 |title=Par valsts pētījumu programmu "Sabiedrības veselība" |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2026-06-19 |accessdate=2026-07-15}}</ref> Programmas ietvaros pārtikas produktu profilēšanai un piemērotākā marķējuma izvērtēšanai ir paredzēts valsts finansējums 300 000 eiro apmērā.<ref name="NRA">{{tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/neatkariga/izpete/525228-veselibas-ministrija-iegulda-300-tukstosus-partikas-produktu-profilesana.htm |title=Veselības ministrija iegulda 300 tūkstošus pārtikas produktu profilēšanā |publisher=nra.lv |author=NRA Izpēte |date=2026-07-10 |accessdate=2026-07-15}}</ref> === Tiesiskais ietvars un ierobežojumi === Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] (ZM) sniegto skaidrojumu, brīvprātīga ''Nutri-Score'' marķējuma izmantošana Latvijā ražotiem produktiem šobrīd nav atļauta, jo nav ieviests nacionālais normatīvais regulējums, kas noteiktu shēmas uzraudzības kārtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 35. pantu.<ref>Zemkopības ministrijas skaidrojums Nr. 5-3e/839/2026 "Par Nutri-Score shēmas izmantošanu marķējumā". Izdots 2026. gada maijā.</ref> Tomēr, balstoties uz Eiropas Savienības brīvas preču aprites principu, Latvijā drīkst izplatīt citās ES dalībvalstīs ražotus un marķētus produktus, uz kuriem ''Nutri-Score'' shēma ir izvietota likumīgi. Šāda situācija rada atšķirīgus nosacījumus vietējiem ražotājiem un importa preču izplatītājiem.<ref name="LSM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/20.06.2024-zals-veseligakais-sarkans-neveseligakais-ko-par-produktu-stasta-nutri-score-markejums.a558466/ |title=Zaļš – veselīgākais, sarkans – neveselīgākais: ko par produktu stāsta Nutri-Score marķējums? |publisher=LSM.lv |date=2024-06-20 |accessdate=2026-05-28}}</ref> === Sabiedriskās iniciatīvas === Biedrība "ABCDE Open Food Data Lab" uzsāka aktīvu ''Nutri-Score'' popularizēšanu vēl pirms valsts pētījuma uzsākšanas. Biedrība "ABCDE Open Food Data Lab" ir kļuvusi par starptautiskās organizācijas [[Open Food Facts]] oficiālo pārstāvi Latvijā un izveidojusi platformu ''abcde.lv'', kurā apkopoti dati par vairāk nekā 20 000 Latvijas tirgus produktiem ar jau aprēķinātu uzturvērtības reitingu. Medijos pacelta diskusija par valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti, norādot uz situāciju, kurā Veselības ministrija plāno tērēt ievērojamus līdzekļus tādu datu vākšanai un profilēšanai, ko ''ABCDE Open Food Data Lab'' jau ir realizējusi un piedāvā izmantot bez maksas, jo VM nav apmierināta tās datu kvalitāti.<ref name="NRA" /> Platformā [[ManaBalss.lv]] 2025. gada septembrī tika sākta sabiedriskā iniciatīva par veselīga uztura marķējuma obligātu izvietošanu uz preču cenu zīmēm lielveikalos, uzsverot nepieciešamību pēc tūlītēja digitāla risinājuma sabiedrības veselības uzlabošanai. Nepilnu 9 mēnešu laikā tika savākts 761 paraksts no nepieciešamajiem 10 000.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://manabalss.lv/i/3716 |title=Iniciatīva: Par veselīga uztura marķējumu uz preču cenu zīmēm |publisher=manabalss.lv |accessdate=2026-05-28}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pārtika]] 6oo4bvixbwivnjf5clu8j2kz4d7kxum 0 633280 4498020 4480243 2026-07-23T20:00:10Z ZANDMANIS 91184 4498020 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|27}} | birth_place = | caps1 = | caps2 = 20 | caps3 = 45 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Kotdivuāra}} [[ASEC Mimosas]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitória SC|Vitória B]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitória SC|Vitória]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] | goals1 = | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 178 | image = Ghislain Konan Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-53.jpg | caption = Žislēns Konāns 2026. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|CIV}} | nationalyears1 = 2017— | nationalcaps1 = 53 | pcupdate = {{dat|2026|05|31|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|31|sk|bez}} | name = | playername = Žislēns Konāns | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2013—2016 | years2 = 2016 | years3 = 2016—2018 | years4 = 2018—2022 | caps4 = 95 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | years5 = 2022—2024 | caps5 = 32 | goals5 = 0 | years6 = 2023—2024 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Fayha Club|Al-Fayha]] | caps6 = 26 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Burgos CF|Burgos]] | years7 = 2025 | caps7 = 2 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Portugāle}} [[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] | years8 = 2025— | caps8 = 30 | goals8 = 0 }} '''Žislēns Konāns''' ({{Val|fr|Ghislain Konan}}, dzimis {{Dat|1995|12|27}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Konāns spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandā ''[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]''. Iepriekš spēlējis Portugāles komandā ''[[Vitória SC|Vitória]]'', Francijas komandā ''[[Stade de Reims|Reims]]'', Saūda Arābijas komandās ''[[Al Nassr]]'' un ''[[Al-Fayha Club|Al-Fayha]]'', kā arī Spānijas komandā ''[[Burgos CF|Burgos]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Konāns, Žislēns}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vitória SC spēlētāji]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Fayha Club spēlētāji]] [[Kategorija:Gil Vicente FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ig9pu680nln5p4sg4ofj0g15pu913vc 0 633309 4498036 4480260 2026-07-23T20:12:25Z ZANDMANIS 91184 4498036 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|7|1}} | birth_place = | caps1 = 25 | caps2 = 89 | caps3 = 34 | clubnumber = 29 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Ažaksjo}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | goals1 = 9 | goals2 = 19 | goals3 = 7 | height = 185 | image = Evann Guessand Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-28 (cropped).jpg | caption = Evans Gesāns 2026. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|05|31|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|31|sk|bez}} | name = | playername = Evans Gesāns | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2020 | years2 = 2020—2025 | years3 = 2020—2021 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 21 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2024— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 30 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | years5 = 2025— | caps5 = 13 | goals5 = 0 | years6 = 2026— | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | caps6 = 8 | goals6 = 1 }} '''Evans Gesāns''' ({{Val|fr|Evann Guessand}}, dzimis {{Dat|2001|7|1}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Gesāns spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]'', kas viņu īrē no ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[OGC Nice|Nice]]'' un ''[[FC Nantes|Nantes]]'', kā arī Šveices komandā ''[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]''. Pārstāvējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlases. 2024. gadā debitējis [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025—26]] '''Crystal Palace''' * [[UEFA Konferences līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025—26]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Gesāns, Evans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorsikā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lausanne-Sport spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6fz72hv01lna9wvly7vq5fnrpstap5u 0 633316 4498028 4480250 2026-07-23T20:06:14Z ZANDMANIS 91184 4498028 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|11|14}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 10 | caps3 = 33 | clubnumber = 49 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Leganés|Leganés B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CD Leganés|Leganés]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 12 | height = 182 | image = Yan Diomande Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-17 (cropped).jpg | caption = Jans Diomande 2026. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U17 | nationalteam2 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | nationalyears2 = 2025— | nationalyears1 = 2022 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|05|31|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|31|sk|bez}} | name = | playername = Jans Diomande | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2025 | years2 = 2025 | years3 = 2025— | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam3 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2025— }} '''Jans Diomande''' ({{Val|fr|Yan Diomande}}, dzimis {{Dat|2006|11|14}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Diomande spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[RB Leipzig]]''. Iepriekš spēlējis Spānijas komandā ''[[CD Leganes|Leganes]]''. 2025. gadā pievienojies ''[[RB Leipzig]]'' komandai. Savā pirmajā sezonā ticis atzīts par [[Vācijas Bundeslīga]]s sezonas labāko jauno spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rookie-of-the-month-2025-26-vote-winners-sorare-34232|title=Yan Diomande named 2025/26 Bundesliga Rookie of the Season!|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2026-05-31|language=en}}</ref> [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Diomande, Jans}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] gswtyi2hkz9rgxu3dre1ow93aapwmo8 0 633317 4498029 4480251 2026-07-23T20:07:07Z ZANDMANIS 91184 4498029 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|1|2}} | birth_place = | caps1 = 11 | caps2 = 85 | caps3 = 27 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Kurkurona}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals1 = 3 | goals2 = 32 | goals3 = 9 | height = 182 | image = Elye Wahi Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-51 (cropped).jpg | caption = Eljē Vaī 2026. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|05|31|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|31|sk|bez}} | name = | playername = Eljē Vaī | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2020—2023 | years3 = 2023—2024 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 13 | nationalcaps6 = 2 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 3 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears3 = 2021—2022 | nationalyears4 = 2023 | nationalyears5 = 2022—2023 | nationalyears6 = 2024 | years4 = 2024—2025 | caps4 = 13 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | years5 = 2025— | caps5 = 17 | goals5 = 0 | years6 = 2026— | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | caps6 = 14 | goals6 = 5 | nationalteam7 = {{fb|CIV}} | nationalyears7 = 2026— | nationalcaps7 = 1 | nationalgoals7 = 0 }} '''Eljē Vaī''' ({{Val|fr|Elye Wahi}}, dzimis {{Dat|2003|1|2}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Vaī spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[OGC Nice|Nice]]'', kas viņu īrē no Vācijas komadnas [[Frankfurtes "Eintracht"]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Montpellier HSC|Montpellier]]'', ''[[RC Lens|Lens]]'' un [[Marseļas "Olympique"]]. Pārstāvējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlasi. 2026. gadā debitējis [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Vaī, Eljē}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 2jjnvdexl8qobwl0w8hh36i3wzdcqan 0 634373 4497928 4483538 2026-07-23T14:48:18Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]] 4497928 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Andrea del Rio | vārds_orig = Andrea del Río | attēls = Andrea del Río.jpg | att_izmērs = 220 px | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|21}} | dz vieta = {{vieta|Spānija|Saragosa}} | nodarbošanās = aktrise | dzimums = S }} '''Andrea del Rio''' ({{val|es|Andrea del Río}}; dzimusi 1991. gada 21. jūnijā) ir [[Spānija|spāņu]] [[aktrise]], kura vislabāk pazīstama ar lomām Spānijas televīzijas seriālos, īpaši "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" un “Servir y proteger” un "Mar de plástico". == Biogrāfija == Savu karjeru televīzijā viņa sāka 2011. gadā, kad piedalījās nelielā epizodē seriālā “Gran Hotel”. Divus gadus vēlāk viņa piedalījās seriāla “Amar es para siempre” pirmajā sezonā. 2014. un 2015. gadā viņa piedalījās vairākos seriālos ar nelielām lomām, tostarp “Con el culo al aire”, “Cuéntame un cuento” un otrajā sezonā “Sin identidad”. 2015. gadā viņa ieguva vienu no nozīmīgākajām lomām savā karjerā seriālā “Mar de plástico”, kur atveidoja Pilaras Salinasas lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/videos/actualidad/rodolfo-sancho-jesus-castro-plastico_1_7595707.html|title=Rodolfo Sancho y Jesús Castro, primer teaser de 'Mar de Plástico'|website=Vertele|access-date=2026-06-16|date=2015-07-20|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/videos/actualidad/mar-plastico-inquietante-segunda-temporada_1_7527814.html|title='Mar de plástico' muestra el inquietante póster de su segunda temporada|website=Vertele|access-date=2026-06-16|date=2016-09-02|language=es}}</ref> Tajā pašā gadā viņa piedalījās arī seriālā “Las aventuras del capitán Alatriste”. 2017. gadā viņa sāka spēlēt galveno lomu seriālā “Servir y proteger”, kur atveidoja policisti Alisiju Osanju, kas kļuva par viņas visatpazīstamāko lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/65082/servir-y-proteger-rtve-inicia-grabacion-nueva-serie-ambientada-comisaria/|title='Servir y proteger': RTVE inicia la grabación de su nueva serie de tarde ambientada en una comisaría de barrio|last=Alcaraz|first=Maripaz|website=FormulaTV|access-date=2026-06-16|date=2017-02-27|language=es}}</ref> 2019. gada martā viņa pameta seriālu pēc vairāk nekā diviem gadiem un vairāk nekā 400 sērijām, kad viņas varone pameta sižetu, pārceļoties uz [[Valensija (Spānija)|Valensiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/andrea-del-rio-angel-de-miguel-despide-servir-y-proteger-dar-gracias-90757/|title=Andrea Del Río y Ángel de Miguel se despiden de 'Servir y proteger': "Gracias a todos, por todo"|last=Prieto|first=Beatriz|website=FormulaTV|access-date=2026-06-16|date=2019-03-28|language=es}}</ref> 2020. gada 10. jūnijā tika paziņots, ka viņa atgriezīsies seriālā, lai piedalītos tā ceturtās sezonas noslēgumā, atkal atveidojot Alisiju Osanju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/andrea-del-rio-regresa-servir-y-proteger-recta-final-cuarta-temporada-102034/|title=Andrea del Río regresa a 'Servir y proteger' en la recta final de la cuarta temporada|last=Alabadí|first=Héctor|website=FormulaTV|access-date=2026-06-16|date=2020-06-10|language=es}}</ref> == Filmogrāfija == === Televīzija === ==== Televīzijas seriāli ==== {| class="wikitable" !Gads !Seriāls !Personāžs !Piezīmes |- | rowspan="3" |2011 |''Rocío Dúrcal, volver a verte'' |Karmenas draudzene |2 epizodes |- |''Gran Hotel'' |Donselja |1 epizode |- |''El secreto de Puente Viejo'' |Ana |1 epizode |- |2013 |''Amar es para siempre'' |Isabela |78 epizodes |- | rowspan="2" |2014 |''Con el culo al aire'' |Marisa |1 epizode |- |''Cuéntame un cuento'' |Natalija |1 epizode |- | rowspan="2" |2015 |''Sin identidad'' |Eva |5 epizodes |- |''Las aventuras del capitán Alatriste'' |Elvira Barragasa |1 epizode |- |2015 - 2016 |''Mar de plástico'' |Pilara Salinasa |26 epizodes |- |2017 - 2019; 2020; 2022; 2023 |''Servir y proteger'' |Alisija Osanja/ Alisija Kintero |518 epizodes |- |2023 - pašlaik |"[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" (''La Promesa'') |Teresa Viljamila | |} ==== Televīzijas šovi ==== {| class="wikitable" !Gads !Šovs !Loma !Piezīmes |- |2015 |''Zapeando'' |Viesis |1 sērija |- |2017 |''Hora punta'' |Viesis |1 sērija, kopā ar [[Luisa Martina|Luisu Martinu]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://vertele.eldiario.es/noticias/ninos-Medico-familia-mensaje-Juani_0_1899410077.html|title=Los niños de 'Médico de familia' mandan un mensaje a 'la Juani'|work=vertele|access-date=2026-06-16|last=vertele.eldiario.es|language=es|archive-date=2020-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20200610122243/https://vertele.eldiario.es/noticias/ninos-Medico-familia-mensaje-Juani_0_1899410077.html}}</ref> |- | rowspan="2" |2023 |''El cazador'' |Konkursante |1 sērija |- |''El puente de las mentiras'' |Konkursante |1 sērija |} === Spēlfilmas === {| class="wikitable" |+ !Gads !Nosaukums !Personāžs !Režisors |- |2022 |''Licantropía'' |Isabela |Njevess Gomess |} === Īsfilmas === {| class="wikitable" |+ !Gads !Nosaukums !Personāžs !Režisors |- |2010 |''Levedad'' |Lola |Lusija del Rio |- |2022 |''Palomitas'' | |Monika Dolado |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:del Rio, Andrea }} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas aktieri]] fs1dbpjageel2klrmbzigl967su5zhs 0 634920 4498082 4488298 2026-07-24T05:51:13Z Biafra 13794 4498082 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mets Frīss | image = Matt Freese NYCFC v Cincinnati 22 Apr 26-40 (cropped).jpg | caption = Mets Frīss 2026. gadā | fullname = Metjū Endrū Gīrijs Frīss<br />(''Matthew Andrew Geary Freese'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|9|2}} | birth_place = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Veina}} | height = 191 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[New York City FC]] | clubnumber = 49 | youthyears1 = 2016—2017 | youthclubs1 = {{flaga|USA}} [[Philadelphia Union]] | years1 = 2017 | clubs1 = {{flaga|USA}} Bethlehem Steel | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2019—2022 | clubs2 = {{flaga|USA}} [[Philadelphia Union]] | caps2 = 13 | goals2 = 0 | years3 = 2019—2022 | clubs3 = {{flaga|USA}} Philadelphia Union II | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2023— | clubs4 = {{flaga|USA}} [[New York City FC]] | caps4 = 90 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|USA}} ASV U23 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2025— | nationalteam2 = {{fb|USA}} | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals2 = 0 | club-update = 29.06.2026. | nationalteam-update = 29.06.2026. }} '''Metjū Endrū Gīrijs Frīss''' ({{Val|en|Matthew Andrew Geary Freese}}, dzimis {{dat|1998|9|2}}) ir [[ASV]] [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandu ''[[New York City FC]]''. == Karjera == Frīss ir [[Filadelfijas "Union"]] jaunatnes akadēmijas audzēknis. Viņš ir studējis ekonomiku [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] un pārstāvējis tās futbola komandu ''Harvard Crimson''. Profesionālo karjeru sāka Filadelfijas "Union", debitējot MLS {{dat|2019|4|19||bez}}. 2023. gada janvārī pievienojās ''[[New York City FC]]'' komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/nycfc-land-goalkeeper-matt-freese-in-trade-with-philadelphia-union|title=NYCFC land goalkeeper Matt Freese in trade with Philadelphia Union|website=mlssoccer.com|language=en|date={{dat|2023|1|27||bez}}|accessdate={{dat|2026|6|29||bez}}}}</ref> [[ASV futbola izlase|ASV izlases]] rindās debitēja {{dat|2025|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Viņš bija izlases pamatvārtsargs 2025. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]], kurā ASV komanda izcīnīja otro vietu, finālā piekāpjoties [[Meksikas futbola izlase|Meksikai]]. Frīss pārstāvēja ASV izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == ;''Philadelphia Union'' * ''Supporters' Shield'': 2020 * MLS kausa finālists: 2022 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbolists-aizmetnis}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Frīss, Mets}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Filadelfijas "Union" spēlētāji]] [[Kategorija:New York City FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 2t6b3mqg1q73s55janvbpjdmeyvrlqw 0 634928 4498083 4488371 2026-07-24T05:52:04Z Biafra 13794 4498083 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} '''''Mission Extension Vehicle''''' (no {{val|en| }} "Misijas pagarināšanas aparāts"; '''''MEV''''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[Northrop Grumman]]'' [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] sērija, kas spēj pagarināt cita kosmiskā aparāta darbības laiku, veicot pavadoņu orbītas uzturēšanas darbus ar saviem dzinējiem. Tie ir projektēti 2010. gados, un pirmais kosmosā palaists 2019. gadā. Pavisam ir izgatavoti 2 aparāti: ''MEV-1'' un ''MEV-2'', kas ir apkalpojuši trīs pavadoņus [[ģeostacionārā orbīta|ģeostacionārajā orbītā]]. == Vēsture == 2010. gadā ASV kosmosa nozares uzņēmumi ''US Space'' un ''[[Alliant Techsystems]]'' (''ATK'') dibināja kopuzņēmumu ''ViviSat'', lai izveidotu nelielu kosmisko aparātu, kas varētu veikt degvielas uzpildīšanu pavadoņiem kosmosā. Kopuzņēmumā ''ATK'' bija atbildīgs par pavadoņa tehnisko projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju, savukārt ''US Space'' — par finansējumu un uzņēmējdarbības aspektu. Tajā laikā Kanādas uzņēmums ''[[MDA Space|MDA]]'' bija paziņojis, ka veidos projektu ''Space Infrastructure Servicing'', kurā neliels kosmiskais aparāts savienotos ar mērķa pavadoni un pārsūknētu uz to degvielu. Šai koncepcijai bija nepieciešams, lai mērķa pavadonim būtu iebūvēts degvielas padeves savienojums, bet par tādu iespēju iepriekš būtu jāvienojas ar pavadoņu būvētājiem. 2011. gadā ''ViviSat'' ierosināja ''Mission Extension Vehicle'' (''MEV'') koncepciju. Tajā apkalpes kosmiskais aparāts savienotos ar mērķa pavadoni, izmantojot to pašu pieeju kā ''MDA'', bet nepārsūknētu uz to savu degvielu. Tā vietā aparāts izmantotu savus dzinējus un degvielu no savām tvertnēm, lai nodrošinātu mērķa pavadoņa orientācijas kontroli. Līdz 2012. gada martam ''ViviSat'' bija pabeidzis projektēšanu un bija "gatavs uzsākt" apkalpojošā kosmiskā aparāta izgatavošanu, taču nebija paziņojis par nevienu klientu, kas izmantotu ''MEV'' pakalpojumus. 2014. gada aprīlī ''ATK'' paziņoja, ka apvienos savu ''Aerospace and Defense Group'' ar ''[[Orbital Sciences Corporation]]''. Apvienošanās tika pabeigta 2015. gadā, apvienotā uzņēmuma nosaukums — ''[[Orbital ATK]]''. Laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam partneri ''ATK'' un ''US Space'' sastrīdējās par kopīgo ''ViviSat'' uzņēmumu. Situācija beidzās ar to, ka ''Orbital ATK'' pārņēma kontroli, un 2016. gada 5. aprīlī ''ViviSat'' uzņēmumu likvidēja. ''MEV'' programma turpinājās kā tikai ''Orbital ATK'' programma. 2016. gada aprīlī ''Orbital ATK'' noslēdza līgumu ar ''[[Intelsat]]'' par ''MEV-1'' izmantošanu pavadoņa apkalpošanā. 2017. gada decembrī ASV telesakaru regulators apstiprināja ''Orbital ATK'' iesniegto plānu izmantot ''MEV'', lai apkalpotu ''Intelsat'' pavadoni ''[[Intelsat 901]]'', kas sākotnēji tika palaists ģeostacionārajā orbītā 2001. gada jūnijā ar plānoto kalpošanas laiku 13 gadus. Šis pavadonis jau bija noņemts no darba orbītas. Pirmo aparātu ''MEV-1'' tad plānoja palaist ne agrāk kā 2019. gadā. ''MEV-1'' bija nepieciešama arī [[Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija|Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas]] (''NOAA'') licence, jo ''MEV-1'' bija saslēgšanās manevru kameras, kas varētu arī attēlot Zemi, tādējādi nepieciešama tālizpētes licence. 2018. gadā uzņēmums ''[[Northrop Grumman]]'' iegādājās ''Orbital ATK'', kas kļuva par''Northrop Grumman Innovation Systems''. ''MEV'' programma turpinājās šajā uzņēmumā. == Uzbūve == ''Mission Extension Vehicle'' ir būvēti uz ''[[GEOStar-3]]'' pavadoņu platformas bāzes. Tie ir 3,9 m augstumā un 2,1 m diametrā. ''MEV-1'' un ''MEV-2'' masa ir attiecīgi 2330 kg un 2875 kg. Tiem ir divi [[saules baterijas|saules bateriju]] paneļi, kas ražo 10 kW elektroenerģijas. Kosmiskais aparāts ir aprīkots ar īpašu saslēgšanās mehānismu, kas var satvert mērķa pavadoņa galvenā dzinēja sprauslu. == ''MEV-1'' == ''MEV-1'' tika palaists 2019. gada 9. oktobrī ar Krievijas nesējraķeti ''[[Proton-M]]'' kopā ar pavadoni ''[[Eutelsat 5 West B]]''. Nākamos mēnešus ''MEV-1'' veica kameru un saslēgšanās sistēmu kalibrāciju un pārbaudes. 2020. gada 25. februārī 07:15 ''UTC'' ''MEV-1'' saslēdzās ar ''[[Intelsat 901]]'', kas agrāk bija pārvietots tā sauktajā "kapsētas orbītā" 300 km virs ģeostacionārās orbītas. Līdz 2020. gada aprīlim ''MEV-1'' bija pārvietojis sakaru pavadoni tā, ka tas varēja atgriezties darbā savā paredzētajā ģeostacionārajā punktā. Tas bija pirmais gadījums kosmonautikā, kad to paveica telerobotikas kosmiskais aparāts.<ref name="spacenews, 2020-02-26" /> Mērķis bija pagarināt pavadoņa darbības laiku par pieciem gadiem, izmantojot orbītas uzturēšanu. Piecu gadu misijas pagarinājuma beigās ''MEV-1'' tika izmantots, lai pārvietotu pavadoni atpakaļ uz kapsētas orbītu, un 2025. gada 9. aprīlis tas atvienojās. ''MEV-1'' atgriezās ģeostacionārajā orbītā, kur saslēdzās ar nākamo mērķi — ''[[Optus D3]]'', kam nākamos 5 līdz 7 gadus veiks orientācijas uzturēšanas darbu. == ''MEV-2'' == ''MEV-2'' tika palaists 2020. gada 15. augustā ar nesējraķeti ''[[Ariane 5]]''. 2021. gada 12. aprīlī tas saslēdzās ar pavadoni ''[[Intelsat 10-02]]'' ģeostacionārajā orbītā. Sākotnēji bija plānots pavadoni apkalpot 5 gadus, bet 2024. gada maijā ''Intelsat'' un ''Northrop Grumman'' pagarināja līgumu vēl par 5 gadiem. == Misijas == {| class="wikitable" width="100%" |- ! Kosmiskais aparāts ! nesējraķete ! Starts (''[[Coordinated Universal Time|UTC]]'') ! Pavadonis ! Saslēgšanās (''UTC'') ! Atvienošanās (''UTC'') ! Savienošanās ilgums ! Piezīmes |- |rowspan="2"| '''''MEV-1''''' |rowspan="2"| ''[[Proton-M]]'' |rowspan="2"| 2019. gada 19. oktobris{{br}}10:17:56 | ''[[Intelsat 901]]'' | 2020. gada 25. februāris{{br}}07:15<ref name="spacenews, 2020-04-17" /> | 2025. gada 9. aprīlis{{br}}15:04<ref name="northropgrumman 2025-04-09" /> | 5 gadi 1 m 15 d | Pirmā saslēgšanās [[ģeostacionārā orbīta|ģeostacionārajā orbītā]]. Pēc piecu gadu apkalpošanas ''MEV-1'' aizgādāja pavadoni atpakaļ "kapsētas orbītā" un devās pēc ''[[Optus D3]]'' |- | ''[[Optus D3]]'' | 2025. gada maijs | | 5—7 gadi (plānots) | |- | '''''MEV-2''''' | ''[[Ariane 5]]'' | 2020. gada 15. augusts{{br}}22:04<ref name="nasaspaceflight 2020-08-14" /> | ''[[Intelsat 10-02]]'' | 2021. gada 12. aprīlis{{br}}17:34 | 2030. gads (plānots) | | |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spacenews, 2020-02-26">[https://spacenews.com/northrop-grummans-mev-1-servicer-docks-with-intelsat-satellite/ Northrop Grumman’s MEV-1 servicer docks with Intelsat satellite] Caleb Henry, spacenews, 2020-02-26</ref> <ref name="spacenews, 2020-04-17">{{Tīmekļa atsauce|url=https://spacenews.com/intelsat-901-satellite-with-mev-1-servicer-attached-resumes-service/|title=Intelsat-901 satellite, with MEV-1 servicer attached, resumes service|date=17 April 2020|website=SpaceNews}}</ref> <ref name="northropgrumman 2025-04-09">{{Tīmekļa atsauce |title=Northrop Grumman Achieves First-Ever Undocking Between Two Commercial Spacecraft in Geosynchronous Orbit |url=https://news.northropgrumman.com/news/releases/northrop-grumman-achieves-first-ever-undocking-between-two-commercial-spacecraft-in-geosynchronous-orbit#:~:text=%E2%80%93%20April%209,%202025%20%E2%80%93%20A,completing%20its%20life%20extension%20service. |access-date=2025-04-10 |website=Northrop Grumman Newsroom |language=en}}</ref> <ref name="nasaspaceflight 2020-08-14">{{Tīmekļa atsauce|title=Ariane 5 launches Mission Extension Vehicle, two communications satellites to orbit|url=https://www.nasaspaceflight.com/2020/08/ariane-5-launch-va253|date=2020-08-14|access-date=2020-08-17}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.northropgrumman.com/what-we-do/space/satellite-services-in-space Satellite Services in Space] Northrop Grumman * [https://www.eoportal.org/satellite-missions/mev-1 MEV-1 & 2] eoPortal [[Kategorija:Northrop Grumman]] [[Kategorija:Apkalpošanas pavadoņi]] ffjz0zcjrkptwqhc0b7y8awq17gmgm1 0 634968 4498118 4488816 2026-07-24T08:03:51Z Kikos 3705 /* Vēsture */ 4498118 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pērta un Kinrosa | official_name = ''Perth and Kinross''<br/>''Peairt agus Ceann Rois'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = 2011 Schotland Glen Lyon Carn Mairgmassief2 6-06-2011 18-15-21.png | image2 = EdradourDistillery-pjt1.jpg | image3 = Blair castle - facade.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Glenlaionas ieleja; ''Edradour'' viskija brūzis; Blēras pils | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Perth and Kinross in Scotland.svg | map_caption1 = Pērta un Kinrosa Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Pērta (Skotija)|Pērta]] | established_title = Dibināta | established_date = 1996 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 5286 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 154420 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 56 | latm = 24 | lats = | latNS = N | longd = 3 | longm = 26 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 1068 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-ANS | website = {{URL|http://www.pkc.gov.uk/}} }} '''Pērta un Kinrosa''' ({{val|en|Perth and Kinross}}, {{val|sco|Pairth an Kinross}}, {{val|gd|Peairt agus Ceann Rois}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas vidusdaļā, robežojas ziemeļos ar [[Hailenda|Hailendu]] un [[Aberdīnšīra|Aberdīnšīru]], austrumos — ar [[Angusa|Angusu]] un [[Dandī]] lielpilsētas apgabalu, dienvidos — ar [[Faifa|Faifu]], [[Klekmenanšīra|Klekmenanšīru]] un [[Stērlinga (apgabals)|Stērlingu]], bet rietumos — ar [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailu un Bjūtu]]. Apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Pērta (Skotija)|Pērta]] ({{sk|47350}} iedzīvotāji), bet citas lielākās apdzīvotās vietas ir [[Bērgauri]] ({{sk|9240}}) un [[Krīfa]] ({{sk|7280}}). == Vēsture == Tagadējās robežās pašvaldības apgabals izveidots 1996. gada 1. aprīlī kā '''Pērtšīra un Kinrosa''' (''Perthshire and Kinross''), apvienojot Pērtas un Kinrosas distriktu un daļu Dandī distrikta, kas līdz 1975. gadam aizņēma vēsturiskās [[Kinrosšīra]]s un lielāko daļu [[Pērtšīra]]s grāfistes.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> 1996. gadā apgabala nosaukums tika mainīts uz tagadējo.<ref>[https://docs.os.uk/os-downloads/addressing-and-location/boundary-line/boundary-line-downloads "Historical information on changes to electoral arrangements of Local authorities, Parliamentary areas and European Parliamentary boundaries". Boundary-Line Downloads. Ordnance Survey.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} bpiry0rts2t9lbdspnpqfzu07in4nye 0 635016 4497899 4489979 2026-07-23T13:29:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497899 wikitext text/x-wiki {{reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Munserata Svētās Marijas abatija | native_name = ''Santa Maria de Montserrat'' | image = Abbey of Montserrat 02.jpg | caption = Abatija [[Munserats|Munserata]] kalnā | groundbreaking = {{dat|1025}} | religious_affiliation = [[katoļticība]] ([[benediktiešu ordenis|benediktieši]]) | heritage_designation = ''[[Bien de Interés Cultural]]'' | location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Munistrole de Munserata|Munserats}} | map_type = Spānija#Katalonija | latd = 41 | latm = 35 | lats = 35.54 | latNS = N | longd = 1 | longm = 50 | longs = 13.70 | longEW = E | website = {{URL|www.abadiamontserrat.cat}} | other_info = }} '''Munserata Svētās Marijas abatija''' ({{val|ca|Santa Maria de Montserrat}}) ir [[benediktiešu ordenis|benediktiešu ordeņa]] [[abatija]], kas atrodas [[Munserats|Munserata kalnā]], [[Munistrole de Munserata|Munistrole de Munseratā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Abatija ievērojama ar [[Munserata Jaunava]]s skulptūru. Abatija dibināta 1025. gadā un pārbūvēta laikā no 19. līdz 20. gadsimtam. Tajā dzīvo aptuveni 70 [[mūks|mūku]] un tā joprojām ir aktīva.<ref>[https://abadiamontserrat.cat/en/history/ "History", Abadia de Montserrat]</ref> == Atrašanās vieta == Abatija atrodas 48 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Barselona]]s, un tajā var nokļūt pa [[ceļš|autoceļu]], [[vilciens|vilcienu]] vai [[trošu vagoniņš|trošu vagoniņu]]. Abatijas dzelzceļa stacija, ko pārvalda [[Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya|FGC]], ir galapunkts [[zobratu dzelzceļš|zobratu dzelzceļam]], kas savieno ar Munistroli, un diviem [[funikulers|funikuleriem]], viens savieno ar ''Santa Cova'' (svētnīcu un kapelu kalna lejā), bet otrs [[Svētā Huana funikulers|savieno ar kalna augšējām nogāzēm]]. [[Munserats]] paceļas 1236 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir [[Katalonija]]s zemienes augstākais punkts un atrodas Katalonijas apdzīvotākās daļas centrā. Munserata augstāko punktu, Svētā Hieronīma (''Sant Jeroni'') virsotni, var sasniegt pa gājēju takām, kas ved no abatijas. No Svētā Hieronīma virsotnies var redzēt gandrīz visu Kataloniju, un skaidrā dienā redzama arī [[Maļorka]]s sala. [[Attēls:Monestir de Montserrat vista Roca de St. Jaume.jpg|thumb|left|Munserata abatija]] == Apraksts == [[Attēls:Escolania de Montserrat.jpg|thumb|Bazilikas interjers]] [[Attēls:Monistrol de Montserrat yeonu.jpg|thumb|Skats uz baziliku no ieejas]] Munseratam, kura nosaukums nozīmē "robains kalns", ir nozīmīga loma Katalonijas kultūras un garīgajā dzīvē. Tā ir Katalonijas nozīmīgākā reliģiskā atpūtas vieta, un jauniešu grupas no Barselonas un visas Katalonijas bieži dodas pārgājienos ar nakšņošanu, lai vērotu saullēktu no Munserata virsotnēm. [[Munserata Jaunava]] ir Katalonijas aizbildne, un tā atrodas ''Mare de Déu de Montserrat'' bazilikā, blakus benediktīniešu klosterim, kas atrodas kalna torņos un klintīs. Parasti klosterī dzīvo aptuveni 80 mūku. Munserata zēnu koris ''Escolania'' ir viens no vecākajiem Eiropā un uzstājas reliģisko ceremoniju un kopīgu lūgšanu laikā [[bazilika|bazilikā]]. Bazilikā atrodas muzejs ar daudzu ievērojamu gleznotāju mākslas darbiem. Klosterī atrodas arī [[izdevniecība]] ''Publicacions de l'Abadia de Montserrat'', kas ir viena no vecākajām joprojām darbojošajām izdevniecībām pasaulē,<ref>[http://www.uoc.edu/lletra/editorials/montserrat/index.html ''La impremta a Montserrat'']. Manuel Llanas. Universitat de Vic, 2002.</ref><ref>''Cinc-cents anys de Publicacions de l'Abadia de Montserrat''. Faulí, Josep, Francesc Xavier Altés i Aguiló & Josep Massot i Muntaner. Publicacions de l'Abadia de Montserrat, 2005.</ref> kas savu pirmo grāmatu publicēja 1499. gadā. === Munserata bazilika === [[Attēls:Montserrat monasterio.JPG|thumb|Jaunā fasāde]] [[Attēls:Montserrat - ingresso 1090673.JPG|thumb|[[Plateresko]] stila fasāde]] [[Attēls:Interior of the dome - Basílica de Montserrat - Montserrat 2014.JPG|thumb|Altāra kupols (ap 1928. gadu)]] Munserata bazilikas sākotnējā celtniecība sākās 16. gadsimtā, un tās pilnīga rekonstrukcija sākās 1811. gadā pēc tam, kad to iznīcināja [[Pireneju karš|Pireneju karā]]. 1881. gadā pāvests [[Leons XIII]] piešķīra tai mazās bazilikas statusu. Tas fasādi 1901. gadā veidoja Fransisko de Paula del Viljara i Karmona [[plateresko]] atmodas stilā ar Venanči un Agapita Vallmitjana i Barbani skulpturālajiem reljefiem. Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] (no 1942. līdz 1968. gadam) uzcēla jaunu baznīcas fasādi,<ref name="official guide">{{grāmatas atsauce|last=Molas i Rifà|first=Jordi|title=Guía oficial de Montserrat|url=https://books.google.com/books?id=T7peOoMR3cAC&pg=RA1-PR5|year=1998|publisher=L'Abadia de Montserrat|isbn=978-84-7826-956-3}}</ref> ko veidoja Franseska Folžeras i Grasi darbi un kas rotāti ar Žoana Rebūla skulpturāliem reljefiem (Sv. Benedikts, Pija XII un Svētā Jura Marijas debesīs uzņemšanas dogmas pasludināšana, ar kara laikā kritušo mūku attēlojumu). Turklāt uz tās ir uzraksts ''Urbs Jerusalem Beata Dicta Pacis Visio'' ("Svētītā Jeruzalemes pilsēta, saukta par miera vīziju"). [[Frīze]]s apakšā ar Svētā Jura reljefu ir iegravēta frāze "Katalonija būs kristīga vai nebūs", ko piedēvē bīskapam Žuzepam Torazam i Bažesam un tiek uzskatīta par katoļu sakņu politisku moto. [[Fasāde]] atrodas pirms pašas baznīcas, kurai var piekļūt caur [[ātrijs|ātriju]]. Šeit atrodas 16. gadsimta [[Huans II de Riabagorsa|Huana II de Ribagorsas]] un Bernāta II no Vilamarī [[kapenes]].<ref name="official guide"/> Ir arī vairākas skulptūras: Svētais Jānis Kristītājs un Svētais Jāzeps ([[Žūzeps Klāra]], 1952),<ref name="official guide"/> Svētais Benedikts ([[Dumeneks Fite i Mulats]], 1962).<ref name="official guide"/> Ir arī Franseska Fornelsa-Plā gleznas "Katoļu monarhu vizīte Munseratā" un "Austrijas Dona Huana vizīte Munseratā" (1921).<ref name="official guide"/> Laukums, kas atrodas iepretim baznīcai (saukta par ''del Abat Argeric'', celts 18. gadsimtā),<ref name="official guide"/> dekorēts ar Žūzepa Ubjūla i Palau un mūka Beneta Martinesa [[sgrafito]] (1956),<ref name="official guide"/> kas atspoguļo Munserata un pasaules galveno baziliku vēsturi. Laukumā atrodas arī dažādas skulptūras: Svētā Antonija Marijas Klaretas skulptūra (Rafaels Solanīks, 1954);<ref name="official guide"/> Huana I no Aragonas (1956) un Svētā Gregora Lielā skulptūra (1957) abas veidojis Fruduriks Maress;<ref name="official guide"/> un Svētā Pija X skulptūra, ko veidojis F. Basass. Vienā pusē atrodas [[baptistērijs]] (1958) ar Šarla Kolē veidotu portālu un iekšpusē Santjago Padrosas (1918–1971) veidotu [[mozaīka|mozaīku]] un Žūzepa Vila-Arufata zīmējumu, kurā attēlota [[Jēzus Kristus|Jēzus]] [[kristības|kristīšana]].<ref name="official guide"/> Blakus baptistērijam atrodas Svētā Ignācija no Lojolas skulptūra, kuras autors ir Rafaels Solanīks. Baznīcai ir viens [[joms]], tas ir 68,32 metrus garš un 21,50 metrus plats, bet augstums – 33,33 metri. To balsta centrālās [[kolonna]]s, ko kokā izgrebis [[Žūzeps Limona]], attēlojot praviešus [[Jesaja|Jesaju]], [[Jeremija|Jeremiju]], [[Ecēhiēls|Ecēhiēlu]] un [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēlu]]. Augšgalā atrodas galvenais [[altāris]], kas dekorēts ar ''Montserrat Mainar'' [[emalja|emalju]] (1928) un kurā attēlotas dažādas [[Bībele]]s ainas, piemēram, "Pēdējās vakarēdiens", "Kāzas Kānā" un "Maizes un zivju pavairošana". 15. gadsimta krusts uz altāra ir [[Lorenco Žiberti]] darbs. Uz altāra atrodas [[astoņstūris|astoņstūra]] formas svētnīca un altāra daļā atrodas arī dažādu mākslinieku gleznas. Tieši virs galvenā altāra atrodas Jaunavas istaba, kurā var iekļūt, šķērsojot [[alabastrs|alabastra]] portālu (''Porta Angèlica''), kurā attēlotas dažādas Bībeles ainas, autors Enriks Monjo (1954).<ref name="official guide"/> Tālāk ir Troņa zāle (Fransesks Folžers, 1944–1954),<ref name="official guide"/> kas dekorēta ar Žūzepa Ubjūla ("Judīte, kas nocērt Holoferna galvu", "Esteres kāzas ar persiešu karali Asuero") un [[Karlo Marata]]s ("Jēzus dzimšana") gleznām. Šeit atrodas arī Jaunavas strūklaka ar Šarla Kolē reljefiem, kas attēlo Jēzus brīnumus. Jaunavas tronis veidots no sudraba, zeltkaļa Ramona Sunjēra darbs, ar diviem reljefiem, ko izgatavojis Alfonss Serahima un veidojis Žuakīms Ross i Bofarūls, un tie attēlo Kristus dzimšanu un apciemojumu, kā arī Žūzepa Granjēra Svētā Miķeļa attēlojums. Šeit atrodas 12. gadsimta [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] statuja, uz kuras novietoti eņģeļi, kas tur kroni, scepteri un Jaunavas liliju, Marti Laurado darbs,<ref name="official guide"/> pārklāta ar [[baldahīns|baldahīnu]]. ''Sala del Cambril'' ir apaļa [[kapela]] ar trim [[apsīda (arhitektūra)|apsīdām]], ko laikā no 1876. līdz 1884. gadam uzcēla Viljars i Karmona sadarbībā ar savu asistentu, jauno [[Antoni Gaudī]]. [[Velve]]s rotājis Žuans Limona ("Jaunava sagaida Romerus"), bet eņģeļu figūras un [[Svētais Juris|Svētā Jura]] skulptūra ir Agapita Valmitjana darbs. Izeja no telpas ir caur ''Camí de l'Ave Maria'', kur parasti veic ziedojumus [[svece|sveču]] veidā. Ap centrālo jomu atrodas vairākas kapelas. Labajā pusē atrodas [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapela ar Svētā Pētera attēlu (1945), [[Ignācijs no Lojolas|Svētā Ignācija no Lojolas]] kapela ar Svētā Ignācija gleznu (1893); [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa no Tūras]] kapela ar Svētā Mārtiņa, Svētā Placīda un Svētā Maura attēliem (1898); [[Jāzeps Kalasancs|Svētā Jāzepa Kalasanca]] kapela ar altārgleznu (1891); un [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] kapela ar benediktīniešu ordeņa dibinātāja gleznu (1980). Kreisajā pusē atrodas ''[[sholastika|Santa Escolàstica]]'' kapela ar skulptūrām (1886); ''del Santíssim'' kapela (1977), kas ir [[Žuzeps Marija Subirakss|Žuzepa Marijas Subiraksa]] darbs, ar atsevišķu Kristus attēlu negatīvā, kur redzama tikai seja, rokas un kājas, ar gaismu, kas apgaismo viņa seju; Svētās Ģimenes kapela ar gleznu "Bēgšana uz Ēģipti" (1904); ''Santo Cristo'' kapela ar gleznojumu (1896), kas vērsts pret gleznu ''The Pietà of Montserrat'' (1995); un ''[[Immaculada Concepció]]'' kapela (1910). Baziliku no 1991. līdz 1995. gadam atjaunoja Arkadi Pla i Masmikjels. 2015. gadā [[Šons Skalijs]] pārveidoja Svētās Cecīlijas kapelu, kas atrodas līdzās abatijai.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Sharp|first1=Rob|title=Sean Scully Fills a Spanish Monastery With Bursts of Color|url=https://www.nytimes.com/2015/07/01/arts/international/sean-scully-painting-from-the-heart-to-the-heart.html?_r=1|access-date=22 July 2015|work=The New York Times|date=June 30, 2015}}</ref> ==== Ērģeles ==== Munserata baznīcas [[ērģele]]s datējamas ar 1896. gadu un 1957. gadā tās pārvietoja uz [[prezbiterijs|prezbiteriju]]. Šīs ērģeles ir ļoti nolietotas. 2010. gadā atklāja jaunas ērģeles, kas veidotas pēc blakus baznīcai esošo katalāņu ērģeļu dizaina. Tas ir nozīmīgs katalāņu muzikālās meistarības darbs, kas abatiju izvirza starptautiskā muzikālā līmenī. Ērģeles projektējis Alberts Blankaforts, būvējis ''Blancafort, orgueners de Montserrat'', un tās finansētas ar tautas ziedojumiem un ''Caixa de Penedes'' sociālo darbu. Ērģeles atrodas joma sānos, kā tas ir tradicionāli Katalonijā, nodrošinot ļoti labu skaņu visā baznīcā. === Klosteris === Klostera ēku projektējis arhitekts [[Žūzeps Pudžs i Kadafalhs]] (1929). Tā ir divstāvu ēka, ko balsta akmens kolonnas. Apakšējais stāvs ir savienots ar [[dārzs|dārzu]], un tā centrālajā daļā atrodas [[strūklaka]]. Plašajā dārzā atrodas [[romānika]]s stila Svētās Iskles un Svētās Viktorijas kapela, piekļuve [[noviciāts|noviciāta]] un kora ēkām, kā arī vairākas skulptūras, piemēram, Manolo marmora skulptūra "Labais gans" vai dažas no Žūzepa de San Beneta 18. gadsimtā klostera zvanu tornim veidotās skulptūrās, kas tā arī nekad nav tornī uzstādītas. === Ēdnīca === Ēdnīca celta 17. gadsimtā, un to 1925. gadā pārbūvēja Žūzeps Pudžs i Kadafalhs. Tās centrālajā daļā atrodas mozaīka, kurā attēlots Kristus, savukārt pretējā daļā atrodas [[triptihs]] ar ainām no [[Nursijas Benedikts|Svētā Benedikta]] dzīves. === Muzejs === Abatijā atrodas arī muzejs, kas sadalīts trīs dažādās daļās: * Modernā glezniecība ar Katalonijas mākslinieku, piemēram, [[Santjago Rusinjols|Santjago Rusinjols]], [[Ramons Kasass|Ramona Kasasa]], [[Isidre Nonels|Isidres Nonela]], [[Žoakims Mirs|Žoakima Mira]], [[Salvadors Dalī|Salvadora Dalī]], [[Žuans Miro|Žuana Miro]] un [[Antoni Tapjess|Antoni Tapjesa]], kā arī citu tautību mākslinieku, piemēram, [[Pablo Pikaso]] vai astūriešu gleznotāja [[Dario de Regojoss|Dario de Regojosa]], kurš bija vienīgais gleznotājs, kas saistīts ar Eiropas [[impresionisms|impresionisma]] un neoimpresionisma kustībām, darbiem; kā arī franču impresionisma pārstāvniecība ar tādiem autoriem kā [[Pjērs Ogists Renuārs]], [[Klods Monē]], [[Alfrēds Sisli]] un [[Edgars Degā]]. * Bībeles arheoloģija, kurā apskatāmi priekšmeti no [[Ēģipte]]s, [[Kipra]]s, [[Senā Divupe|Senās Divupes]] un [[Svētā zeme|Svētās zemes]]. * Senā glezniecība, kurā apskatāmi tādu mākslinieku kā [[El Greko]], [[Karavadžo]] (tostarp nozīmīgā Svētā Hieronīma), [[Luka Džordāno|Lukas Džordāno]], [[Džovanni Batista Tjepolo|Džovanni Batistas Tjepolo]] un [[Pedro Berugete]]s darbi. Citas kolekcijas ietver Munseratas ikonogrāfiju un reliģisko zeltkaļu darbus. == Vēsture == Leģenda vēsta, ka Munserata Jaunavas statujas atrašana datējama ar 880. gadu. Tad sākās Morenetas (''Moreneta'') jaunavas kults, kas materializējās četrās agrākajās ermitāžās 9. gadsimtā: ''Santa Maria'', ''Sant Iscle'', ''Sant Pere'' un ''Sant Martí''. Tomēr klostera izcelsme nav skaidra. Zināms, ka ap 1011. gadu kāds mūks no [[Ripole]]s Svētās Marijas (''Santa Maria de Ripoll'') klostera ieradās kalnā, lai pārņemtu Munserata Svētās Sesīlijas (''Santa Cecília de Montserrat'') klostera vadību, un pakļaujot klosteri Ripoles klostera [[abats|abatam]] [[Oliba]]m. Svētās Sesīlijasc klosteris nevēlējās pieņemt jauno vadību, tādēļ Oliba nolēma dibināt Svētās Marijas klosteri vietā, kur atradās veca tāda paša nosaukuma ermitāža (1025). Sākot ar 1082. gadu, Svētās Marijas ermitāža ieguva savu abatu un pārstāja būt atkarīga no Ripoles abata. Šī ermitāža bija kļuvusi par vissvarīgāko no visām [[Munserats|kalnā]] esošajām, pateicoties Jaunavas Marijas statujai, ko tajā godināja kopš 880. gada. 1811. un 1812. gadā, [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Pireneju karš|iebrukuma Spānijā]] laikā, abatiju divas reizes nodedzināja un izlaupīja Napoleona karaspēks, un daudzi tās dārgumi tika zaudēti. 1835. gadā abatiju slēdza līdz tās restaurācijai 1844. gadā. 1880. gadā Munserata abatija svinēja 1000 gadu pastāvēšanu. 1881. gada 11. septembrī, Katalonijas nacionālajā dienā, pāvests [[Leons XIII]] pasludināja Munserata Jaunavu par Katalonijas aizbildni. === Spānijas pilsoņu karš === [[Attēls:1 montserrat Santa Maria de Montserrat Abbey Funicular de Sant Joan 2014.jpg|thumb|Abatija, skatoties no [[Svētā Huana funikulers|Svētā Huana funikulera]]]] [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā Munserata abatiju vardarbīgi apspieda. No 278 priesteriem un 583 reliģiskajiem vīriešiem un sievietēm, kurus Katalonijā nogalināja republikāņu spēki,<ref>[http://www.arqbcn.org/en/history/history Archdiocese of Barcelona website]</ref> 22 bija Munserata abatijas mūki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Don Quixote website, the Monastery of Montserrat |url=https://www.donquijote.org/blog/top-ten-inspiring-places-in-spanish-speaking-countries/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230802103058/https://www.donquijote.org/blog/top-ten-inspiring-places-in-spanish-speaking-countries/ |archive-date=2 August 2023 |work=donQuijote}}</ref> Spānijas republikāņu varas iestādes un Katalonijas [[ģenerālitāte]]s varas iestādes, piemēram, [[Luiss Kompaniss]], Ventura Gasols un Huans Kazanovass, centās apturēt [[klerikālisms|antiklerikālo]] vardarbību un palīdzēja daudziem priesteriem un reliģiskajiem cilvēkiem paslēpties un pamest valsti.<ref>Preston, Paul. The Spanish Holocaust, London, Harper Press, 2012.</ref> === Franko periods === Lai gan [[Fransisko Franko]] nekad nepieņēma [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] uzaicinājumu pievienoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] [[ass valstis|ass valstu]] pusē, [[nacionālsociālisms|nacistu]] līderi regulāri apmeklēja [[Spānija|Spāniju]]. Vizītes laikā Spānijā 1940. gadā ''[[Schutzstaffel]]'' vadītājs [[Heinrihs Himlers]] izmantoja iespēju apmeklēt Svētās Marijas abatiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/cultura/2017-04-10/himmler-nazis-franquismo-montserrat-santo-grial_1359849/|title=Himmler, Montserrat y el Santo Grial: la factura de una visita desagradable|date=2017-05-24|website=El Confidencial|language=es|access-date=2019-05-19}}</ref> Fransisko Franko valdīšanas laikā Svētās Marijas abatiju uzskatīja par patvērumu zinātniekiem, māksliniekiem, politiķiem un studentiem. Franko ļaudis bieži gaidīja meklēšanā esošās personas nelielu ceļa posmu zemāk pirms abatijas.<ref>{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=6HHFAAAACAAJ&q=wine+bible|title=MacNeil, Karen. ''The Wine Bible'', p. 466.|isbn=9781563054341|last1=MacNeil|first1=Karen|date=January 2001}}</ref> Sākot ar 1940. gadiem, Svētās Marijas abatiju bieži uzskatīta par [[katalaņu nacionalisms|katalāņu nacionālisma]] simbolu.<ref name="dc">Conversi, Daniele. ''The Basques, the Catalans, and Spain: Alternative Routes to Nationalist Mobilisation'' University of Nevada Press, 2000 {{ISBN|0874173620}}, (lpp. 126-127).</ref> 1947. gada 27. aprīlī notika [[mise]] par godu [[Munserata Jaunava]]s tronēšanai, kurā piedalījās vairāk nekā {{sk|100000}} cilvēku.<ref name="dc" /> Mises laikā publiskas lūgšanas teica [[katalāņu valoda|katalāņu valodā]], nepakļaujoties valdības valodas politikai.<ref name="dc" /> Līdztekus citām aktivitātēm Munserata abatijai bija ievērojamu lomu, turpinot izdot iespieddarbus katalāņu valodā. Cita starpā tā izveidoja un popularizēja dažus bērnu izdevumus (''L'Infantil'', ''Tretzevents'') un dažus kultūras un reliģiskos žurnālus (''Serra d'Or'', ''Questions de vida cristiana''). 1958. gadā abatija nodibināja ''Estela Press'', lai popularizētu reliģiskās grāmatas katalāņu valodā. 1971. gadā oficiāli dibināts ''PAM Press''. Abatija aktīvi darbojās arī, sniedzot patvērumu intelektuāļiem un slepeniem politiskajiem aktīvistiem no plaša politiskā spektra.<ref>Guibernau, Montserrat. ''NATIONALISM AND INTELLECTUALS IN NATIONS WITHOUT STATES: THE CATALAN CASE'', Political Studies. Dec2000, Vol. 48 Issue 5, p989. 17p.</ref> 1970. gada decembrī 300 spāņu mākslinieki un akadēmiķi abatijā sarīkoja [[sēdošā demonstrācija|sēdošo demonstrāciju]], protestējot pret [[nāvessods|nāvessodiem]], ko [[Burgosa|Burgosā]] piesprieda 16 basku [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] teroristiem. Atbildot uz to, policija slēdza klosteri.<ref>"Basque Trial Protesters Sealed Off", [[Associated Press]], in ''Press-Courier'', Dec 14, 1970, (pg. 9).</ref><ref>Mcneill, Donald, ''Urban change and the European left: tales from the new Barcelona'', Routledge, 1999. {{ISBN|0415170621}}, (p. 142).</ref> Protestētājus galu galā izveda no abatijas teritorijas, un viņu rīcība palīdzēja pārliecināt frankistu valdību mīkstināt nāvessodus.<ref>"After the Burgos Trials", Juan Marchial, ''[[The Boston Globe]]'', December 30, 1970 (p.8).</ref> === 21. gadsimts === 2025. gadā Munserata abatija atzīmēja savu 1000 gadu jubileju ar dažādiem pasākumiem un svinībām, kurus organizēja ar devīzi ''Ora lege labora rege te ipsum in communitate''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-01-02 |title=Montserrat presenta el seu Mil·lenari – Abadia de Montserrat |url=https://abadiamontserrat.cat/montserrat-presenta-el-seu-mil%C2%B7lenari/ |access-date=2025-01-02 |language=ca |archive-date=2025-01-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250119040442/https://abadiamontserrat.cat/montserrat-presenta-el-seu-mil%C2%B7lenari/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas klosteri]] [[Kategorija:Baznīcas Spānijā]] [[Kategorija:Benediktiešu ordenis]] 9606kwm2izxtcu1mcwmavfkedg8eydj 0 635208 4498012 4490578 2026-07-23T19:40:56Z ZANDMANIS 91184 4498012 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kriss Breidijs | image = Chris Brady Australia v USA 19 June 2026-44 (cropped).jpg | caption = Kriss Breidijs 2026. gadā | fullname = Kristofers Kīts Breidijs<br />(''Christopher Keith Brady'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|3|3}} | birth_place = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Neipervila}} | height = 193 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[Chicago Fire FC|Chicago Fire]] | clubnumber = 1 | youthyears1 = 2017—2020 | youthclubs1 = {{flaga|USA}} [[Chicago Fire FC|Chicago Fire]] | years1 = 2020— | clubs1 = {{flaga|USA}} [[Chicago Fire FC|Chicago Fire]] | caps1 = 106 | goals1 = 0 | years2 = 2020—2021 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|USA}} [[Forward Madison FC|Forward Madison]] | caps2 = 9 | goals2 = 0 | years3 = 2022 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|USA}} Chicago Fire II | caps3 = 12 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|USA}} ASV U15 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2022 | nationalteam2 = {{flaga|USA}} ASV U20 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2023—2024 | nationalteam3 = {{flaga|USA}} ASV U23 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2026— | nationalteam4 = {{fb|USA}} | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals4 = 0 | club-update = 05.07.2026. | nationalteam-update = 05.07.2026. }} '''Kristofers Kīts Breidijs''' ({{Val|en|Christopher Keith Brady}}, dzimis {{dat|2004|3|3}} [[Neipervila|Neipervilā]]) ir [[ASV]] [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Pašlaik spēlē [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandā [[Čikāgas "Fire"]]. K. Breidijs ir Čikāgas "Fire" jaunatnes akadēmijas audzēknis. No 2020. līdz 2021. gadam tika izīrēts ''USL League One'' komandai ''[[Forward Madison FC|Forward Madison]]''. 2022. gada oktobrī Čikāgas "Fire" sastāvā debitēja MLS spēlē pret [[Jaunanglijas "Revolution"]]. Spēlējis dažādu vecumu ASV jauniešu izlasēs. ASV izlases rindās debitēja {{dat|2026|5|31||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], nākot uz maiņu pirms otrā puslaika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/united-states-senegal-score-3df1b3ca047877d3a1e3e13c2bd4311f|title=Pulisic ends scoring drought, has goal and assist as Americans beat Senegal 3-2 in World Cup warmup|language=en|date={{dat|2026|6|1|N|bez}}| website=apnews.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> Izlases galvenais treneris [[Maurisio Početino]] iekļāva viņu komandas sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == ;ASV U-20 izlase * CONCACAF U-20 čempionāts: 2022 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbolists-aizmetnis}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Breidijs, Kriss}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Čikāgas "Fire" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] mcyji6a009ynli8hj7ara4fk5v41i7x 0 635250 4497967 4493146 2026-07-23T17:14:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4497967 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Tilts | image_file = Žurnāla Tilts vāks 1950.g.png | image_size = 225px | image_caption = 1950. gada 4. numura vāks | previous_editor = [[Hugo Skrastiņš]]<br />[[Knuts Lesiņš]]<br />[[Jēkabs Poruks]]<br />[[Jānis Rudzītis (kritiķis)|Jānis Rudzītis]]<ref name="garamantas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/en/organization/963267|title=Žurnāls "Tilts" (1949–1976)|access-date=6. jūlījs, 2026. gads.}}{{Novecojusi saite}}</ref> | frequency = ikmēneša | category = | founded = 1949. gadā | firstdate = {{dat|1949|12|1}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | issn = | based = {{Vieta|Vācija}} (1949-1950)<br />{{Vieta|ASV|Mineapole|2s=Mineapolisa}} (1951-1976)<ref name="garamantas" /> | country = starptautisks<ref>{{Publikācijas atsauce|date=1976. gada decembris|title=TILTA ABONEMENTS|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:825693&#124;article:DIVL605&#124;page:18|journal=Tilts|pages=3|via=LNDB Periodika|ref=2}}</ref> | finalnumber = 154./155. | finaldate = {{dat|1976|12|1}} |logo=Tilts logo.png}} '''Tilts''' bija [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] publicēts ikmēneša [[žurnāls]]. Žurnāls pirmoreiz izdots 1949. gada decembrī<ref name="tilts49">{{publikācijas atsauce |journal=Tilts |date={{dat|1949|1|12||bez}} |issue=1 |page=1 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:25359{{!}}article:DIVL15}}</ref> [[Vācija|Vācijā]], bet no 1951. gada tas tika izdots [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Saturs == Žurnālā tika publicētas latviešu ziņas, esejas, gleznas un citas mākslas formas.<ref name="tilts51">{{publikācijas atsauce |title=SATURĀ |journal=Tilts |date={{dat|1951|4|1||bez}} |page=3 |pages=49 |url= https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:1033095{{!}}article:DIVL43 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}}}}</ref> Bieži tika publicēti raksti par norisēm latviešu [[Diaspora|diasporā]] visā pasaulē, kā arī tika publicētas lasītāju vēstules. Izklaidei bieži tika publicētas [[anekdote]]s, [[krustvārdu mīkla]]s, kā arī nereti tika organizētas atjautības sacensības, kurās lasītāji varēja nopelnīt naudas balvas.<ref name="tilts51s">{{publikācijas atsauce |title=ATJAUTĪBAS SACENSĪBA |date={{dat|1951|4|1||bez}} |issue=6 |page=47 |pages=49 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1033095{{!}}article:DIVL498 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |journal=Tilts}}</ref> Starp publicētajiem rakstiem nereti parādījās saturs bērniem.<ref name="tilts50">{{publikācijas atsauce |title=Džindžiņa |date={{dat|1951|4|1||bez}} |firstname=Margarita |lastname=Kovaļevska |issue=5 |page=34 |pages=39 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:197457{{!}}article:DIVL456{{!}}page:34{{!}}block:P34_TB00001 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}}|journal=Tilts}}</ref> Žurnālā bija iespēja iegādāties [[reklāma]]s vietas, kā arī pati redakcija piedāvāja lasītājiem pirkt grāmatas latviešu valodā. == Apgādniecība == Tilta redakcija arī izdeva latviešu literatūras klasiķu, latviešu trimdas rakstnieku, latviešu padomju rakstnieku grāmatas latviešu valodā, kā arī citu autoru literāros darbus.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tilta apgāds |url=https://garamantas.lv/en/organization/892493?Work-page=1 |website=Garamantas |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Apgādniecība darbojās līdz 1980. gadam, izdots vairāk nekā 4000 grāmatu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hugo Skrastiņš |url=https://www.literatura.lv/personas/hugo-skrastins |website=Literatūra |language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://periodika.lndb.lv/#searchResults:!doc_title:Tilts Tilta žurnāli (Periodika)] [[Kategorija:Žurnāli]] [[Kategorija:Trimdas latviešu kultūra]] [[Kategorija:Trimdas literatūra]] [[Kategorija:Trimdas latviešu organizācijas]] diucsl1whqpli10avq1gwuuwr0n16bk 0 635693 4497926 4494778 2026-07-23T14:45:29Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Val- → {{val|, es-ES → es, it-IT → it using [[Project:AWB|AWB]] 4497926 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Enrike Fortūns | vārds_orig = Enrique Fortún | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1995|3|15}} | dz vieta = {{Vieta|Spānija|Madride}} | nodarbošanās = aktieris | dzimums = V }} '''Enrike Peress Sančess-Fortūns'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://es.yatecasting.com/usuario/yate-1c67df|title=Yatecasting|website=Yatecasting|access-date=2026-07-14|language=es}}</ref> ({{Val|es|Enrique Pérez Sánchez-Fortún}}; dzimis 1995. gada 15. martā [[Madride|Madridē]]) ir spāņu [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams ar Lopes Ruisa lomu Spānijas televīzijas seriālā "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]". == Biogrāfija == Enrike Fortūns dzimis 1995. gada 15. martā [[Madride|Madridē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.gosua.com/enrique-fortun/|title=Enrique Fortún - Gosua Films - info@gosua.com|work=Gosua Films|access-date=2026-07-14|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.listal.com/enrique-fort%C3%BAn|title=Enrique Fortún|website=www.listal.com|access-date=2026-07-14}}</ref> Aktiermeistarību apguvis [[Kristina Rota|Kristinas Rotas]] aktieru skolā un vēlāk pilnveidojis izglītību Huana Kodinas studijā. Papildus aktiermākslai viņš nodarbojas ar [[Peldēšana|peldēšanu]], [[Bokss|boksu]] un spēlē [[Ģitāra|ģitāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://happyfm.es/personajes/enrique-fortun-edad-pareja-lope-ruiz-la-promesa-biografia-224896/|title=Enrique Fortún: su edad, su pareja y biografía de Lope Ruíz en ‘La Promesa’|website=Happyfm|access-date=2026-07-14|date=2023-01-19|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spettegolando.it/enrique-fortun-biografia-chi-e-eta-altezza-peso-figli-moglie-carriera-instagram-e-vita-privata.html|title=Enrique Fortún biografia: chi è, età, altezza, peso, figli, moglie, carriera, Instagram e vita privata|last=Minini|first=Rita|website=Spettegolando|access-date=2026-07-14|date=2023-05-06|language=it-IT}}</ref> == Karjera == Savu profesionālo karjeru Fortūns sāka teātrī, piedaloties vairākās izrādēs, tostarp ''Katarsis del Tomatazo'', ''A 7 pasos del Quijote'', ''Ánima'', ''Relatos Rotos'' un ''Anatomía de un suicida''. 2017. gadā viņš debitēja īsfilmā ''Manu'', kam sekoja lomas īsfilmās ''El conejo de la suerte'' un ''Campeón''. 2018. gadā piedalījās televīzijas seriālā ''Centro médico'', bet 2021. gadā filmējās seriālā ''La Fortuna''. Plašāku atpazīstamību ieguva 2023. gadā, pievienojoties Spānijas sabiedriskās televīzijas "[[RTVE La 1|RTVE]]" seriāla "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.vanitatis.elconfidencial.com/famosos/2023-04-04/enrique-fortun-pareja-actor-la-promesa_3605045/|title=Así es Enrique Fortún, de ‘La Promesa’: de su discreta vida privada a su pasión por el deporte|work=vanitatis.elconfidencial.com|access-date=2026-07-14|last=Molina|first=Lucía|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/television/series-tv/2023-04-14/la-promesa-serie-tve1-asi-es-actor-enrique-fortun_3609398/|title=¿Quién es y dónde hemos visto a Enrique Fortún, el actor que encarna a Lope en 'La Promesa'?|last=Richart|first=Alberto|website=elconfidencial.com|access-date=2026-07-14|date=2023-04-14|language=es}}</ref> aktieru sastāvam, kur atveidoja pavāru Lopi Ruisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvserial.it/la-promessa-attore-di-lope-enrique-fortun/|title=Lope La Promessa: chi è Enrique Fortún, età e vita privata|last=Lorenzo|first=Paolo Di|website=Tvserial.it|access-date=2026-07-14|date=2023-09-05|language=it}}</ref> Šī kļuva par viņa līdz šim atpazīstamāko lomu. == Personīgā dzīve == Vairāki spāņu izklaides mediji ziņo, ka Enrike Fortūns un [[Ana Garsesa]] (galvenās varones Hanas Eksposito lomas atveidotāja) pēc iepazīšanās seriāla "Solījums" uzņemšanas laikā uzsākuši romantiskas attiecības un ir redzēti kopā kā pāris ārpus filmēšanās kopā pasākumos, ceļojumos un publiskās situācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theobjective.com/gente/2025-12-16/enrique-fortun-ana-garces-relacion-promesa/|title=Enrique Fortún y Ana Garcés, una relación «de película» que sobrevive a ‘La promesa’|last=Ochoa|first=Marina|website=The Objective|access-date=2026-07-14|date=2025-12-16|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/kaislibas-seriala-solijums-aktieru-istaja-dzive-milestiba-dzimst-filmesanas-laukuma-82550/|title=Kaislības seriāla «Solījums» aktieru īstajā dzīvē: mīlestība dzimst filmēšanas laukumā!?|website=www.santa.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> == Filmogrāfija == === Televīzija === {| class="wikitable" cellpadding="4" border="2" ! style="background:#B0C4DE;" |Gads ! style="background:#B0C4DE;" |Nosaukums ! style="background:#B0C4DE;" |Loma ! style="background:#B0C4DE;" |Piezīmes |- |2018 |''Centro médico'' | rowspan="2" | |1 sērija |- |2021 |''La Fortuna'' |1 sērija |- |2023 - 2025 |"[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" (''La promesa'') |Lope Ruiss |740 sērijas |- |2025 |''Poquita fe'' |Istabas biedrs |1 sērija |} === Īsfilmas === {| class="wikitable" ! style="background:#B0C4DE;" |Gads ! style="background:#B0C4DE;" |Nosaukums |- |2017 |''Manu'' |- | rowspan="2" |2018 |''El conejo de la suerte'' |- |''Campeón'' |} === Mūzikas video === {| class="wikitable" ! style="background:#B0C4DE;" |Gads ! style="background:#B0C4DE;" |Nosaukums ! style="background:#B0C4DE;" |Režisors |- |2022 |''Espinita Clavá'' |Mateo Rufino |} == Teātris == {| class="wikitable" cellpadding="4" border="2" ! style="background:#B0C4DE;" |Nosaukums ! style="background:#B0C4DE;" |Režisors |- |''Katarsis del Tomatazo'' |Marija Boto |- |''A 7 pasos del Quijote'' |Jaroslavs Bjelskis |- |''Un tiovivo en una ratonera'' | rowspan="2" |Huans Kodina |- |''Ánima'' |- |''Té en Samarra'' |Andrea Martoss |- |''Relatos Rotos'' |Karloss Limons |- |''El Feo'' |Irja Ortega |- |''Qui Amiserint, los perdedores'' |Patrisija Penjalvera un Karloss Limons |- |''Anatomia de un suicidio'' | |} == Reklāmas kampaņas == {| class="wikitable" cellpadding="4" border="2" ! style="background:#B0C4DE;" |Nosaukums |- |''Telva'' |- |''Presentador en FITUR 2019'' |- |''Telepizza'' |} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * {{IMDb name|13396744}} * {{Facebook|100006609992990}} * {{Facebook|100064588033736}} * {{Instagram|enrique.fortun}} * [https://www.youtube.com/channel/UCc6DB28uuPykA44GTyt8IbQ Enrike Fortūns] ''[[Youtube]]'' profils * [https://www.gosua.com/enrique-fortun/ Enrike Fortūns] gosua.com vietnē * [https://www.listal.com/enrique-fort%C3%BAn Enrike Fortūns] listal.com vietnē {{DEFAULTSORT:Fortūns, Enrike}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas aktieri]] bt5rh3n8bicaji2c0n4j3ngpefkt0kz 0 635776 4498038 4495843 2026-07-23T20:13:31Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4498038 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | logo = Wildberries_2023_Pink.svg | location_country = {{RUS}} | foundation = {{dat|2004}} | image = WildBerries.jpg | image_size = 300px | image_alt = | image_caption = ''Wildberries'' punkts Tveras apgabalā }} '''''Wildberries''''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes tirgus platforma (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir Tatjana Kima (agrāk Bakaļčuka). ''Wildberries'' ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs. Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. ''Wildberries'' pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu. 2024. gadā ''Wildberries'' apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu RVB. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Bakaļčuku. 2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grani.lv/160193-v-latvii-zablokirovali-dostup-k-wildberries-i-ryadu-drugih-rossiyskih-platform.html|title=В Латвии заблокировали доступ к Wildberries и ряду других российских платформ|website=Grani.LV|access-date=2026-07-18|date=2026-06-08|language=ru}}</ref> Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karu pret Ukrainu]]. 2026. gada jūlijā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā [[Kotovska (Tambovas apgabals)|Kotovskā]] [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]] izcēlās ugunsgrēks uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centrā. Saskaņā ar izdevumu ''ASTRA'' un projekta ''Exilenova+'' ziņoto, pēc sprādzieniem aizdegās noliktava un no tās evakuēja darbiniekus. Krievijas amatpersonas apstiprināja bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, taču sniedza atšķirīgu informāciju par uzbrukuma sekām un nodarītajiem postījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/18/8044655/|title=Дрони атакували Тамбовську область РФ: загорівся логістичний центр|website=Українська правда|access-date=2026-07-18|language=uk}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] 7mp119nxv8cl8t0mmmw467kcxwb1y14 0 635868 4497913 4497554 2026-07-23T14:14:39Z Baisulis 11523 /* Biogrāfija */ : 4497913 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Endijs Bērnems | vārds_orģ = ''Andy Burnham'' | attēls = Official portrait of Andy Burnham MP 2026 (cropped 3x4).jpg | amats = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | term_sākums = {{Dat|2026|7|20|N}} | term_beigas = | priekštecis = [[Kīrs Stārmers]] | pēctecis = | dzim_dati = {{Dzimšanas datums un vecums|1970|1|7}} | dzim_vieta = {{vieta|Anglija|Entrī}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Leiboristu un kooperatīvā partija|Leiboristu un kooperatīvā partija]] | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = | reliģija = | paraksts = | monarhs = [[Čārlzs III Vindzors]] }} '''Endrū Bērnems''' ({{val|en|Andrew Murray Burnham}}; dzimis 1970. gada 7. janvārī) ir britu politiķis, [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] no [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]]. Kā arī bijis [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlamenta deputāts]] no Meikerfīldas vēlēšanu apgabala, bet no 2017. līdz 2026. gadam viņš bija [[Lielmančestra]]s mērs. Laika posmā no 2001. līdz 2017. gadam viņš bija parlamenta deputāts no Lī vēlēšanu apgabala un ieņēma vairākus valdības amatus, tostarp veselības ministra pienākumus (2009—2010) [[Gordons Brauns|Gordona Brauna]] valdībā. Būdams [[Leiboristu un kooperatīvā partija|Leiboristu un kooperatīvās partijas]] biedrs, sevi raksturo kā [[sociālisms|sociālistu]], kas saistīts ar Leiboristu partijas "mērenā kreisā spārna" frakciju, un viņa politisko ideoloģiju mēdz dēvēt par "mančesterismu". == Biogrāfija == Bērnems uzauga Kalčetā, starp [[Liverpūle|Liverpūli]] un [[Mančestra|Mančestru]] Anglijas ziemeļos, un pievienojās leiboristiem 15 gadu vecumā. Viņš studēja angļu valodu [[Kembridžas universitāte]]s Ficsviljama koledžā. Karjeras sākumā Bērnems strādāja par pētnieku pie [[Tesa Džovela|Tesas Džovelas]] un kā īpašais padomnieks kultūras ministram [[Kriss Smits|Krisam Smitam]]. 2001. gada parlamenta vēlēšanās viņš tika ievēlēts par deputātu no Lī apgabala. [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]] un Gordona Brauna valdībās viņš ieņēma vairākus amatus, vispirms kā Valsts kases galvenais sekretārs un vēlāk kā kultūras ministrs, kura laikā viņš izveidoja neatkarīgu komisiju "Hilsboro" traģēdijas izmeklēšanai. 2009. gadā viņš tika iecelts veselības ministra amatā, kurā viņš vadīja cīņu pret [[cūku gripa|cūku gripas pandēmiju]] un uzsāka neatkarīgu izmeklēšanu par Stafordas slimnīcas skandālu. Pēc tam, kad leiboristi 2010. gada vēlēšanās zaudēja varu, Bērnems 2010.—2016. gadā darbojās [[ēnu kabinets|ēnu kabinetā]] bijušo partijas līderu [[Eds Milibends|Eda Milibenda]] un [[Džeremijs Korbins|Džeremija Korbina]] vadībā, ieņemot izglītības ministra, veselības ministra un iekšlietu ministra amatus. Viņš divas reizes kandidēja uz partijas līdera amatu (2010. un 2015. gadā), paliekot attiecīgi ceturtajā un otrajā vietā. Kā leiboristu kandidāts uz jaunizveidoto Lielmančestras mēra amatu, viņš uzvarēja 2017. gada vēlēšanās un pameta parlamentu. Būdams mērs, Bērnems reorganizēja Mančestras tramvaju un autobusu sistēmas, izveidojot "Bee Network", un ieguva iesauku "Ziemeļu karalis" par aktīvu cīņu par papildu finansējumu Ziemeļanglijas kopienām [[COVID-19 pandēmija]]s laikā. Viņš tika pārvēlēts uz otro un trešo termiņu 2021. un 2024. gadā. Pēc leiboristu atgriešanās pie varas 2024. gadā Bērnems saglabāja augstus popularitātes reitingus Lielmančestrā, kas kontrastēja ar premjerministra [[Kīrs Stārmers|Kīra Stārmera]] strauji krītošo popularitāti. Lai gan Leiboristu partijas Nacionālā izpildkomiteja bloķēja viņa kandidēšanu divos starpvēlēšanu apgabalos, pieaugot neuzticībai Stārmera vadībai, Bērnems kļuva par galveno kandidātu uz viņa pēcteča amatu. 2026. gada jūnijā viņš atgriezās parlamentā, uzvarot starpvēlēšanās Meikerfīldā. Saskaņā ar likumu, ievēlēšana parlamentā pieprasīja viņa tūlītēju atkāpšanos no mēra amata. Četras dienas vēlāk Stārmers paziņoja par atkāpšanos, izraisot partijas līdera vēlēšanas. Bērnems saņēma vairāk nekā 90% Leiboristu partijas deputātu atbalstu un tika ievēlēts par līderi bez konkurentiem un 20. jūlijā kļuva par [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministru]].<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Spivey |first1=Matt |last2=Hadfield |first2=Charlotte |last3=Mason |first3=with Chris |last4=Street |first4=Henry Zeffman reporting from Downing |last5=Coughlan |first5=Sean |last6=Palace |first6=Daniela Relph at Buckingham |title=Andy Burnham at Buckingham Palace to become prime minister after Keir Starmer formally resigns |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cgrkv8e8l9qt |work=BBC News |date=20 July 2026 |archive-date=20 July 2026 |access-date=20 July 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260720115340/https://www.bbc.co.uk/news/live/cgrkv8e8l9qt |dead-url=no}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{G20 līderi}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērnems, Endijs}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Leiboristu partijas politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Anglijā dzimušie]] ldxv53oary4q5b32o2uf92tuhh24qfl 0 635872 4498011 4496301 2026-07-23T19:40:09Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4498011 wikitext text/x-wiki '''IMAX''' ir augstas izšķirtspējas filmu kameru, filmu formātu, kinoprojektoru un kinoteātru patentēta sistēma. Tā pazīstama ar stāvām skatītāju rindām un īpaši lieliem ekrāniem ar augstu malu attiecību (aptuveni 1,43:1), lai gan daudzas ar IMAX kamerām uzņemtās filmas tiek demonstrētas platākā formātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Powster |title=Oppenheimer {{!}} Showtimes & Tickets {{!}} In Theaters Now |url=https://www.oppenheimermovie.com/tickets/formats/ |access-date=2023-08-07 |website=Oppenheimer Official Movie Site |language=en |archive-date=December 18, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231218204634/https://www.oppenheimermovie.com/tickets/formats/ |dead-url=yes}}</ref> Uzņēmumu ''[[IMAX Corporation]]'' 1967. gada septembrī dibināja Greiems Fērgusons, Romāns Kroitors, Roberts Kers un Viljams K. Šovs. Tieši viņi 20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā Kanādā izstrādāja pirmos IMAX projekcijas standartus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ieee.ca/millennium/imax/imax_birth.html |title=The Birth of IMAX |publisher=Ieee.ca |access-date=May 23, 2012 |archive-date=September 21, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190921101020/http://ieee.ca/millennium/imax/imax_birth.html |dead-url=yes}}</ref> Lielākais IMAX formāts, ''Grand Theater'', spēj attēlot 1,43:1 saturu uz ekrāna, kas aizpilda gandrīz visu skatītāja redzeslauku, radot iegremdējošu vizuālo pieredzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |last=Bahr |first=Lindsey |date=2026-07-14 |title=What to know: 70mm? IMAX? Dolby? Christopher Nolan breaks down his favorite big screen formats |url=https://apnews.com/article/christopher-nolan-movie-viewing-guide-imax-9a43a2a15dd50de018295ac5fe27325a |access-date=2026-07-17 |website=AP News |language=en}}</ref> IMAX 15/70 formātā tiek izmantoti ļoti lieli ekrāni (18x24 metri), un, atšķirībā no parastajiem kinoprojektoriem, filmas lente tiek padota horizontāli, kas ļauj iegūt attēlu, kura platums pārsniedz standarta [[filmu lente]]s platumu. IMAX filmas bieži tiek demonstrētas kinoteātros, kas būvēti īpaši šim mērķim, lai nodrošinātu atbilstošu malu attiecību. Šādu ēku būvniecība un uzturēšana prasa augstas izmaksas, tādēļ daudzas šāda tipa instalācijas sākotnēji ierobežojās ar augstas kvalitātes dokumentālo īsfilmu demonstrēšanu. 1998. gadā ieviesa SR sistēmu, bet 2004. gadā — MPX sistēmu, lai IMAX tehnoloģiju padarītu pieejamu arī jau esošajos [[kinoteātris|kinoteātros]]. SR sistēma izmantoja nedaudz mazākus ekrānus nekā ''Grand Theater'' kinoteātros, taču tie joprojām atradās speciāli pielāgotās telpās ar 1,43:1 malu attiecību. MPX projektorus izmantoja, lai pielāgotu esošās daudzzāļu kinoteātru telpas uzstādot tajās platākus ekrānus, kas gan samazināja oriģinālās ''Grand Theater'' pieredzes kvalitāti.<ref name="ShrinkingIMAX">{{Cite journal |title=The Shrinking IMAX Screen |journal=LF Examiner |url=https://lfexaminer.com/2010/04/the-shrinking-imax-screen/ |date=2010-04-21 |access-date=2025-10-22}}</ref> 2008. gadā ieviesta sistēma ''IMAX Digital'' (2K), bet 2014. gadā — ''IMAX with Laser'' (4K). Abas tehnoloģijas ir pilnībā digitālas un piemērotas jau esošu kinoteātru modernizācijai. Latvijā vienīgo kinoteātri ar IMAX kinozāli atklāja 2019. gadā "[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]" tirdzniecības centrā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nākamgad atklās pirmo «IMAX» kinozāli Latvijā ar 3D lāzerprojekcijas sistēmām un trīsdimensionālu skaņu sistēmu |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/nakamgad-atklas-pirmo-imax-kinozali-latvija-ar-3d-lazerprojekcijas-sistemam-un-trisdimensionalu-skanu-sistemu.a293050/ |website=www.lsm.lv |accessdate={{dat|2026|7|20||bez}} |language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Kino]] 6by0aqfdfigubb2uatyo3c4pbdvhu03 0 635920 4497898 4497864 2026-07-23T13:21:55Z Lietotaajs 19361 4497898 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref> Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2–1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3–1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3–2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3–2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3–1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2–1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3–0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2–0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3–1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3–2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0–2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3–2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[File:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3–1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2–1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[File:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL ''[[Super Bowl]]'' spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en-US}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en-GB}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en-GB}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en-GB}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-gb}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija|Jordānijas]]. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīnas Futbola asociācijas]] (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> == Spēle == === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] 106'|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] 2lyws6v67dxaoor6a4os2audekf2tj3 4497907 4497898 2026-07-23T13:51:28Z Lietotaajs 19361 4497907 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[File:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2–1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en-GB}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3–1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3–2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3–2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3–1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2–1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3–0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2–0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3–1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3–2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0–2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3–2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[File:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3–1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2–1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[File:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL ''[[Super Bowl]]'' spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en-US}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en-GB}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en-GB}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en-GB}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-gb}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija|Jordānijas]]. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīnas Futbola asociācijas]] (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> == Spēle == === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] 106'|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] dzcyk65i4yxzgqu0g57etnkaaa9u1rn 4497999 4497907 2026-07-23T19:32:19Z Lietotaajs 19361 4497999 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[Gaisa mitrums|gaisa mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[File:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2–1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en-GB}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3–1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3–2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3–2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3–1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2–1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3–0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2–0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3–1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3–2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0–2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3–2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[File:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3–1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2–1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[File:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL ''[[Super Bowl]]'' spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en-US}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en-GB}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en-GB}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en-GB}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-gb}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija|Jordānijas]]. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīnas Futbola asociācijas]] (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> == Spēle == === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== Argentīna ievadīja spēli, gaisa temperatūra bija 27 °C, [[gaisa mitrums]] – 40 %, un spēli stadionā vēroja 80 663 skatītāji. Jau ceturtajā minūtē Spānijai radās laba iespēja gūt vārtus. [[Lamins Jamals]] piespēlēja [[Dani Olmo]], kurš bumbu atspēlēja atpakaļ, atstājot Jamalu vienu pret vārtiem. Viņa sitiens pēc rikošeta no Lisandro Martinesa kājas nonāca pie Argentīnas vārtsarga [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesa]], kurš bumbu atvairīja. 14. minūtē [[Aleksiss Makalisters]], cenšoties atņemt bumbu, pārkāpa noteikumus pret Dani Olmo, taču tiesnesis neparādīja dzelteno kartīti. Divas minūtes vēlāk Jamals izdarīja iegrieztu sitienu pa vārtiem, taču bumba nonāca tieši Martinesa rokās. 39. minūtē [[Mikels Ojarsavals]] no aptuveni 18 metru distances izdarīja zemu tālsitienu, kuru Martiness atvairīja. Divas minūtes vēlāk [[Lisandro Martiness]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Ojarsavalu. Pēc šīs epizodes Argentīna bija spiesta veikt piespiedu maiņu, jo savainojumu guva Lisandro Martiness un nespēja turpināt spēli. 44. minūtē viņa vietā laukumā devās [[Nikolass Otamendi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2026/jul/19/spain-v-argentina-world-cup-2026-final-live-updates|title=Spain beat Argentina 1-0 after extra time to win the 2026 World Cup – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> ==== Otrais puslaiks ==== [[File:P20260719DT-1478 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|left|thumb|Spēles momenti]] Otrā puslaika sākumā Spānija izmantoja Argentīnas kļūdu uzbrukuma veidošanā, un bumba nonāca pie [[Alekss Baena|Aleksa Baenas]], kura sitienu jau 46. minūtē atvairīja Emiljano Martiness. Spānija turpināja izdarīt spiedienu, un 53. minūtē [[Fabjans Ruiss]] kopā ar Mikelu Ojarsavalu centās izveidot bīstamu uzbrukumu, taču vārtu gūšanas iespēja neradās. Minūti vēlāk [[Dani Olmo]] centrēja Kukureljam, bet [[Gonsalo Montjels]] pārtvēra piespēli, neļaujot bumbai sasniegt adresātu. Otrā puslaika labākā vārtu gūšanas iespēja radās 66. minūtē, kad Lamins Jamals pa labo malu aizskrēja līdz gala līnijai un centrēja soda laukumā. [[Ferrans Torress]] sita ar galvu, taču Martiness bumbu droši tvēra.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> Otrā puslaika izskaņā laukumā dominēja Spānija, taču Argentīnu vairākkārt glāba Martiness. 76. minūtē viņš atvairīja [[Pedri]] sitienu, bet minūti vēlāk neļāva gūt vārtus arī [[Pau Kubarsi]]. 80. minūtē [[Niko Viljamss]] sasniedza gala līniju un centrēja soda laukumā, kur [[Emeriks Laports]] sita ar galvu, taču bumba atkal nonāca Martinesa rokās.<ref name=":6" /> Argentīna pirmo patiesi bīstamo momentu izveidoja tikai kompensācijas laika trešajā minūtē, kad [[Džuljano Simeone]] no labās malas izdarīja zemu centrējumu, tomēr [[Unajs Simons]] bumbu bez grūtībām pārtvēra. Sekojošajā pretuzbrukumā Viljamss ar bumbu veica aptuveni 30 metrus un no soda laukuma robežas izdarīja spēcīgu sitienu, kuru Martiness atvairīja.<ref name=":6" /> Dažas sekundes vēlāk Argentīna palika mazākumā, jo [[Enco Fernandess]] par neapdomīgu pārkāpumu pret Kubarsi, cenšoties iegūt brīvo bumbu, saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/mundial-futbol/2026-07-19/espana-argentina-en-directo-la-final-del-mundial-en-vivo.html|title=Así te hemos contado la victoria de España en la final del Mundial ante Argentina para proclamarse campeona|last=Muñoz|first=Álvaro Corcuera, Rafael Pineda, J. M. Benítez, Mikel|website=El País|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=es}}</ref> Pamatlaika pēdējās sekundēs Jamals izpildīja brīvsitienu, kuru Martiness spēja novirzīt prom no vārtiem, un spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]].<ref name=":6" /> Noslēdzoties pamatlaikam, Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas 90 minūšu laikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/argentinas-first-90-minutes-against-spain-000-xg-and-no-shots-on-target-f202607-n/|title=Argentina’s first 90 minutes against Spain: 0.00 xG and no shots on target|last=Lopesino|first=Juan|last2=Nelson|first2=David|website=AS USA|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref> ==== Papildlaiks ==== [[File:Ferran Torres France v Spain 7.24.26-261.jpg|thumb|Ferrans Torress, vienīgais vārtu guvējs spēlē]] 93. minūtē Viljamss nespēja pietiekami spēcīgi ar galvu novirzīt vārtu virzienā Pedri centrējumu, un Argentīnas vārtsargs Martiness bumbu atvairīja.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarosports.com/futbol/mundial-2026/espana-vs-argentina-en-vivo-la-final-del-mundial-2026-resultado-y-goles-del-partido-messi-vs-lamine-yamal-hoy-19-de-julio/|title=España vs Argentina: resumen, goles en video y resultado de la gran final del Mundial 2026|last=Bencid|first=Abraham|website=ClaroSports|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|language=es-MX}}</ref> Trīs minūtes vēlāk Viljamss šķietami guva vārtus pēc tam, kad bumba pie viņa nonāca pēc Merino izspēles, taču vārtu guvums tika atcelts, jo Merino uzbrukuma sākumā bija uzkāpis Otamendi uz kājas. 102. minūtē Merino ar galvu sita garām Martinesa vārtiem. Papildlaika otrā perioda sākumā Torress saņēma Viljamsa ar galvu atspēlētu bumbu un no tuvas distances ar spēcīgu sitienu ar kreiso kāju pārspēja Martinesu, izvirzot Spāniju vadībā ar 1–0.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cgk4ymn3n72t|title=Spain 1-0 Argentina: Ferran Torres scores as Spain win World Cup for second time|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|language=en-GB}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem Argentīna metās uz priekšu, cenšoties panākt izlīdzinājumu, kas deva Spānijai iespējas pretuzbrukumos. 113. minūtē Torress vēlreiz raidīja bumbu vārtos, taču vārtu guvums tika atcelts aizmugures stāvokļa dēļ. Divas minūtes vēlāk Mesi mēģināja pārsteigt Spānijas vārtsargu Simonu ar tālu centrējumu, kas lidoja pāri pārliktnim. 116. minūtē Viljamss izveidoja vēl vienu bīstamu momentu, aizskrēja garām [[Nauels Molina|Nauelam Molinam]] un nonāca labā pozīcijā Argentīnas soda laukumā, taču nespēja ne uzsist pa vārtiem, ne atdot piespēli komandas biedram. 117. minūtē Mesi sitienu no soda laukuma robežas – Argentīnas pirmo sitienu pa vārtiem visā spēlē – ar seju bloķēja Merino, kurš pēc trāpījuma palika guļam uz laukuma.<ref name=":7" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/TheAthleticFC/status/2078978440087409066|title=Lionel Messi had Argentina's first shot of the World Cup final after 116 minutes. It was blocked by the head of Mikel Merino|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> 120. minūtē Argentīnai bija pēdējā iespēja: Simeone piespēlēja [[Markoss Senesi|Markosam Senesi]] soda laukumā, taču Kubarsi bīstamību novērsa, izsitot bumbu uz stūra sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7458228/2026/07/20/pau-cubarsi-world-cup-young-player-barcelona/|title=Pau Cubarsi, the World Cup’s best youngster who plays like a veteran but looks like an angel|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Herrero|first=Laia Cervelló|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pēc stūra sitiena soda laukumā izveidojās burzma, bet Spānijas aizsargi bumbu izsita ārpus laukuma. Nākamajā stūra sitienā [[Nikolass Taljafiko]] novirzīja bumbu pie Simeones, taču viņa izmisīgais sitiens no tuvas distances lidoja krietni pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canal9.cl/episodios/2026/07/20/simeone-el-villano-de-final-en-argentina-erro-gol-y-prefirio-subirse-las-calcetas-en-tanto-de-espana|title=Simeone, villano en la final argentina: falló un gol y en España optó por subirse las calcetas|website=Canal 9 Bío Bío Televisión|access-date=2026-07-23}}</ref> Atlikušajā laikā Spānija kontrolēja bumbu un neļāva Argentīnai izveidot vēl vienu bīstamu uzbrukumu. Martinesa tālais brīvsitiens tika viegli neitralizēts, un pēc finālsvilpes Spānija kļuva par turnīra čempioni.<ref name=":7" /> === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}}|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] 9vgf58mxckfdcojvxp6prf22hvvzr1l 4498120 4497999 2026-07-24T08:37:14Z Lietotaajs 19361 4498120 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[Gaisa mitrums|gaisa mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[File:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2–1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en-GB}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3–1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3–2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3–2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3–1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2–1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3–0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2–0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3–1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3–2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0–2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3–2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[File:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3–1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2–1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[File:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL ''[[Super Bowl]]'' spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en-US}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en-GB}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en-GB}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en-GB}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-gb}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija|Jordānijas]]. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīnas Futbola asociācijas]] (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> == Spēle == === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== Argentīna ievadīja spēli, gaisa temperatūra bija 27 °C, [[gaisa mitrums]] – 40 %, un spēli stadionā vēroja 80 663 skatītāji. Jau ceturtajā minūtē Spānijai radās laba iespēja gūt vārtus. [[Lamins Jamals]] piespēlēja [[Dani Olmo]], kurš bumbu atspēlēja atpakaļ, atstājot Jamalu vienu pret vārtiem. Viņa sitiens pēc rikošeta no Lisandro Martinesa kājas nonāca pie Argentīnas vārtsarga [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesa]], kurš bumbu atvairīja. 14. minūtē [[Aleksiss Makalisters]], cenšoties atņemt bumbu, pārkāpa noteikumus pret Dani Olmo, taču tiesnesis neparādīja dzelteno kartīti. Divas minūtes vēlāk Jamals izdarīja iegrieztu sitienu pa vārtiem, taču bumba nonāca tieši Martinesa rokās. 39. minūtē [[Mikels Ojarsavals]] no aptuveni 18 metru distances izdarīja zemu tālsitienu, kuru Martiness atvairīja. Divas minūtes vēlāk [[Lisandro Martiness]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Ojarsavalu. Pēc šīs epizodes Argentīna bija spiesta veikt piespiedu maiņu, jo savainojumu guva Lisandro Martiness un nespēja turpināt spēli. 44. minūtē viņa vietā laukumā devās [[Nikolass Otamendi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2026/jul/19/spain-v-argentina-world-cup-2026-final-live-updates|title=Spain beat Argentina 1-0 after extra time to win the 2026 World Cup – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> ==== Otrais puslaiks ==== [[File:P20260719DT-1478 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|left|thumb|Spēles momenti]] Otrā puslaika sākumā Spānija izmantoja Argentīnas kļūdu uzbrukuma veidošanā, un bumba nonāca pie [[Alekss Baena|Aleksa Baenas]], kura sitienu jau 46. minūtē atvairīja Emiljano Martiness. Spānija turpināja izdarīt spiedienu, un 53. minūtē [[Fabjans Ruiss]] kopā ar Mikelu Ojarsavalu centās izveidot bīstamu uzbrukumu, taču vārtu gūšanas iespēja neradās. Minūti vēlāk [[Dani Olmo]] centrēja Kukureljam, bet [[Gonsalo Montjels]] pārtvēra piespēli, neļaujot bumbai sasniegt adresātu. Otrā puslaika labākā vārtu gūšanas iespēja radās 66. minūtē, kad Lamins Jamals pa labo malu aizskrēja līdz gala līnijai un centrēja soda laukumā. [[Ferrans Torress]] sita ar galvu, taču Martiness bumbu droši tvēra.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> Otrā puslaika izskaņā laukumā dominēja Spānija, taču Argentīnu vairākkārt glāba Martiness. 76. minūtē viņš atvairīja [[Pedri]] sitienu, bet minūti vēlāk neļāva gūt vārtus arī [[Pau Kubarsi]]. 80. minūtē [[Niko Viljamss]] sasniedza gala līniju un centrēja soda laukumā, kur [[Emeriks Laports]] sita ar galvu, taču bumba atkal nonāca Martinesa rokās.<ref name=":6" /> Argentīna pirmo patiesi bīstamo momentu izveidoja tikai kompensācijas laika trešajā minūtē, kad [[Džuljano Simeone]] no labās malas izdarīja zemu centrējumu, tomēr [[Unajs Simons]] bumbu bez grūtībām pārtvēra. Sekojošajā pretuzbrukumā Viljamss ar bumbu veica aptuveni 30 metrus un no soda laukuma robežas izdarīja spēcīgu sitienu, kuru Martiness atvairīja.<ref name=":6" /> Dažas sekundes vēlāk Argentīna palika mazākumā, jo [[Enco Fernandess]] par neapdomīgu pārkāpumu pret Kubarsi, cenšoties iegūt brīvo bumbu, saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/mundial-futbol/2026-07-19/espana-argentina-en-directo-la-final-del-mundial-en-vivo.html|title=Así te hemos contado la victoria de España en la final del Mundial ante Argentina para proclamarse campeona|last=Muñoz|first=Álvaro Corcuera, Rafael Pineda, J. M. Benítez, Mikel|website=El País|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=es}}</ref> Pamatlaika pēdējās sekundēs Jamals izpildīja brīvsitienu, kuru Martiness spēja novirzīt prom no vārtiem, un spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]].<ref name=":6" /> Noslēdzoties pamatlaikam, Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas 90 minūšu laikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/argentinas-first-90-minutes-against-spain-000-xg-and-no-shots-on-target-f202607-n/|title=Argentina’s first 90 minutes against Spain: 0.00 xG and no shots on target|last=Lopesino|first=Juan|last2=Nelson|first2=David|website=AS USA|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref> ==== Papildlaiks ==== [[File:Ferran Torres France v Spain 7.24.26-261.jpg|thumb|Ferrans Torress, vienīgais vārtu guvējs spēlē]] 93. minūtē Viljamss nespēja pietiekami spēcīgi ar galvu novirzīt vārtu virzienā Pedri centrējumu, un Argentīnas vārtsargs Martiness bumbu atvairīja.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarosports.com/futbol/mundial-2026/espana-vs-argentina-en-vivo-la-final-del-mundial-2026-resultado-y-goles-del-partido-messi-vs-lamine-yamal-hoy-19-de-julio/|title=España vs Argentina: resumen, goles en video y resultado de la gran final del Mundial 2026|last=Bencid|first=Abraham|website=ClaroSports|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|language=es-MX}}</ref> Trīs minūtes vēlāk Viljamss šķietami guva vārtus pēc tam, kad bumba pie viņa nonāca pēc Merino izspēles, taču vārtu guvums tika atcelts, jo Merino uzbrukuma sākumā bija uzkāpis Otamendi uz kājas. 102. minūtē Merino ar galvu sita garām Martinesa vārtiem. Papildlaika otrā perioda sākumā Torress saņēma Viljamsa ar galvu atspēlētu bumbu un no tuvas distances ar spēcīgu sitienu ar kreiso kāju pārspēja Martinesu, izvirzot Spāniju vadībā ar 1–0.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cgk4ymn3n72t|title=Spain 1-0 Argentina: Ferran Torres scores as Spain win World Cup for second time|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|language=en-GB}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem Argentīna metās uz priekšu, cenšoties panākt izlīdzinājumu, kas deva Spānijai iespējas pretuzbrukumos. 113. minūtē Torress vēlreiz raidīja bumbu vārtos, taču vārtu guvums tika atcelts aizmugures stāvokļa dēļ. Divas minūtes vēlāk Mesi mēģināja pārsteigt Spānijas vārtsargu Simonu ar tālu centrējumu, kas lidoja pāri pārliktnim. 116. minūtē Viljamss izveidoja vēl vienu bīstamu momentu, aizskrēja garām [[Nauels Molina|Nauelam Molinam]] un nonāca labā pozīcijā Argentīnas soda laukumā, taču nespēja ne uzsist pa vārtiem, ne atdot piespēli komandas biedram. 117. minūtē Mesi sitienu no soda laukuma robežas – Argentīnas pirmo sitienu pa vārtiem visā spēlē – ar seju bloķēja Merino, kurš pēc trāpījuma palika guļam uz laukuma.<ref name=":7" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/TheAthleticFC/status/2078978440087409066|title=Lionel Messi had Argentina's first shot of the World Cup final after 116 minutes. It was blocked by the head of Mikel Merino|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> 120. minūtē Argentīnai bija pēdējā iespēja: Simeone piespēlēja [[Markoss Senesi|Markosam Senesi]] soda laukumā, taču Kubarsi bīstamību novērsa, izsitot bumbu uz stūra sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7458228/2026/07/20/pau-cubarsi-world-cup-young-player-barcelona/|title=Pau Cubarsi, the World Cup’s best youngster who plays like a veteran but looks like an angel|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Herrero|first=Laia Cervelló|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pēc stūra sitiena soda laukumā izveidojās burzma, bet Spānijas aizsargi bumbu izsita ārpus laukuma. Nākamajā stūra sitienā [[Nikolass Taljafiko]] novirzīja bumbu pie Simeones, taču viņa izmisīgais sitiens no tuvas distances lidoja krietni pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canal9.cl/episodios/2026/07/20/simeone-el-villano-de-final-en-argentina-erro-gol-y-prefirio-subirse-las-calcetas-en-tanto-de-espana|title=Simeone, villano en la final argentina: falló un gol y en España optó por subirse las calcetas|website=Canal 9 Bío Bío Televisión|access-date=2026-07-23}}</ref> Atlikušajā laikā Spānija kontrolēja bumbu un neļāva Argentīnai izveidot vēl vienu bīstamu uzbrukumu. Martinesa tālais brīvsitiens tika viegli neitralizēts, un pēc finālsvilpes Spānija kļuva par turnīra čempioni.<ref name=":7" /> === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}}|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Pēc spēles == [[File:P20260719DT-1699 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|Spānijas futbolisti svin uzvaru pēc finālsvilpes, bet Lionels Mesi noskatās.]] Pēc spēles Jamals un Mesi apskāvās un apmainījās ar dažiem vārdiem. FIFA un vairāki plašsaziņas līdzekļi šo brīdi raksturoja kā simbolisku futbola paaudžu maiņu — Mesi tuvojoties savas izcilās karjeras noslēgumam, bet Jamalam, kurš tiek uzskatīts par vienu no šī sporta veida daudzsološākajiem talantiem, tikai sākot savu ceļu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/how-fresh-messi-yamal-image-signals-changing-of-the-guard|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c0m7zx38v43o|title=World Cup 2026: Spain's Lamine Yamal 'completes football' with victory over Argentina|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en-GB}}</ref> Šim notikumam papildu nozīmi piešķīra [[2007. gada Mesi–Jamala fotosesija|2007. gada fotogrāfija]], kurā toreiz 20 gadus vecais Mesi, spēlējot [[FC Barcelona]], labdarības fotosesijas laikā mazgāja zīdaini Jamalu. Šī bilde atkal nonāca mediju uzmanības centrā saistībā ar viņu tikšanos laukumā gandrīz divdesmit gadus vēlāk.<ref name=":9" /> Spānijas futbolists [[Ferrans Torress]], kurš guva vienīgos vārtus finālā, tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|spēles labāko spēlētāju]].<ref name=":8" /> Apbalvošanas ceremonijā pēc spēles Spānijas futbolists Rodri saņēma [[FIFA Pasaules kausa Zelta bumba|Zelta bumbu]] kā turnīra labākais spēlētājs. Viņa komandas biedrs [[Unajs Simons]] ieguva [[FIFA Pasaules kausa Zelta cimds|Zelta cimdu]] kā Pasaules kausa labākais vārtsargs. Spānijas izlases aizsargs [[Pau Kubarsi]] saņēma [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|FIFA]] [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|Labākā jaunā spēlētāja balvu]] kā turnīra labākais jaunais futbolists. Argentīnas izlases kapteinis [[Lionels Mesi]] ieguva Sudraba bumbu kā otrais labākais turnīra spēlētājs, kā arī Sudraba buci par astoņiem gūtajiem vārtiem turnīrā. Viņš ierindojās otrajā vietā labāko vārtu guvēju sarakstā — aiz [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]], kurš guva desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/award-winners|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref> == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] p65s9xa1foa4umf9p73nxqi1d2t6gdx 0 636027 4497902 4497873 2026-07-23T13:34:44Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4497902 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Skotijas tradicionālās grāfistes''' (arī vēsturiskās grāfistes) bija [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības no [[viduslaiki]]em līdz 1889. gadam, kad tika izveidotas administratīvās grāfistes, kas savukārt pastāvēja līdz 1975. gada administratīvajai reformai. Grāfistes mūsdienās vairs nepilda administratīvās funkcijas, taču tās joprojām tiek izmantotas nekustamā īpašuma reģistrācijā (''Land Registration'') un kopumā atbilst lordu leitnantu — karalisko ceremoniju vietvalžu — pārraudzības iecirkņiem. 1889. gadā izveidotās Skotijas administratīvās grāfistes balstījās uz tradicionālo grāfistu robežām, tomēr to izveides gaitā tika likvidēti daudzie eksklāvi un anklāvi. == Grāfistes == {| class="wikitable sortable" |+ |- !Karte ! Grāfiste !! Angļu nosaukums !Gēlu nosaukums ! Grāfistes pilsēta ! Platība km² ! Mūsdienu administratīvā piederība |- |[[Attēls:Aberdeenshire County.svg|57x57px]] |[[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]] |''Aberdeenshire'' |''Siorrachd Obar Dheathain'' |[[Aberdīna]] |{{Nts|5050}} |Aberdīnšīra |- |[[Attēls:Forfarshire (County of Angus) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Angusa]] |''Angus'' |''Aonghas'' |[[Forfara]] |{{Nts|2181}} |Angusa |- |[[Attēls:Banffshire County.svg|57x57px]] |[[Benfšīra]] |''Banffshire'' |''Siorrachd Bhanbh'' |[[Benfa]] |{{Nts|1660}} |Aberdīnšīra, Mari |- |[[Attēls:Inverness-shire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Invernesšīra]] |''Inverness-shire'' |''Siorrachd Inbhir Nis'' |[[Invernesa]] |{{Nts|10906}} |Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Caithness-Scotland.svg|57x57px]] | [[Keitnesa]]|| ''Caithness'' |''Gallaibh'' || [[Vīka (pilsēta)|Vīka]] || {{Nts|1601}} || Hailenda |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinkārdinšīra]] |''Kincardineshire'' |''A' Mhaoirne'' |[[Stonheivena]] |{{Nts|984}} |Aberdīnšīra, Aberdīna |- |[[Attēls:Morayshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Mari (grāfiste)|Mari]] |''Moray'' |''Moireibh'' |[[Elgina]] |{{Nts|1233}} |Mari, Hailenda |- |[[Attēls:Nairnshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Nērnšīra]] |''Nairnshire'' |''Siorrachd Inbhir Narann'' |[[Nērna]] |{{Nts|518}} |Hailenda |- |[[Attēls:Perthshire County.svg|57x57px]] |[[Pērtšīra]] |''Perthshire'' |''Siorrachd Pheairt'' |[[Pērta (Skotija)|Pērta]] |{{Nts|6550}} |Pērta un Kinrosa, Stērlinga, Klekmenanšīra |- |[[Attēls:County of Ross and Cromarty - Scotland.svg|57x57px]] | [[Rosa un Kromarti]]|| ''Ross and Cromarty'' |''Ros agus Cromba''|| [[Dingvola]] || {{Nts|8002}} || Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Sutherland-Scotland.svg|57x57px]] | [[Saterlenda (grāfiste)|Saterlenda]]|| ''Sutherland'' |''Cataibh''|| [[Dornoha]] || {{Nts|5252}} || Hailenda |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]] 3n3b73ia5sgb2xppxch77zqsmckhns7 4497903 4497902 2026-07-23T13:35:34Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4497903 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Skotijas tradicionālās grāfistes''' (arī vēsturiskās grāfistes) bija [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības no [[viduslaiki]]em līdz 1889. gadam, kad tika izveidotas administratīvās grāfistes, kas savukārt pastāvēja līdz 1975. gada administratīvajai reformai. Grāfistes mūsdienās vairs nepilda administratīvās funkcijas, taču tās joprojām tiek izmantotas nekustamā īpašuma reģistrācijā (''Land Registration'') un kopumā atbilst lordu leitnantu — karalisko ceremoniju vietvalžu — pārraudzības iecirkņiem. 1889. gadā izveidotās Skotijas administratīvās grāfistes balstījās uz tradicionālo grāfistu robežām, tomēr to izveides gaitā tika likvidēti daudzie eksklāvi un anklāvi. == Grāfistes == {| class="wikitable sortable" |+ ! class="unsortable" | Karte |- !Karte ! Grāfiste !! Angļu nosaukums !Gēlu nosaukums ! Grāfistes pilsēta ! Platība km² ! Mūsdienu administratīvā piederība |- |[[Attēls:Aberdeenshire County.svg|57x57px]] |[[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]] |''Aberdeenshire'' |''Siorrachd Obar Dheathain'' |[[Aberdīna]] |{{Nts|5050}} |Aberdīnšīra |- |[[Attēls:Forfarshire (County of Angus) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Angusa]] |''Angus'' |''Aonghas'' |[[Forfara]] |{{Nts|2181}} |Angusa |- |[[Attēls:Banffshire County.svg|57x57px]] |[[Benfšīra]] |''Banffshire'' |''Siorrachd Bhanbh'' |[[Benfa]] |{{Nts|1660}} |Aberdīnšīra, Mari |- |[[Attēls:Inverness-shire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Invernesšīra]] |''Inverness-shire'' |''Siorrachd Inbhir Nis'' |[[Invernesa]] |{{Nts|10906}} |Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Caithness-Scotland.svg|57x57px]] | [[Keitnesa]]|| ''Caithness'' |''Gallaibh'' || [[Vīka (pilsēta)|Vīka]] || {{Nts|1601}} || Hailenda |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinkārdinšīra]] |''Kincardineshire'' |''A' Mhaoirne'' |[[Stonheivena]] |{{Nts|984}} |Aberdīnšīra, Aberdīna |- |[[Attēls:Morayshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Mari (grāfiste)|Mari]] |''Moray'' |''Moireibh'' |[[Elgina]] |{{Nts|1233}} |Mari, Hailenda |- |[[Attēls:Nairnshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Nērnšīra]] |''Nairnshire'' |''Siorrachd Inbhir Narann'' |[[Nērna]] |{{Nts|518}} |Hailenda |- |[[Attēls:Perthshire County.svg|57x57px]] |[[Pērtšīra]] |''Perthshire'' |''Siorrachd Pheairt'' |[[Pērta (Skotija)|Pērta]] |{{Nts|6550}} |Pērta un Kinrosa, Stērlinga, Klekmenanšīra |- |[[Attēls:County of Ross and Cromarty - Scotland.svg|57x57px]] | [[Rosa un Kromarti]]|| ''Ross and Cromarty'' |''Ros agus Cromba''|| [[Dingvola]] || {{Nts|8002}} || Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Sutherland-Scotland.svg|57x57px]] | [[Saterlenda (grāfiste)|Saterlenda]]|| ''Sutherland'' |''Cataibh''|| [[Dornoha]] || {{Nts|5252}} || Hailenda |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]] 1qx6628e63p3rp00qcl6u5vxe4g4y9e 4497904 4497903 2026-07-23T13:36:50Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4497904 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Skotijas tradicionālās grāfistes''' (arī vēsturiskās grāfistes) bija [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības no [[viduslaiki]]em līdz 1889. gadam, kad tika izveidotas administratīvās grāfistes, kas savukārt pastāvēja līdz 1975. gada administratīvajai reformai. Grāfistes mūsdienās vairs nepilda administratīvās funkcijas, taču tās joprojām tiek izmantotas nekustamā īpašuma reģistrācijā (''Land Registration'') un kopumā atbilst lordu leitnantu — karalisko ceremoniju vietvalžu — pārraudzības iecirkņiem. 1889. gadā izveidotās Skotijas administratīvās grāfistes balstījās uz tradicionālo grāfistu robežām, tomēr to izveides gaitā tika likvidēti daudzie eksklāvi un anklāvi. == Grāfistes == {| class="wikitable sortable" |+ ! class="unsortable" | Karte ! Apgabals !! Angļu nosaukums !Gēlu nosaukums ! Grāfistes pilsēta ! Platība km² ! Mūsdienu administratīvā piederība |- |[[Attēls:Aberdeenshire County.svg|57x57px]] |[[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]] |''Aberdeenshire'' |''Siorrachd Obar Dheathain'' |[[Aberdīna]] |{{Nts|5050}} |Aberdīnšīra |- |[[Attēls:Forfarshire (County of Angus) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Angusa]] |''Angus'' |''Aonghas'' |[[Forfara]] |{{Nts|2181}} |Angusa |- |[[Attēls:Banffshire County.svg|57x57px]] |[[Benfšīra]] |''Banffshire'' |''Siorrachd Bhanbh'' |[[Benfa]] |{{Nts|1660}} |Aberdīnšīra, Mari |- |[[Attēls:Inverness-shire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Invernesšīra]] |''Inverness-shire'' |''Siorrachd Inbhir Nis'' |[[Invernesa]] |{{Nts|10906}} |Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Caithness-Scotland.svg|57x57px]] | [[Keitnesa]]|| ''Caithness'' |''Gallaibh'' || [[Vīka (pilsēta)|Vīka]] || {{Nts|1601}} || Hailenda |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinkārdinšīra]] |''Kincardineshire'' |''A' Mhaoirne'' |[[Stonheivena]] |{{Nts|984}} |Aberdīnšīra, Aberdīna |- |[[Attēls:Morayshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Mari (grāfiste)|Mari]] |''Moray'' |''Moireibh'' |[[Elgina]] |{{Nts|1233}} |Mari, Hailenda |- |[[Attēls:Nairnshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Nērnšīra]] |''Nairnshire'' |''Siorrachd Inbhir Narann'' |[[Nērna]] |{{Nts|518}} |Hailenda |- |[[Attēls:Perthshire County.svg|57x57px]] |[[Pērtšīra]] |''Perthshire'' |''Siorrachd Pheairt'' |[[Pērta (Skotija)|Pērta]] |{{Nts|6550}} |Pērta un Kinrosa, Stērlinga, Klekmenanšīra |- |[[Attēls:County of Ross and Cromarty - Scotland.svg|57x57px]] | [[Rosa un Kromarti]]|| ''Ross and Cromarty'' |''Ros agus Cromba''|| [[Dingvola]] || {{Nts|8002}} || Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Sutherland-Scotland.svg|57x57px]] | [[Saterlenda (grāfiste)|Saterlenda]]|| ''Sutherland'' |''Cataibh''|| [[Dornoha]] || {{Nts|5252}} || Hailenda |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]] 1i165k9hwxu190kdgj1n4b06ugqh9u3 4497989 4497904 2026-07-23T19:07:49Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4497989 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Skotijas tradicionālās grāfistes''' (arī vēsturiskās grāfistes) bija [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības no [[viduslaiki]]em līdz 1889. gadam, kad tika izveidotas administratīvās grāfistes, kas savukārt pastāvēja līdz 1975. gada administratīvajai reformai. Grāfistes mūsdienās vairs nepilda administratīvās funkcijas, taču tās joprojām tiek izmantotas nekustamā īpašuma reģistrācijā (''Land Registration'') un kopumā atbilst lordu leitnantu — karalisko ceremoniju vietvalžu — pārraudzības iecirkņiem. 1889. gadā izveidotās Skotijas administratīvās grāfistes balstījās uz tradicionālo grāfistu robežām, tomēr to izveides gaitā tika likvidēti daudzie eksklāvi un anklāvi. == Grāfistes == {| class="wikitable sortable" |+ ! class="unsortable" | Karte ! Apgabals !! Angļu nosaukums !Gēlu nosaukums ! Grāfistes pilsēta ! Platība km² ! Mūsdienu administratīvā piederība |- |[[Attēls:Aberdeenshire County.svg|57x57px]] |[[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]] |''Aberdeenshire'' |''Siorrachd Obar Dheathain'' |[[Aberdīna]] |{{Nts|5050}} |Aberdīnšīra |- |[[Attēls:Forfarshire (County of Angus) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Angusa]] |''Angus'' |''Aonghas'' |[[Forfara]] |{{Nts|2181}} |Angusa |- |[[Attēls:Argyllshire locator map.svg|57x57px]] |[[Ārgaila]] |''Argyll'' |''Earra-Ghàidheal'' |[[Inverēri]] |{{Nts|8081}} |Ārgaila un Bjūta, Hailenda |- |[[Attēls:Haddingtonshire (East Lothian) County - Scotland.svg|57x57px]] |[[Austrumlotjana]] |''East Lothian'' |''Lodainn an Ear'' |[[Hadingtona]] |{{Nts|688}} |Austrumlotjana, Skotišbordersa |- |[[Attēls:Banffshire County.svg|57x57px]] |[[Benfšīra]] |''Banffshire'' |''Siorrachd Bhanbh'' |[[Benfa]] |{{Nts|1660}} |Aberdīnšīra, Mari |- |[[Attēls:Berwickshire County.svg|57x57px]] |[[Berikšīra]] |''Berwickshire'' |''Siorrachd Bhearaig'' |[[Berika pie Tvīdas|Berika]], [[Grīnlo]], [[Dansa]] |{{Nts|1184}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Buteshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Bjūtšīra]] |''Buteshire'' |''Siorrachd Bhòid'' |[[Rotseja]] |{{Nts|583}} |Ārgaila un Bjūta, Ziemeļēršīra |- |[[Attēls:Dumfriesshire County.svg|57x57px]] |[[Damfrīsšīra]] |''Dumfriesshire'' |''Siorrachd Dhùn Phris'' |[[Damfrīsa]] |{{Nts|2753}} |Damfrīsa un Geloveja |- |[[Attēls:Dunbartonshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Danbārtonšīra]] |''Dunbartonshire'' |''Siorrachd Dhùn Breatann'' |[[Dambārtona]] |{{Nts|624}} |Ārgaila un Bjūta, Austrumdanbārtonšīra, Rietumdanbārtonšīra, Ziemeļlanarkšīra |- |[[Attēls:Ayrshire.svg|57x57px]] |[[Ēršīra]] |''Ayrshire'' |''Siorrachd Inbhir Àir'' |[[Ēra (pilsēta)|Ēra]] |{{Nts|2924}} |Ziemeļēršīra, Dienvidēršīra, Austrumēršīra |- |[[Attēls:Fifeshire locator map.svg|57x57px]] |[[Faifa]] |''Fife'' |''Fìobha'' |[[Glenrotisa]] |{{Nts|1325}} |Faifa |- |[[Attēls:Inverness-shire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Invernesšīra]] |''Inverness-shire'' |''Siorrachd Inbhir Nis'' |[[Invernesa]] |{{Nts|10906}} |Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Caithness-Scotland.svg|57x57px]] | [[Keitnesa]]|| ''Caithness'' |''Gallaibh'' || [[Vika]]|| {{Nts|1601}} || Hailenda |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinkārdinšīra]] |''Kincardineshire'' |''A' Mhaoirne'' |[[Stonheivena]] |{{Nts|984}} |Aberdīnšīra, Aberdīna |- |[[Attēls:Kinross-shire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinrosšīra]] |''Kinross-shire'' |''Siorrachd Cheann Rois'' |[[Kinrosa]] |{{Nts|189}} |Pērta un Kinrosa |- |[[Attēls:Kirkcudbrightshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kērkūbrišīra]] |''Kirkcudbrightshire'' |''Siorrachd Chille Chùithbeirt'' |[[Kērkūbri]] |{{Nts|2328}} |Damfrīsa un Geloveja |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Klekmenanšīra]] |''Clackmannanshire'' |''Siorrachd Chlach Mhanann'' |[[Eloa]] |{{Nts|148}} |Klekmenanšīra |- |[[Attēls:Lanarkshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Lanarkšīra]] |''Lanarkshire'' |''Siorrachd Lannraig'' |[[Lanarka]], [[Glāzgova]], [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]] |{{Nts|2277}} |Ziemeļlanarkšīra, Dienvidlanarkšīra, Glāzgova, Austrumdanbārtonšīra |- |[[Attēls:Morayshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Mari (grāfiste)|Mari]] |''Moray'' |''Moireibh'' |[[Elgina]] |{{Nts|1233}} |Mari, Hailenda |- |[[Attēls:Nairnshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Nērnšīra]] |''Nairnshire'' |''Siorrachd Inbhir Narann'' |[[Nērna]] |{{Nts|518}} |Hailenda |- |[[Attēls:County of Orkney - Scotland.svg|57x57px]] |[[Orkni]] |''Orkney'' |''Arcaibh'' |[[Kērkvola]] |{{Nts|990}} |Orkneju salas |- |[[Attēls:Peeblesshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Peblsšīra]] |''Peeblesshire'' |''Siorrachd nam Pùballan'' |[[Peblsa]] |{{Nts|1419}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Perthshire County.svg|57x57px]] |[[Pērtšīra]] |''Perthshire'' |''Siorrachd Pheairt'' |[[Pērta (Skotija)|Pērta]] |{{Nts|6550}} |Pērta un Kinrosa, Stērlinga, Klekmenanšīra |- |[[Attēls:Renfrewshire (historic county) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīra]] |''Renfrewshire'' |''Siorrachd Rinn Friù'' |[[Renfrū]], [[Peizli]] |{{Nts|630}} |Inverklaida, Renfrūšīra, Austrumrenfrūšīra |- |[[Attēls:Linlithgowshire (county of West Lothian) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Rietumlotjana (grāfiste)|Rietumlotjana]] |''West Lothian'' |''Lodainn an Iar'' |[[Linlitgova]] |{{Nts|325}} |Rietumlotjana, Edinburga, Folkirka |- |[[Attēls:Roxburghshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Roksborošīra]] |''Roxburghshire'' |''Siorrachd Rosbroig'' |[[Džedboro]] |{{Nts|1725}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:County of Ross and Cromarty - Scotland.svg|57x57px]] | [[Rosa un Kromarti]]|| ''Ross and Cromarty'' |''Ros agus Cromba''|| [[Dingvola]] || {{Nts|8002}} || Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Sutherland-Scotland.svg|57x57px]] | [[Saterlenda (grāfiste)|Saterlenda]]|| ''Sutherland'' |''Cataibh''|| [[Dornoha]] || {{Nts|5252}} || Hailenda |- |[[Attēls:Selkirkshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Selkērkšīra]] |''Selkirkshire'' |''Siorrachd Shalcraig'' |[[Selkērka]] |{{Nts|692}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Stirlingshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Stērlingšīra]] |''Stirlingshire'' |''Siorrachd Sruighlea'' |[[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] |{{Nts|1158}} |Stērlinga, Folkirka, Austrumdanbārtonšīra, Ziemeļlanarkšīra |- |[[Attēls:County of Zetland - Scotland.svg|57x57px]] |[[Šetlenda]] |''Zetland'' |''Sealtainn'' |[[Lērika]] |{{Nts|1467}} |Šetlenda |- |[[Attēls:Edinburghshire (County of Midlothian) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Viduslotjana (grāfiste)|Viduslotjana]] |''Midlothian'' |''Meadhan Lodainn'' |[[Edinburga]] |{{Nts|938}} |Viduslotjana, Edinburga, Austrumlotjana, Rietumlotjana, Skotišbordersa |- |[[Attēls:Wigtownshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Vigtaunšīra]] |''Wigtownshire'' |''Siorrachd Bhaile na h-Ùige'' |[[Vigtauna]] |{{Nts|1261}} |Damfrīsa un Geloveja |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]] 4fgg8patrp4yrqt8im5rfkt07v91euo 3 636028 4497906 2026-07-23T13:48:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4497906 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Marks22vivi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) kiww2brtm210uh2vciedqawx0i65ux7 3 636029 4497933 2026-07-23T14:50:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4497933 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Inta Lepste}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. jūlijs, plkst. 17.50 (EEST) pwrmtkq40vjaxt41vspxgzjcde6mrbd 0 636030 4497934 2026-07-23T14:51:54Z Pirags 3757 jauna lpp 4497934 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Veselības centru apvienība | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2011. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Andreja Saharova iela]] 16, [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = [[veselības aprūpe]] | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.vca.lv/kontakti.html www.vca.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Veselības centru apvienība"''' (VCA) ir [[Latvija]]s [[veselības aprūpe]]s pakalpojumu uzņēmums, kura vienīgā īpašniece ir AS "Poliklīnika", kas savukārt pieder kompānijai "Repharm", kurai pieder arī Latvijas zāļu vairumtirgotāja "Recipe Plus" aptieku tīkls AS "Sentor Farm aptiekas" ("Mēness aptiekas") un augu valsts ārstnieciskos līdzekļu ražotāja AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" (RFF).<ref name=“firmas.lv”>[https://www.firmas.lv/en/news/view/news584840125b799+Par_AS__Vesel%C4%ABbas_centru_apvien%C4%ABba__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju_k%C4%BCuvusi__Centr%C4%81l%C4%81s_laboratorijas__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ja_Stella_Lapi%C5%86a Par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju kļuvusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa] [[LETA]] 07.12.2016</ref> == Vēsture == Akciju sabiedrība “Veselības centru apvienība” reģistrēta 2011. ɡada 29. oktobrī, tai piederēja Medicīnas sabiedrība ''Aura-R'', SIA ''Da & Ko'' un Medicīnas sabiedrība ''Vesels''. 2012. ɡadā pievienoja AS ''Medicīnas vadības centrs'', AS ''RĪGAS VESELĪBAS CENTRS "PĻAVNIEKI"'', SIA ''JUGLAS MEDICĪNAS CENTRS'' un SIA ''OLVI''. 2013. ɡadā tā kļuva par SIA Medicīniskā sabiedrība ''Pulss 5'' vienīgo kapitāldaļu turētāju.<ref>[https://db.lv/zinas/veselibas-centru-apvieniba-klust-par-pulss-5-vienigo-ipasnieci Veselības centru apvienība kļūst par Pulss 5 vienīgo īpašnieci] db.lv 08.10.2013</ref> 2016. ɡadā "Veselības centru apvienībā" ietilpa 11 medicīnas centri Rīgas centrā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežaparkā, Bolderājā, Imantā, Juglā un Sarkandaugavā, kā arī Daugavpilī, Liepājā un Talsos. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 3 835 090 eiro. Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānoja investēt 15 līdz 17 miljonus eiro.<ref>[https://medicine.lv/raksti/jaunas-vca-klinikas-izveide-jurmala-planots-investet-15-lidz-17-miljonus-eiro Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānots investēt 15 līdz 17 miljonus eiro] medicine.lv 22.01.2016</ref> 2016. ɡada noɡalē holdings AS "Repharm" informēja, ka par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju iecelta "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, aɡrākais valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis turpināja darboties kā valdes loceklis.<ref name=“firmas.lv”/> 2019. ɡadā VCA pievienoja SIA ''DUBULTU POLIKLĪNIKA'' un SIA ''Dubultu nams''. 2021. ɡadā pievienoja SIA ''KURZEMES EGV'', bet 2025. ɡadā SIA ''OlainMed'' un SIA ''Klīnika DiaMed''.<ref>[https://company.lursoft.lv/veselibas-centru-apvieniba/40103464662 company.lursoft.lv]</ref> 2026. ɡadā VCA un tās meitas sabiedrību ārstniecības iestādes darbojās Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Bauskā, Daugavpilī, Liepājā, Olainē, Talsos. Tāpat VCA ir meitas sabiedrība SIA "Medical plus" ar filiālēm Rēzeknē un Daugavpilī. 2026. ɡada 20. jūlijā [[Konkurences padome]] (KP) atļāva AS "Veselības centru apvienība" iegūt arī izšķirošu ietekmi pār AS "[[Latvijas Jūras medicīnas centrs]]", abām iestādēm apvienojoties.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.07.2026-veselibas-centru-apvienibai-lauj-iegut-izskirosu-ietekmi-par-latvijas-juras-medicinas-centru.a655645/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Veselības centru apvienībai» ļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār «Latvijas Jūras medicīnas centru»] lsm.lv 20.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā|Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 70m582133lbc9zxg4lzvgh879i1afey 4497935 4497934 2026-07-23T14:52:35Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4497935 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Veselības centru apvienība | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2011. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Andreja Saharova iela]] 16, [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = [[veselības aprūpe]] | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.vca.lv/kontakti.html www.vca.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Veselības centru apvienība"''' (VCA) ir [[Latvija]]s [[veselības aprūpe]]s pakalpojumu uzņēmums, kura vienīgā īpašniece ir AS "Poliklīnika", kas savukārt pieder kompānijai "Repharm", kurai pieder arī Latvijas zāļu vairumtirgotāja "Recipe Plus" aptieku tīkls AS "Sentor Farm aptiekas" ("Mēness aptiekas") un augu valsts ārstnieciskos līdzekļu ražotāja AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" (RFF).<ref name=“firmas.lv”>[https://www.firmas.lv/en/news/view/news584840125b799+Par_AS__Vesel%C4%ABbas_centru_apvien%C4%ABba__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju_k%C4%BCuvusi__Centr%C4%81l%C4%81s_laboratorijas__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ja_Stella_Lapi%C5%86a Par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju kļuvusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa] [[LETA]] 07.12.2016</ref> == Vēsture == Akciju sabiedrība “Veselības centru apvienība” reģistrēta 2011. ɡada 29. oktobrī, sākotnēji tai piederēja Medicīnas sabiedrība ''Aura-R'', SIA ''Da & Ko'' un Medicīnas sabiedrība ''Vesels''. 2012. ɡadā pievienoja AS ''Medicīnas vadības centrs'', AS ''RĪGAS VESELĪBAS CENTRS "PĻAVNIEKI"'', SIA ''JUGLAS MEDICĪNAS CENTRS'' un SIA ''OLVI''. 2013. ɡadā tā kļuva par SIA Medicīniskā sabiedrība ''Pulss 5'' vienīgo kapitāldaļu turētāju.<ref>[https://db.lv/zinas/veselibas-centru-apvieniba-klust-par-pulss-5-vienigo-ipasnieci Veselības centru apvienība kļūst par Pulss 5 vienīgo īpašnieci] db.lv 08.10.2013</ref> 2016. ɡadā "Veselības centru apvienībā" ietilpa 11 medicīnas centri Rīgas centrā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežaparkā, Bolderājā, Imantā, Juglā un Sarkandaugavā, kā arī Daugavpilī, Liepājā un Talsos. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 3 835 090 eiro. Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānoja investēt 15 līdz 17 miljonus eiro.<ref>[https://medicine.lv/raksti/jaunas-vca-klinikas-izveide-jurmala-planots-investet-15-lidz-17-miljonus-eiro Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānots investēt 15 līdz 17 miljonus eiro] medicine.lv 22.01.2016</ref> 2016. ɡada noɡalē holdings AS "Repharm" informēja, ka par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju iecelta "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, aɡrākais valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis turpināja darboties kā valdes loceklis.<ref name=“firmas.lv”/> 2019. ɡadā VCA pievienoja SIA ''DUBULTU POLIKLĪNIKA'' un SIA ''Dubultu nams''. 2021. ɡadā pievienoja SIA ''KURZEMES EGV'', bet 2025. ɡadā SIA ''OlainMed'' un SIA ''Klīnika DiaMed''.<ref>[https://company.lursoft.lv/veselibas-centru-apvieniba/40103464662 company.lursoft.lv]</ref> 2026. ɡadā VCA un tās meitas sabiedrību ārstniecības iestādes darbojās Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Bauskā, Daugavpilī, Liepājā, Olainē, Talsos. Tāpat VCA ir meitas sabiedrība SIA "Medical plus" ar filiālēm Rēzeknē un Daugavpilī. 2026. ɡada 20. jūlijā [[Konkurences padome]] (KP) atļāva AS "Veselības centru apvienība" iegūt arī izšķirošu ietekmi pār AS "[[Latvijas Jūras medicīnas centrs]]", abām iestādēm apvienojoties.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.07.2026-veselibas-centru-apvienibai-lauj-iegut-izskirosu-ietekmi-par-latvijas-juras-medicinas-centru.a655645/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Veselības centru apvienībai» ļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār «Latvijas Jūras medicīnas centru»] lsm.lv 20.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā|Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] g4hraaq7mk2cq6o89t8qpqi9njvhjeq 4497939 4497935 2026-07-23T14:58:48Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4497939 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Veselības centru apvienība | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2011. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Andreja Saharova iela]] 16, [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = [[veselības aprūpe]] | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.vca.lv/kontakti.html www.vca.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Veselības centru apvienība"''' (VCA) ir [[Latvija]]s [[veselības aprūpe]]s pakalpojumu uzņēmums, kura vienīgā īpašniece ir AS "Poliklīnika", kas savukārt pieder kompānijai "Repharm", kurai pieder arī Latvijas zāļu vairumtirgotāja "Recipe Plus" aptieku tīkls AS "Sentor Farm aptiekas" ("Mēness aptiekas") un augu valsts ārstnieciskos līdzekļu ražotāja AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" (RFF).<ref name=“firmas.lv”>[https://www.firmas.lv/en/news/view/news584840125b799+Par_AS__Vesel%C4%ABbas_centru_apvien%C4%ABba__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju_k%C4%BCuvusi__Centr%C4%81l%C4%81s_laboratorijas__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ja_Stella_Lapi%C5%86a Par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju kļuvusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa] [[LETA]] 07.12.2016</ref> == Vēsture == Akciju sabiedrība “Veselības centru apvienība” reģistrēta 2011. ɡada 29. oktobrī, sākotnēji tai piederēja Medicīnas sabiedrība ''Aura-R'', SIA ''Da & Ko'' un Medicīnas sabiedrība ''Vesels''. 2012. ɡadā pievienoja AS ''Medicīnas vadības centrs'', AS ''RĪGAS VESELĪBAS CENTRS "PĻAVNIEKI"'', SIA ''JUGLAS MEDICĪNAS CENTRS'' un SIA ''OLVI''. 2013. ɡadā tā kļuva par SIA Medicīniskā sabiedrība ''Pulss 5'' vienīgo kapitāldaļu turētāju.<ref>[https://db.lv/zinas/veselibas-centru-apvieniba-klust-par-pulss-5-vienigo-ipasnieci Veselības centru apvienība kļūst par Pulss 5 vienīgo īpašnieci] db.lv 08.10.2013</ref> 2016. ɡadā "Veselības centru apvienībā" ietilpa 11 medicīnas centri Rīgas centrā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežaparkā, Bolderājā, Imantā, Juglā un Sarkandaugavā, kā arī Daugavpilī, Liepājā un Talsos. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 3 835 090 eiro. Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānoja investēt 15 līdz 17 miljonus eiro.<ref>[https://medicine.lv/raksti/jaunas-vca-klinikas-izveide-jurmala-planots-investet-15-lidz-17-miljonus-eiro Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānots investēt 15 līdz 17 miljonus eiro] medicine.lv 22.01.2016</ref> 2016. ɡada noɡalē holdings AS "Repharm" informēja, ka par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju iecelta "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, aɡrākais VCA valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis turpināja darboties kā valdes loceklis.<ref name=“firmas.lv”/> 2019. ɡadā VCA pievienoja SIA ''DUBULTU POLIKLĪNIKA'' un SIA ''Dubultu nams''. 2021. ɡadā pievienoja SIA ''KURZEMES EGV'', bet 2025. ɡadā SIA ''OlainMed'' un SIA ''Klīnika DiaMed''.<ref>[https://company.lursoft.lv/veselibas-centru-apvieniba/40103464662 company.lursoft.lv]</ref> 2026. ɡadā VCA un tās meitas sabiedrību ārstniecības iestādes darbojās Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Bauskā, Daugavpilī, Liepājā, Olainē, Talsos. Tāpat VCA ir meitas sabiedrība SIA "Medical plus" ar filiālēm Rēzeknē un Daugavpilī. 2026. ɡada 20. jūlijā [[Konkurences padome]] (KP) atļāva AS "Veselības centru apvienība" iegūt arī izšķirošu ietekmi pār AS "[[Latvijas Jūras medicīnas centrs]]", abām iestādēm apvienojoties.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.07.2026-veselibas-centru-apvienibai-lauj-iegut-izskirosu-ietekmi-par-latvijas-juras-medicinas-centru.a655645/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Veselības centru apvienībai» ļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār «Latvijas Jūras medicīnas centru»] lsm.lv 20.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā|Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] cw7swt3i56nc1n9x1049y6m4mqsvfoy 4497943 4497939 2026-07-23T15:02:37Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4497943 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Veselības centru apvienība | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2011. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Andreja Saharova iela]] 16, [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = [[veselības aprūpe]] | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.vca.lv/kontakti.html www.vca.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Veselības centru apvienība"''' (VCA) ir [[Latvija]]s [[veselības aprūpe]]s pakalpojumu uzņēmums, kura vienīgā īpašniece ir AS "Poliklīnika", kas savukārt pieder kompānijai "Repharm", kurai pieder arī Latvijas zāļu vairumtirgotāja "Recipe Plus" aptieku tīkls AS "Sentor Farm aptiekas" ("Mēness aptiekas") un augu valsts ārstnieciskos līdzekļu ražotāja AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" (RFF).<ref name=“firmas.lv”>[https://www.firmas.lv/en/news/view/news584840125b799+Par_AS__Vesel%C4%ABbas_centru_apvien%C4%ABba__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju_k%C4%BCuvusi__Centr%C4%81l%C4%81s_laboratorijas__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ja_Stella_Lapi%C5%86a Par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju kļuvusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa] [[LETA]] 07.12.2016</ref> == Vēsture == Akciju sabiedrība “Veselības centru apvienība” reģistrēta 2011. ɡada 29. oktobrī, sākotnēji tai piederēja Medicīnas sabiedrība ''Aura-R'', SIA ''Da & Ko'' un Medicīnas sabiedrība ''Vesels''. 2012. ɡadā pievienoja AS ''Medicīnas vadības centrs'', AS ''Rīɡas veselības centrs "PĻAVNIEKI"'', SIA ''Juɡlas medicīnas centrs'' un SIA ''OLVI''. 2013. ɡadā tā kļuva par SIA Medicīniskā sabiedrība ''Pulss 5'' vienīgo kapitāldaļu turētāju.<ref>[https://db.lv/zinas/veselibas-centru-apvieniba-klust-par-pulss-5-vienigo-ipasnieci Veselības centru apvienība kļūst par Pulss 5 vienīgo īpašnieci] db.lv 08.10.2013</ref> 2016. ɡadā "Veselības centru apvienībā" ietilpa 11 medicīnas centri Rīgas centrā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežaparkā, Bolderājā, Imantā, Juglā un Sarkandaugavā, kā arī Daugavpilī, Liepājā un Talsos. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 3 835 090 eiro. Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānoja investēt 15 līdz 17 miljonus eiro.<ref>[https://medicine.lv/raksti/jaunas-vca-klinikas-izveide-jurmala-planots-investet-15-lidz-17-miljonus-eiro Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānots investēt 15 līdz 17 miljonus eiro] medicine.lv 22.01.2016</ref> 2016. ɡada noɡalē holdings AS "Repharm" informēja, ka par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju iecelta "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, aɡrākais VCA valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis turpināja darboties kā valdes loceklis.<ref name=“firmas.lv”/> 2019. ɡadā VCA pievienoja SIA ''Dubultu poliklīnika'' un SIA ''Dubultu nams''. 2021. ɡadā pievienoja SIA ''Kurzemes EGV'', bet 2025. ɡadā SIA ''OlainMed'' un SIA ''Klīnika DiaMed''.<ref>[https://company.lursoft.lv/veselibas-centru-apvieniba/40103464662 company.lursoft.lv]</ref> 2026. ɡadā VCA un tās meitas sabiedrību ārstniecības iestādes darbojās Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Bauskā, Daugavpilī, Liepājā, Olainē, Talsos. Tāpat VCA ir meitas sabiedrība SIA "Medical plus" ar filiālēm Rēzeknē un Daugavpilī. 2026. ɡada 20. jūlijā [[Konkurences padome]] (KP) atļāva AS "Veselības centru apvienība" iegūt arī izšķirošu ietekmi pār AS "[[Latvijas Jūras medicīnas centrs]]", abām iestādēm apvienojoties.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.07.2026-veselibas-centru-apvienibai-lauj-iegut-izskirosu-ietekmi-par-latvijas-juras-medicinas-centru.a655645/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Veselības centru apvienībai» ļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār «Latvijas Jūras medicīnas centru»] lsm.lv 20.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā|Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] md7lnqktj10s9nz00yqmqjfyyllv6xz 4497947 4497943 2026-07-23T15:15:55Z Meistars Joda 781 4497947 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Veselības centru apvienība | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2011. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Andreja Saharova iela]] 16, [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = [[veselības aprūpe]] | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.vca.lv/kontakti.html www.vca.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Veselības centru apvienība"''' (VCA) ir [[Latvija]]s [[veselības aprūpe]]s pakalpojumu uzņēmums, kura vienīgā īpašniece ir AS "Poliklīnika", kas savukārt pieder kompānijai "Repharm", kurai pieder arī Latvijas zāļu vairumtirgotāja "Recipe Plus" aptieku tīkls AS "Sentor Farm aptiekas" ("Mēness aptiekas") un augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotāja AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" (RFF).<ref name=“firmas.lv”>[https://www.firmas.lv/en/news/view/news584840125b799+Par_AS__Vesel%C4%ABbas_centru_apvien%C4%ABba__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju_k%C4%BCuvusi__Centr%C4%81l%C4%81s_laboratorijas__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ja_Stella_Lapi%C5%86a Par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju kļuvusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa] [[LETA]] 07.12.2016</ref> == Vēsture == Akciju sabiedrība “Veselības centru apvienība” reģistrēta 2011. ɡada 29. oktobrī, sākotnēji tai piederēja Medicīnas sabiedrība ''Aura-R'', SIA ''Da & Ko'' un Medicīnas sabiedrība ''Vesels''. 2012. ɡadā tai pievienoja AS ''Medicīnas vadības centru'', AS ''Rīɡas veselības centru "PĻAVNIEKI"'', SIA ''Juɡlas medicīnas centru'' un SIA ''OLVI''. 2013. ɡadā tā kļuva par SIA Medicīniskā sabiedrība ''Pulss 5'' vienīgo kapitāldaļu turētāju.<ref>[https://db.lv/zinas/veselibas-centru-apvieniba-klust-par-pulss-5-vienigo-ipasnieci Veselības centru apvienība kļūst par Pulss 5 vienīgo īpašnieci] db.lv 08.10.2013</ref> 2016. ɡadā "Veselības centru apvienībā" ietilpa 11 medicīnas centri Rīgas centrā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežaparkā, Bolderājā, Imantā, Juglā un Sarkandaugavā, kā arī Daugavpilī, Liepājā un Talsos. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 3 835 090 eiro. Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānoja investēt 15 līdz 17 miljonus eiro.<ref>[https://medicine.lv/raksti/jaunas-vca-klinikas-izveide-jurmala-planots-investet-15-lidz-17-miljonus-eiro Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānots investēt 15 līdz 17 miljonus eiro] medicine.lv 22.01.2016</ref> 2016. ɡada noɡalē holdings AS "Repharm" informēja, ka par AS "Veselības centru apvienības" valdes priekšsēdētāju iecelta "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, aɡrākais VCA valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis turpināja darboties kā valdes loceklis.<ref name=“firmas.lv”/> 2019. ɡadā VCA pievienoja SIA ''Dubultu poliklīnika'' un SIA ''Dubultu nams''. 2021. ɡadā pievienoja SIA ''Kurzemes EGV'', bet 2025. ɡadā SIA ''OlainMed'' un SIA ''Klīnika DiaMed''.<ref>[https://company.lursoft.lv/veselibas-centru-apvieniba/40103464662 company.lursoft.lv]</ref> 2026. ɡadā VCA un tās meitas sabiedrību ārstniecības iestādes darbojās Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Bauskā, Daugavpilī, Liepājā, Olainē, Talsos. Tāpat VCA ir meitas sabiedrība SIA "Medical plus" ar filiālēm Rēzeknē un Daugavpilī. 2026. ɡada 20. jūlijā [[Konkurences padome]] (KP) atļāva AS "Veselības centru apvienībai" iegūt arī izšķirošu ietekmi pār AS "[[Latvijas Jūras medicīnas centrs]]", abām iestādēm apvienojoties.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.07.2026-veselibas-centru-apvienibai-lauj-iegut-izskirosu-ietekmi-par-latvijas-juras-medicinas-centru.a655645/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Veselības centru apvienībai» ļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār «Latvijas Jūras medicīnas centru»] lsm.lv 20.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā|Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 0bkpe0sudx7prg9y5cs5j37nge1igkm 4497968 4497947 2026-07-23T17:29:07Z Pirags 3757 4497968 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Veselības centru apvienība | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2011. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Andreja Saharova iela]] 16, [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = [[veselības aprūpe]] | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.vca.lv/kontakti.html www.vca.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Veselības centru apvienība"''' (VCA) ir [[Latvija]]s [[veselības aprūpe]]s pakalpojumu uzņēmums, kura vienīgā īpašniece ir AS "Poliklīnika", kas savukārt pieder kompānijai "Repharm", kurai pieder arī Latvijas zāļu vairumtirgotāja "Recipe Plus" aptieku tīkls AS "Sentor Farm aptiekas" ("Mēness aptiekas") un augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotājs AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" (RFF).<ref name=“firmas.lv”>[https://www.firmas.lv/en/news/view/news584840125b799+Par_AS__Vesel%C4%ABbas_centru_apvien%C4%ABba__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju_k%C4%BCuvusi__Centr%C4%81l%C4%81s_laboratorijas__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ja_Stella_Lapi%C5%86a Par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju kļuvusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa] [[LETA]] 07.12.2016</ref> == Vēsture == Akciju sabiedrība “Veselības centru apvienība” reģistrēta 2011. ɡada 29. oktobrī, sākotnēji tai piederēja Medicīnas sabiedrība ''Aura-R'', SIA ''Da & Ko'' un Medicīnas sabiedrība ''Vesels''. 2012. ɡadā tai pievienoja AS ''Medicīnas vadības centru'', AS ''Rīɡas veselības centru "PĻAVNIEKI"'', SIA ''Juɡlas medicīnas centru'' un SIA ''OLVI''. 2013. ɡadā tā kļuva par SIA Medicīniskā sabiedrība ''Pulss 5'' vienīgo kapitāldaļu turētāju.<ref>[https://db.lv/zinas/veselibas-centru-apvieniba-klust-par-pulss-5-vienigo-ipasnieci Veselības centru apvienība kļūst par Pulss 5 vienīgo īpašnieci] db.lv 08.10.2013</ref> 2016. ɡadā "Veselības centru apvienībā" ietilpa 11 medicīnas centri Rīgas centrā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežaparkā, Bolderājā, Imantā, Juglā un Sarkandaugavā, kā arī Daugavpilī, Liepājā un Talsos. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 3 835 090 eiro. Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānoja investēt 15 līdz 17 miljonus eiro.<ref>[https://medicine.lv/raksti/jaunas-vca-klinikas-izveide-jurmala-planots-investet-15-lidz-17-miljonus-eiro Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānots investēt 15 līdz 17 miljonus eiro] medicine.lv 22.01.2016</ref> 2016. ɡada noɡalē holdings AS "Repharm" informēja, ka par AS "Veselības centru apvienības" valdes priekšsēdētāju iecelta "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, aɡrākais VCA valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis turpināja darboties kā valdes loceklis.<ref name=“firmas.lv”/> 2019. ɡadā VCA pievienoja SIA ''Dubultu poliklīnika'' un SIA ''Dubultu nams''. 2021. ɡadā pievienoja SIA ''Kurzemes EGV'', bet 2025. ɡadā SIA ''OlainMed'' un SIA ''Klīnika DiaMed''.<ref>[https://company.lursoft.lv/veselibas-centru-apvieniba/40103464662 company.lursoft.lv]</ref> 2026. ɡadā VCA un tās meitas sabiedrību ārstniecības iestādes darbojās Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Bauskā, Daugavpilī, Liepājā, Olainē, Talsos. Tāpat VCA ir meitas sabiedrība SIA "Medical plus" ar filiālēm Rēzeknē un Daugavpilī. 2026. ɡada 20. jūlijā [[Konkurences padome]] (KP) atļāva AS "Veselības centru apvienībai" iegūt arī izšķirošu ietekmi pār AS "[[Latvijas Jūras medicīnas centrs]]", abām iestādēm apvienojoties.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.07.2026-veselibas-centru-apvienibai-lauj-iegut-izskirosu-ietekmi-par-latvijas-juras-medicinas-centru.a655645/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Veselības centru apvienībai» ļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār «Latvijas Jūras medicīnas centru»] lsm.lv 20.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā|Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 8zbq7jdve745fxhl4hy9r5cee8l15hj 4497969 4497968 2026-07-23T17:30:04Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4497969 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Veselības centru apvienība | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2011. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Andreja Saharova iela]] 16, [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = [[veselības aprūpe]] | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.vca.lv/kontakti.html www.vca.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Veselības centru apvienība"''' (VCA) ir [[Latvija]]s [[veselības aprūpe]]s pakalpojumu uzņēmums, kura vienīgā īpašniece ir AS "Poliklīnika", kas savukārt pieder kompānijai "Repharm", kurai pieder arī Latvijas zāļu vairumtirgotāja "Recipe Plus" aptieku tīkls AS "Sentor Farm aptiekas" ("Mēness aptiekas") un augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotājs AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" (RFF).<ref name=“firmas.lv”>[https://www.firmas.lv/en/news/view/news584840125b799+Par_AS__Vesel%C4%ABbas_centru_apvien%C4%ABba__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju_k%C4%BCuvusi__Centr%C4%81l%C4%81s_laboratorijas__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ja_Stella_Lapi%C5%86a Par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju kļuvusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa] [[LETA]] 07.12.2016</ref> == Vēsture == Akciju sabiedrība “Veselības centru apvienība” reģistrēta 2011. ɡada 29. oktobrī, sākotnēji tai piederēja Medicīnas sabiedrība ''Aura-R'', SIA ''Da & Ko'' un Medicīnas sabiedrība ''Vesels''. 2012. ɡadā tai pievienoja AS ''Medicīnas vadības centru'', AS ''Rīɡas veselības centru "Pļavnieki"'', SIA ''Juɡlas medicīnas centru'' un SIA ''OLVI''. 2013. ɡadā tā kļuva par SIA Medicīniskā sabiedrība ''Pulss 5'' vienīgo kapitāldaļu turētāju.<ref>[https://db.lv/zinas/veselibas-centru-apvieniba-klust-par-pulss-5-vienigo-ipasnieci Veselības centru apvienība kļūst par Pulss 5 vienīgo īpašnieci] db.lv 08.10.2013</ref> 2016. ɡadā "Veselības centru apvienībā" ietilpa 11 medicīnas centri Rīgas centrā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežaparkā, Bolderājā, Imantā, Juglā un Sarkandaugavā, kā arī Daugavpilī, Liepājā un Talsos. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 3 835 090 eiro. Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānoja investēt 15 līdz 17 miljonus eiro.<ref>[https://medicine.lv/raksti/jaunas-vca-klinikas-izveide-jurmala-planots-investet-15-lidz-17-miljonus-eiro Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānots investēt 15 līdz 17 miljonus eiro] medicine.lv 22.01.2016</ref> 2016. ɡada noɡalē holdings AS "Repharm" informēja, ka par AS "Veselības centru apvienības" valdes priekšsēdētāju iecelta "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, aɡrākais VCA valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis turpināja darboties kā valdes loceklis.<ref name=“firmas.lv”/> 2019. ɡadā VCA pievienoja SIA ''Dubultu poliklīnika'' un SIA ''Dubultu nams''. 2021. ɡadā pievienoja SIA ''Kurzemes EGV'', bet 2025. ɡadā SIA ''OlainMed'' un SIA ''Klīnika DiaMed''.<ref>[https://company.lursoft.lv/veselibas-centru-apvieniba/40103464662 company.lursoft.lv]</ref> 2026. ɡadā VCA un tās meitas sabiedrību ārstniecības iestādes darbojās Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Bauskā, Daugavpilī, Liepājā, Olainē, Talsos. Tāpat VCA ir meitas sabiedrība SIA "Medical plus" ar filiālēm Rēzeknē un Daugavpilī. 2026. ɡada 20. jūlijā [[Konkurences padome]] (KP) atļāva AS "Veselības centru apvienībai" iegūt arī izšķirošu ietekmi pār AS "[[Latvijas Jūras medicīnas centrs]]", abām iestādēm apvienojoties.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.07.2026-veselibas-centru-apvienibai-lauj-iegut-izskirosu-ietekmi-par-latvijas-juras-medicinas-centru.a655645/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Veselības centru apvienībai» ļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār «Latvijas Jūras medicīnas centru»] lsm.lv 20.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā|Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] q0w9jvsrrqbfn8tmde03ho402jae6bp 4497982 4497969 2026-07-23T18:47:12Z Pirags 3757 +bilde 4497982 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Veselības centru apvienība | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = Juglas iela (6).jpg | image_size = | image_caption = VCA ''Juɡlas medicīnas centrs'' | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2011. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Andreja Saharova iela]] 16, [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = | services = [[veselības aprūpe]] | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.vca.lv/kontakti.html www.vca.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Veselības centru apvienība"''' (VCA) ir [[Latvija]]s [[veselības aprūpe]]s pakalpojumu uzņēmums, kura vienīgā īpašniece ir AS "Poliklīnika", kas savukārt pieder kompānijai "Repharm", kurai pieder arī Latvijas zāļu vairumtirgotāja "Recipe Plus" aptieku tīkls AS "Sentor Farm aptiekas" ("Mēness aptiekas") un augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotājs AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" (RFF).<ref name=“firmas.lv”>[https://www.firmas.lv/en/news/view/news584840125b799+Par_AS__Vesel%C4%ABbas_centru_apvien%C4%ABba__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju_k%C4%BCuvusi__Centr%C4%81l%C4%81s_laboratorijas__valdes_priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ja_Stella_Lapi%C5%86a Par AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāju kļuvusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa] [[LETA]] 07.12.2016</ref> == Vēsture == Akciju sabiedrība “Veselības centru apvienība” reģistrēta 2011. ɡada 29. oktobrī, sākotnēji tai piederēja Medicīnas sabiedrība ''Aura-R'', SIA ''Da & Ko'' un Medicīnas sabiedrība ''Vesels''. 2012. ɡadā tai pievienoja AS ''Medicīnas vadības centru'', AS ''Rīɡas veselības centru "Pļavnieki"'', SIA ''Juɡlas medicīnas centru'' un SIA ''OLVI''. 2013. ɡadā tā kļuva par SIA Medicīniskā sabiedrība ''Pulss 5'' vienīgo kapitāldaļu turētāju.<ref>[https://db.lv/zinas/veselibas-centru-apvieniba-klust-par-pulss-5-vienigo-ipasnieci Veselības centru apvienība kļūst par Pulss 5 vienīgo īpašnieci] db.lv 08.10.2013</ref> 2016. ɡadā "Veselības centru apvienībā" ietilpa 11 medicīnas centri Rīgas centrā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežaparkā, Bolderājā, Imantā, Juglā un Sarkandaugavā, kā arī Daugavpilī, Liepājā un Talsos. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 3 835 090 eiro. Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānoja investēt 15 līdz 17 miljonus eiro.<ref>[https://medicine.lv/raksti/jaunas-vca-klinikas-izveide-jurmala-planots-investet-15-lidz-17-miljonus-eiro Jaunas VCA klīnikas izveidē Jūrmalā plānots investēt 15 līdz 17 miljonus eiro] medicine.lv 22.01.2016</ref> 2016. ɡada noɡalē holdings AS "Repharm" informēja, ka par AS "Veselības centru apvienības" valdes priekšsēdētāju iecelta "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, aɡrākais VCA valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis turpināja darboties kā valdes loceklis.<ref name=“firmas.lv”/> 2019. ɡadā VCA pievienoja SIA ''Dubultu poliklīnika'' un SIA ''Dubultu nams''. 2021. ɡadā pievienoja SIA ''Kurzemes EGV'', bet 2025. ɡadā SIA ''OlainMed'' un SIA ''Klīnika DiaMed''.<ref>[https://company.lursoft.lv/veselibas-centru-apvieniba/40103464662 company.lursoft.lv]</ref> 2026. ɡadā VCA un tās meitas sabiedrību ārstniecības iestādes darbojās Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Bauskā, Daugavpilī, Liepājā, Olainē, Talsos. Tāpat VCA ir meitas sabiedrība SIA "Medical plus" ar filiālēm Rēzeknē un Daugavpilī. 2026. ɡada 20. jūlijā [[Konkurences padome]] (KP) atļāva AS "Veselības centru apvienībai" iegūt arī izšķirošu ietekmi pār AS "[[Latvijas Jūras medicīnas centrs]]", abām iestādēm apvienojoties.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.07.2026-veselibas-centru-apvienibai-lauj-iegut-izskirosu-ietekmi-par-latvijas-juras-medicinas-centru.a655645/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Veselības centru apvienībai» ļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār «Latvijas Jūras medicīnas centru»] lsm.lv 20.07.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā|Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 9dugmqnlrldgoky6v3q7tyj60waa3ln 0 636032 4497952 2026-07-23T15:24:13Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] uz [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]]: lielā burta lietojums..... 4497952 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] p2snnxuesdnf3up2otj8wp2z8kld0kt 7 636033 4497966 2026-07-23T16:39:38Z Colbertson 108521 /* Kartes atjaunošana */ jauna sadaļa 4497966 wikitext text/x-wiki == Kartes atjaunošana == Ir jauni oficiāli robežu dati https://data.gov.lv/dati/dataset/apkaimes [[Dalībnieks:Colbertson|Colbertson]] ([[Dalībnieka diskusija:Colbertson|diskusija]]) 2026. gada 23. jūlijs, plkst. 19.39 (EEST) ev2aubj2qo74vwcvd1470hn904baut4 0 636034 4497987 2026-07-23T19:03:24Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Orkneju salas]] 4497987 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Orkneju salas]] qjaxatf0h4eqwvmgcp4iytwm0tue1av 0 636035 4497994 2026-07-23T19:23:08Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Džans Uzuns]] 4497994 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džans Uzuns]] p37j3de1w28l5fzham1avwikz3lx491 3 636036 4498049 2026-07-23T21:10:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4498049 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=HaileyChoi9}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. jūlijs, plkst. 00.10 (EEST) b0mnhbhbvt7y910edqdom2cbumrir5c 0 636037 4498071 2026-07-24T05:14:25Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Unibanka]] 4498071 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Unibanka]] ksysun0cn7se64h462q3sn77fgcpbdt 3 636038 4498097 2026-07-24T06:49:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4498097 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Feurerkrieg divison leader}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. jūlijs, plkst. 09.49 (EEST) tkbjy6ac5dbtdzyb2c4vgi2t8f0nhg8 4498102 4498097 2026-07-24T07:02:15Z Egilus 27634 4498102 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Feurerkrieg divison leader}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. jūlijs, plkst. 09.49 (EEST) {{Brīdinājums}} mzw7d84bdpmesae2skdnox3mo2fflos 0 636039 4498103 2026-07-24T07:04:13Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4498103 wikitext text/x-wiki '''Nacionālā gvarde''' jeb '''zemessardze''' ir nosaukums, ko dažādās valstīs lieto dažādas mūsdienu un vēsturiskās militārās organizācijas. Sākotnējā [[Nacionālā gvarde (Francija)|Nacionālā gvarde]] izveidota [[Franču revolūcija]]s laikā ap Franču gvardes pārbēdzēju grupu. Vēsturiski tie ir brīvprātīgo pagaidu [[karaspēks|karaspēka]] vai bruņoto spēku papildu formējumi [[karš|kara]] laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zemessardze |url=https://tezaurs.lv/zemessardze |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|7|24||bez}}}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] visbiežāk ar terminu [[Latvijas Republikas Zemessardze|zemessardze]] saprot [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] sastāvdaļu, kas apvieno gan [[militārais dienests|dienestā]] esošus, [[brīvprātība|brīvprātīgus]], aktīvajam karadienestam nepakļautus [[pilsonība|pilsoņus]] valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.zs.mil.lv/lv Latvijas Republikas Zemessardzes oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Militāro spēku veidi]] 7e544vtirpamsnklxmdlog5iap0gvpo 10 636040 4498121 2026-07-24T08:52:14Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Navbox |name = Skotijas grāfistes |title = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s [[Skotijas grāfistes|grāfistes]] (1889-1975) | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]] * [[Angusa]] * [[Ārgaila]] * [[Austrumlotjana]] * [[Benfšīra]] * [[Berikšīra]] * [[Bjūtšīra]] * [[Damfrīsšīra]] * [[Danbārtonšīra]] * [[Ēršīra]] * [[Faifa]] * [[Invernesšīra]] * [[Keitnesa]] * [[Kinkārdinšīra]] *... 4498121 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Skotijas grāfistes |title = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s [[Skotijas grāfistes|grāfistes]] (1889-1975) | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]] * [[Angusa]] * [[Ārgaila]] * [[Austrumlotjana]] * [[Benfšīra]] * [[Berikšīra]] * [[Bjūtšīra]] * [[Damfrīsšīra]] * [[Danbārtonšīra]] * [[Ēršīra]] * [[Faifa]] * [[Invernesšīra]] * [[Keitnesa]] * [[Kinkārdinšīra]] * [[Kinrosšīra]] * [[Kerkūbrišīra]] * [[Klekmenanšīra]] * [[Lanarkšīra]] * [[Mari (grāfiste)|Mari]] * [[Nērnšīra]] * [[Orkneju salas|Orkni]] * [[Peblsšīra]] * [[Pērtšīra]] * [[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīra]] * [[Rietumlotjana (grāfiste)|Rietumlotjana]] * [[Roksborošīra]] * [[Rosa un Kromarti]] * [[Saterlenda]] * [[Selkērkšīra]] * [[Stērlingšīra]] * [[Šetlendas salas|Šetlenda]] * [[Viduslotjana (grāfiste)|Viduslotjana]] * [[Vigtaunšīra]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes|Skotijas grāfistes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Skotijas grāfistes]] </includeonly> mtjtf4ai825j850cd6o92iiu6am3z08 0 636041 4498122 2026-07-24T08:52:46Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Skotijas tradicionālās grāfistes]] 4498122 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skotijas tradicionālās grāfistes]] bf5f8w1mwoqp8dbfq1yp7ol4067nhp0 3 636042 4498124 2026-07-24T08:59:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4498124 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Émile Johnsson}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. jūlijs, plkst. 11.59 (EEST) k7bcdlni8092627iluph68fjm22l6pl 3 636043 4498132 2026-07-24T09:53:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4498132 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=YuntasYansak}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. jūlijs, plkst. 12.53 (EEST) mif9lb2cqdyt4nrntaczyhguvop4ftq 2 636044 4498134 2026-07-24T10:06:26Z YuntasYansak 148297 Jauna lapa: {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> 4498134 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> ttpct2o4upd29ykga47mlb7jafg3ond 4498135 4498134 2026-07-24T10:08:14Z YuntasYansak 148297 4498135 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu -->“'''Paybis”''' ir digitālo aktīvu apmaiņas platforma, kas atrodas Polijā. Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un darbojas 180 valstīs. No 2026. gada tajā strādā vairāk nekā 200 cilvēki. == Vēsture == “Paybis” 2014. gadā dibināja Inokentijs Izers un Konstantīns Vasiļenko. 2022. gada jūlijā “Paybis” pievienojās Eiropas Savienības vienotajai eiro maksājumu telpai ''(SEPA)'', ļaujot veikt tūlītējus noguldījumus Lielbritānijas mārciņās (GBP) un eiro (EUR). 2023. gada septembrī “Paybis” pievienoja iespēju veikt automatizētā klīringa centra (no angļu val. ''Automated Clearing House'', ''ACH'') bankas pārskaitījumus, ļaujot Amerikas Savienoto Valstu ''(ASV)'' klientiem iegādāties kriptovalūtas tieši no viņu bankas kontiem. 2026. gada maijā Paybis Eiropas Savienības ''(ES)'' vienība SIA “Paybis Europe” ir pilnvarota kā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (no angļu val. ''Crypto-Asset Service Provid''er, ''CASP'') saskaņā ar ES Kriptoaktīvu tirgus regulu ''(MiCA)'' un licencēta kā Maksājumu iestāde saskaņā ar PSD2 regulējumu. Abas licences Latvijas Banka izsniedza 2026. gada 12. maijā, ļaujot uzņēmumam piedāvāt kriptoaktīvu un maksājumu pakalpojumus visās ES dalībvalstīs un plašākā Eiropas Ekonomikas zonā. == Apraksts == “Paybis” piedāvā vairāk nekā 90 kriptovalūtas, kas pieejamas pirkšanai vai pārdošanai, un “Paybis” kriptovalūtu maks atbalsta kopumā 100 digitālos aktīvus. Papildu pakalpojumi ir “Paybis” maku līdzekļu glabāšanai platformā un Kriptovalūtu kalkulatoru kriptovalūtu un fiat valūtu cenu salīdzināšanai. “Paybis” ir reģistrēts kā naudas pakalpojumu bizness (no angļu val. ''Money Services Business'', ''MSB'') ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu, Kanādas finanšu darījumu un paziņojumu analīzes centru ''(FINTRAC)'', un ir reģistrēts kā kriptovalūtu aktīvu uzņēmējdarbība Polijā, un ar SIA “Paybis Europe” starpniecību tam ir MiCA Casp atļauja un PSD2 maksājumu iestādes licence Latvijā. Kopš 2023. gadu uzņēmumam ir 1,8 miljoni reģistrētu lietotāju. Līdz 2026. gadam tam ir vairāk nekā septiņi miljoni lietotāju. == Darbības == “Paybis” nodrošina bizness-biznesam ''(B2B)'' infrastruktūru kriptovalūtu maksājumiem. Tā produkti ietver On/Off Ramp fiat un kriptovalūtu konvertēšanai, korporatīvos daudzvalūtu kontus, masveida kriptovalūtu izmaksas, kriptovalūtu glabāšanu, iegulto apmaiņu un likviditātes pakalpojumus. Uzņēmums publicē savu API un SDK publisko izstrādātāju dokumentāciju. “Paybis” sadarbojas ar dažādiem maksājumu, banku un tehnoloģiju partneriem. “Paybis” ievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (no angļu val. ''Anti-Money Laundering'', ''AML'') novēršanas/“pazīsti savu klientu” (no angļu val. ''Know Your Customer'', ''KYC'') noteikumus un aizsargā lietotājus no krāpšanas un izkrāpšanas. Tā īsteno KYC identifikācijas un lietotāja identitātes verifikācijas procesu, lai novērstu nelikumīgas darbības. nsp4hixdnubawm1h0d83j4do6q7z9nt 4498145 4498135 2026-07-24T10:16:26Z YuntasYansak 148297 4498145 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu -->“'''Paybis”''' ir digitālo aktīvu apmaiņas platforma, kas atrodas Polijā. Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un darbojas 180 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-accepts-credit-cards-for-bitcoin-purchasing|title=Paybis accepts credit cards for Bitcoin purchasing|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uai.com.br/app/noticia/negocios/2023/07/25/noticia-negocios,327352/o-papel-do-paybis-na-simplificacao-dos-pagamentos-internacionais-no-brasil.shtml|title=O papel do Paybis na simplificação dos pagamentos internacionais no Brasil|last=Entretenimento|first=Portal Uai|website=Portal Uai Entretenimento|access-date=2026-07-24|date=2023-07-25|language=pt-BR}}</ref> No 2026. gada tajā strādā vairāk nekā 200 cilvēki. == Vēsture == “Paybis” 2014. gadā dibināja Inokentijs Izers un Konstantīns Vasiļenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bilderlings.com/blog/crypto-enthusiasm-to-be-or-not-to-be/|title=Crypto enthusiasm: to be or not to be?|last=Manager|first=Senior Marketing|website=Bilderlings Pay|access-date=2026-07-24|date=2018-10-31|language=en-GB}}</ref> 2022. gada jūlijā “Paybis” pievienojās Eiropas Savienības vienotajai eiro maksājumu telpai ''(SEPA)'', ļaujot veikt tūlītējus noguldījumus Lielbritānijas mārciņās (GBP) un eiro (EUR).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/payments/news/paybis-introduces-instant-transfers-worldwide|title=Paybis introduces instant transfers worldwide|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2023. gada septembrī “Paybis” pievienoja iespēju veikt automatizētā klīringa centra (no angļu val. ''Automated Clearing House'', ''ACH'') bankas pārskaitījumus, ļaujot Amerikas Savienoto Valstu ''(ASV)'' klientiem iegādāties kriptovalūtas tieši no viņu bankas kontiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-implements-support-for-ach-bank-transfers|title=Paybis implements support for ACH bank transfers|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2026. gada maijā Paybis Eiropas Savienības ''(ES)'' vienība SIA “Paybis Europe” ir pilnvarota kā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (no angļu val. ''Crypto-Asset Service Provid''er, ''CASP'') saskaņā ar ES Kriptoaktīvu tirgus regulu ''(MiCA)'' un licencēta kā Maksājumu iestāde saskaņā ar PSD2 regulējumu. Abas licences Latvijas Banka izsniedza 2026. gada 12. maijā, ļaujot uzņēmumam piedāvāt kriptoaktīvu un maksājumu pakalpojumus visās ES dalībvalstīs un plašākā Eiropas Ekonomikas zonā. == Apraksts == “Paybis” piedāvā vairāk nekā 90 kriptovalūtas, kas pieejamas pirkšanai vai pārdošanai, un “Paybis” kriptovalūtu maks atbalsta kopumā 100 digitālos aktīvus. Papildu pakalpojumi ir “Paybis” maku līdzekļu glabāšanai platformā un Kriptovalūtu kalkulatoru kriptovalūtu un fiat valūtu cenu salīdzināšanai. “Paybis” ir reģistrēts kā naudas pakalpojumu bizness (no angļu val. ''Money Services Business'', ''MSB'') ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu, Kanādas finanšu darījumu un paziņojumu analīzes centru ''(FINTRAC)'', un ir reģistrēts kā kriptovalūtu aktīvu uzņēmējdarbība Polijā, un ar SIA “Paybis Europe” starpniecību tam ir MiCA Casp atļauja un PSD2 maksājumu iestādes licence Latvijā. Kopš 2023. gadu uzņēmumam ir 1,8 miljoni reģistrētu lietotāju. Līdz 2026. gadam tam ir vairāk nekā septiņi miljoni lietotāju. == Darbības == “Paybis” nodrošina bizness-biznesam ''(B2B)'' infrastruktūru kriptovalūtu maksājumiem. Tā produkti ietver On/Off Ramp fiat un kriptovalūtu konvertēšanai, korporatīvos daudzvalūtu kontus, masveida kriptovalūtu izmaksas, kriptovalūtu glabāšanu, iegulto apmaiņu un likviditātes pakalpojumus. Uzņēmums publicē savu API un SDK publisko izstrādātāju dokumentāciju. “Paybis” sadarbojas ar dažādiem maksājumu, banku un tehnoloģiju partneriem. “Paybis” ievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (no angļu val. ''Anti-Money Laundering'', ''AML'') novēršanas/“pazīsti savu klientu” (no angļu val. ''Know Your Customer'', ''KYC'') noteikumus un aizsargā lietotājus no krāpšanas un izkrāpšanas. Tā īsteno KYC identifikācijas un lietotāja identitātes verifikācijas procesu, lai novērstu nelikumīgas darbības. == Atsauces == t1aknwqrx0oq1ss30kb2yijua4i0sk8 4498146 4498145 2026-07-24T10:19:09Z YuntasYansak 148297 /* Vēsture */ 4498146 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu -->“'''Paybis”''' ir digitālo aktīvu apmaiņas platforma, kas atrodas Polijā. Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un darbojas 180 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-accepts-credit-cards-for-bitcoin-purchasing|title=Paybis accepts credit cards for Bitcoin purchasing|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uai.com.br/app/noticia/negocios/2023/07/25/noticia-negocios,327352/o-papel-do-paybis-na-simplificacao-dos-pagamentos-internacionais-no-brasil.shtml|title=O papel do Paybis na simplificação dos pagamentos internacionais no Brasil|last=Entretenimento|first=Portal Uai|website=Portal Uai Entretenimento|access-date=2026-07-24|date=2023-07-25|language=pt-BR}}</ref> No 2026. gada tajā strādā vairāk nekā 200 cilvēki. == Vēsture == “Paybis” 2014. gadā dibināja Inokentijs Izers un Konstantīns Vasiļenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bilderlings.com/blog/crypto-enthusiasm-to-be-or-not-to-be/|title=Crypto enthusiasm: to be or not to be?|last=Manager|first=Senior Marketing|website=Bilderlings Pay|access-date=2026-07-24|date=2018-10-31|language=en-GB}}</ref> 2022. gada jūlijā “Paybis” pievienojās Eiropas Savienības vienotajai eiro maksājumu telpai ''(SEPA)'', ļaujot veikt tūlītējus noguldījumus Lielbritānijas mārciņās (GBP) un eiro (EUR).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/payments/news/paybis-introduces-instant-transfers-worldwide|title=Paybis introduces instant transfers worldwide|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2023. gada septembrī “Paybis” pievienoja iespēju veikt automatizētā klīringa centra (no angļu val. ''Automated Clearing House'', ''ACH'') bankas pārskaitījumus, ļaujot Amerikas Savienoto Valstu ''(ASV)'' klientiem iegādāties kriptovalūtas tieši no viņu bankas kontiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-implements-support-for-ach-bank-transfers|title=Paybis implements support for ACH bank transfers|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2026. gada maijā Paybis Eiropas Savienības ''(ES)'' vienība SIA “Paybis Europe” ir pilnvarota kā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (no angļu val. ''Crypto-Asset Service Provid''er, ''CASP'') saskaņā ar ES Kriptoaktīvu tirgus regulu ''(MiCA)'' un licencēta kā Maksājumu iestāde saskaņā ar PSD2 regulējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crowdfundinsider.com/2026/05/279018-paybis-gains-mica-psd2-approval-in-latvia/|title=Paybis Gains MiCA, PSD2 Approval In Latvia {{!}} Crowdfund Insider|last=Alois|first=J. D.|access-date=2026-07-24|date=2026-05-13|language=en-US}}</ref> Abas licences Latvijas Banka izsniedza 2026. gada 12. maijā, ļaujot uzņēmumam piedāvāt kriptoaktīvu un maksājumu pakalpojumus visās ES dalībvalstīs un plašākā Eiropas Ekonomikas zonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mexc.com/news/1087249|title=Paybis gains MiCA approval and Latvia payment licenses for EU growth {{!}} MEXC News|website=MEXC|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> == Apraksts == “Paybis” piedāvā vairāk nekā 90 kriptovalūtas, kas pieejamas pirkšanai vai pārdošanai, un “Paybis” kriptovalūtu maks atbalsta kopumā 100 digitālos aktīvus. Papildu pakalpojumi ir “Paybis” maku līdzekļu glabāšanai platformā un Kriptovalūtu kalkulatoru kriptovalūtu un fiat valūtu cenu salīdzināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenewsminute.com/news/how-buy-crypto-debit-card-163855|title=How to buy crypto with a debit card|last=TNM|website=The News Minute|access-date=2026-07-24|date=2022-05-11|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://u.today/crypto-investments-made-easy-how-paybis-democratizes-digital-asset-ownership|title=Crypto Investments Made Easy: How Paybis Democratizes Digital Asset Ownership - U.Today|work=U.Today|access-date=2026-07-24|date=2023-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fool.com/the-ascent/cryptocurrency/paybis-review/|title=Paybis Review: Pros, Cons, and More {{!}} The Motley Fool|work=The Motley Fool|access-date=2026-07-24|date=2022-08-08|last=Clinebell|first=Katie|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criptonoticias.com/mercados/paybis-hace-compra-bitcoin-mucho-facil-tarjetas-credito/|title=Paybis hace la compra de Bitcoin mucho más fácil con tarjetas de crédito|last=Anunciante|website=CriptoNoticias - Noticias de Bitcoin, Ethereum y criptomonedas|access-date=2026-07-24|date=2017-04-07|language=es}}</ref> “Paybis” ir reģistrēts kā naudas pakalpojumu bizness (no angļu val. ''Money Services Business'', ''MSB'') ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu, Kanādas finanšu darījumu un paziņojumu analīzes centru ''(FINTRAC)'', un ir reģistrēts kā kriptovalūtu aktīvu uzņēmējdarbība Polijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imsig.pl/krs/0001041711|title=PAYBIS POLAND SP. Z O.O. (KRS 0001041711) - Ogłoszenia i wpisy do KRS - Internetowy Monitor Sądowy i Gospodarczy|website=www.imsig.pl|access-date=2026-07-24}}</ref> un ar SIA “Paybis Europe” starpniecību tam ir MiCA Casp atļauja un PSD2 maksājumu iestādes licence Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.binance.com/en/square/post/322738508978210|title=Paybis secures MiCA, payment licenses in Latvia for EU crypto expansion|website=www.binance.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kopš 2023. gadu uzņēmumam ir 1,8 miljoni reģistrētu lietotāju. Līdz 2026. gadam tam ir vairāk nekā septiņi miljoni lietotāju. == Darbības == “Paybis” nodrošina bizness-biznesam ''(B2B)'' infrastruktūru kriptovalūtu maksājumiem. Tā produkti ietver On/Off Ramp fiat un kriptovalūtu konvertēšanai, korporatīvos daudzvalūtu kontus, masveida kriptovalūtu izmaksas, kriptovalūtu glabāšanu, iegulto apmaiņu un likviditātes pakalpojumus. Uzņēmums publicē savu API un SDK publisko izstrādātāju dokumentāciju. “Paybis” sadarbojas ar dažādiem maksājumu, banku un tehnoloģiju partneriem. “Paybis” ievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (no angļu val. ''Anti-Money Laundering'', ''AML'') novēršanas/“pazīsti savu klientu” (no angļu val. ''Know Your Customer'', ''KYC'') noteikumus un aizsargā lietotājus no krāpšanas un izkrāpšanas. Tā īsteno KYC identifikācijas un lietotāja identitātes verifikācijas procesu, lai novērstu nelikumīgas darbības. == Atsauces == ptmv90td5647jv0amiqihbj9wvds828 4498147 4498146 2026-07-24T10:20:47Z YuntasYansak 148297 /* Vēsture */ 4498147 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu -->“'''Paybis”''' ir digitālo aktīvu apmaiņas platforma, kas atrodas Polijā. Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un darbojas 180 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-accepts-credit-cards-for-bitcoin-purchasing|title=Paybis accepts credit cards for Bitcoin purchasing|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uai.com.br/app/noticia/negocios/2023/07/25/noticia-negocios,327352/o-papel-do-paybis-na-simplificacao-dos-pagamentos-internacionais-no-brasil.shtml|title=O papel do Paybis na simplificação dos pagamentos internacionais no Brasil|last=Entretenimento|first=Portal Uai|website=Portal Uai Entretenimento|access-date=2026-07-24|date=2023-07-25|language=pt-BR}}</ref> No 2026. gada tajā strādā vairāk nekā 200 cilvēki. == Vēsture == “Paybis” 2014. gadā dibināja Inokentijs Izers un Konstantīns Vasiļenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bilderlings.com/blog/crypto-enthusiasm-to-be-or-not-to-be/|title=Crypto enthusiasm: to be or not to be?|last=Manager|first=Senior Marketing|website=Bilderlings Pay|access-date=2026-07-24|date=2018-10-31|language=en-GB}}</ref> 2022. gada jūlijā “Paybis” pievienojās Eiropas Savienības vienotajai eiro maksājumu telpai ''(SEPA)'', ļaujot veikt tūlītējus noguldījumus Lielbritānijas mārciņās (GBP) un eiro (EUR).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/payments/news/paybis-introduces-instant-transfers-worldwide|title=Paybis introduces instant transfers worldwide|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2023. gada septembrī “Paybis” pievienoja iespēju veikt automatizētā klīringa centra (no angļu val. ''Automated Clearing House'', ''ACH'') bankas pārskaitījumus, ļaujot Amerikas Savienoto Valstu ''(ASV)'' klientiem iegādāties kriptovalūtas tieši no viņu bankas kontiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-implements-support-for-ach-bank-transfers|title=Paybis implements support for ACH bank transfers|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2026. gada maijā Paybis Eiropas Savienības ''(ES)'' vienība SIA “Paybis Europe” ir pilnvarota kā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (no angļu val. ''Crypto-Asset Service Provid''er, ''CASP'') saskaņā ar ES Kriptoaktīvu tirgus regulu ''(MiCA)'' un licencēta kā Maksājumu iestāde saskaņā ar PSD2 regulējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crowdfundinsider.com/2026/05/279018-paybis-gains-mica-psd2-approval-in-latvia/|title=Paybis Gains MiCA, PSD2 Approval In Latvia {{!}} Crowdfund Insider|last=Alois|first=J. D.|access-date=2026-07-24|date=2026-05-13|language=en-US}}</ref> Abas licences Latvijas Banka izsniedza 2026. gada 12. maijā, ļaujot uzņēmumam piedāvāt kriptoaktīvu un maksājumu pakalpojumus visās ES dalībvalstīs un plašākā Eiropas Ekonomikas zonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mexc.com/news/1087249|title=Paybis gains MiCA approval and Latvia payment licenses for EU growth {{!}} MEXC News|website=MEXC|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> == Apraksts == “Paybis” piedāvā vairāk nekā 90 kriptovalūtas, kas pieejamas pirkšanai vai pārdošanai, un “Paybis” kriptovalūtu maks atbalsta kopumā 100 digitālos aktīvus. Papildu pakalpojumi ir “Paybis” maku līdzekļu glabāšanai platformā un Kriptovalūtu kalkulatoru kriptovalūtu un fiat valūtu cenu salīdzināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenewsminute.com/news/how-buy-crypto-debit-card-163855|title=How to buy crypto with a debit card|last=TNM|website=The News Minute|access-date=2026-07-24|date=2022-05-11|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://u.today/crypto-investments-made-easy-how-paybis-democratizes-digital-asset-ownership|title=Crypto Investments Made Easy: How Paybis Democratizes Digital Asset Ownership - U.Today|work=U.Today|access-date=2026-07-24|date=2023-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fool.com/the-ascent/cryptocurrency/paybis-review/|title=Paybis Review: Pros, Cons, and More {{!}} The Motley Fool|work=The Motley Fool|access-date=2026-07-24|date=2022-08-08|last=Clinebell|first=Katie|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criptonoticias.com/mercados/paybis-hace-compra-bitcoin-mucho-facil-tarjetas-credito/|title=Paybis hace la compra de Bitcoin mucho más fácil con tarjetas de crédito|last=Anunciante|website=CriptoNoticias - Noticias de Bitcoin, Ethereum y criptomonedas|access-date=2026-07-24|date=2017-04-07|language=es}}</ref> “Paybis” ir reģistrēts kā naudas pakalpojumu bizness (no angļu val. ''Money Services Business'', ''MSB'') ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu, Kanādas finanšu darījumu un paziņojumu analīzes centru ''(FINTRAC)'', un ir reģistrēts kā kriptovalūtu aktīvu uzņēmējdarbība Polijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imsig.pl/krs/0001041711|title=PAYBIS POLAND SP. Z O.O. (KRS 0001041711) - Ogłoszenia i wpisy do KRS - Internetowy Monitor Sądowy i Gospodarczy|website=www.imsig.pl|access-date=2026-07-24}}</ref> un ar SIA “Paybis Europe” starpniecību tam ir MiCA Casp atļauja un PSD2 maksājumu iestādes licence Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.binance.com/en/square/post/322738508978210|title=Paybis secures MiCA, payment licenses in Latvia for EU crypto expansion|website=www.binance.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kopš 2023. gadu uzņēmumam ir 1,8 miljoni reģistrētu lietotāju. Līdz 2026. gadam tam ir vairāk nekā septiņi miljoni lietotāju. == Darbības == “Paybis” nodrošina bizness-biznesam ''(B2B)'' infrastruktūru kriptovalūtu maksājumiem. Tā produkti ietver On/Off Ramp fiat un kriptovalūtu konvertēšanai, korporatīvos daudzvalūtu kontus, masveida kriptovalūtu izmaksas, kriptovalūtu glabāšanu, iegulto apmaiņu un likviditātes pakalpojumus. Uzņēmums publicē savu API un SDK publisko izstrādātāju dokumentāciju. “Paybis” sadarbojas ar dažādiem maksājumu, banku un tehnoloģiju partneriem. “Paybis” ievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (no angļu val. ''Anti-Money Laundering'', ''AML'') novēršanas/“pazīsti savu klientu” (no angļu val. ''Know Your Customer'', ''KYC'') noteikumus un aizsargā lietotājus no krāpšanas un izkrāpšanas. Tā īsteno KYC identifikācijas un lietotāja identitātes verifikācijas procesu, lai novērstu nelikumīgas darbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cryptowinrate.com/paybis-review/|title=Paybis Review 2026: Features, Fees and Facts!|last=CryptoWinRate|access-date=2026-07-24|date=2023-07-15|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://financialit.net/news/cryptocurrencies/how-paybis-enhanced-their-kycaml-compliance-processes-sumsubs-all-one-solution|title=How Paybis Enhanced Their KYC/AML Compliance Processes With Sumsub’s All-in-one Solution|website=Financial IT|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> == Atsauces == 965lxiog76aul7jkom208xxef959ul7 4498148 4498147 2026-07-24T10:23:05Z YuntasYansak 148297 4498148 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu -->{{Uzņēmuma infokaste | nosaukums = Paybis | logotips = | dibināts = [[2014. gads|2014. gadā]] | dibinātājs = Inokentijs Izers<br />Konstantīns Vasiļenko | galvenā_mītne = [[Varšava]], [[Polija]] | darbinieki = 200+ (2026) | nozare = Finanšu tehnoloģijas, [[kriptovalūta]] | mājaslapa = {{URL|https://www.paybis.com/|www.paybis.com}} | Nosaukums = Paybis | Dibināšanas_datums = 2014. gadā | Mājaslapa = www.paybis.com | Vadība = Inokentijs Izers (Innokenty Isers) un Konstantīns Vasiļenko (Konstantin Vasilenko) | Darbinieku_skaits = 200+ (2026) | Sēdeklis = Varšava, Polija }}“'''Paybis”''' ir digitālo aktīvu apmaiņas platforma, kas atrodas Polijā. Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un darbojas 180 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-accepts-credit-cards-for-bitcoin-purchasing|title=Paybis accepts credit cards for Bitcoin purchasing|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uai.com.br/app/noticia/negocios/2023/07/25/noticia-negocios,327352/o-papel-do-paybis-na-simplificacao-dos-pagamentos-internacionais-no-brasil.shtml|title=O papel do Paybis na simplificação dos pagamentos internacionais no Brasil|last=Entretenimento|first=Portal Uai|website=Portal Uai Entretenimento|access-date=2026-07-24|date=2023-07-25|language=pt-BR}}</ref> No 2026. gada tajā strādā vairāk nekā 200 cilvēki. == Vēsture == “Paybis” 2014. gadā dibināja Inokentijs Izers un Konstantīns Vasiļenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bilderlings.com/blog/crypto-enthusiasm-to-be-or-not-to-be/|title=Crypto enthusiasm: to be or not to be?|last=Manager|first=Senior Marketing|website=Bilderlings Pay|access-date=2026-07-24|date=2018-10-31|language=en-GB}}</ref> 2022. gada jūlijā “Paybis” pievienojās Eiropas Savienības vienotajai eiro maksājumu telpai ''(SEPA)'', ļaujot veikt tūlītējus noguldījumus Lielbritānijas mārciņās (GBP) un eiro (EUR).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/payments/news/paybis-introduces-instant-transfers-worldwide|title=Paybis introduces instant transfers worldwide|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2023. gada septembrī “Paybis” pievienoja iespēju veikt automatizētā klīringa centra (no angļu val. ''Automated Clearing House'', ''ACH'') bankas pārskaitījumus, ļaujot Amerikas Savienoto Valstu ''(ASV)'' klientiem iegādāties kriptovalūtas tieši no viņu bankas kontiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thepaypers.com/crypto-web3-and-cbdc/news/paybis-implements-support-for-ach-bank-transfers|title=Paybis implements support for ACH bank transfers|website=thepaypers.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> 2026. gada maijā Paybis Eiropas Savienības ''(ES)'' vienība SIA “Paybis Europe” ir pilnvarota kā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (no angļu val. ''Crypto-Asset Service Provid''er, ''CASP'') saskaņā ar ES Kriptoaktīvu tirgus regulu ''(MiCA)'' un licencēta kā Maksājumu iestāde saskaņā ar PSD2 regulējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crowdfundinsider.com/2026/05/279018-paybis-gains-mica-psd2-approval-in-latvia/|title=Paybis Gains MiCA, PSD2 Approval In Latvia {{!}} Crowdfund Insider|last=Alois|first=J. D.|access-date=2026-07-24|date=2026-05-13|language=en-US}}</ref> Abas licences Latvijas Banka izsniedza 2026. gada 12. maijā, ļaujot uzņēmumam piedāvāt kriptoaktīvu un maksājumu pakalpojumus visās ES dalībvalstīs un plašākā Eiropas Ekonomikas zonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mexc.com/news/1087249|title=Paybis gains MiCA approval and Latvia payment licenses for EU growth {{!}} MEXC News|website=MEXC|access-date=2026-07-24|language=en-US}}</ref> == Apraksts == “Paybis” piedāvā vairāk nekā 90 kriptovalūtas, kas pieejamas pirkšanai vai pārdošanai, un “Paybis” kriptovalūtu maks atbalsta kopumā 100 digitālos aktīvus. Papildu pakalpojumi ir “Paybis” maku līdzekļu glabāšanai platformā un Kriptovalūtu kalkulatoru kriptovalūtu un fiat valūtu cenu salīdzināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenewsminute.com/news/how-buy-crypto-debit-card-163855|title=How to buy crypto with a debit card|last=TNM|website=The News Minute|access-date=2026-07-24|date=2022-05-11|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://u.today/crypto-investments-made-easy-how-paybis-democratizes-digital-asset-ownership|title=Crypto Investments Made Easy: How Paybis Democratizes Digital Asset Ownership - U.Today|work=U.Today|access-date=2026-07-24|date=2023-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fool.com/the-ascent/cryptocurrency/paybis-review/|title=Paybis Review: Pros, Cons, and More {{!}} The Motley Fool|work=The Motley Fool|access-date=2026-07-24|date=2022-08-08|last=Clinebell|first=Katie|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criptonoticias.com/mercados/paybis-hace-compra-bitcoin-mucho-facil-tarjetas-credito/|title=Paybis hace la compra de Bitcoin mucho más fácil con tarjetas de crédito|last=Anunciante|website=CriptoNoticias - Noticias de Bitcoin, Ethereum y criptomonedas|access-date=2026-07-24|date=2017-04-07|language=es}}</ref> “Paybis” ir reģistrēts kā naudas pakalpojumu bizness (no angļu val. ''Money Services Business'', ''MSB'') ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu, Kanādas finanšu darījumu un paziņojumu analīzes centru ''(FINTRAC)'', un ir reģistrēts kā kriptovalūtu aktīvu uzņēmējdarbība Polijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imsig.pl/krs/0001041711|title=PAYBIS POLAND SP. Z O.O. (KRS 0001041711) - Ogłoszenia i wpisy do KRS - Internetowy Monitor Sądowy i Gospodarczy|website=www.imsig.pl|access-date=2026-07-24}}</ref> un ar SIA “Paybis Europe” starpniecību tam ir MiCA Casp atļauja un PSD2 maksājumu iestādes licence Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.binance.com/en/square/post/322738508978210|title=Paybis secures MiCA, payment licenses in Latvia for EU crypto expansion|website=www.binance.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kopš 2023. gadu uzņēmumam ir 1,8 miljoni reģistrētu lietotāju. Līdz 2026. gadam tam ir vairāk nekā septiņi miljoni lietotāju. == Darbības == “Paybis” nodrošina bizness-biznesam ''(B2B)'' infrastruktūru kriptovalūtu maksājumiem. Tā produkti ietver On/Off Ramp fiat un kriptovalūtu konvertēšanai, korporatīvos daudzvalūtu kontus, masveida kriptovalūtu izmaksas, kriptovalūtu glabāšanu, iegulto apmaiņu un likviditātes pakalpojumus. Uzņēmums publicē savu API un SDK publisko izstrādātāju dokumentāciju. “Paybis” sadarbojas ar dažādiem maksājumu, banku un tehnoloģiju partneriem. “Paybis” ievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (no angļu val. ''Anti-Money Laundering'', ''AML'') novēršanas/“pazīsti savu klientu” (no angļu val. ''Know Your Customer'', ''KYC'') noteikumus un aizsargā lietotājus no krāpšanas un izkrāpšanas. Tā īsteno KYC identifikācijas un lietotāja identitātes verifikācijas procesu, lai novērstu nelikumīgas darbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cryptowinrate.com/paybis-review/|title=Paybis Review 2026: Features, Fees and Facts!|last=CryptoWinRate|access-date=2026-07-24|date=2023-07-15|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://financialit.net/news/cryptocurrencies/how-paybis-enhanced-their-kycaml-compliance-processes-sumsubs-all-one-solution|title=How Paybis Enhanced Their KYC/AML Compliance Processes With Sumsub’s All-in-one Solution|website=Financial IT|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> == Atsauces == pz3hvs5jfo07jatwxbtoqu0v3vmoa2c 2 636045 4498136 2026-07-24T10:08:26Z YuntasYansak 148297 Jauna lapa: {{Pagastu vikiprojekta dalībnieks}} 4498136 wikitext text/x-wiki {{Pagastu vikiprojekta dalībnieks}} azqma9v4u4k5fjg7wy6mlbthq5sw3mn